.png)
|
Arhīva kalendārs
Dodieties uz Facebook grupu “Atklāj Vidzemi” un izvēlieties stāstu, ko iepazīt tuvākajās brīvdienās, vai pastāstiet, ja šogad jau kādā no stāstu vietām viesojāties. Publicējiet grupas komentāros savu mīļāko fotomirkli un iespaidus no piedzīvojuma vai citiem ceļotājiem noderīgus ieteikumus. Janvāra sākumā starp akcijas dalībniekiem izlozēsim mugursomu un dāvanas no pārgājienu maršruta “Mežtaka”. Foto: Vidzemes plānošanas reģions Vietu stāsti atklāj Vidzemes unikālo dvēseli un aicina piedzīvot Vidzemi no jauna STĀSTS Nr. 1 aicina uz Piebalgas pusi iepazīt vietas, kur norisinājušies pirmā latviešu romāna – brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu darba “Mērnieku laiki” – notikumi. STĀSTS Nr. 2 aicina atklāt Strenču apkārtnes mežu noslēpumus un “Vēstuli priedē”. STĀSTS Nr. 3 aizved ceļotājus uz vietu, kur Vidzemes augstiene pāriet Austrumlatvijas līdzenumā un kur Biksēres muižā reiz saimniekojis negants barons. STĀSTS Nr. 4 vilina uz Bērzaines pagastu izzināt teikām un nostāstiem apvītu senu kulta vietu – Daviņu lielo akmeni, kas ir neparasts dižakmens ne vien Latvijas, bet arī Baltijas mērogā. STĀSTS Nr. 5 iepazīstina ar dzejnieci un disidenti Broņislavu Martuževu, kura nāk no Lubānas puses. Indrānu pagastā izveidota dzejas klēts, kur var iepazīt tuvāk gan pašu Broņislavu, gan rakstnieces dzeju. STĀSTS Nr. 6 vēsta par dvīņu pilsētu Valku-Valgu, kur vienlaikus ar vienu kāju var stāvēt Latvijā, ar otru – Igaunijā. STĀSTS Nr. 7 aizved uz Cēsīm, kur tumšajās vecpilsētas ielās gaismu iededz naktssargs ar lukturi rokās un pilsētas atslēgu saišķi pie jostas. STĀSTS Nr. 8 aicina atklāt industriālā mantojuma liecību Nesaules kalnā Cesvaines pusē – Strūves ģeodēziskā loka punktu. STĀSTS Nr. 9 viesojas Rūjienā, kas ir ne vien saldējuma galvaspilsēta, bet arī lepojas arī ar trim tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotiem pieminekļiem, no kuriem katram ir savs vēstures stāsts. STĀSTS Nr. 10 uzved Beļavas jeb Kārtenes pilskalnā un skatu tornī, no kura paveras gleznainās Ziemeļvidzemes ainavas un redzami Pinteļa ezera izliekumi. STĀSTS Nr. 11 vēsta, kā radušās Kazu krāces Valmierā un kāpēc tās nes kazu vārdu. STĀSTS Nr. 12 ļauj sajusties kā bērnībā un izstaigāt Dullā Daukas ceļus Ogres novada Meņģeles pagastā. STĀSTS Nr. 13 aicina ciemos uz Limbažiem – vienu no astoņām Latvijas Hanzas pilsētām –, kuras radiālais ielu plānojums mūsdienās ir teju tāds pats kā 14. gadsimtā.
Tomēr ar velna duci nekas nebeidzas, jo Vidzeme ir bagāta ar vēstures un leģendu apvītām vietām, un decembrī stāstāmi vēl divi īpaši stāsti.
STĀSTS Nr. 14 izaicinās kāpienam Alūksnes augstienes pauguros, savukārt STĀSTS Nr. 15 novedīs Gaujas senlejā, kur paslēpusies Līgatne.
Atklājiet Vidzemi – cik dažāda tā ir! >> Doties uz Facebook grupu “Atklāj Vidzemi”
Tūrisma akciju #AtklājVidzemi rīko Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka".
Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv
--
Ir īstais laiks, lai skaisto un sniega bagāto ziemu baudītu slēpojot. Riņķot parkā, slīdēt starp piesnigušiem kokiem mežā vai uzņemt labu ātrumu līdzenā slēpju ceļā – aicinām izvēlēties sev piemērotāko slēpošanas trasi Valmieras novadā!
Aktuālā informācija pieejama Valmieras novada mājaslapā www.valmeirasnovads.lv šeit, to papildinot vai informējot par izmaiņām saistībā ar laikapstākļiem. Valmierā Distanču slēpošanas trase izveidota Jāņa Daliņa stadiona teritorijā, tā patiks klasikā stila slēpošanas piekritējiem. Jāņparkā, sākot no svētdienas, 5. decembra, pēcpusdienas, būs pieejama trase gan klasiskajam, gan slidsolim. Arī Pauku priedēs izveidota trase slidsolim. Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienībā “Baiļos” 3km garumā var labi trenēt slidsoli distanču slēpošanas trasē. Savukārt tiem, kuriem tuvāki braucieni no kalna, patiks kalnu slēpošanas trase. Burtnieku apvienībā Vanagu pļavā no sestdienas, 4. decembra, pēcpusdienas būs pieejama distanču slēpošanas trase gan klasiskajam, gan slidsolim. Trases izveidošanā darbu sācis arī atpūtas parks “Avoti”. Strenču apvienībā Ceļā no Strenčiem uz Trikātu aicinām izmēģināt slēpošanas trasi Torņa ceļš (slidsolim). Naukšēnu apvienībā Ar startu un finišu Naukšēnu stadionā, vedot cauri Brantiņu mežam, ir izveidota 3km gara distanču slēpošanas trase slidsolim. Rūjienas apvienībā Pie Rūjienas vidusskolas aiz slidotavas pieejama trase slidsolim. Mazsalacas apvienībā Īsākai distancei iespējams izvēlēties mazo trasi, kas sākas pie Mazsalacas vidusskolas sporta laukuma, savukārt ilgākam laikam uz slēpēm – trase Skaņākalna dabas parka teritorijā. Tur izturīgākos gaida 12km aplis.
Slēpošanas trases pieejamas, kamēr to ļaus laikapstākļi. Lūdzam būt atbildīgiem un nopietni izturēties pret dažādu traumu risku, lai par ziemas izbaudīšanu būtu vien labas atmiņas. Tāpat aicinām rūpēties par savu un līdzcilvēku veselību, ievērojot valstī noteiktos drošības pasākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai.
Informāciju sagatavojusi: Zane Bulmeistare Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece tālr. 26443410
Kā īpaša dāvana trešajā adventē, no 10. decembra apmeklētājus gaidīs atjaunotais Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu tornis, kur turpmāk īpašos seansos par pils vēsturi vēstīs inovatīvs skaņas un gaismas stāsts. Šajā dienā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos īpašs oriģinālskaņdarbs - muzikāla teiksma “MARIENBURGAS Astotais brālis”, kas izskanēs arī kā atvadu sveiciens vienam no tās autoriem – aizsaulē aizgājušajam komponistam Mārtiņam Braunam. - Pasaule ir kā milzīgs mozaīkas attēls, kas sastāv no skaņām, krāsām, gaismas. Ar mūzikas palīdzību uzzinām par pasauli un atveram savu dvēseli citiem cilvēkiem. Šis mīlestībā pret Alūksni radītais muzikālais jaundarbs ir jauna žanra piedāvājums. Iedarbojoties uz cilvēka maņām, tā rada spēcīgu pārdzīvojumu, kas vēl ilgi pēc apmeklējuma ļauj gremdēties pieredzētajā un ilgoties pēc līdzīga baudījuma. Varam būt lepni, ka Alūksne ir aplaimota ar neatkārtojama talanta pieskārienu - personībām, kas radījušas šo unikālo mūzikas vēstījumu, - saka Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere.
Pilī, kas sākta būvēt 1342. gada 25. martā, Marijas pasludināšanas dienā, un nosaukta par Marienburgu, 360 gadus vēlāk - Lielā Ziemeļu kara laikā - tās aizstāvji izmisīgā cīņā uzspridzināja pulvera pagrabu, tā pārvēršot Marienburgu drupās. Tomēr pils dvēsele nav zudusi, un nu tā muzikālajā teiksmā atgriežas to laiku lieciniekā – 2019. gadā atjaunotajā Dienvidu tornī jeb Marienburgas Astotajā brālī.
“MARIENBURGAS Astotais brālis” ir izcilu talantu kopdarbs. Radot spilgtu skaņas un gaismas piedzīvojumu, pils dvēseli ir sadzirdējuši izcilie komponisti un mūzikas producenti Artūrs Maskats, Mārtiņš Brauns un Sigvards Kļava, teiksmas teksta autors dramaturgs Lauris Gundars un dizaina birojs H2E. Šo skaņdarbu, kas vēstī par pagātnes un nākotnes satikšanos, izstāstīt palīdz Latvijas Radio koris un solisti - Agnese Pauniņa (Marija), Jānis Strazdiņš (Astotais brālis), Pēteris Vaickovskis, Kārlis Rūtentāls un Rūdolfs Bērtiņš (brāļi).
- Šī ekspozīcija ir kā teiksmains dziedājums. Tā ir idejā balstīta ekspozīcija, kuras iedarbība primāri sakņojas mūzikā. Mums bija būtiski saglabāt vietas autentiskumu un neiejaukties autentiskajā vidē. Skaņa ir galvenais izteiksmes līdzeklis, stāsts, kas savijas ar dziedājumu, skaņa kā vietas gara izteicējs. Pieredzes dizainu izmantojām kā metodi iedvesmojoša ekspozīcijas stāsta radīšanai. Ekspozīcija ir kā stāsts par ilgām, kaislību, apskaidrību, - par “MARIENBURGAS Astotā brāļa” tapšanu saka dizaina biroja H2E pārstāve Ingūna Elere.
Muzikālā teiksma klausītājam stāstīs par to, ka astotais pils tornis atceras itin visu kopš Marienburgas pils dzimšanas, tā vēstīs par pašu galveno – vēlmi un tiesībām būt patiesiem un par mīlestību, kas nekad nebeidzas. Ikviens Dienvidu torņa apmeklētājs ar skaņu un dziedājuma palīdzību tiks virzīts no pirmā līdz trešajam stāvam, katrā no tiem iepazīstot viduslaiku pils daudzu gadsimtu garās pastāvēšanas vēsturisko noskaņu. Piedzīvotais būs kā vairāku slāņu skaņas glezna, kurā slāni pa slānim, pārvietojoties pa stāviem, apmeklētājs ar savas iztēles palīdzību uztvers mūzikas, fona skaņu un trokšņu, kā arī balsu radīto muzikālo stāstu par pils vēsturi. Īpašu atmosfēru skaņas piedzīvojumam piešķirs arī torņa arhitektūra un iekšējā vide – akmens mūra sienas, kuru primārais uzdevums ir pasargāt, bet ne sniegt komfortu.
Muzikālo teiksmu Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu tornī varēs piedzīvot katru nedēļas dienu, izņemot pirmdienas un otrdienas. Tās baudīšanai būs noteikti konkrēti seansu laiki ik pēc 40 minūtēm: pulksten 11.00, 11.40, 12.20, 13.00, 13.40, 14.20, 15.00, 15.40, 16.20, 17.00. Lai apmeklējums būtu īpašs un drošs, savu vizīti obligāti jārezervē iepriekš pa tālruni +371 29149810 (apmeklētāju skaits vienā seansā ir ierobežots). Pēc ekspozīcijas atvēršanas apmeklētājiem turpmāk katrā mēneša pirmajā trešdienā to varēs apmeklēt bez maksas.
Ekspozīcijas dizaina stratēģijas un satura koncepcijas autori – Ingūna Elere, Lauris Gundars, Holgers Elers, Sigvards Kļava, projekta vadītāja Dagnija Andersone. Ekspozīcijas dizaina koncepcija, dizains un realizācija - dizaina birojs H2E (Ingūna Elere, Holgers Elers, Ģirts Arājs, Ieva Timoško, Verners Timoško, projekta vadītāja Dagnija Andersone) Teiksmas teksts – Lauris Gundars Komponisti – Artūrs Maskats, Mārtiņš Brauns, dziesmas vārdi – Ojārs Vācietis Gaismas – “Kompānija NA”, Normunds Bļašāns Apskaņošana – “Audiosonic”, Andris Ūze Skaņas dizains, realizācija – “Sig.Ma Studio”, Sigvards Kļava, Agnese Streļča Ierakstīts Mārtiņa Brauna studijā, “Sig.Ma Studio”, Rīgas Skaņu ierakstu studijā un studijā “Green River Music”
Izpildītāji: Marija – Agnese Pauniņa, Astotais brālis – Jānis Strazdiņš, brāļi (solisti) - Pēteris Vaickovskis, Kārlis Rūtentāls, Rūdolfs Bērtiņš, Latvijas Radio kora mākslinieki, stāstnieks – Lauris Gundars, gides – Anna Putniņa un Elīna Bojarkina Mārtiņš Brauns, Rihards Plešanovs, Sigvards Kļava – taustiņinstrumenti, Ilona Meija – flauta, Rihards Zaļupe – sitaminstrumenti, Valters Pūce – čello, Sandis Šteinbergs - vijole
FOTO: Koka kāpnes torņa iekšienē ved apmeklētāju no pirmā uz trešo stāvu; foto autors - Dizaina birojs H2E
SAGATAVOJUSI: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
Konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” pirmās kārtas balsojumā Vidzemes plānošanas reģiona iedzīvotāju pašlaik visaktīvāk atbalstītās pašvaldības ir Varakļānu novads, Limbažu novads un Valkas novads. Tomēr, balsojumam turpinoties vēl līdz 12. decembrim, šis sadalījums var mainīties, un galīgie rezultāti par pašvaldībām, kas nākamgad būs soli tuvāk uzvarai cīņā par konkursa naudas balvām, tiks izziņoti 2022. gada janvārī.
“Līdztekus iedzīvotāju atsaucībai būtisks balsojuma ieguvums ir tieši atgriezeniskā saite, saņemot iedzīvotāju viedokļus par savu pašvaldību paveikto, kā arī vēl pilnveidojamo ģimeneniskas vides veidošanā un ģimeņu atbalstā,” stāsta Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce. “Visi balsojuma laikā saņemtie komentāri pēcāk tiek apkopoti un iesniegti attiecīgajām pašvaldībām izvērtēšanai. Tādēļ, turpinot ar savu balsojumu atbalstīt sev tuvās pašvaldības, aicinu ikvienu atvēlēt nedaudz laika arī komentāru pievienošanai, kas var būt kā ieteikums, tā arī vienkāršs paldies, kas nereti izpildvarai var būt vienlīdz noderīgi un nozīmīgi.” Pārējo plānošanas reģionu iedzīvotāju balsojuma starprezultātu dati liecina, ka pašlaik Kurzemes plānošanas reģionā vadībā izvirzījušies: Dienvidkurzemes novads, Liepājas valstspilsēta un Talsu novads; Zemgales plānošanas reģionā: Jelgavas novads, Jēkabpils novads un Aizkraukles novads; Latgales plānošanas reģionā: Augšdaugavas novads, Preiļu novads un Balvu novads; Rīgas plānošanas reģionā: Jūrmalas valstspilsēta, Siguldas novads un Ādažu novads.
Jau ziņots, ka vietnē www.vietagimenei.lv līdz šī gada 12. decembrim noris Sabiedrības integrācijas fonda rīkotā konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” pirmās kārtas iedzīvotāju balsojums. Tajā visu 43 pašvaldību iedzīvotāji aicināti novērtēt pašvaldību sniegumu, balsojot par, viņuprāt, ģimenēm draudzīgāko pašvaldību, tādējādi vienlaikus arī atbalstot šīs pašvaldības par naudas balvu izcīņu.
Kopējais konkursa naudas balvu fonds, kas tiks sadalīts starp uzvarētājpašvaldībām, būs 100 000 eiro. Konkurss norisinās vairākās kārtās, un galīgais pašvaldību vērtējums sastāvēs no šobrīd sāktā iedzīvotāju balsojuma rezultātiem un nākamajā kārtā pašu pašvaldību sniegtajiem, kā arī vērtēšanas komisijas iegūtajiem datiem, par iedzīvotājiem pieejamajiem pakalpojumiem ģimeņu atbalstam. Šī konkursa kārta notiks 2022. gadā. Konkurss norisinās jau kopš 2017. gada, un tā primārais mērķis ir izcelt labākos piemērus un risinājumus, kā pašvaldības rūpējas par ģimenēm. Līdztekus konkurss veido vidi arī pašvaldību draudzīgai sāncensībai, tādējādi mudinot tās attīstīt aizvien plašāku un pieejamāku ģimenēm paredzēto pakalpojumu klāstu. Balsojuma anketa pieejama: https://www.vietagimenei.lv/balsot/. Konkursa galvenais atbalstītājs ir “Luminor banka”. Konkursa partneri: plašākais pakomātu tīkla nodrošinātājs Baltijā “Omniva”, modes un izklaides centrs “Rīga Plaza”, “Maminuklubs” un “Skola un ģimene”. Konkurss “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” ir viens no trim ģimeņu atbalsta pasākumiem, ko realizē Sabiedrības integrācijas fonds. Fonds īsteno arī programmu “Ģimenei draudzīga darbavieta“, kā arī izsniedz Latvijas Goda ģimeņu apliecības, atbalstot Latvijas daudzbērnu ģimenes, kā arī ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti.
Vidzemē kopumā ir 3233 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem. No tiem šobrīd projektā “Vidzeme iekļauj” individuālo vajadzību izvērtējums veikts 510 cilvēkiem no kopumā 568 plānotajiem līdz projekta noslēgumam 2023. gadā. Pašvaldībās pakalpojumus saņēmuši 179 pieaugušie, kas ir 41 % no plānotā līdz 2023. gadam. Šie cilvēki saņem grupu dzīvokļa, dienas aprūpes centra, specializēto darbnīcu, aprūpes mājās, individuālo konsultāciju vai īslaicīgas sociālās aprūpes jeb “atelpas brīža” pakalpojumus.
Savukārt no 929 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (kuriem noteikta invaliditāte un, kuri dzīvo ģimenē) Vidzemē, projektā šobrīd individuālās vajadzības izvērtētas 600 bērniem no 640 plānotajiem. Dienas aprūpes centra, sociālās rehabilitācijas (tajā skaitā bērna vecākiem), sociālās aprūpes vai “atelpas brīža” pakalpojumus līdz šim kopā saņēmis 361 bērns jeb 72% no plānotajiem līdz 2023. gadam tajās pašvaldībās, kas īsteno deinstitucionalizācijas procesu.
(*Spiediet uz attēla, lai izvērstu to. Datos norādīti pakalpojumus saņēmušo cilvēku skaits) No projekta līdzekļiem pakalpojumu nodrošināšanai pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem kompensēti 624 107 EUR, savukārt pakalpojumiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – 594 597 EUR. Iepazīstoties ar Vidzemes plānošanas reģiona apkopoto informāciju par aktuālo situāciju un līdz šim pašvaldībās sniegtajiem pakalpojumiem pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, tajā skaitā izveidoto infrastruktūru (piemēram, dienas aprūpes centriem, grupu dzīvokļu mājām, specializētajām darbnīcām), secināms, ka sasniegtie rādītāji mēdz krasi atšķirties starp pašvaldībām. Kā uzsver projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, iemesls atšķirīgai situācijai pašvaldībās ir gan salīdzinoši sarežģītā šādu pakalpojumu plānošana, jautājumi, kas skar infrastruktūras objektu būvniecību, ar Covid-19 pandēmiju saistīti jautājumi, gan arī administratīvi teritoriālā reforma: “Būvniecībā ir vērojams gan izmaksu pieaugums, gan arī novērojamas salīdzinoši daudz projektēšanas kļūdas. Tajās pašvaldībās, kurās izmaiņas ieviesa administratīvi teritoriālā reforma, šobrīd liels resurss jāvelta jaunās struktūras izveidei, saistošo noteikumu izstrādei, notiek darbinieku izvērtēšanas process, kas dažkārt saistīts ar darbinieka aiziešanu, ņemot vērā pašvaldības piedāvājumu. Arī epidemioloģiskā situācija ietekmē pakalpojumu nodrošināšanu, jo ir cilvēki, kuri baidās saņemt pakalpojumu šajos apstākļos, kā arī ne visi pakalpojumu sniedzēji piekrīt vakcinēties, kā rezultātā jāpārtrauc darbs.” Deinstitucionalizācijas projekta vadības grupā iesaistīti pa vienam pārstāvim no Alūksnes, Cēsu, Madonas, Gulbenes, Smiltenes, Valkas, Valmieras un Varakļānu novada pašvaldībām. Tās pārstāvju uzdevums turpmāk būs uzraudzīt un arī sekmēt pakalpojumu izveidi minētajās pašvaldībās, sniedzot nepieciešamo atbalstu to sociālajiem dienestiem un citām saistītām institūcijām, lai sekmīgi īstenotu deinstitucionalizācijas procesu saskaņā ar sākotnēji projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros izstrādāto plānu. Šādas sanāksmes turpmāk plānots īstenot regulāri, lai pārrunātu projektu progresu, nepieciešamo atbalstu un Vidzemes plānošanas reģiona iesaisti, kā arī veicinātu savstarpēju pieredzes apmaiņu starp pašvaldībām.
Aktivitātes tiek īstenotas deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/ Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Svinot ziemu un decembri Vidzemē, Vidzemes plānošanas reģions līdz gada beigām pagarina tūrisma akciju #AtklājVidzemi. Sniega un brīvdienu baudītājiem būs iespēja apciemot divas īpašās decembra stāstu vietas Alūksnes un Līgatnes pusē vai izzināt kādu no jau publicētajiem 13 stāstiem, turklāt ikviens Facebook grupā “Atklāj Vidzemi” var dalīties ar savu akcijas laikā īstenoto Vidzemes piedzīvojumu un piedalīties aktīvai atpūtai noderīgu balvu izlozē.
Pirmo tikšanos aizvadījusi Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Vidzeme iekļauj” jaunā vadības grupa, kurā pārstāvētas tās pašvaldības, kas projekta ietvaros īsteno deinstitucionalizācijas procesu ar mērķi nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus. Tajā pārskatīts līdz šim paveiktais, kā arī diskutēts par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras pašvaldības pakalpojumu izveidē.
