.png)
|
Arhīva kalendārs
Iekļaušanai Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2020. gada nogalē tika apstiprinātas piecas vērtības: v Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē (pieteicējs Viļakas novada pašvaldība) v Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā (pieteicējs Mazsalacas Kultūras nams) v Stikla pūšanas amata prasme Līvānos (pieteicējs Līvānu novada domes Latgales mākslas un amatniecības centrs) v Dūru cītaras būvēšanas un spēles tradīcija (pieteicējs biedrība “Skaņumāja”) v Aušanas prasme Pētera Viļumsona pusautomātiskajās vienpaminas stellēs (pieteicējs SIA “Mailīšu Fabrika”).
Iekļaušanai Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2021. gadā apstiprinātas sešas vērtības: v Latviešu etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīcijas un prasmes (pieteicējs Tautas tērpu centrs “Senā klēts”) v Saļmes Stērnīnē. Tradicionālie psalmu un bēru dziedājumi Stirnienē (pieteicējs Stirnienes draugu biedrība) v Latvijas kāršu spēle zolīte (pieteicējs Mārtiņš Plēsums) v Puzuri un to darināšana Jelgavā (pieteicējs Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Kultūra”) v Zemgales rakstaino brunču aušana stellēs ar velkamo ierīci (pieteicējs SIA "Austras raksti") v Danču tradīcija Rīgā (pieteicējs biedrība "Tradicionālās kultūras centrs").
Plašāku informāciju par vērtībām iespējams lasīt www.nematerialakultura.lv. Viļaka par ceremonijas norises vietu izraudzīta tādēļ, ka no toreizējā Viļakas novada 2017. gadā nāca pats pirmais pieteikums NKM sarakstam, kā arī tādēļ, ka no saraksta 30 vērtībām četras pieteiktas tieši no Viļakas novada. Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu paredz izveidot 2016. gadā pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Tas ir regulējums, ar kura palīdzību tiek veidota nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas mērķtiecīgam atbalstam nepieciešamā vide un apstākļi.
Informāciju sagatavoja: Linda Ertmane Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985; 29181396 Linda.Ertmane PIE lnkc.gov PUNKTS lv
Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) projekta “Sociālās ekosistēmas vadīta attīstība (SELF)” komanda kopā ar pārstāvjiem no LR Labklājības ministrijas, biedrības “Cerību spārni”, SIA “Pieturvieta”, biedrības “Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociācija”, kā arī Gulbenes novada domes un Valmieras Attīstības aģentūras trešās sociālās uzņēmējdarbības misijas ietvaros devās uz Kantabrijas reģionu Spānijā, lai kopīgi ar citiem projekta partneriem iepazītos ar šī reģiona labākajiem sociālās uzņēmējdarbības piemēriem un veiksmes stāstiem. Divu dienu vizītes laikā tās dalībnieki tikās ar reģionāla līmeņa sociālās politikas veidotājiem un organizāciju pārstāvjiem, kas iesaistīti Kantabrijas reģiona sociālās uzņēmējdarbības attīstībā, kā arī apmeklēja sociālos uzņēmumus un organizācijas, kuri dalījās savā pieredzē sociālās uzņēmējdarbības modeļu veidošanā. Sociālās uzņēmējdarbības misijas pirmajā dienā dalībnieki kopā ar projekta “SELF” vadošā partnera pārstāvjiem un delegācijas dalībniekiem no Polijas aktīvi piedalījās darbseminārā, diskusiju laikā apmainoties viedokļiem un pieredzi par sociālās ekonomikas dažādiem aspektiem, tai skaitā sociālās ietekmes mērīšanas metodēm. Dienas otrajā pusē vairāki Spānijas Kantabrijas lauku reģiona sociālie uzņēmēji prezentēja savus uzņēmumus, kas bija ar atšķirīgu darbības pieeju, iedvesmojoši, akcentējot sociālās uzņēmējdarbības plašo darbības potenciālu. Sociālās uzņēmējdarbības misijas otrajā dienā tās dalībniekiem bija iespēja viesoties vairākās organizācijās: sociālās integrācijas centrā “Telleres Juveniles Brumas”, kuras darbība vērsta uz dažādu sabiedrības sociālā riska grupu iekļaušanu darba tirgū, veicot dažāda veida apmācības, īpaši jauniešu. Papildus centrs nodarbojas arī ar otrreiz pārstrādāta papīra produktu ražošanu un tirdzniecību. Savukārt sociālās integrācijas centrs “Fondacion CUIN” tika dibināts 1993. gadā kā biedrība ar mērķi palīdzēt un aizsargāt Kantabrijas bērnus un jauniešus, vēlāk tas tika pārveidots par fondu, lai sadarbībā ar Kantabrijas valdību nodrošinātu labāku dzīves un izglītības kvalitāti, rūpes par nepilngadīgajiem, par kuriem dažādu iemeslu dēļ nevar parūpēties pašu ģimenes.
Misijas dalībniekiem bija iespēja arī apmeklēt asociācijas “AMICA” specializētos nodarbinātības centrus – viens nodarbojas ar dažādām vides aktivitātēm un delegācijai bija iespēja apmeklēt atkritumu šķirošanas centru, otrs nodarbojas ar apģērbu ražošanu un rūpniecisko mazgāšanu. Delegācijas dalībniekiem bija iespēja viesoties rūpnieciskās mazgāšanas cehā. Jāuzsver, ka asociācija darbojas jau kopš 1984. gada un ir izaugusi par apjomīgu organizāciju, kura attīstījusi plašu atbalsta tīklu, piesaistot valsts dotācijas un privātpersonu ziedojumus, atbalstot un nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti, cilvēkus no dažādām sociālā riska grupām. Asociācijas darbu nodrošina profesionāļu komanda, kas sastāv no 110 cilvēkiem. Un tā, piemēram, 2015. gadā spējušie sniegt dažāda rakstura sociālo palīdzību 1493 cilvēkiem ar invaliditāti. Netipisku pieredzes stāstu delegācijas dalībnieki redzēja sociālā kooperatīvā “Solabria”, kas ir pirmais 100% atjaunojamās elektroenerģijas tirgus kooperatīvs Kantabrijas reģionā. Kopumā jāatzīst, ka Spānijas Kantabrijas reģionā sociālās ekonomikas atbalsta sistēmas ir jau ar ievērojamu attīstības vēsturi, pieredzes stāsti bija vērtīgi, parādot sociālās uzņēmējdarbības daudzpusību, ko noteikti ir iespējams integrēt turpmākā darbā sociālās uzņēmējdarbības jomā arī Latvijā. Kā pēc vizītes atzina Valmieras Attīstības aģentūra valdes locekle Līga Vecā :”Bija vērtīgi uzzināt par Kantabrijas reģiona prioritātēm un pieredzi, attīstot sociālo ekonomiku un īpaši sociālo uzņēmējdarbību, iekļaujot darba tirgū cilvēkus ar ierobežotām iespējām, kā arī aktivitātēm jauniešu auditorijai. Spānijā varēja redzēt, ka mērķtiecīga reģiona politika rezultējas gan ar sabiedrības plašāku izpratni par šo jautājumu, gan uzņēmēju atsaucībā un jaunu uzņēmējdarbības virzienu attīstībā. Īpaši patika kompleksā pieeja, ka jauniešiem, kas nonākuši grūtībās, tiek nodrošināta droša un patīkama dzīves vide, profesionālu speciālistu palīdzība un arī tiek dota iespēja iegūt reālu darba pieredzi uzņēmumos. Vizītes laikā ieguvām plašāku informāciju un plānojam turpināt sadarbību ar Santanderas starptautiskās uzņēmējdarbības atbalsta centru. Valmieras Attīstības aģentūra ciešā sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību strādā pie tā, lai Valmieras novadā attīstītu izpratni par sociālo uzņēmējdarbību un veicinātu plašāku uzņēmēju iesaisti sociālo izaicinājumu risināšanā, tāpēc ir ļoti būtiski paplašināt zināšanas ārpus Latvijas par citu Eiropas valstu pieredzi, lai atbilstošāko pārņemtu un īstenotu šeit uz vietas".
Kā jau iepriekš ziņots, VPR kopā ar sadarbības partneriem no Kantabrijas reģiona Spānijā, Lombardijas reģiona Itālijā un Pomerānijas voivodistes Polijā ir uzsākuši Eiropas Savienības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspējas programmas “COSME” projektu “Sociālās ekosistēmas vadīta attīstība” (SELF). Projekta mērķis ir attīstīt noturīgu sociālo uzņēmējdarbības modeli lauku apvidos, ar mērķi transformēt reģionus caur sociālo un solidaritātes ekonomiku. Tā rezultātā tiks izveidots un attīstīts starptautisks reģionālo pašvaldību, ekspertu un sociālās uzņēmējdarbības pārstāvju tīkls ar līdzīgām vajadzībām, lai radītu pastāvīgu kopienu ilgtspējīgas Eiropas sociālās uzņēmējdarbības sistēmā.
Papildus informācijai: Lienīte Priedāja-Klepere, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Gunita Brūvere, Vidzemes plānošanas reģiona projektu asistente, gunita.bruvere PIE vidzeme PUNKTS lv
--- |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2021. gada 4. decembrī plkst. 13.00 tiks pasniegti apliecinājumi par nemateriālā kultūras mantojuma vērtības iekļaušanu Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Svinīgā ceremonijā Viļakas kultūras namā apliecinājumus saņems 2020. gadā un 2021. gadā sarakstā iekļauto vērtību pieteicēji, starp tiem arī Mazsalacas Kutūras nams ar pieteikumu "Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā". Pasākumu būs iespējams vērot tiešraidē Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā, kā arī vietnēs Facebook un Youtube.
