Arhīva kalendārs

2020. gadā tika piedzīvotas nozīmīgas pārmaiņas Valmieras sabiedriskā transporta sistēmā – pasažierus pārvadāt sāka deviņi jauni dīzeļa – elektriskie hibrīdautobusi. Šī gada decembrī kursēt sāka vēl viens jauns hibrīdautobuss. Tādējādi šobrīd desmit no 12 Valmieras pilsētas maršrutu autobusiem ir videi draudzīgie hibrīdautobusi. Jaunajiem autobusiem ir mazāks CO2 izmešu daudzums, tie ir klusāki, taču vislielākais ieguvums ir degvielas ietaupījums, vidēji tas vērtējams ap 30 %.

Autobusi ir ērtāki pasažieriem, jo sēdekļi izvietoti vienā līmenī, kā arī tie ir mīkstāki. Pasažieri gan audiālā, gan vizuālā veidā saņem informāciju par esošo un nākamo pieturvietu. Tāpat arī iedzīvotāji un pilsētas viesi novērtējuši autobusu vizuālo tēlu – Gaujas zelta smilšu krāsas autobusi lieliski iekļaujas pilsētas ainavā katrā gadalaikā.

Būtiski, ka autobusi ir ērtāki arī autobusu vadītājiem, ņemot vērā, ka pasažieri tiek pārvadāti vairāk nekā desmit stundas dienā. Iekārtu vadība ir maksimāli automatizēta, lai vadītājs varētu koncentrēties saviem tiešajiem pienākumiem – autobusa vadīšanai un pasažieru apkalpošanai.

Lēmums izvēlēties hibrīdautobusus pieņemts, izvērtējot Valmieras pilsētas maršrutu tīklu, reisu garumus, ņemot vērā arī klimatiskos apstākļus, kā arī iespējas nodrošināt nepārtrauktu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju Valmierā.

Hibrīdautobusiem, uzsākot braukšanu, elektrodzinēja piedziņai tiek izmantota saražotā enerģija, kas savukārt ļauj noteiktu laiku braukt ar izslēgtu dzinēju, taupot degvielu. Pašuzlādes dīzeļa – elektriskajiem hibrīdautobusiem nav ierobežots veicamais attālums un nav nepieciešama elektroenerģijas uzlādes infrastruktūra.

Jaunos, modernos, ar jaunākās paaudzes hibrīddzinēju aprīkotos autobusus atbilstoši īpašajām pasūtītāja prasībām ražoja Solaris Bus & Coach.

Deviņu autobusu kopējā iegādes summa  ir EUR 2999700. Šo autobusu iegāde īstenota Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Videi draudzīga sabiedriskā transporta iegāde Valmieras pilsētai” (vienošanās Nr.4.5.1.2/17/I/006) ietvaros, kura kopējās izmaksas ir EUR 2835000, t.sk. Kohēzijas fonda finansējums EUR 1906322 apmērā. Desmitā autobusa iegāde īstenota Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Videi draudzīga autobusa iegāde Valmieras pilsētai” (vienošanās 4.5.1.2/20/I/002) ietvaros. Kopējās izmaksas ir EUR 346632 apmērā, tajā skaitā Kohēzijas fonda finansējums EUR 294637.20 apmērā. 

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

SIA „VTU Valmiera”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: pr PIE vtu-valmiera PUNKTS lv
Mob. tel.: 26443410

Toreiz, pirms 20 gadiem, Gulbenē trīs pašvaldību – Gulbenes pilsētas, Alūksnes pilsētas un Stāmerienas pagasta vadītāji Nikolajs Stepanovs, Guntārs Bērziņš un Raitis Apalups svinīgi atklāja pirmo SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” nodrošināto reisu.

Šodien abu pašvaldību pārstāvji tikās Gulbenes depo, lai sveiktu SIA “Gulbene-Alūksnes bānītis” svētku dienā un vēlētu Bānītim – “Lai ripo!”.

1990. gados tika uzsāktas aktivitātes par VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) nerentablās Gulbenes-Alūksnes šaursliežu dzelzceļa līnijas saglabāšanu, kuras viens no scenārijiem bija šī dzelzceļa nodošana pašvaldībām. Pēc ilgstošām diskusijām starp dzelzceļa entuziastiem, pašvaldībām, LDz, Satiksmes ministriju un pieminekļu aizsardzības institūciju 2001. gada 20. februārī tika nodibināta privāta bezpeļņas SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” (GAB). Uzņēmējsabiedrības dibinātāji bija Gulbenes un Alūksnes pilsētu, kā arī Stāmerienas pagasta pašvaldība, Latvijas Dzelzceļnieku biedrība un sešas privātpersonas.

Tajā pašā gadā GAB saņēma drošības sertifikātu un licenci pasažieru pārvadājumiem šaursliežu dzelzceļā. Tā rezultātā 2002. gada 3. janvārī GAB pārņēma pasažieru pārvadājumus Gulbenes-Alūksnes šaursliežu dzelzceļā no LDz meitas uzņēmuma “Dīzeļvilciens” un veiksmīgi to turpina joprojām, vienlaikus akcentējot uzmanību uz kultūrvēsturiskā dzelzceļa saglabāšanu un atraktīva tūrisma produkta piedāvājuma paplašināšanu. Tas divdesmit gadu garumā ir bijis iespējams lielā mērā pateicoties Bānīša daudzajiem apmeklētājiem, mūsu draugiem un atbalstītājiem, par ko šajā jubilejas reizē sirsnīgi pateicamies!

Attēlā pašvaldību vadītāji atklāj SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” darbību. No labās: Nikolajs Stepanovs (Gulbene), Raitis Apalups (Stāmeriena), Guntars Bērziņš (Alūksne)

Informācijas avots:

www.aluksne.lv 

https://www.facebook.com/GABanitis

Pirmdien, 10. janvārī sāksies un līdz 31. janvārim turpināsies Alūksnes novada teritorijas plānojuma 2015.-2027. gadam grozījumu otrās redakcijas publisko apspriešanu.

23. decembrī Alūksnes novada dome pieņēma lēmumu uzsākt pilnveidotās Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu redakcijas publiskā apspriešanu.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 27. janvārī pulksten 17.10, Alūksnes novada pašvaldības administratīvās ēkas zālē, Dārza ielā 11, Alūksnē. Tā norisināsies zaļajā, epidemioloģiski drošajā režīmā - apmeklētājiem jāuzrāda derīgs Covid-19 sertifikāts un personu apliecinošs dokuments, jālieto mutes un deguna aizsegs.

Ar Alūksnes novada teritorijas plānojuma 2015.-2027. gadam grozījumu pilnveidoto redakciju aicinām iepazīties:

• elektroniskā formātā – Alūksnes novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.aluksne.lv sadaļā Dokumenti/Teritorijas plānojums, un Ģeoportālā: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_18861;
• izdrukas formātā – Alūksnes novada Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, Dārza ielā 11, Alūksnē (1. stāvā).

Rakstiskus priekšlikumus un ieteikumus par pilnveidoto redakciju var iesniegt līdz 31. janvārim (ieskaitot) Alūksnes novada pašvaldībā, Dārza ielā 11, Alūksnē, Alūksnes novadā, LV-4301, sūtot pa pastu vai iesniedzot klientu apkalpošanas centrā, vai arī elektroniski uz e-pastu: dome PIE aluksne PUNKTS lv.

Fiziskām personām jānorāda vārds, uzvārds, dzīvesvietas adrese/e-pasta adrese, tālruņa numurs, juridiskām personām - nosaukums, reģistrācijas numurs, darbības vietas adrese/e-pasta adrese, kontaktpersona un tās tālruņa numurs.

Priekšlikumus iesniegt ir iespējams arī Ģeoportālā, nospiežot “Iesniegt priekšlikumu” un autentificējoties ar elektronisko identifikācijas pakalpojumu sniedzēju.

Jautājumos par Alūksnes novada Teritorijas plānojuma 2015.-2027. gadam grozījumiem lūdzam vērsties pie Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas teritorijas plānotājas Madaras Ziņģes-Bumbures, tālrunis: 26606818, e-pasts: madara.bumbure PIE aluksne PUNKTS lv.

Alūksnes novada pašvaldība ir saņēmusi ISO 50001 sertifikātu par starptautiski akreditētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu. Pašvaldības energopārvaldības sistēma ir izveidota Alūksnes novada Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāna izstrādes gaitā. Tās ieviešana ir ieguvums pašvaldībai, jo sniedz iespēju gūt skaidru priekšstatu par resursu patēriņu pašvaldības ēkās un ielu apgaismojumā un  izvērtēt dažādu energoefektīvu pasākumu īstenošanas ietekmi. Galvenais energopārvaldības sistēmas darbības mērķis ir energoresursu patēriņa optimizācija un līdzekļu ekonomija.

Sertificēta energopārvaldības sistēma ir instruments racionālai un efektīvai enerģijas izmantošanai, lai samazinātu pašvaldības izmaksas un paaugstinātu konkurētspēju. Efektīva energosistēma apliecina, ka darbības pašvaldībā ir balstītas uz ilgtspējīgas attīstības principiem.

Atbilstoši standartam, pašvaldībā jābūt izstrādātai precīzai un konkrētai enerģijas pārvaldības politikai ar noteiktiem mērķiem. Energopārvaldības sistēmas ieviešanas laikā pašvaldībai jāseko enerģijas patēriņa optimizēšanas pasākumu īstenošanai, rezultātu mērīšanai, kvantitatīvai vērtēšanai un nepieciešamības gadījumā arī pārskatīšanai.

Sertificējot savu energopārvaldības sistēmu pēc starptautiska standarta, organizācija iegūst pārliecību, ka tā ilgtspējīgā un efektīvā veidā optimizē energoresursu patēriņu un izdevumus. Organizācija apliecina atbilstību starptautiskam standartam, starptautiskais sertifikāts ir arī risinājums Energoefektivitātes likuma prasību izpildei.

Alūksnes novada pašvaldības energopārvaldības sistēmas sertifikāciju veica SIA “Latvijas rūpnieku tehniskās drošības ekspertu apvienība” – TUV Rheinland grupa. Sertifikāta derīguma termiņš ir trīs gadi. Sertifikācijas cikls sastāv no divu stadiju sākotnējā sertifikācijas audita un ikgadējiem uzraudzības auditiem.

SAGATAVOJA: Evita APLOKA,

Alūksnes novada pašvaldības

Centrālās administrācijas

sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālruņi: 64381502; 26646749

evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv

www.aluksne.lv

Projekta noslēgumā 2024. gadā tiks veikta atkārtota uzņēmēju aptauja, lai noskaidrotu projekta aktivitāšu ietekmi uz Vidzemes uzņēmēju apmierinātības līmeni.

Aptauja pieejama šajā saitē (aizpildīšana aizņems ~1–2 minūtes):

https://forms.gle/oipuRmE8koi7ECNx5

Lūgums aptauju aizpildīt līdz 21. janvārim.

Projekts "Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” (Uzņēmējdarbība Vidzemē) tiek īstenots partnerībā ar Elverumas pašvaldību Norvēģijā. Projektā paredzētas uzņēmējdarbības vidi veicinošas aktivitātes 11 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās, un šīs aktivitātes vērstas uz: 

• pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistiem,
• uzņēmējiem (MVU),
• uzņēmējus pārstāvošām organizācijām,
• skolēniem un jauniešiem.

Aicinām Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējus un pašvaldības sekot līdzi projekta "Uzņēmējdarbība Vidzemē" aktualitātēm Facebook  lapā "Uzņēmējdarbība Vidzemē" un mūsu mājas lapas www.vidzeme.lv aktualitāšu sadaļā.

Projektu “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” (Uzņēmējdarbība Vidzemē) līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Šādi iepriekš noteiktie projekti Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” ietvaros tiek īstenoti visos piecos Latvijas plānošanas reģionos

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

Informāciju sagatavojusi:

Māra Sproģe, Vidzemes uzņēmējdarbības centra sabiedrisko attiecību speciāliste, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS PROJEKTA "UZŅĒMĒJDARBĪBA VIDZEMĒ" ZIŅAS

---

Apkopoti balsojuma rezultāti par katrā plānošanas reģionā iedzīvotāju trīs visaugstāk novērtētajām pašvaldībām. Vidzemes plānošanas reģionā par ģimenēm draudzīgām iedzīvotāji atzinuši Varakļānu novadu, Valkas novadu un Gulbenes novadu. Šis vērtējums pašvaldībām dos priekšrocības Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā konkursā “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2022”, lai cīnītos par tituliem un nozīmīgām naudas balvām ģimeniskas vides uzlabošanai.

Iedzīvotāju balsojums, kurā visu 43 pašvaldību iedzīvotāji novērtēja pašvaldību sniegumu, norisinājās no 2021. gada 9. novembra līdz 12. decembrim vietnē www.vietagimenei.lv.  

“Esam gandarīti par ik gadu aizvien pieaugošo iedzīvotāju atsaucību, vērtējot savu pašvaldību paveikto, izsakot viedokļus un piedaloties ikgadējā iedzīvotāju balsojumā. Kopumā šajā reizē esam saņēmuši un apkopojuši gandrīz 59 tūkstošus balsu, kā arī pašvaldībām vērtīgus komentārus, lai tās motivētu attīstīties arī turpmāk,” stāsta Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce. “Līdzīgi kā citus gadus, arī šajā reizē iedzīvotāji visaugstāk novērtējuši un izcēluši pašvaldību paveikto infrastruktūras uzlabojumos, interešu izglītības pieejamībā un piedāvājumā, kā arī brīvā laika pavadīšanas iespēju nodrošināšanā. Līdztekus aktuāli arvien palikuši jautājumi par bērnudārzu pieejamību, kā arī nepieciešamību sakārtot mājokļu un nekustamo īpašumu jomas.” 

Komentāros minēti arī ieteikumi, kas saistīti ar plaisas mazināšanu starp dažādiem sabiedrības slāņiem. Tāpat norādīts, ka pašvaldībām līdztekus maznodrošināto vai daudzbērnu ģimeņu jautājumu risināšanai, nepieciešams tik pat intensīvi strādāt arī pie pakalpojumiem, kas būtiski pārējām sabiedrības grupām, piemēram, jauniešiem vai ģimenēm, kurās ir mazāk par trim bērniem.

“Mūsu novērojumi liecina, ka attālinātā darba iespējas ir radījušas savu ietekmi uz iedzīvotāju ikdienu un mājvietas izvēli vai labiekārtošanu. Attālums līdz darba vietai nereti vairs nav izšķirošs, tādēļ ir ģimenes, kas izvēlas pārcelties uz dzīvi reģionos. Kā viens no lielākajiem mājokļu kreditētājiem aizvien biežāk savā praksē novērojam, ka, izvēloties savu dzīvesvietu Latvijas reģionos, iedzīvotāji ļoti rūpīgi izvērtē apkārtējo vidi. Cilvēkiem būtiski ir tādi jautājumi, kā, piemēram, labiekārtotas atpūtas vietas, bērnu rotaļu laukumu pieejamība, viegli izbraucami ceļi, apgaismotas sabiedriskā transporta pieturvietas u.tml. Tādēļ izprotam šī konkursa nozīmi un ar prieku to atbalstām, lai kopīgiem spēkiem motivētu pašvaldības aizvien vairāk iesaistīties apkārtējās vides uzlabošanā,” atzīst “Luminor” vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica.

Pārējos plānošanas reģionos iedzīvotāju balsojumā par ģimenēm draudzīgākajām atzīti: Zemgales plānošanas reģionā – Aizkraukles novads, Jelgavas novads un Jelgavas valstspilsēta; Kurzemes plānošanas reģionā – Ventspils valstspilsēta, Saldus novads un Liepājas  valstspilsēta; Latgales plānošanas reģionā – Preiļu novads, Rēzeknes valstspilsēta un Ludzas novads; Rīgas plānošanas reģionā – Ādažu novads, Jūrmalas valstspilsēta un Siguldas novads.

Jau ziņots, ka Sabiedrības integrācijas fonda rīkoto konkursu “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2022”  plānots uzsākt 2022. gada pavasarī, un tajā tiks vērtēti pašvaldību sniegtie dati, ņemts vērā 2021. gada nogales iedzīvotāju sniegtais vērtējums par pašvaldībām, kā arī vērtēšanas komisijas iegūtie dati par iedzīvotājiem pieejamajiem pakalpojumiem ģimeņu atbalstam.

Noslēgumā viena no 43 pašvaldībām, kas tiks atzīta par ģimenei draudzīgāko valsts mērogā, saņems naudas balvu vismaz 25 000 eiro apmērā. Savukārt katras pašvaldību grupas uzvarētājs – balvu vismaz 15 000 eiro apmērā. Kopējais konkursa naudas balvu fonds, kas tiks sadalīts starp uzvarētājpašvaldībām, būs 100 000 eiro. 

Plašāka informācija par katrā pašvaldībā pieejamajiem pakalpojumiem un atbalstiem pēc konkursa tiks apkopota un publicēta vietnē: https://www.vietagimenei.lv/pasvaldibas. Tādējādi iedzīvotājiem vienuviet būs iespēja ar to iepazīties, izvērtēt un nepieciešamības gadījumā arī salīdzināt. Konkurss norisinās jau kopš 2017. gada, un tā primārais mērķis ir izcelt labākos piemērus un risinājumus, kā pašvaldības rūpējas par ģimenēm, vienlaikus veicinot arī iedzīvotāju iesaisti sev svarīgu jautājumu risināšanā. Līdztekus konkurss veido vidi arī pašvaldību draudzīgai sāncensībai, tādējādi mudinot tās attīstīt aizvien plašāku un pieejamāku ģimenēm paredzēto pakalpojumu klāstu.

Konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2022” galvenais atbalstītājs ir “Luminor” banka. Konkursa partneri: plašākais pakomātu tīkla nodrošinātājs Baltijā “Omniva”, modes un izklaides centrs “Rīga Plaza”, “Māmiņu klubs” un “Skola un ģimene”.

“Ģimenei draudzīga pašvaldība” ir viena no trim ģimeņu atbalsta programmām, ko realizē Sabiedrības integrācijas fonds. Fonds īsteno arī programmu “Ģimenei draudzīga darbavieta“, kā arī izsniedz Latvijas Goda ģimeņu apliecības, atbalstot Latvijas daudzbērnu ģimenes, kā arī ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti.

Informāciju sagatavojus:

Zane Jēkabsone

SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJAS FONDS

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr. +371 22811020

E-pasts: zane.jekabsone PIE sif.gov PUNKTS lv

Papildu informācija:

Ilze Žūka  

NORDS PORTER NOVELLI

Vecākā projektu vadītāja

Tālr. +371 22014541

E-pasts: ilze.zuka PIE porternovelli PUNKTS lv">ilze.zuka PIE porternovelli PUNKTS lv 

Turot publiski pausto solījumu par Eiropas kultūras galvaspilsētai 2027.gadam sagatavotās kultūras programmas īstenošanu, Cēsis kopā ar novada pagastiem īstenos apjomīgu kultūras programmu un 2025.gadā iemirdzēsies kā Latvijas kultūras galvaspilsēta. Šis būs ievērojamu nacionālu un starptautisko notikumu kopums visa gada garumā ar vadmotīvu – “Kultūra galvās, pilīs, sētās”.

Jau ziņots, ka Cēsis piedalījās Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027.gada (EKG) atlases posmā, kurā Cēsu pieteikums netika virzīts otrajā kārtā. Gūstot lielu sabiedrības atbalstu pēc atlases posma, novērtējot ieguldīto EKG darba grupas veikumu un godājot ievērojamo kultūras iestāžu iesaisti procesā, pieņemts lēmums veidot neatkarīgu, apjomīgu un iesaistošu kultūras norišu programmu 2025.gadā.

“Cēsu novads ir bagāts – te dzīvo neskaitāmi radoši, uzņēmīgi un idejām pārpilni cilvēki. Tieši Cēsu novada sabiedrībai esam lēmuši radīt ko īpašu – radīt piedzīvojumu gada garumā, kas ieskauts kultūras norišu baudījumā. Mēs solījām īstenot EKG programmu un to darīsim vēl ātrāk, nekā bijām iecerējuši – jau 2025.gadā! Un tieši programmas vērienīguma dēļ ar pārliecību šo sauksim par kultūras galvaspilsētas gadu,” uzsver Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks un gaidāmo norišu programmas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis.

Gada laikā tiks īstenoti vairāki simti Latvijas un starptautiska līmeņa kultūras notikumu visā Cēsu novadā. Norise būs balstīta piecos tematiskos pīlāros, caur kuriem tiks skatīti gan lokāli, gan starptautiski jautājumi un izaicinājumi: demokrātija, izglītība, vide un klimata pārmaiņas, atjaunotne un Cēsu novada izcilība.

“Ar izceltajiem atslēgas vārdiem par kultūru “galvās, pilīs, sētās”, kas atvasināti no vārda “galvaspilsēta”, vēlamies izcelt Cēsu novada bagātības un vērtības. Vārds “galvās” sevī ietver sabiedrību, tās zināšanas, domas, idejas, aktivitātes un iespējas. Vārds “pilīs” manifestē Cēsu pilsētas kā kultūras, izglītības un sociālekonomisko procesu virzītājspēku. Savukārt “sētās” simbolizē Cēsu novada vēsturi, ainavu, objektus, viensētas un apsola notikumus katrā novada pagastā,” turpina Egliņš-Eglītis.

Saglabājot un cienot iestrādes no gatavošanās 2027.gada atlases posmam, jau šī gada laikā turpināsies darbs ar vietējiem un starptautiskajiem sadarbības partneriem. Tas garantēs gan Latvijas un Cēsu novada kultūras iestāžu, gan starptautisko partneru iesaisti procesos un ārzemju tūristu pieplūdumu novadā, Cēsu vārdam ievibrējoties ne vien Latvijā, bet visā reģionā.

Kopš 2009.gada, kad Cēsis pirmoreiz virzīja savu kandidatūru EKG statusa iegūšanai, novada kultūras dzīve kļuvusi ievērojami bagātāka un intensīvāka. Cēsu kultūras infrastruktūru papildinājusi koncertzāle “Cēsis”, kas jau teju astoņus gadus piedāvā baudīt pasaules līmeņa koncertus, teātra izrādes un kino programmu, pulcējot tūkstošiem apmeklētāju ne tikai no Latvijas, bet arī –kaimiņvalstīm. Audzis Cēsu Mākslas festivāls, starptautisku atzinību izpelnījies festivāls “Čello Cēsis”, kam vienīgajam Latvijā piešķirts Festivālu asociācijas veidotais Eiropas ievērojamāko festivālu kvalitātes zīmols “EFFE Label”. Aizvadīti jau septiņi sarunu festivāli “LAMPA”. Apjomīgi līdzekļi ieguldīti arī kultūras mantojuma saglabāšanā, konservējot un restaurējot Cēsu pils kompleksu un Cēsu Sv.Jāņa baznīcu. Esam guvuši starptautisku atzinumu kultūras jomā – gan laikraksts “Daily Mail” izcēlis Cēsis kā vienu no ievērojamākajiem galamērķiem, gan Eiropas Komisija Cēsis ievietojusi starp TOP 70 pasaules kultūras pilsētām. Un, protams, plašais Cēsu novads glabā neskaitāmus unikālus notikumus, kultūrvietas un radošas personības, ko iespējams atklāt ar jauniem un moderniem kultūras izteiksmes līdzekļiem.

Kandidējot uz 2027.gada EKG titulu, Cēsu novada dome noteica galvenos mērķus, kas jāizpilda, realizējot programmu. Šie mērķi saglabāti, plānojot 2025.gada norises:

•             Cēsu kultūras telpas attīstīšanu un reģionālās un starptautiskās sadarbības kultūrā un citās starpdisciplinārās nozarēs stiprināšanu;

•             nacionālas un starptautiskas nozīmes kultūras notikumu piesaisti Cēsu novadam;

•             kultūras un radošo industriju ekonomiskās attīstības veicināšanu;

•             kultūras nozares kapacitātes stiprināšanu, īstenojot Eiropas sadarbības projektus;

•             kultūrtūrisma veicināšanu un attīstību;

•             novada atpazīstamības veicināšanu, kā arī kultūras un tūrisma infrastruktūras uzlabošanu.

Cēsis dibinātas 1206.gadā, tā ir trešā vecākā pilsēta Latvijā un Latvijas karoga dzimtene. Pēc 2021.gada novadu reformas jaunajā Cēsu novadā apvienoti: Amatas pagasts, Cēsu pilsēta, Drabešu pagasts, Dzērbenes pagasts, Inešu pagasts, Jaunpiebalgas pagasts, Kaives pagasts, Liepas pagasts, Līgatnes pilsēta, Līgatnes pagasts, Mārsnēnu pagasts, Nītaures pagasts, Priekuļu pagasts, Raiskuma pagasts, Skujenes pagasts, Stalbes pagasts, Straupes pagasts, Taurenes pagasts, Vaives pagasts, Vecpiebalgas pagasts, Veselavas pagasts, Zaubes pagasts, Zosēnu pagasts.

Informāciju sagatavoja:

Cēsu novada pašvaldības

Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes

Vadītāja vietnieks komunikācijas jautājumos

Aleksandrs Abramovs

aleksandrs.abramovs PIE cesis PUNKTS lv

Lai veicinātu daudzpusīgu, veselīgu bērnu un jauniešu attīstību, pilnveidotu kultūrvidi un padarītu daudzveidīgāku kultūras pasākumu piedāvājumu Valmieras novadam kandidējot uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, pagājušā gada nogalē Valmieras novada pašvaldība izsludināja projektu pieteikumu pieņemšanu izglītības, kultūras un sporta konkursos.

Projektu konkursos galvenā mērķauditorija, organizējot nometnes, ir bērni un jaunieši vecumā no 7 līdz 18 gadiem. Sporta un kultūras projektu konkursos – jebkura sabiedrības mērķauditorija.

Kopumā pašvaldība saņēma vairāk nekā četrdesmit pieteikumus no dažādām organizācijām un uzņēmumiem, kuri savu darbību ir reģistrējuši Valmieras novada teritorijā. Finansiālu atbalstu pasākumu rīkošanai saņēma 34 projekti par kopējo summu 46 452 EUR.

Īstenojot bērnu un jauniešu nometņu projektus, mērķis ir veicināt saturīgi un lietderīgi pavadīt brīvo laiku, sekmējot daudzpusīgu, veselīgu bērnu un jauniešu attīstību ikvienā vecumā savas dzīvesvietas tuvumā. Projektu ietvaros būs iespēja apgūt dažādus sporta veidus, iegūt zināšanas par savstarpējo komunikāciju un pašizaugsmi, apgūt kulinārijas prasmes un zināšanas par savu veselību, izzināt meža un mitrāju nozīmi klimata izmaiņu apstākļos, iegūt zināšanas par inženierzinātnēm, iepazīt dažādu tautu valodas, apgūt mūzikas spēli un dziedāšanu. Atbalstīto projektu aktivitātes palīdzēs bērniem no sociālā riska ģimenēm, veicinās bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanos sabiedrībā. Bērni un jaunieši piedalīsies daudzveidīgās, radošās un fiziskās aktivitātēs ar pasaku, mākslas, kustību, dejas elementiem, orientēšanos, vieglatlētiku un peldēšanu. Kultūras projektu konkursa mērķis ir atbalstīt iniciatīvas sabiedriski nozīmīgu projektu izstrādē un realizācijā, tā sniedzot vērtīgu papildinājumu daudzveidīgajai kultūrvidei Valmieras novadā. Realizētie projekti bagātinās pasākumu piedāvājumu, veicinās radošo nozaru attīstību un jaunrades procesu. Ikviens no projektiem vērtēts, analizējot tā devumu “Valmiera – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” pieteikuma attīstībai, veicinot iedzīvotāju iesaisti dažādos veidos.

Projektu aktivitātēs varēs iepazīt vietējo ērģeļu vērtību un to nozīmi vēstures un mūsdienu kontekstā. Būs iespēja piedalīties dažādās radošās darbnīcās, meistardarbnīcās, izglītojošās lekcijās un piknikā, veidot un demonstrēt īsfilmas. Kultūras programmu bagātinās arī laikmetīgās mākslas projekti, dzīvās mūzikas koncerti, leļļu teātra izrādes un kamermūzikas koncerti.

Popularizējot veselīgu dzīvesveidu, sportu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, ir atbalstītas vairākas iniciatīvas un sabiedriski nozīmīgi sporta nozares projekti. Šajos projektos īstenos gan teorētiskās, gan praktiskās nodarbības, piemēram, peldlīdzekļu, tautas skrējiens un soļojums, pludmales volejbola, distanču slēpošanu, burāšanas nodarbības un Boccia spēles turnīrs – sporta veids, ko spēlē cilvēki ar īpašajām vajadzībām, ripinot bumbas.

Konkursa mērķis ir veicināt attīstītās un labiekārtotās sporta infrastruktūras Valmierā un Valmieras novadā izmantošanu ikvienam aktīvās atpūtas cienītājam. Sportam un aktīvam dzīvesveidam Valmieras novadā ir nozīmīga loma ne tikai Vidzemes reģionā, bet arī Latvijas mērogā. To apliecināja šogad saņemtais “Gada sporta pašvaldības” tituls.

Projektu konkursos apstiprinātās idejas organizācijas un uzņēmumi realizēs Valmieras novada pašvaldības administratīvajā teritorijā līdz 2022. gada beigām.

Projektu vērtēšanas protokols ir pieejams šeit. 

Informāciju sagatavoja:

Marija Melngārša

Valmieras novada pašvaldības

Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas

komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste

tālr. 26351628

Vienlaicīgi ar LIAA Valmieras biznesa inkubatora atbalsta vienības atklāšanu Smiltenē ir izveidota jauna uzņēmējdarbības platforma sociālo mediju vietnē Facebook “Uzņēmēji Smiltenes novadā”.

Platforma radīta, lai esošie un potenciālie uzņēmēji varētu saņemt svarīgās, saistošās aktualitātes novada teritorijā. Šajā lapā informēsim gan par atbalsta iespējām uzņēmējdarbības uzsākšanai, īstenošanai, gan apkoposim aktualitātes no Lauku atbalsta dienesta, LIAA, Altum, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), Lauku partnerību aktivitātēm reģionālai attīstībai un citām institūcijām, kā arī publicēsim ziņas par  aktuālajām apmācībām un semināriem. Ievietosim arī informāciju par saistošajām vakancēm un darba devēju informāciju.

Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību Smiltenes novadā un informācijas apriti vienviet, esiet aicināti arī Jūs, esošie un potenciālie uzņēmēji, piedalīties šīs lapas aktuālās informācijas veidošanā!

Šī platforma ir paredzēta visiem uzņēmējiem – gan maziem, gan lieliem, gan tiem, kuri vēl ir savu ideju tapšanas procesā. Smiltenes novada pašvaldība aicina sekot līdzi aktualitātēm arī mājaslapas www.smiltenesnovads.lv sadaļai – Uzņēmējdarbība.

Platforma aplūkojama šeit. 

Informāciju sagatavojusi: 
Vanda Jurita Markova, 
Digitālā mārketinga un komunikācijas speciālists, 
Smiltenes novada pašvaldība

Ceturtdien, 27. janvārī, tiešsaistē norisinājās sanāksme par 5G savienotās un automatizētās mobilitātes ES pārrobežu izmēģinājumiem Valkā/Valgā. Sanāksmē piedalījās Valkas un Valgas pašvaldību pārstāvji, Latvijas mobilo sakaru operators “LMT” un citi projektā iesaistītie partneri no Spānijas, Somijas un Igaunijas.

Projekta 5G-ROUTES ietvaros, Valkā/Valgā tiks izvietotas 5G savienotās un automatizētās mobilitātes tehnoloģijas, lai veiktu progresīvus izmēģinājumus, kas nemanāmi darbojas noteiktā 5G pārrobežu koridorā ("Via Baltica-North"). 

Projekta mērķis ir veicināt savienotās un automatizētās mobilitātes un 5G tehnoloģiju attīstību. Projekts tiek finansēts ar Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju atbalsta programmas “Apvārsnis 2020” ("Horizon 2020"). 

“Esam priecīgi, ka Valka būs viena no pirmajām vietām Latvijā, kur tiks izmantotas 5G tehnoloģijas. Turklāt, šī projekta realizācija neprasīs ieguldījumus no Valkas pašvaldības budžeta,” komentē Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. 

Plānots, ka viedās sistēmas tiks uzstādītas uz A3 autoceļa Rūjienas – Ausekļa ielu krustojumā (Valka, Latvija) un Rūjienas – Viljandi krustojumā (Valga, Igaunija). 

“Šajos krustojumos būs ērtāk gan autobraucējiem, gan gājējiem, jo viedie luksofori pārslēgs satiksmes regulējošās gaismas automātiski, balstoties uz transportlīdzekļu un gājēju intensitāti, nevis pēc laika intervāla, kā līdz šim,” skaidro V.A. Krauklis. 

Par piektās paaudzes (5G) savienotās un automatizētās mobilitātes ES pārrobežu izmēģinājumu projektu (5G Routes):

5G-Route ir 5G-PPP 3. fāzes projekts, kura mērķis ir ar pamatotiem pierādījumiem reālistiskos apstākļos apstiprināt savienotās un automatizētās mobilitātes jaunākās 5G funkcijas un 3GPP specifikācijas. Īpašs uzsvars ir paredzēts uz savienotās un automatizētās mobilitātes pielietojumu izvērtēšanu liela mēroga izmēģinājumos, kas demonstrētu atbilstošu funkcionalitāti 5G pārrobežu koridorā (Via Baltica-North), šķērsojot Latviju, Igauniju un Somiju.

Plašāka informācija par projektu pieejama www.5g-routes.eu .

Informāciju sagatavoja:
Ivo Leitis
Sabiedrisko attiecību speciālists
Valkas novada pašvaldība
Tālr.:64707486
Mob.tālr. 26444002
www.valka.lv