.png)
|
Arhīva kalendārs
Kas ir konsultatīvā komisija? Tā ir institūcija, kas palīdzēs rast labākus risinājumus jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai. Droši vien jau paši esat pamanījuši, ka pēc novadu reformas katrā novadā jauniešiem ir atšķirīgas iespējas, tādēļ mums ir svarīgi darboties kopā un sniegt jauniešiem nepieciešamo atbalstu pēc iespējas tuvāk jauniešu dzīvesvietai, lai būtu iespēja veikt brīvprātīgo darbu, piedalīties vietējos un starptautiskos projektos, līdzdarboties politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē. Kādi būs pienākumi esot komisijā? Kopīgi strādāt pie novada attīstības un stratēģijas plāna jaunatnes jomā, sniegt priekšlikumus, izteikt savu viedokli, paust jauniešu viedokli un vajadzības. Kas var pieteikties? Jauniešu nevalstiskās organizācijas vai organizācijas, kas strādā ar jauniešiem. Kur var pieteikties? Pieteikšanās norisinās līdz 11. februārim, nosūtot savu motivācijas vēstuli un CV (dzīves gājumu) uz e-pastu daina.roze PIE valmierasnovads PUNKTS lv. Pēc pieteikumu saņemšanas un izvērtēšanas pašvaldība interesentus informēs par dalības apstiprināšanu konsultatīvajā komisijā. Gaidīsim pieteikumus un strādāsim kopā jauniešiem, jo bez Jūsu klātbūtnes nevaram lemt par jauniešu vajadzībām! Valmieras novada pašvaldības Jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas nolikums publicēts www.valmierasnovads.lv. Informāciju sagatavoja:
Projekta ietvaros Amatciemā ir uzstādīti 720 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 259 kW. Aprēķināts, ka gada laikā tie saražos 256,6 tūkstošus kWh zaļās enerģijas jeb 17 % no ciematam nepieciešamā elektroenerģijas apjoma. Uzstādītais saules parks samazinās arī CO2 emisiju nonākšanu atmosfērā par 100,7 tonnām gadā, kas ir līdzvērtīgs nobrauktiem 500 000 kilometru ar automašīnu. Projekts īstenots, izmantojot Energoservisa kompāniju (ESKO) modeli un projekts finansēts no ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas programmas. Tās ietvaros uzņēmumi, tai skaitā ESKO kompānijas, var saņemt aizdevumu līdz 2,85 miljoniem eiro energoefektivitātes, zaļo ēku, ilgtspējīga transporta un atjaunojamās enerģijas projektiem. “ALTUM energoefektivitātes aizdevumu programma veicina energoefektīvu iekārtu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu dažāda kalibra uzņēmumos, savukārt uzlabojumos ieguldītā investīcija ar uzviju atmaksājas no projektā gūtā ietaupījuma. To pierādā jau daudzi šīs programmas finansētie projekti visā Latvijā. Amatciema projekts ir vēl viens labs piemērs, kā ALTUM var veicināt ilgtspējīgu, videi draudzīgu un ekonomisku projektu īstenošanu, kur šajā projektā ieguvējas ir arī mājsaimniecības. Redzam potenciālu līdzīgu projektu īstenošanai arī citviet Latvijā, turklāt “zaļais” finansējums un sadarbība ar ESKO kompānijām ļauj realizēt šādas iniciatīvas arī uzņēmumiem, kuriem nav nepieciešamo zināšanu un investīcijas,” stāsta ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Amatciema projekta ieviešanu nodrošināja enerģētikas uzņēmumu grupa “AJ Power”, kas īstenoja pilnu servisa risinājumu, sākot ar finansējuma piesaisti, projekta sagatavošanu un realizāciju. Tāpat pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par elektrostacijas darbību, tās uzturēšanu un garantijām. “Amatciema saules paneļu parks uz doto brīdi ir absolūti unikāls šāda tipa projekts Latvijā. Īstenojot šo ideju, veiksmīgi atradām racionālu pielietojumu teritorijā esošajai kalna nogāzei. Kalna nogāzes pielāgošana projektam ir inovatīvs risinājums, jo izbūves darbu laikā pielietojām līdz šim neizmantotus paņēmienus, lai pielāgotos darbam tik stāvā vietā. Turklāt arhitektoniski saules paneļu elektrostacija ataino kalna formu, tādējādi iekļaujoties ciemata kopējā arhitektūrā, radot īpaši spēcīgu vizuālo iespaidu. Esam gandarīti, ka mums bija iespēja īstenot šo projektu kopā ar Amatciemu un ALTUM,” norāda enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” vadītājs Roberts Samtiņš. Projekts veiksmīgi startējis arī konkursā “Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2021” un ieguvis atzinību nominācijā “Ilgtspējīgākais projekts”. “Saules paneļu elektrostacijā saražoto enerģiju izmantojam iedzīvotāju pašpatēriņa nodrošināšanai. Jau šobrīd ir redzams ekonomiskais ieguvums, jo zaļā elektroenerģija tiek saņemta par izdevīgu, fiksētu tarifu, katru mēnesi ļaujot ietaupīt. Turklāt, ja objektā tiek izmantota visa saules paneļu saražotā zaļā elektroenerģija, tā ir bez papildu izmaksām, jo nav jāmaksā Sadales tīkla un OIK daļas,” skaidro privātā ciema “Amatciems” attīstītājs Aivars Zvirbulis. Amatciems ir lielākais privātais ciems Latvijā. Tā ir vienota stila, standarta un kvalitātes dzīves telpa Cēsu novadā, ko nodrošina centralizēti ciemata apsaimniekošanas, uzturēšanas un apdzīvošanas noteikumi. Mūsdienīgs tehniskais nodrošinājums katrā mājā un pārdomāti inženiertehniskie risinājumi ciemā ir radījuši modernu, ekoloģisku un ekonomiski aktīvai ikdienas dzīvei piemērotu vidi. Par ALTUM: ALTUM ir valstij piederoša finanšu institūcija, kas piedāvā valsts atbalstu dažādām mērķa grupām ar finanšu instrumentu palīdzību (piemēram, aizdevumi, kredītu garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.). ALTUM izstrādā un īsteno valsts atbalsta programmas, lai kompensētu tirgus nepilnības, kuras nevar atrisināt privātās finanšu institūcijas. 2017.gada jūnijā Moody’s ALTUM piešķīra Baa1 starptautisko kredītreitingu, kas apliecina tā stipro finanšu stabilitāti. Par "AJ Power" uzņēmumu grupu: "AJ Power" ir Latvijā lielākā privātā enerģētikas uzņēmumu grupa, kas vienuviet apvieno plašāko un mūsdienīgāko pakalpojumu portfeli ar pieredzes bagātākajiem enerģētikas ekspertiem. "AJ Power" piedāvā individuālus risinājumus elektroenerģijas un dabasgāzes iegādei, saules paneļu projektiem, dabas resursu nodokļa administrēšanai un energoefektivitātes uzlabošanai. Ar šiem enerģētikas un atkritumu apsaimniekošanas risinājumiem "AJ Power" sniedz iespēju uzņēmumiem iesaistīties aprites ekonomikā. Enerģētikas uzņēmumu grupa darbojas kopš 2014.gada, un tās apgrozījums 2019.gadā bija 83 miljoni eiro. Papildu informācijai:
“Šis ir spilgts piemērs tam, ka Valkas novada pašvaldība dara visu iespējamo, lai attīstītos ne tikai pilsēta, bet arī lauki. Priecē, ka Kārķu pagastā šis ir jau otrais ražošanas objekts, turklāt tas tika uzbūvēts laicīgi un kvalitatīvi,” komentē Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. “Nākamais ražošanas objekts šogad taps Ērģemes pagastā, un mēs ļoti ceram, ka izdosies atrast potenciālos investorus arī citos pagastos. Ražošanas teritoriju attīstīšana ir vienīgais veids, kā panākt, lai pagastos būtu lielāka ekonomiskā aktivitāte. Līdz ar to, arī tiem cilvēkiem, kuriem nav savu zemnieku saimniecību vai pieder pavisam nelielas saimniecības ar kurām vien nepietiek iztikai, būtu pieejamas darba vietas savā pagastā.” Projekta ietvaros ir izveidota ražošanas teritorija Valkas novada Kārķu pagastā daļā no zemes gabala “Līdumi” (kadastra Nr. 9466 005 0287), uzbūvējot jaunu ražošanas ēku un ar to saistīto infrastruktūru. Projekta mērķis ir palielināt privāto investīciju apjomu Valkas novadā, veicot ieguldījumus komercdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldības attīstības programmā noteiktajai teritorijas ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz komersantu vajadzībām. Projekta īstenošanas laiks no 2021. gada 13. janvāra līdz 2022. gada 12. janvārim. Projekts tiek īstenots 3.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām” 2. atlases kārtas “Ieguldījumi uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās” ietvaros. Kopējās projekta izmaksas 250 198,28 EUR, t.sk., attiecināmās izmaksas 233 467,11 EUR. 160 000,00 EUR ir ERAF finansējums, 8 026,12 EUR valsts budžeta dotācija un Valkas novada pašvaldības līdzfinansējums 82 172,16 EUR. *Foto: Ivo Leitis Informāciju sagatavoja:
Veidojot izstādi, kuratores Inese Baranovska un Astrīda Rogule, vadījušās no pārdomām - kas cilvēkos rada māju sajūtu, drošību. Vienam tas var būt grezns savrupnams, citam vecvecāku mājoklis vai vienkārša dārza mājiņa, kā atmiņas no bezrūpīgās bērnības, vai sentimentālas ģimenes fotogrāfijas, kas atgādina par dzīves laimīgajiem mirkļiem. Drošības sajūtu veido ne tikai fiziska telpa, bet arī indivīda piederība kādai sociālai grupai, kas dod pleca sajūtu, atbalstu un pārliecību. Par visu šo visplašākajā diapazonā viņas vēlas stāstīt izstādē “Māju sajūta”. Izstādē piedāvājam iepazīties ar darbiem no Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja krājumiem, kuru lielākā daļa veido topošā Laikmetīgās mākslas muzeja kolekciju. “Visos laikos laikmetīgā māksla ir atspoguļojusi pašreizējo dzīvi un izvēlējusies mākslinieciskos līdzekļus, kas atbilst sava laika sociālajiem, estētiskajiem un tehnoloģiskajiem nosacījumiem. Mūsu dienās laikmetīgai mākslai ir savs raksturs – tā uzrunā ar domas spēku un līdz šim neatzītu estētiku. Lai mākslas darbs kļūtu par atklāsmi, to ir nepieciešams izstāstīt, iekļaujot izstādē, iznesot publiskā telpā. Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcijai nav savas mājvietas, jo vēl joprojām mums nav sava laikmetīgās mākslas muzeja, kuram jābūt platformai mākslas komunikācijai ar skatītāju. Nevaram gaidīt, kamēr beidzot būs politiskā griba uzcelt Laikmetīgās mākslas muzeju, tādēļ izstāde Koncertzālē “Cēsis” ir lieliska iespēja kaut nelielai mākslas darbu kopai atstāt noliktavas un sarunāties ar skatītājiem,” savas pārdomas atklāj Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Atrīda Rogule. Izstādē “Māju sajūta” ir pārstāvēti divi spoži Latvijas fotogrāfijas mākslas klasiķi – Egons Spuris un Zenta Dzividzinska, kuru askētisko, melnbalto fotogrāfiju stilu mēdz klasificēt kā subjektīvo reālismu. Egona Spura foto sērija “Rīgas XIX un XX gadsimta sākuma proletāriešu rajons” ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā un izceļas ar jūtīgu Grīziņkalna strādnieku rajona vides fiksējumu. Zenta Dzividzinska darbu sērijā “Servitūde” šķietami bezkaislīgi fiksējusi vienas dārza mājiņas dzīves hronoloģiju no uzbūves līdz pirmajai dārza ziedēšanai, ražas ievākšanai, rudenim un ziemai, kad atkal jādomā par nākamo gada ciklu. Šo sēriju varam uztvert arī kā himnu latviešu darba tikumam un tradīcijām. Savukārt Kristīnes Kursišas instalācija “Karmas diagnostika” ir ironisks mākslinieces mēģinājums atmūķēt cilvēka nodomu un rīcības seku loģiku: kas uzlabo vai pasliktina mūsu likteni, vai varam savu dzīvi uzticēt zīlēšanas salonam. To var uztvert kā izaicinājumu mūsdienu cilvēka eksistenciālo tēmu stereotipiem. Monikas Pormales un Alvja Hermaņa kopdarbs – Maskavas Nāciju teātrī 2010. gadā uzvestā izrāde “Šukšina stāsti”, bija spilgts mākslas notikums, kas saglabājies foto dokumentācijā. Dziļas Krievijas nomales laucinieku sadzīvē atklājas visu jūtu gamma un vispārcilvēciskās vērtības. Kā akcents izstādes kopnoskaņai izvēlētas divas Kristapa Ģelža instalācijas – “Trīs grācijas” un “Stumbrs”. Tas, ko ar šiem darbiem ir vēlējies pateikt mākslinieks, lai paliek kā vingrinājums skatītāja radošai iztēlei. Starptautisku atzinību guvušā vidējās paaudzes fotogrāfa Alņa Stakles uzmanības fokusā ir mazpilsētu necilie nostūri un privātmājas, kuru mēnesnīcā fiksēti apgaismotie logi liekas reizē aicinoši un bezgala tāli. Attēli fascinē ar netveramu dvēselisku siltumu, kas mijas ar nostalģiskām skumjām. Kā īpašu piedevu šai lieliskajai Latvijas mākslinieku darbu izlasei izstāde piedāvā Somijas fotogrāfa Toumo Maninena skatu no malas - fotogrāfijas, kas spilgti portretē dažādas neatkarīgās sociālās kopienas Latvijā. Te jūtams spēks un lepna pašapziņa. Izstāde bez maksas apskatāma Koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā, Raunas ielā 12, darba dienās no plkst. 12.00 – 18.00, brīvdienās no 12.00 – 16.00, kā arī pasākumu laikā.
Informāciju sagatavojusi: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv / Tālr.: +371 26171151
Likumprojektu atbalstīja 11 klātesošie komisijas deputāti. Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisija noteikusi termiņu priekšlikumu sniegšanai likumprojekta uzlabošanai līdz š.g. 17. martam. Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis sēdē komentēja: “Šobrīd sanāk, ka viss gulsies uz pašvaldības budžetu vai Eiropas Savienības fondu finansējumu un pašvaldībām būs tiesības organizēt šādu pakalpojumu, tas nebūs jādara obligāti. Uzskatu, ka šādā redakcijā, bez kopīga valsts regulējuma un tam atvēlēta budžeta, šī iniciatīva ir lemta neveiksmei. Tieši tāpēc arī apstājās Vidzemes plānošanas reģiona veiksmīgi īstenotais pilotprojekts “transports pēc pieprasījuma” – tas tika finansēts no ES fondiem un, neskatoties uz lielo iedzīvotāju atsaucību, atvēlētais budžets beidzās. Mēs gribētu nopietni pastrādāt ar šo jautājumu, lai ieviestu sistēmu, kas strādātu efektīvi, pēc vienotiem principiem visā valsts teritorijā, pretējā gadījumā šī būs tīra formalitāte. Nav arī pārliecības, ka likumprojekts paredz grozījumus atbilstošākajā likumā, iespējams, ka pasažieru pārvadājumi pēc pieprasījuma būtu integrējami tomēr Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā.” Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos: “Latvijas Pašvaldību savienība pilnībā pievienojas Saeimas deputātu viedoklim. Līdzīgi kā Vidzemes plānošanas reģions, arī mēs uzskatām, ka “transports pēc pieprasījuma” jādefinē kā viena no sabiedriskā transporta pakalpojumu sastāvdaļām. Izmaiņas Autopārvadājumu likumā neko nemainīs – jau šobrīd pašvaldības drīkst veikt pasažieru pārvadājumus, plānotie grozījumi šajā likumā būs formalitāte, turklāt bez cerībām saņemt valsts finansējumu. Turklāt, ja pareizi atceros, Saeima vēl 2020. gadā lēma un uzdeva Satiksmes ministrijai veikt grozījumus tieši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Esam par šo diskutējuši, taču līdz risinājumam, kas apmierinātu visas puses, vēl tikuši neesam. Jāturpina!” Vidzemes plānošanas reģions arī turpmāk sadarbosies gan ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, gan Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, lai iesaistītos kvalitatīva mobilitātes pakalpojuma izveidē iedzīvotājiem attālās lauku teritorijās. Vienlaikus jāatzīmē, ka Saeimas komisija rūpīgi izvērtēs Vidzemes plānošanas reģiona veiktā pilotprojekta “transports pēc pieprasījuma” rezultātus, jo tā īstenošanas laikā 11 mēnešos ir uzkrāta vērtīga pieredze un apkopoti secinājumi par to, kā šāds pakalpojums ir organizējams praktiski. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Valkas novadā deinstitucionalizācijas procesa ietvaros šobrīd izveidots dienas aprūpes centrs un grupu dzīvokļi pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem viņu patstāvīgas dzīves veicināšanai, kā arī pakalpojums bērnu aprūpei ģimeniskā vidē. Tikšanās laikā Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji viesojās dienas aprūpes centrā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kur tikās ar pakalpojumu nodrošinātāju – biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” komandu, Valkas novada pašvaldības un sociālā dienesta pārstāvjiem, kā arī dienas aprūpes centra apmeklētājiem un viņu tuviniekiem.
Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone pauda gandarījumu, ka pagājušā gada vasarā atvērtie sociālie pakalpojumi Valkā šobrīd aktīvi darbojas un sniedz cilvēkiem nepieciešamo atbalstu: “Mēs visi kopā mācamies, tāpēc šādas tikšanās ir būtiskas deinstitucionalizācijas procesa kvalitatīvai ieviešanai. Aptaujājot dienas aprūpes centra apmeklētājus, saņēmām ļoti daudz pozitīvu atsauksmju par darbiniekiem, kuri rūpējas, lai cilvēki gan saturīgi pavadītu brīvo laiku, gan apgūtu jaunas iemaņas. Šobrīd darbs jāturpina un jāmeklē iespējas dažādot pakalpojumus, piemeklējot katra cilvēka vajadzībām, interesēm un spējām atbilstošas nodarbes." Biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” pārstāvji dalījās pieredzē par pakalpojumu attīstīšanu, uzsverot, ka līdz šim veikts apjomīgs darbs to nodrošināšanai nepieciešamā personāla piesaistē, lai dienas aprūpes centra apmeklētāji varētu saņemt arvien daudzveidīgus un viņu vajadzībām saistošus pakalpojumus. Balstoties uz dienas aprūpes centra apmeklētāju un tuvinieku paustajām interesēm, šobrīd tiek domāts arī par citu speciālistu piesaisti centra apmeklētāju prasmju attīstīšanai. Tikšanās laikā klātesošie papildus iepazīstināti ar projekta “Vidzeme iekļauj” piedāvātajām iespējām un pakalpojumiem, ko var saņemt cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, aicinot tos aktīvi izmantot. Piemēram, psihologa un citu speciālistu konsultācijas, kā arī atbalsta grupu nodarbības. Aktivitātes tiek īstenotas deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/ Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Gada sākumā apņēmības pilni ne tikai uzsākam jauno ideju realizāciju, bet arī atskatāmies uz iepriekš paveikto, lai izprastu kopējo bildi un spētu novadā tūrismu kāpināt, kā vietējā, tā starptautiskā mērogā. Valmieras novada Tūrisma pārvalde apkopojusi 2021. gada novada tūrisma nozares būtiskāko, aiz kā slēpjas ne tikai skaitļi, bet arī cilvēki un to stāsti.
Šis gads bijis īpaši neparasts – joprojām dzīvojam Covid-19 pandēmijas ierobežojumu un to seku epicentrā, kā arī ar 1. jūliju, apvienojoties astoņām pašvaldībām, esam izveidojuši spēcīgu un uz izaugsmi vērstu Valmieras novadu, paplašinot arī tūrisma piedāvājumu. Lepojamies ar tādām tūrisma pērlēm kā Burtnieku ezers, Sietiņiezis, Sedas purvs, Skaņaiskalns un Zilaiskalns, Gauja un Salaca, muižām un citiem tūristu piesaistes objektiem.
Lai gan pērn valstī ieviesto ierobežojumu dēļ Valmieras Tūrisma informācijas centrs (turpmāk Valmieras TIC) ceļotājiem klātienes apmeklējumam bija slēgts gandrīz pusgadu un atlikušo gadu darbojās ar būtiskiem cilvēku skaita ierobežojumiem, klātienē apkalpojām 3719 viesus, sarakstēs ceļošanai iedvesmojām 802 un sazvanoties konsultējām 781 interesentu. Covid-19 un digitalizācijas laikmeta ietekmē tas rezultējies ar ~46% samazinājumu apmeklētāju skaita ziņā. Tikai likumsakarīgi, ka ārvalstu apmeklētāju skaits turpinājis samazināties. Ik gadu ceļotāji no Igaunijas ar izteiktu pārsvaru ierindojas visu ārzemju viesu priekšgalā, 2021. gadā sastādot 34,2% no visām valstīm. Pārējās TOP3 valstis ir citādākas nekā 2020. gadā. Ja iepriekš aiz igauņiem nākamie bija ceļotāji no Krievijas un Lietuvas, tad 2021. gadā aiz igauņiem visvairāk Valmieras TIC viesojušies ceļotāji no Lietuvas (10,88% no visiem ārvalstu viesiem) un Vācijas (14,51%). Plašāka informācija par ceļotāju interesēm Valmieras TIC aplūkojama šeit.
Papildinājumus esam veikuši tūristu mītņu statistikā, pirmo gadu apkopojot statistiku ne tikai par Valmieras, bet arī par Valmieras novada tūristu mītnēm. Tajās 2021. gadā viesojušies 22 457 viesi. No tiem Valmieras mītnēs nakšņojuši 67%, kas ir par 2% mazāk kā 2020. gadā. 2021. gadā vidējais uzturēšanās ilgums Valmieras novada tūristu mītnēs bija 1,97 dienas, kas, salīdzinot ar iepriekšējos gados apkopoto Valmieras tūristu mītņu datiem, turpina samazināties. Salīdzinot tikai Valmieras tūristu mītņu datus, iezīmējas pozitīva tendence – 2021. gada aprīlī, maijā, jūnijā un decembrī Valmierā ik mēnesi nakšņojuši vidēji par 569 viesiem vairāk nekā 2020. gadā. Lielākais viesu samazinājums bijis februārī (-32%). Valmieras novada tūristu mītņu kontekstā lielākais viesu skaits tūristu mītnēs bijis jūlijā (22,3% no kopējā viesu skaita) un augustā (18,9%), bet zemākais februārī.
Viesu izmitināšanas pakalpojumus Valmieras novadā visvairāk izmantojuši Latvijas rezidenti (19 371). Skatoties tikai tūristu mītņu noslogojumu Valmieras pilsētā, arī šeit Latvijas rezidenti nakšņojuši visvairāk, kā arī, salīdzinājumā ar 2020. gadu, to ir bijis par 9,65% vairāk. Lielākā daļa nakšņotāju ir viesi no Igaunijas (28%), Lietuvas (12,2%) un Somijas (8,8%). Ja salīdzina 2020. un 2021. gada datus tikai Valmieras pilsētas tūristu mītnēm, būtiski samazinājies Igaunijas nakšņotāju īpatsvars (-69%). Samazinājies arī Krievijas (-65%), Somijas (-42,6%) un Lietuvas (-34%) nakšņotāju īpatsvars. 2021. gadā pavisam nedaudz pieaudzis nakšņotāju skaits no tādām valstīm kā Beļģija, Čehija, Dānija, Itālija, Japāna, Nīderlande, Norvēģija, Senegāla, Spānija, Ukraina un Zviedrija. Pirmo reizi fiksēts, ka Valmierā nakšņojuši viesi no Ugandas. Plašāk par statistiku aizvadītajā gadā Valmieras un novada tūrisma mītnēs var uzzināt šeit! Situācija pasaulē mainījusi ne tikai cilvēku ceļošanas tendences, bet arī informācijas iegūšanas paradumus. Arvien vairāk pieaug digitalizācijas loma. Tādēļ aktīvi strādājam, radot saistošu saturu gan sociālajos medijos Facebook (+8% jaunu sekotāju) un Instagram (+13,4% jaunu sekotāju), gan nodrošinot cilvēkiem aktuālās un saistošās informācijas pieejamību vortālā visit.valmiera.lv (+16,7% apmeklējuma pieaugums), kas uz aktīvo tūrisma sezonu iegūs jaunu un pievilcīgu dizainu. Aktīvākie interesenti, kuri apmeklē un seko līdzi Visit Valmiera Facebook, ir no Latvijas, Lielbritānijas un Igaunijas, savukārt Latvijas aktīvākās pilsētas arī ir nemainīgas - Rīga, Valmiera un Cēsis.
Aizvadītajā gadā, turpinot izteikti mērķētas mārketinga aktivitātes ceļotāju no Igaunijas virzienā, esam papildinājuši kampaņas Valmiera-Igauņiem draudzīgākā pilsēta aktivitātes - iesaistīti tūrisma uzņēmēji, izveidoti reprezentācijas suvenīri, kā arī tapusi lapa eestisobralik.lv, kur ikviens asprātīgā veidā var izveidot sveicienu igauņu valodā. 2021. gadā savu otro sezonu uzsāka Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrs ZTORNIS ar Sliežu velosipēdu piedāvājumu, kas piecu mēnešu laikā uzņēmis vairāk nekā 2 000 viesu. Vasaras pilnbriedā Mazsalacas pusē atvērta jauna kafejnīca BŪDA, bet Valmierā atklāts restorāns AKUSTIKA, kas piedāvā līdz šim Valmieras pusē nebijušu ēdiena pasniegšanas konceptu - ēdienkarte veidota tā, lai ikkatrs viesis var sakombinēt savu maltīti pats. Aktīvās atpūtas lauciņā savu piedāvājumu attīstījusi arī ZTRITON veloamfībija. Gada nogalē izdevām pirmo Valmieras novada tūrisma ceļvedi.
Šogad turpināsim iepazīstināt ceļotājus ar Valmieras novada plašo kultūras, dabas, piedzīvojumu, aktīvās atpūtas piedāvājumu un virzīsimies uz Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2027 titulu. Uz gada beigām Valmieras senpilsētā tiks atklāts Valmieras pils kultūrvides centrs. Līdz ar februāri esam aizsākuši tematisko pārgājienu ciklu, bet uz Lieldienām aicināsim piedalīties Roadgames orientēšanās spēlē. No 22. līdz 24. jūlijam Valmiera atzīmēs savu 739. gadskārtu, bet, kā ierasts, augusta pirmajā nedēļas nogalē norisināsies Valmieras vasaras teātra festivāls, kuru papildinās Mājas kafejnīcu dienas. Gardēži tiks lutināti Valmieras Restorānu nedēļās (15.-24.04. un 18.-27.11.), bet aktīvās atpūtas un kultūras cienītāji visdažādākajās norisēs visā Valmieras novadā! Plašāk par plānotajiem pasākumiem 2022. gadā Valmieras novadā uzzini šeit. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai par norisēm, kas tiks pielāgotas atbilstoši Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem valstī.
Uz tikšanos Valmieras novadā!
Informāciju sagatavoja: Zane Krūmiņa Valmieras novada Tūrisma pārvaldes mārketinga speciāliste Mob. tālr.: 25437177 visit.valmiera.lv
Apbalvojumu “Pagodinājums” katrā jomā pasniedz, vērtējot iepriekšējā gada sasniegumus. Tādēļ pašvaldība aicina iedzīvotājus raudzīties pēc apbalvojumu pretendentiem, kas pēdējā laikā ko sevišķu paveikuši konkrētajās nozarēs, kuru sasniegumi bijuši īpaši pamanāmi, kā arī pieteikt īpašus notikumus attiecīgajās nozarēs, kas aizvadītajā gadā izskanējuši plaši un devuši būtisku ieguldījumu. Pašvaldība aicina pieteikt apbalvošanai cilvēkus, kolektīvus, organizācijas, uzņēmumus, notikumus minētajās jomās, rakstot vēstuli brīvā formā vai aizpildot anketu tiešsaistē https://ej.uz/pagodinajumu, kas izveidota, lai atvieglotu pretendentu pieteikšanu. Apbalvojumam “Pagodinājums uzņēmējdarbībā” pašvaldība aicina pieteikt pretendentus – labākos, veiksmīgākos uzņēmumus dažādās komercdarbības nozarēs, kuru pēdējā laika veikums, izaugsme, inovācijas un citi uzņēmējdarbības rādītāji būtu novērtējami ar pašvaldības apbalvojumu. Apbalvojuma mērķis ir apzināt un godināt novada uzņēmējus, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas savā nozarē, sekmējot novada un uzņēmējdarbības vides attīstību, kā arī veicināt novada uzņēmēju atpazīstamību. Pretendenti “Pagodinājumam uzņēmējdarbībā” var būt kapitālsabiedrības (izņemot valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības), to filiāles vai struktūrvienības, kuras saimniecisko darbību veic novada teritorijā, neatkarīgi no juridiskā statusa un darbības nozares un individuālie komersanti, lauksaimniecisko ražošanu un citu aroddarbību veicēji – fiziskās personas, kuri reģistrējuši un veic saimniecisko darbību Alūksnes novadā. Apbalvojuma “Pagodinājums izglītībā” mērķis ir pateikties pašvaldības dibinātajām izglītības iestādēm un to pedagoģiskajiem darbiniekiem par nozīmīgu ieguldījumu pedagoģiskajā darbībā. Šo apbalvojumu piešķir nominācijās par radošu darbu izglītojamo audzināšanā un izglītošanā, pedagoga prestiža un pedagoģiskās pieredzes popularizēšanu novadā un valstī, ieguldījumu estētiskajā audzināšanā un mākslinieciskajā pašdarbībā, ievērojamiem sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiāžu dalībnieku sagatavošanā, konkursos, skatēs, sporta sacensībās. Šogad apbalvojumu “Pagodinājums izglītībā” paredzēts pasniegt šādās nominācijās:
Apbalvojuma “Pagodinājums kultūrā” mērķis ir pateikties kultūras darbiniekiem par īpašiem sasniegumiem un nozīmīgu ieguldījumu novada kultūras darbā, kultūrvides saglabāšanā un attīstības pilnveidošanā vai īpašiem sasniegumiem kādā no mākslas, amatiermākslas, amatniecības, izdevējdarbības vai novadpētniecības jomām, izciliem sasniegumiem starptautiskajos konkursos. Ar apbalvojumu “Pagodinājums sportā” var apbalvot novada sportistus, komandas, trenerus, sporta klubus un nozares sabiedriskos aktīvistus par ievērojamiem sasniegumiem sportā, kā arī pateikties par nozīmīgu ieguldījumu iedzīvotāju veselīga dzīvesveida izkopšanā un sportisku aktivitāšu popularizēšanu novadā. Apbalvojumu piešķir nominācijās par īpašiem sasniegumiem Latvijas, Eiropas un Pasaules čempionātos, Olimpiskajās spēlēs, kā arī cita augsta līmeņa sacensībās vai par nozīmīgu ieguldījumu sporta darbā. Piesakot pretendentus kādam no apbalvojumiem, aicinām norādīt pieteikto personu (vārds, uzvārds), komandu, kolektīvu, uzņēmumu vai organizāciju (nosaukums), notikumu vai pasākumu u.c., kā arī aprakstīt konkrētos sasniegumus, par ko pretendentu izvirzāt apbalvojumam. Pieteikums noformējams brīvā stilā. Lūdzam norādīt arī pieteicēja datus, lai pieteikums nebūtu anonīms un nepieciešamības gadījumā ar pieteicēju varētu sazināties. Pieteikumus var rakstīt gan individuāli, gan kolektīvi, tā apliecinot konkrētā pretendenta veikuma un ieguldījuma nozīmību plašākai sabiedrībai. Pretendentus līdz 11. martam (ieskaitot) aicinām pieteikt, aizpildot elektronisko anketu vai iesniedzot pieteikumus brīvā formā Alūksnes novada pašvaldībai, Dārza ielā 11, Alūksnē, Alūksnes novadā, LV-4301, nogādājot tos personīgi Alūksnes novada Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā Dārza ielā 11, 1. stāvā vai nosūtot uz e-pastu dome PIE aluksne PUNKTS lv. Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties ar pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālisti Evitu Aploku, e-pasts: evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv, tālrunis 26646749. Sagatavoja: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste; tālruņi: 64381502, 26646749; evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Valmieras novada pašvaldība aicina organizācijas, kas strādā ar jauniešiem, pieteikties dalībai Jaunatnes lietu konsultatīvajā komisijā. Mums ir svarīgi, lai tiek sadzirdētas jauniešu vajadzības no visa plašā novada teritorijas – Mazsalacas, Naukšēniem, Rūjienas, Burtniekiem, Kocēniem, Beverīnas, Strenčiem un arī Valmieras.
Cēsu novada Amatciemā izbūvēta jaudīga saules paneļu elektrostacija, kas nodrošinās teju piektdaļu no ciemata kopējā elektroenerģijas patēriņa. Šis ir pirmais tāda apjoma elektroenerģijas pirkuma līguma (PPA) saules paneļu projekts Latvijā. Projekta īstenošanai piesaistīts ALTUM energoefektivitātes aizdevums 170 000 eiro apmērā un tas realizēts sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”.
Piektdien, 4. februārī, Valkas novada Kārķu pagastā atklāta ražošanas teritorija “Līdumi”, kurā uzņēmējdarbību varēs attīstīt ZS “Jasmīni”. Ražošanas ēka tiks izmantota bioloģisko graudu, kaltes un bioloģiskās spēkbarības sagatavošanai, fasēšanai un uzglabāšanai.
Līdz 10. aprīlim, Koncertzālē “Cēsis” ir apskatāma Latvijas laikmetīgās mākslas izstāde “Māju sajūta”, kuras fokusā ir fotogrāfija. Izstādē pārstāvēti Latvijas fotogrāfijas mākslas klasiķi – Egons Spuris un Zenta Dzividzinska, vidējās paaudzes pārstāvis Alnis Stakle un somu fotogrāfs Toumo Maninens. Līdzās - Kristīnes Kursišas un Kristapa Ģelža instalācijas, kā arī Monikas Pormales un Alvja Hermaņa izrādes “Šūkšina stāsti” foto dokumentācija.
9. februārī Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti pauda atbalstu jauna sabiedriskā transporta pārvadājumu veida – pasažieru pārvadājumi pēc pieprasījuma – ieviešanai Latvijā. Vienlaikus komisijas deputāti norādīja, ka Satiksmes ministrijas sagatavotie grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas nostiprinātu pašvaldību tiesības organizēt pasažieru pārvadājumus pēc pieprasījuma, ir deklaratīvi. Saeimas komisija apstiprināja Satiksmes ministrijas sagatavoto likumprojektu virzīšanai Saeimai 1. lasījumam, taču likumprojekts netika atzīts par steidzamu, tāpēc tas tiek virzīts izskatīšanai Saeimā parastajā kārtībā – trijos lasījumos, lai likumprojekta izstrādes procesā noritētu vispusīgas diskusijas un tiktu izteikti priekšlikumi.
Deinstitucionalizācijas procesā iesaistīto pašvaldību vizīšu ietvaros Vidzemes plānošanas reģions aizvadītajā nedēļā apmeklēja Valkas novadā jaunizveidotos sociālos pakalpojumus, lai pārspriestu līdz šim paveikto un pārrunātu nepieciešamo atbalstu.
Alūksnes novada pašvaldība aicina līdz 11. martam pieteikt pretendentus pašvaldības apbalvojumam “Pagodinājums” četrās nozarēs - uzņēmējdarbībā, izglītībā, kultūrā un sportā.