.png)
|
Arhīva kalendārs
Šo klientu apkalpošanas centru Alūksnes novada pašvaldībai bija iespēja izveidot, pateicoties VARAM atbalstītajam projektam un piešķirtajam finansējumam. Centra izveides kopējās izmaksas ir 3300 EUR, no kurām 70% jeb 2310 EUR sedza VARAM, 990 EUR bija pašvaldības līdzfinansējums. Par projekta līdzekļiem iegādāts rakstāmgalds un krēsls klientam, stacionārais un portatīvais dators, dokumentu kamera, lai varētu nofotografēt un iesniegumam pievienot nepieciešamos dokumentus, kā arī mobilais tālrunis. Pededziešus un jauno Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru pirmajā darba dienā sveica Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers, pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis, Alūksnes pilsētas bibliotēkas vadītāja Iveta Ozoliņa, pašvaldības Centrālās administrācijas Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte, kolēģes no Alūksnes novada Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra un centrālās administrācijas Kancelejas, Pededzes pamatskolas direktore Selga Bībere, Pededzes tautas nama vadītāja Tatjana Steklova, pededzietes Inta Ņikitina un Antoņina Girs, aktīvo pagasta jauniešu pārstāvji. - Jaunajā klientu apkalpošanas centrā vienkopus ar pašvaldības pakalpojumiem iedzīvotāji varēs nākt un jautāt padomu arī par valsts iestāžu pakalpojumiem. Šis ir pirmais klientu apkalpošanas centrs mūsu novadā, kas veidots uz bibliotēkas bāzes, kur galvenais klientu apkalpotājs un informācijas sniedzējs būs bibliotēkas darbinieks. Pirmajam ir vienmēr grūti, bet pirmais vienmēr paliek pirmais, - atklāšanas brīdī sacīja pašvaldības Centrālās administrācijas Kancelejas vadītāja Viktorija Avota. Pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers atklāšanas pasākumā sacīja, ka šis ir zināms pagrieziena brīdis novadā, jo tiek atvērts pirmais klientu apkalpošanas centrs kādā no pagastiem. - Klientu apkalpošanas centriem pagastos būs nākotne, jo tādā veidā pašvaldības un valsts iestāžu pakalpojumi cilvēkiem kļūst tuvāki. Apsveicami, ka ministrija ir uzsākusi šādu programmu un sniedz lielu atbalstu pašvaldībām šo centru izveidei. Ceru, ka cilvēki izmantos šeit piedāvātās iespējas, un varēsim arī citos pagastos ieviest šādu pakalpojumu. Pēc administratīvi teritoriālās reformas valstiski tiek saskatīta vietējās nozīmes klientu apkalpošanas centru perspektīva tieši bibliotēku pārraudzībā, - sacīja Dz. Adlers. Pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis uzsvēra, ka galvenais ir vietējais iedzīvotājs un tas, kas viņam ir nepieciešams uz vietas. - Iedzīvotājam ir būtiski, lai valsts un pašvaldības pakalpojumi ir pieejami vienuviet un tuvāk dzīvesvietai. Bibliotēka un klientu apkalpošanas centrs viens otru papildina, lai iedzīvotājs šeit varētu saņemt vajadzīgo palīdzību - nosūtīt iesniegumu, sazvanīt citas iestādes, risināt ikdienā būtiskās problēmas. Jau līdz šim bibliotēkās cilvēki lūdza palīdzību pakalpojumu saņemšanā, šobrīd ar valsts atbalstu mēs to pastiprinām, - sacīja I. Berkulis, pateicoties pededziešiem un pašvaldības Centrālās administrācijas darbiniekiem, kas bijuši iesaistīti jaunā klientu apkalpošanas centra tapšanā. Pagasta pārvaldes vadītāja Daiga Vītola uzsvēra, ka iepriekšējie divi gadi ir daudz mainījuši cilvēku paradumos un veicinājuši globālu apvērsumu arī valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā. - Klientu apkalpošanas centrs dos iespēju mūsu pagasta iedzīvotājiem atnākot šeit, sajust Pededzi un visu pasauli savā kabatā, jo, vai nu paši pie iegādātās biroja tehnikas tiks ar e-pakalpojumiem galā vai ar Mirdzas atbalstu, kura šī projekta gaitā ir mācījusies un apguvusi šo pakalpojumu sniegšanu. Paldies pašvaldībai par šo projektu un par nedalīto uzmanību pededziešiem kā pirmajiem, - sacīja D. Vītola. Alūksnes pilsētas bibliotēkas vadītāja Iveta Ozoliņa un Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte, sveicot jauno klientu apkalpošanas centru, izteica gandarījumu, ka valsts un pašvaldība ir novērtējusi bibliotēku lomu un izvēlējusies, ka šie klientu apkalpošanas centri var būt bibliotēkās. - Tas stiprinās bibliotēkas lomu un vietu un viens otru ļoti labi papildinās – gan pieejamie bibliotēkas resursi – datubāzes un drukātais vārds, gan pakalpojumi, ko šeit varēs piedāvāt jaunā kvalitātē, - teica I. Ozoliņa. Klientu apkalpošanas centru novērtēja arī vietējie iedzīvotāji. Tā pededziete Inta Ņikitina pauda prieku par šo jauno iespēju un izteica pārliecību, ka vietējie iedzīvotāji to izmantos. Jaunajā Pededzes klientu apkalpošanas centrā darba laiks būs vienots ar bibliotēku: pirmdienās, otrdienās un trešdienās no 8.00 līdz 12.00 un no 12.30 līdz 16.30, ceturtdienās no 9.30 līdz 12.30 un no 13.00 līdz 18.00, piektdiena būs brīvdiena. Klientu apkalpošanas centrā ir iespējams saņemt informāciju par pašvaldības pakalpojumiem un iesniegt pašvaldībai adresētu iesniegumu, kā arī saņemt pieprasītākos valsts iestāžu pakalpojumus. Ir iespējams pašam patstāvīgi vai ar darbiniekam palīdzību izmantot kādu no valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv pieejamajiem e-pakalpojumiem. Ir izveidota klienta darba vieta, kur klientu apkalpošanas centra darba laikā iedzīvotājam brīvi un bez maksas ir pieejams dators, interneta pieslēgums, iespēja kopēt, drukāt un skenēt neliela apjoma dokumentāciju, kā arī ir brīvpieejas internets darbam ar personālo datoru. Centrā būs iespējama arī atsevišķu valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšana ar klientu centra personāla palīdzību pilnvarotā e-pakalpojuma risinājumā, apmācība darbā ar datoru, internetu, valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv, kā arī COVID-19 sertifikāta saņemšana papīra formā. Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru minimālajā pakalpojumu grozā ietilpst informēšana un palīdzības sniegšana virknes Lauku atbalsta dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Uzņēmumu reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Valsts zemes dienesta, Nacionālais veselības dienesta pakalpojumu un e-pakalpojumu saņemšanā. Vieni no populārākajiem pakalpojumiem Valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros ir Nodarbinātības valsts aģentūras iesniegumu pieņemšana par bezdarbnieka statusa iegūšanu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumi - dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana un personas īpašumā deklarētās personas. No Valsts ieņēmumu dienesta pakalpojumiem viens no pieprasītākajiem ir gada ienākumu deklarāciju pieņemšana, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pieprasītākie ir e-pakalpojumi ir dažādu valsts pabalstu pieprasīšanas pakalpojumi un pakalpojumi, kas saistīti ar rīcību ar pensiju 2. līmeni. Tā kā valstī ir plānots pāriet uz jaunu pieeju klientu apkalpošanā, veidojot novada vai vietējas nozīmes vienotos klientu apkalpošanas centrus pagastos, Alūksnes novada pašvaldība plāno pakāpeniski veidot jaunus klientu apkalpošanas centrus arī citās pagastu bibliotēkās, kur darbinieki jau ir apmācīti digitālo pakalpojumu sniegšanā. Iedzīvotājiem Latvijā ir pieejami jau 137 VPVKAC, kuros ikviens var ērti pieteikt pieprasītākos valsts pakalpojumus un visus pašvaldības pakalpojumus tuvāk savai dzīvesvietai. Jaunie centri izveidoti, pateicoties 2021. gada nogalē piešķirtajām dotācijām. Līdz 2023. gadam plānots paplašināt teritoriālo VPVKAC pieejamību līdz 592 punktiem. Plānots arī paplašināt VPVKAC pakalpojumu grozu – šobrīd centri apkalpo 13 iestādes, atbalstot 97 pakalpojumu pieteikšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VPVKAC tīkla izveidi uzsāka 2015. gadā.
Sagatavoja: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv www.aluksne.lv
Projektu var iesniegt biedrība vai nodibinājums, kura juridiskā adrese reģistrēta Valmieras novadā, vai novadā esoša jauniešu apvienība ar dalībniekiem vecumā no 13 līdz 27 gadiem, kas realizēs projektu Valmieras novada administratīvajā teritorijā.
Projekta aktivitātēm galvenokārt jābūt vērstām uz jauniešu auditoriju (13–27 gadi). Ieteicamās projektu tēmas:
Projekta pieteikumu ar pielikumiem jāiesniedz jauniešu centros Rūjienā, Burtniekos, Trikātā vai Valmieras jauniešu centrā “Vinda”, kā arī jānosūta elektroniski uz adresi pasts PIE valmierasnovads PUNKTS lv līdz:
Projektiem jābūt īstenotiem līdz 2022. gada 21. decembrim. Kopējais projektu konkursa finansējums ir 5750 eiro. No pašvaldības pieprasītais finanšu līdzekļu apjoms viena projekta realizācijai nedrīkst pārsniegt 250 eiro. Ar konkursa prasībām, finansējuma kārtību un vērtēšanas kritērijiem plašāk aicinām iepazīties konkursa nolikumā, kas publicēts šeit. Projekta pieteikums šeit. Projekta atskaite šeit. Līgums par projekta realizēšanu šeit. Konkursu organizē Valmieras novada Izglītības pārvalde. Uz jautājumiem par konkursa organizēšanu atbildēs Valmieras novada Izglītības pārvaldes jaunatnes lietu speciāliste Daina Roze, daina.roze PIE valmierasnovads PUNKTS lv, tel. 25450585.
Informāciju sagatavoja: Ginta Gailīte Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste tālr. 64715660
Galvenais akcents pārgājienā tiek pievērsts Rūjienas muižai un dažādiem Rūjienas pilsētu raksturojošiem objektiem, kas ar savu bagāto vēsturi dzīvo cauri mūžiem. Visu pārgājiena posmu ar stāstiem pavadīs mītiskais tēls – Muižnieka atslēgu glabātājs, kuram jaunības dienās Rūjienā atgadījies ne viens vien piedzīvojums. Maršruta posms ved pa aptuveni 7,5 kilometru garu asfalta, grants, zemes ceļu un taciņu piedzīvojumu. Pārgājiena pirmajā daļā, Rūjas upes labajā krastā, ceļš vedīs pa dažādām ielu un parku taciņām, bet otrajā daļā - pa Rūjas upes kreiso krastu, kas iepazīstinās ar nedaudz citādāku skatu uz Rūjienu. Pavasarī, kā jau dabas pārmaiņu laikā, ceļi un taciņas var iegūt gan apledojušus, gan dubļainus veidolus. Lai pārgājiena laikā nenomaldītos, svarīgi sekot līdzi elektroniskajam leģendas – ceļa norāžu failam. Visiem pārgājiena dalībniekiem, dodoties dabā un pilsētvidē, aicinām būt atbildīgiem, ievērot dabas saudzēšanas un atkritumu neatstāšanas principus – ko atnesi, to aiznes, ugunskurus kurināt tam paredzētās vietās, kā arī neatkāpties no norādītā pārgājiena maršruta un cienīt apkārtējo cilvēku privātīpašumu teritoriju robežas. Pārgājienu ciklā galvenā uzmanība vērsta uz piecu Valmieras novada muižu apvidiem – Mūrmuižas nocietinājuma torni, Veļķu, Rūjienas, Sēļu un Pantenes muižām. Pārgājienu cikls norisināsies četros posmos, sākot no februāra līdz maijam, katrā mēnesī aicinot iepazīt konkrēto muižu un tuvumā esošās dabas vērtības. Katra pārgājiena posms tiks publicēts mēneša pirmajos datumos Valmieras novada Tūrisma mājaslapā visit.valmiera.lv. Lejupielādējot failu savā mobilajā viedierīcē un sekojot failā esošajām norādēm, ikvienam izdosies tikt galā ar ielu un taciņu līkločiem. Aktīvākajiem pārgājiena cikla dalībniekiem būs iespēja pretendēt uz Valmieras novada Tūrisma pārvaldes sarūpētajām pārsteiguma balvām. Lai nonāktu aktīvāko dalībnieku lokā, aicinām doties konkrētajā pārgājiena posmā, atbildēt uz jautājumiem, kas uzdoti pārgājiena aprakstā, un atbildes iesūtīt uz e-pastu tic PIE valmierasnovads PUNKTS lv. Pārgājienu cikla “Muižnieka atslēgu glabātājs” 3. posms būs pieejams aprīļa sākumā un būs veicams visu aprīļa mēnesi. Pārgājienu ciklu atbalsta “Latvijas Piļu un muižu asociācija”. Dodoties dabā, aicinām ievērot valstī noteiktos ierobežojumus Covid-19 izplatības ierobežošanai, kā arī patīkamākai pārgājiena veikšanai - sekot līdzi aktuālajām laika apstākļu prognozēm un hidroloģiskajai situācijai Rūjas upē. Informāciju sagatavoja: Madara Stukmane Valmieras novada Tūrisma pārvaldes pasākumu organizatore Mob. tālr.: 26332213
Patlaban dienas aprūpes centru apmeklē 10 pieaugušie, savukārt specializētās darbnīcas – astoņi. Kopumā plānots, ka dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumus varēs saņemt vismaz 50 cilvēki, savukārt dienas aprūpes centrā bērniem pakalpojumus vienlaicīgi paredzēts sniegt 10 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Viņa uzsver, ka šobrīd jau novēro centra piedāvātā atbalsta un nodarbību ietekmi uz dalībnieku attīstību, kopējo motivāciju un mērķtiecību: “Centra dalībnieki sajūt to, ka par viņiem domā, tāpat viņi saredz jaunas iespējas, pasaule paplašinās, arvien vairāk izjūt sevi kā daļu no sabiedrības. Domājam arī strādāt pie sadarbības veicināšanas ar vietējiem uzņēmumiem un citiem cilvēkiem, kur ieguvēji būtu abās pusēs – sadarbību, kas ir izdevīgi uzņēmumam, jo risina kādu tā vajadzību, vienlaicīgi ļaujot mūsu centra dalībniekiem apgūt jaunas darba prasmes, kā arī gūt ienākumus,” stāsta D. Trapenciere. Vera, kuras dēls Ivars jau apmeklē dienas aprūpes centru, uzsver, ka tā atvēršana ir liels notikums, izceļot tieši personāla profesionalitāti: ““Pērle” kā ēka ir patiešām estētiska, bet nepārprotami vislielākā vērtība un izdošanās procents ir tur esošais personāls. Manam dēlam ir autisms, viņam ir 35 gadi. Darbā ar Ivaru ir jāņem vērā dažādas viņa iezīmes. Viņš nevar pateikt, kas viņam patīk vai nepatīk, tas ir jānolasa no viņa sejas un uzvedības. Vislielākā pateicība darbiniekiem – viņi atrod pieeju kā ar dēlu strādāt. Visus nevar likt zem viena mēra, darbinieki individuāli novērtē visus un zina, ko no katra var gaidīt. Arī Ivaram ir vajadzīga sabiedrība, sajūta, ka veidojas kāda draudzība, tāpēc ir ļoti labi, ka ir iespēja apmeklēt šādu centru, viņam patīk.” Papildus viņa norāda – ņemot vērā to, ka būs arvien vairāk dalībnieku, tādās vietās lietderīgs būtu psihiatrs, kurš uz vietas var novērtēt, kas uz dalībniekiem var atstāt pozitīvu vai negatīvu ietekmi. Tāpat – dzīvojot laukos, transports ir būtisks faktors, lai dalībnieks nokļūtu uz Centru, tā atslogojot arī tuviniekus. Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā deinstitucionalizācijas projekta sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte piekrīt, ka psihiatra ieteikumi ir būtiski sociālo pakalpojumu plānošanā un nodrošināšanā, lai cilvēks saņemtu kvalitatīvu, atbilstoši viņa vajadzībām piemērotu atbalstu. "Savukārt transporta problēmai kā viens no risinājumiem, kuru mēs redzam praksē, ir valsts budžeta finansētā asistenta pakalpojuma izmantošana, kura ietvaros tiek apmaksāts asistenta (kurš palīdz cilvēkam nokļūt no mājas uz pakalpojuma saņemšanas vietu un atpakaļ) atalgojums un arī transporta izdevumi, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu. Lai rastu individuālus risinājumus kādā konkrētā situācijā, aicinām vērsties pašvaldības sociālajā dienestā." Atbalsta centra “Pērle” pakalpojumus nodrošina biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””. Tā izveide ir daļa no deinstitucionalizācijas procesa īstenošanas Cēsu novadā ar mērķi veicināt cilvēku ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā, ikdienā saņemot nepieciešamo atbalstu, sociālas rehabilitācijas pakalpojumus, apgūstot noderīgas prasmes. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Pasākuma programma >> šeit (latviešu valodā) Reģistrēšanās dalībai seminārā >> šeit (aizpildot reģistrācijas veidlapu, uz norādīto e-pasta adresi saņemsiet saiti dalībai seminārā) Dalība bez maksas, darba valoda – angļu; tiks nodrošināts tulkojums uz latviešu valodu.
KontekstsLatvijā lielākā saules paneļu parka pārdošana ir lielisks piemērs tam, ka saules enerģijai ir nākotne un energoietilpīgi ražošanas uzņēmumi var nodrošināties, ka gana lielai daļai sava enerģijas patēriņa var izmantot tieši saules saražoto enerģiju. Šādi uzņēmumi domā ilgtspējīgi un vienlaikus meklē veidus, kā samazināt enerģijas izmaksas. Uzņēmumi saules paneļu projektu realizāciju uzsākuši jau pirms pieciem gadiem, un toreiz lielākais izaicinājums bija pārliecināt klientus, ka saules enerģijai ir potenciāls arī Latvijā un tā ir jēgpilna investīcija. Šodien situācija ir mainījusies, un arvien vairāk uzņēmumu saprot, ka šī ir nākotne, kurā noteikti ir vērts investēt, tādējādi stiprinot sava uzņēmuma konkurētspēju. Tik vēsturiskā un iespaidīgā projektā ir iesaistīti uzņēmumi no Latvijas un Igaunijas, un tikai daži no tiem apmeklēs gaidāmo semināru. Prezentācijas aptvers dažādas tēmas – dažādas tehniskās iespējas, veiksmīga projektēšana un projektu finansēšana. Par "Smart Living" Pieredzes apmaiņas vebināru organizē Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Smart Living projekta partneri Igaunijā – Tartu Reģionālās enerģētikas aģentūru. “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ir Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts. Tā mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra.
Jautājumiem: Eva Meijere, projekta “Smart Living” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
CITAS PROJEKTA SMART LIVING ZIŅAS
“Esam īpašā vietā, kas veltīta izcilam māksliniekam Jānim Staņislavam Rozem. Šī vieta ir piemērs, cik daudz laba varam paveikt, darot kopā. Tas nav tikai mans nopelns. Paldies īpašniekam Leonam Laitānam, paldies skolotājai Inetai Amoliņai, paldies Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas, kā arī Valmieras Valsts ģimnāzijas skolēniem un ikvienam, kurš iesaistījies un turpina iesaistīties “Caurumkroga” darbos! Novēlu iedvesmoties, ka ne no kā var radīt kaut ko lielu un skaistu. Nāciet uz “Caurumkrogu”! Te vēl ir daudz iespēju,” aicināja Maija Zālamane. “Caurumkrogs” apmeklētājus pirmo reizi uzņēma 2017. gada 20. maijā. Tur skatāmas gan pirmā ievērojamākā latviešu portretista, akadēmiķa Jāņa Staņislava Rozes gleznoto portretu fotokopijas, gan var uzzināt vēsturiskus stāstus par šo īpašo vietu. Vecā kroga mūros izveidotā savdabīgā, brīvi pieejamā mākslas telpa, kas atrodas lielceļa Rīga–Valmiera labajā pusē netālu no Kocēniem, 2019. gadā bija nominēta Latvijas sabiedrisko mediju gada balvai kultūrā “Kilograms kultūras” nominācijā “Kultūrvieta”.
Starptautiskā nevalstiskā labdarības organizācija Zonta International darbību Latvijā sāka 1993. gadā. Šobrīd Latvijā ir četri Zonta klubi, kuros ir vairāk nekā 50 dalībnieces, iesaistoties mērķprogrammās un projektos, lai uzlabotu meiteņu, jauniešu un sieviešu dzīvi vietējā un starptautiskā mērogā. Valmieras Zonta klubs dibināts 2002. gadā. Rozes dienu, kas Valmierā notika jau 16. reizi, rīko Valmieras Zonta klubs. Atzinības rakstu saņem izcila novada sieviete, kura ir devusi nozīmīgu ieguldījumu Valmieras, tās apkaimes un pārnovadu dzīves attīstībā. Rozes dienas laikā ik gadus tiek vākti līdzekļi stipendijai talantīgai, sekmīgai un sabiedriski aktīvai kādas skolas absolventei no maznodrošinātas ģimenes pirmā gada augstskolas studijām Latvijā. Protams, tas neizpaliks, tomēr šogad dramatiskie starptautiskie notikumi ir veikuši korekcijas un 2022. gada martā sākumā Rīgas, un Valmieras Zonta klubi vispirms ziedoja Ukrainai – Užgorodas Zonta klubam. Tika pārskaitīta nauda, lai segtu autobusa un degvielas izdevumus kara bēgļu pārvešanai no Ļvivas uz Užhorodu.
Informāciju sagatavoja:
- Šajā brīdī, kad Ukrainu plosa karš, kurā cieš un iet bojā civilie iedzīvotāji, mēs Latvijā nedrīkstam būt vienaldzīgi vērotāji. Tāpat kā palīdzību Ukrainai savu iespēju robežās sniedz Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi, arī mēs kopā ar citām Vidzemes reģiona pašvaldībām atsaucamies Odesas apgabala valsts administrācijas palīdzības lūgumam un sniedzam finansiālu atbalstu, - uzsver Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers. Nosodot Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainā un paužot atbalstu Ukrainas tautai un valstij, tās neatkarībai, suverenitātei un teritoriālai nedalāmībai, finansiālo atbalstu pašvaldība piešķirs no pašvaldības pamatbudžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Lēmums par Vidzemes reģiona pašvaldību vienotu atbalsta un palīdzības sniegšanu Odesas apgabalam Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes ārkārtas sēdē pieņemts 7. martā, ņemot vērā Odesas apgabala valsts administrācijas vēstuli, kurā lūgta palīdzība. Koordinatora funkcijas palīdzības sūtījumu organizēšanā un nogādāšanā uzņēmies Vidzemes plānošanas reģions, saziņā ar Odesas apgabala administrāciju precizējot konkrētu vajadzīgo lietu sarakstu, lai palīdzība būtu mērķtiecīga un uz Odesu varētu nogādāt visnepieciešamāko. Sagatavoja: Evita APLOKA,
Piedzīvo un atklāj caur spēli Brīvlaika nedēļas nogalē (17.-20.03.) sajust sacensību garu varēs spēlē “Dinozauru paslēpes”, pēc īpaša stāsta atrodot 24 dažādus dinozaurus, kas noslēpušies Valmieras Krāču kaktā. Atklāt mītiskiem stāstiem apvītā Zilākalna daudzveidīgās šķautnes aicina Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrs “ZTornis”, piedāvājot izspēlēt izklaidējoši izzinošu spēli ZBingo. Aizraujošos pārgājienos ar spēles elementiem pa Valmieras novadu šopavasar ved pavisam mītisks tēls “Muižnieka atslēgu glabātājs”. Martā viņš aicina ar saviem stāstiem pavadītajā maršrutā pa Rūjienu un tās apkārtni. Bet, ja aktīvo atpūtu vēlies savienot ar tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām, tad dažādās interaktīvās spēles, kuru pamatuzdevums ir doties pa noteiktu maršrutu un risināt uzdevumus, liekot lietā atjautību un aso prātu, būs tieši laikā! Vērība noderēs arī fotoorientēšanās spēlē pa Valmieru, kas veltīta Pasaules Ūdens dienai un norisināsies no 11. līdz 22. martam. Darbojies un uzzini, kas lācītim vēderā Valmieras muzejs skolēnu brīvlaikā piedāvās jautri un izzinoši pavadīt laiku – izliet sveces ar seniem un aizmirstiem paņēmieniem, iekāpt laika mašīnā, lai satiktu noslēpumainus tēlus ekskursijas “Smalku ļaužu parāde” laikā, kā arī aplūkot mākslinieku izstādes. Sēļu muižā organizēs ādas apstrādes un kokapstrādes meistardarbnīcas, izvedīs viesmīlīgā ekskursijā pa muižu, izstāstot muižas stāstu, izrādot unikālas mākslinieku ekspozīcijas un vēsturisko Sēļu muižas ekspozīciju. Savukārt Naukšēnu Cilvēkmuzejā varēs salabot zobus sev un ienaidniekiem ar zobu urbjmašīnu no 70. gadiem, pacīkstēties ar stellēm, uzstīvēt mugurā tautastērpu un noķellēt rokas, rakstot ar tintes spalvu. Valtera Hirtes darinātie koka velniņi un pelītes, medību trofejas un zvani, seni dzimtkoki un velosipēdu vēsture tiks atklāta Mazsalacas muzejā. Izgaršot vienu no gardākajiem saldējumiem Latvijā un izzināt tā ražošanas noslēpumus ikviens zinātkārs kārumnieks varēs Rūjienas saldējuma apmeklējuma laikā. Atklāt medus un bišu pasauli aicina saimniecība “Medus kāre”, savukārt Koņu dzirnavās – vienīgajā vietā Latvijā, kur vienkopus dzirnavās tiek malti graudi un vērpta vilna – viesiem būs iespēja izzināt dzirnavu darbības procesus. Dodies pretī pavasarim Pavasarī daba mostas, piepildot vidi ar melodiskām putnu dziesmām, mierinošu ūdens čaloņu upēs un strautos, ietērpjot kokus sudrabaini zaļās pumpuru krellēs un izsējot košus asnus takās, pļavās un mežos. Dodoties uz Valmieras novadu, dažādu garumu dabas taku izvēle, kur vērot burvīgās dabas pārmaiņas un unikālus dabas veidojumus, būs plaša. Sev piemērotāko maršrutu izvēlies ŠEIT. Izpriecājies no sirds 10 km brauciena attālumā no Valmieras ikviens interesents aicināts aizvadīt saliedējošu un enerģisku lāzertaga spēli ar šķēršļiem aprīkotā cīņas arēnā Shooter lāzerparkā. No sirds izlēkāties batutos, izklaidēties trīsstāvīgās atrakcijās, iejusties policista, pavāra, ugunsdzēsēja un citu profesiju tēlos piedāvā bērnu izklaides centrs Brīnumu mežs. Izvizināties pajūgā vai zirga mugurā, izzināt staļļa iemītnieku ikdienas dzīvi, samīļot un pabarot ar kārumiem aicina Zirgu vārdotājas stallis Rūjienas pusē, Valmiermuižas un Trikātas stallis, kur būs iespējams sastapt un apmīļot arī citus mājdzīvniekus. Jēru klubs Mazsalacas pusē laipni ver savas saimniecības durvis, piedāvājot samīļot, pabarot jaundzimušos jēriņus, pavērot aitu ganāmpulka ikdienu, noskatīties Jēru kino filmiņu, kā arī sarīkot pikniku ar desiņām un erudīcijas spēlēm. Brīvdienās ūdens šļakatām jāputo uz nebēdu! Tāpēc Valmieras peldbaseinā laipni sagaidīs ikvienu ūdens prieku baudītāju. Un kas gan ir skolēnu brīvlaiks bez popkorna un kino zāles apmeklējuma? Par izklaidējošu filmu programmu visai ģimenei parūpēsies 3D kinoteātris “Gaisma” Valmierā. Atgādinām, ka apmeklējums pie tūrisma uzņēmējiem jāpiesaka savlaicīgi. Plašāka informācija par tūrisma piedāvājumu Valmieras novadā atrodama vietnē visit.valmiera.lv, kā arī sazinoties pa tālruni 26332213, e-pastu tic PIE valmierasnovads PUNKTS lv vai ierodoties klātienē Valmieras Tūrisma informācijas centrā.
Informāciju sagatavoja:
Valmieras novadam izcilo rezultātu izdevies uzrādīt, pateicoties izstrādātajai industriālo teritoriju attīstības un ārvalstu investīciju piesaistes stratēģijai un tajā iekļautajai aprites ekonomikas un zaļo industriālo parku pieejai, kā arī izaugsmes rādītājiem, ko palīdzējuši sasniegt Valmieras uzņēmēji un darba devēji. Starptautiskajā reitingā augstais novērtējums Valmieras novadam piešķirts par ārvalstu investīciju piesaistes stratēģiju. Šajā jomā no Latvijas augstus rezultātus sasniegušas arī Ventspils un Jelgava, iegūstot attiecīgi 3. vietu un 6. vietu. Ārvalstu investīciju piesaistes stratēģiju kategorijā pavisam tika iesniegti 75 pieteikumi. Pieteicēji iesniedza detalizētu informāciju par pilsētas vai reģiona stratēģiju ārvalstu investīciju piesaistes veicināšanā. Iesniegto informāciju vērtēja “Financial Times” izdevuma “fDi Intelligence” žūrija. Valmieras pieteikumā tika sniegta informācija par nozīmīgākajām iniciatīvām ar mērķi piesaistīt investīcijas Valmierai, par straujāk augošajām nozarēm ar visaugstāko potenciālu piesaistīt papildu investīcijas un par Valmieras lielākajiem investīciju projektiem. Žūrija vērtēja arī to, kādi pakalpojumi pieejami investoriem Valmierā, kā pilsēta rūpējas par investoru noturēšanu un kādi digitālā mārketinga instrumenti tiek izmantoti, lai sasniegtu un uzrunātu ārvalstu investoru mērķauditoriju. Būtiska žūrijas uzmanība tika pievērsta tam, kā novads veicina ilgtspējīgas investīcijas un kā novadā īsteno ESG jeb vides, sociālās atbildības un pārvaldes standartu. Valmieras novada pieteikumu sagatavoja Valmieras Attīstības aģentūra. “Valmieras novada pievilcība ārvalstu investoru vidū pieaug. Ļoti rūpīgi analizējam nosacījumus, kā tieši pašvaldība var pozitīvi ietekmēt investīciju pieaugumu, jo ārvalstu investīciju piesaiste Valmieras novadam ir ļoti svarīga. Tā veicina uzņēmumu izaugsmi, paplašina iedzīvotāju darba iespējas un dzīves kvalitāti. Svarīgs ir ne tikai finansējums, bet arī tehnoloģiju un zināšanu pārnese,” investīciju nozīmi novada izaugsmē skaidro Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs. Financial Times izdevumā Valmieras novadam veltīti šādi vārdi: “Valmieras novada pašvaldībai piešķirts augstākais novērtējums Eiropas nākotnes pilsētu un reģionu reitingā starp mikropilsētām. Valmiera, kurā atbilstoši sauklim “dzīvojam zaļi”, atrodas Latvijas ziemeļos un aizņem 19,35 kvadrātkilometrus. Lai gan Valmiera jau tradicionāli ir industriju pilsēta, Valmieras novada pašvaldībai ir lielas ambīcijas piesaistīt papildu ārvalstu investīcijas un talantus. Investoru atbalsta sistēmā ietilpst tādu investīciju un attīstības projektu īstenošana, kas skar cilvēkresursus, infrastruktūru, veselības aprūpi, kultūru un dzīves kvalitāti kopumā. Zaļās Valmieras atrašanās pie Gaujas un blakus Gaujas Nacionālajam parkam izvirzījusi vides pārvaldību par vienu no novada prioritātēm. Valmieras novads šobrīd izstrādā jaunu novada attīstības programmu, kurā iekļaus arī tādus ar vidi saistītus jautājumus kā transports, industriālie parki un enerģijas infrastruktūra. Katru gadu pilsētā tiek īstenoti arvien jauni zaļie uzlabojumi. Tiek izbūvēti velo ceļi, savukārt, raugoties plašākā mērogā, tiek attīstītas degradētas un piesārņotas teritorijas, kas kļūs par zaļajiem industriālajiem parkiem”. Valmieras novadā 2020. gadā kopumā reģistrēti 69 aktīvi ārvalstu kapitāla uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu 157,6 miljoni eiro. Šie uzņēmumi Valmieras novadā nodarbina 1930 darbiniekus. Lielākie ārvalstu kapitāla darba devēji pēc apgrozījuma 2020. gadā Valmieras novadā ir “Valmieras stikla šķiedra”, SIA “Culimeta Baltics”, SIA “Klasmann-Deilmann Latvia”, SIA “Padtex Insulation”, SIA “PG Wood”, SIA “Legro Latvia”, SIA “Klasmann-Deilmann Bioenergy”, AS “Seda”, SIA “Valmieras graudi”, SIA “VRPB”, SIA “V.L.T.”, SIA “Jaunbāģi” un citi. Ārvalstu investīcijas ienākušas no tādām valstīm kā Vācija, Luksemburga, Itālija, Amerikas Savienotās Valstis, Nīderlandes karaliste, Lietuva, Krievijas Federācija, Igaunija, Dānijas karaliste, Zviedrijas karaliste un citas. Publikācija laikraksta “Financial Times” izdevumā “fDi Intelligence”: https://content.yudu.com/web/43wcl/0A43wm9/FDI-FebMar22/html/index.html?page=94&origin=reader
Informāciju sagatavoja: Ilze Eglāja Biedrības “Valmieras attīstības aģentūra” valdes priekšsēdētāja m.t. 26180733
Lēmums pieņemts, atsaucoties Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes un Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas uzsāktajai Vidzemes reģiona vienotai, efektīvai un operatīvai ārkārtas palīdzības sniegšanai, lai sarūpētu un nogādātu Odesā visnepieciešamākās lietas. Ārkārtas palīdzības sniegšanu organizēs un koordinēs Vidzemes plānošanas reģions - komplektēs palīdzības sūtījumu un organizēs tā nogādi līdz galamērķim.
Vidzemes pašvaldību palīdzībai atvēlēto finanšu līdzekļu administrēšanai labdarības organizācija Ziedot.lv atvērs atsevišķu ziedojumu kontu. Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padome 2019. gada 21. maijā noslēdza sadarbības līgumu ar Ukrainas Odesas apgabala valsts administrāciju. Tā ietvaros paredzēts stiprināt abu pušu sadarbību dažādās jomās, tostarp veicināt tirdzniecības, ražošanas un investīciju un cita veida ekonomiskās sadarbības attīstību. Vidzemes plānošanas reģionā ietilpst 11 novadi: Alūksnes novads, Cēsu novads, Gulbenes novads, Limbažu novads, Madonas novads, Ogres novads, Saulkrastu novads, Smiltenes novads Valmieras novads, Valkas novads, Varakļānu novads.
Informāciju sagatavoja: Kristīne Melece Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Mob.tālr.: 26553317
“Satikšanās! Tāds ir šī gada festivāla moto, kas vēsta par laikam pretī stāvošo mūzikas spēku un enerģiju. Laika robežas tiek paplašinātas un laiks nav liedzis satikties arī Pēterim Vaskam, Ludvigam van Bēthovenam un viņu mūzikai, kuru šķir tāli gadsimti. Festivālu atklās Vaska Sestais stīgu kvartets, kura noslēdzošajā daļā ‘’Satikšanās’’ citēts Bēthovena pēdējā, 15. kvarteta skaistais korālis. Kā ierasts, festivālā dzirdēsim arī laikmetīgo mūziku un jaundarbus, kā turpināmības simbolu - Tīrs, Maskats, Selickis. Bet festivāla izskaņā - Pētera Vaska “Tālā gaisma” un Bēthovena Ceturtā simfonija. Noslēgts aplis, kurā satiksies šī gadsimta muzikālās pasaules meistari un klasika,” festivāla programmu raksturo Koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska. Kā ierasts, festivāls top ciešā sadarbībā ar pašu komponistu - Pēteris Vasks ir festivāla mākslinieciskā satura veidotājs un ideju ģenerators. Viņš būs klātesošs visos koncertos, kā arī piedalīsies sarunās ar klausītājiem un mūziķiem. “Pētera Vaska mūzikas aprīļa” atklāšanas koncerts gaidāms komponista dzimšanas dienā, 16. aprīlī, un tā īpašie viesi būs viens no pasaulē pieprasītākajiem stīgu kvartetiem - Modigliani Quartet no Francijas. Vakara programmā skanēs Pētera Vaska Sestais un Franča Šūberta Piecpadsmitais stīgu kvartets. Vaska Sestais stīgu kvartets pirmatskaņojumu piedzīvoja 2020. gada rudenī, cita atzīta ansambļa - Artemis Quartet, izpildījumā. Pasūtīts, atzīmējot Ludviga van Bēthovena 250. jubileju, skaņdarbs ir kā autobiogrāfisks komponista atskats uz dzīvē pieredzēto, tā četras daļas vēsta par atvadīšanos, atskatīšanos, aiziešanu un satikšanos – arī ar paša Bēthovena pārpasaulīgo mūziku. Šī gada janvārī Modigliani Quartet izdevis savu jaunāko mūzikas albumu sēriju, kurā ieskaņoti visi lielā dziesminieka un liriķa Franča Šūberta piecpadsmit stīgu kvarteti. Līdzās Vaska Sestajam stīgu kvartetam festivāla programmai Cēsīs franču mūziķi izvēlējušies atskaņot Šūberta pēdējo - Piecpadsmito stīgu kvartetu, kurš atklāj komponista augstāko meistarību, vēstījumu un idejas, kas nebeidz iedvesmot līdz pat šodienai. Festivāla “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” viena no dimensijām allaž bijusi veltīta jaunai mūzikai ik gadu programmā iekļaujot paša Pētera Vaska vai viņa garīgo domubiedru – latviešu un skandināvu komponistu, darbu pirmatskaņojumus. 22. aprīļa vakarā, gaidāms koncerts “Pavasara pulss”, kas notiek sadarbībā ar Latvijas komponistu savienību un festivālu "Latvijas Jaunās mūzikas dienas". Viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, pianists Reinis Zariņš atskaņos Pētera Vaska, Artura Maskata un Andreja Selicka jaundarbus. Noslēguma koncertā “LNSO, Vasks un Bēthovena Ceturtā”, 23. aprīļa vakarā, tagadne sastapsies ar klasiskām vērtībām, metot tiltu starp gadsimtiem - pasaulē atzītākais un atskaņotākais latviešu komponists Pēteris Vasks līdzās Vīnes dižgaram Ludvigam van Bēthovenam. Šajā vakarā visupirms skanēs Vaska vijolkoncerts “Tālā gaisma”, kas sevī nes komponista daiļradē pārliecinoši caurstrāvojošu cerības zibsni. 1997. gadā komponēts kā pasūtījuma darbs Zalcburgas festivālam un veltīts izcilajam vijolniekam un komponista draugam Gidonam Krēmeram, 25 gadu laikā skaņdarbs interpretēts vairākus desmitus reižu, tai skaitā pirmajā “Pētera Vaska mūzikas aprīlī”, britu vijolnieka Hugo Tičati lasījumā. Šajā koncertā to interpretēs īpaša viešņa – Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmā vijole Trīna Rūbela. Līdzās, Pētera Vaska garīgais domubiedrs Erki Svens Tīrs un viņa viens no jaunākajiem opusiem Phantasma. Kā vēsta pats darba nosaukums, skaņurakstā ietērpta vīzija un netverams iztēles lidojums. Koncerta otrajā daļā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris igauņu diriģentes Kristīnas Poskas vadībā atskaņos Ludviga van Bēthovena Ceturto simfoniju Sibemolmažorā. Tā iesākas teju aizplīvuroti un attālināti, taču pavisam drīz paver skaidru gaišumu un komponistam raksturojošu emocionālu tiešumu un atklātību. Festivālu “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” atbalsts Valsts Kultūrkapitāla fonds, Cēsu novada pašvaldība un Francijas institūts Latvijā. Biļetes uz festivāla koncertiem nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilsesuparadize.lv.
Informāciju sagatavojusi: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
Konkursa mērķis ir atbalstīt aktivitātes, ko organizē pēc iedzīvotāju vai radošo organizāciju iniciatīvas, kas izglīto sabiedrību, bagātina Smiltenes novada kultūrvidi, sniedzot ieguldījumu Smiltenes novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un jaunu kultūras tradīciju radīšanā, novada vārda un tēla popularizēšanā. Konkursā var piedalīties kultūras, sabiedriski nozīmīgu vai izglītojošu aktivitāšu projekti, kuru realizācija notiek Smiltenes novadā un kuru rezultāti ir sabiedriski nozīmīgs ieguvums novadam. Pašvaldības atbalstītās aktivitātes un pasākumi jāīsteno gada laikā no līguma parakstīšanas brīža. Konkursa nolikums paredz atbalstu šādās jomās: koncerti un festivāli; teātra, kino un deju izrādes; izstādes, mākslas plenēri; izglītojošas un inovatīvas ekspozīcijas valsts un vietējas nozīmes kultūrvēstures objektos, publiskajās teritorijās; novada kultūrvēsturiskā mantojuma objektu izpēte, to kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšana; novada ievērojamo personību dzīves un darba gaitu izpēte, piemiņas vietu apzināšana, saglabāšana Smiltenes novada teritorijā; kultūrmantojuma digitalizācija; radošās darbnīcas; kultūrizglītojošas programmas un lekcijas; literārie pasākumi; kultūrvēsturisku izdevumu un grāmatu izdošana; novada (tai skaitā cilvēku, kolektīvu, uzņēmumu) reprezentējošu video filmu uzņemšana; audio vai videoierakstu veikšana; gadskārtu svētku un latvisko tradīciju popularizēšanas pasākumi. Konkursā var piedalīties juridiskas vai fiziskas personas, kas reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji. Viena pasākuma īstenošanai var saņemt pašvaldības līdzfinansējumu līdz 2000,00 euro, ne vairāk kā 90% no kopējām pasākuma izmaksām. Projektu pieteikumi jāiesniedz atbilstoši konkursa nolikumā noteiktām prasībām. Konkursa nolikums, pieteikuma veidlapa un cita informācija pieejama Smiltenes novada mājas lapā, sadaļā “Attīstība” – Pašvaldības atbalsts. Projektu pieteikumi, atbilstoši konkursa nolikumam, papīra formā vai elektroniski jāiesniedz līdz 2022. gada 16. aprīlim plkst. 16.00, Valsts un pašvaldības vienotajā Klientu apkalpošanas centrā Smiltenē (adrese: Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729; e-pasts: dome PIE smiltenesnovads PUNKTS lv) ar norādi „Smiltenes novada kultūras, sabiedriski nozīmīgu vai izglītojošu aktivitāšu projektu konkursam”.
Informāciju sagatavojusi: Vanda Jurita Markova Digitālā mārketinga un komunikācijas speciāliste Smiltenes novada pašvaldībā
Akcija ir iespēja dažādu nozaru pārstāvjiem eksperta lomā atgriezties skolās un augstākās izglītības iestādēs un dalīties ar jauniešiem savas pieredzes stāstos par dzīvi un darbu Eiropas Savienībā, runāt par jauniešu iespējām un Eiropas vērtībām, kā arī uzklausīt jauniešu viedokļus un iesaistīties diskusijās. Ikviena izglītības iestāde tiek aicināta izmantot šo iespēju, dodot izdevību jauniešiem pārrunāt aktuālus, ar Eiropas Savienību saistītus jautājumus, jauniešiem interesējošas tēmas, kas sniegtu plašāku redzējumu uz Eiropā un pasaulē notiekošajiem procesiem. Šī gada akcijas virstēmas: “Informācija un drošība digitālajā laikmetā”, “Jauniešu līdzdalība un iespējas” un “Eiropas Savienība un vērtības”.
Ekspertu pieteikšanās Kā eksperts akcijā var iesaistīties ikviens, kas ikdienā nodarbojas ar Eiropas Savienības jautājumiem, strādājot Eiropas Savienības institūcijās, valsts vai pašvaldības iestādēs, nevalstiskajā sektorā vai privātajā sektorā, strādājot pie nozaru politikām, realizējot ES finansētus projektus vietējās kopienās, nacionālā vai starptautiskā mērogā.
Izglītības iestādes dalību akcijai varēs pieteikt no 21. marta līdz 22. aprīlim, aizpildot tiešsaistes anketu vai rakstot uz e-pastu atpakaluzskolu PIE esmaja PUNKTS lv.
Dienas aprūpes centrā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem pašvaldība veicinās pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem spēju izmantot vispārējās pieejamības pakalpojumus. Tā personāls, atbilstoši personas spējām, sniegs sociālo atbalstu pamatprasmju uzturēšanai, attīstīšanai un nodrošinās sociālo aprūpi. Dienas aprūpes centrā būs iespēja nodrošināt pakalpojumu 40 personām. Dienas centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem dos iespēju attīstīt sociālās prasmes un pavadīt brīvo laiku atbilstoši bērna spējām, saņemt speciālistu atbalstu un sociālos pakalpojumus, kas ilgtermiņā var uzlabot bērnu funkcionālās spējas. Dienas centrā būs iespēja nodrošināt pakalpojumu 20 personām. Daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centrā plānots izveidot Specializētās darbnīcas personām ar garīga rakstura traucējumiem darbspējas vecumā, lai apgūtu darba iemaņas, piemēram, kokapstrādes un šūšanas amatu apguvei. Darbnīcās būs iespēja darboties līdz 20 personām. Darbnīcās būs iespēja elastīgi mainīt apgūstamo prasmju piedāvājumu, atkarībā no pieprasījuma sabiedrībā un darba tirgū, piesaistot atbilstošo jomu speciālistus. Savukārt Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centrā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem pašvaldība sniegs dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kam būs paredzētas piecas atsevišķas telpas. Plānoti mākslas, deju un kustības, tomatis, silto smilšu terapijas un marta meo metodes un citi pakalpojumi, atbilstoši mērķa grupu vajadzībām. Tāpat centra telpās notiks arī bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimeņu atbalsta grupu nodarbības. Pakalpojumus saņems projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros individuāli izvērtēti bērni ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, pēc individuālā atbalsta plāna sastādīšanas. Valmieras novada Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece piebilst, ka līdz ar izmaiņām projekta īstenošanas noteikumos, Daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centrā varēs apkalpot plašāku personu loku – ne tikai personas, kurām medicīniski apstiprināti funkcionāli traucējumi un garīga rakstura traucējumi, bet arī cilvēki ar prognozējamo invaliditāti.
Atbilstoši atklāta konkursa rezultātiem šī gada 10. martā Valmieras novada pašvaldība noslēdza līgumu ar SIA “R.K.C.F.Renesanse” par objekta būvniecību. Būvdarbu līgumsumma ir 2 509 630,60 EUR ar PVN. Darbu izpildes termiņš ir 15 mēneši. Darbu būvuzraudzību objektā atbilstoši iepirkuma rezultātiem nodrošinās SIA “RS Būvnieks” par kopējo līgumsummu 19 299,50 EUR ar PVN. Daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra būvprojektu izstrādāja SIA “Baltex Group”, arhitekte Dzintra Cīrule. Būvdarbu autoruzraudzību atbilstoši iepirkuma rezultātiem veiks “Baltex Group” par kopējo līgumsummu 11374,00 EUR ar PVN. Kā informē Valmieras novada pašvaldības būvinženieris Kaspars Kalniņš, ir pabeigta būvlaukuma sagatavošana un ir uzsākti demontāžas darbi, nojaucot divas ēkas Valmieras pansionāta iekšpagalmā.
Jaunbūve paredzēta vienstāva apjomā. Ēka tiks būvēta, izmantojot masīvkoka krusteniski līmētus koka paneļus CLT ar izolāciju koka karkasā. Arī apdarē tiks izmantoti kokmateriāli, jumta segumam - skārds. Gaiteņos paredzēti piekārtie koka redeļu griesti. Piekļūšana jaunbūvei būs organizēta no Rīgas ielas, izmantojot jau esošo iebrauktuvi to paplašinot, kā arī veidojot gājēju celiņu visā piebraucamā ceļa garumā, sākot no ielas gājēju ietves un turpinot līdz jaunbūvētajam centram. Transporta plūsma arī ir paredzēta tā, lai netraucētu pansionāta darbību. Pie ēkas izbūvēs 15 autostāvvietas, no kurām 4 paredzētas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Teritorija tiks aprīkota ar apgaismojumu un soliņiem. Centra teritorijā ierīkos atsevišķu pagalmu Dienas aprūpes centra bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un arī pagalmu ar augstajām dažādu augu dobēm pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kur atpūsties un pavadīt laiku starp nodarbībām un rehabilitāciju. Paredzēts nodalīt ar žogu pansionātam piegulošo teritorijas daļu, lai nekrustotos pansionāta iemītnieku un daudzfunkcionālā centra apmeklētāju plūsmas. Ēkā būs nodrošinātas vides pieejamības prasības personām ar funkcionāliem traucējumiem un garīga rakstura traucējumiem. Tāpat katram pakalpojumam paredzētās telpas būs nodalītas viena no otras ar atsevišķām ieejām no vestibila. Būvniecības procesa laikā paredzēts arī iepirkums mēbeļu izgatavošanai un iegādei, kas piemērotas personām ar funkcionāliem traucējumiem un garīga rakstura traucējumiem, kā arī aprīkojuma iegādes iepirkums Specializētajām darbnīcām. Kopējās projekta “Daudzfunkcionālā centra un grupu dzīvokļu izveide Valmieras pilsētā” izmaksas ir 2 865 089,16 EUR, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 595 441,78 EUR, Valsts finansējums 204 302,07 EUR, Valsts dotācija pašvaldībām 64 491,92 EUR un Valmieras novada pašvaldības līdzfinansējums 1 000 853,39 EUR.
Informāciju sagatavoja: Dzintars Močs Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālists Tālr.: 64207150, 28246484 E-pasts: dzintars.mocs PIE valmierasnovads PUNKTS lv
Tajā apkopota informācija par pakalpojumu attīstību ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Papildus vērojams, ka daļa jaunizveidoto pakalpojumu joprojām pilnībā netiek izmantoti. Iemesli tam ir dažādi – daļai cilvēku trūkst informācijas par to specifiku, atbilstību viņu vai viņu tuvinieku vajadzībām. Tāpat izskanējušas bažas par pietiekama finansējuma nepieciešamību ne tikai no pašvaldības, bet arī no valsts puses, lai turpinātu uzturēt šobrīd deinstitucionalizācijas procesā sasniegto arī pēc 2023. gada, kad noslēgsies projekts “Vidzeme iekļauj”. Analizējot ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaita izmaiņas kopš deinstitucionalizācijas procesa uzsākšanas 2016.gadā, secināms, ka kopumā pakāpeniski samazinās to bērnu skaits, kas ilgstoši dzīvo bērnu sociālās aprūpes centros (BSAC), tāpat samazinājies arī BSAC skaits. 2017. gadā Vidzemē darbojās 9 BSAC, kuros kopumā uzturējās 198 bērni, savukārt līdz 2021. gada decembrim slēgtas 5 iestādes. Šobrīd deinstitucionalizācijas procesa ietvaros Gulbenes, Madonas un Valkas novados izveidota infrastruktūra ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanai. 2021. gadā Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās dzīvoja kopumā 932 bērni ar funkcionāliem traucējumiem – par 15 vairāk nekā 2016. gadā. Līdz 2021. gada beigām dažādus projektā pieejamos pakalpojumus saņēmuši 360 bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Visvairāk pakalpojumu sniegti bērniem Valmieras, Cēsu un Gulbenes novados. Kopš projekta sākuma Vidzemes plānošanas reģions kompensējis pašvaldībām izdevumus par pakalpojumu sniegšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem 594597,97 EUR apmērā. Pašvaldību griezumā lielākās kompensāciju saņēmējas ir Valmieras, Smiltenes un Cēsu pašvaldības. Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona izstrādātajā deinstitucionalizācijas plānā sniegto informāciju, 2021. gadā Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās dzīvoja 3 173 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem. Salīdzinot ar 2016. gadu, Vidzemē esošajās iestādēs pieaugušo ar garīga rakstura traucējumiem skaits ir samazinājies par 255 jeb 30%. Lielākoties tas skaidrojams ar cilvēku pārvietošanu uz citām ilgstošas sociālās aprūpes iestādēm. No valsts sociālās aprūpes centriem uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā pārcēlušies 28 cilvēki. Līdz 2021. gadam projekta “Vidzeme iekļauj” nodrošinātos pakalpojumus saņēmuši 179 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Visvairāk tie sniegti Valmieras, Cēsu un Madonas novados. Vidzemes plānošanas reģions kompensējis pašvaldībām izdevumus par pakalpojumu sniegšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem 624169,73 EUR apmērā. Vairākās pašvaldībās sekmīgi realizēti infrastruktūras projekti un izveidoti virkne pakalpojumu (grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri un specializētās darbnīcas pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem) – Alūksnes, Amatas, Gulbenes, Naukšēnu, Lubānas, Priekuļu, Raunas un Valkas novada pašvaldībās (norādītas pašvaldības pirms administratīvi teritoriālās reformas, kad tika uzsākta deinstitucionalizācijas plāna īstenošana). Papildus Vidzemes plānošanas reģions veica aptauju, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas vai dzīves kvalitātes uzlabojumus uzsāktais deinstitucionalizācijas process radījis tiem cilvēkiem, kuri projekta ietvaros saņem sociālos pakalpojumus – uzsāk patstāvīgu dzīvi grupu mājas dzīvoklī, apmeklē dienas aprūpes centru vai specializētās darbnīcas, vai izmanto citus piedāvātos pakalpojumus. Daļa no rezultātiem rāda, ka cilvēki ir kļuvuši sabiedriski aktīvāki, daļa strādā, apmeklē pasākumus, kļuvuši brīvāki, izpaužot savas domas, aizstāvot viedokli, uzlabojušās komunikācijas prasmes. Savukārt bērniem ir lielāka iespēja iekļauties sabiedriskajā dzīvē. Savlaicīgi un nepārtraukti rehabilitācijas pakalpojumi dod iespēju ne tikai uzlabot veselības stāvokli, bet arī apmeklēt bērnudārzu un skolu. Ar ziņojuma rezultātiem šonedēļ arī iepazīstināta projekta “Vidzeme iekļauj” vadības grupa, kurā pārstāvētas tās pašvaldības, kas projekta ietvaros īsteno deinstitucionalizācijas procesu – Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Smiltenes, Valkas, Valmieras un Varakļānu novada pašvaldības. Aktivitātes tiek īstenotas deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/ Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Hakatona ietvaros tiks meklēti risinājumi vairākiem izaicinājumiem Madonas centrā: vietējo iedzīvotāju brīvā laika pavadīšana pilsētvidē, saikne starp nozīmīgiem objektiem Madonā, tirgus laukums, apzaļumošana, mobilitātes paradumi. Hakatons sniegs iespēju sadzirdēt vēl skaļi neizpaustas idejas un katram uz savas pilsētas centru paskatīties no jauna. Norises kārtība: 6. aprīļa pēcpusdienā organizatoru/ekspertu komanda pastaigā iepazīs Madonas pilsētu un apspriedīs redzēto. 7. aprīļa dienas pirmajā pusē norisināsies seminārs par pasaules un Latvijas pašvaldību pieredzi pilsētu centru attīstībā, bet otrajā dienas daļā hakatona komandu izveidošana un darbs pie labākajiem risinājumiem un būtiskākajiem izaicinājumiem. 8. aprīlī turpināsies hakatona komandu darbs, meklējot risinājumus pilsētvides uzlabojumiem (savienojumi, teritorijas, objekti) un reālai finansējuma piesaistei (pašvaldība/valsts/uzņēmējs/iedzīvotājs), kas palīdzētu atrisināt esošos attīstības jautājumus, kā rezultātā notiks ideju prezentācija, tiks radītas skices, apraksti un izkristalizēta vīzija par Madonas centra attīstību. Detalizēta pasākuma programma pieejama ŠEIT! Pieteikšanās hakatonam ŠEIT! Ilustratīvs attēls: Pexels.com/ cottonbro
Informāciju sagatavojusi:
Valmieras novada pašvaldība izsludināja papildus kultūras projektu pieteikumu pieņemšanu daudzveidīgas kultūrvides veidošanai un sabiedrības iesaistei. Pašvaldība saņēma astoņpadsmit projektu pieteikumus no dažādām organizācijām un uzņēmumiem, kuri vēlas sniegt savas idejas un ieguldīt darbu, lai papildinātu Valmieras novada kultūras dzīves daudzveidību. Finansiālu atbalstu pasākumu rīkošanai saņēma 11 projekti par kopējo summu 10 000 EUR. Īstenojot kultūras projektus, ikvienam būs iespējams klausīties koncertu ciklu "Mūzikas svētki Burkānciemā", garīgās mūzikas koncertu Sv. Sīmaņa baznīcā, vokālās studijas “Notiņas” koncertu, kā arī jaunākos novada iedzīvotājus aicinās piedalīties vokālajā dziesmu konkursā “Dziesmu virpulis”. Savukārt, Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīcā uzstāsies kamerkoris “MoonBeams” un latviešu ģitārists, komponists, pedagogs un aranžētājs Kaspars Zemītis. Koncerta laikā savāktie ziedojumi tiks novirzīti ērģeļu restaurācijai. Projektu aktivitāšu ietvaros varēs doties arī uz brīvdabas kino vakariem Valmiermuižā, piedalīties tēlniecības un keramikas radošajās darbnīcās, bet Valmieras topošā kultūrvieta “Kurtuve” vienā telpā un laikā vienos dažādu paaudžu Latvijas laikmetīgās dejas aktīvos māksliniekus, lai kopīgi radītu un izstrādātu priekšlikumus laikmetīgās dejas jaunrades un norišu centram – dejas mājai. Konferencē ' ' Niklāvs Strunke – no Vaidavas līdz Romai' ' piedalīsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Nacionālās bibliotēkas zinātnieki un Vidzeme Augstskolas kultūrvēstures pētnieki, varēs iepazīties ar jau veikto, kā arī jaunu pētījumu rezultātiem, kas saistīti ar mazāk zināmiem faktiem mākslinieka Niklāva Strunkes daiļradē un biogrāfijā. Varēs plašāk uzzināt arī par Mazsalacas rakstaino dubultcimdu adīšanas prasmi, kas ir iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Turpretī jauniešiem, vasaras darbadienu vakaros, Krāču kaktā Valmierā notiks četri tematiski pasākumi par mūzikas, teātra, sporta un literatūras tēmām. Projektu konkursos apstiprinātās idejas organizācijas un uzņēmumi realizēs Valmieras novada pašvaldības administratīvajā teritorijā līdz 2022. gada beigām. Vairāk informācijas: Valmieras Kultūras centra kultūras projektu vadītāja Sintija Milberga, tālrunis: 20436868, e-pasts: sintija.milberga PIE valmierasnovads PUNKTS lv. Foto: Uģis Brālēns
Informāciju sagatavoja:
Bērniem ir nodrošināta iespēja bez maksas apmeklēt pašvaldības profesionālās ievirzes izglītības iestādes, piemēram, divi ukraiņu bērni jau apgūst klavierspēli Valmieras Mūzikas skolā, kā arī interešu izglītības pulciņus. Atbalstu ukraiņu bērniem sniedz arī privāto interešu izglītības pakalpojumu sniedzēji – YAMAHA Mūzikas skola, karate klubs “Tīģeri”. Pateicoties novada iedzīvotāju atsaucībai, skolas gaitu uzsākšanai bērniem ir saziedotas jaunas un mazlietotas mugursomas, kā arī bērniem ir nodrošināti nepieciešamie mācību līdzekļi. Emocionālā stāstā par kādas ukraiņu meitenītes pirmo dienu Valmieras pilsētas pirmsskolas izglītības iestādē “Vālodzīte” dalās vadītāja Evija Lipe: “Mūsu izglītības iestādē bērniem mācām humānās vērtības, runājam par dažādu tautību bērnu pieņemšanu savā pulkā, jo īpaši ņemot vērā notikumus Ukrainā. Aizvadītajā nedēļā pirmo dienu pie mums aizvadīja meitenīte no Ukrainas. Rīta apļa laikā kāda no grupiņas meitenēm ukraiņu meitenītei ko pateica, sākotnēji to nesapratām, tādēļ lūdzām audzēknei to mums izstāstīt. “Es dodu Tev svētību,” izskanēja no latviešu meitenītes ukraiņu meitenītei. Paldies vecākiem, ka mājās runājat ar bērniem par notikumiem Ukrainā, paldies, ka māciet bērnus būt draudzīgiem, pretimnākošiem un atvērtiem. Cenšamies bērnudārzā radīt apstākļus, kuros ikviens – gan ukraiņu bērni, gan viņu vecāki – justos kā mājās, sirsnīgi gaidīti!”. Divas ukraiņu sievietes ar pedagoģisko izglītību ir uzsākušas darbu kā pedagoga palīgi Valmieras Pārgaujas sākumskolā un Valmieras 5. vidusskolā. Pašvaldība apzina iespējas iesaistīt izglītības procesā arī citus ukraiņu pedagogus. Pamatojoties uz ukraiņu izrādīto interesi, Valmieras novada pašvaldība ir radusi iespēju nodrošināt latviešu valodas apguvi – pašlaik nokomplektētas jau trīs grupas, un interese par latviešu valodas mācīšanos arvien pieaug. Jāatzīmē, ka pašvaldībai saziņā ar ukraiņu ģimenēm palīdz brīvprātīgie tulki, un bēgļiem paredzēto informāciju Valmieras novada pašvaldība pārtulko un izplata ukraiņu valodā. Līdz 29. martam Valmieras novadā, lielākoties Valmierā, izmitināts 331 bēglis no Ukrainas. Valmieras novada pašvaldība pateicas ikvienam par sniegto atbalstu bēgļiem – gan emocionālo, gan praktisko, gan finansiālo.
Informāciju sagatavoja:
Kopumā no visiem aptaujas dalībniekiem ar dzīvi Smiltenes novadā apmierināti ir 68,4 % iedzīvotāju. Savukārt 31,6 % iedzīvotāju norādījuši, ka dzīve Smiltenes novadā viņus drīzāk neapmierina vai neapmierina pilnībā. Tiek sniegti arī komentāri par to, kā varētu uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un pašvaldības darbu. Vairākkārt tiek pieminēta ceļu infrastruktūras uzlabošana, pakalpojumu pieejamības nodrošināšana tuvāk dzīvesvietai, regulāra pašvaldības pārstāvju un iedzīvotāju tikšanās pagastos. Iedzīvotāji snieguši atbildes arī par to, kas pašvaldības darbā 2021.gadā apmierinājis visvairāk. Vairākās atbildēs tiek minēta kultūras pasākumu kvalitāte, pašvaldības darba caurspīdīgums – atklātas domes sēdes, publiski pieejama informācija, iedzīvotāji minējuši, ka apmierina Smiltenes novada koptēls, kas izveidojies vairāku gadu garumā. Būtiski atzīmēt, ka vairākās atbildēs minēts tas, ka 2021. gada darbu nav iespējams vērtēt objektīvi, jo ir notikusi administratīvi teritoriālā reforma, kuras vērtēšanai nepieciešams ilgāks laika posms, tāpat kāds iedzīvotājs minējis, ka pārejas periods nevar būt rādītājs pašvaldības darbam gada griezumā, jo ATR ietekmējusi praktiski visus procesus pašvaldībā. Kā būtiskākie temati, kas iedzīvotājiem interesē visvairāk un par kuriem iedzīvotāji vēlas saņemt informāciju tika atzīmēti – pašvaldības aktuālie darbi un norises, attīstības projekti, pieņemtie lēmumi. Tāpat iedzīvotāji vērtējuši Pašvaldības policijas darbu, kas kopumā novērtēts kā pozitīvs. Papildus minēti ieteikumi par vietām Smiltenes novadā, kurās vajadzētu pievērst pastiprinātu policijas uzmanību. Jautājot iedzīvotājiem par to, kā ATR ietekmējusi viņu dzīves kvalitāti, 60 (46.2%) respondenti norādījuši, ka dzīves kvalitāte drīzāk nav uzlabojusies, 40 (30.8%) norādījuši, ka dzīves kvalitāte drīzāk uzlabojusies, savukārt 26 (20%) norādījuši, ka nav uzlabojusies, 4 (3.1) – ir uzlabojusies. Pie komentāriem lielākā daļa respondentu atzīmējuši, ka nav pagājis pietiekami ilgs laiks, lai redzētu uzlabojumus, novērtētu pašvaldības darbu jaunā apvienotā novada teritorijā. Kopsavilkums pieejams šeit: https://smiltenesnovads.lv/wp-content/uploads/2022/03/Iedzivotaju_aptaujas_kopsavilkums2021.pdf
Informāciju sagatavojusi:
Par sešu balstu ar ligzdu mākslīgajām pamatnēm izvietošanas vietu izvēlēta Eiropā vistālāk uz ziemeļiem esošā un Baltijas valstīs lielākā balto stārķu kolonija. Tā atrodas Valmieras novadā – šosejas Valmiera-Mazsalaca malā, senajā lapegļu alejā. Latvijā pirmā mākslīgi veidotā stārķu ligzdu parka idejas autors, balstu un ligzdu pamatņu nodrošinātājs ir AS “Sadales tīkls”, bet īstenotājs – Valmieras novada pašvaldība. Ieceri atbalsta Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Dabas aizsardzības pārvalde un zemes īpašnieki. Uzstādīšanas darbus veica SIA “WOLTEC”. "2021. gadā kopā ar Latvijas Dabas fondu sākām tiešraidi no balto stārķu ligzdas, kas atrodas aktīvā elektroapgādes balstā. Tā ļāva uzzināt daudz jauna par šo it kā tik zināmo putnu, kā arī aktualizēja diskusiju par stārķu mājvietām, ņemot vērā, ka elektrības infrastruktūra paaugstinātas bīstamības dēļ nav tā drošākā vieta ligzdošanai. Vēsturiski stārķi ligzdas lielākoties vija kokos vai, piemēram, uz ēku jumtiem, kur cilvēki mēdza izvietot mākslīgās ligzdu pamatnes. Pērn sadarbībā ar "Kantar" veikta iedzīvotāju aptauja parādīja, ka 48% Latvijas iedzīvotāju ar atbilstošu īpašumu ārpus pilsētas vai lauku teritorijā būtu gatavi tajā uzstādīt stārķa ligzdas pamatni, iesaistoties svēteļu izmitināšanā. Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar patiesiem dabas draugiem – Valmieras novada pašvaldību –, sperts simbolisks solis pretī drošākai putnu ligzdošanai, jo Latvijā ir atklāts pirmais mākslīgi veidots stārķu ligzdu parks. Paldies Valmieras novada iedzīvotājiem par atbalstu un gatavību iesaistīties iniciatīvā," par ideju stāsta Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" izpilddirektors.
AS "Sadales tīkls" skaidro, ka daudzgadīgas baltā stārķa ligzdas svars var pārsniegt tonnu un šāda smaguma objekta atrašanās aktīvā elektrolīnijas balstā rada virkni risku gan pašiem putniem, gan cilvēkiem, gan arī elektroapgādes infrastruktūrai. 2021. gadā elektrolīnijās bojā gājuši 84 putni un to mazuļi, kā arī reģistrēti vairāk nekā 1000 elektroinfrastruktūras bojājumi, ko izraisījusi ligzdošana. Minētie riski nozīmē, ka atsevišķos gadījumos putnu un iedzīvotāju drošībai AS "Sadales tīkls" darbiniekiem ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju var nākties ligzdas noņemt. Taču, lai padarītu stārķu ligzdošanu iespējami drošāku, samazinot varbūtību ligzdām saskarties ar elektrolīniju vadiem, AS "Sadales tīkls" ik gadu zemsprieguma līniju balstos uzstāda vidēji 800 metāla ligzdu pamatnes, ligzdu stabilitātei tās izvietotas arī jaunatklātajā parkā. Visā Latvijā līdz šim uzstādītas aptuveni 4700 šādas pamatnes. Iveta Ence, Valmieras novada pašvaldības Dabas resursu pārvaldības nodaļas vadītāja, vides speciāliste uzsver: “Šis projekts ir lielisks piemērs, kā vienojoša izpratne par dabas vērtību nozīmi dzīves vidē un mērķis – tās saglabāt, sadarbībai apvieno sociāli atbildīgu uzņēmumu, valsts iestādes un pašvaldību, iedzīvotājus, skolēnus, nevalstiskās organizācijas, ekspertus un zinātniekus, tūrisma uzņēmējus.” Māra Janaus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības projekta par baltajiem stārķiem vadītāja, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadošā pētniece, bioloģijas zinātņu doktore stāsta: “Šajā balto stārķu kolonijā ir vairāk nekā 30 balto stārķu ligzdas. Burtnieka tuvums ar bagātīgo barības bāzi, apkārtne ar grāvjiem, dīķiem un mitrām pļavām piesaista baltos stārķus. Baltie stārķi ir vides indikators – to klātbūtne liecina par dabas vides veselību un bagātību. Jo lielāks stārķu blīvums kādā teritorijā, jo labvēlīgāka ir šī vide cilvēkam.” Valmieras novada Matīšu pamatskolas dabas zinību un bioloģijas skolotāja Agnese Valpētere ar skolēniem palīdzēs veikt balto stārķu uzskaiti un novēros, vai stārķi par savām jaunajām ligzdu vietām izvēlēsies jaunās pamatnes. Māra Janaus uz pasākumu bija paņēmusi līdzi un demonstrēja 20 gadus senu, tolaik skolēna Aiņa Platā 1992. gadā veiktu, balto stārķu uzskaites karti. Lai gan Latvijā jau manīti pirmie baltie stārķi, kas atgriezušies no siltajām zemēm, pasākumā dienā lapegļu alejā neviens baltais stārķis vēl nebija atgriezies, tāpēc aicinām iedzīvotājus, kuri dzīvo lapegļu alejas tuvumā vai regulāri brauc garām alejai, sniegt informāciju pašvaldībai par pirmo stārķu atgriešanos, rakstot un sūtot fotogrāfijas un video uz e-pastu info PIE valmierasnovads PUNKTS lv, kā arī dalīties ar vēsturiskām balto stārķu kolonijas fotogrāfijām. Ņemot vērā, ka aleja un balto stārķu kolonija ir unikāls dabas objekts, būtisks ainavas elements un dabas tūristu intereses objekts, Valmieras novada pašvaldība sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertiem plāno veikt tās stāvokļa analīzi. Tāpat pašvaldība rudenī plāno ar jauniem lapegļu stādiem atjaunot zudušos alejas posmus. Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavotie materiāli par baltajiem stārķiem: Baltie stārķi un elektrolīnijas: https://www.daba.gov.lv/sites/daba/files/gallery_images/infografika-baltais-starkis-ligzdas-uz-elektrolinijas-2021.jpg Baltā stārķa ligzdas: https://www.daba.gov.lv/sites/daba/files/gallery_images/infografika-baltais-starkis-ligzdu-vietas-2021.jpg Baltais stārķis – svētelis: https://www.daba.gov.lv/sites/daba/files/gallery_images/infografika-baltais-starkis-svetelis-2021.jpg Informāciju sagatavoja: Alīna Kozlovska |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Otrdien, 1. martā, darbu sāka jaunais Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC) Alūksnes novada Pededzes pagasta bibliotēkas telpās. Tas izveidots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbalstu. Klientu apkalpošanas centrā iedzīvotājus apkalpos Pededzes bibliotēkas vadītāja Mirdza Korne.
Lai sniegtu finansiālu atbalstu Valmieras novada jauniešu iniciatīvām, Valmieras novada pašvaldības domes sēdē 2022. gada 24. februārī apstiprināja Valmieras novada jauniešu projektu konkursa nolikumu. Konkursa mērķis ir veicināt Valmieras novada jauniešu iniciatīvu, izaugsmi un līdzdalību sabiedriskajos procesos Valmieras novadā.
Marts Valmieras novadā iesākas ar sniega kušanu, pirmo sniegpulkstenīšu izspraukšanos no zemes un pārgājienu cikla “Muižnieka atslēgu glabātājs” 2. posmu. Pirmajā pavasara mēnesī mītiskais tēls - Muižnieka atslēgu glabātājs aicina iepazīties ar Rūjienu un tās apkārtni - Rūjienas muižu, Rūjas upi, koka mājiņu nosētajām pilsētas ieliņām, vides objektu izrotātajiem parkiem un skvēriem un dažādiem rūveniešu nostāstiem. Pārgājiena posms veicams individuāli līdz 31. martam, sekojot elektroniskam leģendas failam ar ceļa norādēm, kas aplūkojams un lejupielādējams 
Pagājušā gada nogalē Cēsīs atvērtajā daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā “Pērle” šobrīd pakāpeniski tiek atvērti plānotie pakalpojumi un uzņemti pirmie dalībnieki, norit intensīvs darbs pie telpu un nodarbību pielāgošanas dalībnieku vajadzībām, kā arī jaunu nepieciešamo speciālistu piesaistes.
“Pērle” ir lielākais šāda veida sociālo pakalpojumu centrs Vidzemē. Šobrīd tajā pieejami dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumi pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Drīzumā plānots piedāvāt dienas aprūpes centra pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kur interesanti un lietderīgi dienas laikā darboties, saņemot nepieciešamo aprūpi, attīstot bērna prasmes, kā arī atslogojot vecākus. Papildus Centrā plānoti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi – fizioterapeita, masiera pakalpojumi, sensorā istaba, dažādas terapijas, kā arī citi pielāgoti pakalpojumi. Tāpat ar laiku plānoti arī atelpas brīža pakalpojumi bērniem.
Pieaugušie šobrīd specializētajās darbnīcas var apgūt jaunas prasmes darbā ar datoru, tekstila apstrādē un veļas darbnīcā, sietspiedes un rokdarbu darbnīcās. Papildus plānots attīstīt keramikas, kokapstrādes un kulinārijas darbnīcas. Vairākas reizes nedēļā vingrošanas nodarbībās ar dalībniekiem strādā Cēsu sporta centra trenere, kā arī notiek mūzikas nodarbības. Tāpat šonedēļ darbu uzsāk masieris un fizioterapeits.
Iezīmējot turpmākos soļus, atbalsta centra “Pērle” vadītāja Dita Trapenciere stāsta: “Jaunai uzbūvētai ēkai ir vajadzīgs laiks, kamēr tā sāk dzīvot un elpot. Dalībnieki ir ļoti gaidījuši centra atvēršanu, šobrīd izmēģina un lēnām iejūtas. Uzsākam darbu, domājot par to, kā pielāgot gan ēku, gan pakalpojumus atbilstoši dalībnieku vajadzībām. Veidojam darbinieku komandu, kas jau šobrīd sastāv no cilvēkiem ar lielu pieredzi jomā, kā arī tādiem, kuriem līdz šim nav pieredzes saskarsmē ar cilvēkiem, kuriem ir īpašas vajadzības.”
Piektdien, 11. martā plkst. 14:00-16:00 aicinām interesentus piedalīties starptautiskā vebinārā “Saules parki iedvesmo. Saules enerģijas izmantošana pašvaldību un uzņēmumu attīstībā”. Pasākumā tiks aplūkota Latvijas un Igaunijas pieredze – to organizē Vidzemes plānošanas reģions Latvijā un Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra Igaunijā. Seminārs būs noderīgs jaunajiem un esošajiem uzņēmējiem, kuri plāno saules PV parka attīstību savos uzņēmumos, kā arī publiskajā sektorā, kas pēdējā laikā ar dažādām atbalsta programmām ir pavēris durvis saules enerģijas ražošanai.
7. martā norisinājās Rozes diena. Šajā dienā Valmieras Zonta klubs Atzinības rakstu un metālmākslinieka Andra Dukura darināto rozi par izcilu, godprātīgu un pašaizliedzīgu darbu vietējās sabiedrības labā pasniedza Valmieras novada pašvaldības Attīstības pārvaldes projektu vadības nodaļas vadītājai Maijai Zālamanei, līdz ar citiem paveiktajiem labajiem darbiem uzsverot unikālas vietas “Caurumkrogs” (Kocēnu pagastā) attīstīšanu.
Alūksnes novada pašvaldības 10. marta ārkārtas domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu no pašvaldības budžeta piešķirt 3000 EUR Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam Odesas apgabalā.
Šādam palīdzības solim Vidzemes reģiona pašvaldības vienojušās, ņemot vērā 2019. gadā starp Vidzemes plānošanas reģionu un Ukrainas Odesas apgabala valsts administrāciju noslēgto sadarbības vienošanos. 
Klāt jau pirmais pavasara mēnesis, skolās aizvadīts viens šī semestra mācību cēliens un ar nepacietību sagaidīts skolēnu pavasara brīvlaiks. Skolas soli un grāmatu kaudzes tiek iemainītas pret piedzīvojumu un bezrūpības pilnām brīvdienām ar ģimeni un draugiem. Tāpēc Valmieras novada Tūrisma pārvalde un uzņēmēji aicina šajās brīvdienās rast dzīvesprieku, aktīvi atpūšoties dabā, radoši izklaidējoties un atklājot līdz šim mazāk zināmus apvāršņus.
15. martā Francijas pilsētā Kannās Valmieras novadam pasniegts prestižais apbalvojums – iegūta pirmā vieta Eiropas mikropilsētu kategorijā Eiropas nākotnes pilsētu un reģionu reitingā 2022./2023. gadam. To veido laikraksta “Financial Times” izdevums “fDi Intelligence”. Apbalvošanas ceremonijā Valmieras novadu pārstāvēja Līga Vecā, Valmieras Attīstības aģentūras valdes locekle un Andris Klepers, Valmieras novada pašvaldības domes deputāts.
2022. gada 10. marta Valmieras novada pašvaldības ārkārtas domes sēdē deputāti lēma veikt 10 000 eiro ziedojumu atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem Odesas apgabalā. Ziedojumu pašvaldība veiks no Valmieras novada pašvaldības budžeta finansējuma neparedzētiem gadījumiem.
Pavasaris Koncertzālē “Cēsis” tradicionāli ienāk ar festivālu “Pētera Vaska mūzikas aprīlis”. No 16. līdz 23. aprīlim izskanēs trīs koncerti, kuros neiztrūkstoši skanēs paša Vaska skaņdarbi, Erki Svena Tīra simfoniskais opuss, latviešu komponistu jaundarbi un festivāla lielkoncertā - Ludviga van Bēthovena Ceturtā simfonija. Pavasara programmu līdz klausītāju sirdīm aiznesīs izcilais Modigliani Quartet no Francijas, pianists Reinis Zariņš, igauņu vijolniece Trīna Rūbela un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģentes Kristīnas Poskas vadībā. 
Smiltenes novada pašvaldība izsludina 1. kārtu līdzfinansēšanas konkursam kultūras, sabiedriski nozīmīgu vai izglītojošu aktivitāšu īstenošanai Smiltenes novadā. 
Gatavojoties Eiropas dienai 9. maijā, Eiropas Komisijas pārstāvniecība aicina Latvijas izglītības iestādes un Eiropas Savienības lietu ekspertus piedalīties ikgadējā akcijā “Atpakaļ uz skolu/ Atpakaļ uz universitāti 2022”. Laikā, kad karš notiek tepat mums kaimiņos – Ukrainā, gadā, kas pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu, vairāk nekā jebkad agrāk Eiropas diena ir laiks paust solidaritāti un apliecināt savstarpējo atbalstu, runāt par Eiropas Savienības vērtībām un tās stiprināt. Tieši šobrīd jauniešiem ir ļoti nepieciešama motivācija, atbalsts un iedvesma, tāpēc aicinām izglītības iestādes un dažādu nozaru ekspertus, Latvijas valsts un pašvaldības iestāžu, NVO, uzņēmumu, ES finansētu projektu pārstāvjus pieteikt savu dalību akcijā. Akcijas norises laiks – no 28. marta līdz 20. maijam, atkarībā no skolu un ekspertu iespējām – tiešsaistē vai klātienē.
Valmierā, Rīgas ielā 53A sākusies Daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra būvniecība. Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs pilnveidos pilsētā esošo sociālo pakalpojumu infrastruktūru un paplašinās Valmieras un apkārtējo novadu iedzīvotājiem kvalitatīvu un pieejamu sociālo pakalpojumu piedāvājumu. Tajā pašvaldība nodrošinās pakalpojumus divām mērķgrupām - pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Lai analizētu Vidzemē īstenoto deinstitucionalizācijas procesu – izveidotos un vēl topošos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus pieaugušajiem un bērniem, Vidzemes plānošanas reģions sagatavojis detalizētu pārskatu par paveikto.
Interesenti aicināti pieteikties dalībai pilsētplānošanas hakatonā “Pilsētas centrs un tirgošanās/Madonas piemērs”, kas norisināsies š.g. 6. – 8. aprīlī Madonā.
Pagājusi vairāk kā nedēļa, kopš Valmieras novada pašvaldības izglītības iestādēs mācības uzsāka pirmie bērni no Ukrainas, kuri Valmieras novadā raduši patvērumu. Pašvaldības vispārējās izglītības iestādes pašlaik apmeklē 125 ukraiņu skolēni, pirmsskolas izglītības iestādes 13 bērni un viens mazulis kopā ar māmiņu apmeklē bēbīšu skolas nodarbības Valmierā, vairāki ukraiņu jaunieši ir izrādījuši interesi par mācībām Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolā un studijām Vidzemes Augstskolā.
2021. gada darbs Smiltenes novada pašvaldībā bijis izaicinošs, fokusējoties uz administratīvi teritoriālo reformu, kuras rezultātā tika izveidots jauns apvienotais novads - teritorijā šobrīd ir ne tikai Smiltenes pilsēta nu pagasti, bet arī Apes pilsēta, pagasti, Raunas pagasts un tā teritorija. Šogad aptaujas anketu aizpildījuši 130 respondenti. Lai arī šis ir šķietami mazs respondentu skaits, aptaujas anketas rezultātos neatkarīgi no respondentu skaita varēja novērot būtiskākās tendences un iedzīvotāju viedokli par pašvaldības darbu un pakalpojumiem. 
2022. gada 31. martā Valmieras novada Matīšu pagastā atklāts Latvijā pirmais mākslīgi veidotu ligzdu parks baltajiem stārķiem, ko attīstīs Valmieras novada pašvaldība sadarbībā ar AS "Sadales tīkls".