.png)
|
Arhīva kalendārs
Materiālā atbalsta apmērs ir 50 eiro par katru izmitināto personu mēnesī, bet ne vairāk kā par 90 dienām katrai personai un to apmaksā proporcionāli dienu skaitam par faktiski izmitinātām dienām. Lai saņemtu pašvaldības atbalstu, Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai ir jābūt reģistrētai Valmieras novada pašvaldības policijas Operatīvās informācijas centrā. Lai saņemtu materiālo atbalstu, fiziskai personai ir jāiesniedz pašvaldībā iesniegums – to var iesniegt pašvaldības administrācijā Lāčplēša ielā 2, Valmierā vai apvienību pārvaldes valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, vai sagatavot elektroniskā veidā, parakstīt ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīt uz pasts PIE valmierasnovads PUNKTS lv. Plašāka informācija pieejama, sazinoties ar Valmieras novada Sociālo lietu pārvaldi (tālr. 64207140, e-pasts slp PIE valmierasnovads PUNKTS lv). Līdz 31. martam Valmieras novadā, lielākoties Valmierā, ieradušies 362 bēgļi no Ukrainas. Informāciju sagatavoja:
9. aprīlī no plkst.10.00 līdz 15.00 Tautas Lietišķās mākslas studijas “Valmiera” telpās Rūpniecības ielā 25C Valmierā ikviens aicināts apgūt pirmās aušanas prasmes un iemaņas. Praktisko nodarbību laikā klātesošie varēs gan vērot, gan apgūt šķērošanu ar lāpstiņu, bizes ievilkšanu stellēs, steļļu iekārtošanu un aušanas procesu. Interesentiem bez priekšzināšanām būs iespēja uzaust sev auduma paraudziņu. 8.–10. aprīlī Mazsalacā “Satiec savu meistaru!” laikā varēs apgūt rakstaino un cilpaino cimdu adīšanu un dubultadījuma tehniku, kā arī apgūt citādās izšūšanas un Mazsalacas jostu aušanas prasmes. Interesenti aicināti iepriekš pieteikties, aizpildot elektronisku pieteikuma anketu: https://forms.gle/LR3z5rUUVpwYRbtdA vai zvanot pa tālruni 29179179 (Dace Jurka). 10. aprīlī plkst.10.00–14.00 Rencēnu Kultūras namā norisināsies atvērtās meistardarbnīcas jostu aušanā un grīdas celiņu aušanā no audumu strēmelēm meistares Gaļinas Birkavas vadībā. Vietu skaits ierobežots, plašāka informācija, zvanot pa tālruni 29197379 (Gaļina) vai sūtot e-pastu gabi-28 PIE inbox PUNKTS lv. Dalība “Satiec savu meistaru!” nodarbībās ir bez maksas. Visi laipni aicināti! Norisi organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Informāciju sagatavoja: Līga Tarbuna, Valmieras novada pašvaldība
“Kultūra ir viena no tām nozarēm, kura pandēmijas laikā cietusi visvairāk un kultūras durvis ir bijušas aizvērtas ilgi. Tagad pienācis laiks atkal satikties un vērt durvis vaļā ar lielu sparu. Cēsu novadā ir ļoti bagāta kultūras dzīve un ļoti dažādas kultūrvietas, koncertzāle, parki, tautas nami, skolas, estrādes, baznīcas, pļavas, pagalmi, meži, ielas, muzeji, krodziņi, viensētas, upes, klintis, kapsētas, bibliotēkas, laukumi, muižas, zūmi un tamlīdzīgi,” stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks un foruma organizators Atis Egliņš-Eglītis. Forums sāksies plkst.10.00, savukārt reģistrācija būs atvērta jau no plkst.9.30. Dienas laikā būs astoņas radošas un izzinošas lekcijas. Forumu noslēgsim ar diskusiju par dienas laikā dzirdēto, kā arī kopsavilkumu. Foruma pilna programma tiks publicēta 12.aprīlī. Pieteikšanās forumam līdz 15.aprīlim ŠEIT. Pasākumu organizē Cēsu novada pašvaldība.
Informāciju sagatavoja: Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes Vadītāja vietnieks komunikācijas jautājumos Aleksandrs Abramovs
Auksto zupu Rozes gaumē vai uz ugunskura gatavotu maltīti meksikāņu labākajās tradīcijās, mazās Pavlovas kūciņas, burgerus, pašceptu maizīti un mammas pīrāgus, sviestā ceptu Burtnieka zandartu, plānās pankūkas ar visdažādākajiem pildījumiem, mājas Cielaviņu, vegānisko plovu, atvēsinošus dzērienus un vēl daudzus citus gardumus vairāk nekā 2 500 viesi baudīja 20 mājas kafejnīcās Valmieras novadā 2021. gada vasarā. Arī šogad dažādās vietās 6. un 7. augustā Valmieras novadā māju pagalmos atvērsies kafejnīcas. Varbūt arī Tavā? Iespējams, tieši šī pieredze Tev ļaus pārvērst savu ēdiena gatavošanas vai viesu uzņemšanas vaļasprieku par pamata nodarbošanos nākotnē. Kļūsti par šefpavāru un piedalies Mājas kafejnīcu dienās! Piedalīties aicināti arī jau esošie ēdināšanas pakalpojuma sniedzēji (kafejnīcas, restorāni u.c.). Pieteikšanās līdz 1. maijam, aizpildot pieteikuma anketu šeit. Mājas kafejnīcu dienas ir iniciatīva, kas aicina par šefpavāru kļūt ikvienu interesentu (uzņēmējs vai fiziska persona), apmeklētājiem atverot kafejnīcu savas mājas pagalmā, galdā ceļot pašu gatavotu maltīti un atklājot tās īpašo stāstu. Dalībnieki aicināti savu piedāvājumu papildināt ar dažādām aktivitātēm, piemēram, rotaļām, koncertu, prasmju apguvi, saimniecības apskati, piedāvājot iegādāties pašgatavotus suvenīrus u. tml. Arī mājas kafejnīcu iekārtojums ir dalībnieku ziņā, izmantojot jau esošos resursus. Katra mājas kafejnīca par sagatavoto maltīti varēs noteikt plānoto pakalpojuma samaksu, kas paredzēta produktu iegādes un sagatavošanas izdevumu segšanai. Mājas kafejnīcu dienu mērķis ir kopienu sadarbības veicināšana un īpašo novadam raksturīgo stāstu izcelšana gastronomiskajā tūrismā. Mājas kafejnīcu dienas Latvijā notiks jau ceturto gadu, ideju aizgūstot no Igaunijas, kur tas ir iecienīts, plaši apmeklēts un gaidīts notikums, kas ne tikai aicina izzināt garšu piedāvājumu, bet iepazīstina ar īpašām kultūras norisēm, tūrisma piedāvājumu. Valmieras novadā iniciatīvas koordinators ir Valmieras novada Tūrisma pārvalde, palīdzot interesentiem gan piedāvājuma popularizēšanā, gan mājas kafejnīcu organizēšanā, kā arī aicinot piedalīties praktiskās mācībās. Dalībniekiem projekta gaitā tiks nodrošināts īpašs Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts ieņēmumu dienesta atbalsts ar dažādiem atvieglojumiem pasākuma laikā, kā arī vienots mārketings piedāvājumu popularizēšanā. Plašāka informācija par dalību Mājas kafejnīcu dienās Valmieras novadā dalībniekiem, kuri būs aizpildījuši pieteikšanās anketu, tiks sniegta pēc 1. maija, kad Tūrisma pārvalde ar katru dalībnieku sazināsies individuāli. Mājas kafejnīcu dienu mērķis ir popularizēt reģionālā tūrisma galamērķus. Iniciatīvu organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar LLTA “Lauku ceļotājs”. Informāciju sagatavoja: Zane Krūmiņa, Valmieras novada Tūrisma pārvaldes Mārketinga speciāliste, Mob. tālr.: 25437177
Konkursa mērķi:
Projektu konkursu īsteno Izglītības kvalitātes valsts dienests sadarbībā ar pašvaldībām un valsts profesionālās izglītības iestādēm Eiropas Sociālā fonda projekta "PuMPuRS" ietvaros. Papildus individuālajam atbalstam, ko jau saņem skolēni projekta PuMPuRS ietvaros, tiks atbalstīti arī jauniešu iniciatīvu projekti, lai veicinātu atbalsta aktivitātes jauniešu vidū arī ārpus formālās izglītības. "PuMPuRS" projekti ir vērsti uz izglītojamo motivācijas palielināšanu, lai riska grupā esošie jaunieši nepārtrauktu mācības priekšlaicīgi, kā arī izglītības turpināšanu un pašu jauniešu aktīvas līdzdalības veicināšanu ikdienas dzīvē. Projekta mērķa grupa - vispārējās izglītības iestāžu izglītojamie no 5. līdz 12. klasei, kā arī to profesionālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas, izglītojamie no 1. līdz 4. kursam. Jaunatnes iniciatīvas ierosina, izplāno un īsteno paši jaunieši. Projektus var iesniegt jaunatnes organizācijas, biedrības vai nodibinājumi, kas veic darbu ar jaunatni, arī jauniešu iniciatīvu grupa sadarbībā ar reģistrētu jaunatnes organizāciju vai biedrību un nodibinājumu, kas veic darbu ar jaunatni. Vienam projektam pieejamais finansējuma apmērs ir 4600 eiro, kas 100 % tiek nodrošināts no projekta "PuMPuRS" līdzekļiem. Katram projektam tiek piešķirta šī konkrētā summa, ne vairāk un ne mazāk. Svarīgi! Vēršam jūsu uzmanību, ka projekta iesniegumam obligāti jāpievieno sadarbības partnera apliecinājums (ja ir paredzēti konkrēti sadarbības partneri) un projekta administrēšanā un īstenošanā iesaistīto personu CV (ja iesniegumā norādīti konkrēti cilvēki). Projekti iesniedzami līdz 2022.gada 6.maijam. Rezultātu paziņošanas termiņš – rezultāti tiks paziņoti līdz 2022.gada 27.maijam. Vairāk informācijas par projektu: www.pumpurs.lv. Projektus var iesniegt:
Papildu informācija: *Eiropas Sociālā fonda projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (PuMPuRS) tiks īstenots līdz 2022. gada 31. decembrim. Projekta mērķa grupa ir vispārizglītojošo skolu skolēni no 5. līdz 12. klasei, kā arī profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi no 1. līdz 4. kursam. Projektu īsteno Izglītības kvalitātes valsts dienests sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldībām un valsts profesionālās izglītības iestādēm.
Dokumenti
Sadarbības partneru apliecinājums par dalību projekta īstenošanā Apliecinājums par projektā iesaistītajiem priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas jauniešiem Informatīvais materiāls jaunatnes iniciatīvas projektu īstenotājiem Infografika “Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riski” Video par jaunatnes iniciatīvas projektu konkursiem Kas jāņem vērā gatavojot projektu?
Vēstures avoti stāsta, ka Jērcēnmuižas barons Adelberts fon Krīdeners devis varenu ieguldījumu ornitoloģijas attīstībā Latvijā, jo bijis viens no pirmajiem putnu pētniekiem, sarakstījis arī vairākas grāmatas un 1912. gadā piedalījies Rīgas Zooloģiskā dārza dibināšanā kā konsultants par putniem. R. Matrozis pētījis barona Krīdenera gaitas un devumu ornitoloģijā. Klātesošajiem par saviem pētījumiem viņš vairāk pastāstīs 23. aprīlī Jērcēnmuižā. Organizatori sola izzinošas nodarbības jaunākajiem pasākuma apmeklētājiem un padomus foto entuziastiem, kā izveidot videi draudzīgas putnu barotavas, lai izdotos veiksmīgas un skaistas foto medības. Pasākuma apmeklējumam lūdzam iepriekš pieteikties Jērcēnu pagasta bibliotēkā vai pa tālruni 28645054. Baronam Krīdeneram šogad aprit 165. gadskārta, tāpēc Jērcēnmuižā organizētie pasākumi tiek veltīti šim notikumam. Putnu draugu pasākums “Putni Jērcēnmuižā pirms 100 gadiem un šodien” būs barona Krīdenera 165. jubilejas gada pirmais notikums. Pasākumu atbalsta Valmieras novada pašvaldība, Dabas aizsardzības pārvalde, biedrība “Esam Jērcēniem”.
Informāciju sagatavoja: Ilvija Ķimse, Jērcēnu bibliotēkas – informācijas centra vadītāja
Ginta Gailīte Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste tālr. 64715660
Laivu karnevāls atklās Abula upes krastu pavasara burvību, ļaujot baudīt aktīvu un veselīgu atpūtu jaukā kompānijā, ainavu vērotājiem un asprātīgiem tērpu meistariem vai vienkārši tiem, kuri vēlas palaivot. Pavasarī mostas ne tikai daba, bet pamazām atdzīvojas arī bebri, tādēļ šogad dalībnieki tiek aicināti iejusties “bebru regeja” tematikā. Laivu karnevāla laikā varēs izbaudīt pārgājiena elementus, lūkot bebru darinātos mākslas darbus un, iespējams, pat satikt pašu Abula bebru. Reģistrēšanās un laivas numura saņemšana norisināsies no plkst. 9.00 Trikātā, pie tilta pār Abula upi. Dalībnieki, kuri ieradīsies ar automašīnu, pēc reģistrēšanās aicināti nogādāt auto Brenguļu Sporta centra “Kaimiņi” stāvlaukumā un plkst. 10:00 ar bezmaksas autobusu doties atpakaļ uz Trikātu.
Laivu karnevāla noslēgums norisināsies Brenguļu alus sētā ar siltu zupu, alus kausu un lustīgu ballīti ar Aizupiešu ģimeni. Dalībnieki tiks apbalvoti pēc komandas un peldlīdzekļa oriģinālā noformējuma, komandas dalībnieku atraktivitātes un īpašas bebru komisijas simpātijām. Dalībnieku pieteikšanās, aizpildot elektronisko pieteikšanās anketu, vietnē ej.uz/bebrslaivo vai zvanot pa tālruni 28644530. Dalības maksa 5 EUR/personai. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam dalība bez maksas. Vairākas laivu nomas Laivu karnevāla dalībniekiem piedāvā īpašu cenu pilnai laivu nomas komplektācijai - 25 EUR. Lai rezervētu laivu savai komandai, ar nomas pakalpojumu sniedzējiem jāsazinās individuāli. Laivu nomas pakalpojumu sniedzēji: ● “Pie Gaujas” - kajaks (divvietīgs), kanoe (trisvietīgs). Kontaktpersona: Jānis, 26275761; ● “Vidzemes laivas” - SOT kajaki (divvietīgi, trīsvietīgi); kanoe (trisvietīgs). Kontaktpersona: Arnis, 29127198; ● “FF laivas” - VISTA kajaks (divvietīgs), EOLI kajaks (divvietīgs), kanoe (divvietīgs, trīsvietīgs). Kontaktpersona: Māris, 27852852; ● “XCentrs” - VISTA kajaks (divvietīgs), kanoe (divvietīgs, trīsvietīgs). Kontaktpersona: Andris, 29453079;
Laivu karnevālu organizē Valmieras novada Tūrisma pārvalde sadarbība ar Brenguļu, Kauguru, Trikātas apvienību. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras novada pašvaldības publicitātes vajadzībām. Informāciju sagatavoja: Toms Treimanis Valmieras novada Tūrisma pārvaldes Vadītājs Mob. tālr.: 28644530
Festivāla “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” otrā nedēļas nogale klausītājiem dāvās pavisam jaunas, iepriekš vēl neatskaņotas mūzikas atklāšanas prieku, iepzīstinās ar skaistiem ukraiņu akadēmiskās mūzikas skaņdarbiem un pieskarsies neapšaubāmām klasiskām vērtībām. Piektdienas vakarā izskanēs pianista Reiņa Zariņa solokoncerts “Pavasara pulss”, kas norit sadarbībā ar Latvijas Komponistu savienības festivālu “Latviešu jaunās mūzikas dienas”. Tajā dzirdēsim mūziku, ko radījuši trīs komponisti domubiedri: Pēteris Vasks, Arturs Maskats un Andrejs Selickis. Programmā iekļauti gan jaundarbu pirmatskaņojumi, gan šo pašu autoru agrāk rakstīti opusi. No Pētera Vaska Reinis Zariņš izvēlējies divus opusus – viens ir komponista jaunības darbs, 1976. gadā komponētais dramatiski spriegais “Cikls klavierēm”, bet Cēsīs pirmatskaņojumu piedzīvos opuss “Dzeguzes balss”, ko iedvesmojusi putna balss, kas bieži dzirdama komponista vasaras mājas tuvumā, Amatciemā. Koncertā dzirdēsim arī Artura Maskata jaundarbu “Noktirnes”, no kurām pirmās divas saistītas ar Emīlijas Dikinsones dzeju. Savukārt trešās jeb “Ukrainas noktirnes” pamatā ir ukraiņu tautasdziesma par mīļoto, kuru sieviete gaida pārnākam no kara. Trešais vakara pirmatskaņojums – Arvīda Selicika “Dziesma Debesu dzimtenei”. Kā saka pats komponists: “Mūzika skan vairākos līmeņos reizē: vienlaikus tā ir gan dziesma Debesu dzimtenei, gan lūgsna par dzimteni šeit un it īpaši par Ukrainu, gan Kristus ciešanas, nāve un augšāmcelšanās — Pasha.” Arvien spēcīgāk ieskanoties notīm, kas sasaucas ar Ukrainu, koncerta otrajā daļā uz skatuves redzēsim kamerorķestri “Kijivas solisti”. Sākoties karam Ukrainā, mūziķi atradās viesturnejā un, nespējot šobrīd atgriezties dzimtenē, turpina sniegt koncertus Eiropā, klausītājus iepazīstinot ar ukraiņu komponistu mūziku. Programmā skanēs Valentīns Silvestrovs, Maksims Berezovskis, Oleksandrs Šimko un ukraiņu tautas dziesmas pārlikums orķestrim. Festivāla noslēguma koncertā, 23. aprīlī tagadne sastapsies ar klasiskām vērtībām, metot tiltu starp gadsimtiem - pasaulē atzītākais un biežāk atskaņotais latviešu komponists Pēteris Vasks līdzās Vīnes dižgaram Ludvigam van Bēthovenam. Šo satikšanos skaņās iedzīvinās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris dirģentes Kristīnas Poskas vadībā un vijolniece Trīna Rūbela. Koncerts tiešraidē būs klausāms arī Latvijas Radio 3 Klasika viļņos. Šajā vakarā visupirms skanēs Vaska vijolkoncerts “Tālā gaisma”. Pirmajā “Pētera Vaska mūzikas aprīlī” tas skanēja britu vijolnieka Hugo Tičati lasījumā, bet šajā koncertā to interpretēs īpaša viešņa – Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmā vijole Trīna Rūbela. Līdzās Pētera Vaska garīgais domubiedrs Erki Svens Tīrs un viņa viens no jaunākajiem opusiem Phantasma. Koncerta otrajā daļā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris igauņu diriģentes Kristīnas Poskas vadībā atskaņos Ludviga van Bēthovena Ceturto simfoniju Sibemolmažorā. “Visiem trim komponistiem ‒ Erki Svenam Tīram, Vaskam un Bēthovenam ‒ kopīgs ir viens: viņi meklē galēji saasinātu un dziļu izteiksmi dzīves svarīgākajiem jautājumiem. Viņu mūzikā vienmēr svarīgākais ir ideja, kas aiz tās stāv ‒ kāds augstāks mērķis. Tas spēlē būtisku lomu šo komponistu diženumā. Tīra darbs “Phantasma” sarakstīts, domājot par Bēthovenu, un viņa mūzikā ir kaut kas pārlaicīgs ‒ tas ir viens no iemesliem, kāpēc tā mani tik ļoti sajūsmina. Arī Vaska “Tālā gaisma” neapšaubāmi ir pārlaicīga; tā mūs izvadā cauri dziļākajām cilvēciskajām emocijām ‒ patiess šedevrs, kas jau kļuvis par mūsdienu klasiku. Es ārkārtīgi priecājos, ka beidzot varēšu atskaņot šo vijoļmūzikas repertuāra pērli kopā ar brīnišķīgo igauņu solisti Trīnu Rūbelu ‒ mūziķi, kura, es labi zinu, ir ideāli piemērota šī skaņdarba izpildīšanai. Cerību, pēc kuras ilgojamies “Tālajā gaismā”, mēs optimistiski un priekpilni sastopam Bēthovena Ceturtajā simfonijā; tā piedāvā mierinājumu un gaišu skatījumu, kas šajās dienās mums nepieciešams, iespējams, tik ļoti kā vēl nekad,” vakara koncertprogrammu raksturo starptautiski atzītā diriģente Kristīna Poska, kura kopš 2019./2020. gada sezonas ir Flandrijas simfoniskā orķestra galvenā diriģente un kopš 2021./2022. gada sezonas – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenā viesdiriģente. Pirms abiem koncertiem interesenti ir aicināti uz Pirmskoncerta sarunām, kurās muzikologa Oresta Silabrieža iztaujāti, savās domās par koncertos gaidāmajiem skaņdarbiem, satikšanās mirkļiem mūzikā un dzīvi dalīsies gan komponisti Pēteris Vasks un Arturs Maskats, gan mūziķi. Dalība sarunās ir bez maksas. Biļetes uz festivāla koncertiem nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilsesuparadize.lv.
Informāciju sagatavojusi: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
“Valmiera vēsturiski nav atrauta no Eiropas. Līdz ar to Hanzas tēma labi parāda, kā Valmiera ierakstās plašākā Eiropas kontekstā, piemēram, tirdzniecībā,” tā par Valmieras vēsturi saka Valmieras muzeja vēsturnieks Dāvis Pumpuriņš. Valmieras kultūrvides centra ēkā būs skatāma ekspozīcija piecās valodās par Valmieru kā Hanzas pilsētu un Valmieras pili. Apmeklētājus ieskaus restaurētie pils mūri, radot sajūtu par atrašanos kādā no pils telpām. Bet, piemēram, kartē, kas nosegs vienu sienu, varēs aplūkot Hanzas jūras un sauszemes ceļus. Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Liene Rokpelne stāsta, ka “lielākā daļa vitrīnu būs veidotas tā, lai tām var apiet apkārt un gūt pilnu skatījumu uz priekšmetu. Speciāli ekspozīcijai, piemēram, būs izveidots mūzikas instruments, kuru apmeklētāji varēs spēlēt, lai iegūtu vargānam līdzīgu skaņu”. Ekspozīcijā būs skatāms arī pils modelis, lai apmeklētāji varētu rekonstruēt pils attīstību. “Gan lieliem, gan maziem būs iespējams spēlēties ar klučiem un tādējādi kļūt par pils celtniekiem. Miniatūrajā modelī būs skatāms pils apjoms, dažādas tās daļas – galvenā pils, priekšpils un bastioni. Būs redzams tas, kā veidojas aizsardzības sistēma,” stāsta vēsturnieks D. Pumpuriņš. Lai saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu un nodrošinātu tā apskates pieejamību Valmieras vecpilsētā, turpinās gan Valmieras kultūrvides centra ēkas būvniecības darbi, gan ekspozīcijas izveides darbi projektā “Kultūra, vēsture un arhitektūra Gaujas un laiku lokos”. Līdz šim jaunbūvei ir uzstādītas stikla konstrukcijas un izbūvētas inženierkomunikācijas, izolētas un iebetonētas grīdas, izbūvēti griesti un pabeigti jumta izolēšanas darbi. Tuvākajā laikā ir plānots pabeigt jumta hidroizolācijas membrānas ieklāšanas un apdares darbus, kā arī samontēt sadalnes, uzstādīt liftu, gaismekļus un dūmu lūku. Arī pārbūves daļai ir atsākušies darbi un norisinās koka konstrukciju atjaunošana jeb bojāto elementu nomaiņa un protezēšana, lifta šahtas un inženierkomunikāciju izbūve. Procesā ir arī pamatu sagatavošana terases atjaunošanai. Šobrīd ir noslēgušies 95% restaurācijas daļas darbi. Projekta īstenošanas periodā ir veikti arī arheoloģiskie izrakumi, kas Valmieras muzejam ir snieguši gan jaunus materiālus, gan iespēju precīzāk datēt esošos. Valmieras pils kultūrvides centra izveidi īsteno Eiropas Savienības fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ietvaros. Projekts paredz Valmieras pils Ziemeļu aizsargmūra un ZR daļas pagrabu atsegto mūru konservāciju, jaunā Valmieras pils kultūrvides centra būvniecību, pils vides un virtuālās ekspozīcijas izveidi. Projektā paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 032 900 EUR apjomā, papildus ieguldot finansējumu no valsts 38 823, 53 EUR un līdzfinansējumu no pašvaldības 155 294,12 EUR. Informāciju sagatavoja: Marija Melngārša Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste tālr. 26351628
Izbraucieni ar sliežu velosipēdiem pagājušajā sezonā guva plašu popularitāti – ar tiem izbrauca vairāk nekā 1500 viesu. Maijā sāksies izbraucienu otrā sezona, sliežu velosipēdi atkal gaidīs viesus uz senā šaursliežu dzelzceļa sliedēm, pa kurām varēs aizmīties no Zilākalna ciemata līdz kūdras purvam un atpakaļ. Ziemas laikā, kad nebija iespējams braukt pa sliedēm, tika veikti sliežu velosipēdu mehānismu uzlabošanas darbi, lai sagatavotu tos jaunai un aizraujošai sezonai. Šāds izbrauciens jau pats par sevi ir varens piedzīvojums, bet jaunās sezonas pirmajā nedēļā katru braucēju gaidīs patīkams pārsteigums. Pirms izbrauciena viesiem vispirms jānoskatās drošas lietošanas pamācība, tad aizraujošais brauciens līdz divus kilometrus attālajam kūdras purvam var sākties. Galapunktā sliežu velosipēds būs jāapgriež pretējā braukšanas virzienā, lai varētu mērot tikpat garo braucienu atpakaļ. Ar sliežu velosipēdu vienlaicīgi var pārvietoties četri cilvēki – divi min pedāļus, bet divi var baudīt ainavu. Kopumā Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centra rīcībā ir četri šādi velosipēdi, līdz ar to vienlaikus izbraucienā var doties līdz 16 cilvēkiem. Velosipēdu iespējams aprīkot ar bērnu sēdeklīšiem – uz katra velosipēda iespējams uzstādīt divus šādus sēdeklīšus, lai brauciens būtu drošs arī jaunākajiem braucējiem. Līdztekus izbraucienam ar sliežu velosipēdiem, apmeklētāji tiek laipni gaidīti arī Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrā, kur var uzzināt par Zilākalna industriālo, kultūras un dabas mantojumu un ar virtuālās realitātes palīdzību savām acīm skatīt kūdras purvus, šaursliežu dzelzceļu un Zilokalnu no putna lidojuma. Tiem, kuri no augstuma nebaidās, būs iespēja uzkāpt vienā no šejienes industriālā mantojuma objektiem – vēsturiskajā ūdenstornī. Instruktāžas un sliežu velo brauciena kopējais ilgums ir aptuveni stunda. Interesenti var pieteikties uz kādu no piedāvātajiem sākuma laikiem ik pa stundai 1., 4., 5., 6., 7. un 8. maijā no plkst. 12.00 līdz 19.00 (pēdējais brauciens plkst. 18.00). 2. un 3. maijā Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrs ir slēgts un braucieni nenotiek. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās, rakstot e-pastu uz ztornis PIE valmierasnovads PUNKTS lv vai zvanot pa tālruni +371 28698121. Biļetes: ● 3 EUR pieaugušajiem; ● 2 EUR bērniem, skolēniem, studentiem un personām ar invaliditāti.
Informāciju sagatavoja: Elīna Sokolova-Luca Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centra vadītāja Mob. tālr.: 28698121 ztornis.lv
Kopējais Latvijas Sv. Jēkaba ceļa garums ir 562 km, un tas sastāv no 24 etapiem. Caur Valmieras novadu vijas maršruta 2., 3. un 4. etaps, kopā veidojot nepilnus 70 kilometrus garu ceļu, kas pārsteigs ar savu mainīgumu un dažādību. Turna–Strenči etaps (34 km) būs pārbaudījumiem pilns, bet bagāts ar kultūrvēstures un dabas pērlēm. Ceļš ved caur Jērcēnmuižu – iespējams, vienīgo vietu Vidzemē, kur koši rozā toņos atklājas muižas freileņu māja. Jērcēnos apskatāms Kaņepju dižozols – otrs resnākais dižozols Latvijā un Baltijā. Tālāk ceļš ved caur dabas liegumu Sedas purvs. Kūdras ieguves rezultātā šeit ir radusies savdabīga kultūrainava, ko veido kūdras ieguves lauki, purva dīķi un šaursliežu dzelzceļš, kas tiek izmantots kūdras izstrādes vajadzībām. To visu un aptuveni 160 dažādu putnu sugu migrāciju iespējams vērot ne tikai pa ceļam, bet arī no diviem skatu torņiem, kas atrodas katrs savā purva malā. Pirms posma noslēgšanas Gaujas plostnieku galvaspilsētā Strenčos gājējiem būs jādodas cauri šarmantajai Sedai, kas glabā nozīmīgu vēsturisko mantojumu. Vairāk par etapu šeit. Tuvāk vai tālāk, bet upju tuvums Strenči–Valmiera etapā (29 km) būs jūtams ik uz soļa. Ceļa posma sākumā gājēji varēs aplūkot neparastās koka skulptūras Strenču Gaujmalā. Ceļā uz Valmieru maršruts ved caur dažādiem mazdārziņu kooperatīviem un ciemiem – Ūdriņām, Pūpoliem un Brenguļiem, kas zināmi ar plašo Brenguļu alus dārzu. Pēc tam ceļš līkumu līkumiem vīsies pa Abula dabas taku līdz vietai, kur Abuls ietek Gaujā. Ne velti tieši tur sākas Mīlestības taka. Turpinot iet, skatam pavērsies arī Atpūtas bāze Baiļi, un tālāk pa gleznainām takām gar Gaujas krastu ceļš aizvedīs līdz Valmierai. Vairāk par etapu šeit. Ja iepriekšējā posma takas bija zināmākas, tad Valmiera–Liepa etaps (21 km) atklās mazāk zināmas takas, kas vijas gar Gaujas kreiso krastu caur mežiem un laukiem. Dodoties cauri pilsētai, daļa no posma marķēta turpat, kur iecienītākais Valmieras pārgājienu maršruts – Starp četriem Valmieras tiltiem (12 km). Marķējums šajā posmā turpinās līdz Līču – Laņģu klintīm Cēsu novadā. Vairāk par etapu šeit. Pirms došanās pa Sv. Jēkaba ceļu aicinām iegādāties Svētceļnieku pasi, kurā vari krāt unikālu dizainu zīmogus no apmeklētajām vietām. Valmieras novadā Svētceļnieku pasi var iegādāties Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas iela 10), bet zīmogu iespiest var ne tikai Valmieras TIC, bet arī Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā, kempingā Jaunarāji, Strenču ev. lut. baznīcā, Viesu namā Strenči, Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas hostelī Pie ceļa un Atpūtas bāzē Baiļi. Tulkojot, no spāņu valodas, vārds camino nozīmē ceļš. Camino de Santiago ir viens no populārākajiem svētceļnieku maršrutiem pasaulē. Šī ceļa galamērķis ir Sv. Jēkaba katedrāle, kas atrodas Spānijas ziemeļu pilsētā Santiago de Compostela. Ļaudis šo ceļu veic kājām. Mēdz teikt, ka tas ir katra cilvēka individuāls izziņas, piedošanas vai veltījuma ceļš. Dodoties ceļā, aicinām izvēlēties laikapstākļiem atbilstoši apģērbu un pārgājienu ekipējumu (pārgājienu nūjas, pretslīdes apavu zoles u.tml.). Vairāk informācija par Latvijas Sv. Jēkaba ceļu šeit.
Informāciju sagatavoja: Zane Krūmiņa Valmieras novada Tūrisma pārvaldes Mārketinga speciāliste Mob. tālr.: 25437177
24. martā tiešsaistē Eiropas Digitālās nedēļas pasākumu programmas ietvaros norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Industriālā mantojuma digitālās kolekcijas atklāšana. Šī ir Eiropā pirmā šāda veida digitālā kolekcija, ko laika gaitā plānots papildināt. Rūpniecības vēsture Latvijas teritorijā aizsākās 17. gadsimtā ar manufaktūru un kuģubūves uzplaukumu Kurzemes hercogistē. 19. gadsimtā Rīga jau bija nozīmīgs Austrumeiropas un visas cariskās Krievijas industriālais centrs. Tehnoloģijām, sabiedrībai un laikiem mainoties, Latvijas vārdu pasaulē nes uzņēmumi un to ražotie produkti, ar kuriem mēs varam lepoties. Šie uzņēmumi un produkti ir nozīmīga daļa no Latvijas vēstures. Darbs pie Industriālā mantojuma kolekcijas veidošanas aizsākās 2018. gadā, apzinot iespējamos industriālā mantojuma kolekcijas mērogus. Līdz ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projektu "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta)" sākās arī aktīvais sadarbības partneru kopīgais darbs, izvērtējot un apkopojot informāciju un materiālus par vairāk nekā 100 dažādiem Latvijā ražojošiem uzņēmumiem. ERAF projekta ietvarā Industriālā mantojuma kolekcijā ievietoti 20 000 digitālie objekti no muzeju priekšmetu un arhīvu dokumentu krājumiem. Kopumā kolekcija ir daudz plašāka un bagātīgāka, jo tā papildināta arī ar citu sadarbības partneru digitālajiem objektiem. Par dažādu uzņēmumu vēsturi izveidots vairāk nekā 300 lappušu liels informācijas masīvs, atspoguļojot dažādas rūpniecības nozares dažādos vēstures periodos. Izsenis Valmiera un Valmieras novada reģions ir bijis nozīmīgs un atpazīstams ar rūpniecisko uzņēmējdarbību, kas joprojām ir gan neatņemama Valmieras un Valmieras novada identitātes daļa, gan nozīmīgs devums Latvijas ekonomikai joprojām. Starp pirmajiem 100 LNB Industriālā mantojuma digitālajā kolekcijā ietvertajiem uzņēmumiem seši ir Valmieras novadā – AS “Valmieras stikla šķiedra”, Valmiermuižas alus darītava, Daiļrade (Valmieras filiāle), Rūjienas pienotava, kūdras fabrika “Seda” un Rīgas turbomehāniskā rūpnīca (Strenču filiāle). LNB Industriālā mantojuma digitālās kolekcijas atklāšanas pasākuma aicināto dalībnieku vidū bija Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, kurš Latvijā pazīstams arī kā vēstures mantojuma izpētes un saglabāšanas entuziasts. Viņš ir viens no iniciatoriem Valmiermuižas vēsturiskās apbūves iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Pašlaik tajā iekļauti tikai atsevišķi objekti - Valmiermuižas klēts, mūra žoga fragments, Valmiermuižas tornis, sienu un griestu gleznojumi. Ar uzņēmēja gādību, pateicoties Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas līdzfinansējumam, 2019.gadā veikti Valmiermuižas mūra žoga daļas restaurācijas darbi. Aigars Ruņģis uzskata, ka vēstures un kultūras konteksts ir ļoti svarīgs viņa vadīta uzņēmuma darbībā, tādēļ šim jautājumam tiek pievērsta liela uzmanība: “Valmiermuižas alus darītava atrodas vēsturiskajā muižas teritorijā. Tāpēc mēs rosinājām vēsturisko Valmiermuižas klēti un mūra žoga fragmentu iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Attīstot alus darītavu, apzināmies, ka ir jārespektē vēsturiskā vide un ainava, un mēs nevaram būvēt te “sendviču” kastes. Līdzīgi kā ar vēsturiskajiem viskija brūžiem Skotijā un vīna darītavām Francijā, ļoti svarīga ir vieta, kur tiek ražoti produkti. Tas piešķir produktiem papildu vērtību. Tādēļ Valmiermuižas vēstures mantojuma saglabāšana ir ļoti būtiska. Mēs arī atbalstām Valmiermuižas kultūras biedrību, kas rūpējas, lai vēsturiskais Valmiermuižas parks kļūtu par atpazīstamu kultūrvietu. Viena no aktivitātēm šī mērķa sasniegšanai ir ikgadējais etnomūzikas festivāls.” Aigars Ruņģis pastāstīja, ka pašlaik ar Valmiermuižas alus darītavas atbalstu mākslas zinātnieks Jānis Kalnačs raksta grāmatu par Valmiermuižas vēsturi. Zinātnieka atklājumi likšot ne tikai no jauna izvērtēt muižas vēsturi, bet arī ietekmēs lēmumus mūsdienās. Kā izrādās, alus darīšana Valmiermuižā ir notikusi agrāk, nekā domāts iepriekš. Jānis Kalnačs ir atradis pierādījumus vēstures avotos, ka alus šeit brūvēts jau 1688. gadā. Aigars Ruņģis apliecināja, ka tiek plānots nomainīt gadskaitli uz pudeļu etiķetēm, atbilstoši jaunākajiem pierādītājiem vēstures faktiem. Aigars Ruņģis ne tikai gādā par Valmiermuižas vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, bet ir pievērsies alus darīšanas vēstures apzināšanai citviet Valmieras novadā. Viņu iedvesmo vietas, kas ir saglabājušās autentiskas kopš agrīnās industrializācijas laikiem 19.gs. otrajā pusē. Pārsteidzošs atklājums bijis Naukšēnu alus brūzis, kura ēka ir palikusi gandrīz nemainīga 140 gadus. Lai gan alus ražošana Naukšēnos tika pārtraukta 1979. gadā, taču mūsdienās bijušajā alus brūzī joprojām gatavo rudzu iesalu pēc senās tehnoloģijas, kā arī pilda pudelēs iecienīto “Valmieras oriģinālo” – dabīgu gāzēto minerālsāļu galda dzērienu un citus dzērienus. Šis atklājums Valmiermuižas alus saimnieku iedvesmojis atjaunot senu alus recepti par godu Naukšēnu brūža 140. jubilejai. Runājot par nākotnes iecerēm, Aigars Ruņģis atklāja plānus tuvākajos gados Valmiermuižā izveidot alus muzeju, lai parādītu kā alus tika darīts līdz industrializācijas laikmetam, paralēli turpinot ražošanu un attīstot alus kultūru mūsdienās. Savukārt Naukšēnu brūzim viņš novēl iet ceļu, ko redzējis alus darītavā “Cantillon” Beļģijā. Tā darbojas kā funkcionējošs alus brūzis – muzejs. Tādā veidā darītavai nav jāievēro visas Eiropas Savienības noteiktās prasības, dodot iespēju brūvēt alu pēc senām tehnoloģijām un autentiskām receptēm. Industriālā mantojuma apzināšana un tā atdzīvināšana mūsdienās ir cieši saistīta ar Valmieras pilsētas un novada ambiciozo mērķi – iegūt Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027.gadā. Valmieras programmas vadmotīvs ir konversija - pārmaiņa, parādības stāvokļa maiņa, aizsākot virkni procesu, kuros piedzīvosim būtiskas domāšanas un attieksmes maiņas, attīstot Valmieru kā mikrolielpilsētu – izcilu dzīvesvietu cilvēkam, kuru interesē kultūra, ekonomika un ilgtspējīga vide. “Šis ir unikāls eksperiments Latvijas mērogā, kā pilnībā industriālai pilsētai veidot industrijas un kultūras simbiozi. Mūsu mērķis nav gatavu mākslu ielikt industriālā telpā, bet piedāvāt māksliniekiem rezidences industriālos uzņēmumos, kur viņi kopā ar uzņēmējiem apzinātu esošās problēmas un kopīgi radītu risinājumus. Viens no galvenajiem sadarbības virzieniem ir industriālā dizaina paraugu radīšana. Tādējādi rosināsim, lai ražojošie uzņēmumi apzinātos savu būtisko lomu kultūras procesā. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir “Valmieras stikla šķiedra”, kura radītos materiālus plaši izmanto arhitekti, lai radītu lieliskus modernās arhitektūras projektus. Ceram, ka šīs sadarbības rezultātā attīstīsies mecenātisma kultūra. Uzņēmumiem, cieši sadarbojoties ar māksliniekiem, veidosies abpusēji dziļāka izpratne. Tādējādi uzņēmēji varētu būt vairāk ieinteresēti atbalstīt māksliniekus un veidot kopīgus projektus. Gatavību sadarboties ar māksliniekiem apliecinājuši “Valmieras stikla šķiedra”, SIA ZAAO, SIA “Valmieras ūdens”, SIA “Vidzemes slimnīca”,” saka “Valmiera Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” projekta vadītāja Liene Jakobsone.
Informāciju sagatavoja:
“Saulespuķe ir viens no Ukrainas simboliem, tāpēc ar iedzīvotāju atbalstu veidosim saulespuķu dobes, kas būs Valmieras novada iedzīvotāju simbolisks veltījums bērniem, kuriem ir jādzīvo pasaulē, kur valda miers, dzīvesprieks un laime,” par ieceri stāsta Valmieras novada pašvaldības arhitekta palīdze Marta Katana. M. Katana stāsta, ka saulespuķu koši dzeltenie ziedi rada ne tikai estētisku efektu pilsētvidē, bet arī spēj attīrīt gaisu no toksīniem un indīgām vielām, tāpēc pēc daudzām katastrofām, kas radījušas postījumus ar gaisa piesārņojumu, konkrēto vietu apkārtnē bieži sēj saulespuķes. Tās ar savu sakņu sistēmu attīra arī piesārņotu grunti.
Aicinām iedzīvotājus, izglītības, kultūras un sociālās aprūpes iestāžu, biedrību, uzņēmumu darbinieku kolektīvus saulespuķes Ukrainas atbalstam un bērnu aizsardzībai diedzēt un stādīt arī savos pagalmos. Informāciju sagatavoja:
Skaistās liepu alejas Rīgas un Raiņa ielās jau kļuvušas par Valkas pilsētas “vizītkarti”, kas priecē gan vietējos iedzīvotājus, gan viesus. Tāpēc šogad paredzēts pielīdzināt un izveidot formas liepu koku zariem garākā ielu posmā kā citus gadus. Paredzētajos darbos ietverta Rīgas un Raiņa ielas, sākot no abu ielas krustojuma (pie pieminekļa Latviešu Nacionālajai Padomei) līdz Poruka ielai, kā arī Semināra un Latgales ielas. Kopšanas darbus paredzēts uzsākt un pabeigt nākamās nedēļas laikā. “Daudzi pilsētas viesi un iedzīvotāji ir teikuši, ka šī īpašā lielu aleja ir kļuvusi par sava veida Valkas zīmolu. Tas ir ar ko Valka atšķiras no citām pilsētām, tāpēc pašvaldība jau vairākus gadus gribēja šo aleju pagarināt,” komentē Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. “Šogad šī iecere realizēsies, bet, protams, gala rezultāts nebūs uzreiz vienā gadā. Tas ir vairāku gadu darbs, bet esmu pārliecināts, ka tas ir lietderīgi, un ieguldītais resurss ir tā vērts.” Informāciju sagatavoja:
Pašvaldības sagatavotos LEADER projektus atbalstam Lauku atbalsta dienestā pēc izvērtēšanas virza biedrības “Lauku partnerība ZIEMEĻGAUJA” un "No Salacas līdz Rūjai". Tuvākajā laikā pašvaldība uzsāks projektu realizāciju. Atpūtas vietas izveidošana Skaņākalna dabas parkā Skaņākalna dabas parkā ierīkos jaunu atpūtas vietu, izveidos elektrības pieslēgumu, uzstādīs mobilo ierīču uzlādes vietu, velosipēdu apkopes stendu, kā arī iegādāsies jaunu koka galdu, solus un izveidos jaunu vides objektu. Projektam paredzētais finansējums – 30 000 EUR, pašvaldības līdzfinansējums – 13 000 EUR. Projektu paredzēts pabeigt 2023. gada novembrī. Vides izziņas un fizisko spēju attīstīšanas laukuma bērniem izveide Rencēnos Rencēnu estrādes parkam pieguļošajā teritorijā uzstādīs pirmsskolas vecuma bērniem piemērotus rotaļu elementus – rotaļu kompleksu ar slidkalniņu un kāpnēm, rāpšanās slīpni, virvju elementu, šūpolēm “ligzda” un divvietīgām šūpolēm, batutu, smilšu kasti, karuseli, kā arī diviem interaktīviem stendiem jaunāka vecuma bērniem uztveramā formā. Laukumam būs gumijas mulčas segums. Apmeklētāju vajadzībām uzstādīs divus parka solus un atkritumu tvertni. Projektam paredzētais finansējums – 30 000 EUR, pašvaldības līdzfinansējums 7 112,67 EUR. Projektu paredzēts īstenot līdz 2023. gada jūnijam. Ēveles muižas parka vēsturiskā dīķa ainaviska atvēršana Ēveles muižas parka dīķis un tā apkārtne iegūs jaunu izskatu, projekta gaitā atsedzot ainavisko muižas parka dīķi, attīrot to no apauguma un labiekārtojot estrādei pieguļošo dīķa daļu. Apmeklētāju ērtībām uzstādīs peldošu platformu un pieejas laipu. Krastā pie platformas uzstādīs soliņus un atkritumu urnas, stendu un velostatīvu, tiks izveidots celiņš uz estrādi. Paredzētais finansējums 30 000 EUR, pašvaldības finansējums 7 967,56 EUR. Projekta rezultāts būs redzams šī gada beigās. Teritorijas labiekārtošana pie grants karjera Sedā Sedas pilsētas un apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem labiekārtos teritoriju pie karjera Sedā, uzstādīs galdus ar soliem, atkritumu urnu, atsevišķus solus, pārģērbšanās kabīni, velosipēdu novietni, rotaļkonstrukciju elementus - divvietīgas šūpoles, slidkalniņu. Tiks ierīkots stāvlaukums trīs automašīnām. Projekta izmaksas 23 053,65 EUR, pašvaldības finansējums 2 305,37 EUR. Projektu paredzēts realizēt līdz 2023. gada 1. septembrim. Kokmuižas kompleksa teritorijas labiekārtošana Kokmuižas kompleksa teritorijas labiekārtošanas projektā līdz šā gada novembra beigām tiks radīta jauna pastaigu vieta, kas savieno promenādi ar Kokmuižas pili, paplašinot Kokmuižas kompleksa teritoriju, izveidojot gājēju ietvi un iesaistot vietējos iedzīvotājus teritorijas sakopšanas un uzlabošanas darbos. Gājēju ietve būs gājēju promenādes turpinājums gar Kocēnu dīķi. Paredzēta lietus ūdens noteces organizēšana, kā arī paredzētas izlīdzinātas nogāzes ar esošo grunti un augu zemi apsējot ar daudzgadīgu zālienu. Stāvākajās nogāžu daļās augsnes nostiprinājumam paredzēts preterozijas paklājs. Lai sakoptu vidi pie plānotās gājēju ietves, plānots sadarboties ar Kocēnu skautu vienību un organizēt sakopšanas un labiekārtošanas darbus. Projekta finansējums 30 000 EUR, pašvaldības līdzfinansējums – 13 522,90 EUR. Projektu paredzēts pabeigt līdz šā gada novembra beigām. Mūrmuižas parka teritorijas labiekārtošana Kauguru pagastā Līdz šī gada novembra beigām Kauguru pagasta Mūrmuižā tiks radīta atpūtas un tūrisma vieta, veicot Mūrmuižas parka teritorijas labiekārtošanu. Atbilstoši 2019. gadā ir izstrādātajai Mūrmuižas centra teritorijas labiekārtošanas koncepcijai, plānots ierīkot pastaigu taku gar Mūrmuižas ezeru, likvidējot patvaļīgi iestaigātās takas, padarot parka teritoriju pieejamāku un estētiski pievilcīgāku. Parkā plānots izveidot apgaismojumu un izgaismot slūžas. Plānots arī ierīkot ilggadīgos stādījumus un izvietot parka solus. Projekta finansējums ir 30 000 EUR, pašvaldības līdzfinansējums 3 000 EUR. Strenču pilsētas parka teritorijas labiekārtošana, 3. kārta Līdz 2023. gada maijam turpināsies Strenču pilsētas parka teritorijas labiekārtošanas 3. kārta. Projekta rezultātā tiks sakārtots publiskās infrastruktūras objekts, izbūvējot apgaismojumu Strenču pilsētas parka teritorijā, tādējādi veidojot sakārtotu un kvalitatīvu dzīves vidi, palielinot teritorijas pievilcību un drošu pārvietošanos parka teritorijā, radot priekšnosacījumu tūrisma, kultūras, veselības un citu pakalpojumu piedāvājumam. Projekta plānotais finansējums ir 40 760, 63 EUR, pašvaldības līdzfinansējums 25 028,66 EUR. *** Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/agriculture/rural-development-2014-2020/index_lv.htm
Informāciju sagatavoja:
Gaujas kultūrvēsturiskā taka sākas Valmieras novada, Plāņu pagasta Oliņās. Jāatzīst, ka Oliņu meža masīvs ir īpaši bagāts ar dažādām kultūrvēsturiskām vērtībām, kas savu aktualitāti nezaudē, bet laikam ritot, kļūst arvien nozīmīgākas. Ņemot vērā Oliņu meža masīvā sastopamo objektu vēsturisko vērtību un Gaujas kultūrvēsturiskās takas nozīmību tūrisma attīstībā, uzlabota informācijas pieejamība 9 Gaujas kultūrvēsturiskās takas objektos. Pilnībā atjaunoti 3 stendi, bet nomainīti 6 bojātie informācijas stendi. Jau informējām, ka liela daļa Gaujas kultūrvēsturiskās takas maršruta, kas atrodas Ainavu aizsardzības apvidus “Ziemeļgauja” teritorijā aptuveni 15 kilometru garumā, ietverot 9 apskates objektus, atrodas nesen izveidotajā Latvijas - Igaunijas garās distances pārrobežu pārgājienu maršrutā "Mežtaka" (CB779 The Forest Trail) posmā. Jāpiebilst, ka 5 no minētajiem 9 kultūrvēsturiskās takas objektiem atrodas arī Lauku partnerības “Ziemeļgauja” starptautiskajā projektā “Sēņu ceļš” plānotajā maršrutā sēņotājiem. Informācijas stendu atjaunošanu projektā “Tūrisma infrastruktūras objektu atjaunošana un uzlabošana Gaujas kultūrvēsturiskajā takā” atbalstījis Latvijas vides aizsardzības fonds (LVAF). Projekta kopējās izmaksas 2616,57 EUR, LVAF finansējums 2 106,00 EUR apmērā, pašvaldības līdzfinansējums - 510,57 EUR.
Informāciju sagatavoja:
Vizītes ieskaņā Lielbritānijas vēstnieks Pols Bramels un Lielbritānijas vēstniecības politisko, preses un sabiedrisko attiecību vadītājs Elmārs Sveķis viesojās Kocēnos, kur pie Kokmuižas pils kopā ar Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku un domes priekšsēdētāja vietnieku izglītības, kultūras un sporta jautājumos Jāni Olmani iestādīja Karalienes Zaļās Lapotnes koku Vidzemē. Karalienes Zaļā Lapotne ir unikāla koku stādīšanas iniciatīva, kas izveidota, lai atzīmētu Viņas Majestātes platīna jubileju 2022. gadā – Elizabete II ir pirmais britu monarhs, kurš valda jau 70 gadu. Lai atzīmētu šo gadadienu, Lielbritānijā norisinās dažādi pasākumi un iniciatīvas. Viens no tiem ir veidot Karalienes Zaļo Lapotni, stādot kokus nākamajām paaudzēm. Lielbritānijas vēstniecība uzsākusi šo iniciatīvu īstenot arī Latvijā, veidojot Karalienes Elizabetes II Zaļo Lapotni un stādot koku katrā Latvijas kultūrvēsturiskajā novadā – Latgalē, Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē. Vēstniecība šo iniciatīvu saskata kā simbolisku veidu, kā stiprināt saiknes starp Latviju un Lielbritāniju, ņemot vērā ievērojamo Latvijas diasporas klātbūtni Apvienotajā Karalistē. Karalienes Zaļās Lapotnes koks Vidzemē rotās Kokmuižas pils vēsturiskā kompleksa teritoriju, kur iecerēts atjaunot seno ābeļu dārzu. Bramela kungs kopā ar Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku topošajā parkā iestādīja divas ābeles. Jāatzīmē, ka Kokmuižas parks savulaik varēja sacensties ar krāšņajiem puķu dārziem Holandes Keukenhofā. 18. gs. beigās tēva muižā te savas daiļdārznieka iemaņas aizsāka vēlākais Krimas botāniskā dārza direktors Nikolajs Anders fon Hārtviss. Angļu stila parku paplašināja Šrēderu dzimtas saimniekošanas laikā. Vizītes turpinājumā Bramela kungs apmeklēs atjaunoto Jāņa Daliņa stadionu un jaunuzcelto vieglatlētikas manēžu, sporta un aktīvās atpūtas parku “Mežs”, viesosies Vidzemes Augstskolā, kur tiksies ar rektora amata pienākumu izpildītāju Agnesi Dāvidsoni. Viesošanās Valmieras novadā noslēgumā vēstnieks apmeklēs Valmiermuižas alus darītavu, kur arī iepazīs Valmieras vīziju un paveikto ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 titulu. Attēlā: Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (no kreisās) un Lielbritānijas vēstnieks Pols Bramels/ Publicitātes foto. Informāciju sagatavoja:
Video stāstu mērķis ir informēt par iesākto deinstitucionalizācijas procesu un izveidotajiem pakalpojumiem cilvēkiem ar invaliditāti – grupu dzīvokļu mājām, dienas aprūpes centriem un specializētajām darbnīcām. Tā kā jaunizveidotie pakalpojumi ir atšķirīgi un paredz pakāpenisku pāreju no dzīves institūcijās uz pēc iespējas lielāku patstāvību un pašnoteikšanos, daļai cilvēku trūkst informācijas par tiem, atbilstību viņu vai viņu tuvinieku vajadzībām.
Sadarbībā ar Kārli Anitenu, kurš viesosies visos izveidotajos pakalpojumos pieaugušajiem, tiks veidoti stāsti, kas caur stāstu galvenajiem varoņiem atklās viņu ikdienu, tuvinieku pārdomas, kā arī apkārtējās sabiedrības skatījumu uz daļēji nezināmo vai neierasto saskarsmē ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pirmais stāsts par Smiltenes novada Drustu pagasta “Kārklos” izveidotajiem pakalpojumiem pieaugušajiem atklāj Vadima pārdomas, no aprūpes nama pārceļoties daudz patstāvīgākā dzīvē grupu dzīvoklī. Video iespējams noskatīties: https://youtu.be/BaslpH5yoSA Izveidotie pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem ir daļa no deinstitucionalizācijas procesa, kas Vidzemē tiek īstenoti kopš 2016. gada Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Smiltenes, Valkas, Valmieras un Varakļānu novada pašvaldībās. Video izveidoti deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/ Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Patlaban "Kārklos" dzīvo un darbnīcās strādā astoņi cilvēki, arī Vadims. Viņš dzimis Rīgā un lielāko daļu savas dzīves daļu pavadījis dažādos aprūpes centros, bet nesen pārcēlies uz dzīvi “Kārklos”. Viņš ir aktīvs sociālo tīklu lietotājs, un ar lielu prieku gaida autoveikala ierašanos. Kopā ar pārējiem grupu dzīvokļu iedzīvotājiem, speciālistu atbalstīts, Vadims šobrīd dzīvo patstāvīgu dzīvi – iepērkas, iepazīst tuvējo apkārtni un tiekas ar cilvēkiem. Kopā ar režisoru Kārli Anitenu Vadims atklāj savu ikdienu, atzīstot, ka šeit jūtas brīvāk un “Kārklus” nu jau sauc par savām mājām.
Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
31. martā Valmieras novada pašvaldības domes sēdē pieņemts lēmums sniegt materiālu atbalstu Valmieras novada iedzīvotājiem – fiziskām personām, kuras tām piederošās vai lietošanā esošās telpās Valmieras novadā izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus, kuri izceļojuši no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar Krievijas Federācijas 2022. gada 24. februārī īstenoto militāro iebrukumu Ukrainas Republikā.
8., 9. un 10. aprīlī visā Latvijā jau 14. reizi notiks “Satiec savu meistaru!”. Norisē kopumā piedalīsies 225 meistari 116 vietās, piedāvājot interesentiem 197 dažādas nodarbības. Valmieras novadā “Satiec savu meistaru!” aktivitātes notiks Valmierā, Mazsalacā un Rencēnos.
Trešdien, 20. aprīlī, koncertzālē "Cēsis" notiks Cēsu novada kultūras forums, kura virstēma ir kultūrvietas. Forumā paredzēts apskatīt dažādus veiksmīgus tradicionālus un netradicionālus kultūrvietu attīstības piemērus Latvijā un Cēsu novadā, kā arī paredzēts analizēt Cēsu novada kultūras vietu potenciālu. Forumā tiks apskatīts arī Cēsu novada kultūrpolitikas projekts un virzība uz Cēsu novada kultūras gadu 2025.gadā.
Vai vari iztēloties, kā Tavas mājas pagalms pārtop par kafejnīcu un viesiem galdā tiek celtas Tevis un Tavas ģimenes gatavotas maltītes? Iedomājies, kā dzirdamas viesu čalas un smiekli, kas ar pozitīvu sajūtu vilni pārklāj Tavas mājas pagalmu! Šis sapnis var kļūt pavisam īsts, jo 6. un 7. augustā Valmieras novadā norisināsies Mājas kafejnīcu dienas.
Alūksnes novada pašvaldība aicina biedrības/nodibinājumus, kas veic darbu ar jaunatni, no 2022.gada 4.aprīļa iesniegt jaunatnes iniciatīvu projektu pieteikumus mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas mazināšanai. Projekta PuMPuRS* ietvaros tiks atbalstīti jauniešu iniciatīvu projekti, lai veicinātu atbalsta aktivitātes jauniešu vidū arī ārpus formālās izglītības.
23. aprīlī no plkst. 9.30 Jērcēnmuižā aicinām pulcēties putnu draugus un pētniekus. Kopā ar ornitologu Ruslanu Matrozi mācīsimies saklausīt un atpazīt putnus Jērcēnmuižas parkā, kur savu mājvietu iekārtojuši stārķi un pūces, dižraibais un vidējais dzenis, dzilnas, strazdi un dažādi citi putni. Putnu vērošana ir lielisks brīvā laika pavadīšanas veids. Lai vērotu putnus, nav jābūt ornitologam, bet ornitologi var mums palīdzēt iepazīt šo aizraujošo vaļasprieku.
Pulcē domubiedrus, klausies regeja mūziku, vienojies par komandas nosaukumu, parūpējies par atbilstošu noformējumu un 30. aprīlī plkst. 9.00 gatavojies atraktīvam laivu braucienam pa Abula upi no Trikātas līdz Brenguļu alus sētai!
Nedēļas nogalē Koncertzālē “Cēsis” turpināsies festivāls “Pētera Vaska mūzikas aprīlis”. Piektdien, 22. aprīlī, pianists Reinis Zariņš atskaņos latviešu komponistu jaundarbus, bet kamerorķestris “Kijivas solisti” – ukraiņu komponistu mūziku. Savukārt, sestdien, 23. aprīlī, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, vijolnieces Trīnas Rūbelas un diriģentes Kristīnas Poskas sniegumā dzirdēsim Vaska “Tālo gaismu”, Erki Svena Tīra Phantasma un Bēthovena Ceturto simfoniju. 
Valmieras vecpilsētā, kur ir senās Valmieras pils mūri un vecākās ēkas, norit Valmieras kultūrvides centra būvniecība. Topošajā ekspozīcijā “de Woldemer”, kas būs saistoša gan bērniem, gan pieaugušajiem, arheoloģiskie atradumi un pētījumi dažādu valstu arhīvos ļaus ieraudzīt Valmieras vēsturi jaunā skatījumā.
Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrs no 1. maija atkal aicina uz izbraucieniem ar sliežu velosipēdiem. Atklāšanas nedēļā ikvienu braucēju gaida patīkami pārsteigumi.
Pa mierpilnām meža takām, zemes ceļiem, caur neparastu mazdārziņu kooperatīviem un augsto purvu, gar mazāku un lielāku upju krastiem Valmieras novadā vijas Camino de Santiago jeb Svētā Jēkaba ceļš, kas līdz ar plaukstošo un saulaino pavasari nomarķēts nepilnu 70 kilometru garumā un aicina doties ceļā!
Valmieras novada pašvaldība aicina iedzīvotājus maija sākumā sēt saulespuķes un audzēt stādiņus, lai 1. jūnijā – Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, tās stādītu īpaši šim mērķim veidotās dobēs novada publiskajās teritorijās.
Valkas novada pašvaldība noslēgusi līgumu ar SIA “Labie koki” par liepu koku kopšanas darbiem Valkas pilsētā.
Valmieras novadā pašvaldība īstenos septiņus novada lauku teritorija labiekārtošanas un vides attīstības projektus. Projektu mērķis ir uzlabot brīvā laika pavadīšanas iespējas novada iedzīvotājiem un viesiem.
Valmieras novadā īstenots projekts “Tūrisma infrastruktūras objektu atjaunošana un uzlabošana Gaujas kultūrvēsturiskajā takā”. Tā mērķis – nodrošināt ilgtspējīgu tūrisma piedāvājumu kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību iepazīšanai.
29. aprīlī diplomātiskajā vizītē Valmieras novadu apmeklē Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Bramels (Paul Brummell).
Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar režisoru un scenāristu Kārli Anitenu uzsāk video stāstu izveidi par Vidzemes pašvaldībās izveidotajiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Kā uzsver Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, būtiski ir ne tikai veidot infrastruktūru, kas šobrīd pašvaldībās sekmīgi notiek, bet kliedēt neziņu, iedrošināt, aicināt cilvēkus šos jaunizveidotos pakalpojumus izmantot. “Daudzi no cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem visu savu dzīvi pavadījuši ļoti savrupi, par viņiem rūpes uzņēmušies tuvinieki, tāpēc pakalpojumu izmantošanas uzsākšanas posms daudziem ir sarežģīts. Ar šo informatīvo video palīdzību vēlamies sniegt ieskatu šo pakalpojumu būtībā un iedrošināt tuviniekus uzticēties pakalpojumu sniedzējiem.”
Smiltenes novada Drustu pagasta Gatartas "Kārklos" deinstitucionalizācijas procesa ietvaros 2021. gadā ir uzbūvēta grupu māja ar septiņiem dzīvokļiem. Tajos patstāvīgu dzīvi var dzīvot cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, ikdienā joprojām saņemot speciālistu atbalstu un padomu. Blakus grupu dzīvokļiem izveidotas arī specializētās darbnīcas kokapstrādes un keramikas izstrādājumu gatavošanai.