.png)
|
Arhīva kalendārs
Projektu uzņēmējdarbības ideju konkursā var piedalīties Smiltenes novadā reģistrēta juridiska persona vai fiziska persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs vai kas uzvaras gadījumā reģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicējs vai komersants. Pašvaldība līdzfinansējumu piešķir līdz 80% no iesniegtās projektu izdevumu tāmes, ar nosacījumu, ka piešķirtais līdzfinansējuma apjoms nepārsniedz 3000 EUR. Kopējais pieejamais finansējums 18 000 EUR. Projektu pieteikums jāiesniedz atbilstoši konkursa nolikumā noteiktām prasībām (jāiesniedz aizpildīta pieteikumu veidlapa, izdevumu tāme, iesniedzēja dzīves un darba apraksts- CV vai cita nepieciešamā informācija pēc nolikuma). Konkursa nolikums, pieteikuma veidlapa, izdevumu tāmes veidlapa un cita informācija pieejama Smiltenes novada mājas lapā https://smiltenesnovads.lv/attistiba/pasvaldibas-atbalsts/projektu-konkursi/. Papildus informācija Smiltenes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļā pa tālr. 27001449 vai sūtot jautājumus uz e-pastu: attistiba PIE smiltene PUNKTS lv. Projektu pieteikumu var iesniegt personīgi līdz 2022.gada 31.maijam plkst.17:00, vienā no Smiltenes novada Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centriem: Dārza ielā 3, Smiltenē vai Stacijas ielā 2, Apē, vai Vidzemes ielā 2, Raunā. Iespējams arī pieteikumu nosūtīt pa pastu Smiltenes novada pašvaldībai – Dārza iela 3, Smiltene, LV-4729 (pasta zīmogs 31.maijs).
“Kafija ar politiķiem” ir īpaši organizēta pēcpusdiena, kurā neformālā vidē ir iespēja satikties jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem, lai pārrunātu aktuālas tēmas, uzklausītu viens otra viedokli un kopā radītu jaunas idejas vai meklētu risinājumus, lai kopīgi veidotu Valmieras novadu, ievērojot jauniešu vajadzības visās apdzīvotās vietās. Tā ir platforma neformālām sarunām brīvā gaisotnē, kurā visi runā kā līdzīgs ar līdzīgu. Būtisks aspekts jauniešu un lēmumu pieņēmēju kopīgai sarunai ir Valmieras novada jaunatnes jomas attīstības dokumentu izstrāde, kuru sagatavošanā ir svarīgi iesaistīt arī pašus jauniešus, lai izzinātu viņu intereses, vajadzības un kopīgi uzlabotu Valmieras novada pilsētu, pagastu un lauku teritoriju jauniešu dzīves kvalitāti. Aicinām jauniešus līdz 9. maijam reģistrēties dalībai pasākumā, aizpildot pieteikumu šeit. Pasākumu organizē Valmieras novada Izglītības pārvalde sadarbībā ar Trikātas jauniešu centru, Burtnieku jauniešu centru, Rūjienas jauniešu centru un Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”. Informāciju sagatavoja: Elīna Upīte Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste E-pasts: elina.upite PIE valmierasnovads PUNKTS lv Mob.tālr.: 26115449
Tā kā no katras valsts konkursam drīkst izvirzīt vienu pieteikumu, Latvijas kandidāts Eiropas konkursam tiks noteikts nacionālajā atlasē, kurā var piedalīties valsts institūcijas, pašvaldības, to apvienības, kā arī biedrības vai nodibinājumi. Lai novērtētu ieguldītā darba ilgtspēju, pieteiktajam projektam vai iniciatīvai ir jābūt īstenotam/ai līdz 2019.gada 31.decembrim. Plašāka informācija par EP Ainavas balvas astotās sesijas nacionālo atlasi un iepriekšējām atlasēm ir pieejama VARAM tīmekļa vietnē sadaļā https://www.varam.gov.lv/lv/eiropas-padomes-ainavas-balva. Lai piedalītos šī gada atlasē, aicinām latviešu valodā aizpildīt pieteikuma veidlapu un kopā ar pielikumiem (fotoattēliem un citiem informatīvajiem materiāliem) ar norādi “Ainavas balva” iesniegt ministrijā līdz 2022.gada 1.jūlijam vienā no šādiem veidiem: a) sūtot elektroniski uz elektroniskā pasta adresi: pasts PIE varam.gov PUNKTS lv; b) sūtot papīra formātā uz adresi: Peldu iela 25, Rīga, LV-1494. Pasta sūtījumā obligāti jāiekļauj pieteikuma veidlapas izdruka papīra formātā un datu nesējs ar pieteikuma veidlapu un vizuālajiem materiāliem elektroniskā formātā. Jautājumu gadījumā lūgums sazināties ar ministrijas Telpiskās plānošanas un zemes pārvaldības departamenta vecāko eksperti Daci Grantu (e-pasts dace.granta PIE varam.gov PUNKTS lv; tālrunis 67026553).
Valmieras muzejs aicina uzzināt, kādi stāsti dzīvos topošajā Valmieras pils kultūrvides centrā Bet pirms tam, 14. maijā no plkst.15.00 līdz 17.00, Garšaugu dārzā Pilskalna ielā 2 aicinām uz tikšanos ar zāļu zinātāju Zeltīti Kavieri. Tas būs 2022. gada pirmais notikums ciklā “Viens malks veselības”. Uzzināsiet, ko iesēt un izaudzēt savā dārzā vai balkona kastītē, kas noderēs, stiprinot veselību. Turklāt augi palīdz ne tikai cilvēkiem, bet kopā ar apputeksnētājiem veic nozīmīgu darbu – veicina bioloģisko daudzveidību pilsētā. No plkst.17.00 līdz 01.00 vecpilsētas teritorijā būs skatāma ārtelpas izstāde – spēle “Atslēdz Valmieras senāko vēsturi”. Gada nogalē durvis vērs Valmieras muzeja pils kultūrvides centrs, aicinot uz jaunu vēstures ekspozīciju “de Woldemer”. Muzeju nakts laikā būs iespēja pavērt priekškara maliņu un ielūkoties, kādi stāsti tur dzīvos. Dažādās vietās pilsētā izvietotie astoņi vides stendi vēstīs kādu Valmieras stāstu un slēps norādi. Ja tās atradīsi, atminēsi noslēpumu. Dienai pārejot naktī, pils vīzija iemirdzēsies. No plkst.17.00 līdz 19.00 muzeja pagalmā norisināsies radošā darbnīca “Valmieras vecpilsētas glezna”, rosinot atainot tādas seno laiku liecības, ko tagad var atrast tikai arheoloģiskos izrakumos. No plkst.19.00 līdz 01.00 Izstāžu namā būs skatāma pasaulē pazīstamākā Latvijas keramiķa Pētera Martinsona (1931–2013) grafikas un keramikas darbu izstāde “Pēteris Martinsons. Sajūtu arhitektūra”. Izstāde uz Valmieru ceļojusi no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra. No plkst.19.00 līdz 01.00 Izstāžu nama vestibilā būs skatāma ekspresizstāde “Pavasaris. Vilhelmam Purvītim 150”. Tā atklās vienu no Valmieras muzeja kolekcijas pērlēm – gleznotāja Vilhelma Purvīša darbu “Pavasaris”. Nacionālās ainavu glezniecības izveidotājs un vērienīgākais modernizētājs atzīts par vienu no galvenajām personībām Latvijas 20. gadsimta pirmās puses vizuālajā mākslā. Vilhelma Purvīša 150. jubileja ir iekļauta 2022. gada UNESCO svinamo dienu kalendārā, izceļot personības, kuras ar savu darbu devušas būtisku ieguldījumu izglītības, zinātnes un kultūras attīstībā. No plkst.19.00 līdz 20.00 Valmieras muzeja iekšpagalmā norisināsies bērnu un jauniešu koncerts “Mūsu muzejs”. Uzstāsies saksofonu ansamblis “Valmieras meitenes”, vokālā studija “Smaidiņi” un “Notiņas”, popgrupa “Dīvas”, Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” vokāli instrumentālais ansamblis, Valmieras “Yamaha” mūzikas skolas ansamblis “Epic Wolf Orchestra”. No plkst.21.00 līdz 22.00 Valmieras muzeja iekšpagalmā aicinām uz noskaņu koncertu “Ar Tevi”, uzstāsies Zane un Māris Rozenfeldi.
Matīšu Tautas nams aicina iedvesmu smelties mūzikā No 2. maija līdz 5. jūnijam Matīšu Tautas namā aicinām apmeklēt Valmieras muzeja ekspozīcijas izstādi “Lauku muzikanti un kapellas Vidzemē 20. gadsimta pirmajā pusē”, lai uzzinātu, kāda mūzika skanēja, kāda bija spēles maniere un kāpēc muzicēšana bija svarīga. 13.maijā plkst.19.00 Matīšu Tautas namā norisināsies vokālo ansambļu sadziedāšanās koncerts “Dziesmu ziedi”. 14.maijā plkst.12.00 Matīšu Tautas namā uzstāsies vīru koris “Imanta”, bet plkst.13.30 vīri Jēkabkalnā, vietā, kur norisinājās II Dziesmu svētki, iestādīs ozolu.
Mazsalacas muzejs ielūdz uz teātri 14.maijā plkst.19.00 Mazsalacas muzejā būs ekspresizstādes “Pēteris Lūcis un Mazsalaca” atklāšana. Tā vēstīs par teātra spēlēšanas tradīcijas aizsākumiem Mazsalacā un izcilā aktiera, režisora un skatuves mākslas pedagoga Pētera Lūču devumu tajā. Plkst.19.30 pagalmā pie muzeja būs skatāms teatralizēts uzvedums “Sadzīves krikumi”. Jāpiemin, ka līdz 30. jūnijam Mazsalacas muzejā skatāma Vincenta Ločmeļa gleznu izstāde.
Mazsalacas Kultūras centrs aicina uz dzeju un dziesmu vakaru 14.maijā plkst.20.30 Mazsalacas Kultūras centrā norisināsies Guntara Rača koncerts “Guntara Rača dzejas un dziesmu vakars 365”. Piedalās: Uģis Tirzītis (ģitāra), Andris Alviķis (bass), Edvards Strazdiņš (ģitāra, balss). Ieeja: 5 EUR.
Sēļu muiža uzburs īpašu noskaņu 14.maijā ikviens aicināts uz izstāžu atvēršanu un tikšanos ar māksliniekiem. Plkst.21.30 Izstāžu zālē norisināsies Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstādes “Skroderdienas Bonaventūras muižā” atvēršana un tikšanās ar izstādes veidotāju Dr.hist. Aiju Jansoni. Izstāde būs bagātīgi izzinošs un krāšņi vizuāls stāsts par skrodera amata attīstību Latvijā laika posmā no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta 20. gadiem, kad radikāli mainījās ģērbšanās kārtība, apģērba proporcijas un detaļas. Latvijas skroderi brauca pilnveidot savas prasmes uz ārzemēm, līdzās vīriešiem skrodera amatā stājās arī sievietes. Velvju zālē notiks mākslinieces Ineses Āboliņas keramikas darbu izstādes “Laba diena” atvēršana un tikšanās ar mākslinieci. Inese Āboliņa jau no bērnības izjūt dabas materiālu mālu. Viņas māte ir pazīstamā keramiķe Olita Āboliņa. Inesei patīk arī lielas formas, strādāt ar raupjo, smago šamotu. Inese Āboliņa pārstāv latviešu keramikas klasiķu paaudzi. Mākslinieces Ineses Āboliņas keramikas izstāde pārsteigs ar oriģinālu radošumu un neparastiem risinājumiem. Klētī atvērs Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedras 2. kursa studentu arheoloģijas mantojuma keramikas darbu izstādi “Jauns – senais”. Tā būs jauna, radoša studenta skatījums uz pasaules arheoloģijas mantojumu un atraktīvs tēmas risinājums keramikas materiālā. Mazajā zālē aicinām uz mākslinieces Mairas Veisbārdes izstādes “Latvijas ainavas” atvēršanu. Mākslinieces radītajiem darbiem raksturīga harmonija un izjusta dabas uztvere. Dažāda rakstura un formas darbos bieži ieaužas latviskais – kolorīts, raksti, ainavas, tradīcijas. Māksliniece klusajās dabās un ainavās atklāj zemes neatvairāmo un netveramo skaistumu. Stallī notiks Jūrmalas mākslinieku Sēļu muižas plenēru darbu izstādes atvēršana. Jūrmalas mākslinieku – Alises Landsbergas, Baibas Briedes, Ineses Ziemeles, Laines Kainaizes, Jāņa Jēkabsona, Jāņa Roberta Jansona un Vodemāra Krutina – radītie darbi tapa Sēļu muižas plenēros 2020. un 2021. gadā. No plkst. 21.30 līdz 24.00 Muzeju nakts tiks iekrāsota neparastā noskaņā, saspēlējoties gaismai un tumsai. Pirmo reizi skanēs īpaša Sēļu muižai radīta mūzika, ieskandinot abus dāvinātos flīģeļus. Autori: Andris Dūdiņš, Alpha-Do L&A. Plkst. 22.30 muižas Lielajā zālē klātesošos priecēs akordeonistes Initas Āboliņas solokoncerts “Noktirnes noskaņās”. Koncertā izcilā akordeona spēles meistare Inita Āboliņa savienos savu akadēmiskās un neakadēmiskās mūzikas pieredzi ar akordeonam raksturīgiem stiliem un žanriem – tango, franču musette, latino, arī baroka mūzika un džezs. Tāda būs Muzeju nakts koncerta programma – izdziedāta un izstāstīta akordeona balsī ar apburošajiem franču šansoniem un tango akordiem. Uz koncertu aicinām pieteikties līdz 13. maijam, zvanot pa tālruni 26321158. Koncerts ir bez maksas, taču, ziedojot naudas līdzekļus, lūdzam atbalstīt patvēruma meklētājus no Ukrainas, kuri pašlaik dzīvo Valmieras novadā. Sarīkojuma laikā būs iespēja apskatīt pastāvīgās ekspozīcijas: vēsturisko ekspozīciju “Sēļu muiža un apkārtnes muižas”, porcelāna figūriņu kolekciju (Zviedrija). Naukšēnu Cilvēkmuzejs aicina apskatīt dārgumus, baudīt koncertu un teātra izrādi 14.maijā no plkst.18.00 Naukšēnu Cilvēkmuzejā būs skatāmas divas jaunas izstādes. Izstādē “Pie tējas tases” aicinām aplūkot vietējo iedzīvotāju dārgumus – tasītes, apakštasītes, servīzes. Kopā ar deponētajiem priekšmetiem no Valmieras muzeja krājuma tās stāsta par Valmieras novada iedzīvotāju mājsaimniecībās ikdienā sastopamajiem lietiskajiem materiāliem ar vēsturisku un māksliniecisku vērtību. Izstāde skatāma līdz 22.jūnijam. Naukšēnu doktorāta teritorijā būs skatāma izstāde “Ziemeļvidzemes pērles”. Tā stāsta par vienu no skaistākajām Ziemeļvidzemes muižu rotām – parkiem. Izstāde skatāma no 3. maija līdz 30. jūlijam. No plkst.18.00 līdz 21.00 Naukšēnu doktorāta teritorijā ikviens aicināts piedalīties radošajā darbnīcā “Baudot tēju”, lai izzinātu tējas garšas un smaržas, baudītu tēju un pavasara noskaņu. Būs iespēja uzmeistarot arī savu tējas paliktni. No plkst.18.30 pie Naukšēnu doktorāta skaistu koncertu dāvinās mūziķis Renārs Veličko. No plkst.21.00 pie Naukšēnu doktorāta uz izrādi “Pieaugušo attiecības” aicina laikmetīgais teātris “Volatus”, režisore Larisa Merca. Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare, Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece, tālr. 26443410
28. maijā Talsu Sauleskalna estrādē dziedās Kurzemes un Zemgales jauktie kori, savukārt 11. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē skanēs Vidzemes un Latgales jaukto koru balsis. 4. jūnijā Tukuma Durbes estrādē notiks Latvijas sieviešu un vīru koru svētki. Visos trīs koncertos skanēs 2023. gada Dziesmu un Deju svētku repertuārs – dziesmas no koru lielkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” un Noslēguma koncerta “Kopā augšup”. Ieeja koncertos Talsos, Tukumā un Cēsīs bez ieejas maksas. 11. jūnijā Alūksnes Pilssalas estrādē 600 dejotāji no visas Latvijas izdejos dejas no lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs”. Lieluzvedums ir iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto, viesojoties Latvijas novados, iepazīstot vietējo tradīcijas, paražas un atklājot katras vietas unikālo dzīvesziņu. Biļetes uz koncertu no 20. maija būs iespējams iegādāties Alūksnes Kultūras centra kasē un “Biļešu paradīze” kasēs. Aizrautīgi Svētkiem gatavojas arī pūtēju orķestri. 22. maijā Auces brīvdabas estrādē, 29. maijā Preiļu parka estrādē, 4. jūnijā Madonas pilsētas estrādē, 5. jūnijā Valmieras pilsētas brīvdabas estrādē un 12. jūnijā Liepājas koncertestrādē “Pūt, vējiņi” orķestru sniegumā skanēs skaņdarbi no XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku pūtēju orķestru koncerta “Spēlējam un svinam pāri laikiem Latvijā” programmas. Ieeja koncertos Aucē, Preiļos, Madonā, Valmierā un Liepājā bez ieejas maksas. Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte uzsver: “Spītējot pandēmijai, Dziesmu un Deju svētku kustības dalībnieki ar apbrīnojamu mērķtiecību turpināja gatavoties Svētkiem visu rudens un ziemas periodu. Visticamāk, šis laiks tuvākā vai tālākā nākotnē kļūs par vēsturnieku izpētes un profesionāļu analīzes objektu par tradīcijas dzīvotspēju. Dziesmu un Deju svētku ieskaņas koncerti ir iespēja pirmajiem ielūkoties Svētku galveno notikumu tapšanā - repertuārā un dramaturģijā, kā arī sajust ilgi gaidīto kopābūšanu.” XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki norisināsies 2023. gada vasarā Dziesmu svētku tradīcijas 150 gades zīmē. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Informāciju sagatavoja: Linda Ertmane, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, 67228985, 29181396, linda.ertmane PIE lnkc.gov PUNKTS lv
Jaunieši Niklāvam bija sagatavojuši daudz jautājumu gan par satura veidošanas aizkulisēm, gan nākotnes plāniem un gaidāmajiem projektiem. “Es esmu lasījis un dzirdējis ļoti nepatīkamas lietas, kas cilvēkiem par mani sakāmas, taču mani tas neietekmē. Dienas beigās mums nav ne no kā jākaunas, jo mēs mēģinām paši kaut ko sev dzīvē padarīt labāku un foršāku,” stāstīja Niklāvs. “Ir ļoti grūti pārspēt cilvēku, kurš nekad nepadodas, tāpēc visu laiku vajag iet un darīt, nevis darbus pārcelt uz nākotni un krāt tos rindiņā.”
Šis pasākums bija pirmais no četriem “Iedvesmojies no jaunieša” pasākumiem, kas šogad gaidāmi Vidzemē. Pasākumu mērķis savest kopā jaunos uzņēmējus/influencerus/ aktīvistus ar jauniešiem no mazāk apdzīvotām Vidzemes teritorijām, lai kopīgi smeltos iedvesmu lieliem darbiem. Pasākums organizēts projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” ietvaros. EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam. Kontaktinformācija saziņai: EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas). EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.
Dziesmu un deju svētki ir latviešu vienotības un nacionālās identitātes simbols, tāpēc ir īpaši svarīgi šo vērtību saglabāt un auklēt jau no mazotnes. Tādējādi par norises vietu ir izvēlēts dziesmu svētku šūpulis Dikļi. Tas atgādinās bērniem par to, cik svarīgi ir stiprināt tradīcijas un būt lepniem par savu zemi, dziesmu un deju. Koncertā uzstāsies ap 900 Valmieras novada skolēnu kolektīvu dalībnieki un viesi. Uz skatuves satiksies tautas deju kolektīvi, mūsdienu deju grupas, pūtēju orķestri un kori. Jaunajiem māksliniekiem būs iespēja dziedāt kopā ar Latvijā pazīstamo grupu “Sudden Lights”. No plkst. 18.30 gaidāms arī svētku gājiens, kas vedīs uz dabas koncertzāli. Ieeja – bez maksas.
Informāciju sagatavoja: Annija Skudra, Valmieras Jaunatnes centrs "Vinda"
Svīre, ko Latvijas Ornitoloģijas biedrība šogad izraudzījusi par 2022. gada putnu, ir viens no biežāk novērojamajiem putniem Cēsu pilsdrupās. Visticamāk, svīres pils ēku pažobelēs ligzdojušas jau tolaik, kad Cēsīs atradusies Vācu ordeņa bruņinieku galvenā mītne. Arī turpmākajos gadsimtos varenās pils mūri bija nozīmīga svīru ligzdošanas vieta. Svīru skaļā sasaukšanās ir ļoti raksturīgs Cēsu pils skaņu ainavas elements, ko var pieredzēt pils viesi. Pēc izskata svīre var atgādināt bezdelīgu vai mājas čurksti, taču svīre ir lielāka par tām, ar tumšu ķermeņa apakšpusi, turpretī bezdelīgai un čurkstei vēders ir balts. Salīdzinot ar bezdelīgu un čurksti, svīrei ir garāki, sirpjveida spārni. Svīre lielāko daļu laika pavada lidojumā – tā laikā putns var gan baroties, gan savākt materiālu ligzdai, gan pāroties un arī gulēt. Ligzdot svīres sāk četru gadu vecumā, un pāri veido uz mūžu, kas var ilgt pat vairāk nekā 20 gadus, lai arī dati liecina, ka vidējais mūža ilgums šim putnam ir krietni īsāks. Visbiežāk svīres ligzdo dažādās spraugās ēkās, bet var izmantot arī putnu būrus un koku dobumus. Svīres dējumā ir 1 līdz 3 baltas olas. Gadā ir viens perējums. Svīres Latvijā uzturas tikai trīs mēnešus, lai izaudzinātu nākamo paaudzi – atlido maijā un uz ziemošanas vietām Āfrikā dodas jau augustā. Tieši tādēļ putnu pazinēji par vasaras sākumu mēdz uzskatīt svīru atgriešanos, bet svīru saucienu trūkums augusta beigās jau liecina par vasaras aiziešanu. Cēsu muzeja viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš: “Cēsu pils ir ne vien izcils arhitektūras un arheoloģijas piemineklis, bet arī nozīmīga dzīvotne dažādām augu un dzīvnieku sugām. Turklāt mēs tikai pakāpeniski esam sākuši apjaust, cik daudzveidīga un pārsteidzoša ir pils tagadējo iemītnieku pasaule – simtiem naktstauriņu sugu, desmitiem dažādu ķērpju un sūnu, gandrīz visas Latvijā ziemojošo sikspārņu sugas. Šis saraksts būtu turpināms vēl ilgi. Ar savu piemēru cenšamies pierādīt, ka arhitektūras pieminekļa saglabāšanā ir iespējams respektēt arī konkrētās vietas dabas daudzveidību.” Gundars Kalniņš piebilst, ka, piemēram, pagājušajā gadā sagatavotajā pils mūru konservācijas būvprojektā pirmo reizi iekļauta nepieciešamība saglabāt mūra spraugas, kurās aizvadītajos gados ligzdojušas svīres. “Mūru tehnisko stāvokli šāds risinājums neietekmē, taču skaidri apliecina, ka Cēsu pili un līdzīgus pieminekļus var apsaimniekot, salāgojot dažādu nozaru intereses.” Vairāk par dabas daudzveidības saglabāšanu Cēsu pilī var lasīt Cēsu pils pārvaldības plānā. Tas skatāms ŠEIT.
Valmieras novada pašvaldībā strādā Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas izpilddirektore Oksana Kiriļuka, kura Valmierā ieradās kopā ar abām meitām. Pilsētā, kurā dzīvoja Oksanas ģimene, Krievijas armija iebruka pirmajās kara dienās. Oksana Ukrainu atstāja savu meitu drošības dēļ. Atrodoties Valmierā, ar Valmieras novada pašvaldības atbalstu Oksana Kiriļuka organizē palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem, satuvinot Ukrainas un Latvijas pašvaldības palīdzības sniegšanai Ukrainai. Iniciatīvu atbalsta Gints Kaminskis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs. Lai parādītu pasaulei Krievijas kara Ukrainā patieso seju un stiprinātu partnerattiecības starp Ukrainas vietējām pašvaldībām un pašvaldībām citur pasaulē, Ukrainas Mazo pilsētu asociācija ir uzsākusi starptautisku projektu “Vietējā pašpārvalde vieno pasauli mieram!“. 26. aprīlī un 3. maijā notika pirmās divas tiešsaistes tikšanās šī projekta ietvaros ar Ukrainas un Latvijas pašvaldību pārstāvjiem. Sanāksmē piedalījās Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas priekšsēdētājs un Ukrainas īslaicīgi okupēto teritoriju reintegrācijas ministra vietnieks Pavlo Kozirevs, Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Oleksandrs Miščenko, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Kopumā divās sanāksmēs piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku – Ukrainas un Latvijas pašvaldību vadītāji un pārstāvji. Tiešsaistes tikšanās laikā jau parakstīts pirmais sadarbības līgums starp Kosivas un Kuldīgas novada pašvaldībām. Arī Talsu novada Dienvidkurzemes pašvaldība uzņēmās iniciatīvu izveidot sadraudzību ar pašvaldību Ukrainā. Latvijā vēl plānotas vairākas Ukrainas un Latvijas pašvaldību vadītāju tiešsaistes tikšanās, lai veicinātu savstarpējo palīdzību – Ukrainas pašvaldību tikšanās ar Vidzemes, Latgales pašvaldībām, šodien, 26. maijā, noritēs tikšanās ar Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām. “Šādas tikšanās ir ļoti svarīgas, jo jau vairāk kā trīs mēnešus ilgais karš pierāda, ka vietējā pašvaldība ir liels un varens spēks. Kamēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, valdība un Ukrainas bruņotie spēki cīnās ar Krievijas agresoru, no pirmajām kara dienām tieši pašvaldības ir uzņēmušās humānās palīdzības organizēšanu iedzīvotājiem, bēgļu plūsmas koordinēšanu, valsts aizsardzības sistēmas stiprināšanu un iznīcināto, kā arī atbrīvoto teritoriju atjaunošanu,” stāsta Oksana Kiriļuka. Tikšanās laikā Pavlo Kozirevs Ukrainas valdības un Ministru prezidentes vietnieces Irinas Vereščukas vārdā pateicās Latvijai, Latvijas tautai, Valsts prezidentam un valdībai par vispusīgo palīdzību Ukrainai! Ilgvars Kļava, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ukrainā, apliecināja turpmāku sadarbību ar Ukrainas Mazo pilsētu asociāciju, lai atbalstītu Ukrainas pašvaldības. Slavutičas mērs pateicās visiem valmieriešiem, tostarp Jānim Baikam, kā arī Vidzemes slimnīcai par nosūtītajām medicīnas iekārtām un medikamentiem. Šī palīdzība ir ļoti svarīga, jo Slavutičas pilsēta no pirmajām kara dienām bija ienaidnieka okupēta. Valmieras novada pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem organizē palīdzību, kas reizē ar ziedoto pilsētas maršrutu autobusu dosies uz Trostjaņecas pilsētu. Vairākās Latvijas pašvaldībās notiks vasaras nometnes Ukrainas bērniem, palīdzot viņiem rehabilitācijas laikā un aicinot atpūsties. Visi sanāksmes dalībnieki no Ukrainas un Oksana Kiriļuka pateicās par atbalstu un palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem, kuri atrodas Latvijā, par Ukrainas bērnu drošību, par daudzveidīgu palīdzību pašvaldībām Ukrainā, atzīstot, ka arī tas ir veids, kā Ukraina katru dienu soli pa solim tuvojas mūsu kopīgajai uzvarai. Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas projektā “Vietējā pašpārvalde vieno pasauli mieram!“ plānota Ukrainas un Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas un Francijas pašvaldību tikšanās.
Informāciju sagatavoja:
Oksana Kiriļuka Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas izpilddirektore
Kristīne Melece Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Koncertcikls UPES VAKARI: 2. jūnijs 20.00 Ogres novada Kultūras centra jauktais koris OGRE, Madlienas Tautas nama pūtēju orķestris MADLIENA un Rīgas privātās mūzikas skolas NAMIŅŠ orķestris. 9. jūnijs 20.00 Tomes Tautas nama folkloras kopa GRAUDI, Ikšķiles Tautas nama jauktais vokālais ansamblis GAUDIUM un Tomes Tautas nama Tomes dāmu ansamblis. 16. jūnijs 20.00 Ogres novada Kultūras centra folkloras kopa ARTAVA, Ķeipenes Tautas nama sieviešu vokālais ansamblis SONORE, Ogres novada Kultūras centra senioru koris ALTERA. 30. jūnijs 20.00 Lēdmanes Tautas nama dāmu vokālais ansamblis STARI, Lielvārdes kultūras nama folkloras kopa JOSTA un Lielvārdes kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis PUSNAKTS STUNDĀ. 7. jūlijs 20.00 Ogres novada Kultūras centra vokālā grupa ANIMA SOLLA, Ikšķiles Tautas nama sieviešu vokālais ansamblis NONA un Ikšķiles Tautas nama vīru vokālais ansamblis TIKAI TĀ Koncerti norisināsies brīvā dabā, Ogres upes promenādē, pie arkveida (Līkā) tilta un to apmeklējums ir bez maksas.
Uz pašvaldības finansiālu atbalstu var pretendēt biedrības vai nodibinājumi, kas ir izturējuši projektu konkursu (piemēram, Lauku atbalsta dienesta LEADER projektu) un ieguvuši apstiprinājumu potenciāli saņemt finansējumu no atbalsta programmām sabiedriskā labuma projekta vai tā aktivitāšu ieviešanai Valmieras novada administratīvajā teritorijā. Pretendents pašvaldības līdzfinansējumu vienam projektam var pieprasīt ne vairāk kā 3000 EUR apmērā no summas, kas nepieciešama projekta īstenošanai nepieciešamo attiecināmo izmaksu segšanai. Pretendents pašvaldībai pieteikuma dokumentus var iesniegt pats personīgi, nosūtot pa pastu pašvaldībai, Lāčplēša ielā 2, Valmierā, Valmieras novadā, LV-4201 vai uz pašvaldības e-pasta adresi pasts PIE valmierasnovads PUNKTS lv, noformējot tos ar drošu elektronisko parakstu. Ar noteikumiem un veidlapām var iepazīties www.valmierasnovads.lv. Papildu informāciju iespējams saņemt Attīstības pārvaldes Attīstības nodaļā, e-pasts liga.biezina PIE valmierasnovads PUNKTS lv, tālr. 26495997.
Informāciju sagatavoja: Inese Bērziņa Valmieras novada pašvaldība
Elīna Upīte Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste E-pasts: elina.upite PIE valmierasnovads PUNKTS lv Mob.tālr.: 26115449
Priecājamies paziņot, ka šogad tiek atjaunota gājiena tradīcija, kurā aicināti piedalīties ar Cēsīm saistītu uzņēmumu kolektīvi, sporta komandas, interešu grupas un citi novadnieki! Aicinām īpaši padomāt par sava kolektīva vizuālo izskatu un iekļauties kopējā svētku tematikā – Cēsis aug. Pieteikšanās gājienam tiks izsludināta jūnija vidū. Īpašais svētku notikums divu dienu garumā, “Cēsu eksperimentālais kvartāls 2022”, notiks radošajā un digitālajā kvartālā “Rainis”. Kā stāsta šīs zonas organizatori “Making Magic”: “Arī ierastais mēdz pārsteigt, ja uz to paraugās citādi. Redzi Cēsis citām acīm, sadzirdi mūsu stāstus, izgaršo mūsu garšas, ļaujies mūzikai un kustībai”. Kvartālā kopā savīsies dažādas mākslas izpausmes formas un tehnoloģijas. Tās jaunā veidā stāstīs mūsu stāstus – par Cēsīm, cēsniekiem, mūsu vietām un lietām, radītājiem un darītājiem. Īpaši stāsti īpašā vietā – rodot ikvienam iespēju ielūkoties vēl neredzētajā. Piektdienas vakarā turpat, Raiņa kvartāla iekšpagalmā, notiks ballīte “Crazy Disco Night”. Ballīti neaizmirstamu padarīs īpašs viesis no Francijas.
Unikāls svētku notikums būs gaismu performances “Cēsis aug”. Piektdienas un sestdienas vakarā aicinām tās baudīt Ruckas parkā, Pirtsupītes gravā un uz Cēsu Sv.Jāņa baznīcas. Galvenajā svētku dienā, sestdienā, 16.jūlijā, notiks tradicionālais mājražotāju un amatnieku tirdziņš uz Rīgas ielas, kur sanākušos priecēs arī ielu mākslinieki un muzikanti. Savukārt Rožu laukumā notiks Vēsturiskais Hanzas tirgus. Pieteikšanās svētku tirdziņam ŠEIT. Nolikums skatāms ŠEIT. Sestdienas rītā Pils laukumā aicināsim pašus mazākos uz “Bērnu rītu”, kur vingrosim, skatīsimies izrādi un darīsim citas aizraujošas nodarbes. Savukārt, jauniešiem būs radošas un izglītojošas aktivitātes visas dienas garumā programmā “Cēsis mācās”. Cēsu pilsētas stadionā sestdien un svētdien norisināsies dažādas sporta sacensības un aktivitātes. Pēcpusdienā Vienības laukumā tiks atklāta “Cēsis 816” studija, aicinot uz sarunām cēsniekus un dažādus svētku viesus. Protams, būs arī muzikāli sveicieni un citi pārsteigumi. Vakara programmu sāksim ar krāšņu svētku gājienu. Tas šogad startēs no Lielās Skolas ielas, metīs loku apkārt Vienības laukumam un svinīgi noslēgsies Pils parkā, kur sveiksim “Gada cēsnieku 2021” un baudīsim svētku koncertu ar Vidzemes kamerorķestri un solistiem Andra Veismaņa vadībā. Līdz ar tumsas iestāšanos uz skatuves kāps viena no Latvijas uzlecošajām zvaigznēm, pēc kuras sekos krāšņa vasaras zaļumballe. Vakara koncertus varēs vērot arī tiešraidē ReTV televīzijas kanālā. Svētdienā, svētku noslēdzošajā dienā, aicināsim uz svētku pikniku “Mūzikas impresijas” Cēsu Pils dārzā. Pilsētas stadionā turpināsies sporta aktivitātes. Savukārt pa dienu notiks Cēsu novada autosportistu parādes brauciens Cēsu ielās. Šos un citus auto varēs apskatīt vecajā tirgus laukumā, kur būs autosporta mašīnu izstāde un DJ [Ex] da Bass spēlēs ballīti. Svētku programmu noslēgsim ar jautru tradicionālo izklaidi – vasaras slēpojienu “Ziedošās slēpes”. Pilna “Cēsis 816” programma tiks publicēta jūnija vidū.Svētkus “Cēsis 816” organizē p/a “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” sadarbībā ar radošo apvienību “Making Magic”, Francijas institūtu Latvijā un televīzijas kanālu “ReTV”. Cēsis dibinātas 1206.gadā, tā ir trešā vecākā pilsēta Latvijā, Latvijas karoga dzimtene un 2025.gadā kļūs par Latvijas kultūras galvaspilsētu.
Informāciju sagatavoja:
Viduslaikos tik spēcīgā Hanzas tirgotāju savienība šobrīd ir plašāk zināma kā Hanzas pilsētu savienība. Tajā ir apvienojušās tās pilsētas, kam vēsturiski attīstībā nozīmīga loma bijusi Hanzas tirgotāju savienībai. Lai stiprinātu vēsturiski izveidojušās saites, ik gadu dažādās savienības pilsētās norisinās Hanzas svētki. Mūsdienās Valmiera kā viena no Hanzas pilsētām šajos svētkos aktīvi piedalās kopš 1993. gada. Pavisam drīz, no 3. līdz 5. jūnijam, Vīlandē Valmiera kopā ar tādām Latvijas Hanzas pilsētām kā Cēsis, Kuldīga, Limbaži un Straupe iepazīstinās ar Latvijas kultūru, tradīcijām un tūrisma piesaistēm Latvijas Hanzas pilsētu savienību īpašajā Latvijas svētku zonā. Vīlandes Hanzas dienu Valmieras stendā apmeklētāji tiks priecēti ar Valmiermuižas alus degustācijām, Hanzas monētu kalšanu un Laimes ratu, kas piepildīts ar Valmieras novada tūrisma uzņēmēju sarūpētiem īpašiem pārsteigumiem. Valmieras stendā svētku viesi varēs uzzināt par gaidāmajām norisēm, kā arī gūt visaptverošu informāciju par tūrisma piesaistes objektiem Valmieras novadā. Vīlandes Hanzas dienu apmeklētājiem būs iespēja pārliecināties, kāpēc Valmiera ir igauņiem draudzīgākā pilsēta! Hanzas dienu laikā būs Igaunijas mākslinieku koncerti uz svētku skatuvēm, pašdarbnieku kolektīvu priekšnesumi, tirdziņš, īpašie piedāvājumi restorānos un kafejnīcās, aktivitātes ģimenēm un citas norises. Vīlandē viesosies arī Latvijas Hanzas pilsētu pašdarbības kolektīvi no Valmieras un Cēsu novada, lai mūsu kaimiņus iepazīstinātu ar tradicionālajām dejām un dziesmām. Svētku programma šeit. Uz tikšanos Vīlandē no 3. līdz 5. jūnijam!
Informāciju sagatavoja:
Premjers atklāja Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) jauno lauksaimniecības tehnikas un automobiļu diagnostikas un remonta centru, apmeklēja Vides Risinājumu institūtu, “Siguldas būvmeistara” īres namu kvartālu Cēsīs, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku 6x6 bruņutransportieru “Patria” gala montāžas darbu telpas, Lielstraupes pili, kā arī tikās ar Cēsu novada biedrībām. Kā norādīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, “Šādas vizītes ir lieliska iespēja gan iedzīvotājiem satikt valdības vadītāju aci pret aci, gan arī mums, reģiona vietvarai, klātienē izdiskutēt jautājumus, kur noderētu valdības palīdzība, un parādīt tos dzīvē,” vienlaikus piebilstot, ka “nerimstošas aktualitātes ir gan energoresursu un attiecīgi siltumenerģijas cenu kāpums un Ukrainas bēgļu aktualitātes, gan arī lokālāki jautājumi – piemēram, autopārvadājumu nākotne reģionos vai Lielstraupes pils liktenis”. Atklājot jauno lauksaimniecības tehnikas un automobiļu diagnostikas un remonta centru VTDT, Ministru prezidents satika skolas direktoru, personālu un skolēnus. Kariņš vēlēja panākumus, kvalitatīvu mācību procesu, kā arī uzsvēra, ka profesionālā izglītība ir viens no stūrakmeņiem Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija-Markova iepazīstināja ar institūta darbību, centra panākumiem pētniecības un inovāciju jomā, kā arī Ministru prezidentam bija iespēja iepazīties ar praktiskiem institūta veikumiem. “Cēsu novads ir īpaša vieta mūsu mīļajā Latvijā, kas piedāvā gan bagātīgu kultūras un izglītības dzīvi, gan iespēju strādāt pasaules līmeņa uzņēmumos. Novēlu institūtam augt, attīstīties un turpināt piesaistīt gudrākos prātus no visas pasaules”, pēc tikšanās minēja Krišjānis Kariņš. “Patria” pārstāvji iepazīstināja ar līdzšinējo darbību, sadarbību ar Aizsardzības ministriju un militārā transporta ražošanu Latvijas armijai. Tāpat tika prezentēta tuvākās nākotnes vīzija par jaunas ražotnes būvniecību Cēsīs, kur veiktu pilnu automašīnu komplektēšanas ciklu. Stāstīts, ka šobrīd notiek aktīvs darbs pie projekta izstrādes, lai viss atbilstu Latvijas vajadzībām – gan pašu transportlīdzekļu ražošanai, gan pēcpārdošanas pakalpojumiem, tai skaitā arī apkopes un garantijas servisam. Tikšanās laikā ar SIA “Siguldas būvmeistars” valdes priekšsēdētāju Jāni Libkovski diskutēts par nekustamā īpašuma tirgus stāvokli reģionos, kā arī izaicinājumiem finansējuma piesaistei jaunu projektu attīstībai. Uzņēmējs uzsvēra, ka “Cēsīs nekustamā īpašuma tirgus ir ļoti karsts. Pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu. Teju visiem dzīvokļiem tiek noslēgti īres līgumi krietni pirms mājas ekspluatācijas laika. Jau pavisam drīz sāksim būvēt papildu namus Cēsīs, kopā piedāvājot vairāk nekā 100 mājokļus.” Tāpat vizītes pieturpunkts bija Cēsu NVO nams “Harmonija”, kur novada biedrības uzklausīja premjera stāstījumu par Latvijas drošību un ģeopolitisko situāciju, kā arī aktīvi diskutēja, uzdodot sev interesējošus jautājumus par valsts nākotni. Vizīte noslēdzās Lielstraupes pilī, Jānim Rozenbergam un Rudītei Vasilei iepazīstinot valdības vadītāju ar pils tehnisko stāvokli un juridiskajiem šķēršļiem pils pārņemšanai – no valsts īpašuma uz pašvaldības. Cēsis dibinātas 1206.gadā, tā ir trešā vecākā pilsēta Latvijā, Latvijas karoga dzimtene un 2025.gadā kļūs par Latvijas kultūras galvaspilsētu.
Informāciju sagatavoja: |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Projekta konkursa mērķis ir sniegt atbalstu Smiltenes novada uzņēmumu un fizisko personu projektiem, kas tiek realizēti Smiltenes novadā un kuru rezultātā tiek radīti jauni produkti un pakalpojumi vai tiek radītas jaunas darbavietas.
Piektdien, 13. maijā, no plkst. 14.00 līdz plkst. 19.00 Burtnieku jauniešu centrā notiks neformālā diskusija “Kafija ar politiķiem – jaunieši novadā no pilsētas līdz laukiem?”, kurā piedalīsies Valmieras novada jaunieši un Valmieras novada pašvaldības domes deputāti – domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, deputāti Guna Ķibere, Jānis Skrastiņš un Harijs Rokpelnis.
Konkursa mērķis ir apzināt veiksmīgi īstenotus projektus vai iniciatīvas ar reāli uztveramu ieguldījumu ainavu aizsardzībā, pārvaldībā un/vai plānošanā (piemēram, rekultivācijas vai publiskās ārtelpas labiekārtojuma projekti, pētījumi ainavu jomā, ainavu plāni vai publiskas kampaņas, iesaistot sabiedrību), kas kalpotu par piemēru ainavu kvalitātes uzlabošanai citās pašvaldībās un valstīs.
Vēsture, dziesma, teātris, mantojums, dabas tuvums – šogad Muzeju naktī, 14. maijā, būs skatāmi un skanēs stāsti par nozīmīgo, interesanto un saistošo, kas pavada mūs katru dienu, un ikviens aicināts satikt savu īpašo stāstu.
Maijā un jūnijā ikviens interesents aicināts apmeklēt Dziesmu un Deju svētku ieskaņas koncertus, lai ieskatītos un ieklausītos koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku koncertu repertuārā. Ieskaņas koncerti notiks Alūksnē, Aucē, Cēsīs, Madonā, Liepājā, Preiļos, Talsos, Tukumā un Valmierā.
Eiropas dienas ietvaros, Liepas Jauniešu centrs “Apelsīns” ciemos uzņēma 2020. gada ietekmīgāko influenceri Latvijā Niklāvu Mičuli. Kopā smēlāmies iedvesmu, motivāciju un klausījāmies, kā nepadoties sava biznesa veidošanā un sevis meklēšanā.
Bērnu čalas, satikšanās prieks un nerimstošais satraukums – pēc gandrīz divu gadu pauzes Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos 3. jūnijā plkst. 19.00 norisināsies Valmieras novada skolēnu dziesmu un deju svētki “Kad klusums skan”, pieskandinot dabas koncertzāli ar instrumentu, soļu un balsu skaņām.
Koncerta režisore – Inga Cipe.
Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Cēsu pili ir sācis jaunu putnu tiešraidi – no šodienas ikviens var sekot līdzi norisēm svīru būrī, kas uzstādīts Cēsu pils dienvidu tornī. Tiešraide vērojama Latvijas Dabas fonda “YouTube” kanālā, kā arī portālā Dabasdati.lv.
Latvijā uzturas un strādā Ukrainas iedzīvotāji, kuri aizbēguši no kara un sadarbībā ar Latvijas iedzīvotājiem cenšas palīdzēt savai valstij, cik iespējams.
Turpinot tradīciju, no 2. jūnija vairākas ceturtdienas pulksten 20.00 Ogres upes promenādē uz peldošās skatuves norisināsies koncertcikls UPES VAKARI, kurā ar spēka piepildītām melodijām, Ogres upi pieskandinās Ogres novada amatiermākslas kolektīvi un viņu viesi. 
Valmieras novada pašvaldība 2022. gada 28. aprīļa sēdē apstiprināja pašvaldības noteikumus "Par Valmieras novada pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanas kārtību biedrību un nodibinājumu Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vai Šveices finansēto projektu ieviešanai”.
Jau tradicionāli jūlija trešajā nedēļas nogalē, no 15.jūlija līdz 17.jūlijam, Cēsis svinēs savus gada lielākos svētkus – “Cēsis 816”. Šie būs pirmie svētki pēc ilgstošāka pārtraukuma, kad plašās programmas notikumus varēs apmeklēt klātienē bez ierobežojumiem. Svētku vadmotīvs, atsaucoties uz pērn notikušo novadu reformu, ir augšana. Augšana gan fiziskā, gan intelektuālā, gan vides aizsardzības jomā, kam šajos svētkos tiks pievērsta īpaša uzmanība.
Vēsturiskajām un mūsdienu tradīcijām mijoties, no 3. līdz 5. jūnijam ar plašu kultūras piedāvājumu Igaunijā, Vīlandē norisināsies Hanzas dienas, kurās piedalīsies arī Latvijas Hanzas pilsētas, tostarp Valmiera.
Plaša vietējo un starptautisko uzņēmumu klātbūtne Cēsu novadā paver lieliskas iespējas gan novada iedzīvotājiem, gan nākotnes investoriem, padarot novadu par pievilcīgu dzīvesvietu, piektdienas, 27. maija, reģionālajā vizītē akcentēja Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.