Arhīva kalendārs

Konkursa mērķis ir apzināt veiksmīgi īstenotus projektus vai iniciatīvas ar reāli uztveramu ieguldījumu ainavu aizsardzībā, pārvaldībā un/vai plānošanā (piemēram, rekultivācijas vai publiskās ārtelpas labiekārtojuma projekti, pētījumi ainavu jomā, ainavu plāni vai publiskas kampaņas, iesaistot sabiedrību), kas kalpotu par piemēru ainavu kvalitātes uzlabošanai citās pašvaldībās un valstīs.

Tā kā no katras valsts konkursam drīkst izvirzīt vienu pieteikumu, Latvijas kandidāts Eiropas konkursam tiks noteikts nacionālajā atlasē, kurā var piedalīties valsts institūcijas, pašvaldības, to apvienības, kā arī biedrības vai nodibinājumi. Lai novērtētu ieguldītā darba ilgtspēju, pieteiktajam projektam vai iniciatīvai ir jābūt īstenotam/ai līdz 2019.gada 31.decembrim.

Plašāka informācija par EP Ainavas balvas astotās sesijas nacionālo atlasi un iepriekšējām atlasēm ir pieejama VARAM tīmekļa vietnē sadaļā https://www.varam.gov.lv/lv/eiropas-padomes-ainavas-balva.

Lai piedalītos šī gada atlasē, aicinām latviešu valodā aizpildīt pieteikuma veidlapu un kopā ar pielikumiem (fotoattēliem un citiem informatīvajiem materiāliem) ar norādi “Ainavas balva” iesniegt ministrijā līdz 2022.gada 1.jūlijam vienā no šādiem veidiem:

a) sūtot elektroniski uz elektroniskā pasta adresi: pasts PIE varam.gov PUNKTS lv;

b) sūtot papīra formātā uz adresi: Peldu iela 25, Rīga, LV-1494. Pasta sūtījumā obligāti jāiekļauj pieteikuma veidlapas izdruka papīra formātā un datu nesējs ar pieteikuma veidlapu un vizuālajiem materiāliem elektroniskā formātā.

Jautājumu gadījumā lūgums sazināties ar ministrijas Telpiskās plānošanas un zemes pārvaldības departamenta vecāko eksperti Daci Grantu (e-pasts dace.granta PIE varam.gov PUNKTS lv; tālrunis 67026553).

Vēsture, dziesma, teātris, mantojums, dabas tuvums – šogad Muzeju naktī, 14. maijā, būs skatāmi un skanēs stāsti par nozīmīgo, interesanto un saistošo, kas pavada mūs katru dienu, un ikviens aicināts satikt savu īpašo stāstu.

Valmieras muzejs aicina uzzināt, kādi stāsti dzīvos topošajā Valmieras pils kultūrvides centrā 

Bet pirms tam, 14. maijā no plkst.15.00 līdz 17.00, Garšaugu dārzā Pilskalna ielā 2 aicinām uz tikšanos ar zāļu zinātāju Zeltīti Kavieri. Tas būs 2022. gada pirmais notikums ciklā “Viens malks veselības”. Uzzināsiet, ko iesēt un izaudzēt savā dārzā vai balkona kastītē, kas noderēs, stiprinot veselību. Turklāt augi palīdz ne tikai cilvēkiem, bet kopā ar apputeksnētājiem veic nozīmīgu darbu – veicina bioloģisko daudzveidību pilsētā.

No plkst.17.00 līdz 01.00 vecpilsētas teritorijā būs skatāma ārtelpas izstāde – spēle “Atslēdz Valmieras senāko vēsturi”. Gada nogalē durvis vērs Valmieras muzeja pils kultūrvides centrs, aicinot uz jaunu vēstures ekspozīciju “de Woldemer”. Muzeju nakts laikā būs iespēja pavērt priekškara maliņu un ielūkoties, kādi stāsti tur dzīvos. Dažādās  vietās pilsētā izvietotie astoņi vides stendi vēstīs kādu Valmieras stāstu un slēps norādi. Ja tās atradīsi, atminēsi noslēpumu. Dienai pārejot naktī, pils vīzija iemirdzēsies.

No plkst.17.00 līdz 19.00 muzeja pagalmā norisināsies radošā darbnīca “Valmieras vecpilsētas glezna”, rosinot atainot tādas seno laiku liecības, ko tagad var atrast tikai arheoloģiskos izrakumos.

No plkst.19.00 līdz 01.00 Izstāžu namā būs skatāma pasaulē pazīstamākā Latvijas keramiķa Pētera Martinsona (1931–2013) grafikas un keramikas darbu izstāde “Pēteris Martinsons. Sajūtu arhitektūra”. Izstāde uz Valmieru ceļojusi no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra.

No plkst.19.00 līdz 01.00 Izstāžu nama vestibilā būs skatāma ekspresizstāde “Pavasaris. Vilhelmam Purvītim 150”. Tā atklās vienu no Valmieras muzeja kolekcijas pērlēm – gleznotāja Vilhelma Purvīša darbu “Pavasaris”. Nacionālās ainavu glezniecības izveidotājs un vērienīgākais modernizētājs atzīts par vienu no galvenajām personībām Latvijas 20. gadsimta pirmās puses vizuālajā mākslā. Vilhelma Purvīša 150. jubileja ir iekļauta 2022. gada UNESCO svinamo dienu kalendārā, izceļot personības, kuras ar savu darbu devušas būtisku ieguldījumu izglītības, zinātnes un kultūras attīstībā.

No plkst.19.00 līdz 20.00 Valmieras muzeja iekšpagalmā norisināsies bērnu un jauniešu koncerts “Mūsu muzejs”. Uzstāsies saksofonu ansamblis “Valmieras meitenes”, vokālā studija “Smaidiņi” un “Notiņas”, popgrupa “Dīvas”, Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” vokāli instrumentālais ansamblis, Valmieras “Yamaha” mūzikas skolas ansamblis “Epic Wolf Orchestra”.

No plkst.21.00 līdz 22.00 Valmieras muzeja iekšpagalmā aicinām uz noskaņu koncertu “Ar Tevi”, uzstāsies Zane un Māris Rozenfeldi.

Matīšu Tautas nams aicina iedvesmu smelties mūzikā

No 2. maija līdz 5. jūnijam Matīšu Tautas namā aicinām apmeklēt Valmieras muzeja ekspozīcijas izstādi “Lauku muzikanti un kapellas Vidzemē 20. gadsimta pirmajā pusē”, lai uzzinātu, kāda mūzika skanēja, kāda bija spēles maniere un kāpēc muzicēšana bija svarīga.

13.maijā plkst.19.00 Matīšu Tautas namā norisināsies vokālo ansambļu sadziedāšanās koncerts “Dziesmu ziedi”.

14.maijā plkst.12.00 Matīšu Tautas namā uzstāsies vīru koris “Imanta”, bet plkst.13.30 vīri Jēkabkalnā, vietā, kur norisinājās II Dziesmu svētki, iestādīs ozolu.

Mazsalacas muzejs ielūdz uz teātri

14.maijā plkst.19.00 Mazsalacas muzejā būs ekspresizstādes “Pēteris Lūcis un Mazsalaca” atklāšana. Tā vēstīs par teātra spēlēšanas tradīcijas aizsākumiem Mazsalacā un izcilā aktiera, režisora un skatuves mākslas pedagoga Pētera Lūču devumu tajā.

Plkst.19.30 pagalmā pie muzeja būs skatāms teatralizēts uzvedums “Sadzīves krikumi”.

Jāpiemin, ka līdz 30. jūnijam Mazsalacas muzejā skatāma Vincenta Ločmeļa gleznu izstāde.

Mazsalacas Kultūras centrs aicina uz dzeju un dziesmu vakaru

14.maijā plkst.20.30 Mazsalacas Kultūras centrā norisināsies Guntara Rača koncerts “Guntara Rača dzejas un dziesmu vakars 365”. Piedalās: Uģis Tirzītis (ģitāra), Andris Alviķis (bass), Edvards Strazdiņš (ģitāra, balss). Ieeja: 5 EUR.

Sēļu muiža uzburs īpašu noskaņu

14.maijā ikviens aicināts uz izstāžu atvēršanu un tikšanos ar māksliniekiem. Plkst.21.30 Izstāžu zālē norisināsies Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstādes “Skroderdienas Bonaventūras muižā” atvēršana un tikšanās ar izstādes veidotāju Dr.hist. Aiju Jansoni. Izstāde būs bagātīgi izzinošs un krāšņi vizuāls stāsts par skrodera amata attīstību Latvijā laika posmā no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta 20. gadiem, kad radikāli mainījās ģērbšanās kārtība, apģērba proporcijas un detaļas. Latvijas skroderi brauca pilnveidot savas prasmes uz ārzemēm, līdzās vīriešiem skrodera amatā stājās arī sievietes. Velvju zālē notiks mākslinieces Ineses Āboliņas keramikas darbu izstādes “Laba diena” atvēršana un tikšanās ar mākslinieci. Inese Āboliņa jau no bērnības izjūt dabas materiālu mālu. Viņas māte ir pazīstamā keramiķe Olita Āboliņa. Inesei patīk arī lielas formas, strādāt ar raupjo, smago šamotu. Inese Āboliņa pārstāv latviešu keramikas klasiķu paaudzi. Mākslinieces Ineses Āboliņas keramikas izstāde pārsteigs ar oriģinālu radošumu un neparastiem risinājumiem. Klētī atvērs Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedras 2. kursa studentu arheoloģijas mantojuma keramikas darbu izstādi “Jauns – senais”. Tā būs jauna, radoša studenta skatījums uz pasaules arheoloģijas mantojumu un atraktīvs tēmas risinājums keramikas materiālā. Mazajā zālē aicinām uz mākslinieces Mairas Veisbārdes izstādes “Latvijas ainavas” atvēršanu. Mākslinieces radītajiem darbiem  raksturīga harmonija un izjusta dabas uztvere. Dažāda rakstura un formas darbos bieži ieaužas latviskais – kolorīts, raksti, ainavas, tradīcijas. Māksliniece klusajās dabās un ainavās atklāj zemes neatvairāmo un netveramo skaistumu. Stallī notiks Jūrmalas mākslinieku Sēļu muižas plenēru darbu izstādes atvēršana. Jūrmalas mākslinieku – Alises Landsbergas, Baibas Briedes, Ineses Ziemeles, Laines Kainaizes, Jāņa Jēkabsona, Jāņa Roberta Jansona un Vodemāra Krutina – radītie darbi tapa Sēļu muižas plenēros 2020. un 2021. gadā.

No plkst. 21.30 līdz 24.00 Muzeju nakts tiks iekrāsota neparastā noskaņā, saspēlējoties gaismai un tumsai. Pirmo reizi skanēs īpaša Sēļu muižai radīta mūzika, ieskandinot abus dāvinātos flīģeļus. Autori: Andris Dūdiņš, Alpha-Do L&A.

Plkst. 22.30 muižas Lielajā zālē klātesošos priecēs akordeonistes Initas Āboliņas solokoncerts “Noktirnes noskaņās”. Koncertā izcilā akordeona spēles meistare Inita Āboliņa savienos savu akadēmiskās un neakadēmiskās mūzikas pieredzi ar akordeonam raksturīgiem stiliem un žanriem – tango, franču musette, latino, arī baroka mūzika un džezs. Tāda būs Muzeju nakts koncerta programma – izdziedāta un izstāstīta akordeona balsī ar apburošajiem franču šansoniem un tango akordiem. Uz koncertu aicinām pieteikties līdz 13. maijam, zvanot pa tālruni 26321158. Koncerts ir bez maksas, taču, ziedojot naudas līdzekļus, lūdzam atbalstīt patvēruma meklētājus no Ukrainas, kuri pašlaik dzīvo Valmieras novadā.

Sarīkojuma laikā būs iespēja apskatīt pastāvīgās ekspozīcijas: vēsturisko ekspozīciju “Sēļu muiža un apkārtnes muižas”, porcelāna figūriņu kolekciju (Zviedrija).

Naukšēnu Cilvēkmuzejs aicina apskatīt dārgumus, baudīt koncertu un teātra izrādi

14.maijā no plkst.18.00 Naukšēnu Cilvēkmuzejā būs skatāmas divas jaunas izstādes.

Izstādē “Pie tējas tases” aicinām aplūkot vietējo iedzīvotāju dārgumus – tasītes, apakštasītes, servīzes. Kopā ar deponētajiem priekšmetiem no Valmieras muzeja krājuma tās stāsta par Valmieras novada iedzīvotāju mājsaimniecībās ikdienā sastopamajiem lietiskajiem materiāliem ar vēsturisku un māksliniecisku vērtību. Izstāde skatāma līdz 22.jūnijam.

Naukšēnu doktorāta teritorijā būs skatāma izstāde “Ziemeļvidzemes pērles”.  Tā stāsta par vienu no skaistākajām  Ziemeļvidzemes muižu rotām – parkiem.  Izstāde skatāma no 3. maija līdz 30. jūlijam.

No plkst.18.00 līdz 21.00 Naukšēnu doktorāta teritorijā ikviens aicināts piedalīties radošajā darbnīcā “Baudot tēju”, lai izzinātu tējas garšas un smaržas, baudītu tēju un pavasara noskaņu. Būs iespēja uzmeistarot arī savu tējas paliktni.

No plkst.18.30 pie Naukšēnu doktorāta skaistu koncertu dāvinās mūziķis Renārs Veličko.

No plkst.21.00 pie Naukšēnu doktorāta uz izrādi “Pieaugušo attiecības” aicina laikmetīgais teātris “Volatus”, režisore Larisa Merca.

Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare, Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece, tālr. 26443410

Maijā un jūnijā ikviens interesents aicināts apmeklēt Dziesmu un Deju svētku ieskaņas koncertus, lai ieskatītos un ieklausītos koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku koncertu repertuārā. Ieskaņas koncerti notiks Alūksnē, Aucē, Cēsīs, Madonā, Liepājā, Preiļos, Talsos, Tukumā un Valmierā.

28. maijā Talsu Sauleskalna estrādē dziedās Kurzemes un Zemgales jauktie kori, savukārt 11. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē skanēs Vidzemes un Latgales jaukto koru balsis. 4. jūnijā Tukuma Durbes estrādē notiks Latvijas sieviešu un vīru koru svētki. Visos trīs koncertos skanēs 2023. gada Dziesmu un Deju svētku repertuārs – dziesmas no koru lielkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” un Noslēguma koncerta “Kopā augšup”. Ieeja koncertos Talsos, Tukumā un Cēsīs bez ieejas maksas.

11. jūnijā Alūksnes Pilssalas estrādē 600 dejotāji no visas Latvijas izdejos dejas no lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs”. Lieluzvedums ir iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto, viesojoties Latvijas novados, iepazīstot vietējo tradīcijas, paražas un atklājot katras vietas unikālo dzīvesziņu. Biļetes uz koncertu no 20. maija būs iespējams iegādāties Alūksnes Kultūras centra kasē un “Biļešu paradīze” kasēs.

Aizrautīgi Svētkiem gatavojas arī pūtēju orķestri. 22. maijā Auces brīvdabas estrādē,  29. maijā Preiļu parka estrādē, 4. jūnijā Madonas pilsētas estrādē, 5. jūnijā Valmieras pilsētas brīvdabas estrādē un 12. jūnijā Liepājas koncertestrādē “Pūt, vējiņi” orķestru sniegumā skanēs skaņdarbi no XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku pūtēju orķestru koncerta “Spēlējam un svinam pāri laikiem Latvijā” programmas. Ieeja koncertos Aucē, Preiļos, Madonā, Valmierā un Liepājā bez ieejas maksas.

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte uzsver: “Spītējot pandēmijai, Dziesmu un Deju svētku kustības dalībnieki ar apbrīnojamu mērķtiecību turpināja gatavoties Svētkiem visu rudens un ziemas periodu. Visticamāk, šis laiks tuvākā vai tālākā nākotnē kļūs par vēsturnieku izpētes un profesionāļu analīzes objektu par tradīcijas dzīvotspēju. Dziesmu un Deju svētku ieskaņas koncerti ir iespēja pirmajiem ielūkoties Svētku galveno notikumu tapšanā - repertuārā un dramaturģijā, kā arī sajust ilgi gaidīto kopābūšanu.”

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki norisināsies 2023. gada vasarā Dziesmu svētku tradīcijas 150 gades zīmē. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Informāciju sagatavoja: Linda Ertmane, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, 67228985, 29181396, linda.ertmane PIE lnkc.gov PUNKTS lv