Arhīva kalendārs

« June 2022 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930 

Lai radītu publiski pieejamu, radošu un atvērtu sabiedrisko vidi un aktivizētu jaunu, radošu kopsadarbības formu attīstību, kā arī pastāvīgi un mērķtiecīgi veicinot Smiltenes novada iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību Smiltenes novada attīstībā un piešķirto finanšu līdzekļu izlietošanā, ir izsludināts pašvaldības Līdzdalības budžeta projektu konkurss.

Konkursā projekta pieteikumus var iesniegt 10 iedzīvotāji, kuru dzīvesvieta ir deklarēta Smiltenes novadā un kuri sasnieguši vismaz 16 gadu vecumu vai Smiltenes novadā reģistrēta biedrība. Konkursa dalībnieki aicināti iesniegt idejas, kuras var īstenot sabiedrībai pieejamā publiskā vietā – Smiltenes novada pašvaldības vai, saņemot attiecīgu saskaņojumu, valsts nekustamā īpašumā (ārtelpa vai iekštelpa). Projektam ir jābūt saistītam ar infrastruktūras uzlabošanu, kam ir paliekoša un sabiedriski nozīmīga vērtība, tā rezultāti ir pieejami plašam iedzīvotāju lokam.

Šogad kopējais konkursā pieejamais finansējums ir 25 000 EUR. Vienam projektam maksimāli pieejamais finansējums ir 5 000 EUR.

Pieteikt savu ideju projektu konkursam var, aizpildot pieteikuma veidlapu, kurai ir pievienota projekta skice un vizualizācija, kas pēc tam tiks izmantota projekta publicitātei. Projekta pieteikumu var iesniegt klātienē vienā no Smiltenes novada Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centriem (Dārza iela 3, Smiltene; Vidzemes iela 2, Rauna; Stacijas ielā 2, Apē; Palsas ielā 20, Drusti; Oktobra ielā 13, Variņi; "Pilskalni" Gaujiena;) vai Smiltenes novada pagasta pārvaldēs. Projekta pieteikumu var iesniegt arī elektroniski, to parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz elektronisko pasta adresi dome PIE smiltenesnovads PUNKTS lv.  Iesniegšanas termiņš ir līdz 2022.gada 30.jūnijam, plkst. 17.00.

Tie projekti, kas pēc izvērtēšanas tiks atzīti par atbilstošiem konkursa nolikumam, tiks nodoti balsošanai iedzīvotājiem, kas ilgs trīs nedēļas. Smiltenes novada pašvaldība īstenos tos projektus, kas balsojuma rezultātā būs saņēmuši vislielāko balsu skaitu, ievērojot konkursā paredzētā finansējuma apmēru.

Konkursa nolikums, pieteikuma veidlapa ir pieejama Smiltenes novada mājas lapā: https://smiltenesnovads.lv/attistiba/pasvaldibas-atbalsts/projektu-konkursi/

Papildus informācija Smiltenes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļā pa tālr. 27001449 vai sūtot jautājumus uz e-pastu: attistiba PIE smiltenesnovads PUNKTS lv.

 

Informāciju sagatavoja:
Ieva Dille
Smiltenes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļa

3. un 4. jūnijā Ogre svinēs ĢIMENES DIENU. Divu dienu garumā Ogres pilsētvidē norisināsies izglītojošas, sportiskas, muzikālas, vizuāli baudāmas un izklaidējošas aktivitātes ģimenēm.

Jaunās ģimenes aicināsim dižoties konkursā BĒBĪŠU RATIŅU PARĀDE, kurā īpaši atraktīvi noformētāko ratiņu īpašnieki saņems balvas par kurām parūpējušies Fazer Latvija, AB Parks, Džungļu parks, Latvijas Pērles un Ogres novada Kultūras centrs.

Ogres novada Kultūras centra Vasaras dārzā, daloties savos karjeras stāstos, padomus jauniešiem nākotnes profesijas izvēlei sniegs farmaceite Annija Dvēselīte, fizikas skolotājs Ansis Ēcis, gaismas mākslinieks Reinis Smiltenis un citi dažādu nozaru profesionāļi.

Tāpat diskutēsim par brīvā laika pavadīšanas iespējām, vaļaspriekiem un dzīves aicinājumiem.  

Savukārt sportiskas, radošas, izglītojošās un prātu asinošās aktivitātes dienas garumā ģimenēm  nodrošinās Ogres novada pašvaldības un citu iestāžu pārstāvji.

Papildus svētku noskaņu šajās dienās radīs vairākas izstādes izstādes, gaismas nakts ĢIMENES TELPA Ogres Zilajos kalnos, kā arī jaunās un talantīgās dziedātājas BŪŪ koncerts Pilsētas skvērā.

Dalība bez maksas.

 

Sekojiet informācijai mājaslapā www.okultura.lv un Ogres novada Kultūras centra Facebook kontā, kā arī Ogres pašvaldības iestāžu informācijas kanālos.   

Aktivitātēs tiks filmēts un fotografēts. Iegūtais materiāls tiks izmantots publicitātes vajadzībām.

ĢIMENES DIENU Ogrē atbalsta Fazer Latvija, AB Parks, Latvijas Pērles un Džungļu Parks.

 

Informāciju sagatavoja:
Anete Andersone
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Ogres novada Kultūras centrs
pr PIE okc PUNKTS lv, T: 25919889

Trešdien, 1. jūnijā, klātesot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam un būvniecībā iesaistītajiem, Alūksnes Izglītības un sporta centram nosvinēti spāru svētki.

Izglītības un sporta centra izbūve sākās 2021. gada 2. jūnijā. Projektu “Izglītības un sporta centra izveide Alūksnes pilsētā”” Alūksnes novada pašvaldība īsteno kā augstas gatavības projektu ar atbalstu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas. 

Spāru svētki ir īpašs brīdis būvniecības gaitā, kad svarīgākie konstrukciju izbūves darbi jau ir pabeigti un būvniecības procesā iesaistītie var atskatīties uz paveikto. Tieši tādēļ Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers savā uzrunā pateicās par darbu un sadarbību būvniekiem – SIA “MONUM” komandai.

Publicitātes foto.

- Šī diena ir zīmīga ne tikai ar spāru svētkiem, bet arī ar to, ka vakardien valdība apstiprināja Izglītības un sporta centru papildinošo projektu – veloparka izveidi Alūksnē par 450 tūkstošiem EUR. Gan zāle, gan veloparks jauniešiem ir ļoti nepieciešami. Esam gandarīti, ka valdība saskata reģionu attīstībā un iedzīvotājos potenciālu. Ceram, ka arī nākotnē valstī saglabāsies finansējums pašvaldību augstas gatavības projektiem, - sacīja Dz. Adlers un pateicās valdībai par atbalstu Alūksnes novadam. 

SIA “MONUM” valdes loceklis Jānis Sproģis uzsvēra, ka ir gandarīts par iespēju ieguldīt darbu Alūksnes attīstībā, it īpaši tik nozīmīga objekta izbūvē, kur lielākie ieguvēji būs Alūksnes jaunie sportisti. Viņš pateicās pašvaldībai par uzticību un komandai par veiksmīgu darbu.

- Jaunā Izglītības un sporta centra atrašanās vieta no pilsētas infrastruktūras viedokļa ir izvēlēta perfekti - tas atrodas pilsētas centrā, starp Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju un Alūksnes pilsētas sākumskolu. No otras puses, būvniekiem izvēlētā vieta ir liels izaicinājums, jo teritorijā atradās purvs, bet šobrīd gandrīz ar visiem izaicinājumiem, ko radīja esošās grunts sarežģītie apstākļi, esam tikuši galā. Arī ārējie apstākļi – ģeopolitiskā situācija un pandēmija, ir būtiski skārusi būvniecības nozari, bet arī ar šiem izaicinājumiem kopā ar pasūtītāju noteikti tiksim galā, - apliecināja “MONUM” valdes loceklis Jānis Sproģis. 

Spāru svētku pasākumu klātienē apmeklēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs. Viņš pauda prieku, ka pašvaldības izmanto VARAM piedāvātos atbalsta mehānismus, lai attīstītu novada infrastruktūru un realizētu iedzīvotājiem svarīgus projektus.

- Starp ministriju un Alūksnes novadu līdz šim izveidojusies veiksmīga sadarbība, tādēļ ir gandarījums, ka novads spējis mobilizēties šī sporta centra būvniecībai, pieteicies ministrijas atbalsta programmai un atbalstu saņēmis. Ceru, ka jau gada noslēgumā tiksimies atklāšanas svētkos! Arī vakar Ministru kabinetā tika atvēlēts finansējums vairāk nekā 2 miljonu EUR apmērā, lai sporta infrastruktūras attīstība Alūksnes novada pašvaldībā turpinātos – veloparka izveidei un ceļa infrastruktūras labiekārtošanai, - spāru svētku pasākumā sacīja A. T. Plešs. 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš svētku pasākumā teica:

- Sporta infrastruktūras attīstība ir īpaši svarīga, šis stāsts ir gadiem ilgs un sapnis, kas piepildās ar rūpīgu un neatlaidīgu darbu. Stāvot ēkas spāru svētkos, man ir cerība, ka šī sporta būve atbildīs vairākām starptautiskām normām, lai var ne tikai trenēties ikdienā, bet, lai tas ir arī ceļš uz starptautisku sacensību organizēšanu. 

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans savā uzrunā atzina, ka valstī šobrīd nākas saskarties ar izaicinājumiem, kas radušies ģeopolitiskās situācijas rezultātā.

 - Mums nepieciešams nodrošināt, lai visi iesāktie infrastruktūras projekti, tostarp šis, tiktu pabeigti. Šis objekts ir sasniedzis augstāko punktu un par to visi kopā varēsim cīnīties, lai tas par katru cenu tiktu pabeigts, - sacīja K. Feldmans, novēlot iespējami drīzāku Izglītības un sporta centra nodošanu ekspluatācijā. 

Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore Līga Tomsone atzina, ka sporta skolas audzēkņi šo jauno centru ir gaidījuši visvairāk un ar ļoti lielu interesi viņi sekojot līdzi būvdarbu gaitai. Viņa novērtēja, ka jaunais sporta centrs audzēkņiem kalpos par lielu motivācija labāku rezultātu sasniegšanai. 

Pasākumā piedalījās arī alūksniete, jaunā sportiste Patrīcija Ozoliņa, kura šobrīd studē Amerikā, bet kuras sportisko sekmju pamati likti šeit. Viņa atzina, ka sporta centra izveide ir būtisks priekšnosacījums jauno sportisko talantu izaugsmei un pauda lepnumu, ka Alūksnei beidzot būs jauna un labāka sporta bāze, kur cilvēki varēs attīstīt savas spējas vēl efektīvāk.

 Svinīgā pasākuma noslēgumā spāru svētku dalībnieki atstāja katrs savu vēlējumu uz vienas no topošā Izglītības un sporta centra sienām.

Investīciju projekta ietvaros paredzēta Izglītības un sporta centra izbūve, ieskaitot tā funkcionēšanai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, Darba ielas posma pārbūvi, kā arī esošā sporta angāra nojaukšanu, ko paredzēts uzsākt jau jūnija sākumā. Daudzfunkcionālā sporta zāle sevī ietvers sporta spēļu laukumu basketbolam, volejbolam, florbolam, telpu futbolam, vieglatlētikas zonu, skrejceļus, sprinta, tāllēkšanas, augstlēkšanas un lodes grūšanas sektorus, kā arī džudo, trenažieru un vingrošanas zāles. 

Jaunā sporta infrastruktūras būve būs nozīmīgs ieguvums mācību procesa nodrošināšanai, iedzīvotāju un sporta biedrību aktivitātēm un sporta sacensību organizēšanai Alūksnes novadā. 

Darbus objektā veic SIA “MONUM”, projekta autors – SIA “BM-projekts”, būvuzraudzību nodrošina SIA “Būvuzraugi LV”. Projektu vada Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Inese Zīmele-Jauniņa. 

Foto: Evita Aploka

  

SAGATAVOJA: Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības
Centrālās administrācijas
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālruņi: 64381502; 26646749
evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
www.aluksne.lv

No 7. līdz 12. jūnijam norisināsies Dvīņu pilsētu Valkas – Valgas festivāls jeb pilsētu svētki par godu 438. gadadienai, kopš pilsētas tiesību piešķiršanas.

Kā jau katru gadu, festivāla programmā paredzētas daudzveidīgas sporta un izklaidējošas aktivitātes - koncerti, atrakcijas bērniem, sporta sacensības, Livonijas gadatirgus, plaša kultūras programma gan bērniem, gan pieaugušajiem.

10. jūnijā Valgas jaunajā centrā - populāru mākslinieku koncerts. Uzstāsies Latvijā labi pazīstamais mūziķis Lauris Reiniks, Traffic, Caater, un citi.

Sestdien, 11. jūnijā, no plkst. 10.00 Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centrā piepūšamās atrakcijas, velokarti, bet no 12.00 Putu ballīte.

Plkst. 12.00  Valkas - Valgas četrcīņas sacensību 3. posms - šosejas riteņbraukšana. Dalībniekiem tiek piedāvātas trīs distances - 30, 60 un 87 km garumā.

Savukārt, plkst. 21.00 Valkas brīvdabas estrādē notiks folkbalets "Cik Saules mūsos".

Deju izrādi veidojuši Latvijā labi zināmi un augsti novērtēti jomas profesionāļi: laikmetīgās un mūsdienu dejas horeogrāfi un dejotāji Liene Grava un Reinis Rešetins, virtuozais mūziķis un komponists Kārlis Auzāns un citi.

Pilsētas svētku noslēgumā – svētku parāde, kurā piedalīsies abu pilsētu iedzīvotāji, iestāžu, sporta un kultūras kolektīvi. Pēc gājiena -  pilsētnieku pikniks.

Plašāka informācija un svētku programma pieejama šeit: http://www.valka.lv/lv/valkas-novads-1/kultura-2/no-7-lidz-12-junijam-atzimesim-valkas-valgas-438-dzimsanas-dienu

Video aicinājums: https://youtu.be/sGt5tSwR_pA

 

Informāciju sagatavoja:
Ivo Leitis
Sabiedrisko attiecību speciālists
Valkas novada pašvaldība
Tālr.:64707486
Mob.tālr. 26444002

www.valka.lv

2. jūnijā Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš aicināja tikties pašvaldības vadības, Kultūras un tūrisma pārvaldes un Smiltenes kultūras centra pārstāvjus, lai pārrunātu iesaistīto pušu redzējumu par Jāņukalna teritorijas attīstību un definētu darba uzdevumus turpmākai rīcībai.

Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka jāsakārto ne tikai brīvdabas estrāde, bet Jāņukalns kā teritorija kopumā, un tai jābūt multifunkcionālai un pieejamai visām paaudzēm. Izskanēja vairākas teritorijas pārbūves idejas, piemēram, parka un bērnu rotaļu laukuma izveide, mūzikas un mākslas skolas, kā arī modernas kultūrvietas izbūve, kas būtu piemērota daudzveidīgu pasākumu organizēšanai. 

Ir skaidrs, ka Jāņukalna pārbūve būs finansiāli apjomīgs projekts, kas prasīs vairākus gadus, tāpēc tika spriest arī par to, kā nodrošināt pasākumu nepārtrauktību un izvietošanu vasaras sezonā līdz tam. Kā potenciālais risinājums tika izvirzīta mobilā skatuve pasākumu rīkošanai, kā arī pašas Jāņukalna estrādes izmantošana tik, cik to pieļauj tās šī brīža tehniskais stāvoklis un pārbūves darbu attīstība.

Tikšanās laikā pārrunāto ideju apkopošana ir uzticēta Smiltenes kultūras centra vadītājam Edgaram Raginskim. Darbs pie Jāņukalna attīstības plānošanas tiks turpināts, kā arī tiks organizētas tikšanās ar iedzīvotājiem, kas ir galvenie teritorijas lietotāji.

Piedalījās:
Edgars Avotiņš, Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs,
Astrīda Harju, priekšsēdētāja vietniece kultūras un sociālajos jautājumos,
Gita Mūrniece, priekšsēdētāja vietniece sadarbībai ar uzņēmējiem,
Dainis Aļeksējevs, domes deputāts,
Andris Lapiņš, Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektors,
Mārtiņš Ulāns, izpilddirektora vietnieks attīstības jautājumos,
Velga Mālkalne, Kultūras un Tūrisma pārvaldes vadītāja,
Iveta Kovtuņenko, Kultūras un Tūrisma pārvaldes Kultūras jomas vadītāja,
Zane Ērgle – Mežule, Kultūras un Tūrisma pārvaldes mārketinga un komunikācijas speciāliste,
Edgars Raginskis, Smiltenes kultūras centra vadītājs,
Evita Rauza, Smiltenes kultūras centra dekoratore.

 

Informāciju sagatavojusi: 
Madara Mūrniece
zīmolvedības un mārketinga speciāliste 

26. maijā Valmieras novada pašvaldības domes sēdē tika apstiprināti noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā pašvaldība piešķir līdzfinansējumu valsts, reģiona vai vietējās nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekļu statusā esošu dievnamu, kapelu, lūgšanu namu, kapliču, reliģisko rituālu priekšmetu un tradicionālo konfesiju dievnamu saglabāšanai un uzturēšanai Valmieras novadā.

Līdzfinansējuma saņemšanai var pieteikties reliģiska organizācija, kuras īpašumā vai valdījumā atrodas Valmieras novada teritorijā esošs valsts, reģiona vai vietējās nozīmes aizsargājams kultūras piemineklis vai tradicionālo konfesiju dievnams.

Uz pašvaldības finansiālu atbalstu no budžeta līdzekļiem var pretendēt:

  • sakrālais mantojums, kam ir pilsētvidei vai novadam raksturīga arhitektoniska vai vēsturiska vērtība;
  • sakrālais mantojums kā tūrisma objekts (t.sk. iekļauts tūrisma maršrutos), pieejams tūristiem un apmeklētājiem;
  • sakrālais mantojums, kas ir pieejams sabiedriskās dzīves un kultūras notikumu organizēšanai;
  • sakrālā mantojuma īpašniekam/valdītājam, kam ir sadarbība ar pašvaldību;
  • sakrālā mantojuma īpašniekam/valdītājam, kam ir nokārtotas visas saistības ar pašvaldību.

Finansiālu atbalstu var saņemt sakrālā mantojuma izpētei būvprojektu izstrādei, konservācijai, restaurācijai, atjaunošanai vai pārbūvei, remontu darbu veikšanai, labiekārtošanai un uzturēšanai.

Sakrālā mantojuma saglabāšanai viena pieteikuma līdzfinansējuma apmērs nav lielāks par 15 000 EUR gadā.

Pieteikumus var iesniegt līdz 2022. gada 15. jūnija plkst. 17.00 elektroniski, e-pasts: pasts PIE valmierasnovads PUNKTS lv  vai pašvaldības Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrā, vai pa pastu, adrese: Lāčplēša iela 2, Valmiera, Valmieras novads, LV‑4201.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām sazināties ar Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāju, Valmieras Kultūras centra direktoru Tomu Upneru pa tālr. 26582825 vai e-pastu: toms.upners PIE valmierasnovads PUNKTS lv .

Noteikumi un veidlapas ir pieejamas šeit.

 

Informāciju sagatavoja:
Marija Melngārša
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr. 26351628

Ceturtdien, 2. jūnijā, tiešsaistē tikās Valmieras novada pašvaldības un Ukrainas pilsētas Čerkasi pašvaldības vadības pārstāvji, lai sāktu veidot sadraudzības saites starp abām pilsētām.

Kopš Krievijas iebrukuma Valmiera pilsēta un novads ir aktīvi iesaistījušies palīdzības sniegšanā Ukrainai, nosūtot palīdzības kravas un uzņemot bēgļus. Starp vairākiem simtiem bēgļu, kas raduši patvērumu Valmierā, ir arī jaunie basketbolisti no Čerkasiem.

“Mums bija sirsnīga un produktīva tikšanās tiešsaistē ar Čerkasu mēru Anatoliju Bondarenko un viņa komandu, kurā informējām par to, kā ukraiņi ir iejutušies Valmierā. Tikšanās laikā arī pārrunājām plašākas sadarbības iespējas starp abām pašvaldībām sporta, izglītības, kultūras un uzņēmējdarbības jomā.

Bijām vienisprātis, ka Ukraina pašlaik cīnās ne tikai par savu, bet arī Latvijas un visas Eiropas brīvību. Latvijas vārdā apliecināju stingru atbalstu Ukrainai un apņēmību tai palīdzēt dažādos veidos līdz pilnīgai uzvarai,” par tikšanos stāsta Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Anatoliju Bondarenko pauda lielu pateicību Valmierai un visai Latvijas tautai par atbalstu Ukrainai cīņā par brīvību. Pilsētas mērs pastāstīja, ka Čerkasu apgabals pašlaik neatrodas karadarbības zonā. Viņš pateicās Valmierai par palīdzības piedāvājumu, taču norādīja, ka pašlaik tā ir daudz vairāk nepieciešama karā izpostītajām pilsētām un apgabaliem. Arī Čerkasu pilsēta ir aktīvi iesaistījusies palīdzības sniegšanā karā cietušajiem reģioniem un ir uzņēmusi vairākus tūkstošu bēgļu.

Tikšanās noslēgumā abu pašvaldību vadītāji vienojās par abpusēju interesi turpināt veidot sadraudzības saites starp pilsētām. Jānis Baiks uzaicināja Čerkasu pašvaldības delegāciju apmeklēt Valmieras 739. dzimšanas dienas svinības 22. – 24. jūlijā.

Čerkasi ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Čerkasu apgabala centrs. Tā atrodas Dņepras labajā krastā pie Kremenčukas ūdenskrātuves, 190 km no galvaspilsētas Kijevas. Valmieras un Čerkasu pilsētas ir vienaudzes. Lai arī apdzīvotas vietas tagadējās pilsētas vietā bijušas arī senāk, par Čerkasu dibināšanas gadu uzskata 1284. gadu. Pilsētai ir bijusi svarīga loma ukraiņu nācijas veidošanās procesā. Pašlaik Čerkasi ir nozīmīgs kultūras, izglītības un industriālais centrs, kurā dzīvo ap 270 tūkstošiem iedzīvotāju.

 

Informāciju sagatavoja:
Dzintars Močs
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas

“Kopienas ceļš noteikti ir nācis ar pieredzi. Ir teiciens – paēdušais nepaēdušo nesapratīs. Kopienas atslēgas vārds ir sapratne. Mēs vairāk izprotam šo cilvēku sajūtas. Kā viņš jūtas ikdienā, ko viņš spēj, kādas ir viņa vajadzības. Varam iet pa ceļu reizē un skatīties, kas mums vēl jādara,” saka Evija Grava, biedrības “Cerību spārni” pārstāve.

Dienas aprūpes centra, specializēto darbnīcu dalībniekus un grupu dzīvokļu mājā "Spārē" Cēsu novadā dzīvojošos cilvēkus vieno kopīgs redzējums un darbošanās. Kā paši atzīst un lepojas – ikdienā visi dzīvo saliedēti – paļaujoties, sniedzot un saņemot atbalstu, attīstot sevi un vietu apkārt.

Turpinot projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros uzsākto video stāstu sēriju par Vidzemes pašvaldībās izveidoto atbalstu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kopā ar režisoru Kārli Anitenu agrā pavasarī ar vēl pēdējiem sniegotajiem skatiem paviesojāmies “Spārē”, lai aprunātos. Nu aicinām arī jūs iepazīties ar viņu stāstu.



Valmieras novads ir atpazīstams ar senām saimniekošanas tradīcijām. Valstspilsēta Valmiera ir Vidzemes biznesa centrs, jo šeit atrodas vairums Vidzemes lielāko ražošanas uzņēmumu. Lai iepazītu Valmieras novada iedzīvotāju saimniekošanas un darba tikumu, ir izveidota interaktīva karte, kurā ir iekļauti jau vairāk nekā 40 Valmieras novada uzņēmēji, kuri piedāvā uzņemt viesus un rīkot meistarklases savās saimniecībās un uzņēmumos.

Mājražotāji parādīs savu saimniecību, atklās saimniekošanas noslēpumus un pacienās ar īstiem lauku labumiem – medu, pienu, kaņepju sviestu, sēnēm, āboliem un smiltsērkšķiem. Savukārt, amatnieki iepazīstinās ar savu arodu un ļaus arī izmēģināt pašiem. Uzzināsiet kā top saldējums, kā gatavo mājas vīnus un stellēs auž audumus.

Valmieras novada administratīvajā centrā – valstspilsētā Valmierā, jau kopš 20. gadsimta vidus koncentrējas lielākie ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi Vidzemes reģionā un arī valstī, kas ir atpazīstami arī ārpus valsts robežām. Valmieras uzņēmumi ir vienu no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem reģionā, nodarbinot ne tikai pilsētas, bet arī novada iedzīvotājus.

Saražotās produkcijas un eksporta apjomā uz vienu iedzīvotāju Valmieras pilsēta ir otrā vadošā valstī, divas reizes pārsniedzot vidējo rādītāju Latvijā.

Valmieras novads ir apņēmies turpināt izaugsmi, veicinot uzņēmējdarbības attīstību un veidojot dinamisku vidi. Spēcīgi uzņēmumi, labvēlīga uzņēmējdarbības vide, ārējo tiešo investīciju piesaiste, konsekventa atbalsta sistēma un cieša sadarbība starp uzņēmējiem, izglītības iestādēm un pašvaldību ļaus veidot Valmieras novadu par zināšanu, talantu un biznesa centru, kur ekspertiem, investoriem un uzņēmējiem justies gaidītiem.

Aicinām doties ceļā iepazīt Valmieras novadu, lai atpūstos un uzzinātu gan par dzīvi laukos un mazpilsētās, gan Valmierā – būt daļai no Valmieras novada lepošanās stāsta, kurā ik katra vieta un saimniekošanas tradīcijas izceļas ar ko īpašu, sajust, kur slēpjas Latvijas lauku burvība un īstens saimniekošanas gars.

Pašvaldība aicina Valmieras novada meistarklašu piedāvājuma veidošanā iesaistīties arī jaunus dalībniekus, sazinoties ar uzņēmējdarbības speciālisti Valmieras novadā Gunu Ķiberi pa tālruni 2946488 vai e-pastu guna.kibere PIE valmierasnovads PUNKTS lv.

Interaktīvā karte ir pieejama šeit vai mājaslapā www.valmierasnovads.lv – Attīstība – Uzņēmējdarbība – Viesu un meistarklašu vietas Valmieras novadā.

Informāciju sagatavoja:
Marija Melngārša
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr. 26351628

21. jūnijā plkst.16.00 Valmieras dabiskajā pļavā "Maģistrāle pļava" tiks ieskandēti vasaras saulgrieži. Organizatori vasaras saulgriežu laikā aicina atcerēties un apjaust, ka dabiska pļava ir nozīmīga ekosistēma kā laukos, tā pilsētā. Ziedošās pļavas ir piemērota vide pilsētas iedzīvotāju atpūtai un aktivitātēm.

Pasākumā folkloriste Guna Medne stāstīs par Jāņu zāļu nozīmi, mītiskumu, ko pīt vainagos un kompozīcijās, par ticējumiem un to pielietojumu, kā arī stāstījumu papildinās ar kokles spēli.

Savukārt floriste Anete Muižniece vadīs meistarklasi Jāņu pušķu un vainagu kompozīciju veidošanā. Dalībniekiem lūgums līdzi ņemt ziedus vainagu un pušķu darināšanai un segas, kur piesēst. Ziedus un zaļos augus pirms tam ieteicams ievietot ūdenī uz 12 stundām.

Objekts "Maģistrāle pļava" ir Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas radīts projekts, kur kultivētu pļavu pakāpeniski iecerēts attīstīt par dabisku pļavu, vienlaikus piedāvājot to kā vides un cilvēka mijiedarbības mācību vidi, vietu, kur konfrontēt sevi ar dabiskas un mākslīgi veidotas vides atšķirībām, dabiskās pļavas daudzveidību pret kultivēta zāliena vienveidību.

Saulgriežu ieskandināšana notiek, pateicoties Valmieras novada pašvaldības kultūras, sporta un nometņu konkursā iegūtajam finansējumam.

 

Norises laikā var tikt fotografēts/ filmēts.

 

Informāciju sagatavoja:

Inga Rokpelne,

Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas kultūras projektu vadītāja

29. jūnijā plkst. 14:00 Valkas bibliotēka aicina ikvienu interesentu uz grāmatas “Valstsvīrs Voldemārs Roberts Zāmuels” atvēršanu Valkas novadpētniecības muzejā.

Saruna par Latviešu pagaidu nacionālās padomes vadītāju, rosīgu sabiedrisko darbinieku, politiķi, advokātu un īstu Latvijas patriotu Voldemāru Robertu Zāmuelu būs saistoša tiem iedzīvotājiem, kuriem interesē savas pilsētas  un Latvijas vēsture. Grāmatas atvēršanā piedalīsies izdevējs, apgāda “Jumava” valdes priekšsēdētājs Juris Visockis, grāmatas pēcvārda autors, Valkas novada pašvaldības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes maģistrantūras studentes Laura Kļaviņa un Megija Alksne.

Voldemārs Roberts Zāmuels ir nozīmīga persona ne vien Latvijas neatkarības idejas lološanā un realizācijā, bet arī Valkas pilsētas vēsturiskajā attīstībā, īpaši laikā, kad notika Valkas dalīšana starp Latvijas un Igaunijas valstīm. Grāmatas autors Ēriks Jēkabsons atklāj: “Viņš [V. R. Zāmuels] arī raksturoja situāciju, kāda izveidojusies pēc šķīrējtiesas lēmuma, un aicināja piešķirt 50 miljonus Latvijas rubļu “Jaunās Valkas izkopšanai”, runu noslēdzot ar vārdiem: “Vecā Valka no mums atšķirta, lai dzīvo Jaunā Valka!”.”

Grāmatas “Valstsvīrs Voldemārs Roberts Zāmuels” autors ir vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors, vairāku grāmatu autors Ēriks Jēkabsons.   

 

 

Informāciju sagatavoja:

Līga Tetere

Valkas novada Centrālās bibliotēkas direktore

Tālr. 26333466

 

Ivo Leitis

Sabiedrisko attiecību speciālists

Valkas novada pašvaldība

Tālr.:64707486

Mob.tālr. 26444002

www.valka.lv

8. jūlijā pulksten 20.00 grupa ProVince Ogrē atklās brīvdabas koncertciklu SKVĒRA KONCERTI, kas uz Ogres Pilsētas skvēra skatuves, norisināsies 7 piektdienu vakarus.

Koncerti notiks brīvā dabā, ļaujot to apmeklētājiem bez maksas baudīt Latvijā zināmu mūziķu sniegumu pašā pilsētas sirdī.

Koncertciklā uzstāsies grupas ProVince, My Radiant You, dziedātāja KATO, grupa The Rolltones, mūziķi Gints Cālītis un Ronalds Briežkalns, dziedātājs Miks Dukurs un grupa Audiokvartāls. Koncertu apmeklējums būs bez maksas.

 

Koncertcikla SKVĒRA KONCERTI programma:

8. jūlijs 20.00

Grupa ProVince

 

15. jūlijs 20.00

Grupa My Radiant You

 

22. jūlijs 20.00

Dziedātāja KATO

 

29. jūlijs 20.00

Grupa The Rolltones

 

5. augusts 20.00

Muzikālā apvienība Gints Cālītis un Ronalds Briežkalns 

 

12. augusts 20.00

Mūziķis Miks Dukurs

 

22.00

Grupa Audiokvartāls

 

Koncerti norisināsies Ogrē, Pilsētas skvērā, kas atrodas Brīvības ielas un Bērzu alejas krustojumā.  Koncertu apmeklējums bez maksas. 

Informāciju sagatavoja:

Anete Andersone

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Ogres novada Kultūras centrs

pr PIE okc PUNKTS lv, T: 25919889

Aizvadītajā nedēļā, no 12.-15. jūnijam, Līgatnē un Augšlīgatnē norisinājās ar projektu “Kultūrplānošana lauku reģionu attīstībai” (turpmāk-RurCultural) saistītas norises. Šajā starptautiskajā projektā, kuru vada Dānijas Kultūras institūts, trīs Eiropas vietās (Latvijā, Lietuvā, Dānijā) tiek veiktas dažādas ar kartēšanu saistītas aktivitātes. Vidzemes plānošanas reģions ir viens no partneriem, un Līgatne Vidzemē ir izvēlēta par vienu no pilotteritorijām.

Līgatnē un Augšlīgatnē vairākas dienas darbojās projekta RurCultural eksperte Līva Kreislere, arhitekte un urbāniste. Viņa tikās ar vietējās kopienas pārstāvjiem, tūrisma un viesmīlības jomas uzņēmējiem, Līgatnes apvienības pārvaldē, tās struktūrvienībās un uzņēmumos strādājošajiem. Sarunās tika aplūkoti dažādi jautājumi. Piemēram, kā sarunas dalībnieki uztver savu dzīvesvietu vai vietu biznesam, ko vēlas šajā vietā mainīt un attīstīt, kā to “lieto”, kādi ir sapņi, tradīcijas, kultūra un vērtības. Eksperte centās izzināt Līgatni un Augšlīgatni, iepazīt ieinteresētās puses. Viņa lūkoja uzzināt vietējos resursus, problēmas un intereses. L. Kreislerei radās jauns skatījums un sapratne, ko projekta ietvaros pētīt vairāk un attīstīt.

      

No kreisās - dabas ainava Līgatnē, saruna ar vietējiem iedzīvotājiem. Foto: L. Kreislere/Z. Kaķe 

Projekts RurCultural balstās uz kultūrplānošanas pieeju. Kas ir kultūrplānošana? Tā nav kultūras aktivitāšu plānošana, kā varētu šķist pēc nosaukuma, bet gan pilsētplānošana caur kultūras un mākslas aktivitātēm, organizācijām un māksliniekiem. Kultūrplānošana cenšas paplašināt kultūras jēdzienu un izpratni tieši pilsētas kontekstā, lai plānošanas dokumentos radītu vietu arī dažādām mazajām vietējām kultūras aktivitātēm un institūcijām, kas nav tieši saistītas ar pašvaldību darbību, taču ir vitālas, lai pilsētas būtu enerģiskas, aicinošas un patīkamas dzīvošanai. Tās mērķis ir parādīt, ka ilgtspējīgai pilsētas apkaimju un teritoriju attīstībai ir nepieciešama cieša saistība ar dažādām nozarēm, sadarbība dažādās jomās (sociālā, vide, ekonomika, kultūra u.c.). Galvenais ierosinātājs pārmaiņām ir vietējās pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās. Kultūrplānošana kā pieeja ir vērsta uz iedzīvotājiem, viņu vēlmēm un ciešu iesaisti procesos. Tā ļauj attīstīt teritoriju, ceļot tās sociālo un radošo kapitālu.

    

No kreisās - tikšanās ar "Pavāru mājas" saimnieku Ēriku Dreibantu, saruna ar "Vienkoču parka" izveidotāju Rihardu Vidzicki. Foto: Z. Kaķe

L. Kreislere saka: “Šī metode mēģina iet pret pilsētas [teritorijas] pārdošanas ideju. Tās mērķis ir aktivizēt pilsētu. Pašā centrā ir pilsoniskā iesaiste. Pieeja vedina pašvaldības un industrijas domāt, ka kultūra var būt platforma, kur satiekas iedzīvotāji, lai diskutētu. Ir lietas, kas nav “monetizējamas” - dzīves kvalitāte, piesaiste vietai, demokrātijas procesi. Tam palīgā nāk kultūra.” Sarunās dažu dienu laikā tika uzzināts daudz, dažādi viedokļi. L. Kreislere uzsver: “Kartējot vietas, var ieraudzīt jaunus resursus un konfliktus, kurus paši iedzīvotāji ikdienā bieži pat nepamana.” Kultūras kartēšanas aktivitātes tiks turpinātas.

    

No kreisās - saruna ar Līgatnes apvienības pārvaldes saimniecības vadītāju Egilu Kurpnieku, viesošanās pie Līgatnes vīna darītavas saimnieka Ainara Vanaga. Foto: Z. Kaķe

Tāpat kā Līgatnē kultūrplānošanas metode tiek testēta Papilē (Papilė) Lietuvā un Bilundā Dānijā. Projekta eksperti uzsver, ka katrai vietai ir sava specifika. Līgatnes unikalitāti veido kādreizējā industrija (Līgatnes papīrfabrika, ķiveru fabrika jeb “kasku cehs” u.c.), kas šeit tiek “pielūgta”, vēsturiskā apbūve un daudzveidīgā daba. Šajā vietā ir jūtama spēcīga kultūras un tradīciju klātbūtne. Visi iesaistītie uzsvēra, ka Līgatne strauji mainās - ienāk jauni cilvēki, investori, tiek sakārtota vide, rodas jaunas tradīcijas, kultūra paliek daudzveidīgāka.

Kontekstam – projekts RurCultural ir radies balstoties uz zināšanām, kas tika kultivētas un testētas INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projektā UrbCulturalPlanning (2019-2021) tādās pilsētās kā Rīga, Viļņa, Gdaņska, Ķīle, Pori u.c. Vairāk informācijas: www.urbcultural.eu. Projektā RurCultral trīs partnervalstis veido kultūras kartēšanas aktivitātes, lai pieteiktu ilgtermiņa projektu ES finansējumam. RurCultral ir saņēmis Baltijas jūras valstu padomes (CBSS) Sekretariāta Projektu atbalsta fonda (PSF) finanšu atbalstu.

*Ilustrācijai ievadā izmantota L. Kreisleres fotogrāfija.

 

Papildu informācijai: Eva Meijere, projekta RurCultural vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS PROJEKTA ZIŅAS

---

Alūksnes novada pašvaldība izsludina konkursu pieaugušo neformālās izglītības programmu līdzfinansējuma piešķiršanai, lai nodrošinātu novada iedzīvotājiem mūžizglītības pasākumu pieejamību, veicinātu kopienu ikdienas dzīvi un veicinātu sociālo iekļaušanu.

 

Alūksnes novada pašvaldība aicina novada iestādes, biedrības, komersantus un saimnieciskās darbības veicējus pieteikt konkursam neformālās izglītības programmas (meistarklases, kursi, apmācības, motivācijas programmas u.c.) divos prioritāros virzienos: uzņēmējpratības un pašnodarbinātības veicināšana, sociālās izolētības mazināšana lauku teritorijās. Programmu mērķauditorija ir Alūksnes novada iedzīvotāji no 21 gada vecuma un tās būs jāīsteno no 2022. gada 1. augusta līdz 30. novembrim.

Pašvaldība līdzfinansēs neformālās izglītības programmu līdz 660 EUR apmērā. Līdzfinansējumā iekļauta atlīdzība lektoriem, finansējums programmas īstenošanai nepieciešamo saimniecības preču un/vai kancelejas materiālu iegādei. Iesniegtās programmas izvērtēs pašvaldības izpilddirektora izveidota komisija, un pašvaldība līgumu noslēgs ar īstenotāju, kurš vērtēšanā ieguvis augstāko punktu skaitu.

Aicinām programmas iesniegt Alūksnes novada pašvaldībā līdz 2022. gada 20. jūlija plkst. 17.00, pieteikumus nosūtot uz e-pastu dome PIE aluksne PUNKTS lv, pa pastu Alūksnes novada pašvaldībai Dārza  ielā 11, Alūksnē, Alūksnes novadā, LV-4301, vai arī iesniedzot klātienē Alūksnes novada Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā Dārza ielā 11. Konkursa nolikums, kā arī iesniegums un programmas pieteikuma veidlapa atrodami pašvaldības tīmekļa vietnē www.aluksne.lv sadaļā Konkursi.

"Šis ir pirmais gads, kad Alūksnes novada pašvaldības budžetā mūžizglītības programmai apstiprinātais finansējums ir 2000 EUR. Tiekoties ar iedzīvotājiem dažādās sanāksmēs un forumos, diskutējot par izglītības mūža garumā ietekmi uz cilvēka dzīves kvalitāti, analizējot sabiedrības attieksmi un ieinteresētību, pašvaldība mūžizglītības virzienu ir iekļāvusi kā būtisku sastāvdaļu novada Attīstības programmā. Mūžizglītība nozīmē dzīvot ar skatu nākotnē – prast pieņemt un radoši atrisināt krīzes situācijas vai adaptēties jaunā, citā vidē, izzināt, kā labāk dzīvot labākā pasaulē. Tai ir būtiska loma, gan domājot par ilgtspējīgu attīstību, gan attīstības jeb globālās izglītības jautājumu iekļaušanu izglītošanās procesā. Attīstības jeb globālā izglītība ir nozīmīgs veids, kā palīdzēt cilvēkiem saprast notiekošo tuvā un tālā apkārtnē un mācīt izmantot iespējas, ko sniedz mūsdienu pasaule. Šāda veida izglītībai jāmudina cilvēkus ar atbildību rīkoties ikdienas dzīvē un realizēt sevi saskaņā ar sociālo, kultūras, ekonomisko un dabas vides situāciju sev apkārt," mūžizglītības nozīmi uzsver Līga Langrate, Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece attīstības un investīciju piesaistes jautājumos.

Informāciju sagatavoja:
Monta MELZOBA,
Alūksnes novada pašvaldības
Centrālās administrācijas praktikante

Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības
Centrālās administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālruņi: 64381502; 26646749
evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv

www.aluksne.lv

.

16. jūlijā teiksmainā Burtnieku ezera krastā, laukumā pie laivu piestātnes notiks Burtnieku ezera svētki. No plkst. 10.00  līdz 16.00 notiks “Novada Garša” pārtikas mājražotāju tirgus. Tirgotājus aicinām apmeklēt “Novada Garša” mājaslapu www.novadagarsa.lv/pasakumi, kur atrodama pieteikšanās anketa.

 

Šovasar Latvijas novados ciemosies “Novada Garša”, kas sola Burtnieku ezera svētku apmeklētājiem dažādu garšu baudījumus zandarta un asara pagatavošanas meistarklasē Daigas Siliņas vadībā un  zivju kūpināšanas meistarklasē Roberta Pelša uzraudzībā. Zemnieku saimniecība “Enksāres” piedāvās degustācijai brekša zupu. Makšķerēšanas entuziasti un iesācēji varēs pilnveidot makšķerēšanas prasmes profesionāļu vadībā, bet muzikālu sveicienu dāvinās duets “Mediante”.

‘’Novada Garša’’ ir Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) radīts pasākums ar mērķi atrast un iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus un viesus ar gada labākajiem vietējās produkcijas ražotājiem, mājražotājiem un ēdiena gatavotājiem. LLKC vēlas parādīt, ka Latvijas novadu zemnieki un pārtikas ražotāji ir mūsdienīgi gan piedāvājumā, gan sadarbībā, gan domāšanā, ka katrā Latvijas novadā ir brīnišķīgi un radoši mājražotāji, saimnieces, mūsdienīgi konditori, šefpavāri, kafejnīcas un restorāni, krogi un virtuves, kuros būtu vērts iegriezties, apmeklējot kādu no Latvijas novadiem.

Savukārt no plkst. 10.00 līdz 18.00 paredzēta varena tirgošanās. Aicinām amatniekus pieteikties līdz 11. jūlijam, aizpildot anketu šeit: https://forms.gle/o3skGTjajX72EDpB6.

Kontaktpersona ir Ilona Kalniņa, Rencēnu kultūras nama vadītāja, tālr.29183069, e-pasts: ilona.kalnina.buapv PIE valmierasnovads PUNKTS lv

Svētku apmeklētājus izklaidēs kruīza braucieni ar pontonlaivu “Made Marija”, “Vidzemes laivas” nodrošinās SUP dēļus, kajakus un vizināšanos ar laivām. Bērnus iepriecinās radošās darbnīcas, piepūšamās atrakcijas, ūdensbumbas un  “Mārtiņa Burbuļi”.

Sagaidāmas ari sportiskas aktivitātes – alpīnisma atrakcijas un izjādes ar zirgiem, kā arī MTB velobrauciens “Apkārt Burtnieku ezeram”, kura starts un finišs būs Burtnieku muižas parkā.

Dienas izskaņā, plkst. 20.00 pie Burtnieku ezera notiks koncerts, kurā skatītājus priecēs IGO un muzikālā apvienība “Vējturi”. Ieeja bez maksas. Uz tikšanos Burtnieku ezera svētkos!

Foto – Jānis Ešmanis

Informāciju sagatavoja:
Ginta Gailīte
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr. 64715660

.

Turpinot veiksmīgi iesākto brīvdabas kino vakaru tradīciju, arī šogad Valmiermuižā būs iespēja viesoties piecos notikumos, kuros baudīt Latvijas kino meistardarbus, kā arī izzināt filmu tapšanas aizkulises, tiekoties ar filmu pārstāvjiem. Sākot jau ar 30. jūniju, kad tiks izrādīta filma „Bedre", Valmiermuižas parkā aicina kino mīļus, lai kopā varētu baudīt kvalitatīvu kino.

30. jūnijā plkst. 21.00 spēlfilma „Bedre" un tikšanās ar režisori Daci Pūci. Filma „Bedre" veidota pēc Janas Egles stāstu motīviem. Tās centrā ir desmitgadīgais Markuss, kuram jāpielāgojas jaunajai dzīvei laukos pie omes. Pēc incidenta ar kaimiņu meiteni Emīliju ciema iedzīvotāji uz zēnu sāk lūkoties ar neiecietību un aizdomām, līdz nejaušības rezultātā viņš atrod patvērumu pie noslēpumainā vientuļnieka Jūrnieka, kurš dzīvo meža nomalē.


14. jūlijā plkst. 21.00 spēlfilma „Ūdens garša" un tikšanās ar režisoru Matīsu Kažu. Komēdijas stāsta pamatā ir Katrīna, kura ir žurnāliste, kas pēta noslēpumainu organizāciju, kuru vada plašu popularitāti ieguvušais Meistars. Kad Katrīna uzzina par shēmām, kas stāv aiz Meistara biedrības – „Ūdens mājas", viņa nolemj to izmeklēt un sabiedrību informēt par patiesībā notiekošo, kas slēpjas aiz miljonu eiro vērtā Meistara projekta, kur cilvēki sevi attīra ar īpaši strukturēta ūdens spēku. Taču Katrīna uzzina, ka organizācijā aktīvi ir iesaistījusies arī viņas meita, kura ir pārliecināta par ūdens spēku.

28. jūlijā plkst. 21.00 spēlfilma „Wild East. Kur vedīs ceļš" un tikšanās ar filmas veidotājiem. Filmas darbība risinās 19. gadsimta otrajā pusē, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava. Eva ir aristokrāte, jauniete, kura uzaugusi baltvācu barona aizbildnībā. Īsi pirms plānotajām laulībām ar kādu savdabīgu Vīnes grāfu Eva un viņas guvernante Magda nolemj pretoties barona iecerēm un iecer bēgšanas plānu. Taču notiekošajā negaidīti iesaistās latviešu zemnieks Mikus, kuru nu tur aizdomās par jaunās dāmas nolaupīšanu. Barona rokaspuiši, valsts kriminālizmeklētājs, ungāru kovbojs un citi varoņi dodas ceļā, lai pazudušos jauniešus atrastu, jo Eva, kā izrādās, ir lielu bagātību mantiniece.

11. augustā plkst. 21.00 spēlfilma „Spogulī" un tikšanās ar režisori Lailu Pakalniņu.
Filmas pamatā ir brāļu Grimmu pasakas motīvi, tikai filmas daiļā Sniegbaltīte izaug sporta zālē, jo viņas tēvs ir krosfita treneris, bet ļaunā pamāte – fanātiska šī sporta veida cienītāja. Kad Sniegbaltīte izaug, viņa sāk pārspēt pamāti, kas pamāti pamudina īstenot ļaunu un nelietīgu plānu, lai atbrīvotos no nevēlamās konkurentes. Īpaši filmu izceļ paņēmiens, kādā filma uzņemta, un tā ir selfiju jeb pašfoto tehnika.

25. augustā plkst. 21.00 spēlfilma „Nemierīgie prāti" un tikšanās ar vienu no filmas režisoriem – Lauri Ābeli. Stāsts par diviem brāļiem, laikmetīgajiem māksliniekiem, kuru attiecības un dzīves ritms eskalējas laikā, kad brāļi veido darbus savai personālizstādei. Bohēmiskais dzīvesveids un mākslinieciskās provokācijas ierauj varoņus notikumu virpulī, starp kuriem ir cietums, psihoneiroloģiskā slimnīca un ciemošanās pie sāmu šamaņiem, procesā zaudējot robežas starp normalitāti un vājprātu.

Brīvdabas kino vakaros dalība ir bez maksas. Droši ņemt līdzi pledus, lai filmas baudīšana būtu tīkamāka. Līdzās esošajā Valmiermuižas alus tirgotavā būs iespējams iegādāties uzkodas un spirdzinājumus.

Rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmieras novads un Valmiermuižas alus darītava. Projekts „Katram pa saujai kino brīvā dabā" (projekta Nr. 19-09-AL29-A019.2204-000008) īstenots Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākuma: 19.2 „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju" aktivitātes: 19.2.2 „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas" ietvaros, caur biedrību „No Salacas līdz Rūjai".

Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798.

.

Turpinot veiksmīgi iesākto brīvdabas kino vakaru tradīciju, arī šogad Valmiermuižā būs iespēja viesoties piecos notikumos, kuros baudīt Latvijas kino meistardarbus, kā arī izzināt filmu tapšanas aizkulises, tiekoties ar filmu pārstāvjiem. Sākot jau ar 30. jūniju, kad tiks izrādīta filma „Bedre”, Valmiermuižas parkā aicina kino mīļus, lai kopā varētu baudīt kvalitatīvu kino.

30. jūnijā plkst. 21.00 spēlfilma „Bedre” un tikšanās ar režisori Daci Pūci. Filma „Bedre” veidota pēc Janas Egles stāstu motīviem. Tās centrā ir desmitgadīgais Markuss, kuram jāpielāgojas jaunajai dzīvei laukos pie omes. Pēc incidenta ar kaimiņu meiteni Emīliju ciema iedzīvotāji uz zēnu sāk lūkoties ar neiecietību un aizdomām, līdz nejaušības rezultātā viņš atrod patvērumu pie noslēpumainā vientuļnieka Jūrnieka, kurš dzīvo meža nomalē.

14. jūlijā plkst. 21.00 spēlfilma „Ūdens garša” un tikšanās ar režisoru Matīsu Kažu. Komēdijas stāsta pamatā ir Katrīna, kura ir žurnāliste, kas pēta noslēpumainu organizāciju, kuru vada plašu popularitāti ieguvušais Meistars. Kad Katrīna uzzina par shēmām, kas stāv aiz Meistara biedrības – „Ūdens mājas”, viņa nolemj to izmeklēt un sabiedrību informēt par patiesībā notiekošo, kas slēpjas aiz miljonu eiro vērtā Meistara projekta, kur cilvēki sevi attīra ar īpaši strukturēta ūdens spēku. Taču Katrīna uzzina, ka organizācijā aktīvi ir iesaistījusies arī viņas meita, kura ir pārliecināta par ūdens spēku.

28. jūlijā plkst. 21.00 spēlfilma „Wild East. Kur vedīs ceļš” un tikšanās ar filmas veidotājiem. Filmas darbība risinās 19. gadsimta otrajā pusē, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava. Eva ir aristokrāte, jauniete, kura uzaugusi baltvācu barona aizbildnībā. Īsi pirms plānotajām laulībām ar kādu savdabīgu Vīnes grāfu Eva un viņas guvernante Magda nolemj pretoties barona iecerēm un iecer bēgšanas plānu. Taču notiekošajā negaidīti iesaistās latviešu zemnieks Mikus, kuru nu tur aizdomās par jaunās dāmas nolaupīšanu. Barona rokaspuiši, valsts kriminālizmeklētājs, ungāru kovbojs un citi varoņi dodas ceļā, lai pazudušos jauniešus atrastu, jo Eva, kā izrādās, ir lielu bagātību mantiniece.

11. augustā plkst. 21.00 spēlfilma „Spogulī” un tikšanās ar režisori Lailu Pakalniņu. Filmas pamatā ir brāļu Grimmu pasakas motīvi, tikai filmas daiļā Sniegbaltīte izaug sporta zālē, jo viņas tēvs ir krosfita treneris, bet ļaunā pamāte – fanātiska šī sporta veida cienītāja. Kad Sniegbaltīte izaug, viņa sāk pārspēt pamāti, kas pamāti pamudina īstenot ļaunu un nelietīgu plānu, lai atbrīvotos no nevēlamās konkurentes. Īpaši filmu izceļ paņēmiens, kādā filma uzņemta, un tā ir selfiju jeb pašfoto tehnika.

25. augustā plkst. 21.00 spēlfilma „Nemierīgie prāti” un tikšanās ar vienu no filmas režisoriem – Lauri Ābeli. Stāsts par diviem brāļiem, laikmetīgajiem māksliniekiem, kuru attiecības un dzīves ritms eskalējas laikā, kad brāļi veido darbus savai personālizstādei. Bohēmiskais dzīvesveids un mākslinieciskās provokācijas ierauj varoņus notikumu virpulī, starp kuriem ir cietums, psihoneiroloģiskā slimnīca un ciemošanās pie sāmu šamaņiem, procesā zaudējot robežas starp normalitāti un vājprātu.

Brīvdabas kino vakaros dalība ir bez maksas. Droši ņemt līdzi pledus, lai filmas baudīšana būtu tīkamāka. Līdzās esošajā Valmiermuižas alus tirgotavā būs iespējams iegādāties uzkodas un spirdzinājumus.

Rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmieras novads un Valmiermuižas alus darītava. Projekts „Katram pa saujai kino brīvā dabā” (projekta Nr. 19-09-AL29-A019.2204-000008) īstenots Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākuma: 19.2 „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes: 19.2.2 „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” ietvaros, caur biedrību „No Salacas līdz Rūjai”.

 

Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv">kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798.

Turpinot veiksmīgi iesākto brīvdabas kino vakaru tradīciju, arī šogad Valmiermuižā būs iespēja viesoties piecos notikumos, kuros baudīt Latvijas kino meistardarbus, kā arī izzināt filmu tapšanas aizkulises, tiekoties ar filmu pārstāvjiem. Sākot jau ar 30. jūniju, kad tiks izrādīta filma „Bedre”, Valmiermuižas parkā aicina kino mīļus, lai kopā varētu baudīt kvalitatīvu kino.

30. jūnijā plkst. 21.00 spēlfilma „Bedre” un tikšanās ar režisori Daci Pūci. Filma „Bedre” veidota pēc Janas Egles stāstu motīviem. Tās centrā ir desmitgadīgais Markuss, kuram jāpielāgojas jaunajai dzīvei laukos pie omes. Pēc incidenta ar kaimiņu meiteni Emīliju ciema iedzīvotāji uz zēnu sāk lūkoties ar neiecietību un aizdomām, līdz nejaušības rezultātā viņš atrod patvērumu pie noslēpumainā vientuļnieka Jūrnieka, kurš dzīvo meža nomalē.

14. jūlijā plkst. 21.00 spēlfilma „Ūdens garša” un tikšanās ar režisoru Matīsu Kažu. Komēdijas stāsta pamatā ir Katrīna, kura ir žurnāliste, kas pēta noslēpumainu organizāciju, kuru vada plašu popularitāti ieguvušais Meistars. Kad Katrīna uzzina par shēmām, kas stāv aiz Meistara biedrības – „Ūdens mājas”, viņa nolemj to izmeklēt un sabiedrību informēt par patiesībā notiekošo, kas slēpjas aiz miljonu eiro vērtā Meistara projekta, kur cilvēki sevi attīra ar īpaši strukturēta ūdens spēku. Taču Katrīna uzzina, ka organizācijā aktīvi ir iesaistījusies arī viņas meita, kura ir pārliecināta par ūdens spēku.

28. jūlijā plkst. 21.00 spēlfilma „Wild East. Kur vedīs ceļš” un tikšanās ar filmas veidotājiem. Filmas darbība risinās 19. gadsimta otrajā pusē, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava. Eva ir aristokrāte, jauniete, kura uzaugusi baltvācu barona aizbildnībā. Īsi pirms plānotajām laulībām ar kādu savdabīgu Vīnes grāfu Eva un viņas guvernante Magda nolemj pretoties barona iecerēm un iecer bēgšanas plānu. Taču notiekošajā negaidīti iesaistās latviešu zemnieks Mikus, kuru nu tur aizdomās par jaunās dāmas nolaupīšanu. Barona rokaspuiši, valsts kriminālizmeklētājs, ungāru kovbojs un citi varoņi dodas ceļā, lai pazudušos jauniešus atrastu, jo Eva, kā izrādās, ir lielu bagātību mantiniece.

11. augustā plkst. 21.00 spēlfilma „Spogulī” un tikšanās ar režisori Lailu Pakalniņu. Filmas pamatā ir brāļu Grimmu pasakas motīvi, tikai filmas daiļā Sniegbaltīte izaug sporta zālē, jo viņas tēvs ir krosfita treneris, bet ļaunā pamāte – fanātiska šī sporta veida cienītāja. Kad Sniegbaltīte izaug, viņa sāk pārspēt pamāti, kas pamāti pamudina īstenot ļaunu un nelietīgu plānu, lai atbrīvotos no nevēlamās konkurentes. Īpaši filmu izceļ paņēmiens, kādā filma uzņemta, un tā ir selfiju jeb pašfoto tehnika.

25. augustā plkst. 21.00 spēlfilma „Nemierīgie prāti” un tikšanās ar vienu no filmas režisoriem – Lauri Ābeli. Stāsts par diviem brāļiem, laikmetīgajiem māksliniekiem, kuru attiecības un dzīves ritms eskalējas laikā, kad brāļi veido darbus savai personālizstādei. Bohēmiskais dzīvesveids un mākslinieciskās provokācijas ierauj varoņus notikumu virpulī, starp kuriem ir cietums, psihoneiroloģiskā slimnīca un ciemošanās pie sāmu šamaņiem, procesā zaudējot robežas starp normalitāti un vājprātu.

Brīvdabas kino vakaros dalība ir bez maksas. Droši ņemt līdzi pledus, lai filmas baudīšana būtu tīkamāka. Līdzās esošajā Valmiermuižas alus tirgotavā būs iespējams iegādāties uzkodas un spirdzinājumus.

Rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmieras novads un Valmiermuižas alus darītava. Projekts „Katram pa saujai kino brīvā dabā” (projekta Nr. 19-09-AL29-A019.2204-000008) īstenots Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākuma: 19.2 „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes: 19.2.2 „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” ietvaros, caur biedrību „No Salacas līdz Rūjai”.

 

Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798.

No 1. līdz 2. jūlijam Cēsīs norisināsies ikgadējais sarunu festivāls LAMPA, kurā Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) organizēs vairākas aktivitātes. Šogad VIAA aktualizēs divas tematikas – jauniešu, kuriem ir mazāk iespēju, iekļaušanu sabiedriskajā dzīvē, izglītības, sociālajos un demokrātiskajos procesos, kā arī sadarbības nepieciešamību starp dažādām iesaistītajām pusēm, lai ilgtermiņā veiksmīgi sniegtu ieguldījumu STEM jomas attīstībā Latvijā.

 

Piektdien, 1. jūlijā, no plkst. 13.00 līdz 14.00 uz “Jaunās” skatuves (Riekstu kalnā) notiks saruna dzīvās bibliotēkas formātā “Stāsti par jauniešu iekļaušanu”. Šajā gadā, kas vienlaikus sakrīt ar Erasmus+ programmas 35. gadadienu un Eiropas Jaunatnes gadu, aktualizēsim vienu no Eiropas Komisijas prioritātēm “Iekļaušana un daudzveidība”, īpaši izceļot jauniešu ar mazāk iespējām iekļaušanu un līdzdalību sabiedriskajā dzīvē, sociālajos un demokrātiskajos procesos.

Sestdien, 2. jūlijā, no plkst. 11.00 līdz 12.30 uz “Valsts mājas” skatuves Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu (EEZ/NO) programmas “Pētniecība un izglītība” organizētajā sarunā “Kā sadarbība var uzlabot STEM jomas attīstību Latvijā?” diskutēs par zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomu attīstību un nozīmi Latvijā, maldīgajiem uzskatiem par šo jomu sarežģītību un sadarbību starp Latvijas inovāciju centriem, pedagogiem un vecākiem - trīs svarīgiem spēlētājiem, kuri, savstarpēji sadarbojoties, varētu ilgtermiņā veiksmīgi sniegt ieguldījumu STEM jomas attīstībā Latvijā un radīt jauniešos interesi par to. Kā to panākt? Vai tas ir iespējams? Kā izveidot pietiekami ciešu ilgtermiņa sadarbību, lai bērns būtu ieguvējs?

Saruna ir daļa no “Valsts mājas” rīkotā notikuma “Sadarbība - pakļaušanās, piekāpšanās vai tomēr ceļš uz abpusēji izdevīgu rezultātu?”, kurā apmeklētājiem būs pieejamas dažādas sarunas un aktivitātes, kuras organizē arī Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts zemes dienests un Satiksmes ministrija.

Abu dienu garumā - 1. jūlijā no plkst. 13.00 līdz 19.00 un 2. jūlijā no plkst. 12.00 līdz 16.00 - ikvienam interesentam būs iespēja apmeklēt Erasmus+ momentfoto telti, kas atradīsies Riekstu kalnā netālu no “Jaunās” skatuves, un iemūžināt savu festivāla apmeklējumu. Pie telts būs iespēja noskatīties Erasmus+ pieredzes stāstus video formātā.

1. jūlijā VIAA izsludinās fotokonkursu, kurā aicinās Erasmus+ programmas bijušos un esošos dalībniekus dalīties ar savu Erasmus+ pieredzi. Lai iesaistītos konkursā, jāizvēlas viens foto, kas vislabāk raksturo gūto Erasmus+ pieredzi. Pāris teikumos jāapraksta, kurp devies un ko šī pieredze sniedza. Sākot no 1. jūlija jānopublicē savs Erasmus+ pieredzes stāsts un foto savā Facebook profilā (ierakstam jābūt publiskam), kā arī jāatzīmē @ErasmusPlusLatvija Facebook konts un jāpievieno mirkļbirka #MansErasmusPlus. Foto iespējams publicēt līdz pat mēneša beigām, 31. jūlijam. Trīs uzvarētājus VIAA izlozēs un paziņos 1. augustā @ErasmusPlusLatvija Facebook kontā.

Festivāla LAMPA organizatori ir Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, Swedbank Latvija, komunikācijas vadības aģentūra Deep White, reklāmas aģentūra Armadillo, Cēsu novada pašvaldība un British Council Latvija. VIAA festivālā LAMPA piedalās kopš 2017. gada.

Papildu informācija:
Alise Devjatajeva
Valsts izglītības attīstības aģentūras
Vecākā informācijas speciāliste (sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem)
+371 67785462 (mob. +371 22008908)
alise.devjatajeva PIE viaa.gov PUNKTS lv

 

.