.png)
|
Arhīva kalendārs
Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka jāsakārto ne tikai brīvdabas estrāde, bet Jāņukalns kā teritorija kopumā, un tai jābūt multifunkcionālai un pieejamai visām paaudzēm. Izskanēja vairākas teritorijas pārbūves idejas, piemēram, parka un bērnu rotaļu laukuma izveide, mūzikas un mākslas skolas, kā arī modernas kultūrvietas izbūve, kas būtu piemērota daudzveidīgu pasākumu organizēšanai. Ir skaidrs, ka Jāņukalna pārbūve būs finansiāli apjomīgs projekts, kas prasīs vairākus gadus, tāpēc tika spriest arī par to, kā nodrošināt pasākumu nepārtrauktību un izvietošanu vasaras sezonā līdz tam. Kā potenciālais risinājums tika izvirzīta mobilā skatuve pasākumu rīkošanai, kā arī pašas Jāņukalna estrādes izmantošana tik, cik to pieļauj tās šī brīža tehniskais stāvoklis un pārbūves darbu attīstība. Tikšanās laikā pārrunāto ideju apkopošana ir uzticēta Smiltenes kultūras centra vadītājam Edgaram Raginskim. Darbs pie Jāņukalna attīstības plānošanas tiks turpināts, kā arī tiks organizētas tikšanās ar iedzīvotājiem, kas ir galvenie teritorijas lietotāji. Piedalījās:
Informāciju sagatavojusi:
Līdzfinansējuma saņemšanai var pieteikties reliģiska organizācija, kuras īpašumā vai valdījumā atrodas Valmieras novada teritorijā esošs valsts, reģiona vai vietējās nozīmes aizsargājams kultūras piemineklis vai tradicionālo konfesiju dievnams. Uz pašvaldības finansiālu atbalstu no budžeta līdzekļiem var pretendēt:
Finansiālu atbalstu var saņemt sakrālā mantojuma izpētei būvprojektu izstrādei, konservācijai, restaurācijai, atjaunošanai vai pārbūvei, remontu darbu veikšanai, labiekārtošanai un uzturēšanai. Sakrālā mantojuma saglabāšanai viena pieteikuma līdzfinansējuma apmērs nav lielāks par 15 000 EUR gadā. Pieteikumus var iesniegt līdz 2022. gada 15. jūnija plkst. 17.00 elektroniski, e-pasts: pasts PIE valmierasnovads PUNKTS lv vai pašvaldības Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrā, vai pa pastu, adrese: Lāčplēša iela 2, Valmiera, Valmieras novads, LV‑4201. Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām sazināties ar Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāju, Valmieras Kultūras centra direktoru Tomu Upneru pa tālr. 26582825 vai e-pastu: toms.upners PIE valmierasnovads PUNKTS lv . Noteikumi un veidlapas ir pieejamas šeit.
Informāciju sagatavoja:
Kopš Krievijas iebrukuma Valmiera pilsēta un novads ir aktīvi iesaistījušies palīdzības sniegšanā Ukrainai, nosūtot palīdzības kravas un uzņemot bēgļus. Starp vairākiem simtiem bēgļu, kas raduši patvērumu Valmierā, ir arī jaunie basketbolisti no Čerkasiem. “Mums bija sirsnīga un produktīva tikšanās tiešsaistē ar Čerkasu mēru Anatoliju Bondarenko un viņa komandu, kurā informējām par to, kā ukraiņi ir iejutušies Valmierā. Tikšanās laikā arī pārrunājām plašākas sadarbības iespējas starp abām pašvaldībām sporta, izglītības, kultūras un uzņēmējdarbības jomā. Bijām vienisprātis, ka Ukraina pašlaik cīnās ne tikai par savu, bet arī Latvijas un visas Eiropas brīvību. Latvijas vārdā apliecināju stingru atbalstu Ukrainai un apņēmību tai palīdzēt dažādos veidos līdz pilnīgai uzvarai,” par tikšanos stāsta Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Anatoliju Bondarenko pauda lielu pateicību Valmierai un visai Latvijas tautai par atbalstu Ukrainai cīņā par brīvību. Pilsētas mērs pastāstīja, ka Čerkasu apgabals pašlaik neatrodas karadarbības zonā. Viņš pateicās Valmierai par palīdzības piedāvājumu, taču norādīja, ka pašlaik tā ir daudz vairāk nepieciešama karā izpostītajām pilsētām un apgabaliem. Arī Čerkasu pilsēta ir aktīvi iesaistījusies palīdzības sniegšanā karā cietušajiem reģioniem un ir uzņēmusi vairākus tūkstošu bēgļu. Tikšanās noslēgumā abu pašvaldību vadītāji vienojās par abpusēju interesi turpināt veidot sadraudzības saites starp pilsētām. Jānis Baiks uzaicināja Čerkasu pašvaldības delegāciju apmeklēt Valmieras 739. dzimšanas dienas svinības 22. – 24. jūlijā. Čerkasi ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Čerkasu apgabala centrs. Tā atrodas Dņepras labajā krastā pie Kremenčukas ūdenskrātuves, 190 km no galvaspilsētas Kijevas. Valmieras un Čerkasu pilsētas ir vienaudzes. Lai arī apdzīvotas vietas tagadējās pilsētas vietā bijušas arī senāk, par Čerkasu dibināšanas gadu uzskata 1284. gadu. Pilsētai ir bijusi svarīga loma ukraiņu nācijas veidošanās procesā. Pašlaik Čerkasi ir nozīmīgs kultūras, izglītības un industriālais centrs, kurā dzīvo ap 270 tūkstošiem iedzīvotāju.
Informāciju sagatavoja:
Dienas aprūpes centra, specializēto darbnīcu dalībniekus un grupu dzīvokļu mājā "Spārē" Cēsu novadā dzīvojošos cilvēkus vieno kopīgs redzējums un darbošanās. Kā paši atzīst un lepojas – ikdienā visi dzīvo saliedēti – paļaujoties, sniedzot un saņemot atbalstu, attīstot sevi un vietu apkārt.
Turpinot projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros uzsākto video stāstu sēriju par Vidzemes pašvaldībās izveidoto atbalstu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kopā ar režisoru Kārli Anitenu agrā pavasarī ar vēl pēdējiem sniegotajiem skatiem paviesojāmies “Spārē”, lai aprunātos. Nu aicinām arī jūs iepazīties ar viņu stāstu. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2. jūnijā Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš aicināja tikties pašvaldības vadības, Kultūras un tūrisma pārvaldes un Smiltenes kultūras centra pārstāvjus, lai pārrunātu iesaistīto pušu redzējumu par Jāņukalna teritorijas attīstību un definētu darba uzdevumus turpmākai rīcībai. 
26. maijā Valmieras novada pašvaldības domes sēdē tika apstiprināti noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā pašvaldība piešķir līdzfinansējumu valsts, reģiona vai vietējās nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekļu statusā esošu dievnamu, kapelu, lūgšanu namu, kapliču, reliģisko rituālu priekšmetu un tradicionālo konfesiju dievnamu saglabāšanai un uzturēšanai Valmieras novadā.
Ceturtdien, 2. jūnijā, tiešsaistē tikās Valmieras novada pašvaldības un Ukrainas pilsētas Čerkasi pašvaldības vadības pārstāvji, lai sāktu veidot sadraudzības saites starp abām pilsētām.
“Kopienas ceļš noteikti ir nācis ar pieredzi. Ir teiciens – paēdušais nepaēdušo nesapratīs. Kopienas atslēgas vārds ir sapratne. Mēs vairāk izprotam šo cilvēku sajūtas. Kā viņš jūtas ikdienā, ko viņš spēj, kādas ir viņa vajadzības. Varam iet pa ceļu reizē un skatīties, kas mums vēl jādara,” saka Evija Grava, biedrības “Cerību spārni” pārstāve.