.png)
|
Arhīva kalendārs
Priecājamies paziņot, ka šogad tiek atjaunota gājiena tradīcija, kurā aicināti piedalīties ar Cēsīm saistītu uzņēmumu kolektīvi, sporta komandas, interešu grupas un citi novadnieki! Aicinām īpaši padomāt par sava kolektīva vizuālo izskatu un iekļauties kopējā svētku tematikā – Cēsis aug. Pieteikšanās gājienam tiks izsludināta jūnija vidū. Īpašais svētku notikums divu dienu garumā, “Cēsu eksperimentālais kvartāls 2022”, notiks radošajā un digitālajā kvartālā “Rainis”. Kā stāsta šīs zonas organizatori “Making Magic”: “Arī ierastais mēdz pārsteigt, ja uz to paraugās citādi. Redzi Cēsis citām acīm, sadzirdi mūsu stāstus, izgaršo mūsu garšas, ļaujies mūzikai un kustībai”. Kvartālā kopā savīsies dažādas mākslas izpausmes formas un tehnoloģijas. Tās jaunā veidā stāstīs mūsu stāstus – par Cēsīm, cēsniekiem, mūsu vietām un lietām, radītājiem un darītājiem. Īpaši stāsti īpašā vietā – rodot ikvienam iespēju ielūkoties vēl neredzētajā. Piektdienas vakarā turpat, Raiņa kvartāla iekšpagalmā, notiks ballīte “Crazy Disco Night”. Ballīti neaizmirstamu padarīs īpašs viesis no Francijas.
Unikāls svētku notikums būs gaismu performances “Cēsis aug”. Piektdienas un sestdienas vakarā aicinām tās baudīt Ruckas parkā, Pirtsupītes gravā un uz Cēsu Sv.Jāņa baznīcas. Galvenajā svētku dienā, sestdienā, 16.jūlijā, notiks tradicionālais mājražotāju un amatnieku tirdziņš uz Rīgas ielas, kur sanākušos priecēs arī ielu mākslinieki un muzikanti. Savukārt Rožu laukumā notiks Vēsturiskais Hanzas tirgus. Pieteikšanās svētku tirdziņam ŠEIT. Nolikums skatāms ŠEIT. Sestdienas rītā Pils laukumā aicināsim pašus mazākos uz “Bērnu rītu”, kur vingrosim, skatīsimies izrādi un darīsim citas aizraujošas nodarbes. Savukārt, jauniešiem būs radošas un izglītojošas aktivitātes visas dienas garumā programmā “Cēsis mācās”. Cēsu pilsētas stadionā sestdien un svētdien norisināsies dažādas sporta sacensības un aktivitātes. Pēcpusdienā Vienības laukumā tiks atklāta “Cēsis 816” studija, aicinot uz sarunām cēsniekus un dažādus svētku viesus. Protams, būs arī muzikāli sveicieni un citi pārsteigumi. Vakara programmu sāksim ar krāšņu svētku gājienu. Tas šogad startēs no Lielās Skolas ielas, metīs loku apkārt Vienības laukumam un svinīgi noslēgsies Pils parkā, kur sveiksim “Gada cēsnieku 2021” un baudīsim svētku koncertu ar Vidzemes kamerorķestri un solistiem Andra Veismaņa vadībā. Līdz ar tumsas iestāšanos uz skatuves kāps viena no Latvijas uzlecošajām zvaigznēm, pēc kuras sekos krāšņa vasaras zaļumballe. Vakara koncertus varēs vērot arī tiešraidē ReTV televīzijas kanālā. Svētdienā, svētku noslēdzošajā dienā, aicināsim uz svētku pikniku “Mūzikas impresijas” Cēsu Pils dārzā. Pilsētas stadionā turpināsies sporta aktivitātes. Savukārt pa dienu notiks Cēsu novada autosportistu parādes brauciens Cēsu ielās. Šos un citus auto varēs apskatīt vecajā tirgus laukumā, kur būs autosporta mašīnu izstāde un DJ [Ex] da Bass spēlēs ballīti. Svētku programmu noslēgsim ar jautru tradicionālo izklaidi – vasaras slēpojienu “Ziedošās slēpes”. Pilna “Cēsis 816” programma tiks publicēta jūnija vidū.Svētkus “Cēsis 816” organizē p/a “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” sadarbībā ar radošo apvienību “Making Magic”, Francijas institūtu Latvijā un televīzijas kanālu “ReTV”. Cēsis dibinātas 1206.gadā, tā ir trešā vecākā pilsēta Latvijā, Latvijas karoga dzimtene un 2025.gadā kļūs par Latvijas kultūras galvaspilsētu.
Informāciju sagatavoja:
Viduslaikos tik spēcīgā Hanzas tirgotāju savienība šobrīd ir plašāk zināma kā Hanzas pilsētu savienība. Tajā ir apvienojušās tās pilsētas, kam vēsturiski attīstībā nozīmīga loma bijusi Hanzas tirgotāju savienībai. Lai stiprinātu vēsturiski izveidojušās saites, ik gadu dažādās savienības pilsētās norisinās Hanzas svētki. Mūsdienās Valmiera kā viena no Hanzas pilsētām šajos svētkos aktīvi piedalās kopš 1993. gada. Pavisam drīz, no 3. līdz 5. jūnijam, Vīlandē Valmiera kopā ar tādām Latvijas Hanzas pilsētām kā Cēsis, Kuldīga, Limbaži un Straupe iepazīstinās ar Latvijas kultūru, tradīcijām un tūrisma piesaistēm Latvijas Hanzas pilsētu savienību īpašajā Latvijas svētku zonā. Vīlandes Hanzas dienu Valmieras stendā apmeklētāji tiks priecēti ar Valmiermuižas alus degustācijām, Hanzas monētu kalšanu un Laimes ratu, kas piepildīts ar Valmieras novada tūrisma uzņēmēju sarūpētiem īpašiem pārsteigumiem. Valmieras stendā svētku viesi varēs uzzināt par gaidāmajām norisēm, kā arī gūt visaptverošu informāciju par tūrisma piesaistes objektiem Valmieras novadā. Vīlandes Hanzas dienu apmeklētājiem būs iespēja pārliecināties, kāpēc Valmiera ir igauņiem draudzīgākā pilsēta! Hanzas dienu laikā būs Igaunijas mākslinieku koncerti uz svētku skatuvēm, pašdarbnieku kolektīvu priekšnesumi, tirdziņš, īpašie piedāvājumi restorānos un kafejnīcās, aktivitātes ģimenēm un citas norises. Vīlandē viesosies arī Latvijas Hanzas pilsētu pašdarbības kolektīvi no Valmieras un Cēsu novada, lai mūsu kaimiņus iepazīstinātu ar tradicionālajām dejām un dziesmām. Svētku programma šeit. Uz tikšanos Vīlandē no 3. līdz 5. jūnijam!
Informāciju sagatavoja:
Premjers atklāja Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) jauno lauksaimniecības tehnikas un automobiļu diagnostikas un remonta centru, apmeklēja Vides Risinājumu institūtu, “Siguldas būvmeistara” īres namu kvartālu Cēsīs, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku 6x6 bruņutransportieru “Patria” gala montāžas darbu telpas, Lielstraupes pili, kā arī tikās ar Cēsu novada biedrībām. Kā norādīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, “Šādas vizītes ir lieliska iespēja gan iedzīvotājiem satikt valdības vadītāju aci pret aci, gan arī mums, reģiona vietvarai, klātienē izdiskutēt jautājumus, kur noderētu valdības palīdzība, un parādīt tos dzīvē,” vienlaikus piebilstot, ka “nerimstošas aktualitātes ir gan energoresursu un attiecīgi siltumenerģijas cenu kāpums un Ukrainas bēgļu aktualitātes, gan arī lokālāki jautājumi – piemēram, autopārvadājumu nākotne reģionos vai Lielstraupes pils liktenis”. Atklājot jauno lauksaimniecības tehnikas un automobiļu diagnostikas un remonta centru VTDT, Ministru prezidents satika skolas direktoru, personālu un skolēnus. Kariņš vēlēja panākumus, kvalitatīvu mācību procesu, kā arī uzsvēra, ka profesionālā izglītība ir viens no stūrakmeņiem Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija-Markova iepazīstināja ar institūta darbību, centra panākumiem pētniecības un inovāciju jomā, kā arī Ministru prezidentam bija iespēja iepazīties ar praktiskiem institūta veikumiem. “Cēsu novads ir īpaša vieta mūsu mīļajā Latvijā, kas piedāvā gan bagātīgu kultūras un izglītības dzīvi, gan iespēju strādāt pasaules līmeņa uzņēmumos. Novēlu institūtam augt, attīstīties un turpināt piesaistīt gudrākos prātus no visas pasaules”, pēc tikšanās minēja Krišjānis Kariņš. “Patria” pārstāvji iepazīstināja ar līdzšinējo darbību, sadarbību ar Aizsardzības ministriju un militārā transporta ražošanu Latvijas armijai. Tāpat tika prezentēta tuvākās nākotnes vīzija par jaunas ražotnes būvniecību Cēsīs, kur veiktu pilnu automašīnu komplektēšanas ciklu. Stāstīts, ka šobrīd notiek aktīvs darbs pie projekta izstrādes, lai viss atbilstu Latvijas vajadzībām – gan pašu transportlīdzekļu ražošanai, gan pēcpārdošanas pakalpojumiem, tai skaitā arī apkopes un garantijas servisam. Tikšanās laikā ar SIA “Siguldas būvmeistars” valdes priekšsēdētāju Jāni Libkovski diskutēts par nekustamā īpašuma tirgus stāvokli reģionos, kā arī izaicinājumiem finansējuma piesaistei jaunu projektu attīstībai. Uzņēmējs uzsvēra, ka “Cēsīs nekustamā īpašuma tirgus ir ļoti karsts. Pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu. Teju visiem dzīvokļiem tiek noslēgti īres līgumi krietni pirms mājas ekspluatācijas laika. Jau pavisam drīz sāksim būvēt papildu namus Cēsīs, kopā piedāvājot vairāk nekā 100 mājokļus.” Tāpat vizītes pieturpunkts bija Cēsu NVO nams “Harmonija”, kur novada biedrības uzklausīja premjera stāstījumu par Latvijas drošību un ģeopolitisko situāciju, kā arī aktīvi diskutēja, uzdodot sev interesējošus jautājumus par valsts nākotni. Vizīte noslēdzās Lielstraupes pilī, Jānim Rozenbergam un Rudītei Vasilei iepazīstinot valdības vadītāju ar pils tehnisko stāvokli un juridiskajiem šķēršļiem pils pārņemšanai – no valsts īpašuma uz pašvaldības. Cēsis dibinātas 1206.gadā, tā ir trešā vecākā pilsēta Latvijā, Latvijas karoga dzimtene un 2025.gadā kļūs par Latvijas kultūras galvaspilsētu.
Informāciju sagatavoja: |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jau tradicionāli jūlija trešajā nedēļas nogalē, no 15.jūlija līdz 17.jūlijam, Cēsis svinēs savus gada lielākos svētkus – “Cēsis 816”. Šie būs pirmie svētki pēc ilgstošāka pārtraukuma, kad plašās programmas notikumus varēs apmeklēt klātienē bez ierobežojumiem. Svētku vadmotīvs, atsaucoties uz pērn notikušo novadu reformu, ir augšana. Augšana gan fiziskā, gan intelektuālā, gan vides aizsardzības jomā, kam šajos svētkos tiks pievērsta īpaša uzmanība.
Vēsturiskajām un mūsdienu tradīcijām mijoties, no 3. līdz 5. jūnijam ar plašu kultūras piedāvājumu Igaunijā, Vīlandē norisināsies Hanzas dienas, kurās piedalīsies arī Latvijas Hanzas pilsētas, tostarp Valmiera.
Plaša vietējo un starptautisko uzņēmumu klātbūtne Cēsu novadā paver lieliskas iespējas gan novada iedzīvotājiem, gan nākotnes investoriem, padarot novadu par pievilcīgu dzīvesvietu, piektdienas, 27. maija, reģionālajā vizītē akcentēja Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.