Arhīva kalendārs

 Valmieras vecpilsētā, kur ir senās Valmieras pils mūri un vecākās ēkas, norit Valmieras kultūrvides centra būvniecība. Topošajā ekspozīcijā “de Woldemer”, kas būs saistoša gan bērniem, gan pieaugušajiem, arheoloģiskie atradumi un pētījumi dažādu valstu arhīvos ļaus ieraudzīt Valmieras vēsturi jaunā skatījumā.

“Valmiera vēsturiski nav atrauta no Eiropas. Līdz ar to Hanzas tēma labi parāda, kā Valmiera ierakstās plašākā Eiropas kontekstā, piemēram, tirdzniecībā,” tā par Valmieras vēsturi saka Valmieras muzeja vēsturnieks Dāvis Pumpuriņš.

Valmieras kultūrvides centra ēkā būs skatāma ekspozīcija piecās valodās par Valmieru kā Hanzas pilsētu un Valmieras pili. Apmeklētājus ieskaus restaurētie pils mūri, radot sajūtu par atrašanos kādā no pils telpām. Bet, piemēram, kartē, kas nosegs vienu sienu, varēs aplūkot Hanzas jūras un sauszemes ceļus.

Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Liene Rokpelne stāsta, ka “lielākā daļa vitrīnu būs veidotas tā, lai tām var apiet apkārt un gūt pilnu skatījumu uz priekšmetu. Speciāli ekspozīcijai, piemēram, būs izveidots mūzikas instruments, kuru apmeklētāji varēs spēlēt, lai iegūtu vargānam līdzīgu skaņu”.

Ekspozīcijā būs skatāms arī pils modelis, lai apmeklētāji varētu rekonstruēt pils attīstību. “Gan lieliem, gan maziem būs iespējams spēlēties ar klučiem un tādējādi kļūt par pils celtniekiem. Miniatūrajā modelī būs skatāms pils apjoms, dažādas tās daļas – galvenā pils, priekšpils un bastioni. Būs redzams tas, kā veidojas aizsardzības sistēma,” stāsta vēsturnieks D. Pumpuriņš.

Lai saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu un nodrošinātu tā apskates pieejamību Valmieras vecpilsētā, turpinās gan Valmieras kultūrvides centra ēkas būvniecības darbi, gan ekspozīcijas izveides darbi projektā “Kultūra, vēsture un arhitektūra Gaujas un laiku lokos”.

Līdz šim jaunbūvei ir uzstādītas stikla konstrukcijas un izbūvētas inženierkomunikācijas, izolētas un iebetonētas grīdas, izbūvēti griesti un pabeigti jumta izolēšanas darbi. Tuvākajā laikā ir plānots pabeigt jumta hidroizolācijas membrānas ieklāšanas un apdares darbus, kā arī samontēt sadalnes, uzstādīt liftu, gaismekļus un dūmu lūku. Arī pārbūves daļai ir atsākušies darbi un norisinās koka konstrukciju atjaunošana jeb bojāto elementu nomaiņa un protezēšana, lifta šahtas un inženierkomunikāciju izbūve. Procesā ir arī pamatu sagatavošana terases atjaunošanai.

Šobrīd ir noslēgušies 95% restaurācijas daļas darbi. Projekta īstenošanas periodā ir veikti arī arheoloģiskie izrakumi, kas Valmieras muzejam ir snieguši gan jaunus materiālus, gan iespēju precīzāk datēt esošos.

Valmieras pils kultūrvides centra izveidi īsteno Eiropas Savienības fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ietvaros. Projekts paredz Valmieras pils Ziemeļu aizsargmūra un ZR daļas pagrabu atsegto mūru konservāciju, jaunā Valmieras pils kultūrvides centra būvniecību, pils vides un virtuālās ekspozīcijas izveidi. Projektā paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 032 900 EUR apjomā, papildus ieguldot finansējumu no valsts 38 823, 53 EUR un līdzfinansējumu no pašvaldības 155 294,12 EUR.

Informāciju sagatavoja:

Marija Melngārša

Valmieras novada pašvaldības

Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas

komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste

tālr. 26351628

Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrs no 1. maija atkal aicina uz izbraucieniem ar sliežu velosipēdiem. Atklāšanas nedēļā ikvienu braucēju gaida patīkami pārsteigumi.

Izbraucieni ar sliežu velosipēdiem pagājušajā sezonā guva plašu popularitāti – ar tiem izbrauca vairāk nekā 1500 viesu. Maijā sāksies izbraucienu otrā sezona, sliežu velosipēdi atkal gaidīs viesus uz senā šaursliežu dzelzceļa sliedēm, pa kurām varēs aizmīties no Zilākalna ciemata līdz kūdras purvam un atpakaļ.

Ziemas laikā, kad nebija iespējams braukt pa sliedēm, tika veikti sliežu velosipēdu mehānismu uzlabošanas darbi, lai sagatavotu tos jaunai un aizraujošai sezonai.  Šāds izbrauciens jau pats par sevi ir varens piedzīvojums, bet jaunās sezonas pirmajā nedēļā katru braucēju gaidīs patīkams pārsteigums.

Pirms izbrauciena viesiem vispirms jānoskatās drošas lietošanas pamācība, tad aizraujošais brauciens līdz divus kilometrus attālajam kūdras purvam var sākties. Galapunktā sliežu velosipēds būs jāapgriež pretējā braukšanas virzienā, lai varētu mērot tikpat garo braucienu atpakaļ.

Ar sliežu velosipēdu vienlaicīgi var pārvietoties četri cilvēki – divi min pedāļus, bet divi var baudīt ainavu. Kopumā Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centra rīcībā ir četri šādi velosipēdi, līdz ar to vienlaikus izbraucienā var doties līdz 16 cilvēkiem. Velosipēdu iespējams aprīkot ar bērnu sēdeklīšiem – uz katra velosipēda iespējams uzstādīt divus šādus sēdeklīšus, lai brauciens būtu drošs arī jaunākajiem braucējiem.

Līdztekus izbraucienam ar sliežu velosipēdiem, apmeklētāji tiek laipni gaidīti arī Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrā, kur var uzzināt par Zilākalna industriālo, kultūras un dabas mantojumu un ar virtuālās realitātes palīdzību savām acīm skatīt kūdras purvus, šaursliežu dzelzceļu un Zilokalnu no putna lidojuma. Tiem, kuri no augstuma nebaidās, būs iespēja uzkāpt vienā no šejienes industriālā mantojuma objektiem – vēsturiskajā ūdenstornī.

Instruktāžas un sliežu velo brauciena kopējais ilgums ir aptuveni stunda. Interesenti var pieteikties uz kādu no piedāvātajiem sākuma laikiem ik pa stundai 1., 4., 5., 6., 7. un 8. maijā no plkst. 12.00 līdz 19.00 (pēdējais brauciens plkst. 18.00). 2. un 3. maijā Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrs ir slēgts un braucieni nenotiek.

Obligāta iepriekšēja pieteikšanās, rakstot e-pastu uz ztornis PIE valmierasnovads PUNKTS lv vai zvanot pa tālruni +371 28698121.

Biļetes:

●        3 EUR pieaugušajiem;

●        2 EUR bērniem, skolēniem, studentiem un personām ar invaliditāti.

Informāciju sagatavoja:

Elīna Sokolova-Luca

Zilākalna kultūrvēstures un

apmeklētāju centra vadītāja

Mob. tālr.: 28698121

ztornis.lv

Pa mierpilnām meža takām, zemes ceļiem, caur neparastu mazdārziņu kooperatīviem un augsto purvu, gar mazāku un lielāku upju krastiem Valmieras novadā vijas Camino de Santiago jeb Svētā Jēkaba ceļš, kas līdz ar plaukstošo un saulaino pavasari nomarķēts nepilnu 70 kilometru garumā un aicina doties ceļā!

Kopējais Latvijas Sv. Jēkaba ceļa garums ir 562 km, un tas sastāv no 24 etapiem. Caur Valmieras novadu vijas maršruta 2., 3. un 4. etaps, kopā veidojot nepilnus 70 kilometrus garu ceļu, kas pārsteigs ar savu mainīgumu un dažādību.

Turna–Strenči etaps (34 km) būs pārbaudījumiem pilns, bet bagāts ar kultūrvēstures un dabas pērlēm. Ceļš ved caur Jērcēnmuižu – iespējams, vienīgo vietu Vidzemē, kur koši rozā toņos atklājas muižas freileņu māja. Jērcēnos apskatāms Kaņepju dižozols – otrs resnākais dižozols Latvijā un Baltijā. Tālāk ceļš ved caur dabas liegumu Sedas purvs. Kūdras ieguves rezultātā šeit ir radusies savdabīga kultūrainava, ko veido kūdras ieguves lauki, purva dīķi un šaursliežu dzelzceļš, kas tiek izmantots kūdras izstrādes vajadzībām. To visu un aptuveni 160 dažādu putnu sugu migrāciju iespējams vērot ne tikai pa ceļam, bet arī no diviem skatu torņiem, kas atrodas katrs savā purva malā. Pirms posma noslēgšanas Gaujas plostnieku galvaspilsētā Strenčos gājējiem būs jādodas cauri šarmantajai Sedai, kas glabā nozīmīgu vēsturisko mantojumu. Vairāk par etapu šeit.

Tuvāk vai tālāk, bet upju tuvums Strenči–Valmiera etapā (29 km) būs jūtams ik uz soļa. Ceļa posma sākumā gājēji varēs aplūkot neparastās koka skulptūras Strenču Gaujmalā. Ceļā uz Valmieru maršruts ved caur dažādiem mazdārziņu kooperatīviem un ciemiem – Ūdriņām, Pūpoliem un Brenguļiem, kas zināmi ar plašo Brenguļu alus dārzu. Pēc tam ceļš līkumu līkumiem vīsies pa Abula dabas taku līdz vietai, kur Abuls ietek Gaujā. Ne velti tieši tur sākas Mīlestības taka. Turpinot iet, skatam pavērsies arī Atpūtas bāze Baiļi, un tālāk pa gleznainām takām gar Gaujas krastu ceļš aizvedīs līdz Valmierai. Vairāk par etapu šeit.

Ja iepriekšējā posma takas bija zināmākas, tad Valmiera–Liepa etaps (21 km) atklās mazāk zināmas takas, kas vijas gar Gaujas kreiso krastu caur mežiem un laukiem. Dodoties cauri pilsētai, daļa no posma marķēta turpat, kur iecienītākais Valmieras pārgājienu maršruts – Starp četriem Valmieras tiltiem (12 km). Marķējums šajā posmā turpinās līdz Līču – Laņģu klintīm Cēsu novadā. Vairāk par etapu šeit.

Pirms došanās pa Sv. Jēkaba ceļu aicinām iegādāties Svētceļnieku pasi, kurā vari krāt unikālu dizainu zīmogus no apmeklētajām vietām. Valmieras novadā Svētceļnieku pasi var iegādāties Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas iela 10), bet zīmogu iespiest var ne tikai Valmieras TIC, bet arī Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā, kempingā Jaunarāji, Strenču ev. lut. baznīcā, Viesu namā Strenči, Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas hostelī Pie ceļa un Atpūtas bāzē Baiļi.

Tulkojot, no spāņu valodas, vārds camino nozīmē ceļš. Camino de Santiago ir viens no populārākajiem svētceļnieku maršrutiem pasaulē. Šī ceļa galamērķis ir  Sv. Jēkaba katedrāle, kas atrodas Spānijas ziemeļu pilsētā Santiago de Compostela. Ļaudis šo ceļu veic kājām. Mēdz teikt, ka tas ir katra cilvēka individuāls izziņas, piedošanas vai veltījuma ceļš.

Dodoties ceļā, aicinām izvēlēties laikapstākļiem atbilstoši apģērbu un pārgājienu ekipējumu (pārgājienu nūjas, pretslīdes apavu zoles u.tml.). Vairāk informācija par Latvijas Sv. Jēkaba ceļu šeit.

Informāciju sagatavoja:

Zane Krūmiņa

Valmieras novada Tūrisma pārvaldes

Mārketinga speciāliste

Mob. tālr.: 25437177