Arhīva kalendārs
Valmieras novadam izcilo rezultātu izdevies uzrādīt, pateicoties izstrādātajai industriālo teritoriju attīstības un ārvalstu investīciju piesaistes stratēģijai un tajā iekļautajai aprites ekonomikas un zaļo industriālo parku pieejai, kā arī izaugsmes rādītājiem, ko palīdzējuši sasniegt Valmieras uzņēmēji un darba devēji. Starptautiskajā reitingā augstais novērtējums Valmieras novadam piešķirts par ārvalstu investīciju piesaistes stratēģiju. Šajā jomā no Latvijas augstus rezultātus sasniegušas arī Ventspils un Jelgava, iegūstot attiecīgi 3. vietu un 6. vietu. Ārvalstu investīciju piesaistes stratēģiju kategorijā pavisam tika iesniegti 75 pieteikumi. Pieteicēji iesniedza detalizētu informāciju par pilsētas vai reģiona stratēģiju ārvalstu investīciju piesaistes veicināšanā. Iesniegto informāciju vērtēja “Financial Times” izdevuma “fDi Intelligence” žūrija. Valmieras pieteikumā tika sniegta informācija par nozīmīgākajām iniciatīvām ar mērķi piesaistīt investīcijas Valmierai, par straujāk augošajām nozarēm ar visaugstāko potenciālu piesaistīt papildu investīcijas un par Valmieras lielākajiem investīciju projektiem. Žūrija vērtēja arī to, kādi pakalpojumi pieejami investoriem Valmierā, kā pilsēta rūpējas par investoru noturēšanu un kādi digitālā mārketinga instrumenti tiek izmantoti, lai sasniegtu un uzrunātu ārvalstu investoru mērķauditoriju. Būtiska žūrijas uzmanība tika pievērsta tam, kā novads veicina ilgtspējīgas investīcijas un kā novadā īsteno ESG jeb vides, sociālās atbildības un pārvaldes standartu. Valmieras novada pieteikumu sagatavoja Valmieras Attīstības aģentūra. “Valmieras novada pievilcība ārvalstu investoru vidū pieaug. Ļoti rūpīgi analizējam nosacījumus, kā tieši pašvaldība var pozitīvi ietekmēt investīciju pieaugumu, jo ārvalstu investīciju piesaiste Valmieras novadam ir ļoti svarīga. Tā veicina uzņēmumu izaugsmi, paplašina iedzīvotāju darba iespējas un dzīves kvalitāti. Svarīgs ir ne tikai finansējums, bet arī tehnoloģiju un zināšanu pārnese,” investīciju nozīmi novada izaugsmē skaidro Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs. Financial Times izdevumā Valmieras novadam veltīti šādi vārdi: “Valmieras novada pašvaldībai piešķirts augstākais novērtējums Eiropas nākotnes pilsētu un reģionu reitingā starp mikropilsētām. Valmiera, kurā atbilstoši sauklim “dzīvojam zaļi”, atrodas Latvijas ziemeļos un aizņem 19,35 kvadrātkilometrus. Lai gan Valmiera jau tradicionāli ir industriju pilsēta, Valmieras novada pašvaldībai ir lielas ambīcijas piesaistīt papildu ārvalstu investīcijas un talantus. Investoru atbalsta sistēmā ietilpst tādu investīciju un attīstības projektu īstenošana, kas skar cilvēkresursus, infrastruktūru, veselības aprūpi, kultūru un dzīves kvalitāti kopumā. Zaļās Valmieras atrašanās pie Gaujas un blakus Gaujas Nacionālajam parkam izvirzījusi vides pārvaldību par vienu no novada prioritātēm. Valmieras novads šobrīd izstrādā jaunu novada attīstības programmu, kurā iekļaus arī tādus ar vidi saistītus jautājumus kā transports, industriālie parki un enerģijas infrastruktūra. Katru gadu pilsētā tiek īstenoti arvien jauni zaļie uzlabojumi. Tiek izbūvēti velo ceļi, savukārt, raugoties plašākā mērogā, tiek attīstītas degradētas un piesārņotas teritorijas, kas kļūs par zaļajiem industriālajiem parkiem”. Valmieras novadā 2020. gadā kopumā reģistrēti 69 aktīvi ārvalstu kapitāla uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu 157,6 miljoni eiro. Šie uzņēmumi Valmieras novadā nodarbina 1930 darbiniekus. Lielākie ārvalstu kapitāla darba devēji pēc apgrozījuma 2020. gadā Valmieras novadā ir “Valmieras stikla šķiedra”, SIA “Culimeta Baltics”, SIA “Klasmann-Deilmann Latvia”, SIA “Padtex Insulation”, SIA “PG Wood”, SIA “Legro Latvia”, SIA “Klasmann-Deilmann Bioenergy”, AS “Seda”, SIA “Valmieras graudi”, SIA “VRPB”, SIA “V.L.T.”, SIA “Jaunbāģi” un citi. Ārvalstu investīcijas ienākušas no tādām valstīm kā Vācija, Luksemburga, Itālija, Amerikas Savienotās Valstis, Nīderlandes karaliste, Lietuva, Krievijas Federācija, Igaunija, Dānijas karaliste, Zviedrijas karaliste un citas. Publikācija laikraksta “Financial Times” izdevumā “fDi Intelligence”: https://content.yudu.com/web/43wcl/0A43wm9/FDI-FebMar22/html/index.html?page=94&origin=reader
Informāciju sagatavoja: Ilze Eglāja Biedrības “Valmieras attīstības aģentūra” valdes priekšsēdētāja m.t. 26180733
Lēmums pieņemts, atsaucoties Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes un Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas uzsāktajai Vidzemes reģiona vienotai, efektīvai un operatīvai ārkārtas palīdzības sniegšanai, lai sarūpētu un nogādātu Odesā visnepieciešamākās lietas. Ārkārtas palīdzības sniegšanu organizēs un koordinēs Vidzemes plānošanas reģions - komplektēs palīdzības sūtījumu un organizēs tā nogādi līdz galamērķim.
Vidzemes pašvaldību palīdzībai atvēlēto finanšu līdzekļu administrēšanai labdarības organizācija Ziedot.lv atvērs atsevišķu ziedojumu kontu. Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padome 2019. gada 21. maijā noslēdza sadarbības līgumu ar Ukrainas Odesas apgabala valsts administrāciju. Tā ietvaros paredzēts stiprināt abu pušu sadarbību dažādās jomās, tostarp veicināt tirdzniecības, ražošanas un investīciju un cita veida ekonomiskās sadarbības attīstību. Vidzemes plānošanas reģionā ietilpst 11 novadi: Alūksnes novads, Cēsu novads, Gulbenes novads, Limbažu novads, Madonas novads, Ogres novads, Saulkrastu novads, Smiltenes novads Valmieras novads, Valkas novads, Varakļānu novads.
Informāciju sagatavoja: Kristīne Melece Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Mob.tālr.: 26553317
“Satikšanās! Tāds ir šī gada festivāla moto, kas vēsta par laikam pretī stāvošo mūzikas spēku un enerģiju. Laika robežas tiek paplašinātas un laiks nav liedzis satikties arī Pēterim Vaskam, Ludvigam van Bēthovenam un viņu mūzikai, kuru šķir tāli gadsimti. Festivālu atklās Vaska Sestais stīgu kvartets, kura noslēdzošajā daļā ‘’Satikšanās’’ citēts Bēthovena pēdējā, 15. kvarteta skaistais korālis. Kā ierasts, festivālā dzirdēsim arī laikmetīgo mūziku un jaundarbus, kā turpināmības simbolu - Tīrs, Maskats, Selickis. Bet festivāla izskaņā - Pētera Vaska “Tālā gaisma” un Bēthovena Ceturtā simfonija. Noslēgts aplis, kurā satiksies šī gadsimta muzikālās pasaules meistari un klasika,” festivāla programmu raksturo Koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska. Kā ierasts, festivāls top ciešā sadarbībā ar pašu komponistu - Pēteris Vasks ir festivāla mākslinieciskā satura veidotājs un ideju ģenerators. Viņš būs klātesošs visos koncertos, kā arī piedalīsies sarunās ar klausītājiem un mūziķiem. “Pētera Vaska mūzikas aprīļa” atklāšanas koncerts gaidāms komponista dzimšanas dienā, 16. aprīlī, un tā īpašie viesi būs viens no pasaulē pieprasītākajiem stīgu kvartetiem - Modigliani Quartet no Francijas. Vakara programmā skanēs Pētera Vaska Sestais un Franča Šūberta Piecpadsmitais stīgu kvartets. Vaska Sestais stīgu kvartets pirmatskaņojumu piedzīvoja 2020. gada rudenī, cita atzīta ansambļa - Artemis Quartet, izpildījumā. Pasūtīts, atzīmējot Ludviga van Bēthovena 250. jubileju, skaņdarbs ir kā autobiogrāfisks komponista atskats uz dzīvē pieredzēto, tā četras daļas vēsta par atvadīšanos, atskatīšanos, aiziešanu un satikšanos – arī ar paša Bēthovena pārpasaulīgo mūziku. Šī gada janvārī Modigliani Quartet izdevis savu jaunāko mūzikas albumu sēriju, kurā ieskaņoti visi lielā dziesminieka un liriķa Franča Šūberta piecpadsmit stīgu kvarteti. Līdzās Vaska Sestajam stīgu kvartetam festivāla programmai Cēsīs franču mūziķi izvēlējušies atskaņot Šūberta pēdējo - Piecpadsmito stīgu kvartetu, kurš atklāj komponista augstāko meistarību, vēstījumu un idejas, kas nebeidz iedvesmot līdz pat šodienai. Festivāla “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” viena no dimensijām allaž bijusi veltīta jaunai mūzikai ik gadu programmā iekļaujot paša Pētera Vaska vai viņa garīgo domubiedru – latviešu un skandināvu komponistu, darbu pirmatskaņojumus. 22. aprīļa vakarā, gaidāms koncerts “Pavasara pulss”, kas notiek sadarbībā ar Latvijas komponistu savienību un festivālu "Latvijas Jaunās mūzikas dienas". Viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, pianists Reinis Zariņš atskaņos Pētera Vaska, Artura Maskata un Andreja Selicka jaundarbus. Noslēguma koncertā “LNSO, Vasks un Bēthovena Ceturtā”, 23. aprīļa vakarā, tagadne sastapsies ar klasiskām vērtībām, metot tiltu starp gadsimtiem - pasaulē atzītākais un atskaņotākais latviešu komponists Pēteris Vasks līdzās Vīnes dižgaram Ludvigam van Bēthovenam. Šajā vakarā visupirms skanēs Vaska vijolkoncerts “Tālā gaisma”, kas sevī nes komponista daiļradē pārliecinoši caurstrāvojošu cerības zibsni. 1997. gadā komponēts kā pasūtījuma darbs Zalcburgas festivālam un veltīts izcilajam vijolniekam un komponista draugam Gidonam Krēmeram, 25 gadu laikā skaņdarbs interpretēts vairākus desmitus reižu, tai skaitā pirmajā “Pētera Vaska mūzikas aprīlī”, britu vijolnieka Hugo Tičati lasījumā. Šajā koncertā to interpretēs īpaša viešņa – Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmā vijole Trīna Rūbela. Līdzās, Pētera Vaska garīgais domubiedrs Erki Svens Tīrs un viņa viens no jaunākajiem opusiem Phantasma. Kā vēsta pats darba nosaukums, skaņurakstā ietērpta vīzija un netverams iztēles lidojums. Koncerta otrajā daļā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris igauņu diriģentes Kristīnas Poskas vadībā atskaņos Ludviga van Bēthovena Ceturto simfoniju Sibemolmažorā. Tā iesākas teju aizplīvuroti un attālināti, taču pavisam drīz paver skaidru gaišumu un komponistam raksturojošu emocionālu tiešumu un atklātību. Festivālu “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” atbalsts Valsts Kultūrkapitāla fonds, Cēsu novada pašvaldība un Francijas institūts Latvijā. Biļetes uz festivāla koncertiem nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilsesuparadize.lv.
Informāciju sagatavojusi: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
|
|