Arhīva kalendārs

Smiltenes novada būvvalde laika periodā no 2018. gada 27. jūnija līdz 27. jūlijam  publiskai apspriešanai nodod Smiltenes pilsētas Baznīcas laukuma būvniecības ieceres materiālus.

Publiskās apspriešanas mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju viedokli par sagatavoto būvniecības ieceri projektam “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošana Smiltenes pilsētā”, kura paredz Baznīcas laukuma, Marijas ielas, Pils ielas posmā no Baznīcas laukuma līdz Kalna ielai, Kalna iela posmā no Pils ielas līdz Baznīcas laukumam un teritorijas Baznīcas laukumā 16A un Baznīcas laukumā 10 pārbūvi. 

Jau iepriekš rakstījām, ka Smiltenes novada dome strādā pie projekta “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošana Smiltenes pilsētā” būvprojektu izstrādes. Pašvaldība 2017. gada rudenī aicināja novada iedzīvotājus izteikt viedokli, kādam būt Smiltenes pilsētas centra plānojumam nākotnē, noskaidrojot sabiedrības viedokli par projektētāja SIA “Firma L4” izstrādātajiem Smiltenes pilsētas centra funkcionālā zonējuma 4 variantiem un to, vai iedzīvotāji atbalstītu autoostas pārcelšanu uz Baznīcas laukums 16A. Apkopotie aptaujas rezultāti un saņemtie uzņēmēju viedokļi tika nodoti projektētājiem, lai detalizētāk izstrādātu būvniecības ieceres dokumentāciju.

Smiltenes pilsētas centra pārbūve ir neatliekama, jo galvenās komunikācijas pilsētas centrā ir izbūvētas aptuveni pirms 70 gadiem, lietus kanalizācija ir daļēji aizbrukusi,  vēl aizvien centrā ir ēkas, kas nav pieslēgtas centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, neatbilstošs ir ielu apgaismojums, ielu segums ir nokalpojis, tāpēc ir nepieciešama komunikāciju un ielas konstruktīvo kārtu pārbūve. Tāpat ir saņemti būtiski aizrādījumi par neatbilstoša platuma brauktuvēm, bīstamām gājēju pārejām, neatbilstošu satiksmes organizāciju Baznīcas laukumā un labiekārtojumu, kas neatbilst mūsdienu prasībām.

Izstrādātie būvprojekta risinājumi paredz sakārtot publisko infrastruktūru uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un pieejamībai, inženiertīklu pārbūvi, palielināt kopējo stāvvietu skaitu pilsētas centrālajā daļā, nodrošināt ielas nesošo konstrukciju ilgizturību ilgam ekspluatācijas periodam un vides pieejamības prasību izpildi, izbūvējot ietves pieslēgumus brauktuvei vienā līmenī ar brauktuves segumu, uzlabot satiksmes drošību un nodrošināt gājēju, velosipēdistu un autobraucēju komfortablu pārvietošanos, rast iespēju izjust, ka atrodamies mazpilsētas centrā un latviskākā novada pašā sirdī.

Projektētāju SIA “Firma L4”, pieaicinot ainavu arhitektus no ainavu projektēšanas darbnīcas “ALPS” un ārvalstu pilsētplānošanas ekspertus, izstrādātajā pilsētvides sakārtošanas būvprojektā radīts vienots publiskās ārtelpas risinājums pilsētas centrālajai teritorijai. Baznīcas laukums plānots kā daudzveidīgi izmantojama ārtelpa dažādu pasākumu rīkošanai. Projekts paredz atjaunot vēsturiskā Baznīcas laukuma veidolu, savienojot baznīcas dārzu ar priekšlaukumu un padarot baznīcas ēku par laukuma sastāvdaļu. Par Baznīcas laukuma daļu kļūst arī atvērta telpa, kura radusies pēc Lauksaimniecības biedrības nama ēkas nojaukšanas 20. gadsimta 40. gados. Kopā ar baznīcas priekšlaukumu šī vieta veido pievilcīgu un plašu publisko ārtelpu no tirdzniecības kompleksa ¨Centrs¨ līdz Smiltenes domes administrācijas ēkai Pils ielā.

Baznīcas laukums tiek radīts kā pievilcīga telpa iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ar atvērtu Baznīcas dārzu, skvēru pretim tirdzniecības kompleksam ¨Centrs”, vietu Ziemassvētku eglei un tirdziņam. Laukumā tiek izvietota sausā strūklaka ar regulējamiem režīmiem un apgaismojumu, soli-šūpoles lieliem un mazajiem, terases atpūtai un kustībai ar skatu uz strūklaku, atpūtas soli ap kokiem skvērā pretim tirdzniecības kompleksam ¨Centrs”, kā arī ar auto  un velo stāvvietām. Ap Baznīcas laukumu veidosies plašākas iespējas ierīkot āra kafejnīcas, āra tirdzniecības vietas, vai organizēt cita veida uzņēmējdarbības aktivitātes.

Autostāvvietu skaitu centrā plānots palielināt no 190 uz 267, tai skaitā 10 autostāvvietas cilvēkiem ar invaliditāti. Autostāvvietas atradīsies Baznīcas laukumā, esošās autoostas vietā un Baznīcas laukuma 16A teritorijā, uz kuru tiek plānota arī autoostas pārcelšana, tāpat kā līdz šim autostāvvietas daudzviet izvietotas paralēli un perpendikulāri brauktuvei, kā arī izvietotas vietās, kur līdz šim auto stāvvietas nav bijušas, piemēram, pie ēkas Kalna ielā 2, pie ēkas Baznīcas laukumā 11, u.c, tāpat paredzētas speciālas vietas preču piegādātāju transportam.

Baznīcas laukumā 16A plānota ne tikai autostāvvieta, stāvvietas autobusiem un vieta jaunai autoostai ar nojumēm, bet arī veidosies jauns laukums un būs iespēja veidot jaunas tirgošanās vietas.

Visā projekta teritorijā plānoti dažādi labiekārtojuma elementi – soli, atkritumu urnas, puķu kastes, norādes zīmes, kā arī publiskās labierīcības, u.c.

Šī apjomīga projekta īstenošana atbilstoši inženierkomunikāciju izbūves secībai, satiksmes organizācijas iespējām un citiem nosacījumiem, tiek plānota vairākās kārtās. Darbus pie projekta realizācijas plānots uzsākt 2019. gadā.

Būvniecības ieceres informatīvie materiāli pieejami apskatei un publiskās apspriešanas aptaujas lapas var saņemt Smiltenes novada domē, Dārza ielā 3, 1. stāvā un Smiltenes novada būvvaldē Dārza ielā 11, 2. stāvā vai pašvaldības interneta vietnē www.smiltene.lv sadaļā “Sabiedriskā apspriešana”.

Aptaujas lapas līdz 2018. gada 27. jūlijam var iesniegt:

• personīgi Smiltenes novada domē, Dārza ielā 3, 1. stāvā un Dārza ielā 11, 2. stāvā, ievietojot speciāli tam paredzētās aptaujas urnās;
•  sūtot pa pastu Smiltenes novada domei, Dārza iela 3, Smiltene, Smiltenes novads, LV-4729;
• elektroniski, parakstot ar elektronisko parakstu un nosūtot uz dome PIE smiltene PUNKTS lv vai  buvvalde PIE smiltene PUNKTS lv.   

Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas sanāksme un prezentācijas pasākums notiks 12. jūlijā plkst. 17.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centra kino zālē.

Aicinām iedzīvotājus iesaistīties publiskajā apspriešanā un izteikt savu viedokli. Aptaujas lapās izteiktie viedokļi tiks apkopoti un publiskās apspriešanas rezultāti tiks izmantoti, lai ietvertu būvatļaujā papildu nosacījumus.

Informāciju sagatavojusi:
Marita Mūze
Smiltenes novada domes
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Mob.tel. 28334474
e-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv
www.smiltene.lv
http://www.draugiem.lv/smiltenesnovads/
www.facebook.com/SmiltenesNovads
https://twitter.com/SmiltenesNovads

26. jūnijā Rīgā, pie ēkas Torņa ielā 4, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, Rīgas vicemērs Andris Ameriks, arhitekts Jānis Lejnieks un mākslinieks Leonards Laganovskis atklāja dekoratīvo sienu “Latvijas pilsētas un novadi valsts simtgadei”. Siena ir visu Latvijas pašvaldību dāvinājums valstij nozīmīgajā jubilejā.

Panno (apgleznotā siena) ar Latvijas pilsētu un novadu ģerboņiem tapis pēc Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iniciatīvas, un to gleznojis starptautiski pazīstamais latviešu mākslinieks Leonards Laganovskis.

Siena pirmo reizi tika apgleznota 2005. gadā, taču pa šo laiku ir notikusi administratīvi teritoriālā reforma un daudzas pilsētas un novadi mainījuši savas administratīvās aprises, tāpēc Latvijas simtgadē tapa ideja sienas gleznojumu atjaunot ar pašreizējiem ģerboņiem.

Kompozīciju vainago valsts ģerbonis, zem tā novietots valsts galvaspilsētas Rīgas ģerbonis un savulaik starptautiski atzītās Kurzemes hercogistes galvaspilsētas Jelgavas ģerbonis. Nākamajā rindā izkārtoti republikas pilsētu ģerboņi, un tiem seko novadu ģerboņi alfabētiskā secībā.

Gleznojuma atrašanās vieta nav izvēlēta nejauši, tā cieši saistīta ar 1991. gada barikāžu notikumiem. Atceroties šo laiku, Vecrīgas laukumam Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra, Smilšu ielas un Torņa ielas krustojumā tika piešķirts 1991. gada barikāžu laukuma nosaukums, ko apliecina skaidrojuma plāksne “Laukums nosaukts par godu 1991. gada 13.–27. janvāra notikumiem, kad iedzīvotāji apsargāja Latvijas Republikas valdības, sakaru un plašsaziņas iestādes, lai nepieļautu pret valsts neatkarības atjaunošanu vērstu bruņotu apvērsumu”.

Laukums atrodas Vecrīgas ārējā malā, pie Bastejkalna, un tā redzamākā fasāde ir Jēkaba kazarmu ēkas Torņa ielā 4 pretugunsmūris. Gan laukuma nosaukums, gan sienas gleznojums ir kā vēstījums par laiku, kad cilvēki no visas Latvijas ieradās Rīgā, lai sargātu savu dzimteni.

“Šis gleznojums ir nopietns simbols Latvijas pašvaldību un tautas saliedētībai, jo nu jau otro reizi tapis par piemiņu vēstures notikumam, kurš saules mūžu paliks ierakstīts mūsu dzimtenes atmiņu ārēs. Tas ir dziļš vēstījums Latvijas simtgadē. Paldies Rīgas pašvaldībai par iniciatīvu un visām pašvaldībām par atbalstu šīs idejas realizēšanā,” pauž LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Katra Latvijas pašvaldība Ģerboņu sienas atjaunošanā piedalījās ar līdzfinansējumu. Par šo notikumu pilsētām un novadiem atgādinās dāvana - fotogrāfija rāmītī ar paskaidrojumrakstiņu un mākslinieka parakstu.

Sienas gleznojums un labiekārtotā teritorija ir LPS un vairāku Rīgas domes struktūrvienību (SIA “Rīgas nami”, Rīgas Austrumu izpilddirekcija, SIA “Rīgas meži”, Satiksmes departaments) kopprojekts.

Informāciju sagatavojusi:

Jana Bunkus,

LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja,

padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

Foto: Gunta Klismeta, LPS

Lai attīstītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu infrastruktūru, pašvaldībām projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem pieejami 22,7 miljoni eiro.

Labklājības ministrijas izstrādātajā ES fondu programmas otrajā kārtā atbalsts tiks sniegts sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei un attīstībai reģionālās nozīmes  attīstības centru pašvaldībās un pašvaldībās, kas nav nacionālās vai reģionālās nozīmes centri un ir iekļautas plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos.

Paredzēts, ka programmas otrās kārtas ietvaros tiks izveidotas vai labiekārtotas aptuveni 1300 vietas sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem. Tāpat tiks attīstīta infrastruktūra ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem: plānots izveidot vairāk nekā 400 vietas "jauniešu mājās" un ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Tāpat programmas ietvaros varēs attīstīt sociālo pakalpojumu infrastruktūru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte.

Ar 85% ERAF līdzfinansējumu pašvaldības varēs veikt jaunu būvju būvniecību vai esošo ēku rekonstrukciju un atjaunošanu, kā arī iegādāties materiāltehnisko nodrošinājumu. Sociālo pakalpojumu infrastruktūras programmas otrajā kārtā paredzēts investēt vismaz 26 712 686 eiro, tai skaitā ERAF finansējumu 22 705 783 eiro apmērā un valsts budžeta un pašvaldību finansējumu ne mazāk kā 4 006 903 eiro.

Pašvaldības, kuras saņēmušas CFLA uzaicinājumu, projektu iesniegumus ERAF finansējuma saņemšanai var iesniegt līdz 2019. gada 30. jūnijam.

ERAF atbalsts sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai paredzēts darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākuma "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" ietvaros. Tā īstenošana plānota ciešā mijiedarbē ar 9.2.2.1. pasākumu "Deinstitucionalizācija".

Informācija par visām CFLA izsludinātajām atlasēm pieejama CFLA mājaslapā: http://cfla.gov.lv/lv/es-fondi-2014-2020/izsludinatas-atlases.

Informāciju sagatavojusi:
Ieva Luste
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras
sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr. 26019685, ieva.luste PIE cfla.gov PUNKTS lv">ieva.luste PIE cfla.gov PUNKTS lv
www.cfla.gov.lv