.png)
|
Arhīva kalendārs
Sveikt Cēsis un jaunos māksliniekus bija ieradušies arī biennāles galvenie kuratori – Monrūžas pašvaldības pārstāvji Gabrielle Felury un Andrea Ponsini. Viņi uzsvēra, ka Cēsis un Latvija ir lieliska vieta laikmetīgās kultūras un mākslas norisēm. Savukārt Zinātnes, mākslas un gastronomijas centra BRŪZIS attīstītājs Gundars Skudriņš pauda prieku, ka organizatori šai izstādei izvēlējušies tieši Cēsis, norādot: “Varbūt mūsdienās retāk tiek runāts par to, kas ir patiesās vērtības vai arī kur rodas gars, taču acīmredzami arī izstādes galvenie kuratori sajutuši šo neizsmeļamo enerģiju, kas rodas šeit, Cēsu Vecajā alus brūzī.” Izstādē apskatāmi 56 jaunās paaudzes mākslinieku darbi no septiņām Eiropas valstīm – Itālijas, Portugāles, Francijas, Dānijas, Rumānijas un Latvijas. Šī gada biennālē Latviju pārstāv 8 jaunie mākslinieki – Andrejs Lavrinovičs, Mētra Saberova, Sandra Strēle, GolfClayderman, Rūdolfs Štamers, Zīle Ziemele, Raitis Hrolovičs un Toms Harjo. Viņus izvēlēja speciāli izveidota mākslas ekspertu žūrija: mākslas zinātnieks un kurators Kaspars Vanags, māksliniece Maija Kurševa, Mūkusalas Mākslas salona kuratore Diāna Barčevska, scenogrāfs un kurators Alberto Di Gennaro, kā arī JCE Biennāles kurators Latvijā Dāvis Kaņepe. JCE Biennāles pirmsākumi meklējami 2000. gadā Parīzes piepilsētā Monrūžā. Tā radīta ar mērķi dot atspēriena iespējas jaunajiem māksliniekiem un veicināt to atpazīstamību kā Eiropā, tā pasaules mērogā. Biennālē iesaistītās valstis apņēmušās stimulēt laikmetīgās mākslas un kultūras attīstību Eiropā. Lai izveidotu Biennāles ceļojošo izstādi, katra valsts atlasa astoņus daudzsološākos jaunos māksliniekus. Pēc tam darbus izvērtē starptautiskā žūrija un nokomplektē ceļojjošo izstādi. Divu gadu laikā izstāde apceļos iesaistīto valstu galerijas un mākslas centrus, kopumā mērojot 5850 km distanci. Cēsis ir trešā JCE Biennāles 2017. – 2019. izstādes pieturas vieta. Pēc tam tā dosies uz Cluj-Napoca Rumānijā. Latvijas pārstāvji biennālē piedalās otro reizi. Biennāles un ceļojošās izstādes norisi Latvijā organizē Vides risinājumu institūts sadarbībā ar Monrūžas pašvaldību un Kaņepes Kultūras centru. Izstāde norisinās Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. Latvijas dalību Laikmetīgās mākslas biennālē “Eiropas jaunrade” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds programmas “Latvija 100” ietvaros, Cēsu pašvaldība un ABLV Charitable. Par VRI:Vides risinājumu institūts (VRI) ir inovatīvs zinātnes institūts, kas, veidojot sinerģiju starp zinātni, mākslu un tehnoloģijām, izstrādā risinājumus ilgtspējīgai vides un dabas resursu apsaimniekošanai. VRI ir Zinātnes, mākslas un gastronomijas centra BRŪZIS īpašnieks un saimnieks. Brūzim ir paredzēts kļūt par atvērtu platformu jaunajiem zinātniekiem, māksliniekiem un citu nozaru speciālistiem, kurā kopīgiem spēkiem risināt vides problēmas un modelēt nākotnes attīstības scenārijus. Informāciju sagatavoja: Guna Dātava
Indriķa dienas dievkalpojumu vadīs mācītājs Artis Eglītis un Valmieras iecirkņa prāvests Romans Kurpnieks-Logins. Liepājas Sv. Jāzepa katoļu katedrāles priesteris Andris Vasiļevskis pēta, kolekcionē un atjauno visdažādākos katoļu baznīcas rituālos tērpus. Viņa bagātīgajā kolekcijā atrodas gan dažādu gadsimtu priesteru liturģiskie apģērbi, gan liturģiskie priekšmeti no visas Eiropas. “Tas ir Eiropas kultūras mantojums. Māksla. Tiesa, ļoti funkcionāla”, saka Andris Vasiļevskis. Priestera kolekcija ir milzīga, taču šogad, Latvijas simtgadi sagaidot, esam izvēlējušies eksponēt liturģiskās tekstīlijas ar nacionālu simboliku. Tos varēsiet aplūkot Baltajā mājā pie Rubenes baznīcas. Kaspars Kļaviņš, vēstures doktors papildus darbam Latvijas Universitātē, RTU, bijis viesprofesors un pētnieks universitātēs Čikāgā, ASV, Austrālijā, Francijā, un Lielbritānijā, un pēdējo gadu laikā bijis vēstures un starpkultūru menedžmenta profesors Emirātu Tehnoloģiju koledžā Abū Dabī Apvienotajos Arābu Emirātos. Kaspars Kļaviņš ir vienpadsmit zinātnisku monogrāfiju autors, vairāku grāmatu līdzautors un zinātnisku rakstu autors. Pastāvīgi raksta zinātniskiem izdevumiem angļu, vācu un franču valodā par orientālistikas un arābistikas, viduslaiku vēstures, jauno laiku ideju vēstures, ģermānistikas, filozofijas, ekoloģijas un muzikoloģijas tēmām. “Absolūti dominējošajam kapitālismam pietiek ar manipulējamu biznesa proletariātu, kas prot apieties ar „modernajām” tehnoloģijām, bet nav spējīgs ne patstāvīgi domāt, ne iedziļināties cilvēces vēsturē. Tā vietā plaši tiek piedāvāti gatavi stereotipi, „viedokļi” un „neapstrīdamas patiesības” visās jomās, ieskaitot reliģiju un morāli.”. Aija Taimiņa ir filoloģijas doktore un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja. Aijas Taimiņas un Kaspara Kļaviņa kopīgais darbs par ticību Latvijas teritorijā Livonijas laikā ir grāmata “Ticība un neticība Livonijā: Mārtiņš Luters & Matiass Knutsens”. Ar Rubeni vistiešāk saistīts Aijas Taimiņas pētījums par brāļiem Harderiem: Kristofu Harderu pazīstam kā mācītāju un grāmatizdevēju, Johanu Jakobu Harderu arī kā mācītāju, literātu un Rīgas Domskolas rektoru. Konferencē Aija Taimiņa iepazīstinās ar Rubenē dzimušo apgaismības laikmeta mākslinieku un literātu Voldemāru Dītrihu fon Budbergu. Boriss Avramecs, doktors mākslās, ir mūzikas vēsturnieks, etnomuzikologs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors. Piedalījies kā vieslektors ne tikai mūsu tuvāko kaimiņvalstu -Igaunijas, Lietuvas un Krievijas, bet arī Vācijas un Lielbritānijas augstskolās, kā arī Stenforda universitātē ASV. Boriss Avramecs ir arī mūzikas kritiķis un eksperts, bieži veido radio “Klasika” programmas. Bijis viens no Senās mūzikas festivāla dibinātājiem un organizētājiem daudzu gadu garumā. Tomēr Boriss Avramecs nav tikai mūzikas teorētiķis, viņa pirmā profesija ir vijolnieks un iegūta ļoti liela praktiskās muzicēšanas pieredzi, spēlējot Latvijas filharmonijas kamerorķestrī. “Lai arī ar profesionālo mūziku nodarbojos jau gadu desmitiem, nebeidzu brīnīties par to, cik mūzikas pasaule ir fenomenāli liela, dažāda, krāsaina un brīnišķīga” Edijs Kalekaurs, Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas mācītājs, stāstīs par to, kā Bībeles fundamentālās pamat mācības vienkārši soli pa solim vientiesīgiem vārdiem savai Rubenes draudzei Harders Kristofs pasniedz savā katehismā. Aicinām konferenci apmeklēt kopā ar ģimeni! Bērniem konferences laikā dažādas aktivitātes piedāvās Santa Krasovska. Dienas noslēgumā aicinām uz Rēzijas Kalniņas un Kaspara Zemīša koncertu “Brīdis pēc vakariņām” Rubenes baznīcā.
Informāciju sagatavoja: Vidzemes plānošanas reģions projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros aicina vecākus un audžuvecākus, kuriem ir bērns ar funkcionālajiem traucējumiem un kuram ir noteikta invaliditāte, līdz 2018. gada 31. augustam pieteikt bērnu individuālo vajadzību izvērtēšanai deinstitucionalizācijas projektā. Projekts paredz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu.
Pēc bērna izvērtēšanas tiek sastādīts individuālais atbalsta plāns, kurā tiek norādīti bērnam nepieciešamie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, piemēram, smilšu terapija, psihologs, fizioterapeits, Kanisterapija, mākslas terapija u.c. Lai pieteiktu bērnu individuālo vajadzību izvērtēšanai, vecākam vai audžuvecākam ir jāraksta iesniegums savas pašvaldības sociālajā dienestā. Pēc bērna individuālā atbalsta plāna saņemšanas vecākiem jādodas uz savas pašvaldības sociālo dienestu un jāraksta iesniegums, tajā norādot, pie kura speciālista un kādu pakalpojumu vēlas savam bērnam saņemt atbilstoši atbalsta plānā noteiktajam.
Projekta laikā bērnam ir iespēja saņemt līdz 40 pakalpojuma reizēm pie vecāku izvēlēta speciālista. Ja vecākam nepieciešamais speciālists nav zināms, tad to nodrošina sociālais dienests. Piemēram, ja bērns ir gājis uz smilšu terapiju un bērnam ar speciālistu ir izveidojies labs kontakts, tad iesniegumā vecāks norāda, ka vēlas saņemt pakalpojumu pie konkrētā speciālista. Ja bērnam ir nepieciešams sociālās rehabilitācijas pakalpojums, bet vecākam nav zināms speciālists, kurš šo pakalpojumu var sniegt, tad sociālajam dienestam ir jāveic tirgus izpēte un jāiepērk pakalpojuma sniedzējs. Projekta laikā arī vecāki un audžuvecāki var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus – psihologa, rehabilitologa, fizioterapeita pakalpojumus vai iespēju apmeklēt izglītojošas atbalsta grupu nodarbības. Pakalpojumus var saņemt viens vai abi bērna vecāki, kopā nepārsniedzot 20 pakalpojuma reizes.
Vairāk informācijas: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Dēliņkalna skatu tornis ir 27 metrus augsts, un tā virsotnē atrodas skatu platforma ar binokli, no kurienes paveras plaša apkārtnes ainava. Tornis ir aprīkots ar apmeklētāju skaitīšanas ierīci. Savukārt pie ceļa, kas ved uz torni, izbūvētas labierīcības apmeklētājiem, izvietots informatīvais stends un izveidots automašīnu stāvlaukums. Alūksnes novada pašvaldība aicina automašīnas atstāt stāvvietā un augšup līdz tornim doties kājām. Dēliņkalns ir augstākais Alūksnes augstienes paugurs, kura absolūtais augstums pēc Dabas aizsardzības pārvaldes datiem sasniedz 271,5 m, relatīvais augstums - vairāk nekā 70 m. No kalna dienvidu nogāzes paveras skaista, mežiem apaugušu pauguru un pļavu mozaīkainava. Torņa būvniecība notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā “Aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” infrastruktūras uzlabošana antropogēnās slodzes mazināšanai un pieejamības nodrošināšanai”. Darbus saskaņā ar iepirkumu procedūras rezultātiem veica SIA “Smart Energy” un SIA “Livland Group”. Būvdarbu izmaksas bija 310 995 EUR.
Sagatavojusi: Evita APLOKA,
Mākslinieces uzsver, ka pilsētā ir daudz jaunu radošu personību, kuri savu radošo enerģiju iegulda mākslas vides un identitātes veidošanā. Izstāde neizmantotajās telpās pilsētas centrā varētu veidot nākotnes izstāžu platformu, kurā šiem cilvēkiem izpausties, lai par viņu daiļradi varētu uzzināt arvien plašāks interesentu loks. Abas mākslinieces ir valmierietes, kas mākslinieciskās gaitas veido, radot zīmējumus, grafikas darbus, darbojoties dizaina izglītībā, veidojot un apgleznojot porcelānu. Krista Jūlija Kreišmane 2010.gadā absolvējusi Valmieras Mākslas vidusskolu, iegūstot vizuālās reklāmas dizaina speciālista kvalifikāciju. 2014.gadā absolvēta Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļa, bet 2016.gadā Glāzgovas Mākslas skolā (Glasgow School of Art) iegūts maģistra grāds dizainā. Māksliniece ir arī grāmatu ilustratore. No 2016.gada viņa ir arī grafikas dizaina pasniedzēja Valmieras Mākslas vidusskolā. Kopš karjeras uzsākšanas māksliniece piedalījusies izstādēs un starptautiskos plenēros dažādās valstīs. Darbos Krista Jūlija Kreišmane veido grafikas tehniku variācijas noteiktās tēmās, izmantojot tās arī kā iedvesmas avotu. Viņas darbi liecina, cik dažādi var būt gala rezultāti, izvēloties noteiktas tēmas un tehnikas, tādējādi parādot mākslas daudzpusīgumu un bagātīgumu. Savukārt Kristīne Zemļicka-Brālēna 1998.gadā absolvējusi Valmieras ģimnāziju un mācījusies Valmieras Mākslas vidusskolā. Pēc tam studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā keramiku un grafiku, 2002.gadā ieguvusi maģistra grādu mākslā. Māksliniece vislabāk pazīstama ar porcelāna virsglazūras gleznojumiem un kā praktizējoša grafikas dizainere. No 1995.gada viņa piedalījusies izstādēs Latvijā, Vācijā un Čehijā. Kopš 2004.gada viņa pasniedz nodarbības arī Valmieras Mākslas vidusskolā. No 2004.gada viņa piedalījusies vides mākslas plenēros un Valmieras Valsts ģimnāzijas un Valmieras Mākslas vidusskolas absolventu vasaras brīvās radošās darbnīcās aktivitātēs. Ģīmes dabas takā eksponēts mākslinieces šamota darbs “Zeme” (2004). Pašlaik Kristīne Zemļicka- Brālēna savā daiļradē īpašu uzmanību velta porcelānam. Pārvarot tehnisko sarežģītību, virsglazūras gleznojumos dominējošajos putnu tēlos atrastie interesantie risinājumi mijas ar dabas vitalitāti, kaislību un īstumu. Kristīne Zemļicka-Brālēna ir arī zīmola K.Porcelain īpašniece. Izstādi atbalsta Valmieras pilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, Valmieras Mākslas vidusskola un Valmiermuižas alus.
Informāciju sagatavoja:
Sportisti norises vietā sāks ierasties jau 13. jūlijā. Plānots, ka 14. jūlijā no rīta jau sāksies sportistu treniņbraucieni un pēc tam arī sacensības, kas notiks gan sestdien, gan svētdien. Paredzamais sacensību atklāšanas laiks ir pulksten 12.00. Precīzāka informācija par norisi būs pieejama sacensību nedēļā. Savukārt 14. jūlija vakarā pulksten 22.00 Alūksnes Pilssalas estrādē ikviens aicināts uz atpūtas vakaru, kurā par muzikālo pavadījumu rūpēsies Latvijas Radio 2 DJ Aivis. Ieejas maksa 3 eiro. Sagaidāms, ka Eiropas čempionātā F4 klasē Alūksnes ezerā sacentīsies sportisti no Baltijas valstīm, Zviedrijas, Polijas, Ungārijas, Krievijas. Savukārt Latvijas čempionātā jauniešiem un pieaugušajiem individuāli un komandu vērtējumā uz starta gaidāms ap 40 laivām visās klasēs. Sportistu pieteikumi sacensībām tiek gaidīti vēl līdz šīs nedēļas beigām. Sacensību centrs atradīsies Alūksnes Pilssalā, vietā, kur aizvadītā gada beigās noslēdzās multifunkcionālās servisa ēkas būvniecība un nupat pabeigta arī apkārtējās infrastruktūras ierīkošana, tostarp arī jaunu laipu izbūve sporta sacensību vajadzībām. Līdz ar to sacensību norises vieta kļuvusi mūsdienīgāka un vizuāli pievilcīgāka. Skatītājiem sacensību vērošana būs bez maksas. Tās varēs skatīties gan no šim mērķim piemērotām teritorijām Pilssalā, gan arī no ezera krasta Tempļa kalna parka un Alūksnes muižas parka pusē. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai par čempionāta norisi www.aluksne.lv, sociālajos tīklos. Sacensības organizē Latvijas Ūdens motosporta federācija sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību un Alūksnes ūdens motosporta klubu “NordOst”.
Sagatavojusi: Evita APLOKA,
Būs kūku gatavošanas meistarklases, māla darbnīcas lieliem un maziem, ciemošanās „Vaidava Ceramics” ražotnē un paša Vaidavas ciema iepazīšana. Neizpaliks arī Kocēnu novadā un citur izaudzētā un radītā atrādīšana un nogaršošana vietējo mājražotāju tirdziņā.
Kā kārtīgam brīvdabas festivālam pieklājas, apmeklētājus priecēs arī muzikālais pavadījums. Uz skatuves ezera krastā kāps Tīna Šipkēvica, Franco Franco, Čipsis un Dullais, Elizabete Balčus, kā arī igauņu mākslinieks Miks Pedaja (Mick Pedaja). Dienas gaitā kopā ar „Vaidava Ceramics” un citiem keramiķiem Vaidavas ezera krastā būs iespēja izzināt Latvijas sarkanā māla ceļu no zemes līdz tā pārtapšanai skaistos traukos. Ikviens interesents pašu spēkiem varēs iepazīt mālu no visām pusēm un izgatavot savu īpašo trauku vai svilpaunieku. Valmiermuižas alus virtuve sanākušajiem ļaus iepazīt garšas, kas attiecīgajā sezonā rodamas mūsu zemē. No plkst. 12.00 pavāri aicinās uz spēcinošām brokastīm, savukārt dienas garumā gādās #zemesgarša maltīti dažādos izpildījumos. „Mālēdiena festivāls 2018” ir iespēja izzināt ne vien Latvijas mālu un garšas, čalojošā atmosfērā būt kopā ar ģimeni un draugiem, bet arī iepazīt Vaidavu izzinošās ekskursijās un ciemoties „Vaidava Ceramics” ražotnē. „Aktīvā tūrisma centra EŽI” vasaras aktivitāšu piekritēji VaidavEŽI būs parūpējušies, lai aktīvās atpūtas cienītāji skaisto ezeru varētu iepazīt no cita skatu punkta – uz SUP dēļa vai laivas, savukārt, apkārtni ar velo. Aktīvākajiem pie sirds ies Kocēnu novada sniegtā iespēja iemēģināt roku disku golfā. KAS? Mālēdiena festivāls 2018 KAD? 21. jūlijā no plkst. 12.00 KUR? Vaidavas ezera krastā, pie Valmiermuižas vasarnīcas Vaidavā KĀ? Saulaini, priecīgi, ar pilnām mutēm un mālainām rokām Festivālu rīko: „Vaidava Ceramics”, Valmiermuižas alus virtuve, Valmiermuižas vasarnīca Vaidavā, Kocēnu novada dome. Pasākumu atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas valsts meži. Ieeja pasākumā – bez maksas.
Informāciju sagatavojusi: Rūta Lapiņa Valmiermuižas alus darītavas vēstnese ruta.lapina PIE valmiermuiza PUNKTS lv
“ŠANA, ŠANA, visur ŠANA. Kur gan ŠANAS nav?” tā pēc nostāstiem divdesmitajos un trīsdesmitajos gados ir dungojuši valmierieši. To, cik laba dzīvoŠANA valmieriešiem bijusi toreiz un cik laba tā ir tagad, atklās Valmieras tūristu gides Inese Andersone un Inga Ozoliņa, interesentus izvedot pa Valmierā iecienītām un nozīmīgām vietām. Ko gan valmierietis un pilsētas viesis Valmierā var piedzīvot? PiedzimŠANU, audzināŠANU, ik dienu kārtīgu paēŠANU, gara un miesas mundruma uzturēŠANU. Pavasarī sajust Gaujas malā putnu dziedāŠANU, kas mudina domāt par mīlēŠANU, dejoŠANU, vasarā peldēŠANU Gaujas upē, ziemā slidoŠANU, bet rudenī skolās ieŠANU un studēŠANU. Ekskursijas laikā būs iespējams uzzināt arī par savulaik Valmierā dzīvojošo savdabīgo personību Kārli Konrādu, vairāk pazīstamu kā grāfu Miķeli Amālijas dēlu Vanagu, kurš tika dēvēts arī par Šanas virsaiti. Viņš bija Jāņa Dūņa grāmatveikala darbinieks, jokdaris, savādnieks, dēkainis un latviešu Pūcesspieģelis. Ekskursijas sākums pie Valmieras Tūrisma informācijas centra (Rīgas ielā 10). Dalība ekskursijā ir bez maksas un iepriekšējas pieteikšanās. Papildu informācija, rakstot e-pastu tic PIE valmiera PUNKTS lv vai zvanot pa tālruni 26332213. Gaidīsim Valmieras pilsētas svētkos “Valmierai 735”, kas norisināsies no 27. līdz 29. jūlijam! Plašāka pasākumu programma www.valmiera.lv un www.visit.valmiera.lv. Valmieras pilsētas svētku programma skatāma mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Kultūra” – “Valmieras pilsētas svētki 2018”. Svētkus atbalsta: Koncertzāle “Valmiera”, Valmieras Drāmas teātris, SIA “Latio vērtētāji & konsultanti Vidzemē”, SIA “Valmiermuižas alus”, SIA “Akācija E.V.”, SIA “Kantīne B”, SIA “Liepkalni, SIA “VALPRO”, GRASBERGS Z/S “Zilūži”. Informatīvi atbalsta: portāls “Valmieras Ziņas”, laikraksts “Liesma”, laikraksts “Tava Izvēle”. Pasākums tiks fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.
Informācija:
Piektdien, 13.jūlijā, Ministru prezidents Māris Kučinskis reģionālā vizītē apmeklēs Smiltenes novadu. Vizītes ietvaros ir plānotas tikšanās gan ar novada uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Smiltenes novada pašvaldība aicina uzņēmējus uz tikšanos ar prezidentu, lai diskutētu par uzņēmējdarbības problēmām un veicināšanas iespējām reģionā. Tikšanās ar uzņēmējiem notiks 13.jūlijā no pulksten 11:10-12:30 Smiltenes Kultūras centrā, lielajā zālē. Uzņēmējus aicinām iepriekš pieteikt savu dalību diskusijai, rakstot uz e-pastu prese PIE smiltene PUNKTS lv vai zvanot uz mob. tālr. 28334474. Pieteikties aicinām līdz 11.jūlijam plkst. 17.00. Savukārt Smiltenes novada iedzīvotāji uz tikšanos ar Ministru prezidentu Māri Kučinski ir aicināti pulksten 12:40 Smiltenes Kultūras centra mazajā zālē. Aicināts ikviens interesents. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Reģionālās darba vizītes ietvaros Ministru prezidents apmeklēs tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas uzņēmuma SIA “Artex Latvija” un Smiltenes tehnikumu, tiksies ar domes deputātiem, pašvaldības iestāžu un pagastu pārvalžu vadītājiem, kā arī tiks iepazīstināts ar pašvaldības īstenotajiem infrastruktūras projektiem.
Marita Mūze
Līdzīgi kā pērn – Labdarības bumbu rallijā 28. jūlijā būs divi skrējieni:
Kā ierasts, Bumbu rallijs pulcē vairākus simtus dalībnieku un līdzjutēju Gaujas krastmalā. Rallijā var piedalīties ikviens. Sestdien, 28. jūlijā, plkst. 18.00 lielās un mazās bumbas izbērs Kazu krācēs. Tur, spēkojoties ar akmens šķēršļiem un atstraumēm, tās steigsies uz finiša līniju pie Valterkalniņa, lai būtu starp pirmajām laimīgajām, kuras gūst balvas. Individuālajam skrējienam biļetes iepriekšpārdošanā varēs iegādāties no 20. jūlija. Bumbu rallija ienākumi konkursā “Sev, tev, novadam” ļaus atbalstīt iedzīvotāju idejas dzīvesvides sakārtošanā un pilnveidē Valmierā un apkārtējos novados. Fonds jau kopš 2005. gada ir partneris tiem, kuri vēlas ziedot, un tiem, kuri vēlas īstenot sabiedrībai noderīgas iniciatīvas Valmierā un Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu, Burtnieku, Beverīnas, Kocēnu novados. Nesen ar fonda ziedotāju un Bumbu rallija dalībnieku atbalstu tika uzvesta bērnu izrāde “Pelīte – melīte”, labiekārtots rotaļu laukums Rūjienā, bet Valmieras seniori būs aicināti uz nūjošanas nodarbībām. Publicitātes fotogrāfijas autors: A. Stračinskis. Papildu informācija:
Jau no plkst.11:00 amatnieku un mājražotāju izstādē – tirdziņā varēs aplūkot dažādus latviešu darinājumus (pieteikšanās tirdziņam pa tālr. 26321158). Plkst.12:00 izstāžu atklāšana: sadarbībā ar Valmieras muzeju izstāde „Sprēslenīcas, vārpstiņas, ērkulīši...”, vēsturiskā ekspozīcija “Sēļu muiža un apkārtnes muižas”, gleznotāja Jāņa Kalmītes (1907-1996) gleznas no Valmieras muzeja krājuma, novadnieces, skolotājas Elgas Hedvigas Raitumas izstāde “Bērnības atmiņas”, porcelāna figūriņu kolekcija (Zviedrija) un flokšu izstāde no puķu audzētāju un selekcionāru Rukšānu dārza. Svētkus ieskandinās Kocēnu kultūras nama pūtēju kvintets, no plkst.14:30 izklaides lieliem un maziem: ielu cirka mākslinieki, vizināšanās ar katamarānu muižas dīķī, vides atrakcijas bērniem un galda spēles lieliem un maziem. Plkst.16:00 uz Mīlestības saliņas būs romantiska tikšanās ar flokšu bruņinieci Gunu Rukšāni un jaunās grāmatas “Flokši” prezentācija. Savukārt jau plkst.17:00 Sēļu muižā Valmieras muzeja vēsturnieces Ingrīdas Zīriņas un mākslinieces Ārijas Pakeres prezentācija par gleznotāju Jāni Kalmīti. Vakarā plkst.18:00 Sēļu muižas estrādē senās mūzikas ansambļa “Modus Vivendi” koncerts “Anglijas karaļnama mūzika Sēļu muižā”. Piedalās: Raimonds Melderis (baroka vijole), Danuta Ločmele (baroka čells), Kārlis Kundrāts (spinets), Kristiāna Vaickovska (ērģeļpozitīvs, alts), Maruta Mikožāne (soprāns), Daiga Būda (soprāns), Miķelis Zumbergs (tenors), Pēteris Vaickovskis (bass, mākslinieciskais vadītājs). Koncertu veidos tā laikmeta karaļnama angļu komponista un ērģelnieka Henrija Pērsela mūzika. Koncertprogrammā tiks stāstīts par Antēma žanra aizsākumiem Anglijā, kas meklējami jau agrīnā renesansē, tomēr tieši Pērsela laikā tie iegūst žanra attīstības virsotni. Vēlajā vakara stundā, kad Sēļu muižas parkā koki tonēsies dažādās krāsās un dīķī atmirdzēs rietošā saule, aicinām sajust tās emocijas, kas pirms trīssimt gadiem valdījušas Anglijas galmā! Visi projektā iekļautie pasākumi ir bezmaksas. Projekts tiek īstenots pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam.
Anete Gluha, Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Ar pozitīvām emocijām, kopēja mērķa sajūtu un jauniem kontaktiem, divu dienu diskusijās Valmierā aizritēja 5. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, ko rīkoja Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību un Valmieras Attīstības aģentūru. Šajā forumā uzsvars tika likts uz jautājumiem saistībā ar Latvijas uzņēmumu iespējām ASV un Āzijas valstu tirgos, kā arī izvērtēta Valmieras, kā vienas no lielākajiem Vidzemes ekonomiskajiem dzinuļiem, attīstība un piedāvātās iespējas uzņēmējiem. Forums pulcēja latviešu uzņēmējus un profesionāļus no ASV, Kanādas, Austrālijas, Singapūras un Eiropas valstīm, kuri, daloties savā pieredzē, palīdzēja izprast un iepazīt šos atšķirīgos pasaules reģionus. “Mums ir gandarījuma sajūta, ka spējam palīdzēt Latvijai un Valmierai izveidot pasaules līmeņa kontaktus ar latviešu izcelsmes uzņēmējiem un profesionāļiem,” teica PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte. “Ir prieks par kopā būšanu un savstarpējo sapratni kāda veidojas starp cilvēkiem, kuriem ir svarīgi palīdzēt Latvijai, veicinot mūsu valsts attīstību”. Forumu ar savu klātbūtni pagodināja arī Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš pasākuma atklāšanā uzsvēra, ka Latvija arvien vairāk izmanto diasporas potenciālu kā investorus tehnoloģiju attīstībā un pētniecībā. E. Rinkēvičs izteica pateicību Pasaules Brīvo latviešu apvienībai par tās iniciatīvu pirms pieciem gadiem uzsākt šādu forumu ciklu, lai piesaistītu Latvijas diasporas uzņēmējus tautsaimniecības attīstībā Latvijā. Arī Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks izteica atzinību foruma rīkotājiem par norises vietas izvēli, uzsverot, ka sadarbība ar PBLA ir krietni bagātinājusi foruma programmu. “Uzņēmējdarbība vienmēr ir bijusi kā viens no neatņemamiem Valmieras attīstības pamatakmeņiem, un vienmēr esam domājuši par sadarbības veicināšanu pašvaldības un uzņēmumu starpā, tādēļ Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma norise šeit ir likumsakarīga, kā arī vērtīga, lai sajustu pasaules elpu un gūtu iedvesmu tālākai pilsētas un visa reģiona izaugsmei,” atzina Jānis Baiks. Foruma dalībniekiem tāpat bija iespēja apmeklēt vairākus Valmieras, Rūjienas, Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novada dažādu nozaru uzņēmumus, iepazīt to darbības specifiku, pārrunāt attīstības izaicinājumus, kā arī dalīties ar pieredzi. Foruma dalībnieki atzina, ka tās ir bijušas vērtīgas Valmierā pavadītas divas dienas, kas nākušas ar daudz jaunām idejām, pozitīviem pārsteigumiem un kontaktiem.
Vairāk informācijas:
Novada svētkos Mūrmuižas centrā no plkst. 13:00 norisināsies vairākas aktivitātes visai ģimenei – radoša darbošanās kopā ar amatniekiem, atraktīvas drošības instruktāžas, foto orientēšanās, loku šaušana un seju apgleznošana. Plkst. 15:00 Mūrmuižas estrādē ikvienam būs iespēja noskatīties Kauguru amatierteātra „Vīzija” izrādes „Diriģents” pirmizrāde. Plkst. 17:00 pie „Pagastmājas” tiks atklāts Beverīnas novada karogs, kam, ap plkst. 17:15, sekos Beverīnas novada spēkratu parāde. Pēc parādes plkst. 18:00 estrādē tiks apbalvoti konkursa „Sakoptākā sēta 2018” dalībnieki. Informāciju sagatavoja: Kultūras centra vadītāja Ieva Putniņa Pie Ģīmes dzirnavu dīķa Valmierā vienkopus tiekas pļavām, purviem, tekošām un stāvošām ūdenstilpēm raksturīga dzīvās dabas daudzveidība, slēpjot bagātīgu atpūtas un vides izglītības potenciālu. Lai to atklātu, izzinātu un piedzīvotu, aicinām apmeklēt ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu veidoto Ģīmes dabas taku. Ģīmes dabas taka Valmierā tiks atklāta 12.jūlijā plkst. 10:00. Atklāšanā piedalīties aicināti idejas autori, atbalstītāji, projekta realizētāji, kā arī ikviens, kurš vēlas iepazīt dzīvās dabas daudzveidību, uzzināt vairāk par kukaiņiem, zivīm, putniem un citām dzīvības formām, kas mums līdzās. Dabas taka izbūvēta projekta “Vides izglītības infrastruktūras objekta “Ģīmes upes dabas taka” izveide” ietvaros, saņemot 60 000 EUR Latvijas vides aizsardzības fonda līdzfinansējumu, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldības finansējumu. Atbilstoši iepirkuma rezultātiem takas izveidi veica SIA “Būvinženieris”. Informāciju sagatavoja:
Darbosies arī radošās darbnīcas, kurās apmeklētājiem būs iespēja likt lietā savu radošo potenciālu un pagatavot kaleidoskopu, kas daudziem prātā palikusi kā neizdibināma bērnības krāsu un stikliņu rotaļlieta. Būs iespēja izgatavot arī LED laternu. Par vakara muzikālo noformējumu gādās viesi – Iveta Baumane un Roberts Pētersons ar koncertprogrammu “Esi man tā”. Izskanēs gan populāras latviešu, gan ārzemju dziesmas, kā arī Ivetas un Roberta oriģinālkompozīcijas. Vakara izskaņā apmeklētājus priecēs Greentrial ekstrēmā komanda ar nakts šovu un vērienīgiem trikiem ar riteņiem. Ar notikumiem bagātākā Pārgaujas novada svētku diena būs 14. jūlijs. Dienas pirmais notikums būs skrējiens “Pretī 100”, kas šogad notiks Straupē un, kur dalībniekiem tiks piedāvātas vairākas distances. Straupes estrādē un tās apkārtnē notiks dažādas atrakcijas gan pieaugušiem, gan bērniem, piemēram, Labratorium zinātnes šovs, sejiņu apgleznošana, aktivitātes kopā ar Mārtiņa Burbuļi, kā arī sietspiedes meistarklase, piepūšamās atrakcijas. Šajā dienā Straupes baznīcā plkst. 18.00 gaidāms Haralda Sīmaņa koncerts un svētku gājiens no baznīcas uz Straupes estrādi, kur notiks grupas “Tirkizband”, Pārgaujas novada koru un ansambļu sadziedāšanās un deju kolektīvu priekšnesumi. Par lustēm svētku ballē gādās Andris Ērglis ar grupu. Apmeklētājus priecēs arī krāšņa svētku uguņošana. 15. jūlijā, Pārgaujas novada noslēdzošajā dienā, svētku apmeklētājiem būs iespēja doties ekskursijā pa Pārgaujas novadu, viesojoties nozīmīgos novada tūrisma objektos. Visi interesenti aicināti uz Straupes Zirgu pastu, kur notiks Straupes lauku labumu tirdziņš. Apmeklēt Pārgaujas novada svētkus laipni aicinām visus interesentus – gan novada iedzīvotājus, gan viesus, jo no Braslas līdz Gaujai ik solis ir vērts! Vairāk informācijas par svētku norisi var meklēt Pārgaujas novada mājaslapā www.pargaujasnovads.lv vai Facebook lapā https://www.facebook.com/PargaujasNovads/ . Visi pasākumi, izņemot ekskursiju, ir bezmaksas.
Informāciju sagatavoja:
Kopsavilkums par pārvadātājiem, kas tās saņēmuši, kā arī informāciju par saskaņotajiem pakalpojuma sniegšanas tarifiem aicinām meklēt Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā. Turpat iespējams iepazīties arī ar informāciju par licencēšanas kārtību Vidzemes plānošanas reģionā, kā arī normatīvo aktu bāzi, kas to regulē. Mājaslapas sadaļā Sabiedriskā transporta organizācija – Pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru pieejamas arī iesniegumu veidlapas pieprasījumam par licences kartītes izsniegšanu, informācija par papildus iesniedzamajiem dokumentiem un samaksas kārtību. Procedūru iespējams veikt gan izmantojot elektronisko saziņu, gan arī ierodoties klātienē, vizīti iepriekš saskaņojot ar Sabiedriskā transporta nodaļas darbiniekiem, tā kā to pienākumos ietilpst darba uzdevumi arī ārpus biroja telpām. Vairāk informācijas: Inita Ozoliņa, Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inita.ozolina PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26516182.
Piektdien, 20. jūlijā, plkst. 20:00 deju upē no Mazsalacas pilsētas centra līdz Lībiešu pilskalna estrādei vienosies novada deju kolektīvi, lai jau plkst. 21:00 piedalītos deju svētku atskaņu koncertā “Māras zeme” Lībiešu pilskalna estrādē. Ieeja pasākumā bez maksas. Sestdien, 21. jūlijā, no plkst. 9:00 pilsētas centrā amatnieku izstrādājumu tirgus, kurā varēs iegādāties Latvijas mājražotāju un amatnieku darinājumus. No plkst. 9:30 līdz 11:00 notiks reģistrēšanās velosvētku parādes braucienam, kurā dalībnieki aicināti saņemt brauciena numurus un izvietot pie velosipēdiem. Šogad velosvētku parādes brauciens dosies arī pa vecā dzelzceļa līnijas posmu, kas izveidots Igaunijas-Latvijas programmas projektā "Green Railways". Visas dienas garumā notiks aktivitātes dažādām vecuma grupām. No rīta biedrība “Motosporta klubs ,,Salacas kauss”” demonstrēs savus motociklus, pēcpusdienā skatītājus priecēs velo šovs “Greentrials bike tour” un zinātniskais teātris “Laboratorium”. Vakara daļā koncertu Lībiešu pilskalna estrādē ieskandinās Igo, Aija Vītoliņa, ģitāras: Aivars Hermanis un Ēriks Upenieks. Pēc koncerta Ērenpreiss velosipēda izloze. Koncerta biļešu cenas – līdz plkst. 19:59 pieaugušajiem 3,00 euro un skolēniem 1,50 euro. No plkst. 20:00 – cena 5 euro. Pēc koncerta zaļumballe kopā ar grupu “Krauja’s band”. Svētdien, 22. jūlijā, pilsētā notiks gadatirgus, Valtenberģu muižas parkā pludmales volejbola turnīrs un no plkst. 13:00 kapu svētki Mazsalacas pilsētas kapos. Pasākuma programma pieejama: www.mazsalaca.lv. Tiekamies aktivitātēs Mazsalacā, ievērojot 20. – 30. gadu retro ģērbšanās stilu velosvētku parādes braucienā! Šī publikācija atspoguļo autora viedokli. Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavoja:
Un, kad tūrists ir uzkāpis Dēliņkalna skatu torņa reibinātājos augstumos, visa ziemeļaustrumu Latvija un dienvidaustrumu Igaunija dus pie viņa kājām. Ziemeļos pie apvāršņa paceļas dziļdomīgais Munamegi, rietumos – Apekalns ar augstāko virs jūŗas līmeņa baznīcu Latvijā. Austrumos tumšie Latgales sili, bet kaut kur aiz apvāršņa dienvidos vajadzētu būt Piebalgai un Dēliņkalna lielākajam brālim – Gaiziņkalnam”. Jaunais Dēliņkalna skatu tornis ir 27 metrus augsts, un tā virsotnē atrodas skatu platforma ar binokli, no kurienes paveras plaša apkārtnes ainava. Tornis ir aprīkots ar apmeklētāju skaitīšanas ierīci. Savukārt pie ceļa, kas ved uz torni, izbūvētas labierīcības, izvietots informatīvais stends un izveidots automašīnu stāvlaukums. Torņa būvniecība notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā “Aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” infrastruktūras uzlabošana antropogēnās slodzes mazināšanai un pieejamības nodrošināšanai”. Darbus saskaņā ar iepirkumu procedūras rezultātiem veica SIA “Smart Energy” un SIA “Livland Group”. Būvdarbu izmaksas bija 310 995 EUR. FOTO: Alvits Grīvnieks Sagatavojusi: Evita APLOKA,
Valsts Kultūrkapitāla fonda un Alūksnes novada pašvaldības finansētajā projektā “Malēnieša raksturs jeb ak prieks, ak lustes, ak borģele!” tapuši dažādi izstādes materiāli, spēļu un rotaļu aprīkojums, kurus pirmo reizi apmeklētāji varēs izmēģināt tieši Malēniešu svētku laikā. Pagalma izstādei izgatavotas vella sišanas ierīces, plintes baļķu šaušanai uz Malēniju un pat viens malēnietis. - Ceram, ka jaunā pagalma izstāde piepildīs apmeklētāju vēlmi pēc izskaidrojošām un aizraujošām kustību rotaļām un sniegs papildinājumu rakstiskajai informācijai par malēniešiem, - saka Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska. Bez maksas jauno pagalma izstādi varēs apskatīt, spēles un rotaļas izmēģināt 28. jūlijā Otrajos Vispasaules Malēniešu svētkos muzeja pagalmā no pulksten 13.00 līdz 15.30. Vēlāk izstādi pēc iepriekšēja pieteikuma varēs apskatīt visi muzeja apmeklētāji. Projekta kopējās izmaksas bija 3874,30 EUR. Valsts Kultūrkapitāla fonda muzeju nozares attīstības programmas finansējums bija 1000 EUR, savukārt Alūksnes novada pašvaldības finansējums – 2874,30 EUR. Otrie Vispasaules Malēniešu svētki 28. jūlijā apmeklētājiem ļaus pārliecināties, kā šai pusē dzīve rit atbilstoši teicienam “Malēnietis dzīvo, cepuri kuldams”. Svētku laikā notiks ne tikai jaunās izstādes atklāšana, bet arī grāmatas “No Apukalna veroties” atvēršana, sarunas ar slaveniem malēniešiem, stāsti par novadniekiem jubilāriem - Linardu Laicenu, Jāni Mauliņu, Valentīnu Pelēci, amatnieku tirdziņš, dažādas malēniskas izdarības, kurzemnieku un latgaliešu ciemošanās pie malēniešiem vakara koncertprogrammā un zaļumballe. Sīkāka informācija par Malēniešu svētkiem www.aluksne.lv. Sagatavojusi: Evita APLOKA,
Jau trešdien, 25. jūlijā, notiks svētku atklāšana Kaives muižas parkā. Plkst. 21.00 Jura Hirša muzikāla programma “Mīlestība un Latvija” un brīvdabas kino vakars ar Alda Slišāna veidoto filmu par Vecpiebalgas novadu, sagaidot mūsu valsts simtgadi. Pasākums bez maksas. Ceturtdiena, 26. jūlijs, aizvedīs uz Dzērbeni, kur plkst.15.00 pie pils, zem ozola kuplajiem zariem varēs baudīt senatni dažādās izpausmēs kopā ar folkloras kopu “Skandi” un izzinošas aktivitātes kopā ar vēstures un piedzīvojum organizāciju “Araisis”. Plkst.19.00, romantisks vakars Taurenes muižas pagrabos. Gunas Rukšānes - Latvijā pazīstamās dārzkopes, vairāku grāmatu un dārzkopībai veltītu rakstu autores, ziemciešu audzētājas un selekcionāres – Ziedu izstāde. Sandras Sabīnes Jaundalderes - mākslinieces, dzejnieces, dejotājas - Ziedu gleznu izstāde. Aivara Ošiņa - Dabas foto izstāde. Plkst. 21.00 kultūras namā koncertēs akustisko ģitāru trio: Aivars Hermanis, Kaspars Zemītis, Mārcis Auziņš. Biļetes cena uz koncertu 5 EUR. Piektdien, 27. jūlijā, no plkst 18.00 pie Vecpiebalgas kultūras nama reģistrācija retro auto-moto braucienam “Retro Piebalga 2018”, kas dosies uz Alauksta estrādi. Tur plkst. 21.00 svinīgi sagaidīs retro brauciena dalībniekus un sāksies Tautas zaļumballe ar grupu “Apvedceļš” un DJ Tomu Grēviņu. Pasākums bez maksas. Sestdien, 28. jūlijā, no plkst.10.00 – 15.00 Vecpiebalgas birzītē notiks amatnieku tirgus ar kultūras programmu. Viesosies festivāls “Latvijas Goda Aplis”. Notiks amatnieku godināšana, adīšanas sacensības, radošās darbnīcas un aktiermākslas kolektīvu priekšnesumi. Tirgū sāksies Ģimeņu dienas “Krāsainais maršs”, gājiens uz Vecpiebalgas bērnudārzu. Vakarpusē visi ceļi ved uz Inešiem! Plkst. 20.00 tradicionālās “Mazās Kalniņa dienas” ar īpašo viešņu – jauno, talantīgo dziedātāju Aleksandru Špicbergu un neiztrūkstošo “Autobusu debesīs” un zaļumballi līdz rīta gaismai. Biļešu cena uz koncertu 7 EUR. Būs Vecpiebalgas muižas izgaismojums – “Latvijas Goda Apļa” dāvana valsts simtgadē. Svētdien, 29.jūlijā, svētku noslēgums Vecpiebalgas baznīcā ar dievkalpojumu plkst.10.00 un izskaņas koncertu plkst.12.00 – Ieva Kerēvica un instrumentālā grupa. Koncerts par ziedojumiem. Tā ir iespēja katram klātienē baudīt Latvijas kultūrvēsturē atpazīstamākā novada viesmīlību.
Plašāka informācija www.vecpiebalga.lv Facebook vietnē: Vecpiebalgas novads
Projektu ietvaros uzņēmēji plānojuši realizēt un ieviest inovatīvus ieņēmumu radīšanas modeļus, jaunas tīklošanās pieejas ar sadarbības partneriem un piegādātājiem, kā arī uzņēmuma dažādu procesu inovācijas. Virkne projektu paredz inovatīvu produktu, pakalpojumu un pamata piedāvājumu papildinošu produktu ieviešanu. Dažu projektu ietvaros tiks realizētas izplatīšanas kanālu, klientu iesaistes un zīmola inovācijas. Programmu ZĪLE vērtē Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs un vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs Jānis Baiks: ”Atbalsta programma uzņēmējiem vēlreiz apstiprināja to, ka četras pašvaldības – Valmiera, Beverīna, Burtnieki un Kocēni – ir cieši un funkcionāli saistītas. Biznesa projekti ir interesanti, ambiciozi un sniedzas pāri katras pašvaldības robežām. Tie dos reālu ieguvumi un jaunas iespējas visu pašvaldību iedzīvotājiem.” Vērtēšanas komisija, kurā darbojās pārstāvji no četrām pašvaldībām, atzinīgi novērtēja pilnīgi visus biznesa projektus, finanšu atbalstu piešķirot šādiem projektiem:
Visiem 11 projektiem tiks dota iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas Valmieras Attīstības aģentūrā par projektu ieviešanu un par finansējuma piesaistes iespējām arī no citiem avotiem. Tuvākajā laikā notiks sadarbības līgumu parakstīšana par finansējuma piešķiršanu un izlietošanu. Pēc līgumu parakstīšanas uzņēmumi varēs uzsākt projektu aktīvo fāzi, realizējot iecerētās aktivitātes. Plānots, ka visi atbalstītie projekti tiks ieviesti līdz 30. novembrim. Atbalsta programmu “ZĪLE” realizē četras pašvaldības: Valmieras pilsēta un Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novadi. “ZĪLES” mērķis ir veicināt jaunu produktu un inovāciju realizēšanu, stiprināt esošos uzņēmumus un veicināt jaunu tehnoloģisku uzņēmumu veidošanos četrās pašvaldībās. Turklāt programma paredz visām iesaistītajām pašvaldībām kļūt par inovāciju un jaunu produktu testgultni jeb testēšanas vidi (angliski “test-bed”), proti, labvēlīgu vietu, kur uzņēmumiem veidoties, attīstīties un nobriest. Kopējās atbalsta programmas budžets 2018. gadā ir 21708,00 eiro. Programmas ieviešanu sadarbībā ar četrām pašvaldībām koordinē Valmieras Attīstības aģentūra. Vairāk informācijas par programmu: http://developvalmiera.lv/zile/.
Vairāk informācijas: Ilze Eglāja
Grāmatu veidojis Jaunlaicenes muižas muzejs, idejas autore un grāmatas sakārtotāja ir muzeja vadītāja Sandra Jankovska, tās redaktore - izlokšņu pētniece Mg.philol. Sarmīte Balode. Ar vērtīgiem padomiem atbalstījušas un nesavtīgi palīdzējušas Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore akadēmiķe Dr. habil.philol. Ilga Jansone un institūta vadošā pētniece Dr.philol. Anna Stafecka. Izdevuma tapšanā līdzdarbojušies arī Malēniešu skolas dalībnieki - malēniski runājošie apkārtnes iedzīvotāji. Jaunā grāmata iecerēta kā Alūksnes apkaimē runātās malēniskās valodas mācību līdzeklis – tajā būs apkopoti vairāk nekā 1000 vārdi, Jaunlaicenes muižas muzeja savāktās anekdotes, rotaļu apraksti un teicieni, kā arī novadnieka Linarda Laicena stāsti no krājuma “Malienā” malēniešu un literārā valodā un vietējās izloksnes entuziasta, novadpētnieka Aivara Puzuļa stāsti. Svētkos grāmatas atvēršanas pasākumā īpaši aicināti piedalīties novadnieces Māra Svīre un Lija Brīdaka, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētnieces Ilga Jansone un Anna Stafecka, novadniece, malēniešu valodas pētniece Dace Markus, Linarda Laicena mazmeita Anna Laicena un citi ar grāmatas iznākšanu saistītie cilvēki, kā arī ikviens interesents. - Grāmatu lasot, vietējais kolorīts un malēniskā noskaņa būs jūtama. Tās tapšanā strādājām ļoti atbildīgi un darbs bija interesants. Esmu pētījusi Gulbenes novada Kalnienai, Stāmerienai, Beļavai un Litenei raksturīgo malēnisko izrunu un jāteic, ka atšķirības ar Alūksnes pusē runāto ir manāmas. Tāpat arī dzīvesstilā ir atšķirības. Malēniešu ir maz, taču esam neatlaidīgi. Katrs darbs, kas tiek paveikts, lai atdzīvinātu malēnisko, ir ļoti labs, un katrs cilvēks, kas kaut ko dara tā labā, ir novērtējams. Malēniešiem jāpēta sava vietējā izloksne, jārunā tajā un jāmāca jaunajiem, - uzskata Kalnienas malēniete Sarmīte Balode, kura savā brīvajā laikā jau vairākus gadu desmitus vākusi materiālus par augšzemnieku dialekta dziļajām latgaliskajām izloksnēm, kam pieder arī īpatnējā malēniešu valoda. Jaunā grāmata būs vēl viens izdevums, kurā galvenā uzmanība pievērsta tieši malēniskajai runai un malēniešiem. 2010. gadā novadnieki Dace Markus un Jēkabs Raipulis izdeva grāmatu “Radošie malēnieši un viņu valoda”, kas iepazīstina gan ar autoru pētīto Jaunlaicenes, Veclaicenes un Ziemera pagastu apkaimei raksturīgo malēnisko izloksni, gan pašu malēniešu tēlu un viņu savdabīgajiem radošajiem talantiem. Tautas valodā un arī vairākos literāros darbos malēniešu dzīves vide - Malēnija - tēlota kā nedaudz mītiska vieta, bet tās iedzīvotāji - kā īpatni, nedaudz naivi, vienlaikus gudri un izdomas bagāti ļaudis ar atšķirīgu valodu, asprātību un pasaules uztveri. Mūsdienās uzskata, ka malēnieši dzīvo Latvijas Ziemeļaustrumvidzemē ap Alūksni, lai gan, kā savā grāmatā raksta D. Markus un J. Raipulis, 20. gadsimta 30-tajos gados izdotajā “Latviešu konversācijas vārdnīcā” minēts, ka Maliena jeb Maliene aptver daudz plašāku teritoriju Latvijas dienvidaustrumos – Latgali, Zemgales austrumu galotni un Vidzemes dienvidaustrumu nomali, kur runā augšzemnieku jeb malēniešu dialektu. Šejienes iedzīvotāju runai raksturīgas augšzemnieku dialekta dziļo latgalisko izlokšņu īpatnības – lauzītā izruna, grūtības nošķirt šauro un plato e un ē, dažu vārdu lietošana atšķirīgā dzimtē no literārās valodas gramatikas. Malēniskā izloksne raksturīga arī kaimiņu novadu pagastos, tomēr, kā liecina pētījumi, dažādu vārdu izruna mēdz būt atšķirīga. Par malēniešu dzīvesveida, izloksnes, šejienei raksturīgās folkloras un mutvārdu daiļrades, tradīciju, rotaļu un spēļu saglabāšanu, pētīšanu un atdzīvināšanu rūpējas Alūksnes novada Jaunlaicenes muižas muzejs. 28. jūlijā Jaunlaicenē notiekošajos Otrajos Vispasaules Malēniešu svētkos atklās arī muzeja jauno pagalma izstādi, kas tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Alūksnes novada pašvaldības atbalstu un stāstīs par malēnieša raksturu. Izstāde apmeklētājiem izskaidrojošās un aizraujošās kustību rotaļās sniegs papildinājumu drukātajiem materiāliem par malēniešiem. Plašāka informācija par Otrajiem Vispasaules Malēniešu svētkiem http://aluksne.lv/index.php/2018/07/04/aluksnes-novada-jaunlaicene-notiks-otrie-vispasaules-maleniesu-svetki/. FOTO: Leldes GUSTAS ilustrācija grāmatai “No Apukalna veroties”
Sagatavojusi: Evita APLOKA,
Kopš pagājušā gada Maizes dienām dzirnavas ir piedzīvojušas vērienīgas pārvērtības, notikuši būtiski remontdarbi, lai atjaunotu spārnus un dzirnavu mehānismus. Šogad pasākuma laikā būs vienreizēja iespēja vērot dzirnavu ratu ritējumu, kā arī varēs izstaigāt visus stāvus, apskatīt dzirnavu mehānismus un iepazīties ar mūsdienīga dizaina jaunajiem informācijas stendiem. Amatas novada Āraišu vējdzirnavu kalnā tradicionāli laikā ap Annām un Jēkabiem atzīmē Maizes dienu, kad godina rudzu maizi, cepējus un seno tradīciju turpinātājus. “Maizes diena ir brīnišķīga tradīcija, kur ik gadu satiekas maizes cepēji – gan tie, kas cep tradicionālo rupjmaizīti īstās maizes krāsnīs, gan tie, kuri cep jaunāku laiku maizīti. Lai iepazītu maizītes ceļu no labības tīruma līdz graudiem un gatavai maizei, dosimies ceļojumā pa Kukulīša taku. Būs darbošanās, meistarošana, gudrošana, dziedāšana, spēles, pārcilājot bagātīgo tradīciju pūru un atgādinot sen piemirsto,” par pasākumu stāsta dabas izglītības speciāliste Anda Andrušaite. Pie lielā Jēkabu galda ar dziesmām un sirsnīgiem stāstiem norisināsies jaunās maizes griešana un garšošana. Kā jau katrā Maizes dienā tiks godināti seno saimnieku un saimnieču vārdu īpašnieki – Jēkabi un Annas. Maizes dienā norisināsies gan kulinārās meistarklases, gan Jēkaba maizes cepšana, degustācija. Apkārtējo novadu maizes cepēju, siera sējēju, bitenieku, zāļu tēju vācēju un amatnieku darinājumus varēs iepazīt un iegādāties Kukuļtirdziņā. Āraišu vējdzirnavas ir viens no Dabas aizsardzības pārvaldes apsaimniekotajiem objektiem Gaujas Nacionālajā parkā. Tās būvētas 19. gadsimta vidū Drabešu muižas vajadzībām. Pagājušā gadsimta 80. gados dzirnavas nonāca Gaujas Nacionālā parka paspārnē un tika atjaunotas un līdz pat mūsdienām šeit regulāri apskatāmas izstādes un ekspozīcija par dzirnavu vēsturi un nozīmi, ir iespējams iemēģināt roku graudu malšanā un izzināt senās tradīcijas. Rekonstrukcijas laikā dzirnavās atjaunotas jumta konstrukcijas un fasāde, veikti uzlabojumi iekštelpās, izveidots āra apgaismojums un pats galvenais - izgatavoti jauni vējdzirnavu spārni. Dzirnavas nav tikai dekoratīvs un vēsturisks objekts, tās ir arī pilnībā funkcionējošas – šeit iespējams samalt gan miltus, gan dažāda veida putraimus un citus graudaugu produktus. https://daba.gov.lv/upload/Image/afisa/Afisa_2907_Araisu_dzirn.jpg
Svētdien, 29.jūlijā, no plkst. 12.00 līdz 15.30 notiks orientēšanās sporta sacensības Valmieras rogainings. Sacensību centrs atradīsies pie Valmieras pilsdrupām (numuru izņemšana no plkst.11.00). Valmieras rogainings ir orientēšanās sporta komandu sacensības, kur komandas pārvietojas apvidū un noteiktā laika periodā brīvi izvēlētā secībā, apmeklē apvidū izvietotus kontrolpunktus, kuriem piešķirtas noteiktas vērtības, cenšoties savākt pēc iespējas vairāk punktu. Distancē dalībnieki pārvietojas tikai ar kājām, navigācijai izmantojot sacensību organizatoru izsniegto karti. Distances laikā atļauts izmantot jebkādas citas elektroniskās navigācijas ierīces. Dalībnieku pienākums ir ievērot Latvijas Republikas ceļu satiksmes noteikumus, sekot sacensību tiesnešu un organizatoru norādījumiem. Dalība rogainingā notiek komandās no diviem līdz četriem dalībniekiem. Komandas tiek sadalītas pa grupām pēc dalībnieku dzimuma (vīrieši, sievietes, jauktā grupa) un vecuma (jaunieši, pieaugušie). Iespējams startēt arī ģimeņu grupā, ja vismaz vienam ģimenes dalībniekam ir 12 vai mazāk gadu. Informāciju sagatavoja:
Vidzemes bibliotekāri konferences laikā vairos savas zināšanas par tādām tēmām kā lasītprasmi veicinošas metodes un to pielietojums, pārrunās Latvijas Bibliotekāru biedrības aktualitātes, tiksies ar Alūksnes un Apes novada fondu un iepazīs medijpratības veicināšanas pasākumus. Konferences dalībnieki apmeklēs arī ar Alūksnes pilsētas skaistākās vietas.Izstāde Alūksnes Kultūras centrā apskatāma līdz 19. augustam. FOTO: Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone pasniedz pateicību Alsviķu bibliotēkas vadītājai Sarmītei Meļķei. Sagatavojis:
Kādi bija jaunieši Madonas rajonā 50.-90. gados? Kas, kā un kāpēc viņus centās izaudzināt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem un kāda bija jauniešu reakcija uz to? Meklē atbildes no 2018. gada 3. augusta Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstādē mansarda zālē. Izstāde top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona, AS “Latvijas valsts meži” projekta “Vai viegli būt…?” finansiālo atbalstu.
Informāciju sagatavoja
Būvprojekta ietvaros ir izbūvēta stadiona servisa ēka un skatītāju tribīnes ar kopējo apbūves platību 625,9 m2, ārējie inženiertīkli. Saskaņā ar ēkas plānojumu, ir izbūvētas apjumtas tribīnes ar 250 skatītāju vietām, ēkā atrodas ģērbtuves, dušas un tualetes, treneru telpas, tualetes apmeklētājiem, noliktavas un tehniskās telpas. Smiltenes novada Sporta pārvaldes vadītājs Guntars Markss uzsver, ka šī projekta galvenais mērķis ir sporta infrastruktūras uzlabošana, nodrošinot pienācīgus apstākļus Bērnu un jaunatnes sporta skolas mācību treniņu procesa un vispārizglītojošo mācību iestāžu sporta nodarbību organizēšanai, kā arī novada, valsts un starptautisku sacensību organizēšanai, sporta klubu, kolektīvu un individuālo sportistu un skatītāju ērtībām. “Stadiona servisa un skatītāju tribīņu ēka viennozīmīgi ir gadiem lolota sapņa piepildījums. Tagad arī Smiltenē varēsim dažādu sporta aktivitāšu dalībniekiem un viesiem nodrošināt mūsdienīgākus apstākļus, sakoptāku vidi. Jaunās telpas sekmēs ne tikai stadiona, bet visa daudzfunkcionālā sporta kompleksa “Teperis” efektīvāku apsaimniekošanas organizēšanu. Tāpēc varam cerēt uz vēl lielāku iedzīvotāju iesaistīšanos dažādās sporta aktivitātēs.” Svinīgā stadiona servisa un skatītāju tribīņu ēkas atklāšana plānota augustā, kad tiks rīkots sportisks pasākums visai ģimenei. Kopējās ēkas izmaksas ir 721 953,13 eiro, tajā skaitā PVN, no kuriem 200 000,00 eiro ir valsts budžeta līdzfinansējums, bet pārējais finansējums 521 953,13 eiro apmērā ir Smiltenes novada domes finansējumus. Projekta realizācijā piedalījās: būvdarbu veicējs – SIA “R.K.C.F. Renesanse”, būvuzraugs – SIA “TRANZIT ASK”, autoruzraugs – SIA “Remo”, būvprojekta izstrādātājs - SIA “Arhitektu Birojs Krasts”.
Informāciju sagatavoja:
Apmeklētājiem norises Hanzas laukumā būs pieejamas jau no 2.augusta plkst.22:00, kad notiks brīvdabas kino seanss. Filmu vakari norit sadarbībā ar Rīgas Starptautisko kino festivālu (Riga IFF), kas šogad ik vakaru nodrošinās vienu īsfilmu un pilnmetrāžas filmu. Auditorijai būs iespēja atklāt kino no valstīm, kas, tāpat kā Latvijā, šogad atzīmē simtgadi – Lietuvas, Igaunijas un Polijas, kā arī Somijas, kas gadsimta jubileju atzīmēja pērn. Šo darbu vidū ir eklektiskas animācijas filmas un krāšņi piedzīvojumu stāsti. 3. augustā pēc oficiālās atklāšanas un grupas “7 dēli” koncerta festivāla pilsētā notiks dažādas aktivitātes, par kurām rūpēsies Valmieras teātra aktieris Pauls Iklāvs ar komandu, plkst. 21:00 uz Latvijas Goda apļa skatuves notiks ugunskura vakars ar mūziķi Renāru Veličko, bet plkst.22:00 sāksies Brīvdabas kino vakars ar īsfilmu “Uz veselību!” un ģimenes piedzīvojumu drāmu “Aiz zilajām durvīm”, ko nodrošina Polijas Republikas vēstniecība Latvijā. 4. un 5. augustā aktivitātes festivāla pilsētā sāksies jau plkst.11:00, kad kopā ar aktrisēm Alisi Danovsku un Elīnu Hanzenu gan lieliem, gan maziem būs iespēja piedalīties rīta vingrošanā, plkst.14:00 turpat notiks radošas, izzinošas un sportiskas aktivitātes visai ģimenei “Skauti ienāk pilsētā”, plkst.21:00 uz Latvijas Goda apļa skatuves 4.augustā uzstāsies aktieri Ģirts Rāviņš un Mārtiņš Liepa, bet 5.augustā – Mikus Frišfelds. Savukārt brīvdabas kino programmā 4.augustā plkst.22:00 īsfilma “Trokšņotājs” un vēsturiska drāma “Paukotājs”, savukārt 5.augustā – īsfilma “Manivalds” un vēsturiskā drāma “Senekas diena”. Festivāla centrs top sadarbībā ar Latvijas valsts simtgades programmu, Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes kultūras programmu, AS “Latvijas valsts meži”, Valsts Kultūrkapitāla fondu un biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas “RISEBA” rīkoto Starptautisko vasaras skolu “Festival’and”. Valmieras vasaras teātra festivāls šogad kopumā sarūpējis līdz šim plašāko piedāvājumu - pirmizrādes piedzīvos gan lielās formas darbi pieaugušajiem, gan mūzikas teātra izrāde jauniešiem, būs arī vairāki iestudējumi bērniem un ģimenēm, laikmetīgā opera, kopā vismaz 10 dažādi nosaukumi. Festivāla izrādes nu jau tradicionāli tiek veidotas teātrim neierastās vietās pilsētvidē, šoreiz - rūpnieciskās teritorijās, senā lopu laidarā, mežā, tukšā baseinā un citviet. Informācija un programma pieejama www.valmierasfestivals.lv
Informāciju sagatavojusi: Lija Ozoliņa Valmieras vasaras teātra festivāls festivals PIE valmiera PUNKTS lv facebook.com/valmierasfestivals
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) atlases konkursos noskaidrojusi labākos jaunos speciālistus, kuri dosies pārstāvēt Latviju starptautiskajā jauno profesionāļu meistarības konkursā EuroSkills 2018. Konkurss notiks Budapeštā no 26. līdz 28. septembrim.
Iespēju pārstāvēt Latviju EuroSkills 2018 ieguva 12 jaunie speciālisti 10 prasmju konkursos: ● modes tehnoloģijas - Laura Kreivina (Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskola) un Elīna Skrindževska (Jelgavas Amatu vidusskola); ● skatlogu noformēšana - Luīze Mihailova (Liepājas Mākslas un dizaina vidusskola); ● grafikas dizains - Katrīna Elizabete Sīle (Rīgas Valsts tehnikums); ● informācijas un komunikācijas tehnoloģijas - Igors Būmanis (Rīgas Tehniskā koledža) un Ričards Trofimovs (Priekuļu tehnikums); ● web lapu izstrāde - Gustavs Rācenājs (Rīgas Tehniskā koledžas); ● flīzēšana - Danijs Slugovičs (Saldus tehnikums); ● elektriskās instalācijas - Aleksejs Tarasovs (Rīgas Valsts tehnikums); ● smago spēkratu remonts un apkope - Jānis Ozols (Priekuļu tehnikums); ● ēdienu gatavošana - Nils Ģēvele (Mālpils Profesionālās vidusskola); ● restorāna pakalpojumi - Madara Miņina (Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums). Latvijas komandas vadītāja un VIAA direktore Dita Traidās uzsver: “EuroSkills konkursā satiekas izcilākie jaunie profesionāļi un nozaru eksperti no visas Eiropas. Tāpēc dalība šādā vērienīgā meistarības konkursā ir iespēja Latvijai apliecināt profesionālās izglītības starptautisko konkurētspēju. Latvija EuroSkills un WorldSkills piedalās jau no 2008. gada un ar lepnumu varu teikt, ka starptautiskajā mērogā esam izcili, jo medaļu skaitu ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvijai ir vairāk medaļu nekā jebkurai citai pasaules valstij.” Pirms jauno profesionāļu izvirzīšanas dalībai EuroSkills 2018, jaunieši savas prasmes demonstrēja vispirms skolās, tad labākie no viņiem sacentās nacionālajā konkursā SkillsLatvia, kur godalgotie konkursanti ieguva iespēju piedalīties atlases konkursos, iepriekš rūpīgi gatavojoties. Vairāku mēnešu garumā 28 Latvijas komandas kandidāti nozares profesionāļu vadībā piedalījās VIAA organizētajās mācībās un meistarklasēs un turpinās gatavoties līdz konkursam Budapeštā. Šogad konkursā EuroSkills 2018 piedalīsies ap 600 jauno profesionāļu no 28 valstīm, tajā skaitā arī 12 jaunieši no Latvijas profesionālās izglītības iestādēm. EuroSkills konkurss notiek katru otro gadu un mijas ar pasaules mēroga profesionālās meistarības konkursu WorldSkills. Vairāk par iepriekšējo gadu Latvijas komandas sasniegumiem var atrast VIAA mājaslapas sadaļā SkillsLatvia. Latvijas komandas dalību konkursā EuroSkills 2018 finansē Eiropas Sociālais fonds un līdzfinansē Latvijas valsts projektā “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”.
Informāciju sagatavojusi: Kristīne Keiča VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste No 24. jūlija līdz 4. augusta
Festivāla centrs Hanzas laukumā būs pulcēšanās vieta skatītājiem un dalībniekiem. Tur atradīsies ēdināšanas un atpūtas zona, notiks atklāšanas koncerts, brīvdabas kino un koncertvakari, kā arī dažādas radošas un sportiskas aktivitātes.
Augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes un Valmieras vasaras teātra festivāla sadarbībā vasaras skolā darbnīcas un meistarklases vadīs vietējie un ārvalstu arhitektūras, plānošanas, ainavu arhitektūras un scenogrāfijas jomu profesionāļi: arhitekts, scenogrāfs Didzis Jaunzems, igauņu arhitekts Ralfs Looke, ainavu arhitekts, urbānists Aigars Lauzis, scenogrāfs un būvgaldnieks Rūdolfs Bekičs, mākslinieks Andris Eglītis, arhitekte Dina Suhanova, scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes vadītājs, arhitektūras pētnieks Jānis Dripe. Vasaras skolas laikā dalībnieki piedalīsies praktiskās darbnīcās un diskusijās, klausīsies iedvesmojošus pieredzes stāstus, iepazīs Valmieru, dosies ekskursijās uz vietējiem uzņēmumiem un piedzīvos plašu kultūras programmu Valmieras pilsētas svētku un Valmieras vasaras teātra festivāla laikā. Valmierieši un pilsētas viesi tiek aicināti uz vasaras teātra festivāla centra atklāšanu piektdien, 3. augustā, plkst. 16.00 Hanzas laukumā, kā arī piedalīties citās aktivitātēs, kas norisināsies festivāla centrā. Visā vasaras skolas gaitā valmierieši tiek aicināti sekot līdzi festivāla centra tapšanai, būvniecībai un vasaras skolas aktivitātēm Hanzas laukumā. Vasaras skolas atklāšana notiks 24. jūlijā Valmieras teātrī. 27. jūlijā plānota festivāla centra ideju un tektonisko risinājumu prezentācija. Sestdien, 4. augustā, plkst. 17.00 – vasaras skolas oficiālais noslēgums festivāla centrā un dalībniekiem sertifikātu izsniegšana. Vasaras skolas darbnīcas pamatā notiks Valmieras teātra apaļajā zālē, uz terases pie teātra un no 30. jūlija – Hanzas laukumā. Vasaras skolas programma un aktivitātes mājaslapā http://www.festivaland.org/ un Facebook https://www.facebook.com/summerschool.festivaland/.
Vasaras skolu un festivāla centru organizē un atbalsta: Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA”, Valsts izglītības attīstības aģentūra, biedrības “Staro 100” festivāls “Latvijas Goda aplis”, Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes kultūras programma, Latvijas valsts simtgades programma, Valmieras pilsētas pašvaldība, Valmieras teātris, Byko-Lat, Latvijas Finieris, Aktīvā tūrisma centrs EŽI, Valmiermuižas alus darītava, café Tērbata un citi. Informāciju sagatavojusi: Dina Suhanova, dina.suhanova PIE riseba PUNKTS lv, tālr. 22306818
Ņemot vērā ilgstošo sausumu, iedzīvotāji, atrodoties mežos un pļavās, tiek aicināti īpaši uzmanīgi rīkoties ar uguni – nekurināt ugunskurus, nesmēķēt, un, ja iespējams, izvērtēt nepieciešamību šādas vietas ugunsnedrošajā periodā apmeklēt. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons: “Šādu Vidzemes pašvaldību iniciatīvu vērtējam pozitīvi, tas palīdzēs pievērst papildus iedzīvotāju uzmanību, kā arī pašvaldības ne tikai Vidzemē, bet arī citviet Latvijā, iespējams, pārdomās savas iespējas veikt kādas konkrētas rīcības, lai situācija nepasliktinātos.” Komentējot situācijas nopietnību Vidzemes reģionā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš norāda, ka “situācija patiešām ir nopietna. To pierāda šī brīža notikumi Kurzemes reģionā - izcēlies ievērojama apmēra krūmāju, mežu un kūdras ugunsgrēks. Skaidrs, ka dotajos apstākļos arī Vidzeme faktiski ir uz pulvermucas. Izsakām atbalstu VPR iniciatīvai, jo šobrīd no svara ir jebkāda veida aktivitātes, lai vērstu sabiedrības uzmanību par situācijas nopietnību, tostarp informējot par iespējamām rīcībām, lai nelaime nenotiktu.” Informāciju par to, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā, tostarp mežā, kā arī padomus par drošu atpūtu dabā aicinām meklēt Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā www.vugd.gov.lv, sadaļā Drošības padomi.
Papildu informācija: Hardijs Vents, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, mob.t. 26556532. Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t.29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv. Jau piekto gadu Ērmaņu muižā jūlija pēdējā sestdienā notiek mini-festivāls „Etnonakts“. Šogad – sestdien, 28. jūlijā no plkst. 19:00 darbosies brīvā skatuve, kurā savu dalību ir apstiprinājuši mandolīnistu ansamblis „Tarkšķi“ (Iecava) un etno grupa „Jāņoga“ (Cēsis). Etnonakts2018 tautas dančus spēlēs un vadīs folkgrupa “Luča”. Vārds „luča“ ir, iespējams, cēlies Latgales pusē, kas nozīmē: laimīgs, izdevīgs gadījums, vērtīgs ieguvums. Grupa dibināta 2016. gadā, tās repertuārā ir latviešu (arī igauņu, lietuviešu, portugāļu un franču) tautas dziesmas, rotaļas un danči, kas ietērpti mūsdienīgās noskaņās. Grupas sastāvā ir trīs profesionāli mūziķi: Rolands Zelčs (akordeons, balss) - studējis JMMV un RPIVA akordeona klasē, piedalījies folkoras kopās „Dandari“ un „Hāgenskalna muzikanti“, paralēli muzicē arī franču/itāļu etnomūzikas grupā „Arcandela“. Zane Kriumane (vijole, balss) - mūzikas terapeite, studējusi Liepājas universitātē, darbojusies folkloras kopās „Dandari“ un „Hāgenskalna muzikanti“. Ieva Bērziņa (kokle, stabule, perkusijas, balss) - bērnu un jauniešu folkloras kopu „Zvīgzna“, „Krulla“ un „Ciguzis“ vadītāja. Festivāls notiek tradicionāli bez apskaņošanas. Joprojām var pieteikties dalībai brīvajā skatuvē. Ieeja brīva.
Pasākumu organizē biedrība „Ērmaņu muiža“ ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu atbalstu Vidzemes kultūras programmas ietvaros. Ērmaņu muiža atrodas Malienā - starp Alūksni un Liteni. Tās darbības sfēra ir vēsturiskās ēkas autentiska atjaunošana un saturisku kultūrmuižas pasākumu – koncertu, dzejas lasījumu un izstāžu rīkošana.
Informāciju sagatavojusi: Inga Prauliņa Projekta vadītāja Lai pilsētas logo un citi vizuālās identitātes elementi atainotu patieso Valmieru un tās kvalitātes, tā izstrādes procesā aicinām iesaistīties ikvienu pilsētas iedzīvotāju. Valmieras pilsētas svētku laikā, 28. jūlijā no plkst. 10:00 līdz 15:00, pie gājēju celiņa, kas ved no t/c “Valleta” uz Valmieras Kultūras centru, atradīsies Valmieras pilsētas pašvaldības telts. Tajā būs iespējams apskatīt vairākus piedāvātos pilsētas logo dizaina variantus, izteikt savas domas un vērtējumu. Ir svarīgs ikviens viedoklis, lai galarezultāts būtu ne vien kvalitatīvi nostrādāts, bet arī ietvertu īstās sajūtas par Valmieru. Valmieras pilsētas pašvaldība šogad uzsākusi darbu pie pilsētas zīmola identitātes izstrādes, kas ietver arī vizuālās identitātes (logo, krāsu, saukļa un citu vizuālo elementu) pārveidi, padarot to ērtāk lietojamu, modernāku, mūsdienu komunikācijas kanāliem atbilstošu – tādu, kas precīzāk reprezentētu Valmieru kā attīstībā esošu, progresīvu pilsētu, ietverot tās vērtības un kvalitātes, ar ko lepojamies, ko vēlamies izcelt, paturēt prātā paši un parādīt citiem. Veidosim mūsu Valmieru kopā! Informāciju sagatavojusi: Laura Moča Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.:26349122
Valmieras muzeja Izstāžu namā 27. jūlijā plkst. 16.00 atklās Gunta Laudera rotu izstādi “Laiks”. Guntis Lauders ir viens no labākajiem un neparastākajiem Latvijas rotu māksliniekiem. Viņa rokraksts ir atpazīstams izmantoto detaļu, formu un materiālu dēļ. Lai sasniegtu iecerēto, rotu meistars izmanto tādas klasiskas juveliermākslas tehnoloģijas kā inkrustācija, gravēšana mamuta ilknī un melnkokā, sarežģīti lodējumi, liešana, kalšana.
“Gribētos, lai manas rotas valkātu un uz tām skatītos vēl simtiem gadu. Tās varētu nodot no paaudzes paaudzei – manis darinātu gredzenu izvilks no sen aizmirstas atvilktnes, notīrīs, un tas iegūs jaunu elpu, kad to valkās manas klientes pēctece. Tas arī nosaka materiālu izvēli – sudrabs, zelts, dārgakmeņi, melnkoks, sarkankoks, mamuta ilknis, kokosrieksta miza, koraļļi, pērles, dzintars – viss, kas spēj pretoties “laika zobam”. Tās ir manas latviskās saknes – pamatīgums. Radošajā ideju tapšanas procesā neciešu ierobežojumus. Man ir svarīgi, lai mani darbi būtu tēlaini, iztēli rosinoši, unikāli un tiem piemistu īpaša vizuālā valoda,” stāsta Guntis Lauders. Guntis Lauders ir absolvējis Igaunijas Mākslas akadēmiju, mākslas maģistra grādu ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijā. Rīkojis virkni personālizstāžu Baltijā, Ziemeļeiropā un Vācijā, piedalījies starptautiski nozīmīgās izstādēs Eiropā, Amerikā, Krievijā, Japānā. Viņa darbi ir Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja un Kaļiņingradas Dzintara muzeja kolekcijās, kā arī privātkolekcijās visā pasaulē. Izstāde apskatāma līdz 3. septembrim.
Informāciju sagatavojusi: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Mob. tālr.:26443410
Lai radītu informatīvu, izglītojošu un izklaidējošu saturu tūristiem un citiem interesentiem par Latvijas un Igaunijas industriālā mantojuma objektiem, ir uzsākts darbs pie šo tūrisma apskates objektu atspoguļošanas tematiskos video un 360 grādu fotogrāfiju virtuālajās tūrēs. Projektā “Industriālais mantojums” šī gada jūnijā tika noslēgts līgums ar SIA Phycon, kas veidos tematiskus video un 360 grādu fotogrāfiju virtuālās tūres industriālā mantojuma objektos, aptverot projektā iekļautās piecas dažādās tematiskās apskates objektu grupas – dzirnavas un hidroelektrostacijas, vecās ražošanas vietas, dzelzceļa mantojumu, bākas un ūdenstorņus.
Šobrīd norit darbs pie industriālā mantojuma filmēšanas un fotografēšanas. SIA Phycon ir piesaistījis Itālijas ekspertus Rosalia Le Calze (video) un Vittorio Ghelfi (360 grādu fotogrāfijas un virtuālās tūres), lai veidotu interesantus un saistošus video. Itāļu eksperti ir patiesi pārsteigti un iepriecināti par industriālā mantojuma objektiem Latvijā un Igaunijā, to dažādību un piedāvājumu. Ieskatam daži no SIA Phycon ekspertu līdz šim veidotajiem video materiāliem: https://www.youtube.com/watch?v=aC684NJRbgI&feature=youtu.be https://www.youtube.com/watch?v=kFDTPXEs1Vo 360 grādu virtuālās tūres: http://www.ghelfi360.com/2016/martini%26rossi/index.html http://www.ghelfi360.com/2016/TenutadiFiore/
Par projektu: No 2017. gada maija līdz 2019. gada aprīlim Interreg Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros tiek īstenots projekts „Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai”. Projekta sadarbības partneri ir Kurzemes, Vidzemes un Rīgas plānošanas reģioni, kā arī Rietumigaunijas un Dienvidigaunijas tūrisma asociācijas, iesaistot projekta īstenošanā 26 industriālā mantojuma objektu apsaimniekotājus Latvijā un Igaunijā. Projekta mērķis ir atdzīvināt industriālo mantojumu tūrisma attīstībai, veicinot izpratni par industriālā mantojuma vērtībām un nozīmi tūrisma piedāvājuma dažādošanai projekta reģionos, izveidojot sadarbības tīklu starp iesaistītajām pusēm tūrisma un industriālā mantojuma sfērā, attīstot industriālā mantojuma objektus par pievilcīgām tūrisma vietām, kā arī reklamējot industriālā mantojuma tūrisma vietas ārvalstu un vietējiem ceļotājiem.
Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, VPR sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv Rakstā izmantota Rīgas plānošanas reģiona sniegtā informācija.
Pērn iesāktā Vīndaru svētku tradīcija turpināsies arī šogad. Svētdien, 5. augustā Straupes Zirgu pastā kopā pulcēsies vīna darītāji no visas Latvijas. Šogad centrālais svētku notikums būs vietējo vīnu “pārošana” ar desertiem, kuru labāko saderību vērtēs īpaša komisija ar ēdienu eksperti Ilzi Jurkāni priekšgalā. “Lai arī pašmāju vīndari piedāvā daudzveidīgu šo dzērienu klāstu, tieši deserta vīnu darīšana pie mums ir tradīcijām bagātākā. Tāpēc nolēmām šogad piedāvāt degustācijai vīnus kopā ar īpašiem saldajiem ēdieniem,” stāsta viens no pasākuma organizatoriem, “Slow Food Straupe” dalībnieks, pavārs Ēriks Dreibants. Tieši viņa pārziņā būs desertu gatavošana, bet noskaidrot labāko vīnu un desertu kombināciju palīdzēs īpaša ekspertu komisija, kuras sastāvā bez Ilzes Jurkānes būs arī populārā ēdienu blogere Zane Ozoliņa (naskoties.com) un vīnzinis Jānis Kaļķis. Svētkos piedalīsies arī kūku meistare Ilze Kupča, kura iepazīstinās apmeklētājus ar saviem meistardarbiem no topošās grāmatas "50 Latvijas kūkas un Latvijas vīni". Šogad “Slow Food Straupe” pasākumu organizē kopā ar Latvijas Vīnkopju un Vīndaru Biedrību. “Mums ir patiess prieks par šo tradīciju, kas dod iespēju popularizēt pašmāju vīna darīšanu, satikt klātienē pašus vīndarus, nodegustēt viņu radītos dzērienus un, protams, izbaudīt svētku atmosfēru,” atzīmē biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs. Pērn skatītāju ovācijas izpelnījās vīna darīšana pasākumu laikā, kad skaistā kūku cepēja Kitija Dzērve īpašā kubulā mīcīja apmeklētāju atnestās ogas. Šogad būs iespēja gan nobaudīt šo, pirms gada gatavoto vīnu, gan ņemt līdzi meža vai dārza ogas (lūgums, plūmēm izņemt kauliņus), lai atkārtotu šo brīnišķīgo rituālu. “Domājot par vides aizsardzību, arī šogad apmeklētājiem būs iespēja pie ieejas iegādāties stikla glāzes ar turētāju. Savukārt visi, kas tās nopirka pērn, noteikti ņemiet līdz un varēsiet bez maksas nodegustēt īpašo, pagājušajos svētkos darināto vīnu,” pie pasākuma apmeklētājiem vēršas Dreibants. Pasākums ilgs no 11:00 līdz 17:00 un vīna baudīšanu būs iespēja papildināt ar “Slow Food Straupe” zemnieku gatavotajiem sieriem un restorāna “Buržujs” sarūpētajām austerēm. Pasākumu vadīs šarmantā aktrise Zane Vaļicka, bet par īpašu muzikālo atmosfēru vīna baudīšanai rūpēsies Ivara Brīnuma trio. Paralēli vīndaru svētku notikumiem darbosies Straupes lauku labumu tirdziņš, kas vienīgais Baltijā atbilst starptautiskās organizācijas “Slow Food International” noteikumu prasībām un kļuvis par “Earth Market” (Zemes tirgus) alianses dalībnieku. Straupes tirdziņš ir arī apbalvots ar kultūras zīmi “Latviskais mantojums” par tirgus tradīciju atjaunošanu un saglabāšanu. Informāciju sagatavojusi: Astrīde Rozīte, “Slow Food Straupe” valdes priekšsēdētāja. Tālrunis: 29491475.
Arī 2018. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija organizē konkursu “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība”, konkursā vērtējot visas 119 Latvijas pašvaldības, nosakot tās pašvaldības, kas nodrošina lielāko atbalstu, daudzveidīgākos un pieejamākos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem.
Konkursu plānots organizēt 2 kārtās, līdzīgi kā tas tika darīts arī iepriekš – 2017. gadā. Pirmajā kārtā konkursa sekretariāts veic aprēķinus četrās daļās – administratīvie dati, dzimstības dati, ģimeņu vērtējums (individuāls balsojums par pašvaldību pakalpojumiem) un pašvaldību līdzdalība konkursa informatīvajā kampaņā. Tīmekļvietnes apmeklētājiem 45 dienas tiks dota iespēja sniegt individuālu vērtējumu par pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem, kas ietekmēs kopējo konkursa vērtējumu. Otrajai kārtai tiek virzītas trīs pašvaldības ar augstāko punktu skaitu katrā grupā – deviņu republikas nozīmes pilsētu pašvaldību grupā, 21 reģionālas nozīmes attīstības centru novada pašvaldību grupā un 89 novadu pašvaldību grupā. Uzvarētājs katrā grupā tiek noteikts, pamatojoties uz konkursa vērtēšanas komisijas pieņemto lēmumu pēc klātienes vizītēm deviņās labākajās pašvaldībās. Konkursa “Ģimenei draudzīga pašvaldība 2018” rezultātā tiks noteiktas 2018. gada ģimenēm draudzīgākās pašvaldības trīs pašvaldību grupās (naudas balva vismaz 15 000,00 EUR apmērā), kā arī tiks noteikta “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2018” nacionālajā mērogā (naudas balva vismaz 30 000,00 EUR apmērā). Komisija var noteikt papildu nominācijas kādā no pakalpojumu grupām, kuras tiks vērtētas konkursa ietvaros (papildus naudas balvas nominācijās nepārsniedz 19 000,00 EUR apmēru). Piešķirtā naudas balva jāizmanto ģimenēm ar bērniem atbalsta pasākumu un pakalpojumu nodrošināšanai vai vides veidošanai (t.sk. infrastruktūras attīstībai ģimenēm ar bērniem vajadzībām) 2019. gadā. Aicinām pašvaldības iesaistīties un būt aktīvām 2018. gada konkursa norisē, lai radītu pozitīvu pašvaldības tēlu, sekmētu ģimeņu ar bērniem piesaisti, kā arī pilnveidotu savus pakalpojumus un to pieejamību ģimenēm ar bērniem! Vēršam uzmanību, ka no aizpildāmās anketas attiecīgā informācija tiks izmantota konkursa vērtēšanai, pakalpojumu apraksti tiks publicēti tīmekļvietnē www.vietagimenei.lv informācijai ikvienam interesentam, kā arī daļa pašvaldību sniegto datu tiks izmantoti infografiku izveidošanai par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem (anketas failā norādīts informācijas izmantošanas veids). Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām sazināties ar VARAM Reģionālās politikas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecāko eksperti Ilzi Vārpiņu (e-pasta adrese: Ilze.Varpina PIE varam.gov PUNKTS lv, tālr.: 66016764) vai vecāko eksperti Litu Trakinu (e-pasta adrese: Lita.Trakina PIE varam.gov PUNKTS lv, tālr.: 67026909).
Sestdien, 25. augustā, Burtniekos, pie Burtnieku centra laivu kanāla, norisināsies Burtnieka ezera svētki. Tajos varēs piedzīvot baudījumu visām izjūtām – redzei, dzirdei, taustei, garšai un ožai. Svētkos būs gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” tirgotāju labumi, degustācijas un tirdziņš “Gardu muti”, sportiskas un radošas aktivitātes, mūzika un iluzionisti Pecolli (Pezzoli) un citi mākslinieki krāšņajā ziepju burbuļu, lāzeru un specefektu šovā ““B” –The underwater bubble show”.
Uz skatuves Skatuve atradīsies Burtnieka ezera krastā. Rosību plkst. 12.00 uz tās uzsāks ar jauno mākslinieku un Rencēnu pagasta kultūras nama kapelas “Rotas muzikanti” uzstāšanos. Tālāk uz skatuves kāps improvizācijas teātris “ViA gars”. Būs iespēja vērot arī radošo dienu “Ezera akordi” noslēguma koncertu, kurā jaunie ģitāristi atrādīs savas janiegūtās prasmes. Dienas programmas noslēgumā – duets Henrijs&Laura. Vakarpusē, ap plkst. 20.00, Burtniekos piedzīvosim izrādi, kas sava krāšņuma ziņā līdzinās Cirque du Soleil izrādēm. “”B” –The underwater bubble show”” režisējis un producējis Itālijas režisors, iluzionists Enrico Pezzoli, izrādē uzstāsies iluzionisti un ziepju burbuļu meistari Pecolli, kā arī talantīgi cirka žanra pārstāvji. Tās formāts ir cirks - teātris, kurā iesaista arī skatītājus. Šova pamatā ir stāsts par cilvēka dzīvi. Tā var būt pelēka vai krāsaina. Šoreiz tā būs krāsaina! Notikumi aizved pelēko un steidzīgo cilvēciņu uz īpašu, krāsainu, dzīvespriecīgu vietu, kas saucas Bubblelandia (Burbuļlandija). Tā ir vieta, kur apstāties, pasapņot, ieklausīties, ieskatīties, papriecāties, atveldzēties, izsmieties, izbrīnīties, un tas ir tepat uz šīs planētas, un, precīzāk, tas ir mūsos pašos – mūsu dvēseles okeānā. Izrādē izmantoti specefekti un jaunākie sasniegumi šovu vizuālajā mākslā – lāzeru telpiskie efekti, krāsainas dūmu kolonnas, zemie dūmi, liels daudzums ziepju burbuļu u.c. Kopumā izrādes specefektu aparatūru svars ir 15 tonnas… Būs interesanti gan bērniem, gan pieaugušajiem! Burtnieka ezera svētku noslēgumā, no plkst. 23.00 līdz plkst. 00.00, uzstāsies Latvijas rokmūzikas pēdējās desmitgades jaudīgākā grupa “Dzelzs Vilks”. Būs iespēja dzirdēt arī folkmūzikas apvienības “Jauno Jāņu orķestris” repertuāru. Sportiskas un radošas aktivitātes Saka, ka vislabākais veids, kā saglabāt piedzīvojumu garu, ir mesties aizvien jaunos, tāpēc ikvienam būs iespēja iesaistīties dažādās aktivitātēs gan krastā, gan uz ūdens. Kā jau pienākas ezera svētkiem, norisināsies makšķerēšanas sacensībās. Uz ūdens varēs gan SUPot, gan doties kruīzā ar pontonlaivu “Made Marija”. Turpat kanālā varēs vērot arī airēšanas slaloma sacensības. Krastā norisināsies radošās darbnīcas, kurā varēs iepazīt dabu, ūdeni un uzzināt par norisēm ezerā. Bērniem būs sarūpētas arī citas jautras aktivitātes. Interesenti varēs iepazīt Burtniekus foto-orientēšanās sacensībās, doties ekskursijā gida pavadībā "Burtnieku parks caur teikām un nostāstiem" (dalības maksa 2,00 eur/pers.), kā arī ieskatīties topošā Burtnieka ezera muzeja telpās, kur būs izstādīta foto izstāde. Burtnieka ezera svētkos varēs satikt arī ZAAO vides iniciatīvas „100 darbi Latvijai” vēstnešus. Viņi informēs par 100 labajiem vides darbiem Latvijai un piedāvās asināt prātu vides jautājumos. Visi erudīcijas spēles dalībnieki saņems īpašu sēklu paciņu un piedalīsies izlozē par Tallink jūras ceļojumu 4 personām! Gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” tirgotāju labumi, degustācijas un tirdziņš “Gardu muti”
Burtnieka ezera svētkiem par godu tirdziņš “Gardu muti” no Valmiermuižas pārcelsies uz Burtniekiem, un to kuplinās arī gardēžu tūrisma ceļa "Livonijas garša" tirgotāji. Svētku apmeklētājiem no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 tiks piedāvātas gan gardas ēdamlietas un našķi ciemakukulim, gan dažādi amatnieku meistarstiķi, kas noderēs saimniecībā. Savukārt četri Vidzemes restorānu pavāri šajos svētkos sanākušajiem piedāvās degustēt īpašo “Livonijas garšu”. Tirgotājus tirdziņam aicinām pieteikties līdz 20. augusta plkst. 17.00, rakstot uz info PIE gardumuti PUNKTS lv vai zvanot pa tālr. 27337798. Plašāka informācija www.burtniekunovads.lv un Burtnieka ezera svētku Facebook.com lapā. Burtnieka ezera svētkus rīko Burtnieku novada pašvaldība. Atbalsta: Valmiermuižas kultūras biedrība, “Vidzemes laivas”, biedrība "Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skola", biedrība “Vidzemes sporta asociācija”, SIA “MM Design”. “Livonijas garša” tirgus un degustācijas norisināsies “Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam” līdzfinansēta projekta “Livonijas kulinārajā mantojumā balstīta tūrisma produkta izveide un popularizēšana” (“Livonijas kulinārais ceļš”) ietvaros.
Informāciju sagatavojusi: Edīte Stērste, sabiedrisko attiecību speciāliste
Tieši pirms 200 gadiem Dikļu muižas kalps Jānis Peitāns iztulkoja un iestudēja un Dikļu muižas Zundu rijā uzveda Frīdriha Šillera lugu “Laupītāji”. Šo latviešu teātrim un Latvijas kultūrtelpai nozīmīgo notikumu kopīgi atzīmēsim 11. augustā Kocēnu novada Dikļos, kur ikviens interesents varēs iepazīties ar neatņemamu un īpaši nozīmīgu latviešu teātra vēstures sastāvdaļu, izbaudot daudzveidīgu kultūras programmu visas dienas garumā. 11. augusta rīts, jau no plkst. 10.00 sāksies ar amatierteātru izrādēm un īpaši amatierteātru aktieriem veltītām meistarklasēm. No plkst. 14.00 ikviens šo teātra svētku viesis būs laipni gaidīts pie Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centra, lai piedalītos teatralizētā pastaigā “Reiz Dikļos “Laupītāji” tapa”. Pastaiga svētku apmeklētājus vedīs uz Dikļu pili, Zundu riju un “Laupītāju” pļavu, asociatīvā veidā iepazīstinot ar šiem vēsturiskajiem notikumiem Latvijas Kultūras akadēmijas profesora Raimonda Brieža, amatierteātru aktieru un Latvijas Kultūras akadēmijas leļļu teātru aktieru – studentu improvizācijās. Pastaigu caurvīs Dikļu folkloras kopas “Endzelīte” un Dikļu pūtēju orķestra muzikāla saspēle. Teatralizētajām liecībām mijoties ar faktiem, ikviens pastaigas dalībnieks varēs aplūkot izstādi par Frīdriha Šillera lugas “Laupītāji” iestudējumiem Latvijas teātros dažādos laikos. No plkst. 16.30 līdz plkst. 18.30 “Latvijas profesionālā teātra pirmsākumi”. Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centrā varēs vērot video materiālus un klausīties Latvijas Kultūras akadēmijas profesora, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītāja Jāņa Siliņa stāstījumu. Plkst. 19.00 sāksies vērienīgs teātra mūzikas lielkoncerts “Bez teātra mēs nevaram”, kurā spilgtākās dziesmas no Latviešu teātru izrādēm izpildīs Latvijas Nacionālā teātra, Dailes teātra un Valmieras drāmas teātra aktieri, Vidzemes koru dziedātāji un tautas deju kolektīvu dalībnieki. Svētku koncertā kopīgi atcerēsimies un izdziedāsim Ādolfa Alunāna, Burharda Sosāra, Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Mārtiņa Brauna un citu izcilāko Latviešu komponistu skaistākās teātra izrāžu melodijas. Koncertā piedalīsies: Gints Andžāns (Dailes teātris), Gundars Grasbergs (Latvijas Nacionālais teātris), Juris Hiršs (Latvijas Nacionālais teātris), Ģirts Ķesteris (Dailes teātris), Ieva Segliņa Krūzkopa (Dailes teātris), Ērika Eglija (Dailes teātris), Ilze Ķuzule Skrastiņa (Dailes teātris), Elīna Hanzena ( Valmieras drāmas teātris), Artis Robežnieks (Dailes teātris), Raimonds Celms (Latvijas Nacionālais teātris), kā arī dziedātāja - Ieva Kerēvica. Mākslinieki izpildīs solo skaņdarbus, duetus, kopdziesmas un koru dziesmas no tādām teātra izrādēm kā "Seši mazi bundzenieki", "Skroderdienas Silmačos", "Āksts", "Orfejs", "Īsa pamācība mīlēšanā" un citām populārākajām Latvijas teātru izrādēm! Par muzikālo pavadījumu rūpēsies pavadošā grupa: Madars Kalniņš(klavieres), Andris Grunte (bass), Artis Orubs(bungas) un Mārcis Auziņš(ģitāra). Dienas noslēgumā, plkst. 22.00 Neikenkalna dabas koncertzālē Latvijas simtgades zaļumballe. Pasākuma viesi dienas garumā var baudīt atpūtu Dikļu pils teritorijā, pieejama pils restorāna Vasaras terase, kā arī iespējams rezervēt naktsmītnes. Ģimenes ar bērniem aicinām apmeklēt Vika pasaku parku. “Latviešu teātrim 200” ir lielākais Kocēnu novada Latvijas simtgadei veltītais pasākums, ko organizē Kocēnu novada dome un finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Informāciju sagatavojusi: Vineta Vintere Kocēnu novada domes Kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas Kultūras un starptautisko sakaru koordinatore Mob.tel.: 29226028 E-pasts: vineta.vintere PIE kocenunovads PUNKTS lv
Šā gada 1. septembrī apmeklētājiem durvis vērs restaurētais Gulbenes–Alūksnes bānīša stacijas bagāžas šķūnis, kurā vēl šobrīd norisinās pēdējie darbi, lai izveidotu īpašu, Baltijā vienīgajam pasažieru pārvadājumiem izmantotajam šaursliežu dzelzceļam veltītu ekspozīciju.
Alūksnes Bānīša stacijas ekspozīcija veidota kā virtuāls ceļojums laikā un telpā. Tās mērķis ir popularizēt dzelzceļa kultūru kā tradicionālu, bet vienlaikus modernu un ilgtspējīgu dzīvesveida sastāvdaļu. Par dizaina biroja “H2E” veidotās ekspozīcijas vizuālā tēla pamatu kalpo unikālā Alūksnes stacijas bagāžas šķūņa arhitektonika, kā arī tā galvenā funkcija – bagāžas novietošana. Piemēram, dizaineru veidotās bagāžas kastes kļūs par vizuālu apliecinājumu kā vēsturiskajai, tā šodienas funkcijai. Ekspozīcija apmeklētājus iepazīstinās ar dzelzceļa vēsturi trijās dimensijās. Eiropas dimensijas stāstā būs attēloti Eiropas dzelzceļa attīstības scenāriji kontekstā ar Alūksnes bānīti. Lokālās dimensijas stāsts, kurš attēlos braucošu un nemitīgi kustībā esošu bānīti ar animācijām, vēstīs par desmit Alūksnes bānīša stacijām. Trešās dimensijas stāsts būs veidots kā bagāžas kastes, un stāstīs par dzelzceļa tehniskajiem aspektiem. Iepazīstot dzīvesstāstus un laikmetu ainas, kā arī fotogrāfijas un videosižetus, apmeklētāji atklās dzelzceļa vēstures faktus, dzirdēs unikālos desmit staciju stāstus, ieraudzīs bānīti kā palīgu, darba vietu un iedvesmas avotu, noslēgumā rodot atbildi tam, ko katram nozīmē bānītis. Alūksnes bānīša stacijas ekspozīcija būs pieejama apmeklētājiem no 2018. gada 1. septembra. Ekspozīcija no maija līdz oktobrim apmeklētājiem būs pieejama no otrdienas līdz svētdienai ar darba laiku no pulksten 11.00 līdz 18.00. Savukārt no novembra līdz aprīlim to varēs apmeklēt tajās pašās dienās no pulksten 11.00 līdz 17.00. Piesakot apmeklētāju grupas, būs iespējams vienoties par ekspozīcijas apmeklēšanu arī citā laikā. Darbi Alūksnes bānīša stacijā norisinās projekta “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” ietvaros, projekta vadītāja Sanita Adlere. Projektu Alūksnes novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar Gulbenes un Cesvaines novadu pašvaldībām un Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros.
Sagatavojis: Druvis MUCENIEKS, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Tālruņi: 64381503; 26456644 druvis.mucenieks PIE aluksne PUNKTS lv
Lielākā daļa no Vidzemes kultūras programmas atbalstītajiem projektiem saistīti ar bērnu un jauniešu kultūrizglītību, radošo industriju attīstību, meistarklašu, semināru, nometņu rīkošanu. Ar programmas atbalstu tiks izveidotas vairākas izstādes un tiks rīkotas meistarklases par vidzemniekiem nozīmīgām tēmām tradicionālās kultūras un nemateriālā mantojuma saglabāšanai. Tāpat arī jau tradicionāli ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu tiek izdotas dažādas grāmatas. Tā kā vasara ir festivālu un koncertu laiks, arī šogad vairākās vietās norisināsies brīvdabas pasākumi. Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram.
Aicinām ikvienu izbaudīt un apmeklēt plašo pasākumu programmu! Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem variet uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv kultūras sadaļā. Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Ar iespaidīgu Raita Hroloviča performanci 29. jūnijā – Cēsu Zinātnes, mākslas un gastronomijas centrā BRŪZIS atklāta starptautiskās mākslas biennāles “Eiropas jaunrade” (JCE. Jeune Création Européenne) ceļojošā izstāde.
Indriķa dienas pasākums, kas šogad Kocēnu novada Rubenē 15. jūlijā notiks jau ceturto reizi, ir kļuvis par atpazīstamu zīmolu ne tikai vēstures un labas mūzikas cienītājiem. 
Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā noslēgusies Dēliņkalna skatu torņa būvniecība un tas ir atvērts apmeklētājiem. Šomēnes plānots organizēt arī torņa atklāšanas pasākumu.
No 25.julijā līdz 4.augustam Valmieras vecajā ūdenstornī (Kr.Valdemāra ielā 1) būs skatāma Kristas Jūlijas Kreišmanes un Kristīnes Zemļickas-Brālēnas izstāde “Vērtības”. Grafiķes un keramiķes sadarbībā tapušās ekspozīcijas mērķis ir, veidojot saspēli caur dažādiem darbiem un vienojošiem elementiem, pievērst uzmanību pamata vērtībām mākslā, dizainā un ikdienā.
14. un 15. jūlijā Alūksnes ezerā notiks ūdens motosporta sacensības - Eiropas čempionāts F4 laivu klasē un Latvijas čempionāts jauniešiem un pieaugušajiem individuāli un komandu vērtējumā.
Jau otro gadu jūlija izskaņā aicinām uz vasarīgu kopā būšanu gleznainajā Vaidavas ezera krastā, kur galvenā loma atvēlēta mālam un ēdienam. Sestdien, 21. jūlijā, no plkst. 12.00 Vaidavas ezera krastā norisināsies „Mālēdiena festivāls 2018”.
28.jūlijā no plkst.17:00 līdz 18:30 Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina doties izzinošā un izklaidējošā ekskursijā “Valmierā laba dzīvoŠANA”.
Valmieras pilsētas svētkos jau sesto reizi notiks tradicionālais Labdarības bumbu rallijs Gaujas Kazu krācēs, kur arī šogad sacentīsies Lielās bumbas. Līdz 18. jūlijam, sazinoties ar Valmieras novada fondu, uzņēmumi var pieteikt dalību Lielo bumbu sacensībās par galveno balvu – atraktīvu komandas saliedēšanās pasākumu no “Liela muiža”. Bumbu rallija ienākumi nonāk projektu konkursa “Sev, tev, novadam” krājkasītē – vietējo iedzīvotāju iniciatīvu atbalstam.
2018. gada 14. jūlijā, realizējot Valsts kultūrkapitāla fonda projektu “Anglijas karaļnama mūzika Sēļu muižā”, norisināsies Sēļu muižas dārza svētki, kas apmeklētājus priecēs jau trešo gadu un ir kļuvuši par Mazsalacas novada tradīciju.
28.-29.jūnijā Valmierā norisinājās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, pulcējot vairāk nekā 200 dalībnieku no dažādiem pasaules kontinentiem. Paralēli forumam norisinājās tautsaimniecības izstāde, kurā bija pārstāvēti 58 dažādu nozaru uzņēmumi no visas Latvijas. Forums bija iekļauts arī Latvijas 100gades notikumu programmā.
Šogad Beverīnas novada svētki tiks svinēti jau šajā nedēļas nogalē, sestdien, 14.jūlijā, Mūrmuižā. Visas dienas garumā notiks dažādas aktivitātes gan lieliem, gan maziem interesentiem. Viens no svarīgākajiem notikumiem būs svinīga Beverīnas novada karoga pacelšana mastā. Svētki sāksies plkst. 11:00 Trikātas baznīcā, kur tiks iesvētīts Beverīnas novada karogs. Pēc tam karogs ceļos pa novadu, lai plkst. 17:00 tas tiktu svinīgi pacelts karoga mastā Beverīnas novada administratīvajā centrā Mūrmuižā pie „Pagastmājas”.
No 13. līdz 15. jūlijam tiks svinēti jau 5. Pārgaujas novada svētki. Novada svētku apmeklētājiem tiks piedāvāta plaša programma, un interesantas nodarbes varēs atrast jebkurš interesents. Svētki tiks atklāti 13. jūlija, piektdienas vakarā, Stalbes tautas namā. Tiks atklāta izstāde “Laikrādis”, kura tapusi sadarbībā ar Pārgaujas novada iedzīvotājiem. Izstādē būs redzami novada iedzīvotāju pulksteņi, kas reiz rādījuši laiku mūsu vecmāmiņai un vectētiņam, mūsu vecākiem, un pulkstenis, kas kalpojis mums pašiem darbā vai mājās.
Saskaņā ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā, no 2018. gada 1.maija speciālās atļaujas (licences) pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru izsniedz plānošanas reģioni. Vienlaikus jāpiebilst, ka republikas pilsētās atļaujas izsniedz pilsētu pašvaldības, tāpēc Vidzemes plānošanas reģionā licences pasažieru pārvadājumiem ar taksometriem Valmieras pilsētas teritorijā joprojām izsniegs pati Valmieras pilsētas pašvaldība. Mēneša laikā kopš 2018. gada jūnija sākuma Vidzemes plānošanas reģions izsniedzis 16 licences. 
No 2018. gada 19. – 22. jūlijam aicinām uz Mazsalacas pilsētas svētkiem un velosvētkiem “Ērenpreisam 127”. Svētku programmā iekļautas daudzveidīgas norises un aktivitātes, kurās sev tīkamo atradīs ikviens. Ceturtdien, 19. jūlijā, svētki iesāksies ar sportiskām aktivitātēm – no plkst. 17:30 pilsētas centra Tirgus laukumā tiks dots starts velo-foto orientēšanās sacensībām. Pieteikšanās elektroniski: 
Alūksnes augstienes augstākajā paugurā – Dēliņkalnā – uzbūvēts jauns skatu tornis un 19. jūlijā pulksten 14.00 notiks torņa atklāšanas pasākums, ko aicināti apmeklēt visi interesenti. Dēliņkalnā skatu tornis bijis arī iepriekš. Lūk, ko 1939. gadā Latviajs akadēmiskās dzīves laikrakstā “Students” rakstījis V. Jankavs: „Pilsētas (Alūksnes) vecākā Magaziņa izvadīti dodamies uz Dēliņkalnu, Ziemeļvidzemes augstāko virsotni.
Šomēnes, 28. jūlijā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā notiks jau Otrie Vispasaules Malēniešu svētki. Jaunlaicenes muižas muzejā, kas īpašu uzmanību pievērš tieši malēniešu dzīvesveida, tradīciju, vietējās izloksnes pētīšanai, pirms svētkiem tapusi jauna pagalma izstāde.
Laikā, kad ūdensrozes pašā plaukumā un vasara pilnbriedā, vecpiebaldzēni jau septīto reizi aicina uz saiešanu slātaviešu garā “Vecpiebalga atver durvis 2018”. Piecas dienas visos novada pagastos - Dzērbenē, Inešos, Kaivē, Taurenē un Vecpiebalgā – ikviens varēs atrast sev piemērotāko pasākumu. 
Pirmdien, 16. jūlijā notika pirmā inovāciju atbalsta programmas “ZĪLE” projektu vērtēšana. No kopumā saņemtiem vienpadsmit pieteikumiem komisija lēma atbalstīt piecus biznesa inovāciju projektus. Šogad “ZĪLEI” iesniegti septiņi Valmieras pilsētas uzņēmēju projekti, divi Kocēnu novada uzņēmēju projekti un pa vienam projektam no Beverīnas un Burtnieku novadu uzņēmējiem. Projekti pārstāv dažādus attīstības virzienus un aktivitātes – sākot no procesu sakārtošanas uzņēmumā līdz jaunu produktu radīšanai. Programmā iesniegti inovāciju projekti par kopējo summu 78632,28 eiro. Kā atbalsta summa pieprasīti 54457,95 eiro, savukārt atlikušos 24174,33 eiro uzņēmēji bija apņēmušies līdzfinansēt paši.
Līdzīgi kā latgalieši, lībieši un suiti, arī Latvijas ziemeļaustrumu Vidzemē dzīvojošie malēnieši mērķtiecīgi stiprina savu malēnisko identitāti, lai atdzīvinātu malēniešu kultūrtelpu. Tādēļ jau otro reizi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā notiks Vispasaules Malēniešu svētki, kuru moto ir “Malēnietis dzīvo, cepuri kuldams!”. Plašajā svētku programmā 28. jūlijā viens no centrālajiem šī pasākuma notikumiem būs jaunās grāmatas “No Apukalna veroties” atvēršana.
Dabas aizsardzības pārvalde svētdien, 29. jūlijā, tuvus un tālus viesus, maizes cepējus un tradīciju zinātājus aicina uz atjaunotajām Āraišu vējdzirnavām, lai iepazītu grauda ceļu no tīruma līdz maizes kukulītim, kopīgi iegrieztu atjaunoto dzirnavu spārnus un svinētu Latvijas simtgades Maizes dienu. “Āraišu vējdzirnavas ir unikāla kultūrvēstures liecība un vienīgās Latvijā, kurās vēl darbojas senlaiku oriģinālā dzirnavu iekārta. To atjaunošana ir spilgts apliecinājums, ka nacionālais parks nav tikai aizsargājamās dabas vērtības vien, tā nozīmi veido gan daba, gan vēsture, kultūra un tradīcijas ciešā mijiedarbībā,” pauž Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks.
Valmieras pilsētas svētkos, kas norisināsies no 27. līdz 29.jūlijam, pieejamas arī plašas sporta aktivitātes gan tiem, kas vēlas svētkus pavadīt aktīvi, gan tiem, kuri labprāt vēro un atbalsta sportistus. Sestdien, 28.jūlijā, Valmieras pilsētas svētku laikā, no plkst. 12.00 līdz 17.00, Dzirnavu ezeriņā norisināsies paralēlās airēšanas slaloma sacensības "Valmiera viļņo!". Tajās piedalīsies dalībnieki četrās laivu klasēs no visām Baltijas valstīm. Sacensības notiks bērnu/jauniešu, vīriešu/sieviešu, kā arī veterānu kategorijās. Līdz plkst. 13.30 notiks kvalifikācijas braucieni, savukārt no plkst. 14.00 līdz 16.30 – izslēgšanas cīņas un finālbraucieni.
18. un 19. jūlijā Alūksnē norisinās Latvijas Bibliotekāru biedrības Vidzemes nodaļas 21. saiets – konference “Bibliotēkas pamatvērtības un nākotnes izaicinājumi” un tās ietvaros atklāta bibliotēkām veltīta izstāde. Konferences atklāšana norisinājās Alūksnes Kultūras centrā, un tās ietvaros atklāja Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības veidoto izstādi “Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai”, kurā stāstīts arī par Alsviķu bibliotēku. Īpašu pateicību par palīdzību izstādes veidošanā saņēma Alsviķu bibliotēkas vadītāja Sarmīte Meļķe.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs šā gada 3.augustā plkst. 15:00 ielūdz ikvienu interesentu uz izstādes “Vai viegli būt jaunam? – PROTESTS [Madonas rajona 50-90. gadu jaunatne] atklāšanu. Madona šogad ir Latvijas jauniešu galvaspilsēta. Muzejs vēlas aicināt ikvienu, kurš vēl ir, vai reiz bijis jaunietis, uzdot sev 1986. gada režisora Jura Podnieka filmas nosaukumā ietverto hrestomātisko jautājumu – “Vai viegli būt jaunam?”
2018.gada 11.jūlijā ekspluatācijā nodota Smiltenes stadiona servisa un skatītāju tribīņu ēka, kas ikdienā kalpos Smiltenes pilsētas bērnu un jaunatnes sporta skolas, Smiltenes vidusskolas un Smiltenes tehnikuma audzēkņiem, kā arī sporta klubu vajadzībām un sporta pasākumiem. 
Valmieras vasaras teātra festivāla centrs Hanzas laukumā šogad piedāvās plašu programmu festivāla apmeklētājiem, Valmieras viesiem un pilsētniekiem. Festivāla atklāšana sāksies piektdien, 3. augustā, plkst. 16:00, kad sadarbībā ar biedrības “Staro 100” festivālu “Latvijas Goda aplis” tiks iedegts ugunskurs un atvērta oficiālā festivāla pilsēta. To divu nedēļu laikā būvēs starptautiskās arhitektūras, dizaina, pilsētplānošanas un citu radniecīgo nozaru vasaras skolas dalībnieki. Pasākuma ietvaros tiks iecelti arī Goda saimnieki, kuri simboliski būs ugunskura sargātāji, un notiks grupas “7 dēli” koncerts. Visi pasākumi festivāla pilsētā būs bez maksas.
m Valmierā notiks starptautiska īslaicīgās arhitektūras un pilsētvides plānošanas vasaras skola FestivaL’and, kuras laikā dalībnieki no Meksikas, Korejas, Spānijas, Ungārijas, Bulgārijas, Ukrainas un Latvijas starptautiskas mentoru komandas vadībā izstrādās idejas, plānos un izveidos Valmieras vasaras teātra festivāla centru jeb pilsētu.
Arī augustā un septembrī turpinās „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018" projektu pasākumi - programma ir ļoti bagātīga un daudzveidīga, kur katram iespējams atrast sev interesējošus notikumus.