.png)
|
Arhīva kalendārs
Jūnija vidū – 16. un 17. jūnijā gaidāmas divas ceļojošā festivāla pieturvietas – 16. jūnijā Vadātājs viesosies Raunas Mazajā skolā, kā pazīstama senā Raunas pils muižas pārvaldnieka ēka, savukārt 17. jūnijā Vadātājs dosies uz Ziemeru pils muižu Alūksnes novadā. Ieeja festivālā bez maksas, sākums abās norises vietās – plkst. 16.00. Raunas Mazajā skolā festivāla programmā gaidāma komiķa Rūdolfa Kugrēna jaunākā izrāde „Prieks”, Nadjas Bokovikovas dejas un verbālās mākslas simbioze „Dievs vārdā Ņižinskis”, kas veltīta diženajam krievu dejotājam Vaclavam Ņižinskim (krievu valodā ar subtitriem latviešu valodā), koncertus sniegs dziedātājs, komponists, ģitārists Kārlis Kazāks un basģitāriste Maija Ušča, kā arī alternatīvās folkmūzikas grupa „Jūk”, kurā sadarbojas zināmi alternatīvās scēnas mūziķi, kurus vieno aizraušanās ar alternatīvo, tumšo folk un kantrī – mūziku, kuru Latvijā dzird reti, neraugoties uz latviešu mīlestību pret skumjām un sērām. Atšķirībā no daudziem citiem kolektīviem, grupā "Jūk" ir trīs dziesmu autori un solisti – Sniedze Prauliņa (balss, flauta), Edgars Šubrovskis (balss, ģitāras, bass) un Oskars Jansons (balss, ģitāras, bandžo); grupā spēlē arī Dina Skreitule (vijole, piebalss) un Raitis Viļumovs (sitamie instrumenti). "Jūk" savā versijā spēlē arī citu autoru dziesmas - koncertos var dzirdēt Haralda Sīmaņa, Soundarcade, Māra Šverna, klasiskās un tautas mūzikas skaņdarbus, kuras dalībnieki ir Edgars Šubrovskis, Oskars Jansons, Sniedze Prauliņa, Dina Skreitule un Raitis Viļumovs. Bagātīgu programmu sagatavojis arī Raunas Tūrisma informācijas centrs – Mazajā skolā būs skatāmas mākslas un vēstures priekšmetu ekspozīcijas, Rīgas dizaina mākslas vidusskolas 2. fotogrāfu kursa izstāde, būs iespējams piedalīties Raunas mākslas studijas aktivitātēs un radošajās darbnīcās, kā arī organizētā ekskursijā apskatīt bijušās muižas telpas un tajā ierīkotās darbnīcas. Ziemeru muižā savukārt būs skatāma komiķes Aivas Birbeles solo stendapa izrāde, mūziķa un komponista Edgara Mākena solo koncerts, ar lekciju/diskusiju „Latvijas nenovērtētākās filmas” piedalīsies kino profesionāle Agnese Logina un kino režisore Liene Linde. Programmu kuplinās arī mūziķe Elizabete Balčus, kas pārstāvēs muižas īpašnieku ģimeni. Vakara noslēgumā arī Ziemeru muižā uzstāsies grupa „Jūk”. Festivālā, kā jau ierasts, skatāma arī filmu programma – šogad LKA Nacionālās Filmu skolas jaunāko īsfilmu izlasei dots nosaukums „Kāpēc apklusa mūzika?”. Tajā iekļauti maģistra studiju programmas trešā semestra mācību darbi – etīžu cikls „Kino gleznas” (2018), ko veidojuši režisori Signe Birkova, Elita Kļaviņa, Marta Elīna Martinsone, Ieva Norvele, Māris Bezmers, Gunta Gaidamaviča, Adriāna Roze, Dāvis Dreimanis un Jānis Jozauskis un kura ietvaros kinovalodā pārtulkotas dažādas latviešu un pasaulslavenu mākslinieku gleznas. Programmu papildina bakalaura programmas studentes Tīnas Zariņas komēdija „Augstāk, tālāk, stiprāk” (2017) un režisora Rinalda Zelta diplomdarbs „Silts klusums” (2016), kā arī režisores Diānas Daukstes komiskā dokumentālā filma „VOVAS”, kas šopavasar izrādīta Rīgas Pasaules filmu festivālā. Ceļojošais mūzikās un mākslas festivāls „Vadātājs” ir draudzīgs gan ģimenēm ar bērniem, gan jauniešiem. Ieeja pasākumā ir bez maksas, un festivāls gaida ikvienu, kuram ir interese par mūsdienu kultūras aktualitātēm. Festivālu organizē biedrība „HI” un to atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Informāciju sagatavojusi: Dita Ābola Projekta vadītāja facebook.com/CelojosaisFestivalsVadatajs No 2018. gada maija līdz decembrim Drabešu muižas Amatu mājā tiks īstenots projekts bērniem un skolu jauniešiem „Reiz dzīvoja Āraišos”.
Projekta ietvaros Amatu mājā notiks amatu un tradīciju darbnīcas, kurās bērni un skolu jaunieši apgūs iemaņas darbā ar vilnu, koku , mālu, aušanas pamatus, stikla apgleznošanu, tautas mūzikas instrumentu spēli, dziedāšanu un stāstītprasmi. Apgūtās prasmes un pašu izveidotos „rekvizītus” /pasaku tēlus un citus priekšmetus/ bērni izmantos, paši izveidojot animācijas filmu „Reiz dzīvoja Āraišos”. Darbnīcas vadīs Drabešu muižas Amatu mājas amatu meistari un māksliniece Dace Liepa, filmas teksts un mūzika tiks ierakstīti profesionālā skaņu studijā „Lauska”. 24. maijā Amatu mājā tika aicināti Amatas novada skolu pārstāvji, lai iepazīstinātu ar projekta ideju un aicinātu skolu jauniešus iesaistīties projekta īstenošanā. Māksliniece – animatore Dace Liepa izstāstīja un parādīja, kā top un izskatās bērnu veidota animācijas filma, amatu meistari iepazīstināja ar savām prasmēm un bērnu iespējām izgatavot lelles, dažādus priekšmetus un „rekvizītus” pašu veidotai filmai. Tikšanās gaitā tika izveidots darba plāns turpmākajai projekta realizācijai. Projekta noslēgumā paredzēta amatu darbnīcās izgatavoto priekšmetu izstāde un filmas pirmizrāde. Projektu realizē biedrība „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe”, tas guvis finansiālo atbalstu „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018” projektu konkursā.
Informāciju sagatavoja projekta vadītāja Inese Roze
Ar Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 finansējumu tiks realizēts projekts “Sibīrijas dziesmuklade”. Strenču novada pašvaldības mantojumā nonākusi izsūtījumā Sibīrijā tapusi dziesmu klade. Dziesmas pierakstītas Intā, Komi apgabalā, 1955. un 1956. gadā. Kladē pavisam apkopoti 178 dziesmu teksti latviešu valodā un atsevišķas dainas lietuviski. Dziesmas pierakstītas dažādos rokrakstos. Zem katras dziesmas ir datums un gads, kad tā rakstīta. Atsevišķām dziesmām arī pierakstīti teksta autora iniciāļi. Dziesmu klades izcelsme un tās autors pagaidām ir nezināms. Pētot kladē ietvertās norādes – datējumus, autoru iniciāļus, meklējot attiecīgi arhīvos pieejamos represēto sarakstus, būs interesanti uzzināt dziesmu klades likteņstāstu. Pētot kladē ietveros dziesmu tekstus, būs noderīgi apzināt to popularitāti mūsdienās. Lai identificētu dziesmu melodijas, tiks apklaušināti vēl dzīvi palikušie tā skarbā laika liecinieki, kuri šīs dziesmas dziedājuši, vai dzirdējuši dziedam. Pierakstītas dziesmu melodijas, tādējādi neļaujot tām aiziet aizmirstībā, kaut nedaudz paildzinās šo dziesmu dzīvi. Mūsdienās izdotajās dziesmu kladēs parādās arvien jaunāku laiku dziesmas, tādas, kas populāras “šodien”. Dziesmas, kuras dziedāja tolaik, nepelnīti tiek aizmirstas un aiziet mūžībā kopā ar mūsu senčiem. Projekta “Sibīrijas dziesmuklade” rezultātā taps dziesmu klades manuskripts, kurā ietverts klades likteņstāsts, autentiski dziesmu tekstu pieraksti un aizmirsto dziesmu melodijas. Savukārt šāds izdevums būs kā cieņas apliecinājums visiem represētajiem cilvēkiem un kā dokumentāla liecība, kas padarīs pieejamu iespēju jaunajai paaudzei un tiem, kas nav piedzīvojuši šo skarbo vēstures posmu, labāk izprast savas tautas likteņstāstu. Vienlaikus pagarinās daudzu dziesmu mūžu, vecākās paaudzes dziesmu dziedātājiem atsvaidzinās atmiņā dziesmas, bet jaunākiem - iemācīs jaunas. Projekta ietvaros plānots publicēt arī manuskripta digitālo versiju –virtuālo dziesmu kladi. Salīdzinot dziesmu kladē ietvertos dziesmu tekstus ar to oriģināliem, ir redzamas atšķirības. Tas ļauj secināt, ka dziesmu kladē ietvertās dziesmas pierakstītas pēc atmiņas. Atsevišķu dziesmu teksti un, domājams, arī melodijas tapušas izsūtījumā, tādējādi uzskatāmas par sava veida folkloru. Dziesmu klade nenoliedzami ir tā laika dokumentāla liecība. Kladē ierakstītās dziesmas ir kā sajūtu liecinieces, ļauj pārliecināties par izsūtījumā tālu no Dzimtenes nonākušo cilvēku noskaņojumu. Tajā atspoguļota plaša jūtu gamma – sākot ar smeldzi par zaudēto Dzimteni, līdz uzmundrinājuma pilnām jautrām dziesmiņām. Šeit labi iederas latviešu teologa un filozofa Voldemāra Maldoņa apcerējumā “Kāpēc latvieši dzied?” rakstītais: “Dziesmas un dziedāšana ir dvēseles aktīvās estētiskās, darbīgās skaistuma gaumes darinājums. Cik dvēseles dziļumi neizsmeļami, cik dvēseles aktivitāte neierobežota, tik liela dziesmu bagātība. Jādzied gribot negribot, lai kāds mūžs, lai kāda vēstures gaita tautai, lai kāda sociālā iekārta tagadnē un nākotnē. Asaras līdzēt līdz ļaunās dienās, tomēr labāk dziedāt nekā raudāt: jo likteni ar raudāšanu neatraudās. Aktīvas, estētiskas baudas vajadzīgas, jo tā patīk dvēselei. Patika uzsūc sevī nepatiku un tādēļ remdē sāpes. Visu sāpīgo arī dziesma neatņems. Tomēr priekam vairāk spēju vadīt dzīvi, nekā bēdām. Dziesmu prieks spēj ļaunu dienu pabīdīt zem kājām, bēdas noslīcināt ūdenī”. Arī tālu no Dzimtenes izsūtījumā Latvieši spēja radīt un kopt latviskas kultūras vidi, saglabājot nacionālo identitāti. Fascinējoši ir tas, ar kādu rūpību dziesmas kladē ierakstītas, klade lolota un glabāta kā dārgums, atvesta uz Dzimteni, nodota mantojumā, taču vientulīgi stāv plauktā nepelnīti nenovērtēta.
Informāciju sagatavoja: Projekta vadītāja Iveta Ence, Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja, e-pasts: iveta.ence PIE strencunovads PUNKTS lv
Forums būs lieliska iespēja iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi un Latvijas produktu potenciālu eksportam. Paneļdiskusiju dalībnieki būs uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos. Tāpat būs iespēja dzirdēt AS “Valmieras stikla šķiedra” pieredzes stāstu par ražotnes atvēršanu ASV. Foruma izskaņā paredzētas vizītes uz vairākiem Vidzemes uzņēmumiem. Veicot reģistrāciju, iespējams izvēlēties, kādus uzņēmumus vēlas apmeklēt: SIA “VALPRO” (metāla apstrādes uzņēmums), SIA “Daiļrade koks” (mēbeļu ražotne), SIA “Valmiermuižas alus” (alus darītava), SIA “Vidzemes Olimpiskais centrs” (sporta, SPA un ūdens multifunkcionālais centrs), SIA “Cosybed” (dzīvnieku mēbeļu ražotne), ZS “Zilūži” (lopkopība, piena produktu ražošana), SIA “Rūjienas saldējums” (saldējuma ražotne); SIA “Bauņu sēta” Naukšēnu vīns (vīna darītava), ZS “Adzelvieši” (kaņepju, kaņepju produktu ražošana), SIA “R Chocolate” (šokolādes ražotne), SIA “Pavasars” (koka karkasa māju ražotne), SIA “Santas rezidence” Villa Santa (viesnīca un restorāns), ZS “Kliģēni/ Dārznieks” (dārzeņu ražotājs, dārzniecība), SIA “Aloja-Starkelsen” (pārtikas produktu ražotājs, kartupeļu cietes ražotājs, produktu no kartupeļu cietes ražošana). Foruma galvenā moderatore būs Ingrīda Kariņa-Bērziņa, Baltijas advokātu biroju apvienības COBALT partnere un intelektuālā īpašuma un informācijas tehnoloģiju prakses grupas vadītāja Latvijā. I.Kariņa-Bērziņa ir zvērināta advokāte Latvijā un ASV, pasniedzēja Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā un Rīgas Juridiskajā augstskolā. Viņa ir Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā un Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle. Foruma biļetes cenā iekļauta dalība forumā, kafija un pusdienas norises laikā un svinīgās vakariņas 28.jūnijā. 2018.gadā foruma norises vieta ir Valmiera. Enerģiska un moderna pilsēta, kura ir ne tikai Vidzemes ekonomiskais centrs un viena no Latvijas reģionu lielajām pilsētām, bet arī vieta ar nozīmīgu kultūras un vēsturisko mantojumu. Valmiera pierāda, ka attīstīt rūpniecību un veicināt uzņēmējdarbību iespējams, esot vienai no zaļākajām pilsētām Latvijā ar ainavisku pilsētvidi Gaujas lokos. To apliecina arī šogad saņemtie augstie apbalvojumi. Starptautisks novērtējums gūts par ārvalstu investīciju piesaistes stratēģiju – laikraksts Financial Times starp Eiropas mikro pilsētām Valmieru ierindoja 3.vietā, piekāpjoties tikai divām Īrijas pilsētām, iezīmējot Valmieru Eiropas kartē kā izaugsmes pilsētu ar augstu investīciju piesaistes potenciālu. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras “Publisko pakalpojumu gada balva” Valmierai piešķirta kā uzņēmējiem draudzīgākajai pilsētai Latvijā lielo pilsētu kategorijā. Forumu organizē Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Valmieras pilsētas pašvaldība un biedrība “Valmieras Attīstības aģentūra”. Līdz šim forumi veiksmīgi noritējuši Rīgā (2013., 2015.), Melburnā (Austrālija, 2016.) un Čikāgā (ASV, 2017.). Ar Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītu Vidzemes kultūras programmu 2018 šogad tiek atbalstīts projekts „Piebalgas mantojums”, kas ir tradicionālās dziedāšanas, instrumentu spēles un danču meistarklašu kurss Jaunpiebalgas folkloras kopai un dejotājiem. Projekta mērķis ir apzināt, iedzīvināt un popularizēt folkloras ekspedīcijās pierakstīto Piebalgas tradicionālo mantojumu (tautas dziesmas un danči), tādejādi bagātinot Vidzemes reģionam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi. 11. un 12. jūnijā sākas pirmais instrumentu un danču meistarklašu bloks, kur plānots iedzīvināt pirmos 10 izvēlētos dančus. Kopas dalībnieki apgūst akordeonaspēli, mandolīnas, vijoles un bubina spēli, pie postfolkloras kopa “Rikši” dalībniekiem, bet deju rekonstrukcijas meistarklasi vadīs Lāsma Skutāne. Otrs meistarklašu sadarbības bloks notiks 10., 11.augustā. Tradicionālās dziedāšanas meistarklasi vada Lauma Bērza, sniedzot zināšanas folkloras kopas dalībniekiem par tradicionālās dziedāšanas vokālām prasmēm un, balstoties uz folkloras pētījumiem, veic konkrētu Piebalgā pierakstītu dziesmu rekonstrukciju. Dziedāšanas meistarklases notiek no maija līdz decembrim. Jauniegūtās zināšanas un prasmes projekta dalībnieki pirmo reizi prezentēs koncertā 11. augustā, kas kuplinās izstādes – gadatirgus „Izvēlies Piebalgu” kultūras programmu. Visi laipni aicināti skatīt un baudīt!
Informāciju sagatavoja: Projekta vadītāja Ieva Damroze
Valkas novada domes priekšsēdētājs ir pārliecināts: “Šis ir būtisks projekts gan Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijai, gan ari pašvaldībai, jo mēs varēsim piedāvāt ģimnāzijas audzēkņiem mūsdienīgākas dzīvošanas iespējas. Īpaši tas attiecas uz audzēkņiem no laukiem un citām pašvaldībām. Tas pavērs iespēju arī pašai skolai būt aktīvākai sadarbības projektos, uzņemot citu valstu skolēnus un skolēnu grupas”. Krauklis uzsver, ka projekts ir nozīmīgs pašvaldībai, jo novadā notiek gan daudz kultūras, gan sporta pasākumu, kā arī vairākas sporta nometnes, ņemot vērā, ka Valkā un Valgā ir izcila sporta infrastruktūra. Šobrīd lielākā problēma ir tā, ka nav naktsmāju. "Jauns internāts vairos Valkas un Valgas iespēju uzņemt viesus, jo īpaši skolēnu brīvlaikos. Mums būs iespēja uzņemt 70 cilvēkus labas viesnīcas līmenī” – tā V.A.Krauklis. Internāta būvniecības kopējās izmaksas ir 1 321 808,05 eiro (bez PVN). Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums no kopējām izmaksām internātam ir 40% tas ir 587 008,00 eiro, Valkas novada domes līdzfinansējums ir 734 800,05 eiro (bez PVN). Pašreiz objektā norisinās spraigi būvniecības darbi. Objektu plānots pabeigt līdz 2019. gada janvāra beigām. Informāciju sagatavoja: Šogad jau atkal Kocēnu novads kļūs par pasaules koklētāju tikšanās vietu, jo 2. gadu šeit norisināsies ’’Pasaules koklētāju nometne’’. Kā nometnes norises vieta šoreiz izvēlēta Kocēnu novada Kocēni. Nometnes norises datums ir 2018. gada 16. - 20. jūnijs. Pasaules koklētāju nometnes mērķis ir veidot platformu tradicionālās kokles spēles entuziastiem un profesionāļiem, dodot iespēju satikties gan amata meistariem, gan apgūt pašus pamatus spēlēt gribētājiem. Nometne tiek papildināta ar kokļu meistaru rūpīgajiem padomiem, diskusijām par ar nozari saistītajām sfērām, kā arī atgādinājums, ka koklēšana ir arī sava veida dzīves veids un lai labi spēlētu ir jārūpējas arī par fiziskām aktivitātēm un pareizu elpošanu. Pateicoties Kocēnu novadam ir iespēja iepazīt un ieskandināt skaistākās vietas. Šogad īpašs notikums ir sadarbība arī ar folkloras festivālu Baltica, pulcinot nebijušu tradicionālo koklētāju pulku. 18. jūnijā plkst. 17:00 ir paredzēta "Kokļu saule" pie Neikena dabas koncertzāles, kur ikviens ir aicināts ņemt līdzi savu mazo kokli un veidot kopīgu zīmēju. Bet plkst. 19:00 būs Lielais festivāla koncerts, kuram sekos gan danči, gan sadziedāšanās ugunskura gaismā. Šogad nometne ir ar tematisku ievirzi: ieaijāšanu, iešūpošanu, ielīgošana. Bet līdzsvaram un spēkam paredzēta arī vīru diena, izraugoties attiecīgu repertuāru. Pasniedzēji: Ilze Ozola, Zane Sniķere, Edgars Zilberts ("Vīru diena"), Latvīte Cirse ("Šūpuļdziesmu diena"), Ilze Selecka (elpošana un fiziskums), kā arī koklēšana manā personā. Informāciju sagatavoja: Kristers Blūms, Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas Sabiedrisko attiecību speciālists, mob.tel.:27333921, e-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv.
Svinības sāksies 27.jūlijā ar atjautīgu pastaigu, uzzinot pilsētā paslēptus “atslēgas vārdus”. Svētki turpināsies dzimšanas dienas ballītē Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” dārzā. Laba iesildīšanās gājienam un turpmākajām jubilejas norisēm būs, dodoties pa Valmieras puiku pēdām un piedaloties sportiskās aktivitātēs Valmieras Kultūras centra laukumā. Vēl pirms vakara norisēm aicinām apmeklēt Valmieras muzeju, kur norisināsies trīs izstāžu un starptautiska kopprojekta atklāšana. Svētku gaismiņas 27.jūlija krēslas stundā iedegsies Valterkalniņā. Tur varēs baudīt Valmieras teātra aktieru ieskaņotas teikas, dzeju un prozu par Valmieru, Gauju un Latviju audio projektā “Noskaņu upe”. Savukārt Vecpuišu parkā piektdien, 27.jūlijā, valdīs brīva gaisotne, uzņemot “Harmonija brīvdabā” ar grupu “Riga Reggea”, “Jūdas Graši”, “Dead City Holidays”, “Pisang Ambon” piedalīšanos. Laukumā pie Hanzas sienas notiks dzimšanas dienas koncerts ar Vidzemes kamerorķestra un Jāņa Strazda instrumentālās grupas piedalīšanos, solisti Aija Andrejeva, Agnese Rakovska, Ieva Kerēvica, Igo, Ingus Pētersons un Atis Ieviņš. Valmieriešus un viesus svētkos ar koncertu sveiks Dons, bet balle būs kopā ar grupu "Mākoņstūmēji". Pusnaktī no piektdienas uz sestdienu Valmieras dzimšanas diena tiks atzīmēta ar krāšņu salūtu. Sestdiena, 28.jūlijs, sāksies jestri. Mošanos svētku noskaņās nodrošinās pūtēju orķestris, dzimšanas dienas ritmus “izvadājot” pa dažādām Valmieras ielām. Amatnieku un mājražotāju “upe” vīsies pa Lāčplēša un Tērbatas ielām, savukārt pils laukums tiks nodots saimnieču pārziņā. Valmieras Kultūras centra laukumā interesanti laiku kopā varēs pavadīt ģimenes ar bērniem. Mazākie pilsētas svētku apmeklētāji varēs piedalīties Klucīšu dienā, bet āra laukumos būs dažādas radošas darbnīcas, veiklības atrakcijas. Dvēseles priekam Sv.Sīmaņa baznīcā būs ērģeļmūzikas koncerts ar latviešu un ārzemju komponistu mūziku “Tilti. Starp kontinentiem”. Lustēšanos Vecpuišu parkā iedvesmos latviešu kino. Būs lielformāta āra spēles, ceļojošā cirka izrādes, kustbildes, dažādas darbnīcas, izjādes ar poniju un daudz citas priecīgam jampadracim atbilstošas norises. Savukārt veiklākā, spēcīgākā un aktīvākā dzimšanas dienas vieta būs Valmieras 5.vidusskolas sporta laukums. Tur būs iespēja vērot gan sporta organizāciju paraugdemonstrējumus, izmēģināt Latvijas gumijlēcējkluba atrakcijas, dot savu artavu, lai Valmiera atgūtu Latvijas spēcīgākās pilsētas titulu, vērot “Greentrials” velo šovu, griezties Orbitron šūpolēs, iepazīsties ar Zemessardzi un piedalīties vēl citās aizraujošās aktivitātēs. 28.jūlijā Dzirnavu ezeriņa ūdeni ieviļņos jau par tradīciju kļuvušās airēšanas slaloma sacensības “Valmiera viļņo”. Vakarpusē svētku centrālajā laukumā pie Hanzas sienas notiks koncerts un lustīga balle. Neparastu vietu koncertam “Skārda bungu tūre” izvēlējusies arī grupa “Prāta vētra”. Vērienīgais koncerts Valmierā norisināsies 28.jūlijā Dīvaliņa pļavās. Pilsētas svētku izskaņā, 29.jūlijā, interesenti gaidīti atjautīgā pastaigā. Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcas durvis būs atvērtas svētku dievkalpojumam. Bet tiem, kuri gribēs dienu pavadīt kustīgi, būs iespēja doties ģimenes pārgājienā gida pavadībā vai Valmieras robežās izmēģināt rogainingu. Valmieras pilsētas svētku programma skatāma mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Kultūra” – “Valmieras pilsētas svētki 2018”. Svētkus atbalsta: Koncertzāle “Valmiera”, Valmieras Drāmas teātris, SIA “Latio vērtētāji & konsultanti Vidzemē”, SIA “Valmiermuižas alus”, SIA “Akācija E.V.”, SIA “Kantīne B”, SIA “Liepkalni, SIA “VALPRO”, GRASBERGS Z/S “Zilūži”. Informatīvi atbalsta: portāls “Valmieras Ziņas”, laikraksts “Liesma”, laikraksts “Tava Izvēle”. Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare, Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, mob. tālr.:26443410 Šīs vasaras Cēsu Mākslas festivāla ietvaros, 27.–29. jūlijā, LR3 radio pārraide TĪRKULTŪRA pārtaps 36 stundu skaņas instalācijā “NEGAIDĪTIE AVOTI” (UNEXPECTED SOURCES). Ar dzīvām sesijām un performancēm Lenču ielas teritorijā viesosies analogo sintezatoru meistars un filozofijas doktors Džons Mauss (John Maus) no Amerikas, ambientās mūzikas sintezētāji Visible Cloaks un žanram nepakļaujamie Motion Graphics no Ņujorkas, elektroakustiskās mūzikas bundzinieks Andrea Belfi no Itālijas, amerikāņu avangarda kino mākslinieks Džeimss Benings (James Benning), mūzikas producents un dīdžejs no Parīzes underground scēnas Kolins Džonko (Colin Johnco), spa-popgrupa no Kopenhāgenas Gents, pasaules līmeņa lietuviešu dīdžejs Manfredas, kā arī virkne izcilu, starptautiski atzītu talantu no Latvijas – ģitārspēles ģēnijs Edgars Rubenis, noslēpumainais avangardpopa duets Domenique Dumont, mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo, Atis Jākobsons un daudzi citi. Programma vēl tiks papildināta. Cēsu Mākslas festivālā radio pārraide TĪRKULTŪRA no Radio 3 “Klasika” FM viļņiem transformēsies telpiskā un vizuālā skaņas instalācijā “Negaidītie avoti”/Unexpected Sources, kur 36 stundu garumā dzīvās sesijās un performancēs tiks stāstīts vizuāls stāsts par skaņu. Tīrā, baltā telpā varēs ieraudzīt, “kā izskatās mūzika” – bez liekām dekorācijām un dramaturģijas uzstāsies laikmetīgi mākslinieki, kuru talants un jaunrade dzīvos arī rīt. Cēsu Mākslas festivāls ar savu nu jau par tradīciju kļuvušo vadmotīvu “eksperiments un izcilība” precīzi ataino TĪRKULTŪRAS meklējumus pēc augstvērtīgā laikmetīgajā – tīrradņiem, kas nebaidās pārkāpt robežas un dara to pārsteidzoši vienkārši. TĪRKULTŪRAI būs izaicinājums iedzīvināt pavisam jaunu teritoriju Cēsīs – Lenču ielu 6, norobežotu no fona trokšņa, ar iespēju koncentrēties uz būtisko, atstājot aiz vārtiem visu zināmo un ierasto. “Ideja bija radīt platformu, kas ļautu mums saskatīt mūziku un tās radītāju – bez liekām dekorācijām un blakusefektiem. Gribam parādīt to, kas visiem māksliniekiem, neatkarīgi no žanra, ir kopējs – tīrradnība, jaunrade, – un izcelt mākslu, kura, iespējams, virzīs pasauli rīt,” stāsta Rolands Pēterkops (MAREUNROL' S), TĪRKULTŪRAS projekta idejas autors. Instalācijas programma piedāvās spilgtas skaņu un vizuālas pieredzes – avangarda mūzikas intelektuāļa Džona Mausa (John Maus) dziļās un emocionālās kompozīcijas; audiovizuālo performanču māksliniekus Visible Cloaks ar ambientiem ceļojumiem telpā un laikā, īpašā sadarbībā ar video mākslinieci Brennu Mērfiju (Brenna Murphy); sintīpopa un interneta sapņu meistaru Motion Graphics, kurš izmanto programmētus instrumentus, atdarinot akustiskos un veidojot neticamas skaņas, kuras akustiskie instrumenti faktiski radīt nespēj; elektroakustiskās mūzikas meistaru Andrea Belfi, kurš hipnotiskās skaņu ainavās mākslinieciski apvieno akustisko un elektronisko bungu skanējumu; dīdžeju un mūzikas producentu no Parīzes underground scēnas Kolinu Džonko (Colin Johnco); maģisku izcilā lietuviešu dīdžeja Manfredas performanci; ķieģeļu instrumentu arhitektu Bredu Natu (Brad Nath), kurš rada skaņu no dažādu materiālu dabiskajām īpašībām; spa-popmūzikas grupu Gents; noslēpumaino elektroniskā avangardpopa duetu Domenique Dumont no Latvijas; drone noskaņas ģitārspēles ģēniju Edgaru Rubeni; amerikāņu avangarda kino mākslinieka Džeimsa Beninga (James Benning) videoperformances, kā arī vizuālās mākslas darbus un instalācijas – Kristas un Reiņa Dzudzilo, Ata Jākobsona darbus un citus. Programma vēl tiks papildināta! Platforma TĪRKULTŪRA pasākumu veido ar nolūku parādīt Latvijas mūziķus un māksliniekus kā izcilus talantus līdzās pasaulē atzītiem vārdiem un vēlas akcentēt vietas nozīmi – atzīmēt Cēsis un Latviju laikmetīgās kultūras kartē kā tīru un pulsējošu punktu “eksperimentam un izcilībai”, no kurienes veidot mūsu lokālo skatu uz globālo mākslas procesu. 12. Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, Cēsu novada domes, mākslas mecenāta SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda un koncertzāles “Cēsis” atbalstu. Biļetes uz TĪRKULTŪRAS 36 stundu instalāciju “Negaidītie avoti”/Unexpected Sources nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā https://www.bilesuparadize.lv/events/event/65562. Vairāk informācijas http://tirkultura.net/ un http://www.cesufestivals.lv/. VIDEO: https://youtu.be/FMn7mSnFRfM
Informāciju sagatavoja:
Mediju kontaktiem:
2018. gada 16. jūnijā ar Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītu Vidzemes kultūras programmu 2018 Āraišos notiks brīvdabas pasākums „Zaļā brīvdiena”, kas šogad iekļauts arī Latvijas simtgades festivālā „Latvijas Goda aplis”. Zaļā brīvdiena aicina visus, kam patīk atpūta brīvā dabā. Te notiks dažādas meistarklases, pieredzes stāsti - ārstniecības augu brīvdabas ekspozīcija, ārstniecības un ēdamo augu brīvdabas seminārs (Lektori –ARTŪRS TEREŠKO, ULDIS MILLERS, ANTA KUČERE), Botāniskais pārgājiens pa Āraišu apkārtni ārstniecības augu iepazīšanā ar zāļu sievu LĪGU EGLĪTI, dažādi pārsteigumi no GUNDEGAS SKUDRIŅAS komandas, tekstilmākslinieces, audējas, dabas zālīšu pazinējas ANNELES SLIŠĀNES meistardarbnīca, augu krāsošanas meistardarbnīca ar apģērba un tekstiliju ANETI KARLSONI, bērza tāšu pīšanas meistardarbnīca ar tautas daiļamata meistari VIZMU ZVIRBULI, zāļu un ziedu paklāja veidošana Goda saimnieku cildināšanai (vainagu pīšanas darbnīca), pirts slotu gatavošanas meistardarbnīca, „Izzini mežu” meistardarbnīca, darbosies ZAĻAIS tirdziņš – Amatas novada (arī apkārtējo kaimiņu novadu) mājražotāju un amatnieku darinājumu tirgus, Ezera ekskursijas ar plostu, Āraišu arheoloģiskā parka ekskursijas zinoša gida pavadībā. Jums būs iespēja ievīt savu vēlējumu Latvijas kontūrā, relaksēties Dabas SPA, gūt enerģiju no zemes dzīlēm, baudot Zemes mātes kokteiļus, varēs nobaudīt oglēs ceptus dabas našķus un citas dabas veltes talantīgu Latvijas šefpavāru veikumā, varēs sadzirdēt Latvian Voices meiteņu skanīgās balsis putnu pavadībā, Ikviens klātesošais varēs būt dzirkstele kopīgi iedegtā Āraišu goda apļa ugunskurā. Īpaši gribētos uzsvērt Latvijas goda saimnieku “tējas stundu” – tikšanās ar Amatas novada goda saimniekiem un Latvijas goda apļa īpašajiem viesiem, kad kopīgi veidotā brīvdabas bibliotēkā (sadarbībā ar Ģikšu bibliotēku), varēs piedalīties diskusijā “Es PATS saimnieks savā zemē, gan no vēsturiskā skatu punkta, gan no patriotiskā un praktiskā. Goda saimnieku vārdus uzzināsiet jau pavisam drīz. Ieejas maksa pasākumā:
Informāciju sagatavoja: Jolanta Sausiņa, Āraišu arheoloģiskā parka vadītāja
Šī gada festivāla, kurš sakrīt ar Latvijas simtgades svinībām, tēma ir „baltu ciltis”. Papildu skanīgākajām latviešu etno un folkgrupām pasākumā būs iespējams dzirdēt arī dienvidu kaimiņtautu mūziķus, kuru valstis atrodas bijušajās baltu cilšu teritorijās – Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā. Tādējādi iezīmējot, kā veidojusies latviešu kultūras daudzveidība, kādas ir līdzības un atšķirības ar tuvākajiem kaimiņiem.
Festivāls atspoguļo tradicionālo kultūru un dažādas tās izpausmes – mūziku, amatniecību, arī kulināriju – visu, kas balstās savā tiešajā, vietējā vidē un tradīcijā. Īpaši akcentē mūziķus, kuriem tieši seno elementu iekļaušana mūsdienu mākslinieciskajās izpausmēs ir izdevusies īpaši veiksmīgi. Dienas kulšanas laikā apmeklētājiem tiks piedāvātas dažādas amatnieku un kulinārās darbnīcas, kā arī tautas muzikantu koncerts, kurā uzstāsies folkloras kopas „Lāns” un „Ore”. Sev saistošas nodarbes meistarnīcās atradīs kā mazi, tā lieli. Tostarp būs iespēja izzināt sviesta kulšanu, siera siešanu, seno alus darīšanu, karašu cepšanu māla krāsnī, zemes krāsns veidošanu un zivs gatavošanu. Tāpat jaunas iemaņas varēs gūt senā alus darbnīcā, rotu un senās keramikas, kā arī koka amatniecības un ādas apstrādes meistarnīcās. Darbosies arī muzikālā meistarnīca un izzināsim baltu ciltis!
Vakara kulšanas laikā „Pērkonvīru” izpildījumā latviešu tautas melodijas un dziesmas dzirdēsim ar bagātīgu sitamo instrumentu pulsāciju, radot brīžiem grandiozu, jaudīgu, brīžiem – intīmu un lirisku skanējumu. Mūs priecēs arī baltkrievu etnotrio „Troitsa”, kuru līderis ir ar varenu un spēcīgu balsi apveltīts šamanis. Postfolkloras mūziķi „Zari” pie mums viesosies no Liepājas – viņi katrs ir dažādi, tāpēc ienes kopīgajā mūzikā savu skanējumu. Savukārt apvienībā „Brāļi un māsas” tik tiešām apvienojušies brāļi un māsas! Viņiem ir plaša pieredze uz etnomūzikas skatuves. Tāpat nevar nepieminēt mūsdienu folkloras grupu no Viļņas – „Spanxti”, kas jaunrada lietuviešu un latviešu mitoloģiskās folkloras un dzejas interpretācijas, kā arī atdzīvina rituālos tekstus hetu, senskandināvu un citās vecajās indoeiropiešu valodās. Kārtīgi izlustēties varēs pie muzikantu apvienības no Sanktpēterburgas „Otava Yo” humora pilnajiem skaņdarbiem. Kā vakara kulminācija būs uguns rituāls un lielās uguns skulptūras „Sviesta ķērne” aizdegšana, lai visi kopā sāktu gaidīt vasaras saulgriežus un to maģisko nakti.
Plašāka programma: šeit Rīko: Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”. Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, Burtnieku novada pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, garškopju kustība „Gardu muti”, „AUDIO”, „ZAAO”, „Valmieras Namsaimnieks”, Valmieras Kultūras centrs, „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe””. Kulinārās meistardarbnīcas norisināsies „Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam” līdzfinansēta projekta „Livonijas kulinārajā mantojumā balstīta tūrisma produkta izveide un popularizēšana” ietvaros. Papildus informācija: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798 SIA “VTU Valmiera” sākta norēķinu sistēmas ar bankas karti ieviešana reģionālās vietējās un reģionālās starppilsētu nozīmes maršrutu autobusos. Biļeti iegādāties varēs ar jebkuras bankas izsniegtu norēķinu karti. Joprojām būs iespējams norēķināties arī ierastā veidā, maksājot skaidrā naudā. Maksa par braucienu un bagāžas pārvadāšanu, norēķinoties ar bankas karti, nemainās. Tā kā pašlaik norit sistēmu pielāgošana, aicinām pasažierus parūpēties par iespēju norēķināties arī, maksājot skaidrā naudā. Iespēja par braucienu norēķināties ar bankas karti SIA “VTU Valmiera”, kas pakalpojumu padarīs ērtāku un ātrāku, tiks ieviesta līdz 1.jūlijam. Informāciju sagatavoja:
Mākslinieku darbos redzamas latviešu tautas ornamenta tradīcijas, austrumu tautu un Kaukāza paklāju kompozīcija, rakstu motīvi. Viņu prasmes balstās meistarībā, kopīgā un atšķirīgā meklējumos jaunam ornamentam. Festivāls tiks organizēts piecos blokos, apdzīvojot teju visu Gulbenes vēsturiskā centra teritoriju un piedāvājot aktivitātes visai ģimenei: ZINĀŠANAS 27.jūlijā Vecgulbenes muižā notiks starptautiska zinātniska konference „Divi Jūliji. Pirmie cīruļi” par J.Madernieka un J.Straumes personībām, daiļradi un dažādiem mākslas aspektiem. Konferencē uzstāsies lektori no Latvijas, Gruzijas, Lielbritānijas un Irānas ar šādām tēmām: „Jūlija Straumes kolekcija Tbilisi Tautas mākslas muzejā” (Gruzijas Tbilisi tautas mākslas muzeja direktore Irina Košoridze); „Persiešu paklāju motīvi un elementi” (mākslas vēsturnieks, eksperts Irānas Tebrīzas Islāma mākslas universitātē Karims Mirzaee); „Jaunatklāt tradīcijas – Jūlijs Madernieks. Atpakaļ nākotnē – Jūlijs Straume” (Lielbritānijas Sentendrūsas Universitātes mākslas vēstures skolas vecākais lektors Džeremijs Hovards); „Latvijas ornamenta meklējumos” (vēstures zinātņu doktors, Ekonomikas un Kultūras augstskolas docents Imants Ļaviņš); „Persiešu un baltu rakstu salīdzinājums” (Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Ieva Krūmiņa); „Jūlija Madernieka grafiskā dizaina rokraksts kā spilgta un neatņemama mākslinieka radošās darbības izpausme” (Dizaina un dekoratīvās mākslas muzeja mākslas vēsturniece Rūta Rinka). PRASMES Ikviens interesents varēs piedzīvot „Ekoloģiskas prāta darbnīcas”, kurās Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Etnoloģijas nodaļas pētnieces Anetes Karlsones vadībā varēs krāsot vilnu dabas krāsvielās. Savukārt Madonas novada Sarkaņu Amatu skolas aušanas pulciņa vadītājas, Tautas daiļamata meistares aušanā Ineses Mailītes meistarklasē būs iespēja aust segu P.Viļumsona stellēs. Viktora Ķirpa Ates muzeja speciālistu meistardarbnīca „No aitas sprogas līdz vilnas dzijai” piedāvās vilnas vērpšanu, plucināšanu, kāršanu, šķeterēšanu. Limbažu muzejs būs sarūpējis izstādi „No vilnas līdz dzijai” un lekciju-stāstījumu „No vilnas līdz dzijai” par aitu, vilnu, dziju, no kāda un kāpēc. TRADĪCIJAS Svarīga ir arī zināšanu un prasmju nodošana, tāpēc tiks organizēta meistarklase „Tradicionālās vilnas veltnēšanas tehnikas, pirtslietu darināšana” un Latviešu tautas lietišķās mākslas meistaru darbu izstāde „Es izaudu gultas deķi zaļu ziedu rakstiņiem”, kurā būs aplūkojamas tautas lietišķās mākslas studiju “KALME” (Alūksne), „SMILTENE” (Smiltene) un „SAGŠA” (Gulbene) segas. RADOŠUMS Festivālu papildinās mākslas plenērs „Mana Vidzeme”, kurā piedalīsies 15 profesionāli mākslinieki no Latvijas un būs vairākas glezniecības meistarklases. Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēji un Maģistra programmas studenti-meistari piedāvās meistardarbnīcas „Eksperimentālo paklāju darbnīca” un „Netradicionālo paklāju darināšanas paņēmieni”. Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas katedras un Dizaina nodaļas pasniedzēji un maģistrantūras studenti sarīkos savu darbu izstādi, kas tapuši studiju procesā pētot un izmantojot J.Straumes un J.Madernieka atstāto kultūras mantojumu. Interesantas būs arī Rīgas Porcelāna muzeja porcelāna apgleznošanas darbnīcas. BAUDAS Sirdij un dvēselei festivāla apmeklētājiem tiks piedāvātas latviešu un citu tautu kolektīvu uzstāšanās (Gulbenes novada folkloras kopas, Rīgas Vācu kultūras biedrības un Dobeles Vācu kultūras biedrības kolektīvi). Neatņemama sastāvdaļa būs arī amatnieku tirgus un tematiskas gastronomiskas aktivitātes. „Kamēr vien cilvēks cilvēkam nodos senču gudrībā balstītās tradīcijas, tikmēr mēs būsim mentāli spēcīgi un nesaplūdīsim ar globālās pasaules varenumu, bet būsim pilnvērtīgi savā individualitātē, vienlaicīgi papildinot pasaules mākslas tradīcijas. Organizējot festivālu, mēs veicināsim ne tikai Latvijas kultūrvides saglabāšanu un attīstību vietējā un starptautiskā kontekstā, bet arī sabiedrības līdzdalību mūsu valsts kultūrtelpas veidošanā. Pasākuma norisē plānojam iesaistīt tekstilmākslas meistarus, mākslas vēsturniekus, ekspertus, pētniekus, māksliniekus no Latvijas un ārvalstīm,” atklāj festivāla organizatore, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza. Plašāka informācija par festivālu: www.gulbenesmuzejs.lv. Informāciju sagatavoja:
No 14.jūnija katru ceturtdienu 17:00 - 19:00 Sajūtu parkā notiks izjādes ar zirgiem un ponijiem no “Valmiermuižas stallis”. Šis pakalpojums apmeklētājiem izmaksās 2 eiro par vienu pastaigu. 17. un 30.jūnijā pie Sajūtu parka Atpūtas kompleksa ikvienam būs iespēja pašam izcept un baudīt gardu itāļu picu. Papildini pastaigu pa Baskāju taku vai atgūsti enerģiju pēc Takas kokos pievārēšanas kopā ar picu meistariem no “Vīnkalniem”! Picu cepšana ir maksas pakalpojums, informācija par samaksu būs pieejama pasākumu norises vietā, atkarībā no izvēlētā picas veida. 21. jūnijā Sajūtu parks aicina ikvienu ņemt līdzi savu plediņu un pretodu līdzekli, un doties uz Simtgades koku galeriju, kur notiks stāstu un pasaku vakars kopā ar stāstnieci. Lai gan uz pasakām īpaši tiek aicināti mazie klausītāji, stāsti turpinājumā paredzēti dažāda vecuma apmeklētājiem. 30.jūnijā Baskāju takas apmeklētājiem tiks sagādāts īpašs pārsteigums – taka sāksies ar Sniega posmu! Īsts sniegs vasaras vidū ir viens no Sajūtu parka īpašajiem piedāvājumiem, ko nekur citur nav bijis iespējams piedzīvot. Lai nepalaistu garām aizraujošos notikumus Sajūtu parkā, seko līdzi informācijai Sajūtu parka Facebook lapā, kā arī www.voc.lv kalendārā.
Uz tikšanos Sajūtu parkā! Informāciju sagatavoja:
Pasaules miera skrējiena mērķis ir, nododot ceļojošo Miera lāpu no rokas rokā, dāvāt labas domas un labo gribu par mierpilnu pasauli. Miera skrējiena Miera lāpa pirmo reizi tika iedegta 1987.gada 27.aprīlī pie ANO mītnes Ņujorkā. To veica šī skrējiena idejas autors, Gandija miera prēmijas un UNESCO Miera balvas laureāts, filozofs, sportists, mūziķis un mākslinieks Šri Činmojs. Lāpa nonākusi visos kontinentos, pasaules augstākā kalna virsotnē un pat kosmosā. To redzējuši un rokās turējuši simtiem tūkstošu cilvēku. Vairāk par Pasaules miera skrējienu mājaslapā https://www.peacerun.org/lv/. Informāciju sagatavoja:
Saullēkts ar Stiprajām sievām un kultūras ministri Daci Melbārdi Līgodziesmas maratons 21.jūnijā līdz ar saullēktu plkst. 4:29 sāksies Latvijas Radio 2 studijā – pirmo dziesmu dziedās brīvās gribas ansamblis “Stiprās sievas” Igetas Gaiķes vadībā. Stipro vārdu dziedājumam pievienosies arī kultūras ministre Dace Melbārde. „Latviešu tautas dziesmas ir neizsmeļama ideju banka, kurā rast iedvesmu vasaras saulgriežu svinēšanai kopā ar ģimeni un draugiem. Prieks, ka arvien vairāk cilvēku vēlas iepazīt šo bagāto mantojumu, iedziļināties sentēvu tradīcijās un tajās meklēt saikni ar dabu. Celties pirms saules lēkta, ja esi gājis gulēt krietni pēc saulrieta, ir izaicinoši, taču saulgriežu laikā ne tas vien ir iespējams. Saplūsmē ar dabas ritiem spēkus atgūstam dubultā. Tādēļ kopā ar ‘Stiprajām sievām’ dosimies uz Latvijas Radio studiju, lai dziedātu un uzsāktu maģisko saulgriežu laiku,” aicinot pievienoties gadsimta garākajai Līgodziesmai, norāda kultūras ministre Dace Melbārde. Līgo ceļš cauri 30 Latvijas pilsētām un novadiem No plkst. 5:45 līgodziesma sāks apceļot Latvijas novadus, dienas laikā mērojot teju 4000 kilometrus. Ar Latvijas Radio žurnālistu, Latgales multimediju studijas kolēģu un reģionālo korespondentu starpniecību līgošana sāksies Vidzemē no Līgatnes pārceltuves pāri Gaujai, pēc tam vīsies cauri Ainažiem, Valmiermuižas alus darītavai Burtnieku novadā, Jercēnmuižai Strenču novadā, Cēsu pils parkam, Barkavas pamatskolai Madonas novadā. Tālāk dosies uz Latgali, viesojoties Eversmuižas parkā Ciblas novadā, Sarkankalnā Rēzeknē, Preiļu kultūras centrā un Daugavpils cietoksnī. Zemgalē Gadsimta garākā Līgodziesma skanēs Leimaņu tautas namā Jēkabpilī, Aizkraukles kultūras namā, Ogrē pie promenādes uz peldošās skatuves, Iecavas tirgus laukumā, Bauskas pilskalnā, Tērvetes brīvdabas estrādē. Savukārt Kurzemes pusē līgotāji aicināti pievienoties Kapelleru namā Saldus novadā, Durbes pilskalnā, Cieceres ezera krastā Brocēnos, piestātnē pie Pāvilsotas muzeja, Suitu tikšanās vietā Jūrkalnē, Ventspils Lielajā laukumā un Rojas jūras zvejniecības muzejā. Dodoties atpakaļ galvaspilsētas virzienā, gadsimta garākā Līgodziesma tiks dziedāta arī pie Tukuma pils torņa, Horna dārzā Jūrmalā, Pēternieku ciemā Olaines novadā un Meža ielā Jaunmārupē. Dziesmas skandinās arī tautieši pasaulē Gadsimta garākajā Līgodziesmā piedalīsies arī tautieši Vācijā, Īslandē, Luksemburgā, Īrijā un Kanādā, tiešraidē izdziedot savu līgotni un līdzdalot izjūtu par svētku skandināšanu pasaulē. Eiropas latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto, kura līdzdarbojās ārzemju latviešu koru uzrunāšanā, atzīst: “Latvija ir tur, kur ir latvietis. Un kur ir latvietis, tur ir dziesma. Tā ir stīga, kas mūs vieno ar savējiem, lai kur mēs šobrīd katrs dzīvotu”. Līgodziesmas dziedās folkloras kopa “Rīta rasa” (Berlīne), Reikjavīkas latviešu amatierteātra dziedātāji, Luksemburgas folkloras kopu “Dzērves”, Īrijas latviešu koris “LA’IR” un Toronto ansamblis “Skanda”. Saulrieta sadziedāšanās zibakcija Doma laukumā Dienas izskaņā plkst. 22:00 gadsimta garākā Līgodziesma atgriezīsies galvaspilsētā, aicinot ikvienu rīdzinieku, Dziesmusvētku dalībnieku, garāmgājēju pievienoties sadziedāšanās zibakcijai Doma laukumā. No Latvijas Radio balkona Ints Teterovskis diriģēs zibakcijas kopkori, izdziedot skaistākās līgotnes – “Kas dziedāja Jāņu nakti”, “Pie Dieviņa gari galdi”, “Tumša nakte, zaļa zāle”, “Jāņu vakars” u.c. Zibakcijas kopkorim pievienosies arī Ciblas folkloras kopa “Ilža” un “Ducele”. Diriģents Ints Teterovskis atgādina, ka Saulgriežos nedrīkst nedziedāt! Dziedāšana ir labākais veids, kā sevi sakārtot un likt mūsu dvēselēm un sirdīm gavilēt vienā tonī. “Mēs katrs savā stūrītī jau šad tad dungojam, bet atnākt šeit, Doma laukumā, kas nav nemaz tik pierasta vieta un lieta, būs neaizmirstama pieredze. Līgo tulkojuma viens no variantiem ir “lai top!” un, lai kaut kas taptu, ikvienam ir roka jāpieliek,” aicina diriģents. Gadsimta garākās Līgodziesmas mērķis ir atspoguļot līgošanas unikālo tradīciju, vienlaikus stiprinot tautas pašapziņu, piederības izjūtu un saliedētību. Līgodziesmas ceļam būs iespējams sekot līdzi arī internetā – Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv un sociālajos tīklos @LatvijasRadio2. Gadsimta garākās Līgodziesmas projekta norises vietas. Latvijas Radio 2 ir klausītākā radiostacija Latvijā, kas raida populāro latviešu mūziku kopš 2000. gada. Projekts tiek īstenots Latvijas valsts simtgades pasākumu ietvaros. Papildu informācijai:
Izstādes tēma ir “100 krēsli Madonā”, iekārtot izstādi muzejā ir laikietilpīgs process, tāpēc aicinām interesentus darbu par tēmu “KRĒSLS” izveidot līdz 22.jūnijam un iesniegt muzejā vai Madonas mākslas skolā. Par projekta līdzekļiem ir iegādāti 100 gleznošanas audekli, tāpēc aicinu katru, kurš sevī jūt radošo iedvesmu un vēlas piedalīties izstādē, saņemt vienu audeklu gleznošanai Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā. Ideja par krēsliem radās, kad ar domu biedriem ritinājām dažādas sarunas par Latvijas simtgadi, par svinēšanas nozīmību, kā arī nevilšus aizskārām domu par svētku smagumu un citreiz šķietamo bezmērķību. Nelielā diskusija šoreiz ir pāraugusi reālā darbībā - projektā ar nosaukumu “100 krēsli Madonā”. Ar ideju meklēt atbildi sevī – ko man un manā dzīvē simbolizē Krēsls. Jo krēsli var būt tik dažādi - no sēdmēbeles līdz statusa simbolam. Šķiet nav arī spēcīgāka varas vizuālā simbola kā krēsls, kas pēc skaidrojuma ir tik vien kā sēdēšanai domāta mēbele ar atzveltni, kas pēc definīcijas visbiežāk paredzēta vienam cilvēkam. Nav spēcīgāku izteiksmes ieroču kā māksla, mūzika un kultūra kopumā. Velkot paralēles nonākam pie Latvijas varas 100 Saeimas krēsliem un katra latvieša individuālajām pārdomām pirms šī gada vēlēšanām. Arī viena no Latvijas kultūras kanona dizaina vērtībām ir latviešu etnogrāfiskais sēdeklis – stulpiņš. Krēsla daudzveidība un idejiskā daudzslāņainība ir radījusi interesi par katra radoša cilvēka pieeju un risinājumiem. Veidojot darbus katrs varam attēlot savu redzējumu, savu šī brīža emocionālo saikni un sajūtu. Vai Krēsls būs dizaina objekts, dejas un kustības līnija, vai asociāciju virkne to redzēsim izstādes atklāšanas dienā 27. jūnijā plkst.15.00 Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā. Gaidīsim radošās interpretācijas par tēmu Krēsls. Darbi var būt veidoti dažādās tehnikās. Izstādē aicinām piedalīties bērnus, jauniešus, profesionālus māksliniekus, iesācējus, mākslas mīļotājus un visus interesentus. Projekta organizatori nodrošina ar vienu audeklu darba radīšanai. (T. 28615694) Organizē: Madonas mākslas skolas atbalsta biedrība un Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs Atbalsta: Madonas novada pašvaldība, AS “Latvijas valsts meži”, VKKF, Vidzemes plānošanas reģions
Informāciju sagatavojusi: Kristīne Šulce, Jāņa Simsona Madonas Mākslas skolas direktore
Festivāla mākslinieciskā vadītāja Māra Mellēna stāsta: “Zied pļavas, zied labība, zied kartupeļi, zirņi un pupas – un klāt ir Jāņi – lielais ziedēšanas laiks, jo Jānis katru gadu atved ziedu vezumu – pa saujai katram, lai zied visa pasaule. Šogad festivāla kodols ir Jāņu tradīcijas – pušķošana, vainagu pīšana, līgošana un aplīgošana, Jāņuzāļu lasīšana un kaisīšana, Jāņuguņu darināšana, iedegšana, Jāņu siera gatavošana, alus darīšana utt. Katrā novadā, pagastā, ciemā, sētā, dzimtā šīm tradīcijām ir savas īpatnības, bet festivāla “Baltica” kopīgais prieks, kas izdziedāts, izdejots vai vienkārši sajusts kopā ar tā dažādajām norisēm gan pašmāju, gan starptautiskā kontekstā, ir labs pamats Jāņu tradīciju pilnvērtīgai dzīvei šodienas kontekstā.” Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” tiks atklāts sestdien, 16.jūnijā, kad Rīgas kanāla malās sadziedāsies novadi, Vecrīgā būs iespēja piedalīties orientēšanās sacensībās, Pasaules tirdzniecības centra “Rīga” koncertzālē skanēs Teicēju un muzikantu koncerts. Plkst.17.00 festivāla dalībnieki dosies gājienā, bet plkst.18.00 Brīvības laukumā notiks festivāla lielkoncerts “Šurp, Jāņa bērni!”. Kopā festivāla ietvaros - no 16.jūnija līdz 21.jūnijam, notiks vairāk nekā 20 pasākumi, kurus apmeklēt aicināts ikviens interesents. Festivāls noslēgsies 21.jūnijā ar Vasaras saulgriežu sagaidīšanu Rīgā un Latvijas novados - Dagdā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrkalnē, Turaidā, Viļakā. Gada īsākajā naktī Rīgā, 11.novembra krastmalā uz trim skatuvēm būs iespēja dzirdēt Jāņu melodijas, sadziedāties un apdziedāties, uzpīt visgreznākos vainagus un apgūt siera siešanas prasmi, būs spēles un rotaļas. Varēs dzirdēt Jāņu stāstus, zīlēt ar tautas dziesmām, sakāmvārdu gudrības salikt stāstos un ar Jāņu zālēm izzināt nākotni. Būs iespēja visiem kopā iedegt Jāņugunis, pavadīt sauli, klausīties grupas „Iļģi” koncertu un dancot visu cauru nakti muzikantu “Alas vecās mēbeles”, “Ceiruļeits”, “Skandinieki” un “Kokle” pavadībā, lai būtu modri un spirgti līdz nākamajiem Jāņiem. Bet tiem, kam prāts uz dancošanu vairs nenesīsies, būs iespēja līgot, stāstīt un klausīties. Lai sagaidītu sauli, visi dosies pāri Daugavai un raudzīs, kā saulīte rotājas.
Ar pilnu festivāla programmu iespējams iepazīties te – www.festivalbaltica.com. Ieeja Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” pasākumos bez maksas. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā ieeja saskaņā ar muzeja cenrādi. Starptautiskais festivāls “Baltica” ir Baltijas tautām nozīmīgs notikums, kas demonstrē tradicionālās kultūras vērtības - dziesmas, instrumentālo mūziku, stāstījumus, rotaļas, dejas, kā arī tautas lietišķo mākslu, amatniecību, un citas tautas kultūras izpausmes formas. Festivālā piedalās etnogrāfiskie ansambļi, folkloras kopas, tautas mūzikas grupas, stāstnieki un citi individuālie izpildītāji. Latvijā pirmais festivāls “Baltica” notika 1988. gadā, ievadot Nacionālās neatkarības kustību. Festivālu rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Aizkraukles novadu, Ādažu novadu, Cēsu pilsētu, Dagdas novadu, Daugavpils pilsētu, Jelgavas pilsētu, Kocēnu novadu, Līgatnes novadu, Siguldas pilsētu, Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, Turaidas muzejrezervātu, Ventspils novadu un Viļakas novadu. Starptautisko folkloras festivālu “Baltica” atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Origo un Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība Latvijā. Publicitātes fotogrāfija: Informāciju sagatavoja:
Ceļotāju dienu pasākuma programma ir plānota, lai sev tīkamo nodarbi spētu atrast gan dabas mīļotājs, gan aktīvās atpūtas baudītājs, gardēdis un kultūras mantojuma cienītājs. Lai būtu vienkāršāk sekot līdzi un plānot šo nedēļas nogali, esam izveidojuši interaktīvu tiešsaistes karti, kur var redzēt visus kultūras pasākumus, saimniecības, tūrisma informācijas punktus, aktīvās atpūtas un dabas izziņas pasākumus - ejuz.lv/celotajudienukarte. Karte tiks papildināta līdz pat 10. jūnijam. Dabas mīļotājiem būs iespēja iepazīties ar dabas lieguma „Lubāna mitrājs” putnu daudzveidību un purvu pasauli kopā ar putnu vērotāju, biologu Dagni Vasiļevski, doties pārgājienā purvā kopā ar dabas ekspertu Daini Tuču, ielūkoties nakts gaismās, pētot naktstauriņus, kopā ar entomologu Gunti Akmentiņu, un arī doties ekspedīcijas cienīgā laivu braucienā virsaiša Māra Valaiņa vadībā, ar mērķi iepazīt Baltos klānus. Esot šeit ir vērts arī atklāt kādu no “Lubāna ezera noslēpumiem”! Pavisam noteikti ir vērts pieteikt kādu ciemošanos un dodies pie apkārtnes tūrisma saimniekiem, kuriem ir tik daudz talantu un arodu! Baudi sieru, alu, senos mūzikas instrumentus, kūpinātas zivis, gūsti baudījumu dabā un smelies spēku no seniem stāstiem! Kultūras cienītājiem 16. jūnija vakarā ŪTAC "Bāka" norisināsies fotoizstādes „Lubāna ezera iedambēšana toreiz un tagad” un īsfilmas par vietējo iedzīvotāju dzīvi dabas liegumā „Lubāna mitrājs”, par dzīvi šodien un senāk, atklāšana. Dienas izskaņā muzikālu baudījumu ar brīvdabas koncertu mums sniegs pasaules apceļotājs un dziesminieks Reinis Jaunais. Lubāna ezera Ceļotāju dienās visi iesaistītie saimnieki un organizatori ir iepazinuši Lubāna ezeru un dabas liegumu „Lubāna mitrājs”, ir apkārtnes vietējie cilvēki un šajās Ceļotāju dienās sanākuši kopā, lai teritorijas neskartumu, valdzinājumu un nesteidzīgumu izrādītu tieši Jums! Izpēti, ieplāno un izbaudi Lubāna ezera un dabas liegumu „Lubāna mitrājs” visā tā krāšņumā!
Par pasākuma norisi plašāka informācija pieejama www.lubanamitrajs.lv, kā arī rakstot e-pastu: lubanamitrajs PIE gmail PUNKTS com vai zvanot 29234956. Interaktīvā karte pieejama zem saites - ejuz.lv/celotajudienukarte Pasākums tapis „Lubāns Latvijai toreiz un tagad” projekta ietvaros ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu, ko īsteno biedrība „Pie Kraujas” no Madonas novada kopīgi ar projekta partneriem – biedrībām „Aborieši” no Lubānas novada un „Lubāna vilnis” no Rēzeknes novada. No 15. līdz 17.jūnijam Valmierā norisināsies Baltijas valstu stīgu orķestru festivāls, pilsētā pulcējot ap 100 bērniem un jauniešiem no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas mūzikas skolām.
Festivāla mērķis ir piedāvāt bērniem un jauniešiem saistošu programmu, lai veicinātu viņu interesi muzicēt, tāpat arī gūt pieredzi, kā notiek stīgu orķestru attīstība citās valstīs. Festivāls dod iespēju dzirdēt dalībnieku pārstāvēto valstu komponistu skaņdarbus, kā arī rosina iedzīvotāju interesi apmeklēt stīgu orķestru koncertus. Katru dienu norisināsies viens koncerts, kas būs lieliska iespēja dzirdēt vijoļu, altu un čellu “kopkora” izpildījumā Baltijas valstu komponistu skaņdarbus. “Katrs orķestris, izvēloties savas valsts komponista mūziku, iepriekš pārējiem dalībniekiem izsūta nošu materiālu. Pirms festivāla visi cītīgi mācās. Interesanti, ka izvēlēto skaņdarbu diriģēs konkrētā orķestra vadītājs. Tā ir ne tikai lieliska iespēja iepazīt dažādus autorus, bet arī strādāt dažādu diriģentu vadībā,” stāsta Dace Zariņa, Valmieras Mūzikas skolas čella skolotāja. 15.jūnijā pēc iekārtošanās mītnes vietā dalībnieki tiksies kopmēģinājumā, savukārt plkst.19.00 Valmieras pilsdrupu estrādē notiks Tallinas Mūzikas vidusskolas stīgu orķestra koncerts. Festivāla otrajā dienā, 16.jūnijā, dalībnieki iepazīs Valmieru un apkārtējos novadus, pedagogiem notiks metodiskais seminārs, bet plkst.16.00 pie Valmieras Mūzikas skolas pāri Gaujas ūdeņiem skanēs dalībnieku apvienotā orķestra koncerts. Trešajā dienā, 17.jūnijā, jau tradicionāli par koncertvietu tiek izvēlēta baznīca. Valmierā klausītāji gaidīti plkst.14.00 Sv.Sīmaņa baznīcā. “Visi laipni aicināti uz koncertiem! Sajūta šajās dienās ir īpaša. Iepazīstam citu valstu komponistu skaņdarbus, kopā muzicējam, gūstam pieredzi, kā stīgu orķestriem veicas citur, iegūstam jaunus draugus. Tas ir diezgan iespaidīgs skats un skanējums – tik daudz jauniešu vairāku diriģentu vadībā kopā izpilda īpaši festivālam atlasītus un apgūtus skaņdarbus,” aicina D.Zariņa. Festivāls norisināsies jau astoto gadu, norises vietām mainoties. Valmieras Mūzikas skola Baltijas valstu stīgu orķestru festivālu uzņems trešo reizi. Informāciju sagatavoja:Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Mob. tālr.:26443410
Viena no šī gada festivāla īpašajām iezīmēm būs Latvijas un ārvalstu teātra profesionāļu sadarbības projekti. Šoreiz tādi būs trīs – laikmetīgā opera “Nezināmais nezināmais”, ko veido režisors Viesturs Meikšāns sadarbībā ar britu komponistu Oliveru Kristofu Lī (Oliver Christophe Leith), vācu dramaturgu Korneliusu Paede (Kornelius Paede), izciliem latviešu operas solistiem Armandu Siliņu un Ievu Paršu, kā arī citiem teātra un mūzikas profesionāļiem. Šis darbs vienlaikus ir vairāku festivālu kopprojekts, Valmieras vasaras teātra festivālam sadarbojoties ar Latvijas Jaunā teātra institūtu un alternatīvo kamermūzikas festivālu “Sansusī”. Starptautiskās sadarbības ietvaros mūzikas teātra izrādi “Pavasaris” jauniešiem, bet ne tikai, agrākā maizes kombināta teritorijā veidos jaundibinātā teātra trupa “Kvadrifrons” (aktieri Reinis Boters, Āris Matesovičs, Klāvs Mellis, Ance Strazda, dramaturgs Evarts Melnalksnis) un mūzikas teātra režisore Alisja Goigelina (Alicia Geugelin) no Vācijas. Bet bērniem sadarbībā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu un apvienību “Lone Twin” no Lielbritānijas būs iespēja piedalīties radošo darbnīcu un izrāžu sērijā “Nezvērs”, kuras laikā bērni radīs paši savu Nezvēru – tā izskatu, dzīvesstāstu, raksturu un sapņus, un vedīs pastaigā pa Valmieru, lai iepazīstinātu to ar savu pasauli, pilsētu un pieaugušajiem. Bērniem, jauniešiem un ģimenēm festivāls šogad piedāvās vēl trīs darbus – divi no tiem savā veidā turpinās pagājušā gadā pirmizrādītos darbus, kas šogad notiks jau citā noskaņā un vietā. Skatītāju īpašu atsaucību guvusī muzikālā izrāde “Traktopera” ar papildinātu “aktieru” sastāvu jeb traktoru piedalīšanos šogad notiks pļavās pie jaunajiem Valmieras daudzdzīvokļu namiem netālu no dzīvnieku patversmes. Savukārt radošā komanda režisores Paulas Pļavnieces vadībā tukšā baseinā meklēs, kur pazudis Viktors Sapropelis izrādē ar tādu pašu nosaukumu. Bet Latvijas Kultūras akadēmijas studenti kopā ar režisori Māru Ķimeli aicinās piedzīvot kopīgu pasaku pasaules brīnumu Studentu šķūnī muzeja garšaugu dārza teritorijā “Latviešu tautas pasaku virtene”. Turpat vakaros notiks arī “Dokumentāli stāsti” jauniešiem no 14 gadu vecuma un pieaugušajiem, kas ļaus iepazīt 12 dažādus cilvēkus, ko kopā ar pedagogu Elmāru Seņkovu dokumentējuši un pētījuši režijas studenti un jaunie aktieru kursa absolventi. Viens no vērienīgākajiem festivāla darbiem šogad būs Fantāzija par brīvību “Mušas”, režisora Kārļa Krūmiņa adaptācija Ž.P. Sartra lugai ar tādu pašu nosaukumu, kas notiks senajā lopu laidarā Valmiermuižā ar vismaz 500 skatītāju sēdvietām. Tā būs gaidīta atgriešanās vietā, kur pirmajā festivāla gadā notika Raiņa “Spēlēju, dancoju” un kas šoreiz ļaus skatītājiem pieredzēt vides un satura mijiedarbību caur izrādi, kurā galvenais varonis iestājas pret varas centieniem diktēt cilvēku dzīves, pasaules uztveri un morāles kritērijus. Kā pētījumu par prāta uzliktajām barjerām, komforta un baiļu slazdiem un paralēlo pasauļu satikšanos izrādi “Inuaki reptilis manī” veidos režisore Inga Tropa. Savā veidā kā detektīvs, tajā pašā laikā ironisks, iestudējums tiks izrādīts neesošā psihoterapteita kabinetā kādā no Valmieras biroju ēkām. Bet jaunu mājvietu festivāla laikā teju autentiskā vidē radīs Valmieras teātrī iestudētā Mārtiņa Eihes izrāde “Meža meitas”, kas no bunkura teātra telpās pārcelsies uz mežu Gaujas stāvo krastu apkaimē. Tas būs skaudrs un dokumentāls stāsts par padomju okupācijas laiku un latviešu sievietēm, kas bija spiestas meklēt patvērumu mežā, lai izvairītos no varas iestāžu aresta un represijām. Būtiska festivāla sastāvdaļa arī šogad būs brīvdabas kino programma, muzikāli piedzīvojumi, kā arī norises festivāla centrā, kas būs pulcēšanās vieta skatītājiem un dalībniekiem. Visas festivāla dienas tur plānoti atsevišķi notikumi ar savu māksliniecisko saturu, kas tiks izziņoti atsevišķi. Centrs tiks ierīkots sadarbībā ar biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas “RISEBA” rīkoto Starptautisko vasaras skolu “FestivaL’and”. Valmieras vasaras teātra festivāls notiks trešo reizi, līdz šim ik gadu pulcējot vairāk nekā 5000 apmeklētāju. Festivālu rīko Valmieras teātris sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, kā arī Latvijas valsts simtgades programmas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes kultūras programmas un biedrības “Staro 100” festivāla “Latvijas Goda aplis” finansiālo atbalstu. Biļetes izrādēm jau pieejamas visās „Biļešu paradīzes” kasēs, Valmieras teātrī, kā arī internetā www.valmierasfestivals.lv, www.vdt.lv un www.bilesuparadize.lv.
Informāciju sagatavojusi: Lija Ozoliņa Valmieras vasaras teātra festivāls festivals PIE valmiera PUNKTS lv +371 2654 8855 facebook.com/valmierasfestivals
Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs” (Salacgrīva) sācis nopietnu gatavošanos 28 Vidzemes bibliotēku apmeklējumam “Latvijas Valsts mežu” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītajai Vidzemes kultūras programmai, kas no septembra līdz pat Ziemassvētkiem noritēs ar devīzi “Meklējiet jūras ābeci bibliotēkās!” Bibliokuģa komanda jūrniecības arodizglītības veicināšanai izvēlējusies novadu Gaismas pilis – bibliotēkas, lai astoņos tematiskajos lokos jauniešus uzrunātu izvēlēties ar jūrniecību saistītus arodus, mācības turpinot Rīgas jūrskolā, Liepājas Jūrniecības koledžā vai Latvijas Jūras akadēmijā. Visa pamatā tiks likta grāmata, lasīšana, zināšanas. Projekta ietvaros mūsu pusē šīs nodarbības notiks Pāles un Liepupes bibliotēkās (cikls “No Svētupes līdz Liepupei”). Bet ārpus projekta tikšanās ar skolēniem notiks gan Ainažu, gan Salacgrīvas bibliotēkās. Tematisko loku “Visas upes plūst uz jūru” aptvertās bibliotēkas apņem visu Vidzemi. Braucienu loģistika izkārtota atbilstoši novadu ģeogrāfijai: “Ziemeļu stīga, kas Salacu skar” (Staicele, Mazsalaca, Rūjiena, Naukšēni), “Malēnijas lielais loks” (Ape, Liepna, Lejasciems, Cesvaine), “Piebalgas ūdensrozes” (Jaunpiebalga, Vecpiebalga, Ērgļi), “Kur Lubāns viļņus veļ” (Ļaudona, Varakļāni, Lubāna), “Amatas krastos Rāmuļu takās” (Rāmuļi, Līgatne, Nītaure), “Ciemos Beverīnas zemē” (Kauguri, Burtnieki, Kocēni), “Kantrī dzimis Smiltenē!” (Smiltene, Strenči, Valka) un “Tur, kur Gauja, tur, kur Rauna” (Stalbe, Priekuļi, Rauna). Tikšanās laikā bibliotēkās tiks demonstrēta videofilma “Salacas plostnieki”, stāstīts par mūsu novada zvejniecības tradīcijām, skolēnus mudinās apmeklēt Salacas nēģu tačus, novada muzejus un randu pļavas. Kopā ar Bibliokuģa komandu būs tālbraucēji kapteiņi, zvejnieki un zivju apstrādātāji – mūsu novada izcilās personības. Šīs aktivitātes tradicionāli atbalsta Salacgrīvas novada dome.
Informāciju sagatavojis Gints Šīmanis.
Ar mežradznieka Daiņa Tarasova spēlētām melodijām Dabaru ezerā Vecpiebalgas novada Taurenē aizsācies Klusuma pārgājienu ar Gaujas un akustiskas mūzikas klausīšanos turpinājums. Arī šajā vasarā Gaujas klausīšanās piektdienu vakaros saulrietā notiks visas Gaujas tecējumā īpašās dabas un kultūrvēstures vietās un noslēgsies 17. augustā ar norisēm abos Gaujas galos – pie izteces avotiem Amatas novadā un ieteces jūrā Carnikavas novadā. Klusuma un Gaujas klausītājus sagaidīs īpaši klusuma gidi un aizvedīs līdz akustiskām un ainaviskām vietām Gaujas krastos, kur būs iespējams klausīties Gaujas tecējuma un akustisku instrumenta saspēli. Katrā no klausīšanās vietām būs savi īpaši pārsteigumi, jo vasaras vakari var tīt teiksmainā skaņu, krāsu un garšu miglā, bet var arī iedvesmot kopīgai dziedāšanai, sarunām pie ugunskura vai kopā klusēšanai ar tuviem un pavisam nepazīstamiem cilvēkiem. Kā Gauja caur Vidzemi strāvo, tā ūdeņu un mūzikas straumes caur dvēselēm. Un saplūst vienā ritmā. Klusuma, mūzikas un Gaujas klausīšanās turpināsies: 22. jūnijā plkst. 21.00 pie “Ķemeru” mājām Lejasciemā Gulbenes novadā; 29. jūnijā plkst. 21.00 Virešu pagastā Apes novadā; 13. jūlijā plkst. 21.00 pie Sietiņieža Kocēnu novadā; 20. jūlijā plkst. 21.00 pie Gūdu klintīm Līgatnes novadā; 27. jūlijā plkst. 21.00 pie Velnalas Siguldas novadā; 3. augustā plkst. 21.00 pie Katlapu ieža Inčukalna novadā; 10. augustā plkst. 21.00 pie Baltezera kanāla Gaujas galā Ādažos; 17. augustā plkst. 20.00 Gaujas labajā krastā pie dārzkopības sabiedrības „Kāpas” Carnikavā. 17. augustā plkst. 20.00 Elku kalnā Amatas novadā pie Gaujas izteces avotiem
Vairāk www.facebook.com/klausiesgauju/. Projektu realizē biedrība “Ozollīči”, Amatas, Vecpiebalgas, Gulbenes, Apes, Līgatnes, Inčukalna, Ādažu un Carnikavas novadu pašvaldības un Dabas aizsardzības pārvalde. Projekts notiek ar VKKF un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 finansiālu atbalstu.
Informāciju sagatavojusi: Inga Krišāne Projekta "Klausies Gauju 2018" vadītāja ingakrisane PIE inbox PUNKTS lv
Šī vasara un rudens būs īpaši piesātināti un aktīvi, jo Vidzemes plānošanas reģionā dzīvojošajiem cilvēkiem ar invaliditāti būs iespēja muzikāli izglītoties, apgūt jaunas un pielāgotas rokdarbu prasmes, kā arī sadarboties un sadraudzēties ar citām sabiedriskajām organizācijām un to biedriem. Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālā organizācija sadarbībā ar Cēsu pilsētas pensionāru biedrību "Cēsu pensionāri" un organizāciju „Cēsu bērnu un jauniešu centrs” gatavos kultūras programmu par godu Starptautiskajai invalīdu dienai, kas norisināsies 2018. gada 1. decembrī Cēsīs. No 2018. gada 1. jūnija Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālās organizācijas telpās tiks organizētas dažādu pielāgotu rokdarbu nodarbības, kurās piedalīties aicināts ikviens interesents, bet tumšajos rudens vakaros notiks iedvesmojoši stāstu vakari, kuros galvenie varoņi būs cilvēki ar invaliditāti ar bagātu dzīves pieredzi un neticamiem sasniegumiem profesionālajā un personīgajā jomā. Projektā paredzēts aizsākt un iesakņot Starptautiskās invalīdu dienas atzīmēšanas tradīcijas, lai iesaistītu aktivitātēs cilvēkus ar invaliditāti, izmantojot viņu prasmes, zināšanas un talantus, kas pēc tam būs aplūkojami dažādās mākslinieciskajās formās plašākai sabiedrības daļai. Līdz ar projekta īstenošanu veicināsim cilvēku ar redzes traucējumiem nepiespiestu integrāciju sabiedrībā. Projekts tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 finansiālu atbalstu.
Informāciju sagatavojusi: Sandra Smona Latvijas Neredzīgo biedrības projektu vadītāja E-pasts: sandra.smona PIE gmail PUNKTS com, mob.nr. 28880203 www.lnbiedriba.lv
Pasākumu organizē Cēsu kultūras un tūrisma centrs, tas notiks Cēsu kauju 99.gadadienā, 2018.gada 22.jūnijā, sākot no plkst.13. Kauju rekonstrukcija Cēsīs notikusi arī iepriekš, bet šogad tā būs lielāka, iespaidīgāka un veidota jau kā teatralizēts uzvedums. Tāpat pasākums izvirza sabiedrībai un Latvijas militārajai vēsturei būtisku jautājumu “Vai Latvijai nepieciešama sava Uzvaras diena?”, par ko 22.jūnijā, piesaistot vēsturniekus, pasniedzējus un sabiedriskās domas līderus, notiks publiska diskusija Cēsu pils parkā. Latvijas Uzvaras dienas režija uzticēta māksliniekam un režisoram Normundam Pucim, kurš norāda, ka rekonstrukcija tiks parādīta, izstāstot šos Latvijas vēsturē izšķirošos notikumus no Cēsu Skolnieku rotas brīvprātīgā skatu punkta. Pasākuma scenārija autori ir Pucis un vēstures doktors Jānis Šiliņš. “Stāstījums būs integrēts kaujas rekonstrukcijas uzvedumā. Skolnieku rotas brīvprātīgā lomā iejutīsies Valmieras drāmas teātra aktieris Ģirts Rāviņš. Komponists un skaņu režisors Jānis Brunovskis speciāli kaujas rekonstrukcijai komponēs mūziku un veidos skaņu noformējumu,” stāsta režisors. Lai nodrošinātu maksimālu uzveduma autentiskumu, kaujas rekonstrukciju veidos biedrības “Latviešu karavīrs” dalībnieki kopā ar NBS kadetiem. “Vēsturei jābūt dzīvai. Par to jārunā, to jārāda, lai mūsdienu paaudzēm izstāstītu to, kādēļ šodien varam nākt kopā savā valstī, runāt latviski un svinēt Latvijas svētkus. Latvijas esība nav pašsaprotama, un mums vienmēr jābūt gataviem par to pastāvēt. Taču, ja negodināsim savu vēsturi un savas militārās uzvaras, riskējam kļūt par tautu bez mugurkaula, tādēļ šāds pasākums, kurā savijas simtgadīgs un mūsdienu patriotisms, ir izteikti svarīgs, it īpaši – jaunākajām paaudzēm,” uzskata Cēsu novada domes deputāts un pasākuma organizators Renārs Sproģis. Vienlaikus sadarbībā ar Cēsu Vēstures un mākslas muzeju, Zemessardzi un NBS Instruktoru skolu 22.jūnijā Cēsu pils parku piepildīs vēstures izziņas teltis, militārās atrakcijas un stafetes ar simbolisku iespēju pierakstīties Skolnieku rotā. Tāpat pasākumā būs iespējams aplūkot NBS un sabiedroto militāro tehniku, kā arī uzdot jautājumus. Latvijas Uzvaras dienu papildinās vīru kopas “Vilki” koncerts un Zemessardzes pūtēju orķestra marši. Bet plkst.21.00, pēc svinībām, visi aicināti uz Cēsu kultūras un tūrisma centra organizētu Jāņu uzvedumu Pils parkā “Kad balti mākoņi līgo”, ko noslēgs balle ar dzīvo mūziku. Pasākuma norisi finansiāli atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes Komunikācijas speciālists Aleksandrs Abramovs aleksandrs.abramovs PIE cesis PUNKTS lv 27882118, 64121677
Informācija par īrei pieejamajiem dzīvokļiem, telpu plānojumu, pieteikšanos īres tiesību izsolēm, to noteikumiem, īres līguma paraugs pieejami SIA “Valmieras Namsaimnieks” mājaslapas www.v-nami.lv sadaļā “Īres nami” un Valmieras pilsētas pašvaldības mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Īres nami”. No mobilajām ierīcēm informācija pieejama pašvaldības mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Pakalpojumi” – “Nekustamais īpašums” – “Īres nami”. Lai klātienē interesentus iepazīstinātu ar īrei pieejamajiem dzīvokļiem, 6., 7., 10. un 11.jūlijā no plkst.14.00 līdz 20.00 tiks organizētas publiskas dzīvokļu apskates. Dzīvokļu apskatei nepieciešams iepriekš pieteikties un saskaņot apskates laiku, zvanot pa tālruni 64207300 vai rakstot e-pastu namsaimnieks PIE v-nami PUNKTS lv. Reģistrācijas maksa izsolei – 20 EUR, katras izsoles sākumcena būs 50 EUR, bet izsoles solis – 50 EUR. Ja dzīvokļa īres tiesību izsolē būs pieteicies tikai viens pretendents, izsole tiks uzskatīta par notikušu, ja papildus samaksātajai reģistrācijas un izsoles sākumcenai būs izsolīts viens izsoles solis. Pretendentam iegūstot dzīvokļa īres tiesības, izsoles reģistrācijas maksa, sākumcena un vismaz viens nosolītais izsoles solis būs vienreizējs maksājums, kas netiks atgriezts, kā arī netiks ieskaitīts kā daļa no turpmākajiem īres maksājumiem. Daļai dzīvokļu īres tiesību tiks piešķirtas pilsētai prioritāri attīstāmajās nozarēs strādājošiem speciālistiem no uzņēmumiem un iestādēm, kurām noslēgts sadarbības līgums ar SIA “Valmieras Namsaimnieks”, saskaņā ar 25.01.2018. pašvaldības domes lēmumu Nr.295. Daudzdzīvokļu īres namos kopā ir 150 dzīvokļi. 15 no tiem ir vienistabas dzīvokļi 25–30 m2 platībā, 90 – divistabu dzīvokļi 34–41 m2 platībā un 45 – trīsistabu dzīvokļi 50–54 m2 platībā. Divi vienistabas dzīvokļi (Mālu ielā 1 – 3, Ķieģeļu ielā 8 – 63) ir īpaši pielāgoti cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Īres maksa par kvadrātmetru būs 5,20 EUR mēnesī (īres maksā ir iekļauti arī mājas apsaimniekošanas izdevumi). Īrniekam papildus būs jāmaksā maksa par komunālajiem pakalpojumiem, atbilstoši skaitītāju rādījumiem. Dzīvokļa īres tiesības varēs iegūt jebkura fiziska persona neatkarīgi no pašreizējās dzīvesvietas, taču īres līgums paredzēs visām dzīvoklī dzīvojošajām personām nepieciešamību deklarēt dzīvokļa adresi kā savu dzīvesvietu. Dzīvokļa īres tiesības tiks piešķirtas uz pieciem gadiem, un īres līgums aizliegs dzīvokli nodot apakšīrniekiem, kā arī viena persona varēs īrēt tikai vienu dzīvokli. Informāciju sagatavoja: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Tālr.: 64210682; 26495997
No 24. jūlija līdz 4. augustam Valmierā notiks starptautiska īslaicīgās arhitektūras un pilsētvides plānošanas vasaras skola FestivaL’and, kuras laikā dalībnieki no Meksikas, Korejas, Spānijas, Ungārijas, Latvijas un citām valstīm starptautiskas mentoru komandas vadībā izstrādās idejas, plānos un izveidos Valmieras vasaras teātra festivāla centru jeb pilsētu. Vēl šonedēļ, līdz 22. jūnijam, vasaras skolai aicināti pieteikties arhitektūras, pilsētplānošanas, dizaina, vizuālo mākslu un citu saistīto jomu studenti no Latvijas. Festivāla centrs Hanzas laukumā būs pulcēšanās vieta skatītājiem un dalībniekiem, tur atradīsies ēdināšanas un atpūtas zona, notiks atklāšanas koncerts, brīvdabas kino un koncertvakari, kā arī dažādas radošas un sportiskas aktivitātes.
Festivāls šogad notiks jau trešo reizi no 3. līdz 5. augustam. Tas attīstās kā pilsētvides laboratorija, identificējot vietas, kas uz laiku kļūst par īslaicīgām skatuvēm teātra izrādīšanai, tādā veidā paplašinot ikviena pilsētas lietotāja pieredzi, veidojot atšķirīgu ierastās vides uztveri. Šogad festivāls sarūpējis līdz šim plašāko izrāžu piedāvājumu – pirmizrādes piedzīvos gan lielās formas darbi, gan mūzikas teātris, būs arī vairāki iestudējumi bērniem un ģimenēm, laikmetīgā opera, kopā vismaz 10 dažādi nosaukumi. Izrādes tiek veidotas teātrim neierastās vietās, šoreiz – rūpnieciskās teritorijās, senā lopu laidarā, mežā, tukšā baseinā un citviet. Vasaras skola, savukārt, veltīta idejai par mūsdienīgu pagaidu arhitektūru un labiekārtojuma elementiem kā katalizatoru sākotnēji nemanāmiem, bet nozīmīgiem pārmaiņu procesiem pilsētvidē. Festivāla direktors Reinis Suhanovs: “Tā kā festivāls notiek pilsētvidē, blakus mākslinieciskā satura un formas meklējumiem, mums ir būtiski rosināt arī domāšanu par pilsētvidi caur atšķirīgu prizmu, un sadarbībā ar arhitektiem un dizaineriem centīsimies atrast ideālo festivāla pilsētu – telpisku ciematu, kurā ir patīkami atrasties teātra mākslas cienītājiem, izrāžu apmeklētājiem.” Sadarbībā ar augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultāti vasaras skolas darbnīcas un meistarklases vadīs vietējie un ārvalstu arhitektūras, plānošanas, ainavu arhitektūras un scenogrāfijas jomu profesionāļi: arhitekts, scenogrāfs Didzis Jaunzems, igauņu arhitekts Ralfs Loeke, ainavu arhitekts, urbānists Aigars Lauzis, scenogrāfs un būvgaldnieks Rūdolfs Bekičs, mākslinieks Andris Eglītis, arhitekte Dina Suhanova, scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes vadītājs, arhitektūras pētnieks Jānis Dripe. Piesakoties jāaizpilda pieteikuma anketa un jāiesniedz savs radošās darbības un dalības motivācijas apraksts: https://goo.gl/forms/SqBQEZR2QrEDE0D92. Vasaras skolas noslēgumā tiks izsniegts sertifikāts kā apliecinājums par dalību un kredītpunktu (3 ECTS) saņemšanu. Plašāka informācija angļu valodā par vasaras skolu mājas lapā: http://www.festivaland.org/. Vairāk par Valmieras vasaras teātra festivālu un programmu: http://www.valmierasfestivals.lv/ Vasaras skolu un festivāla centru organizē un atbalsta: Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA”, Valsts izglītības attīstības aģentūra, biedrības “Staro 100” festivāls “Latvijas Goda aplis”, Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes kultūras programma, AS “Latvijas valsts meži”, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas valsts simtgades programma, Valmieras pilsētas pašvaldība, Valmieras teātris, aktīvā tūrisma centrs EŽI, uzņēmums “Byko-Lat”, Valmiermuižas alus darītava un citi.
Informāciju sagatavojusi: Lija Ozoliņa Valmieras vasaras teātra festivāls festivals PIE valmiera PUNKTS lv +371 2654 8855
2018. gada 2. novembrī ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu atbalstu Vestienas tautas namā tiks izstādītas 100 Staņislava Sladzevska fotogrāfijas. St. Sladzevska atstātajā filmiņu klāstā atainota Vestienas pagasta dzīve laikā no 1950.–1990. gadam. Fotogrāfijās skatāmas Gaiziņkalna apkārtnes ainavas, tā laika režīma uzspiestās tradīcijas, ļaužu ikdiena un godi. Vestienas pagasta dzīve fotogrāfijās ir daļiņa no Latvijas pusgadsimta stāsta. Fotogrāfs 40 gadu garumā iemūžinājis mūsu pagastu, saglabājot Latvijas kultūras mantojumu kā nācijas identitātes veidotāju, veicinājis jaunu iniciatīvu veidošanos materiālā kultūras mantojuma saglabāšanai, kopīgi meklējot atbildi uz jautājumu – kāds būs Latvijas kultūras mantojums pēc 100 gadiem un ko mēs varam darīt šodien?
Dažāda gadagājuma cilvēkiem būs dota iespēja iepazīties ar Vestienas pagasta un Gaiziņkalna dabas parka kultūrvēstures mantojumu no 1950.–1990. gadam. Jaunākajai paaudzei, kas dzimuši pēc 1990. gada, būs iespēja vizuāli iepazīt tā laika darba tikumu, kultūras pasākumu norisi un tradīcijas Vestienas pagastā pēckara gados un vēlāk. Kultūras mantojums veidos izpratni par nacionālām vērtībām un atbildīgu attieksmi pret nākotni. Fotogrāfijās attēlotās situācijas pēckara gados un vēlākajā periodā veicinās kultūras mantojuma pieejamību un izpratni. Tā laika liecinieki dzīvo mūsu vidū, viņu stāsti un saglabātās liecības vēl arvien pieejami ikvienam. Nesenās vēstures avoti, par kuriem varam saņemt komentārus un tuvākus paskaidrojumus, ir īpaši vērtīgi. Sabiedrības un muzeja darbinieku interese par šīm fotogrāfijām ir ļoti liela.
Izstāde tiek rīkota ar VKKF un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 finansiālu atbalstu.
Informāciju sagatavojusi: Jolanta Bardziņa, Vestienas pagasta pārvaldes Kultūras pasākumu organizatore
Sēļu muiža aicina lielus un mazus līgotājus 22. jūnijā līdzdarboties svētku veidošanā un svinēšanā kopā ar zinošām saimniecēm, folkloristu Ernestu Spīču, postfolkloras grupu "Rikši" un citiem tradīciju zinātājiem. Būs iespēja iepazīties ar Jāņu rituāliem, pīt vainagus, siet sieru, vākt zāļu tējas, mācīties Jāņu dziesmas, rotaļas un dančus.
Latvijas Valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Vidzemes kultūras programmas 2018. gada projektu konkursā tika atbalstīts Sēļu pagasta Tautas nama iesniegtais projekts “Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā””. Projektā notiks četras meistardarbnīcas: Jāņu, Miķeļdienas, Mārtiņdienas un Ziemas saulgriežu meistardarbnīcas, kurās varēs apgūt instrumentu spēli, rotaļas, dančus, kā arī atklāt svētku tradīcijas – ēdienu, tēju, masku un puzuru gatavošanu un dažādu rituālu nozīmi. Pirmajā meistarklasē 22. jūnijā Sēļu muižas estrādē apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar Jāņu rituāliem, pīt vainagus, siet sieru, vākt zāļu tējas, mācīties Jāņu dziesmas, rotaļas un dančus. Meistarklasi vadīs folklorists, horeogrāfs un dejas pētnieks Ernests Spīčs. Savukārt postfolkloras grupas "Rikši" dalībniece Zane Dukaļska mācīs bubina (mazo bundziņu) spēli. Pasākumu kuplinās Sēļu muižas folkloras kopa, dejotāji, kapela „Sēļu muižas muzikanti” un dāmu deju grupa “Reveranss”. Projekts „Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā”” ir izstrādāts ar mērķi, lai stiprinātu Vidzemes tradicionālā kultūrvēsturiskā mantojuma lietojumu mūsdienās, veicinātu sabiedrības izpratni par tradicionālo kultūru un iepazītu tautas mūzikas instrumentus. Turpmākajās meistarklasēs tiks apgūta cītara un mandolīnas spēle, ķekatās iešana un vijoļspēle, kā arī dažādas gadskārtu tradīcijas.
Informāciju sagatavojusi:
Ināra Blūma Sēļu muižā, Sēļu pagasta Tautas nama vadītāja, tālr. 26321158
Vidzemes reģiona deinstitucionalizācijas plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kura galvenais uzdevums ir plānot optimālu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību un izvietojumu Vidzemes pašvaldībās, lai nodrošinātu sava reģiona iedzīvotājiem nepieciešamos atbalsta, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pēc iespējas tuvāk to dzīvesvietai un novērstu personu nokļūšanu institūcijās. Galvenās mērķa grupas ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bērni sociālās aprūpes centros un bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Jau tuvākajā laikā Vidzemes pašvaldības saņems uzaicinājumus iesniegt projektu iesniegumus darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākuma "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlasei, lai veidotu nepieciešamo infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībai. Vidzemē infrastruktūru attīstīs 16 no 26 pašvaldībām. Plānots, ka Vidzemē cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem tiks izveidoti 174 grupu dzīvokļi, 272 vietas dienas aprūpes centros un 145 vietas specializētajās darbnīcās. Savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem pēc projektu īstenošanas būs pieejama 61 vieta dienas aprūpes centros (Alūksnes, Cēsu, Madonas, Smiltenes novados un Valmierā), vairāk kā 400 bērniem būs iespēja saņemt pakalpojumus sociālās rehabilitācijas centros (Alūksnes, Amatas, Cēsu, Gulbenes, Kocēnu, Madonas, Mazsalacas, Smiltenes novados un Valmierā), tiks izveidotas 10 “atelpas brīža” pakalpojuma saņemšanas vietas (Madonas un Cēsu novados). Savukārt Gulbenes, Madonas, Smiltenes un Valkas novados veidos ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, kopumā 38 vietas, kā arī Madonas, Smiltenes un Valkas novados izveidos 24 jauniešu mājas pakalpojuma vietas. Ar deinstitucionalizācijas plānu iespējams iepazīties Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā vwww.vidzeme.lv, sadaļā Attīstības plānošana– Deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020. gadam. Vēršam uzmanību, ka jau šobrīd projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros pieejams finansējums dažādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu apmaksai. Par to aicinām interesēties savas pašvaldības sociālajā dienestā.
Papildus informācijai: Ina Miķelsone, projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29289487
Vēl pavisam nesen par energoefektivitāti runāja vien retais. Visbiežāk tie, kuriem likums noteica ievērot obligātās prasības enerģijas patēriņa kontrolei, un tie, kuri iestājās par vidi mums apkārt. Šodien, izvērtējot to, ka daudzām ēkām ir nozīmīgs enerģijas patēriņa samazināšanas potenciāls, viennozīmīgi energoefektivitāte un energoresursu pārdomāta izmantošana pašvaldībā kļūst par tikpat aktuālu kā, piemēram, jaunumi tūrismā, kultūrā, izglītībā vai transportā. Vidzemē vairākas pašvaldības ir spērušas lielu soli pretī ilgtspējīgai resursu izmantošanai savās ēkās. Pašvaldību pārstāvji kopīgās darba grupās un pašu spēkiem izstrādājuši energoplānu vienai vai vairākām pašvaldības ēku grupām tuvākajiem 2-3 gadiem. Šobrīd energoplāni ir izstrādāti Apes novada pašvaldībai, Alūksnes novada pašvaldībai, Cesvaines novada pašvaldībai, Gulbenes novada pašvaldībai, Pārgaujas novada pašvaldībai, Priekuļu novada pašvaldībai, Jaunpiebalgas novada pašvaldībai, Lubānas novada pašvaldībai, Smiltenes novada pašvaldībai un SIA Vidzemes slimnīcai. Starp pašvaldību izvēlētajām ēkām ir sociālās aprūpes centrs, internāta ēka, skolas ēkas, sporta zāle, bērnudārzi, tautas nams, pašvaldību administratīvās ēkās un citas sabiedriska rakstura ēkas. Izvēlētās ēkas ir funkcionāli atšķirīgas līdz ar to atšķirīgs arī enerģijas patēriņš tajās. “Īpaši mūs pārsteidza Vidzemes slimnīca, kuri nebija sākotnējā projekta mērķauditorija, bet ar savu pašiniciatīvu un sistemātisko, pašaizliedzīgo darbu ir gandrīz izstrādājuši Energopārvaldības sistēmu slimnīcai, kas jau ir nākamais solis pēc energoplāna,” atklāj Vidzemes plānošanas reģiona Energopārvaldības eksperte Laura Dzelzkalēja. Foto no kreisās: Jurijs Ronimoiss (Apes novada pašvaldība), Evita Šīrante (Priekuļu novada pašvaldība), Mārtiņš Kaļva (AS "Simone", Alūksnes novada pašvaldība), Arita Leitlande (SIA "Vidzemes slimnīca"), Eva Meijere un Maruta Drubiņa (Pārgaujas novada pašvaldība), Laimis Šāvējs (Jaunpiebalgas novada pašvaldība), Aija Rūse un Laura Dzelzkalēja (Vidzemes plānošanas reģions), Rūta Putniņa (Cesvaines novada pašvaldība), Krišjānis Upāns (Gulbenes novada pašvaldība), Andris Jaunpetrovičs (Smiltenes novada pašvaldība), Baiba Norberte (Vidzemes plānošanas reģions). Energoplāna galvenais mērķis ir samazināt nelietderīgu enerģijas patēriņu izvēlētajās ēkās, detalizēti aprakstot veicamos uzdevumus un darbus, atbildīgās personas un sasniedzamos rādītājus. Jautājot, kāpēc ir vērts ievākt un analizēt enerģijas patēriņa datus, un izstrādāt energoplānu arī mazajās pašvaldībās, sadzirdējām pārliecinošus vārdus: “Arī maza pašvaldība ir daļa no plānošanas reģiona, valsts, pasaules daļas un beigu beigās no zemeslodes. Dzīvot vai vismaz censties dzīvot energoefektīvi ir mūsu visu kopējā atbildība, līdz ar to arī mazajām pašvaldībām ir būtiski domāt par energopārvaldību. Turklāt, šādā virzienā ir jādomā visiem pašvaldību darbiniekiem un iedzīvotājiem, jo pašvaldība ir mūsu kopīgā saimniecība, nevis tikai viena cilvēka – energopārvaldnieka vai cita speciālista rūpe,” tā uzsver Cesvaines novada pašvaldības Teritorijas plānotāja Rūta Putniņa. Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Aija Rūse stāsta: “Neskatoties uz to, ka vairākās pašvaldībās ir patiešām aktīva interese par energoresursu pārdomātu izmantošanu, uzsākot projekta ieviešanu, bažījāmies vai pašvaldību speciālistiem būs laiks pievērsties energoplānu rakstīšanai. Tādēļ priecājos, ka projekta gaitā pārliecinājāmies par cilvēku degsmi, iniciatīvu un vēlmi kaut ko uzlabot, mainot ēku apsaimniekošanas pieeju, kā arī pārliecināt pašvaldību vadītājus piešķirt finansējumu energoefektivitātes pasākumiem ēkās.” Ieraugot savu saimniecību skaitļos un izstrādājot energoplānu, nākamais solis ir neapstāsties, bet gan turpināt realizēt plānoto, nebaidīties no pārmaiņām un apzināti sekot līdzi procesiem un tos analizēt. Tā pašvaldības un Vidzemes slimnīcu sveica Laura Dzelzkalēja, svinīgi pasniedzot izstrādātos energoplānus pasākuma “Enerģijas rīts Vidzemē sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību” ietvaros, kas notika 14. jūnijā Valmieras sākumskolā. Par projektu PANEL 2050 Projekta “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai 2050” (PANEL 2050) ietvaros vairākas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības un Vidzemes slimnīca kopš 2017. gada pavasara aktīvi līdzdarbojās projekta “PANEL 2050” nodarbībās, kur dalījās savstarpējā pieredzē par savu energosaimniecību. Nodarbību galvenais rezultāts ir izstrādātie energoplāni ar SIA “Ekodoma” un citu ekspertu konsultatīvo atbalstu. Projektā “PANEL 2050” pievienojušās arī divas skolas - Lizuma vidusskola un Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola, kurās skolotāji kopā ar skolēniem apkopo enerģijas patēriņa datus, analizē tos un, atbilstoši skolas vajadzībām, sagatavo skolas energoplānu, aprakstot pasākumus, kuri veicami skolas telpās, lai siltumu un elektrību varētu tērēt lietderīgāk. Par to, kāpēc ir vērts sagatavot energoplānu un kādas tam ir priekšrocības vairāk lasiet šeit. Papildu informācija: Aija Rūse, projekta PANEL 2050 vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26400288. Par projektu PANEL 2050 vairāk lasiet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/partneriba_jaunai_energoresursu_parvaldibai_2050_panel_2050 Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv; , mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv Trīs mēnešus kopš LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla izveides jau 964 cilvēki ir sazinājušies ar kādu no koordinatoriem ar pieprasījumu pēc informācijas. Plašāka saziņa notikusi ar 439 personām, kuras ir izrādījušas interesi par konkrētiem ar atgriešanos saistītiem jautājumiem. Vislielākā interese ir par atgriešanos Latgalē. No visiem, kas izmantojuši koordinatoru konsultācijas, Latvijā atgriezušās 20 ģimenes (45 personas), savukārt 31 ģimene (88 personas) pēc konsultācijas ar koordinatoriem paudusi viedokli, ka pie labvēlīgiem apstākļiem plānotu atgriezties Latvijā.
Reģionālie remigrācijas koordinatori strādā prioritārās aktivitātes remigrācijas veicināšanai ietvaros. Ciešā sadarbībā ar pašvaldībām koordinatori piedāvā potenciālajiem remigrantiem praktiskus ieteikumus risinājumiem dažādos jautājumos. Koordinatori var palīdzēt atrast atbildes uz jautājumiem par pašvaldību pakalpojumiem, piemēram:
Koordinatori, vērtējot savu darba pieeju, norāda, ka klienti ir dažādi. Cilvēki vēršas pie koordinatoriem, lai noskaidrotu kādu konkrētu jautājumu, kas saistīts ar atgriešanos Latvijā. Jaunieši visbiežāk koordinatoru aktivitātes pamana sociālajos tīklos, savukārt vidējā paaudze par koordinatoru pakalpojumiem uzzina no paziņām. Koordinators ir atbalsta persona, kurai tiek uzticēts konkrēts dzīvesstāsts. Katram remigrantam ir individuālas vajadzības un apstākļi, kas jāņem vērā. Koordinators palīdz tautiešiem atgriezties mājup, bet pašvaldībām atgūt savus iedzīvotājus. Saziņas gaitā tiek apzināti reemigrantiem aktuāli jautājumi, turklāt individuālās konsultācijas dod cilvēkam iespēju, izvērtēt tās priekšrocības, kas ir pieejamas Latvijā. Remigrācija Vidzemē: http://www.vidzeme.lv/lv/remigracija
Personu skaits, kas jau atgriezušās, vai plāno atgriezties
Informāciju sagatavojis: Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29. jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums. Forums būs lieliska iespēja iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi un Latvijas produktu potenciālu eksportam. Paneļdiskusiju dalībnieki būs uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos. Priecāsimies par jūsu klātbūtni foruma laikā (programmu iespējams skatīt šeit: http://www.ieguldilatvija.lv/), kā arī aicinām apmeklēt preses konferenci 28. jūnijā plkst. 16.00–17.00 Valmieras Drāmas teātrī, kur būs iespēja uzdot jautājumus paneļdiskusiju dalībniekiem. Par ierašanos lūgums informēt līdz 27. jūnija plkst. 15.00, kā arī uz jautājumiem atbildes gūt, rakstot Valmieras Attīstības aģentūras Uzņēmējdarbības virziena vadītājai Elīnai Leimanei elina.leimane PIE valmiera PUNKTS lv vai zvanot pa tālruni 20216997. Forumu organizē Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Valmieras pilsētas pašvaldība un biedrība “Valmieras Attīstības aģentūra”. Līdz šim forumi veiksmīgi noritējuši Rīgā (2013., 2015. gadā), Melburnā (Austrālija, 2016. gadā) un Čikāgā (ASV, 2017. gadā).
No 29. jūnija līdz 29. jūlijam – Cēsu Zinātnes, mākslas un gastronomijas centrā BRŪZIS norisināsies starptautiskās mākslas biennāles “Eiropas jaunrade” (JCE. Jeune Création Européenne) ceļojošā izstāde, kurā būs apskatāmi 56 jaunās paaudzes mākslinieku darbi no septiņām Eiropas valstīm – Itālijas, Portugāles, Francijas, Dānijas, Rumānijas, Spānijas un Latvijas. Kā stāsta izstādes galvenie kuratori – Monrūžas pašvaldības (Francija) pārstāvji, izstādes kaleidoskops iezīmē jaunākās vēsmas Eiropas mākslā, kā arī uzdod jautājumus: Vai māksla ir universāla? Vai pastāv tāds koncepts kā Eiropas māksla? Vai mākslinieka daiļradi definē valsts, kuru viņš vai viņa pārstāv? Latviju šī gada biennālē pārstāv 8 jaunie mākslinieki – Andrejs Lavrinovičs, Mētra Saberova, Sandra Strēle, GolfClayderman, Rūdolfs Štamers, Zīle Ziemele, Raitis Hrolovičs un Toms Harjo. Viņus izvēlēja speciāli izveidota mākslas ekspertu žūrija: mākslas zinātnieks un kurators Kaspars Vanags, māksliniece Maija Kurševa, Mūkusalas Mākslas salona kuratore Diāna Barčevska, scenogrāfs un kurators Alberto Di Gennaro, kā arī JCE Biennāles kurators Latvijā Dāvis Kaņepe.
Izstādes kuratori Latvijā akcentē, ka Latvijas mākslinieku delegācija biennāles izstādē piedāvā radīt pasauli kā žilbinošu, švīkstošu TV ekrānu. Jauno mākslinieku daiļradē vērojami elementi no mūsdienu sabiedrības jeb, kā mākslinieki to definē - jaunās pasaules. Toma Harjo dramatiskuma atsaldētība, Mētras Seberovas izmisums pēc diskrētuma un jaunās pasaules brīvība spilgti atspoguļojas mākslinieku darbos. Līdz ar JCE Biennāles izstādes atklāšanu arī Cēsu Vecais alus brūzis uzsāk jaunu posmu ceļā uz pārtapšanu par Zinātnes, mākslas un gastronomijas centru. Gluži kā jaunie mākslinieki, brūzis tiecas uz jaunās pasaules apgūšanu, nograujot liekās sienas starp brūža kompleksu un Cēsu pils parku. To vietā beļģu mākslinieks Vilems Boels radīs 9 x 11 metru instalāciju “Sancho Don’t Care”. Modernizētā vējdzirnavu konstrukcija reaģē uz saules atstaroto gaismu un vēja plūsmām, kā arī uzsver būvlaukumu lomu vietradē. JCE Biennāles pirmsākumi meklējami 2000. gadā Parīzes piepilsētā Monrūžā. Tā radīta ar mērķi dot atspēriena iespējas jaunajiem māksliniekiem un veicināt to atpazīstamību kā Eiropā, tā pasaules mērogā. Biennālē iesaistītās valstis apņēmušās stimulēt laikmetīgās mākslas un kultūras attīstību Eiropā. Lai izveidotu Biennāles ceļojošo izstādi, katra valsts atlasa astoņus daudzsološākos jaunos māksliniekus. Pēc tam darbus izvērtē starptautiskā žūrija un nokomplektē ceļojjošo izstādi. Divu gadu laikā izstāde apceļos iesaistīto valstu galerijas un mākslas centrus, kopumā mērojot 5850 km distanci. Cēsis ir trešā JCE Biennāles 2017. – 2019. izstādes pieturas vieta. Pēc tam tā dosies uz Cluj-Napoca Rumānijā. Latvijas pārstāvji biennālē piedalās otro reizi. Biennāles un ceļojošās izstādes norisi Latvijā organizē Vides risinājumu institūts sadarbībā ar Monrūžas pašvaldību un Kaņepes Kultūras centru. Izstāde norisinās Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. Latvijas dalību Laikmetīgās mākslas biennālē “Eiropas jaunrade” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds programmas “Latvija 100” ietvaros, Cēsu pašvaldība un ABLV Charitable. Izstāde Zinātnes, mākslas uz gastronomijas centrā BRŪZIS (adrese Lenču iela 9/11, Cēsis, Latvija) būs atvērta līdz 29. jūlijam. Darba laiks: otrdiena – svētdiena, plkst. 11.00 – 19.00. Ieejas maksa: 2 Eur, 1 Eur skolēniem, studentiem un pensionāriem. Grupām no 15 cilvēkiem iespējams rezervēt ekskursijas rakstot uz e-pastu: guna.datava PIE videsinstituts PUNKTS lv vismaz piecas dienas pirms apmeklējuma. Par Vides risinājumu institūtu: Vides risinājumu institūts (VRI) ir inovatīvs zinātnes institūts, kas, veidojot sinerģiju starp zinātni, mākslu un tehnoloģijām, izstrādā risinājumus ilgtspējīgai vides un dabas resursu apsaimniekošanai. VRI ir Zinātnes, mākslas un gastronomijas centra BRŪZIS īpašnieks un saimnieks. Brūzim ir paredzēts kļūt par atvērtu platformu jaunajiem zinātniekiem, māksliniekiem un citu nozaru speciālistiem, kurā kopīgiem spēkiem risināt vides problēmas un modelēt nākotnes attīstības scenārijus.
Informāciju sagatavojusi: Guna Dātava VRI projektu vadītāja E: guna.datava PIE videsinstituts PUNKTS lv T: 26568947
Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) un nodibinājuma “Vides risinājumu institūts” (VRI) pārstāvji, strādājot pie Vidzemes reģionālā bioekonomikas profila sagatavošanas un vienotas ekosistēmas attīstīšanas, procesā iesaista arī jomu ekspertus, lai saņemtu vērtīgus ieteikumus un redzējumu par to, kā reģiona resursu izmantošanas un pārrobežu sadarbības potenciālu iedzīvināt reālās rīcībās. Pie apaļā galda, un, vēlāk strādājot grupās, VPR un VRI vadībā ar idejām, pieredzi un zināšanām apmainījās pārstāvji no vairākām ministrijām, universitātēm, uzņēmumiem, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām un pētniecības institūtiem, tai skaitā Zemkopības ministrijas, Lauku atbalsta dienesta, Ekonomikas ministrijas, biedrības “Zemnieku saeima”, SIA Felici, Agroresursu un ekonomikas institūta. Tikšanās laikā tika pārrunātas ne tikai bioekonomikas jomu aktualitātes un diskutēts par potenciālajām sadarbības formām Baltijas jūras reģiona teritorijā, bet tika strādāts arī praktiski, lai kopīgi ar ekspertiem definētu rīcību jomas bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanai reģionā. Līdz gada beigām VPR un VRI speciālisti izstrādās reģionālo bioekonomikas profilu, taču jau šobrīd skaidri redzams, ka Vidzemes reģionā virkne bioresursu ievērojami pārsniedz vidējo apjomu valstī, īpaši tas attiecas uz lauksaimniecības (2 reizes vairāk kā valstī vidēji) un koksnes biomasas (6 reizes vairāk kā valstī vidēji), kā arī atkritumu (1,5 reizes vairāk kā valstī vidēji) īpatsvaru. Viens no galvenajiem Vidzemes reģiona resursiem ir zeme. Perspektīvās bioekonomikas jomas – bioloģiskā pārtika un meža produkti, ar to saprotot ne tikai koksni. Joprojām ir arī zems kooperācijas līmenis un trūkst tā saucamie kodoluzņēmumi vērtības ķēdes veidošanai. Lielākā problēma, kas kavē resursu efektīvu izmantošanu – nav ekonomiski pamatotu tehnoloģisku risinājumu, kas būtu piemēroti Latvijas salīdzinoši mazajiem apjomiem. Projekta RDI2CluB ietvaros, sadarbojoties ar Polijas, Igaunijas, Somijas un Norvēģijas partneriem, Vidzemē tiek strādāts pie vienotas bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanas, jo reģions ir bagāts ar dabas resursiem, taču to kvalitatīvai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai ir nepieciešams veicināt savstarpēju sadarbību gan starp privāto un publisko sektoru, gan starp pašiem uzņēmējiem. Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece ilgtspējības, inovāciju un pētniecības jautājumos Maija Kāle sanāksmes laikā uzsvēra, ka “mēs esam līdzvērtīgi spēlētāji, jo gan Latvijai, gan Vidzemei ir gan zināmas iestrādnes bioekonomikas jomu attīstībā, gan arī ir pietiekami spēcīgs potenciāls augt.” Kopā ar ekspertiem ir noteiktas sešas galvenās rīcību jomas bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanai Vidzemē. To starpā ir arī bioekonomikas resursu un kompetenču kartēšana un kapacitātes palielināšana augstas pievienotas vērtības produktu un pakalpojumu radīšanai. Tāpat kā viena no galvenajām rīcībām noteikta Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera stiprināšana, partnerības darbību balstot vērtību ķēdē un sperot soli pretim aprites ekonomikai. Liela loma tiek piešķirta arī sabiedrības, īpaši uzņēmēju, izglītošanai un informēšanai par ilgtspējīgu produktu un pakalpojumu ražošanu un iegādi. Funkcionālās pārtikas ražotāja SIA “Felici” pārstāve Alise Balgalve, kas projekta RDI2CluB ietvaros devās pieredzes apmaiņas braucienā uz vienu no vadošajiem bioekonomikas klasteriem Eiropā “BioBased Delta”, klātesošajiem atzina, ka “caur bioekonomikas prizmu iespējams vērtēt jebkuru procesu, turklāt tieši bezatlikumu ražošana ir veiksmes atslēga uzņēmumiem – tai piemīt ilgtspējas raksturs. To nodrošināt var divējādi – pašam ražojot vienu konkrētu bioekonomikas produktu, pārējos iepērkot no citiem piegādātājiem, vai arī izmantot klastera priekšrocības, apmainoties resursiem, turklāt vienlaikus radot arī produktus ar augstu pievienoto vērtību.” Pasākuma dalībnieki secinājuši ka viens no risinājumiem uzņēmēju intereses palielināšanai radīt ilgtspējīgus produktus un pakalpojumus varētu būt atbalsta instrumentu pilnveide, priekšroku dodot tiem uzņēmējiem, kuri savā attīstībā koncentrējas uz ilgtspēju, nevis tikai uz ātru peļņu. Tāpat daudz vairāk nepieciešams sabiedrību informēt par daudzveidīgajām kooperācijas formām, skaidrojot detalizēti katras formas priekšrocības. Eksperti norādīja uz motivējošu pasākumu nozīmību, ļaujot līdzšinējos risinājumus testēt brīvā dabā, tādējādi radinot gan sabiedrību pie šķietami nepierastiem produktiem, gan arī nododot vēstījumu par iespēju izmantot bioresursus neierobežoti. VPR un VRI speciālisti šobrīd turpina darbu pie jau konkrētu rīcību definēšanas, kas iezīmējas katrā no iepriekš apzinātajām jomām, lai jau septembrī kopā ar ieinteresētajām pusēm tās izvērtētu un līdz 2019. gada sākumam sagatavotu rīcībplānu. Jau iepriekš ziņots, ka kādu no rīcībplānā iezīmētajām aktivitātēm būs iespēja īstenot praksē projekta RDI2CluB pilotēšanas programmas ietvaros. Bioekonomikas jomu ekspertu sanāksme organizēta projekta RDI2CluB ietvaros. Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts”, kā arī partneri no Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Polijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās.
Vairāk informācijas: Santa Niedola, projekta “RDI2CluB” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26674261.
“Biedrība “CĒSU TEĀTRIS” šī gada augustā, septembrī, oktobrī realizēs projektu „SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK!”. Projekta ietvaros notiks radošās darbnīcas par tēmām: skatuves kustība, skatuves tēla atklāsme caur ķermenisko; skatuves vokālās prasmes, to attīstīšana kustībā un tēlā; aktiermeistarības vingrinājumi, to pielietojums un skatuves vingrinājumu treniņš; veiksmīga grima pielietojums, tēla individuālās krāsu gammas un stila veidošanas nozīme teātrī.
Biedrība „CĒSU TEĀTRIS” ar šo projektu vēlas palīdzēt Vidzemes amatierteātru aktieriem attīstīt skatuves izpausmes veidus caur vārdu, mūziku, darbību un vizuālo tēlu, stiprinot vidzemnieka identitāti un veidojot izpratni par teātra mākslu kā nemateriālā kultūras mantojuma sastāvdaļu, kā arī veicinot Vidzemes teātra spēlēšanas tradīciju turpināšanu. Amatiermāksla, tajā skaitā, amatierteātris savā pilsētā, pagastā un reģionā ir svarīga kultūras dzīves sastāvdaļa, tāpēc vietējiem teātra kolektīviem ne tikai jāveido mūsdienīga un daudzveidīga repertuāra politika, bet arī jāapzinās, ka viņi ir vietējās kultūras dzīves virzītāji, izrādot sabiedrībai ne tikai iestudētās izrādes, bet piedāvājot arī dažāda veida kultūras pasākumus. Lai amatierteātra kustību veiksmīgi saglabātu un popularizētu, nepieciešams pilnveidot ne tikai režisoru profesionālo kvalifikāciju (par ko rūpējas Latvijas Kultūras akadēmija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs), bet rīkot radošās meistarklases arī amatierteātru aktieriem, jo, darbojoties amatierteātros, strādājot pie konkrēta iestudējuma, pietrūkst laika un iespēju aktieru specifisko prasmju (runas, dziedāšanas, kustību, vizuālā tēla radīšanas u.c.) attīstībai un kopējo radošo treniņu nodarbībām. Mācīšanās darot – visefektīvākā mācīšanās forma, tāpēc projekta ietvaros iecerēts noorganizēt 25 – 30 Vidzemes amatierteātru aktieriem sešu dienu dienu (trīs divu dienu „bloki”- sešas stundas dienā) radošās darbnīcas, tā veidojot priekšnosacījumus personības pilnveidei, jaunu zināšanu apguvei un savstarpējai sadarbībai. Vidzemes amatierteātru aktierus aicinām pieteikties radošajām darbnīcām, rakstot e-pastā: cesuteatris PIE gmail PUNKTS com. Tā kā vietu skaits ierobežots, iespējams, ne visus varēsim aicināt uz radošajām darbnīcām. Ja būs liela interese, prejekts tikts turpināts citus gadus, lai šī iespēja – mācīties darot – tiktu dota ikvienam. Sekmīgas šī projekta realizēšanas gadījumā, projektu "SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK!” varētu attīstīt, piedāvājot izveidotās programmas citām amatieraktieru grupām Vidzemē un Latvijā, kā arī veidot nākotnē turpinājumu padziļinātai skatuves zinību apguvei.
Projekts „SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK!” tiek rīkots ar VKKF un Latvijas valsts mežu atbalstītās "Vidzemes kultūras programmas 2018" finansiālu atbalstu.
Informāciju sagatavojis: projekta vadītājs Jānis Gabrāns, gabjanis PIE inbox PUNKTS lv
Smiltenes novada būvvalde laika periodā no 2018. gada 27. jūnija līdz 27. jūlijam publiskai apspriešanai nodod Smiltenes pilsētas Baznīcas laukuma būvniecības ieceres materiālus. Publiskās apspriešanas mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju viedokli par sagatavoto būvniecības ieceri projektam “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošana Smiltenes pilsētā”, kura paredz Baznīcas laukuma, Marijas ielas, Pils ielas posmā no Baznīcas laukuma līdz Kalna ielai, Kalna iela posmā no Pils ielas līdz Baznīcas laukumam un teritorijas Baznīcas laukumā 16A un Baznīcas laukumā 10 pārbūvi. Jau iepriekš rakstījām, ka Smiltenes novada dome strādā pie projekta “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošana Smiltenes pilsētā” būvprojektu izstrādes. Pašvaldība 2017. gada rudenī aicināja novada iedzīvotājus izteikt viedokli, kādam būt Smiltenes pilsētas centra plānojumam nākotnē, noskaidrojot sabiedrības viedokli par projektētāja SIA “Firma L4” izstrādātajiem Smiltenes pilsētas centra funkcionālā zonējuma 4 variantiem un to, vai iedzīvotāji atbalstītu autoostas pārcelšanu uz Baznīcas laukums 16A. Apkopotie aptaujas rezultāti un saņemtie uzņēmēju viedokļi tika nodoti projektētājiem, lai detalizētāk izstrādātu būvniecības ieceres dokumentāciju. Smiltenes pilsētas centra pārbūve ir neatliekama, jo galvenās komunikācijas pilsētas centrā ir izbūvētas aptuveni pirms 70 gadiem, lietus kanalizācija ir daļēji aizbrukusi, vēl aizvien centrā ir ēkas, kas nav pieslēgtas centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, neatbilstošs ir ielu apgaismojums, ielu segums ir nokalpojis, tāpēc ir nepieciešama komunikāciju un ielas konstruktīvo kārtu pārbūve. Tāpat ir saņemti būtiski aizrādījumi par neatbilstoša platuma brauktuvēm, bīstamām gājēju pārejām, neatbilstošu satiksmes organizāciju Baznīcas laukumā un labiekārtojumu, kas neatbilst mūsdienu prasībām.
Izstrādātie būvprojekta risinājumi paredz sakārtot publisko infrastruktūru uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un pieejamībai, inženiertīklu pārbūvi, palielināt kopējo stāvvietu skaitu pilsētas centrālajā daļā, nodrošināt ielas nesošo konstrukciju ilgizturību ilgam ekspluatācijas periodam un vides pieejamības prasību izpildi, izbūvējot ietves pieslēgumus brauktuvei vienā līmenī ar brauktuves segumu, uzlabot satiksmes drošību un nodrošināt gājēju, velosipēdistu un autobraucēju komfortablu pārvietošanos, rast iespēju izjust, ka atrodamies mazpilsētas centrā un latviskākā novada pašā sirdī. Projektētāju SIA “Firma L4”, pieaicinot ainavu arhitektus no ainavu projektēšanas darbnīcas “ALPS” un ārvalstu pilsētplānošanas ekspertus, izstrādātajā pilsētvides sakārtošanas būvprojektā radīts vienots publiskās ārtelpas risinājums pilsētas centrālajai teritorijai. Baznīcas laukums plānots kā daudzveidīgi izmantojama ārtelpa dažādu pasākumu rīkošanai. Projekts paredz atjaunot vēsturiskā Baznīcas laukuma veidolu, savienojot baznīcas dārzu ar priekšlaukumu un padarot baznīcas ēku par laukuma sastāvdaļu. Par Baznīcas laukuma daļu kļūst arī atvērta telpa, kura radusies pēc Lauksaimniecības biedrības nama ēkas nojaukšanas 20. gadsimta 40. gados. Kopā ar baznīcas priekšlaukumu šī vieta veido pievilcīgu un plašu publisko ārtelpu no tirdzniecības kompleksa ¨Centrs¨ līdz Smiltenes domes administrācijas ēkai Pils ielā.
Informāciju sagatavojusi:
26. jūnijā Rīgā, pie ēkas Torņa ielā 4, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, Rīgas vicemērs Andris Ameriks, arhitekts Jānis Lejnieks un mākslinieks Leonards Laganovskis atklāja dekoratīvo sienu “Latvijas pilsētas un novadi valsts simtgadei”. Siena ir visu Latvijas pašvaldību dāvinājums valstij nozīmīgajā jubilejā. Panno (apgleznotā siena) ar Latvijas pilsētu un novadu ģerboņiem tapis pēc Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iniciatīvas, un to gleznojis starptautiski pazīstamais latviešu mākslinieks Leonards Laganovskis. Siena pirmo reizi tika apgleznota 2005. gadā, taču pa šo laiku ir notikusi administratīvi teritoriālā reforma un daudzas pilsētas un novadi mainījuši savas administratīvās aprises, tāpēc Latvijas simtgadē tapa ideja sienas gleznojumu atjaunot ar pašreizējiem ģerboņiem. Kompozīciju vainago valsts ģerbonis, zem tā novietots valsts galvaspilsētas Rīgas ģerbonis un savulaik starptautiski atzītās Kurzemes hercogistes galvaspilsētas Jelgavas ģerbonis. Nākamajā rindā izkārtoti republikas pilsētu ģerboņi, un tiem seko novadu ģerboņi alfabētiskā secībā. Gleznojuma atrašanās vieta nav izvēlēta nejauši, tā cieši saistīta ar 1991. gada barikāžu notikumiem. Atceroties šo laiku, Vecrīgas laukumam Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra, Smilšu ielas un Torņa ielas krustojumā tika piešķirts 1991. gada barikāžu laukuma nosaukums, ko apliecina skaidrojuma plāksne “Laukums nosaukts par godu 1991. gada 13.–27. janvāra notikumiem, kad iedzīvotāji apsargāja Latvijas Republikas valdības, sakaru un plašsaziņas iestādes, lai nepieļautu pret valsts neatkarības atjaunošanu vērstu bruņotu apvērsumu”. Laukums atrodas Vecrīgas ārējā malā, pie Bastejkalna, un tā redzamākā fasāde ir Jēkaba kazarmu ēkas Torņa ielā 4 pretugunsmūris. Gan laukuma nosaukums, gan sienas gleznojums ir kā vēstījums par laiku, kad cilvēki no visas Latvijas ieradās Rīgā, lai sargātu savu dzimteni. “Šis gleznojums ir nopietns simbols Latvijas pašvaldību un tautas saliedētībai, jo nu jau otro reizi tapis par piemiņu vēstures notikumam, kurš saules mūžu paliks ierakstīts mūsu dzimtenes atmiņu ārēs. Tas ir dziļš vēstījums Latvijas simtgadē. Paldies Rīgas pašvaldībai par iniciatīvu un visām pašvaldībām par atbalstu šīs idejas realizēšanā,” pauž LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. Katra Latvijas pašvaldība Ģerboņu sienas atjaunošanā piedalījās ar līdzfinansējumu. Par šo notikumu pilsētām un novadiem atgādinās dāvana - fotogrāfija rāmītī ar paskaidrojumrakstiņu un mākslinieka parakstu. Sienas gleznojums un labiekārtotā teritorija ir LPS un vairāku Rīgas domes struktūrvienību (SIA “Rīgas nami”, Rīgas Austrumu izpilddirekcija, SIA “Rīgas meži”, Satiksmes departaments) kopprojekts.
Informāciju sagatavojusi: Jana Bunkus, LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja, padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Foto: Gunta Klismeta, LPS Lai attīstītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu infrastruktūru, pašvaldībām projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem pieejami 22,7 miljoni eiro. Labklājības ministrijas izstrādātajā ES fondu programmas otrajā kārtā atbalsts tiks sniegts sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei un attīstībai reģionālās nozīmes attīstības centru pašvaldībās un pašvaldībās, kas nav nacionālās vai reģionālās nozīmes centri un ir iekļautas plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos. Paredzēts, ka programmas otrās kārtas ietvaros tiks izveidotas vai labiekārtotas aptuveni 1300 vietas sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem. Tāpat tiks attīstīta infrastruktūra ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem: plānots izveidot vairāk nekā 400 vietas "jauniešu mājās" un ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Tāpat programmas ietvaros varēs attīstīt sociālo pakalpojumu infrastruktūru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte. Ar 85% ERAF līdzfinansējumu pašvaldības varēs veikt jaunu būvju būvniecību vai esošo ēku rekonstrukciju un atjaunošanu, kā arī iegādāties materiāltehnisko nodrošinājumu. Sociālo pakalpojumu infrastruktūras programmas otrajā kārtā paredzēts investēt vismaz 26 712 686 eiro, tai skaitā ERAF finansējumu 22 705 783 eiro apmērā un valsts budžeta un pašvaldību finansējumu ne mazāk kā 4 006 903 eiro. Pašvaldības, kuras saņēmušas CFLA uzaicinājumu, projektu iesniegumus ERAF finansējuma saņemšanai var iesniegt līdz 2019. gada 30. jūnijam. ERAF atbalsts sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai paredzēts darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākuma "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" ietvaros. Tā īstenošana plānota ciešā mijiedarbē ar 9.2.2.1. pasākumu "Deinstitucionalizācija". Informācija par visām CFLA izsludinātajām atlasēm pieejama CFLA mājaslapā: http://cfla.gov.lv/lv/es-fondi-2014-2020/izsludinatas-atlases.
Informāciju sagatavojusi:
Arhitektoniski bagātajā un ainaviskajā Alūksnes muižas parkā, gleznainā vietā Alūksnes ezera krastā, pēc restaurācijas atklāts 8,74 metrus augstais Granīta obelisks, ko sava tēva, barona Otto Hermaņa fon Fītinghofa, piemiņai 1799. gadā vēlēja uzcelt viņa dēls Burhards Kristofs fon Fītinghofs. Barons Otto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls ir bijis spilgta Latvijas kultūras personība, Krievijas impērijas slepenpadomnieks, Medicīnas kolēģijas direktors, senators un bagāts zemju īpašnieks. Viņa vārds cieši saistīts ne tikai ar Alūksni, bet arī Rīgu, kur Fītinghofam piederējusi krāšņā un bagātā Zolitūdes muiža un kur viņš savu ieguldījumu veltījis arī rūpēm par Rīgas teātra darbību. Pēc restaurācijas Obeliska postamentu atkal rotā laika gaitā zudušie elementi - O. H. fon Fītinghofa portretmedaljons ovāla ciļņa veidā, zem tā uzraksts ar Fītinghofa vārdu, uzvārdu un informāciju par viņu, plāksne ar veltījuma tekstu vācu valodā, kas latviski skan “Labajam tēvam, cilvēku draugam no pateicīgā dēla 1799”, bet Obeliska smaili - zelta lode. Tā nākamajām paaudzēm glabās vēstījumu, ko atklāšanas pasākumā parakstīja projektā iesaistītie – Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis, būvprojekta autors Laimonis Šmits, restaurācijas darbu vadītājs Juris Pavlovs, portretmedaljona autors Jānis Strupulis, Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka. “Tāpat kā pateicīgais dēls cienījis un glabājis sava tēva piemiņu, tā arī mēs vēlamies saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm Fītinghofu dzimtas atstāto kultūrvēsturisko mantojumu,” – teikts vēstījumā. Obeliska restaurācija ir daļa no Alūksnes muižas parka vēsturisko mazās arhitektūras formu atjaunošanas projekta. Līdztekus Obeliska restaurācijai atjaunoti arī divi pie tā esošie vēsturiskie granīta soli un labiekārtota apkārtne. Pēc arhitekta Laimiņa Šmita vadītās SIA “ARHITEKTA L. ŠMITA DARBNĪCA” izstrādātā būvprojekta saskaņā ar atklātā iepirkumu konkursa rezultātiem darbus veica SIA “BŪVFIRMA INBUV”, darbu vadītājs Juris Pavlovs. Barona portretmedaljona autors ir mākslinieks Jānis Strupulis, dekoratīvās metāla detaļas izgatavojis Ģirts Bērziņš. Obeliska arhitektoniski-māksliniecisko izpēti veica SIA “ARHITEKTA L. ŠMITA DARBNĪCA”. Alūksnes muižas parks ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tas, kā vienots kultūras pieminekļu ansamblis, ir autentisks 18. gadsimta ainavu parka paraugs. Alūksnes muižas parkā sastopama lielākā mazo arhitektūras formu koncentrācija Latvijā. Vairākas no unikālā parka arhitektūras formām ir zudušas vai ir neapmierinošā stāvoklī, tādēļ Alūksnes novada pašvaldība saskata esošo parka objektu restaurāciju un atjaunošanu par neatliekamu nepieciešamību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai nākamajām paaudzēm. Aizvadītajā gadā dome pieņēma lēmumu, ar kuru noteica, ka Alūksnes Muižas parka vēsturisko objektu restaurācija un atjaunošana atbilstoši parka vēsturiskajam plānojumam ir pašvaldības investīcija valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos. Šādu investīciju projektu īstenošanai pašvaldībām ir iespēja ņemt aizņēmumu Valsts kasē, tādēļ domes deputāti nolēma šim mērķim aizņemties 226 407,78 EUR. Investīciju projektā paredzēta jau minētā Obeliska restaurācija, kā arī Pomonas tempļa atjaunošana, Apaļās un Ovālās strūklakas restaurācija, Alūksnes muižas parka celiņu plāna un mazo arhitektūras formu restaurācija un atjaunošana. Turpinot mazo arhitektūras formu atdzimšanu Alūksnes muižas parkā, Ovālo un Apaļo strūklaku, kas saglabājušās savās autentiskajās vietās, restaurēs, pievadīs to darbībai nepieciešamo elektrības nodrošinājumu, kā arī ierīkos ūdens padevi. Pilnībā tiks atjaunots zudušais Pomonas templis jeb Ganiņu paviljons, kas bijis celts 18. gadsimtā klasicisma stilā, tā vēsturiskajā vietā, kā arī ierīkoti divi pievadceliņi. Par pašvaldības finanšu līdzekļiem parkā atjaunos arī Putnu paviljonu. Alūksnes muižas uzplaukums, kas sākās 18. gadsimta otrā pusē, cieši saistīts tieši ar O. H. fon Fītinghofa vārdu. Viņa laikā arī sākusies muižas parka (tolaik saukta par izpriecu mežiņu) izveide. Daudzu meistaru ierīkots, Alūksnes parks veidojies gadsimta garumā, un 19. gadsimta sākumā tas sasniedzis savu augstāko krāšņumu. Parka ierīkošanai un kopšanai Fītinghofu dzimta pieaicinājusi labākos speciālistus – daiļdārzniekus, dārzniekus, tēlniekus, kalējus, mūrniekus, arhitektus un citus amata meistarus. Sākumā parkam bijis regulārs plānojums, vēlāk tas pakāpeniski paplašināts un pārveidots par ainavu parku, atbilstoši tā laika pastāvošajai modei. Iekārtojot Alūksnes parku, dabiskā ainava papildināta ar dažādām mazās arhitektūras formām – paviljoniem, strūklakām, obeliskiem un vāzēm. Vērienīgākie parka labiekārtošanas darbi notikuši Burharda Kristofa fon Fītinghofa laikā. Viņš, dienesta laikā kalpodams par kambarkungu un galma maršalu Krievijas troņmantnieka Pāvila galmā Pavlovskā, iepazinis plašo ainavisko Pavlovskas parku, un tā veidols ietekmējis arī Alūksnes parka izveidi.
Informāciju sagatavojusi:
Gulbenes pilsētas svētku ietvaros 2018. gada 27. un 28. jūlijā notiks 1. Starptautiskais mākslas festivāls DIVI JŪLIJI veltīts novadniekiem un Latvijas lietišķās mākslas meistariem – Jūlijam Maderniekam (1870-1955) un Jūlijam Straumem (1874 – 1970). Viņu prasmes balstās meistarībā, kopīgā un atšķirīgā meklējumos jaunam ornamentam. Mākslinieku darbos redzamas latviešu tautas ornamenta tradīcijas, austrumu tautu un Kaukāza paklāju kompozīcija, rakstu motīvi.
Festivāls DIVI JŪLIJI organizēts piecās aktivitātēs visai ģimenei: ZINĀŠANAS Vecgulbenes muižas konferenču zāle, Brīvības iela 18, lasiet vairāk šeit; PRASMES Muzeja klēts, Klēts iela 4, lasiet vairāk šeit; TRADĪCIJAS Muzeja oranžērija, Brīvības iela 10, lasiet vairāk šeit; RADOŠUMS Sarkanā pils, Parka iela 10,lasiet vairāk šeit; BAUDAS Pils parks, lasiet vairāk šeit. Festivāla DIVI JŪLIJI un mākslas plenēra „Mana Vidzeme” atklāšana notiks Gulbenes Pils parkā no plkst. 12.00 līdz 13.30. Visa festivāla programma aplūkojama šeit.
Noteiktas meistardarbnīcas tematiskajās festivāla aktivitātēs PRASMES, TRADĪCIJAS un RADOŠUMS tiek rīkotas ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 finansiālu atbalstu.
Informāciju sagatavojusi: Iveta Petrovska
No 16. līdz 22. jūlijam Mālpils novada “Vecleitēnos” norisināsies gadskārtējais, jau piecpadsmitais, mākslinieku biedrības “Sidegunde“ simpozijs. Plenērā un trīs darbnīcās tiks radīti darbi, kurus rudenī eksponēs izstādē Mālpils kultūras centrā, dodot iespēju ar paveikto iepazīties visplašākajam iedzīvotāju lokam. Šogad pirmo reizi simpozijs meklēs sasaisti starp vizuālo mākslu un mūziku. Viesu dienās uz darbnīcām, koncertiem un kopēju muzicēšanu tiek aicināti novada iedzīvotāji un citi interesenti. Šī simpozija jaunums – viesu dienas:
Simpozijs tiek rīkots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 un Mālpils novada domes finansiālu atbalstu. Projekta kuratore Ērika Zutere zutere PIE gmail PUNKTS com, tel. 29467668 Informācija Helēna Medne – helena.medne PIE sidegunde PUNKTS com
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums. Reģistrēties forumam iespējams līdz 10.jūnijam mājaslapā 
2018. gada 23. janvārī Valkas novada dome noslēdza līgumu ar SIA “WOLTEC” par būvdarbiem projektā “Vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošana Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā”, kas paredz internāta pārbūvi. Lai veicinātu skolēnu skaitu Valkas novadā, tiks izbūvēts moderns, mūsdienu prasībām atbilstošs internāts Domes bulvārī 3. Ēka, kur atradīsies internāts, savulaik bija būvēta kā kopmītnes un nodota ekspluatācijā 1972.gadā, un pēdējos 20 gados netika izmantota. Paredzētā mērķa grupa ir 1-12. klašu skolēni.
Svētku gājiens “Valmiera lepojas”, amatnieku un mājražotāju tirgus, grupas “Prāta vētra” koncerts, Dona uzstāšanās, bērnu piedzīvojumu parki – no 27. līdz 29.jūlijam ar muzikālām, garšīgām, sportiskām, izzinošām, jautrām un darbīgām aktivitātēm sagaidīsim Valmieras 735.dzimšanas dienu.
Apvienojoties diviem iemīļotiem pasākumiem – Jāņu ielīgošanas svinībām „SAULGRIEZIS” Valmiermuižā un etno-eko festivālam „SVIESTS” Cēsīs – 2018. gada 16. jūnijā etnofestivāls „SVIESTS” notiks Valmiermuižā. Zem festivāla nosaukuma slēpjas gadskārtu svinības un mājražotāju tirdziņš „Gardu muti”, tradicionālo amatu prasmju meistarnīcas, tautas muzikantu koncerts, uguns rituāls un vakara koncerts mūsdienīgās etnoskaņās. 
Gulbenes novada pašvaldība sadarbībā ar Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeju šovasar, 27.-28.jūlijā, organizē pirmo starptautisko tekstilmākslas festivālu „Divi Jūliji”, kas būs veltīts novadniekiem un Latvijas lietišķās mākslas meistariem – Jūlijam Maderniekam (1870-1955) un Jūlijam Straumem (1874 – 1970).
Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks jaunajā vasaras sezonā apmeklētājiem piedāvās daudz un dažādus pasākumus, papildus jau ierastajiem piedāvājumiem – pastaigām pa Baskāju taku vai pa koku galotnēm Takā kokos. Jūnijā notiks pastaigas ar zirgiem, pastaigas pa sniega taku, itāļu picu cepšana, kā arī stāstu un pasaku vakars ar stāstnieci.
No Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas 27.februārī ceļā devās Pasaules miera skrējiena komanda. Astoņu mēnešu laikā līdz skrējiena noslēgumam Portugāles galvaspilsētā Lisabonā tiks mēroti vairāki desmiti tūkstoši kilometru. Maršruts 14.jūlijā vedīs arī cauri Valmierai. Interesenti aicināti pievienoties, startējot plkst.12.30 no laukuma Lāčplēša ielā 2 uz Dikļu pusi.
Godinot latviešu līgošanas tradīcijas, gada garākajā dienā, 21. jūnijā, visā Latvijā, četrās Eiropas valstīs un Kanādā notiks unikāla koru, folkloras kopu un tautiešu sadziedāšanās. No saules lēkta līdz saules rietam ik pusstundu Latvijas Radio 2 tiešraidē pieslēgsies līgodziesmu skandinātājiem. Gadsimta garākai Līgodziesmai aicināts pievienoties ikviens dziedāt gribētājs gan Latvijas novados un pilsētās, gan sadziedāšanās zibakcijā Rīgā, Doma laukumā.
Šogad ar Madonas novada pašvaldības, VKKF atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2018” un A/S Latvijas valsts meži finansiālu atbalstu, glezniecības plenērs tiek organizēts Madonas pilsētā, no 20. jūnija līdz 27. jūnijam. Madonas mākslas skolas atbalsta biedrība aicina visus interesentu iesaistīties plenēra aktivitātēs. Plenēra noslēgumā paredzēts izveidot izstādi Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs.
Vasaras saulgriežus sagaidot, laikā no 16. jūnija līdz 21. jūnijam vienpadsmito reizi Latvijā notiks Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, kopā pulcējot 4000 dalībniekus - 233 folkloras kopas, etnogrāfiskos ansambļus, folkloras deju kopas un kapelas, ārvalstu viesus no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Gruzijas, ASV, Polijas, Dienvidkorejas un Ķīnas. Festivāla tēma 2018.gadā ir “Ziedēšana. Jāņi”.
16.-17.jūnijā starts tiek dots pirmajām Ceļotāju dienām, kas tiek organizētas Lubāna ezera apkārtnē. Pasākuma galvenais uzsvars ir popularizēt Lubāna ezeru un tā apkārtni, kā lielisku galamērķi, kas piemērots kā aktīvās atpūtas, dabas, kultūras un lauku tūrisma cienītājiem, kā arī veidot padziļinātāku sabiedrības izpratni par dabas teritoriju "Lubāna mitrājs” - tā dabas vērtībām un nozīmi.
Valmieras vasaras teātra festivāls, kas šogad notiks no 3. līdz 5. augustam, sarūpējis līdz šim plašāko izrāžu piedāvājumu - pirmizrādes piedzīvos gan lielās formas darbi pieaugušajiem, gan mūzikas teātra izrāde jauniešiem, būs arī vairāki iestudējumi bērniem un ģimenēm, laikmetīgā opera, kopā vismaz 10 dažādi nosaukumi. Festivāla izrādes nu jau tradicionāli tiek veidotas teātrim neierastās vietās pilsētvidē, šoreiz - rūpnieciskās teritorijās, senā lopu laidarā, mežā, tukšā baseinā un citviet. Savukārt, Hanzas laukumā taps īpaša pilsēta, kur būs atsevišķi notikumi ar savu māksliniecisko saturu, arī kino un mūzikas vakari. Biļetes uz festivālu jau pieejamas.
Lai godinātu uzvaru Cēsu kaujās, kas bija pirmais izšķirošais pagrieziena punkts Latvijas Neatkarības karā un kas jau nākamgad svinēs savu simtgadi, Cēsu novada pašvaldība 22.jūnijā aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju uz unikālu kauju rekonstrukcijas, militārās tehnikas demonstrēšanas un izglītošanas pasākumu – Latvijas Uzvaras dienu. Šī diena iekļauta Latvijas valsts simtgades svinību programmā.
7.jūnijā ekspluatācijā tika pieņemti jaunie Valmieras daudzdzīvokļu īres nami Mālu ielā 1 un Ķieģeļu ielā 8. Lai iegūtu dzīvokļu īres tiesības, par dzīvokļiem tiks rīkota īres tiesību izsole. Pieteikties izsolēm varēs trīs nedēļas no 2018.gada 25.jūnija līdz 13.jūlijam SIA “Valmieras Namsaimnieks, kur notiks arī jūlijā paredzētās īres tiesību izsoles. To norišu datumi un laiki tiks izziņoti atsevišķi.
Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2018. gada 25.maija lēmumu Nr.7.4. un Sociālo pakalpojumu attīstības padomes 2018.gada 22.jūnija lēmumu Nr. 3, apstiprināts Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020. gadam.
Vairākas pašvaldības Vidzemē un Vidzemes slimnīca ar pašu iniciatīvu analizēja enerģijas patēriņa datus savās ēkās un sagatavoja Enerģijas rīcības plānu (turpmāk – energoplānu). Tas ir liels solis pretī ilgtspējīgai resursu izmantošanai savās ēkās un pārdomātai ēku apsaimniekošanai.
Lai turpinātu darbu pie vienotas bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanas Vidzemē, jūnija vidū uz tikšanos tika aicināti bioekonomikas jomu eksperti, tai skaitā nozarē strādājošie profesionāļi – uzņēmēji.
