.png)
|
Arhīva kalendārs
Trīs mēnešus kopš LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla izveides jau 964 cilvēki ir sazinājušies ar kādu no koordinatoriem ar pieprasījumu pēc informācijas. Plašāka saziņa notikusi ar 439 personām, kuras ir izrādījušas interesi par konkrētiem ar atgriešanos saistītiem jautājumiem. Vislielākā interese ir par atgriešanos Latgalē. No visiem, kas izmantojuši koordinatoru konsultācijas, Latvijā atgriezušās 20 ģimenes (45 personas), savukārt 31 ģimene (88 personas) pēc konsultācijas ar koordinatoriem paudusi viedokli, ka pie labvēlīgiem apstākļiem plānotu atgriezties Latvijā.
Reģionālie remigrācijas koordinatori strādā prioritārās aktivitātes remigrācijas veicināšanai ietvaros. Ciešā sadarbībā ar pašvaldībām koordinatori piedāvā potenciālajiem remigrantiem praktiskus ieteikumus risinājumiem dažādos jautājumos. Koordinatori var palīdzēt atrast atbildes uz jautājumiem par pašvaldību pakalpojumiem, piemēram:
Koordinatori, vērtējot savu darba pieeju, norāda, ka klienti ir dažādi. Cilvēki vēršas pie koordinatoriem, lai noskaidrotu kādu konkrētu jautājumu, kas saistīts ar atgriešanos Latvijā. Jaunieši visbiežāk koordinatoru aktivitātes pamana sociālajos tīklos, savukārt vidējā paaudze par koordinatoru pakalpojumiem uzzina no paziņām. Koordinators ir atbalsta persona, kurai tiek uzticēts konkrēts dzīvesstāsts. Katram remigrantam ir individuālas vajadzības un apstākļi, kas jāņem vērā. Koordinators palīdz tautiešiem atgriezties mājup, bet pašvaldībām atgūt savus iedzīvotājus. Saziņas gaitā tiek apzināti reemigrantiem aktuāli jautājumi, turklāt individuālās konsultācijas dod cilvēkam iespēju, izvērtēt tās priekšrocības, kas ir pieejamas Latvijā. Remigrācija Vidzemē: http://www.vidzeme.lv/lv/remigracija
Personu skaits, kas jau atgriezušās, vai plāno atgriezties
Informāciju sagatavojis: Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29. jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums. Forums būs lieliska iespēja iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi un Latvijas produktu potenciālu eksportam. Paneļdiskusiju dalībnieki būs uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos. Priecāsimies par jūsu klātbūtni foruma laikā (programmu iespējams skatīt šeit: http://www.ieguldilatvija.lv/), kā arī aicinām apmeklēt preses konferenci 28. jūnijā plkst. 16.00–17.00 Valmieras Drāmas teātrī, kur būs iespēja uzdot jautājumus paneļdiskusiju dalībniekiem. Par ierašanos lūgums informēt līdz 27. jūnija plkst. 15.00, kā arī uz jautājumiem atbildes gūt, rakstot Valmieras Attīstības aģentūras Uzņēmējdarbības virziena vadītājai Elīnai Leimanei elina.leimane PIE valmiera PUNKTS lv vai zvanot pa tālruni 20216997. Forumu organizē Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Valmieras pilsētas pašvaldība un biedrība “Valmieras Attīstības aģentūra”. Līdz šim forumi veiksmīgi noritējuši Rīgā (2013., 2015. gadā), Melburnā (Austrālija, 2016. gadā) un Čikāgā (ASV, 2017. gadā).
No 29. jūnija līdz 29. jūlijam – Cēsu Zinātnes, mākslas un gastronomijas centrā BRŪZIS norisināsies starptautiskās mākslas biennāles “Eiropas jaunrade” (JCE. Jeune Création Européenne) ceļojošā izstāde, kurā būs apskatāmi 56 jaunās paaudzes mākslinieku darbi no septiņām Eiropas valstīm – Itālijas, Portugāles, Francijas, Dānijas, Rumānijas, Spānijas un Latvijas. Kā stāsta izstādes galvenie kuratori – Monrūžas pašvaldības (Francija) pārstāvji, izstādes kaleidoskops iezīmē jaunākās vēsmas Eiropas mākslā, kā arī uzdod jautājumus: Vai māksla ir universāla? Vai pastāv tāds koncepts kā Eiropas māksla? Vai mākslinieka daiļradi definē valsts, kuru viņš vai viņa pārstāv? Latviju šī gada biennālē pārstāv 8 jaunie mākslinieki – Andrejs Lavrinovičs, Mētra Saberova, Sandra Strēle, GolfClayderman, Rūdolfs Štamers, Zīle Ziemele, Raitis Hrolovičs un Toms Harjo. Viņus izvēlēja speciāli izveidota mākslas ekspertu žūrija: mākslas zinātnieks un kurators Kaspars Vanags, māksliniece Maija Kurševa, Mūkusalas Mākslas salona kuratore Diāna Barčevska, scenogrāfs un kurators Alberto Di Gennaro, kā arī JCE Biennāles kurators Latvijā Dāvis Kaņepe.
Izstādes kuratori Latvijā akcentē, ka Latvijas mākslinieku delegācija biennāles izstādē piedāvā radīt pasauli kā žilbinošu, švīkstošu TV ekrānu. Jauno mākslinieku daiļradē vērojami elementi no mūsdienu sabiedrības jeb, kā mākslinieki to definē - jaunās pasaules. Toma Harjo dramatiskuma atsaldētība, Mētras Seberovas izmisums pēc diskrētuma un jaunās pasaules brīvība spilgti atspoguļojas mākslinieku darbos. Līdz ar JCE Biennāles izstādes atklāšanu arī Cēsu Vecais alus brūzis uzsāk jaunu posmu ceļā uz pārtapšanu par Zinātnes, mākslas un gastronomijas centru. Gluži kā jaunie mākslinieki, brūzis tiecas uz jaunās pasaules apgūšanu, nograujot liekās sienas starp brūža kompleksu un Cēsu pils parku. To vietā beļģu mākslinieks Vilems Boels radīs 9 x 11 metru instalāciju “Sancho Don’t Care”. Modernizētā vējdzirnavu konstrukcija reaģē uz saules atstaroto gaismu un vēja plūsmām, kā arī uzsver būvlaukumu lomu vietradē. JCE Biennāles pirmsākumi meklējami 2000. gadā Parīzes piepilsētā Monrūžā. Tā radīta ar mērķi dot atspēriena iespējas jaunajiem māksliniekiem un veicināt to atpazīstamību kā Eiropā, tā pasaules mērogā. Biennālē iesaistītās valstis apņēmušās stimulēt laikmetīgās mākslas un kultūras attīstību Eiropā. Lai izveidotu Biennāles ceļojošo izstādi, katra valsts atlasa astoņus daudzsološākos jaunos māksliniekus. Pēc tam darbus izvērtē starptautiskā žūrija un nokomplektē ceļojjošo izstādi. Divu gadu laikā izstāde apceļos iesaistīto valstu galerijas un mākslas centrus, kopumā mērojot 5850 km distanci. Cēsis ir trešā JCE Biennāles 2017. – 2019. izstādes pieturas vieta. Pēc tam tā dosies uz Cluj-Napoca Rumānijā. Latvijas pārstāvji biennālē piedalās otro reizi. Biennāles un ceļojošās izstādes norisi Latvijā organizē Vides risinājumu institūts sadarbībā ar Monrūžas pašvaldību un Kaņepes Kultūras centru. Izstāde norisinās Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. Latvijas dalību Laikmetīgās mākslas biennālē “Eiropas jaunrade” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds programmas “Latvija 100” ietvaros, Cēsu pašvaldība un ABLV Charitable. Izstāde Zinātnes, mākslas uz gastronomijas centrā BRŪZIS (adrese Lenču iela 9/11, Cēsis, Latvija) būs atvērta līdz 29. jūlijam. Darba laiks: otrdiena – svētdiena, plkst. 11.00 – 19.00. Ieejas maksa: 2 Eur, 1 Eur skolēniem, studentiem un pensionāriem. Grupām no 15 cilvēkiem iespējams rezervēt ekskursijas rakstot uz e-pastu: guna.datava PIE videsinstituts PUNKTS lv vismaz piecas dienas pirms apmeklējuma. Par Vides risinājumu institūtu: Vides risinājumu institūts (VRI) ir inovatīvs zinātnes institūts, kas, veidojot sinerģiju starp zinātni, mākslu un tehnoloģijām, izstrādā risinājumus ilgtspējīgai vides un dabas resursu apsaimniekošanai. VRI ir Zinātnes, mākslas un gastronomijas centra BRŪZIS īpašnieks un saimnieks. Brūzim ir paredzēts kļūt par atvērtu platformu jaunajiem zinātniekiem, māksliniekiem un citu nozaru speciālistiem, kurā kopīgiem spēkiem risināt vides problēmas un modelēt nākotnes attīstības scenārijus.
Informāciju sagatavojusi: Guna Dātava VRI projektu vadītāja E: guna.datava PIE videsinstituts PUNKTS lv T: 26568947
Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) un nodibinājuma “Vides risinājumu institūts” (VRI) pārstāvji, strādājot pie Vidzemes reģionālā bioekonomikas profila sagatavošanas un vienotas ekosistēmas attīstīšanas, procesā iesaista arī jomu ekspertus, lai saņemtu vērtīgus ieteikumus un redzējumu par to, kā reģiona resursu izmantošanas un pārrobežu sadarbības potenciālu iedzīvināt reālās rīcībās. Pie apaļā galda, un, vēlāk strādājot grupās, VPR un VRI vadībā ar idejām, pieredzi un zināšanām apmainījās pārstāvji no vairākām ministrijām, universitātēm, uzņēmumiem, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām un pētniecības institūtiem, tai skaitā Zemkopības ministrijas, Lauku atbalsta dienesta, Ekonomikas ministrijas, biedrības “Zemnieku saeima”, SIA Felici, Agroresursu un ekonomikas institūta. Tikšanās laikā tika pārrunātas ne tikai bioekonomikas jomu aktualitātes un diskutēts par potenciālajām sadarbības formām Baltijas jūras reģiona teritorijā, bet tika strādāts arī praktiski, lai kopīgi ar ekspertiem definētu rīcību jomas bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanai reģionā. Līdz gada beigām VPR un VRI speciālisti izstrādās reģionālo bioekonomikas profilu, taču jau šobrīd skaidri redzams, ka Vidzemes reģionā virkne bioresursu ievērojami pārsniedz vidējo apjomu valstī, īpaši tas attiecas uz lauksaimniecības (2 reizes vairāk kā valstī vidēji) un koksnes biomasas (6 reizes vairāk kā valstī vidēji), kā arī atkritumu (1,5 reizes vairāk kā valstī vidēji) īpatsvaru. Viens no galvenajiem Vidzemes reģiona resursiem ir zeme. Perspektīvās bioekonomikas jomas – bioloģiskā pārtika un meža produkti, ar to saprotot ne tikai koksni. Joprojām ir arī zems kooperācijas līmenis un trūkst tā saucamie kodoluzņēmumi vērtības ķēdes veidošanai. Lielākā problēma, kas kavē resursu efektīvu izmantošanu – nav ekonomiski pamatotu tehnoloģisku risinājumu, kas būtu piemēroti Latvijas salīdzinoši mazajiem apjomiem. Projekta RDI2CluB ietvaros, sadarbojoties ar Polijas, Igaunijas, Somijas un Norvēģijas partneriem, Vidzemē tiek strādāts pie vienotas bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanas, jo reģions ir bagāts ar dabas resursiem, taču to kvalitatīvai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai ir nepieciešams veicināt savstarpēju sadarbību gan starp privāto un publisko sektoru, gan starp pašiem uzņēmējiem. Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece ilgtspējības, inovāciju un pētniecības jautājumos Maija Kāle sanāksmes laikā uzsvēra, ka “mēs esam līdzvērtīgi spēlētāji, jo gan Latvijai, gan Vidzemei ir gan zināmas iestrādnes bioekonomikas jomu attīstībā, gan arī ir pietiekami spēcīgs potenciāls augt.” Kopā ar ekspertiem ir noteiktas sešas galvenās rīcību jomas bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanai Vidzemē. To starpā ir arī bioekonomikas resursu un kompetenču kartēšana un kapacitātes palielināšana augstas pievienotas vērtības produktu un pakalpojumu radīšanai. Tāpat kā viena no galvenajām rīcībām noteikta Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera stiprināšana, partnerības darbību balstot vērtību ķēdē un sperot soli pretim aprites ekonomikai. Liela loma tiek piešķirta arī sabiedrības, īpaši uzņēmēju, izglītošanai un informēšanai par ilgtspējīgu produktu un pakalpojumu ražošanu un iegādi. Funkcionālās pārtikas ražotāja SIA “Felici” pārstāve Alise Balgalve, kas projekta RDI2CluB ietvaros devās pieredzes apmaiņas braucienā uz vienu no vadošajiem bioekonomikas klasteriem Eiropā “BioBased Delta”, klātesošajiem atzina, ka “caur bioekonomikas prizmu iespējams vērtēt jebkuru procesu, turklāt tieši bezatlikumu ražošana ir veiksmes atslēga uzņēmumiem – tai piemīt ilgtspējas raksturs. To nodrošināt var divējādi – pašam ražojot vienu konkrētu bioekonomikas produktu, pārējos iepērkot no citiem piegādātājiem, vai arī izmantot klastera priekšrocības, apmainoties resursiem, turklāt vienlaikus radot arī produktus ar augstu pievienoto vērtību.” Pasākuma dalībnieki secinājuši ka viens no risinājumiem uzņēmēju intereses palielināšanai radīt ilgtspējīgus produktus un pakalpojumus varētu būt atbalsta instrumentu pilnveide, priekšroku dodot tiem uzņēmējiem, kuri savā attīstībā koncentrējas uz ilgtspēju, nevis tikai uz ātru peļņu. Tāpat daudz vairāk nepieciešams sabiedrību informēt par daudzveidīgajām kooperācijas formām, skaidrojot detalizēti katras formas priekšrocības. Eksperti norādīja uz motivējošu pasākumu nozīmību, ļaujot līdzšinējos risinājumus testēt brīvā dabā, tādējādi radinot gan sabiedrību pie šķietami nepierastiem produktiem, gan arī nododot vēstījumu par iespēju izmantot bioresursus neierobežoti. VPR un VRI speciālisti šobrīd turpina darbu pie jau konkrētu rīcību definēšanas, kas iezīmējas katrā no iepriekš apzinātajām jomām, lai jau septembrī kopā ar ieinteresētajām pusēm tās izvērtētu un līdz 2019. gada sākumam sagatavotu rīcībplānu. Jau iepriekš ziņots, ka kādu no rīcībplānā iezīmētajām aktivitātēm būs iespēja īstenot praksē projekta RDI2CluB pilotēšanas programmas ietvaros. Bioekonomikas jomu ekspertu sanāksme organizēta projekta RDI2CluB ietvaros. Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts”, kā arī partneri no Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Polijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās.
Vairāk informācijas: Santa Niedola, projekta “RDI2CluB” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26674261.
“Biedrība “CĒSU TEĀTRIS” šī gada augustā, septembrī, oktobrī realizēs projektu „SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK!”. Projekta ietvaros notiks radošās darbnīcas par tēmām: skatuves kustība, skatuves tēla atklāsme caur ķermenisko; skatuves vokālās prasmes, to attīstīšana kustībā un tēlā; aktiermeistarības vingrinājumi, to pielietojums un skatuves vingrinājumu treniņš; veiksmīga grima pielietojums, tēla individuālās krāsu gammas un stila veidošanas nozīme teātrī.
Biedrība „CĒSU TEĀTRIS” ar šo projektu vēlas palīdzēt Vidzemes amatierteātru aktieriem attīstīt skatuves izpausmes veidus caur vārdu, mūziku, darbību un vizuālo tēlu, stiprinot vidzemnieka identitāti un veidojot izpratni par teātra mākslu kā nemateriālā kultūras mantojuma sastāvdaļu, kā arī veicinot Vidzemes teātra spēlēšanas tradīciju turpināšanu. Amatiermāksla, tajā skaitā, amatierteātris savā pilsētā, pagastā un reģionā ir svarīga kultūras dzīves sastāvdaļa, tāpēc vietējiem teātra kolektīviem ne tikai jāveido mūsdienīga un daudzveidīga repertuāra politika, bet arī jāapzinās, ka viņi ir vietējās kultūras dzīves virzītāji, izrādot sabiedrībai ne tikai iestudētās izrādes, bet piedāvājot arī dažāda veida kultūras pasākumus. Lai amatierteātra kustību veiksmīgi saglabātu un popularizētu, nepieciešams pilnveidot ne tikai režisoru profesionālo kvalifikāciju (par ko rūpējas Latvijas Kultūras akadēmija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs), bet rīkot radošās meistarklases arī amatierteātru aktieriem, jo, darbojoties amatierteātros, strādājot pie konkrēta iestudējuma, pietrūkst laika un iespēju aktieru specifisko prasmju (runas, dziedāšanas, kustību, vizuālā tēla radīšanas u.c.) attīstībai un kopējo radošo treniņu nodarbībām. Mācīšanās darot – visefektīvākā mācīšanās forma, tāpēc projekta ietvaros iecerēts noorganizēt 25 – 30 Vidzemes amatierteātru aktieriem sešu dienu dienu (trīs divu dienu „bloki”- sešas stundas dienā) radošās darbnīcas, tā veidojot priekšnosacījumus personības pilnveidei, jaunu zināšanu apguvei un savstarpējai sadarbībai. Vidzemes amatierteātru aktierus aicinām pieteikties radošajām darbnīcām, rakstot e-pastā: cesuteatris PIE gmail PUNKTS com. Tā kā vietu skaits ierobežots, iespējams, ne visus varēsim aicināt uz radošajām darbnīcām. Ja būs liela interese, prejekts tikts turpināts citus gadus, lai šī iespēja – mācīties darot – tiktu dota ikvienam. Sekmīgas šī projekta realizēšanas gadījumā, projektu "SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK!” varētu attīstīt, piedāvājot izveidotās programmas citām amatieraktieru grupām Vidzemē un Latvijā, kā arī veidot nākotnē turpinājumu padziļinātai skatuves zinību apguvei.
Projekts „SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK!” tiek rīkots ar VKKF un Latvijas valsts mežu atbalstītās "Vidzemes kultūras programmas 2018" finansiālu atbalstu.
Informāciju sagatavojis: projekta vadītājs Jānis Gabrāns, gabjanis PIE inbox PUNKTS lv
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Lai turpinātu darbu pie vienotas bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanas Vidzemē, jūnija vidū uz tikšanos tika aicināti bioekonomikas jomu eksperti, tai skaitā nozarē strādājošie profesionāļi – uzņēmēji.
