.png)
|
Arhīva kalendārs
Katru gadu 26. augustā Lubānā ir Broņislavas dzejas diena, katru gadu dzejnieces veikumu un vērtības daudzina gan novada ļaudis, gan profesionāli mākslinieki. Arī šogad esam sagatavojuši kvalitatīvu programmu. Pirmā daļa 15:00 Gatavojoties Latvijas tīrradņa - dzejnieces un dziesminieces Broņislavas Martuževas (1924 – 2012) simtgadei un iedvesmojoties no radošā mantojuma un likteņgaitām, Broņislavas Martuževas fonds RAKSTĪTĀJA Madonas novada Indrānu pagasta "Dārziņos", dzejnieces mājvietas teritorijā, ir uzsācis BROŅISLAVAS DZEJAS DĀRZA veidošanu - ir atklāta Dzejas klēts, 2 Dzejas stropi un Spoguļvisrsmas slēptuve. Ar VKP 2021 programmas atbalstu īstenots mākslas un vides objekta “Broņislavas Martuževas rakstu akmeņi” 1. posms – tēlnieka Ģirta Burvja 3 laukakmeņu kompozīcija: Loga / krusta akmens (iedvesmojoties no dzejnieces iztēles par to, kāds varētu būt piemineklis Martuževu dzimtai), Rakstu rakstu akmens (veltījums brālim un līgavainim, kuri nepārnāca no kara) un Liepas akmens (veltījums zibens skartajai dižliepai un dzejai). 2023. gadā, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, tiek īstenots Rakstu akmeņu 2. posms, Broņislavas dzejas dārzu papildinot ar tēlnieka Ģirta Burvja veidoto vides objektu AUSTRAS KOKS un PRETOŠANĀS AKMENI. Turpinot 2021.gada veikumu, notiek autora stila un rokraksta tālāka attīstība, izmantojot tiešās kalšanas metodi plenērā, apvienojot oriģinālā sintēzē granīta un nerūsējoša tērauda materiālus un tehniku. Likteņgaitās un dzejā balstītie Rakstu akmeņi veido atvērtu auditoriju, kurā varam skatīt, lasīt, domāt, just. Akmens tēls kā pamatīguma simbols ierakstīts arī Martuževas dzejā. Tas arī ir ieguldījums Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras daudzveidības saglabāšanā, attīstībā un kvalitatīvas un daudzveidīgas mākslas un kultūras pieejamības paplašināšanā. PRETOŠANĀS AKMENS - veltījums Pretošanās kustībai un nacionālajiem partizāniem, Martuževas pretošanās dzejas transformācija akmens skulptūrā. Pārliecība, iekšēja brīvība, nepadošanās – Martuževas dzejas vērtības. Notikumi Ukrainā liecina, ka Maskavas vara nav kļuvusi maigāka, tāpēc jo vairāk ir pienākums liecināt un skaidrot, kas un kā ir noticis kādreiz arī pie mums. Taisnīgums to prasa. Moto ir partizāniem veltītā dzejoļa rindas: “Sirds nepanesa laimes šīs, / Viens pats pret miljoniem es cēlos” AUSTRAS KOKS – skulptūra / puzurs veido uz pagrīdē rokrakstā sakārtotā krājuma dzejnieces pašzīmētā tautas rakstu simbola trīsdimensionālu transformāciju Dzejas dārza vidē. Tai ir gan māksliniecisks, gan info zīmes raksturs – lūk, te ir BROŅISLAVAS DZEJAS DĀRZS! Uz plāksnēm autortehnikā iegravētās dzejas rindas aicinās izzināt tālāk. Rakstu akmeņi kvalitatīvi attīsta Broņislavas Martuževas piemiņas vietas un Vidzemes kultūras un mākslas daudzveidību, ir jauns pienesums mākslas un piemiņas saglabāšanas attīstībā. Broņislava Martuževa ir Latvijas lepnums, un arī Ģirts Burvis ar līdzšinējiem veikumiem ir apliecinājis savu nacionālo stāju un profesionālo varēšanu. Otrā daļa 16:00 Broņislavas dzejas dārzā uz Dzejas klēts terases
Broņislavas Martuževas dzejas klēts iesvētības notika 2018. gada 26.augustā. Noslēgumā īsi atskatīsimies uz piecos gados paveikto. Esiet laipni aicināti ierasties agrāk (sākot no 13:00), lai varētu nesteidzīgi iepazīties ar Dzejas klēti (un ierakstos ieklausīties arī dzejnieces balsī), Slēptuvi, Dzejas stropiem, Dzejas dārzu un tēlnieka Ģirta Burvja veidotajiem Rakstu akmeņiem. Šogad nav jāņem līdzi savi soliņi, ķeblīši vai sedziņas – pateicoties Madonas novada fonda, Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstam (LEADER projekta finansējums), varēsim piedāvāt sēdēt uz jauniem dārza soliem, vietu pietiks visiem! Lietus nebūs, bet lietusmētelīšus gan jāpaņem rezervē! IEEJA PAR VELTI. Broņislavas Martuževas fonds RAKSTĪTĀJA arvien ir pateicīgs par ziedojumiem. Šogad mērķziedojums veltīts Rakstu akmens kompozīcijas noslēgumam - AVOTA LĀSES akmens izveidošanai. Šis akmens ir veltījums Martuževas liriskajai dzejai, veido pieturas punktu tālākā apgaitā dārzā zem ozoliem. Dzejnieces spēja redzēt lielumu mazumā, dzīvības dzīsliņu sasaisti ar esamību, būt norisēs klātesošai un caur mazo ikdienas devumu veidot lielo pienesumu Visumam. Moto ir dzejas rindas: “Es avotā viju, es lāse tapu, / Es izritēju caur ceļmallapu.” Pasākuma laikā būs iespēja iegādāties izdevumus: Pasākumu atbalsta Madonas novada pašvaldība un Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programma 2023, organizē Broņislavas Martuževas fonds RAKSTĪTĀJA sadarbībā ar Lubānas apvienības pārvaldi. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja Broņislavas Martuževas fonda RAKSTĪTĀJA valdes priekšsēdētāja Anna Egliena t. 29337282
.
Rezidences pirmo dienu laikā studenti intervēja 36 Stāmerienas iedzīvotājus, izzinot viņu bērnības atmiņas, skolas laiku piedzīvojumus, darba gaitas un personīgās dzīves aspektus. Padziļināta uzmanība tika pievērsta visu šo atmiņu un pieredžu saistībai ar Stāmerienu un tās apkārtni, īpaši izceļot Stāmerienas pils lomu vietējo iedzīvotāju dzīvēs. Savāktais interviju materiāls audio failu un rakstisku transkripciju formātā būs nozīmīgs ieguldījums Gulbenes novadpētniecībā un mutvārdu vēstures saglabāšanā – visi savāktie materiāli būs pieejami tālākai pētniecībai un jaunrades darbu veidošanai, jo tie tiks nodoti glabāšanā Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejam, Gulbenes novada bibliotēkai un Stāmerienas pilij. Rezidences nedēļas laikā savāktais interviju materiāls jau tika izmantots pirmo jaunrades darbu veidošanā – topošie dramaturgi no LKA, atlasot daļu no dzīvesstāstiem, veidoja kopīgu divu stundu garu izrādi-performanci, ko jebkuram interesentam bija iespēja noskatīties 13. augusta pēcpusdienā Stāmerienas pilī un tās parkā. Studenti vairākkārt klausījās interviju audio failus, atlasīja sev interesējošos fragmentus, montēja skaņu celiņus un iedzīvināja stāstus, izmantojot austiņu verbatim estētiku. Stāmeriešu stāstus papildināja asprātīgi, emocionāli un meistarīgi veidoti studentu jaundarbi dažādās formās, sākot no dzejas, lugas fragmenta vai esejas, līdz pat repa skaņdarbam.
Kā atzīst studenti, lielākie ieguvumi rezidencē noteikti bija iespēja atklāt tik skaistu Latvijas vietu, iepazīt cilvēkus un uzzināt to, ko zina tikai vietējie, kā arī pavadīt laiku ar citiem Akadēmijas studentiem – sociologi varēja labāk iepazīt dramaturģijas studentu darba specifiku, un otrādi. Pavadītais laiks Stāmerienā bijusi ļoti vērtīga un negaidīti interesanta pieredze – studentiem tika radīti apstākļi intensīvam, kolektīvam, radošam prāta darbam. Rezidences laikā studentu pētniecības un mākslinieciskās jaunrades procesu atbalstīja LKA lektori Ance Kristāla un Jānis Balodis, kā arī dramaturģe un dzejniece Anna Belkovska. Sirsnīgs paldies visiem interviju dalībniekiem par atsaucību un dalīšanos savos stāstos! Informāciju sagatavoja:
. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Katru gadu Broņislavās Martuževas dzejas klēts dārzā notiek dzejas diena. Šogad pasākumam ir divas daļas: pirmajā tiks atklāts tēlnieka Ģirta Burvja veidotais vides objekts AUSTRAS KOKS un Rakstu akmeņu cikla ceturtais - PRETOŠANĀS AKMENS; otrajā daļā ar koncertprogrammu “Vēl mirkli padomā par mani…” uzstāsies Dita Lūriņa Egliena un Uldis Marhilevičs.
13. augustā noslēgusies Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) studējošo radošā rezidence Stāmerienā. Projektā “Dzīvie stāsti Stāmerienā” LKA “Kultūras socioloģijas un menedžmenta” un “Drāmas un teksta studiju” bakalaura studiju apakšprogrammu studenti septiņu dienu garumā iepazina vietējo iedzīvotāju dzīvesstāstus, fiksēja tos tālākai izpētei, kā arī daļu no stāstiem izmantoja par pamatu performances veidošanā.