Arhīva kalendārs

Mākslinieku apvienība “Orbīta” no 27. augusta līdz 3. septembrim rīkos minifestivālu “Mākslas vasara Strenčos”. Nedēļas garumā dažādās Strenču vietās būs skatāmi un klausāmi mākslas notikumi. Festivāls veltīts mākslinieciskai vērošanai un fiksācijai fotogrāfijā un skaņā. Programmā paredzēta vēsturiskajai Strenču fotodarbnīcai veltīta izstāde, kā arī skaņu mākslas instalācijas.

Centrālais “Mākslas vasaras Strenčos” notikums ir izstāde “Pirms nokrīt egle” – fotoizstāde kādreizējās Strenču fotodarbnīcas telpās Rīgas ielā 17 – ēkā, ko pirms vairāk nekā 100 gadiem cēlis nu jau leģendārais fotogrāfs Dāvis Spunde, kurš darbnīcā strādāja kopā ar fotogrāfa Konrāda Kraukļa ģimeni.

Strenču dokumentēšana jau iepriekš atradusies “Orbītas” mākslinieku redzeslokā – piemēram, fotogrāmatā “Stikla Strenči”; fotodarbīcas bēniņos uzglabātā Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija kopš 2021. gada iekļauta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā, un daļa no šīs kolekcijas apkopota sadarbībā ar Latvijas Fotogrāfijas muzeju “Orbītas” izdotajā un starptautiski godalgotajā fotogrāmatā “Stikla Strenči” (2019).

Izstāde “Pirms nokrīt egle” ir idejisks “Stikla Strenču” turpinājums – izstādes centrā ir kāds nesen uziets vēsturisks fotonegatīvs – Gaujas krastā krītoša egle, kas, izrādās, savulaik pārzīmēta uz auduma un Strenču fotostudijā izmantota kā fons neskaitāmām šajā studijā uzņemtajām fotogrāfijām. Izstādes kuratore Anna Volkova stāsta: “Strenču fotodarbnīcas ēka lielā mērā ir bijusi atbildīga par šīs fotokolekcijas likteņa pavērsieniem – kad 2004. gadā darbnīcai tika mainīts jumts, stikla plates nonāca Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Tagad nākamā remonta priekšvakarā, Dāvja Spundes mantinieks Viktors Gustsons telpas atvēlējis izstādei. Gatavojoties šim notikumam, darbnīcā atradām stikla negatīva plati ar krītošo egli, kuru pārzīmēta fona veidolā bijām manījuši daudzās Strenču fotodarbnīcas bildēs. Brīnišķīgā kārtā, kamēr pastāv krītošas egles attēls, egle nenogāzīsies – Strenču fotodarbnīcas meistari lieliski pārvaldīja šo fantastisko fotogrāfijas spēku!“

Izstādē būs aplūkojami grāmatā neiekļauti fotoattēli no Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcijas, fotodarbnīcā 2023. pavasarī atrasti objekti, kā arī fotogrāfa un apvienības “Orbīta” mākslinieka Vladimira Svetlova no fotonegatīviem veidots objekts, kas tapis minifestivāla programmā iekļautās Vladimira Svetlova un Armanda Andžes (“Baltic analog lab”) vadītās Strenču stikla plašu meistarklases laikā no meistarklases dalībnieku veidotajiem stikla negatīviem.

Pie fotodarbnīcas fasādes atradīsies vitrīna, kas ļaus digitāli ielūkoties darbnīcas telpās – nelielu izstādes daļu varēs aplūkot arī ārpus darbalaika un vitrīnas mājaslapā fotodarbnica.lv.

Tāpat arī “Mākslas vasarā Strenčos” būs apskatāmi uz apkārtējo vidi orientēti skaņu mākslas darbi, kas iezīmē “Orbītas” dalībnieka Artūra Puntes kūrētā projekta “Strenču sonifikācijas stacija” darbības sākumu. Tā, piemēram, festivālā būs apskatāma brīvdabas skaņu un gaismu instalācija “No ētera” (“Orbīta”), kā arī audioinstalācija “Gaujas manuports Nr. 1” (Artūrs Punte, Maksims Šenteļevs), kurā izmantoti lauka ieraksti un fragmenti no intervijām ar pieredzējušiem Gaujas plostniekiem.

3. septembrī, noslēdzot “Mākslas vasaru Strenčos” paredzēta tikšanās ar izstādes veidotājiem Annu Volkovu un Vladimiru Svetlovu, kā arī saruna ar Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāju Baibu Teteri.

Festivāls “Mākslas vasara Strenčos” iekļauts Valmieras novada kultūras attīstības programmā "Dinamiskā pilsēta". Liene Jakobsone, šīs programmas vadītāja, par Strenču mākslas nedēļu teic: “Laikmetīgu mākslas procesu attīstība Valmieras novadā ir "Dinamiskās pilsētas" programmas pamatā, tādēļ mūsu sadarbība ar "Orbītu' , viņu interese par Strenčiem, Dāvja Spundes studijas devumu un tā aktualizēšanu arvien jaunās formās ir liels ieguvums gan vietējiem iedzīvotājiem, gan nacionālajai un starptautiskajai kultūrtelpai kopumā.”

Iecerēts, ka festivāls kļūs par ikgadēju notikumu.

Atbalstītāji un sadarbības partneri: Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Valmieras novada pašvaldība, Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Strenču novada bibliotēka

Minifestivāla programma:

Izstādes atklāšana – 26. augustā plkst. 17.00

No 27. augusta līdz 3. septembrim izstādes darba laiks: 12.00–17.00

3. septembrī plkst. 15.00 – tikšanās ar izstādes veidotājiem; plkst. 17.00 – Strenču pilsētas bibliotēkā saruna ar Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāju Baibu Teteri

Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Sīkāka informācija: Zane Volkinšteine, “Orbītas” preses koordinatore, +371 29237810, orbita PIE orbita PUNKTS lv

.

Š.g. 20. augustā plkst. 12.00  Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā Vecpiebalgas “Vēveros” tiks svinēta “Piebalgas pumpenieku diena”, kurā varēs uzzināt par kādreiz tik aktuālo pumpenieka jeb pumpju meistara amatu, un notiks pēc autentiskiem paraugiem jaunizveidotā koka pumpja atklāšana.

Piebalgā, arī “Vēveros”, un cituviet Latvijā 19. gadsimta otrā pusē zemnieku sētās parādījās koka ūdens sūkņi (pumpji) un koka ūdensvadi. Turklāt koka pumpji tika uzstādīti ne tikai sētā pie akas, bet arī mājas virtuvē un kūtī – tieši pie lopu siles. Ar aku tos savienoja koka ūdensvadi, ko sauca par līnijām, un tie varēja būt pat 200 metrus gari. Pumpjus un koka ūdensvadus uzstādīja īpaši amata meistari, kurus Piebalgā dēvēja par pumpeniekiem. Līdz ar lauku elektrifikāciju 20. gs. 2. ceturksnī, kad aizvien biežāk priekšroka tika  dota moderniem sūkņiem, pumpenieku amata pratēji pakāpeniski izzuda.

Pēc foto un videomateriāliem “Vēveros” ir jaunizveidots koka pumpis, kādu to lietoja 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā. Pumpi radīja kokapstrādes meistars Rihards Vidzickis.

Piebalgas pumpenieku dienā un jaunā pumpja atklāšanas svētkos būs iespēja noskatīties arī dokumentālās filmas “Sakarības” un “Pēdējais Piebalgas pumpenieks”, kuras aizvadītā gadsimta septiņdesmitajos gados veidojuši Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja darbinieki. Viens no filmu autoriem Dr. hist. Mārtiņš Kuplais arī uzstāsies ar priekšlasījumu  “Ūdens lauku sētā”. Būs iespēja apskatīt pumpenieku darba rīkus un redzēt amata paraugdemonstrējumus.

Lai sekmētu pumpenieku amata prasmju un zināšanu saglabāšanu, praktizēšanu, dokumentēšanu, izpēti un popularizēšanu Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs īsteno Valsts kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstīto “Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programmas 2023” projektu “Piebalgas pumpenieku amats”. Projekta ietvaros ir apkopoti materiāli par pumpenieku amatu, sarūpēti nepieciešamie kokmateriāli un metāla detaļas, sagatavoti darbarīki, kā arī izgatavots un uzstādīts koka ūdens sūknis.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. 2024. gadā muzejs svinēs savu simtgadi. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs “Vēveri” Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta “Vītolnieki” jūras krastā Rucavas pagastā.

Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Tuvāka informācija: Līga Rimšēviča, Komunikācijas projektu vadītāja, 29422779

.