.png)
|
Arhīva kalendārs
Sarunās izkristalizējās vairāki aspekti, kuriem jāpievērš uzmanība: nepieciešams apzināt vēsturiskos punktus no arheoloģijas un valodniecības viedokļiem, kas saistās ar lībiešiem, galvenokārt Aizkraukles un Skrīveru teritorijās, kā arī citviet Aizkraukles novadā. Ir līdzšinēji apstiprinājumi tam, ka Aizkraukle bijusi galējais lībiešu punkts virzienā uz austrumiem no Rīgas. Tomēr interesanti, ka lībiešu vietvārdi sastopami arī vēl tālāk, piem., Kokneses pusē. Aizkraukles pilskalns ir kā izpētes centrālais objekts un jau tagad redzam kartē, ka vairāku mājvietu nosaukumi saistāmi ar lībiešu izcelsmi kā “Ķeļķi”, “Kalnķelķi”, “Ibeni”, “Urga”, “Karikstes” u.c. Plānots veikt vietvārdu skaidrojumu saistībā ar to vēsturisko izcelsmi. Tiks organizēti semināri Aizkrauklē par Daugavas lībiešu kultūrvēsturisko mantojumu un tā saglabāšanu, lai mūsu cilvēkiem sniegtu ieskatu šajās tēmās. Projekta rezultātā plānots izveidot topošās kultūrtūrisma programmas pamatbāzi- faktu kartējumu. Svarīgi konstatēt, ka ir liecības gan valodā, gan kultūrā, gan ainavā, kur atrodami lībiskie “nospiedumi”. Ņemot vērā kultūrvēsturiskā mantojuma izpētes aspektus no dažādu zinātnes nozaru skatu punktiem, projekta zinātnisko komandu veido pieredzējuši pētnieki:
Paldies Guntai Kļavai un Valtam Ernštreitam par sirsnīgo uzņemšanu! Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, Aizkraukles novada pašvaldība. Informāciju sagatavoja:
.
Šogad apmeklētājus priecēs Janas Egles smeldzīgā dzeja un Vecmāmiņas sakņu zupa, Andris Ogriņš ceps dzejnieka omleti un lasīs dzeju no sava jaunā krājuma, savukārt Elīna Bākule-Veira un Helēna Kozlova mūs lutinās ar sulīgu, garšīgu vistu un vēl sulīgāku dzeju un mūziku.
Pasākums ar iepriekšēju pieteikšanos – baiba.roze PIE cesunovads PUNKTS lv vai zvanot 25601677. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja:
Izcilībā un talanta izkopšanā ir jāiegulda liels un smags darbs, un tas nav izdarāms bez ģimenes atbalsta. Ģimene ir jaunā mākslinieka drošais plecs un stiprā klints, kura vienmēr ir līdzās, motivē un atbalsta, tādēļ šogad koncertu caurvija vadmotīvs ģimene, lai akcentētu tās vērtību un nozīmi ceļā uz mērķu un sapņu piepildījumu. Koncertā piedalījās Vidzemes mūzikas skolu audzēkņi - konkursu laureāti - no Alūksnes, Cēsīm, Dzērbenes, Limbažiem, Madonas, Rūjienas, Valkas, Valmieras un Vidzemes kamerorķestris. Koncertu diriģēja Artūrs Švarcbahs. Koncertā izskanēja dažādu instrumentu – alta, čella, fagota, flautas, klavieru, kokles, marimbas, vijoles spēle, kā arī solo dziedāšana un ērģeļu spēle. Daudzas aranžijas solo instrumentiem ar orķestri speciāli koncertam radījis Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogs un komponists Andris Riekstiņš.
Paldies koncerta atbalstītājiem: Vidzemes plānošanas reģionam, Valsts kultūrkapitāla fondam, Cēsu novada pašvaldībai, AS “Cēsu alus” un Ģimenes stādu audzētavai “Silavirši”. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja:
.
Galda spēle "Ceļo kopā ar brāļiem Kaudzītēm" ir kompakts un ērts risinājums, kā mācību stundās iespējams interesanti apgūt vielu. Tā sniegtu iespēju lietderīgi pavadīt brīvo laiku skolā, bibliotēkās, muzejā, rosinot interesi un popularizējot brāļu Kaudzīšu ieguldījumu latviešu literatūrā, Piebalgas kultūras un sabiedriskajā dzīvē. Vecpiebalgas vidusskolai sadarbībā ar Piebalgas muzeju apvienību "Orisāre" tika organizēta galda spēles "Ceļo kopā ar brāļiem Kaudzītēm" prezentācija svētkos "Vecpiebalga atver durvis" brāļu Kaudzīšu muzejā, kur interesenti tika iepazīstināti ar spēli. Kā arī galda spēles "Ceļo kopā ar brāļiem Kaudzītēm" prezentācija tika organizēta arī Vecpiebalgas pagasta bibliotēkā, kur pasākuma ietvaros galda spēles komplekti tika uzdāvināti Vecpiebalgas pagasta bibliotēkai, Piebalgas muzeju apvienībai "Orisāre", brāļu Kaudzīšu muzejam "Kalna Kaibēni", JIC "Balgas strops". Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja:
.
Festivālam ir tapusi vizuālā identitāte, to veido mākslinieks Atis Izands. Viņa mākslinieciskā ideja ir šāda “identitāte sastāv no stilizētiem elementiem, teātra spēles elementiem, kas atspoguļo gan dalībniekus, gan spēles vietu (skatuves), gan scenogrāfiju. Rādīt, runāt, just - vizuālajā identitātē parādās stilizētas acis, mute, rokas (rādīt, radīt, aplaudēt), ausis -vēlējos atspoguļot izrādes procesu un maņu mijiedarbību. Pārējie elementi domāti kā stilizēta skatuve/aizskatuve, (tāpēc arī ieviesu melno krāsu) priekškars.” Vairāk par festivāla norisēm:
Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja:
.
Jūlija un augusta pēdējo nedēļu nogalēs (28.-30. jūlijs; 25.-27. augusts) tika realizēts projekts “Amatu dienas Vēveros”. Projekta mērķis bija sekmēt ar Vidzemes vēsturisko zemi saistītu tradicionālo zināšanu un amatu prasmju saglabāšanu, praktizēšanu, dokumentēšanu, izpēti, popularizēšanu un pārnesi, kā arī tā integrāciju tūrisma aktivitātēs. Līdztekus tiks veicināta vietējās kopienas identitātes un kopīgo kultūrvēsturisko vērtību apziņa. Projekta aktivitātes norisinājās autentiski saglabātā vēsturiskā Piebalgas zemnieku - amatnieku sētu vidē, kas aktualizēja amatniecības prasmju nozīmību vietējās, Piebalgai raksturīgās, kultūrvides tradīciju saglabāšanā. Projekta ietvaros realizētajās meistardarbnīcās interesenti varēja apgūt dažādu tradicionālo amatu prasmju iemaņas un uzzināt informāciju par konkrēto amatu prasmju vēsturi un attīstību. Rezultātā tika īstenotas sekojošas meistardarbnīcas - keramikas, ādas apstrādes, izšūšanas, aubes darināšanas, rupjmaizes cepšanas, arheoloģisko un etnogrāfisko rotu kalšanas. Meistardarbnīcas vadīja Jaunpiebalgas lietišķās un tēlotājas mākslas studijas “Piebaldzēni” un Drabešu muižas Amatu mājas amatnieki. Savukārt amatu prasmes ieradās mācīties interesenti ne tikai no Piebalgas reģiona, bet arī no Smiltenes, Ikšķiles, Rīgas, Madonas u.c. Plašāks realizētā projekta atspoguļojums fotogrāfijās >> šeit. Otra projekta “Piebalgas pumpenieku amats” realizācijā aizsākās jau jūnijā, kad tika apkopoti materiāli par pumpenieku amatu. Projekta mērķis ir sekmēt pumpenieku amata prasmju un zināšanu saglabāšanu, praktizēšanu, dokumentēšanu, izpēti un popularizēšanu Jāatzīmē, ka tieši Vēveros savulaik ir fiksētas un izpētītas vairākas pumpenieku amata liecības - koka ūdens sūkņi (pumpji) un koka ūdensvadu caurules, kurus 19. gs. otrā pusē Vidzemē sāka ierīkot zemnieku sētās. Piebalgas kultūrvēsturiskajā apgabalā šī amata meistarus sauca par pumpeniekiem. Sākoties lauku elektifikācijai (20. gs. 2. ceturksnis), kad priekšroka pakāpeniski tiek dota moderniem sūkņiem, pumpenieku amata pratēji pakāpeniski izzuda. Par pumpenieku amatu un viņu izgatavotajām iekārtām Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja speciālisti pagājušā gadsimta 70. gados ir savākuši plašu materiālu klāstu, tomēr mūsdienu sabiedrībā par šāda amata pastāvēšanu zina vien retais.
“Piebalgas pumpenieku diena” Vecpiebalgas “Vēveros”. Publicitātes foto Jūlijā tik sagādāti nepieciešamie kokmateriāli un metāla daļas, lai varētu izgatavot un uzstādīt koka ūdens sūkni (pumpi). Augustā, pētot pumpenieku amatu un eksperimentējot, tika izgatavots un uzstādīts uz Kalna Vēveru akas koka ūdens sūknis. Projekta īstenošanu noslēdza Piebalgas pumpenieku dienas pasākums Vecpiebalgas Vēveros. Tās ietvaros dr. hist. Mārtiņš Kuplais populārzinātniskā lasījumā “Ūdens lauku sētā” sniedza ieskatu gan par pumpenieku amata vēsturi, gan ūdens apgādes attīstību. Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja noskatīties Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja dokumentālās “Sakarības” un “Pēdējais Piebalgas pumpenieks”, kā arī vērot un pašiem izmēģināt spēkus koka ūdens cauruļu izgatavošanā. Pumpenieku dienas ietvaros tika atklāts no jauna izgatavotais koka ūdens sūknis (pumpis), kura darbināšana īpašu prieku sagādāja gados jaunākajiem apmeklētājiem. Ieskats projekta realizācijas noslēguma pasākumā >> šeit. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Edgars Žīgurs.
Vakara sākumā operdziedātājs un festivāla Sansusī izveidotajs Armands Siliņš-Bergmanis kopā ar sitaminstrumentālistu Reini Tomiņu izpildīs kamermūzikas programmu, kur centrā būs Andra Dzenīša cikls “Mēra dziesmas” (2022. gads) un Alises Rancānes svaigi uzrakstītais “Lauka galā” (pirmatskaņojums). Vakara vidus daļā būs Sansusī mūziķu kautiņu turnīra spraigs pusfināls, kurā jau zināms, ka piedalīsies ērģelnieks Oskars Kalniņš un saksofonists Rūdolfs P. Rubenis. Vakaru noslēgs fiziskā līdzsvara apšaubīšana un izpēte Somijas laikmetīgā cirka trupas "Lumo company" izrādē "Fineline" (https://www.lumocompany.com/fineline), kurā piedalās arī latviešu pianists Ēvalds Lazarevičs. Vakara punkts uz “i” jeb ķirsītis – enerģijas izlāde 20 minūšu diskotēkā. Apmeklētājiem uz vietas būs iespējams iegādāties dzērienus bārā un, pieturoties pie Sansusī tradīcijām, stiprināties ar veģetārām un vegānām maltītēm. Biļetes iespējams iegādāties Sansusī mājaslapā šeit: https://sansusi.lv/events/sansusi-vakars-valmiera/. Sansusī vakari aizsākās Rīgā 2014. gadā, kad festivāla Sansusī organizatori vēlējās plašākai publikai parādīt, kas notiek Aknīstē augusta otrajā nedēļas nogalē. Līdz šim vakari vairākkārt notikuši Rīgā un Cēsīs, un tagad biedrība centīsies izveidot tradīciju, ka katru gadu tie notiek arī Valmierā. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, un Valmieras novada pašvaldība. Papildu informācija: Informāciju sagatavoja
.
Lai stiprinātu Dzejas dienu tradīcijas novadā muzeji vēlas radīt jaunu tradīciju, jauna formāta dzejas pasākumu Cēsu novadā, aicinot pieredzes bagātos dzejniekus, jaunos dzejniekus un dzejas lasītājus tikties Piebalgā, kur dzimuši un dzīvojuši neskaitāmi izcili literāti – prozaiķi, dzejnieki. Pasākums notiks divās daļās: 23. septembrī Pasākumā piedalīsies – dzejnieki - Sandra Ratniece, Inga Pizāne, Kaspars Zalāns, Dainis Deigelis, Alise Mētra, topošie dzejnieki no "Aicinājuma" un "Literārās Akadēmijas" – Evelīna Mūrniece, Anna Simina, Grēta Volkoviča, Viviāna Zariņa, Marta Brakanska, Anete Pulkstene, Elīza Eiduse, Leons Jūlijs Strupītis, meistarklases vadītāji: Krista Anna Belševica un Kristaps Vecgrāvis.
Pasākums ar iepriekšēju pieteikšanos – baiba.roze PIE cesunovads PUNKTS lv vai zvanot 25601677. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Baiba Roze
.
Oktobra pirmajā svētdienā organizējam tūrisma maršruta “Galastacija-Koknese” mobilās lietotnes testēšanas darbnīcu! Kur: satikšanās laukumā pie Kokneses dzelzceļa stacijas Kad: 1.oktobrī, plkst. 11:00 Kas notiks: Tev būs iespēja vienam no pirmajiem iziet visu lietotnes “Galastacija-Koknese” tūrisma maršrutu ar 20 apskates objektiem Koknesē kopā ar lietotnes izstrādājiem virtuālo tehnoloģiju uzņēmumu “Jinns” un biedrības “Pērses krasts” biedriem. Iepazīsim izveidoto stāstu un interaktīvās vēsturisko foto galerijas par katru no 20 apskates objektiem Koknesē. Gaidīsim ieteikumus un viedokļus par jaunās lietotnes pilotversiju. Noslēgumā baudīsim nelielas uzkodas, kafiju, tēju un sarunas Kokneses pilsdrupu priekšpilī. Pasākuma ilgums: 3-4 h. Maršruta garums ap 6 km. Pasākums bez dalības maksas. Aicināti piedalīties visi interesenti bez vecuma ierobežojuma. Pieteikšanās šeit: https://ej.uz/dum2 Vairāk informācijas: 22179143, misijakoknese PIE gmail PUNKTS com
Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Māra Bitāne
.
Mūziķi: Ansamblis izpilda viduslaiku un renesanses mūziku no visas Eiropas un Tuvajiem austrumiem. Mūziķi koncertos izmanto attiecīgā laikmeta tērpus un instrumentus, no kuriem daudzi ir pašu gatavoti. Publika tiek iesaistīta gan līdzi dziedāšanā, gan dejošanā. "Trakula" spēlējusi koncertos un festivālos Latvijā, Lietuvā, Somijā, Ungārijā, Vācijā, Čehijā. Ieeja par ziedojumiem ciematā pavasarī nodegušās ēkas atjaunošanai. Visi laipni aicināti! Uz tikšanos Rožkalnos! Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Kārlis Zemītis
.
Pasākuma programmā:
- Lībiešu valodas pēdas Ziemeļvidzemes vietvārdos, Valts Ernštreits, LU Lībiešu institūta vadītājs
Salacas lībiešu valodas ceļveža un Salacas lībiešu valodas dzejnieka Ķempju Kārļa grāmatas "Ērkyrdiz vīzd" ("Tuvības vārdi"/"Läheduse viisid") atvēršana. Koncerts "Kuolm randõ/Trīs krasti" mākslinieciskās vadītājas Elīnas Oses vadībā.
Konferenci organizē Vidzemes lībiskā kultūrtelpa sadarbībā ar LU Lībiešu institūtu. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, un Svētupes muižas komplekss. Informāciju sagatavoja: Lolita Ozoliņa
.
Šā gada projekta novitātes ir Dzērbenē dzimušā baltvācu mākslinieka/rakstnieka K.G.Grasa (1767–1814) vietas dokumentēšanas Eiropas skolas-stila izpēte un pielietošana, kā arī dalībnieku apvāršņa loka paplašināšanai - austrumu miniatūrglezniecības senās tradīcijas un mūsdienu dizains ar oriģinālgrāmatu skulptūru veidošanu. Mākslas aktivitātes ir balstītas Piebalgas kultūrvēsturiskās zemes daudzveidības izpētē un saglabāšanā, tās vērš uzmanību uz izmaiņām pakļauto lauku ainavu, izzūdošo tradicionālo arhitektūru ainavā, veicina dabas vērojumos un mākslinieku saskarsmē balstītu jaunrades attīstību, vieno reģionālo laikmetīgo mākslu ar amatniecību un rada cilvēku emocionālo labbūtību. Mūsdienu cilvēkiem, viens no svarīgākajiem pamatjautājumiem ir - Attiecības, Komunikācija, Emocijas (ko es jūtu?). No Bērklija Universitātes (1868/Kalifornija) pētījuma: Ilgu laiku ticis uzskatīts, ka mums ir tikai 6 emocijas, kuras ļoti ietekmē mūsu dzīvi - dusmas, nepatika, bailes, prieks, skumjas, pārsteigums, bet izrādās mums to ir 27! Vēl arī apbrīna, neveiklība, miers, apjukums, nepatika, nostalģija, līdzjūtība, šausmas un triumfs! Visas šīs emocijas ietekmē mūsu ilgmūžību. Negatīvas emocijas atzītas par bīstamākām pat par smēķēšanu! Mākslas valodai piemīt spēks, tā vieno, ar to var uzrunāt, iespaidot, noskaņot, pievērst uzmanību vietai, saglabāt, radīt cerības un jaunas iespējas sakārtot sevi un vidi ap sevi. Projekta laikā radītās skices, studijas, gleznas-ainavas, cilvēku portreti, zīmēti, gleznoti un fotografēti, kā arī dabas un otrreizējās pārstrādes materiālu papīrmākslas darbi – laiku dokumentējošas sajūtu oriģinālgrāmatas, skulptūras un mākslas lampas tiks eksponētas Projekta noslēguma izstādēs. Papīrmākslas sajūtu oriģinālgrāmatu izstāde ATVĒRUMS -2, Siguldas bibliotēkā, atklāšana 4.novembrī, tai sekos līdz pat gadumijai papīrmākslas, gaismas un mākslas lampu izstāde LU Botāniskā dārza Palmu mājā.
Projektu realizē Starptautiskās papīrmākslinieku asociācijas LAPMA biedres, grafiķe Ērika Māldere no Dzērbenes un tekstilmāksliniece Ērika Zutere no Mālpils, Latvijas Dizaineru savienības biedrs, dizainers Aigars Lenkevičs un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas topošā producente, māksliniece Emīlija Lenkeviča. Jau otro gadu projektam pievienojas grāmatu un ādas plastikas māksliniece Ilizane Grīnberga no Jelgavas un māksliniece/rakstniece Laima Kota, kas savu ikdienu vada Turcijā. NORISE
Mākslinieces Ilizanes Grīnbergas vadībā, lokot papīru, audumus un ādu, tika apgūti dažādi grāmatsiešanas un grāmatu skulptūru veidi, lai pilnveidotu papīrmākslinieku tālākās radošās prasmes un izpausmes. Lielisks, neaizmirstams papildinājums radošo ideju attīstīšanai bija Laimas Kotas, zem palielināmā stikla lupas vadītais Kaķa eksāmens. Pēc lekcijas par austrumu miniatūrglezniecības tradīcijām, kas gūtas tulkojot grāmatu no turku valodas un izcilu atvesto mākslas šedevru apskates, katrs dalībnieks gleznoja savu miniatūru 1,5x1,5cm formātā, izmantojot punktēšanas tehniku ar vissmalkāko otu. Šogad projekta dalībnieku vidū neticamā kārtā bija arī stārķis, kas ar traumētu kāju nokrita no jumta, tika izārstēts, apbrīnots par bezbailību, iesaukts par Judīti un izpelnījies galvenā modeļa statusu. Seminārdarbnīca Daba krāso, mākslinieces Ērikas Zuteres un Ērikas Mālderes vadībā, pēc lielā pieprasījuma notika divas reizes, dalībnieki pievērsās ekoprinta – augu atspiedumu veidošanai uz papīra un indigo – zilās krāsas izmantošanas improvizācijām. Paralēli minētajām nodarbībām tekstilmākslinieces Sandras Dzilnas vadībā tika apgūta vēl arī vaska batika un Ērikas Mālderes vadībā liets papīrs no otrreizējās pārstrādes papīrmasas, abakas šķiedras un rabarbermasas, pievienojot citus dabas materiālus. Radošās nedēļas noslēgumā no darbnīcās radītā un uzkrātā materiāla dizainera Aigara Lenkeviča un Ērikas Mālderes vadībā tika izveidoti gaismas ķermeņi- mākslas lampas. Daudz tika padarīts uz vietas, to varēja redzēt katras nodarbības noslēguma mirkļizstādē un vēl vairāk tika radītas mākslas darbu jaunās idejas, ko dalībnieki realizēs pārrodoties mājās, atceroties kopā pavadīto laiku un gatavojoties projekta gala izstādēm. Radošā dzīsla šogad turpinās 6.-8. oktobrī projekta 4. posmā notiks PLENĒRS. Tā laikā tiks gleznotas un dokumentētas ainavas, to izmaiņas un zūdošā Dzērbenes arhitektūra dabā, portretos studētas cilvēku emocijas, dzīvesstāsti un analizēts Piebalgas kods. Dalībnieki iepazīsies ar Dzērbenē dzimušā baltvācu mākslinieka/rakstnieka K.G.Grasa (1767–1814) darbiem un apmeklēs senāk gleznotās vietas, ar J.Slaidiņa Vectēva stāstiem par muižas laikiem un Cimdu Jettiņas gara spēku un nozīmīgumu. Dzērbene-Piebalgas vārti, ar savu ainavisko krāšņumu un debesu atspīdumu 32 ezeros jau izsenis ir pulcējusi māksliniekus, (piem., pie Juvera pulcējās VEF studijas mākslinieki, arī lauku mājās pie personībām Modra Tenisona un Māras Ķimeles. 2017.g. Dzērbenē tika izveidota Radošā māja MEMBERI, kas turpina tradīciju ap sevi pulcēt radošus cilvēkus. Rudens plenērā šogad piedalīties pieteikušies 38 Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Kino skolas topošie operatori, producenti un pedagogi: LKA AVM docente, studentu filmu producente Daiga Livčāne, operatori Uldis Jancis un Andrejs Verhoustinskis. Projekts pilda tilta funkciju, veicina mākslas novērtētāju, atbalstītāju auditorijas paplašināšanos, uz darboties gribošu profesionālu mākslinieku bāzes ar mākslas valodu iesaista un piesaista dažāda vecuma un interešu sabiedrības daļas, studējošo jaunatni, vasarnieku inteliģenci, ikvienu, kas meklē iesaistošas, laikmetīgas aktivitāšu formas. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Ērika Māldere
.
Izstādes centrālā ass griežas ap mākslinieku Māri Bišofu, kura īpašo rokrakstu atpazīst ļoti daudzi, bet kurš tomēr ir savrupnieks Latvijas mākslas ainā. Dzimis Rūjienā, vēlāk kļuvis par pasaules pilsoni, kura radošā trajektorija aptvērusi arī Izraēlu, Franciju un ASV, bet nu mākslinieks jau 20 gadus ir atgriezies un dzīvo Latvijā. Bišofs joprojām zīmē katru dienu, gan savos darbos paredzot nākotni, gan veidojot sarkasma un humora piesātinātus komentārus par aktuāliem notikumiem Latvijā un pasaulē. “Šodien es tās vairs nesaucu par karikatūrām – man vispār tas vārds riebjas. Karikatūristi nav izcili mākslinieki. Viņi visu mūžu zīmē vienu savu ķēmiņu. Mani darbi ir balstīti vēsturē, iepriekšējā mākslā. Neviens nestāv nost no iepriekšējās mākslas. Tā māksla krājas un veidojas,” tā par saviem darbiem saka pats Māris Bišofs. Izstādes kuratores Solvita Krese un Māra Žeikare aicinājušas astoņus māksliniekus – Ēriku Boži, Kasparu Groševu, Ernestu Kļaviņu, Agati Lielpēteri, Mariju Luīzi Meļķi, Ingrīdu Pičukāni, Krišu Salmani un Viviannu Mariu Stanislavsku – mijiedarboties ar Bišofa radošo praksi, veidojot jaunus mākslas darbus, kas papildinās urbāno telpu. Izstādē būs redzami arī Māra Bišofa darbi.
“Viņa mērķis ir atrast ačgārno un parādīt cilvēkiem, ja viņi paši to nespēj ieraudzīt. Bišofs provocē skatītāja ierasto pasaules uztveri. Kombinējot vairākas tēmas, rezultāts ir negaidīts, un Bišofs ir meistars, attīrot attēlu no visa liekā,” skaidro izstādes kuratore Solvita Krese. Paralēli zīmējumiem Bišofa darbos liela nozīme ir tekstam, ko mākslinieks izmanto. “Bišofa teksti ir kā atsperīga vārdu spēle, kurā atsauces uz mākslas vēsturi, šodienas aktualitātēm, ikdienas vērojumiem mijas ar biogrāfiskiem faktiem un personīgām pārdomām un liek skaļi smieties ne vienam vien lasītājam,” norāda Krese. Astoņiem uzaicinātajiem māksliniekiem dots visnotaļ sarežģīts uzdevums – iedvesmojoties no un mijiedarbojoties ar Māra Bišofa radošo darbību, radīt jaunus darbus, kas neļauj palikt vienaldzīgam. Kriša Salmaņa asprātīgā un ironiskā intervence uz Valmieras jaunās teātra ēkas jumta īsi un precīzi definēs kultūras darbinieku izjūtas, vērojot nozares ķibeles nekustamo īpašumu jomā, Ingrīda Pičukāne Bišofa zīmējumus pārskatīs no sievietes skatupunkta, Vivianna Maria Stanislavska pievērsīsies klimata krīzes sekām, bet Ēriks Božis Bišofa divdimensionālajos zīmējumos ietvertās absurdās situācijas pārvērtīs instalācijās pilsētvidē. To, kas slēpjas aiz elektrotīklu transformatoru būdiņas durvīm, iztēlosies un par nacionālās identitātes stereotipiem ironizēs Agate Lielpētere. Kaspara Groševa neiespējamo objektu līnijas pārvērtīsies telpiskos zīmējumos Bišofa stilā, bet Ernests Kļaviņš ar animācijas palīdzību pētīs to, kā sarežģīts zīmējums pārtop vienkāršā un ar cik līnijām pietiek, lai attēlotu autora sākotnējo ieceri. Savukārt Marija Luīze Meļķe pievērsīsies pavisam tradicionālam medijam un formātam – pamīšus ar Māra Bišofa zīmējumiem, viņas asprātīgās un poētiskās ilustrācijas, kurās māksliniece reaģē uz pasaules norisēm, regulāri tiks publicētas vietējā avīzē “Liesma”. Publiskā programma Ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu izstādes publiskā programma turpina LCCA misiju laikmetīgās mākslas notikumus padarīt pieejamus visdažādākajām sabiedrības grupām. Ar Latvijas Dabas fonda projekta Game On: Neļausim klimata pārmaiņām uzvarēt! atbalstu jau šī gada augustā un septembrī māksliniece Vivianna Maria Stanislavska strādāja Valmierā, iesaistot vietējos jauniešus mākslas darba idejas izstrādē un skiču veidošanā. Savukārt Ingrīda Pičukāne zīmējumu darbnīcā vairāku dienu garumā kopā ar Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņiem veidoja zīmējumus par dzimumu un sociālo lomu tēmu mākslā, kas būs daļa no topošās izstādes. Izstādes publiskā programma visa oktobra garumā ikvienam laikmetīgās mākslas interesentam piedāvās daudzveidīgas aktivitātes kopā ar izstādes māksliniekiem. Novembrī Valtera Dakšas izdevniecība izdos Māra Bišofa zīmējumu grāmatu “Māra Bišofa bilžu grāmata”, kurā apkopoti vairāk nekā 200 krāsaini Bišofa zīmējumi, kas tapuši visā viņa radošās darbības laikā. Iedzīvotāju un pilsētas viesu ērtībai, LCCA mājaslapā apmeklētājiem būs pieejama interaktīva karte, kurā būs atzīmēti visi vides objekti, kā arī izlasāmi to apraksti. Izstādi organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību. Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions, Valmiermuižas alus darītava, JCDecaux, akciju sabiedrība Latvijas Finieris, Latvijas Dabas fonds, SIA Vecpilsētas drukātava, laikraksts Liesma. Par mākslinieku Māris Bišofs ir Rūjienā dzimis latviešu mākslinieks un ilustrators, kurš 20. gs. 70. gados kopā ar ģimeni emigrēja uz ārzemēm. Guvis atzinību Izraēlā, kur publicētas viņa zīmējumu grāmatas “The Exhibition”, “Encounters” un “Sexercises”, Francijā, kur darbojās starptautiskajā mākslinieku centrā Cité Internationale des Arts, un vēlāk dzīvoja ASV. 2003. gadā Bišofs atgriezās Latvijā. Mākslinieka zīmējumi ir publicēti laikrakstos un žurnālos The Washington Post, The New York Times, The Wall Street Journal, The Boston Globe, Jediot Achronot, Ha Aretz, Rolling Stone u. c. 2015. gadā viņš veidoja vizuālo noformējumu 12. Baltijas Starptautiskajai mākslas triennālei Viļņā. Ir izdotas vairākas M. Bišofa darbu grāmatas, kā arī notikušas personālizstādes Izraēlā, Vācijā, Beļģijā, ASV un Latvijā. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Papildu informācijai: Krista Luīze Priedīte Liene Jakobsone
.
Grāmatā lasāms bijušā lizumnieša Jura Zaķa pētījums par V. Zvaigznīša dzīvesgājumu, kā arī V. Zvaigznīša dzejas un prozas darbu izlase, fragmenti no dienasgrāmatām, viņa tēlniecības darbu fotogrāfijas. 7. oktobrī plkst. 14.00 Lizuma pagasta “Kalaņģos” notiks grāmatas atvēršanas pasākums, kā arī tēlniecības darbnīca ar tēlnieku Ivaru Drulli. Izbraukšana no Gulbenes plkst. 12.30. Paredzēts kopīgs transports – lūgums pieteikties, jo vietu skaits ierobežots. Ap plkst. 13.00 īss piemiņas brīdis Vilim Zvaigznītim Lizuma pagasta Sila kapos. Pēc tam, pa ceļam uz “Kalaņģiem”, piestāsim pie Gosupes velna – vienas no V. Zvaigznīša zināmākajām skulptūrām. Plkst. 14.00 grāmatas atvēršanas pasākums, pastaiga pa V. Zvaigznīša takām, kā arī tēlniecības meistardarbnīca ar Ivaru Drulli. Tā kā meistardarbnīcā varēs darboties noteikts dalībnieku skaits, lūgums pieteikties, zvanot: 64471460, vai rakstot: inese.kaleja PIE gulbenesbiblioteka PUNKTS lv Grāmata būs pieejama digitālā formātā Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālo objektu pārvaldības sistēmā (DOM), kā arī Latvijas un latviešu literatūras vortālā literatura.lv.
Organizē: Gulbenes novada bibliotēka. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja:
. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Ar Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātās un administrētās “Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programmas 2023” projektu konkursa finansiālu atbalstu Aizkraukles novada Kultūras pārvalde uzsākusi projekta “Daugavas lībiešu pēdas Aizkrauklē” īstenošanu. 30. augustā LU Lībiešu institūtā tikās zinātnieku darba grupa, lai kopīgi izdiskutētu projekta mērķus un uzdevumus, aktivitāšu saturu, secību un kvalitātes jautājumus.
E. Veidenbauma muzejs “Kalāči” aicina uz otro projekta "Dzejas dienu tradīciju stiprināšana Cēsu novadā" notikumu – Dzejas un sarunu kafejnīca “Un vēders – dievs visaugstākais”. Dzejas un sarunu kafejnīca ir jauna, citāda formāta Dzejas dienu pasākums, kurš ir interesants gan apmeklētājiem, gan dzejniekiem. Pasākumā dzejnieki gatavo kādu no savām iecienītajām receptēm, aktiera Mārtiņa Liepas vadībā noris sarunas par ēdienu, dzīvi, vērtībām, sabiedrību, literatūru un saldajā tiek lasīta dzeja, muzicēts.
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību 27. augustā Koncertzāles “Cēsis” Lielajā zālē organizēja Vidzemes reģiona mūzikas skolu talantīgāko audzēkņu un konkursu laureātu koncertu “Vidzemes Talanti”.
Vecpiebalgas vidusskola ir realizējusi "Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programmas 2023" Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstīto projektu "Galda spēle "Ceļo kopā ar brāļiem Kaudzītēm"".
Pavisam drīz Limbažos jau 17. reizi notiks starptautiskais amatierteātru festivāls “Spēlesprieks”, kura šī gada moto un nosaukums - “Teātris ar un bez robežām”. Festivāls notiks no 15.-17. septembrim ar 14 Latvijas amatierteātru un vieskolektīvu no Dānijas un Gruzijas piedalīšanos. Dalībniekiem, limbažniekiem un pilsētas viesiem būs iespējas 3 dienās noskatīties 16 dažādas izrādes (skatīt programmu), baudīt festivāla atklāšanas un noslēguma pasākumus, kā arī doties izzinošā pastaigā pa pilsētas nozīmīgākajām vietām, ko veidos teatrāli apspēlēta 800-gades vēstures taka “Krēsli”.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs lauku ekspozīcijā Vecpiebalgas Vēveros šovasar realizēja divus Valsts kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona “Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programmas 2023” ietvaros atbalstītus projektus.
Pirmā rudens mēneša viducī, 16. septembrī, Valmieras ūdens bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijā (Grīšļu ielā 6) notiks Sansusī vakars kā ierasts trijās kārtās ar ķirsīti. Programmā gan kamermūzika un mūziķu kautiņu pusfināls, gan cirks no Somijas un 20 minūšu diskotēka. Teritorija apmeklētājiem tiks atvērta jau no plkst. 16.00, pirmais priekšnesums plkst. 17.00.
Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs “Kalna Kaibēni” sadarbībā ar E. Veidenbauma muzeju “Kalāči” aicina uz trešo projekta "Dzejas dienu tradīciju stiprināšana Cēsu novadā" notikumu – “Dzejas nakts pie Brāļiem Kaudzītēm”.
Viens no biedrības “Pērses krasts” aktuālajiem darbiem ir mobilās lietotnes "Galastacija KOKNESE" izstrāde. Lietotnes pilotversija sniedz iespēju doties interaktīvā pastaigās maršrutā, kur ar paplašinātās realitātes funkciju lietotājs var iegūt informāciju par apskates objektiem Koknesē. Lietotnē esam apkopojuši attēlus un informāciju par esošajiem un zudušajiem Kokneses vēsturiskajiem objektiem.
Aicinām uz pirmo Vidzemes lībiskās kultūrtelpas starptautisko konferenci "Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vērtības - aktuālais un atklātais", 14. oktobrī no plkst. 14:00 - 18:30, Svētupes muižas kompleksā.
Cēsu novada Dzērbenes Radošajā mājā MEMBERI vairākos posmos vasarā un rudenī tiek realizēts ikgadējais projekts DABA RADA-2023. Savstarpēji saistītu mākslas seminārdarbnīcu cikls ar kultūrvēsturiskas nozīmes izglītojoša satura aktivitātēm, ar praktisku darbošanos dabā un jaunu prasmju apgūšanu notiek sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un IAPMA - Starptautisko papīrmākslinieku asociāciju, atbalsta VKKF un Vidzemes vēsturisko zemju kultūras programma.
7. oktobrī Valmierā tiks atklāta Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētā izstāde “Pretrunu pilns zīmējums ar gaišredzības iezīmēm”, kurā astoņi Latvijas mākslinieki reflektē par un mijiedarbojas ar Māra Bišofa daiļradi. Līdz 10. novembrim izstāde būs skatāma Valmieras pilsētvidē – no ēku sienām un jumtiem līdz pat veikalu plauktiem.
Atzīmējot neparastā lizumnieša, literāta un tēlnieka Viļa (Vilhelma) Zvaigznīša 110. dzimšanas dienu, Gulbenes novada bibliotēka izdevusi grāmatu “Dzejnieks no Dieva žēlastības – VILIS ZVAIGZNĪTIS dzejā, mākslā un dzīves ceļos”. Izdot grāmatu bijis Viļa Zvaigznīša mūža sapnis, kas viņa dzīves laikā tā arī nav īstenojies.