.png)
|
Arhīva kalendārs
Šā gada projekta novitātes ir Dzērbenē dzimušā baltvācu mākslinieka/rakstnieka K.G.Grasa (1767–1814) vietas dokumentēšanas Eiropas skolas-stila izpēte un pielietošana, kā arī dalībnieku apvāršņa loka paplašināšanai - austrumu miniatūrglezniecības senās tradīcijas un mūsdienu dizains ar oriģinālgrāmatu skulptūru veidošanu. Mākslas aktivitātes ir balstītas Piebalgas kultūrvēsturiskās zemes daudzveidības izpētē un saglabāšanā, tās vērš uzmanību uz izmaiņām pakļauto lauku ainavu, izzūdošo tradicionālo arhitektūru ainavā, veicina dabas vērojumos un mākslinieku saskarsmē balstītu jaunrades attīstību, vieno reģionālo laikmetīgo mākslu ar amatniecību un rada cilvēku emocionālo labbūtību. Mūsdienu cilvēkiem, viens no svarīgākajiem pamatjautājumiem ir - Attiecības, Komunikācija, Emocijas (ko es jūtu?). No Bērklija Universitātes (1868/Kalifornija) pētījuma: Ilgu laiku ticis uzskatīts, ka mums ir tikai 6 emocijas, kuras ļoti ietekmē mūsu dzīvi - dusmas, nepatika, bailes, prieks, skumjas, pārsteigums, bet izrādās mums to ir 27! Vēl arī apbrīna, neveiklība, miers, apjukums, nepatika, nostalģija, līdzjūtība, šausmas un triumfs! Visas šīs emocijas ietekmē mūsu ilgmūžību. Negatīvas emocijas atzītas par bīstamākām pat par smēķēšanu! Mākslas valodai piemīt spēks, tā vieno, ar to var uzrunāt, iespaidot, noskaņot, pievērst uzmanību vietai, saglabāt, radīt cerības un jaunas iespējas sakārtot sevi un vidi ap sevi. Projekta laikā radītās skices, studijas, gleznas-ainavas, cilvēku portreti, zīmēti, gleznoti un fotografēti, kā arī dabas un otrreizējās pārstrādes materiālu papīrmākslas darbi – laiku dokumentējošas sajūtu oriģinālgrāmatas, skulptūras un mākslas lampas tiks eksponētas Projekta noslēguma izstādēs. Papīrmākslas sajūtu oriģinālgrāmatu izstāde ATVĒRUMS -2, Siguldas bibliotēkā, atklāšana 4.novembrī, tai sekos līdz pat gadumijai papīrmākslas, gaismas un mākslas lampu izstāde LU Botāniskā dārza Palmu mājā.
Projektu realizē Starptautiskās papīrmākslinieku asociācijas LAPMA biedres, grafiķe Ērika Māldere no Dzērbenes un tekstilmāksliniece Ērika Zutere no Mālpils, Latvijas Dizaineru savienības biedrs, dizainers Aigars Lenkevičs un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas topošā producente, māksliniece Emīlija Lenkeviča. Jau otro gadu projektam pievienojas grāmatu un ādas plastikas māksliniece Ilizane Grīnberga no Jelgavas un māksliniece/rakstniece Laima Kota, kas savu ikdienu vada Turcijā. NORISE
Mākslinieces Ilizanes Grīnbergas vadībā, lokot papīru, audumus un ādu, tika apgūti dažādi grāmatsiešanas un grāmatu skulptūru veidi, lai pilnveidotu papīrmākslinieku tālākās radošās prasmes un izpausmes. Lielisks, neaizmirstams papildinājums radošo ideju attīstīšanai bija Laimas Kotas, zem palielināmā stikla lupas vadītais Kaķa eksāmens. Pēc lekcijas par austrumu miniatūrglezniecības tradīcijām, kas gūtas tulkojot grāmatu no turku valodas un izcilu atvesto mākslas šedevru apskates, katrs dalībnieks gleznoja savu miniatūru 1,5x1,5cm formātā, izmantojot punktēšanas tehniku ar vissmalkāko otu. Šogad projekta dalībnieku vidū neticamā kārtā bija arī stārķis, kas ar traumētu kāju nokrita no jumta, tika izārstēts, apbrīnots par bezbailību, iesaukts par Judīti un izpelnījies galvenā modeļa statusu. Seminārdarbnīca Daba krāso, mākslinieces Ērikas Zuteres un Ērikas Mālderes vadībā, pēc lielā pieprasījuma notika divas reizes, dalībnieki pievērsās ekoprinta – augu atspiedumu veidošanai uz papīra un indigo – zilās krāsas izmantošanas improvizācijām. Paralēli minētajām nodarbībām tekstilmākslinieces Sandras Dzilnas vadībā tika apgūta vēl arī vaska batika un Ērikas Mālderes vadībā liets papīrs no otrreizējās pārstrādes papīrmasas, abakas šķiedras un rabarbermasas, pievienojot citus dabas materiālus. Radošās nedēļas noslēgumā no darbnīcās radītā un uzkrātā materiāla dizainera Aigara Lenkeviča un Ērikas Mālderes vadībā tika izveidoti gaismas ķermeņi- mākslas lampas. Daudz tika padarīts uz vietas, to varēja redzēt katras nodarbības noslēguma mirkļizstādē un vēl vairāk tika radītas mākslas darbu jaunās idejas, ko dalībnieki realizēs pārrodoties mājās, atceroties kopā pavadīto laiku un gatavojoties projekta gala izstādēm. Radošā dzīsla šogad turpinās 6.-8. oktobrī projekta 4. posmā notiks PLENĒRS. Tā laikā tiks gleznotas un dokumentētas ainavas, to izmaiņas un zūdošā Dzērbenes arhitektūra dabā, portretos studētas cilvēku emocijas, dzīvesstāsti un analizēts Piebalgas kods. Dalībnieki iepazīsies ar Dzērbenē dzimušā baltvācu mākslinieka/rakstnieka K.G.Grasa (1767–1814) darbiem un apmeklēs senāk gleznotās vietas, ar J.Slaidiņa Vectēva stāstiem par muižas laikiem un Cimdu Jettiņas gara spēku un nozīmīgumu. Dzērbene-Piebalgas vārti, ar savu ainavisko krāšņumu un debesu atspīdumu 32 ezeros jau izsenis ir pulcējusi māksliniekus, (piem., pie Juvera pulcējās VEF studijas mākslinieki, arī lauku mājās pie personībām Modra Tenisona un Māras Ķimeles. 2017.g. Dzērbenē tika izveidota Radošā māja MEMBERI, kas turpina tradīciju ap sevi pulcēt radošus cilvēkus. Rudens plenērā šogad piedalīties pieteikušies 38 Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Kino skolas topošie operatori, producenti un pedagogi: LKA AVM docente, studentu filmu producente Daiga Livčāne, operatori Uldis Jancis un Andrejs Verhoustinskis. Projekts pilda tilta funkciju, veicina mākslas novērtētāju, atbalstītāju auditorijas paplašināšanos, uz darboties gribošu profesionālu mākslinieku bāzes ar mākslas valodu iesaista un piesaista dažāda vecuma un interešu sabiedrības daļas, studējošo jaunatni, vasarnieku inteliģenci, ikvienu, kas meklē iesaistošas, laikmetīgas aktivitāšu formas. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Ērika Māldere
.
Izstādes centrālā ass griežas ap mākslinieku Māri Bišofu, kura īpašo rokrakstu atpazīst ļoti daudzi, bet kurš tomēr ir savrupnieks Latvijas mākslas ainā. Dzimis Rūjienā, vēlāk kļuvis par pasaules pilsoni, kura radošā trajektorija aptvērusi arī Izraēlu, Franciju un ASV, bet nu mākslinieks jau 20 gadus ir atgriezies un dzīvo Latvijā. Bišofs joprojām zīmē katru dienu, gan savos darbos paredzot nākotni, gan veidojot sarkasma un humora piesātinātus komentārus par aktuāliem notikumiem Latvijā un pasaulē. “Šodien es tās vairs nesaucu par karikatūrām – man vispār tas vārds riebjas. Karikatūristi nav izcili mākslinieki. Viņi visu mūžu zīmē vienu savu ķēmiņu. Mani darbi ir balstīti vēsturē, iepriekšējā mākslā. Neviens nestāv nost no iepriekšējās mākslas. Tā māksla krājas un veidojas,” tā par saviem darbiem saka pats Māris Bišofs. Izstādes kuratores Solvita Krese un Māra Žeikare aicinājušas astoņus māksliniekus – Ēriku Boži, Kasparu Groševu, Ernestu Kļaviņu, Agati Lielpēteri, Mariju Luīzi Meļķi, Ingrīdu Pičukāni, Krišu Salmani un Viviannu Mariu Stanislavsku – mijiedarboties ar Bišofa radošo praksi, veidojot jaunus mākslas darbus, kas papildinās urbāno telpu. Izstādē būs redzami arī Māra Bišofa darbi.
“Viņa mērķis ir atrast ačgārno un parādīt cilvēkiem, ja viņi paši to nespēj ieraudzīt. Bišofs provocē skatītāja ierasto pasaules uztveri. Kombinējot vairākas tēmas, rezultāts ir negaidīts, un Bišofs ir meistars, attīrot attēlu no visa liekā,” skaidro izstādes kuratore Solvita Krese. Paralēli zīmējumiem Bišofa darbos liela nozīme ir tekstam, ko mākslinieks izmanto. “Bišofa teksti ir kā atsperīga vārdu spēle, kurā atsauces uz mākslas vēsturi, šodienas aktualitātēm, ikdienas vērojumiem mijas ar biogrāfiskiem faktiem un personīgām pārdomām un liek skaļi smieties ne vienam vien lasītājam,” norāda Krese. Astoņiem uzaicinātajiem māksliniekiem dots visnotaļ sarežģīts uzdevums – iedvesmojoties no un mijiedarbojoties ar Māra Bišofa radošo darbību, radīt jaunus darbus, kas neļauj palikt vienaldzīgam. Kriša Salmaņa asprātīgā un ironiskā intervence uz Valmieras jaunās teātra ēkas jumta īsi un precīzi definēs kultūras darbinieku izjūtas, vērojot nozares ķibeles nekustamo īpašumu jomā, Ingrīda Pičukāne Bišofa zīmējumus pārskatīs no sievietes skatupunkta, Vivianna Maria Stanislavska pievērsīsies klimata krīzes sekām, bet Ēriks Božis Bišofa divdimensionālajos zīmējumos ietvertās absurdās situācijas pārvērtīs instalācijās pilsētvidē. To, kas slēpjas aiz elektrotīklu transformatoru būdiņas durvīm, iztēlosies un par nacionālās identitātes stereotipiem ironizēs Agate Lielpētere. Kaspara Groševa neiespējamo objektu līnijas pārvērtīsies telpiskos zīmējumos Bišofa stilā, bet Ernests Kļaviņš ar animācijas palīdzību pētīs to, kā sarežģīts zīmējums pārtop vienkāršā un ar cik līnijām pietiek, lai attēlotu autora sākotnējo ieceri. Savukārt Marija Luīze Meļķe pievērsīsies pavisam tradicionālam medijam un formātam – pamīšus ar Māra Bišofa zīmējumiem, viņas asprātīgās un poētiskās ilustrācijas, kurās māksliniece reaģē uz pasaules norisēm, regulāri tiks publicētas vietējā avīzē “Liesma”. Publiskā programma Ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu izstādes publiskā programma turpina LCCA misiju laikmetīgās mākslas notikumus padarīt pieejamus visdažādākajām sabiedrības grupām. Ar Latvijas Dabas fonda projekta Game On: Neļausim klimata pārmaiņām uzvarēt! atbalstu jau šī gada augustā un septembrī māksliniece Vivianna Maria Stanislavska strādāja Valmierā, iesaistot vietējos jauniešus mākslas darba idejas izstrādē un skiču veidošanā. Savukārt Ingrīda Pičukāne zīmējumu darbnīcā vairāku dienu garumā kopā ar Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņiem veidoja zīmējumus par dzimumu un sociālo lomu tēmu mākslā, kas būs daļa no topošās izstādes. Izstādes publiskā programma visa oktobra garumā ikvienam laikmetīgās mākslas interesentam piedāvās daudzveidīgas aktivitātes kopā ar izstādes māksliniekiem. Novembrī Valtera Dakšas izdevniecība izdos Māra Bišofa zīmējumu grāmatu “Māra Bišofa bilžu grāmata”, kurā apkopoti vairāk nekā 200 krāsaini Bišofa zīmējumi, kas tapuši visā viņa radošās darbības laikā. Iedzīvotāju un pilsētas viesu ērtībai, LCCA mājaslapā apmeklētājiem būs pieejama interaktīva karte, kurā būs atzīmēti visi vides objekti, kā arī izlasāmi to apraksti. Izstādi organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību. Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions, Valmiermuižas alus darītava, JCDecaux, akciju sabiedrība Latvijas Finieris, Latvijas Dabas fonds, SIA Vecpilsētas drukātava, laikraksts Liesma. Par mākslinieku Māris Bišofs ir Rūjienā dzimis latviešu mākslinieks un ilustrators, kurš 20. gs. 70. gados kopā ar ģimeni emigrēja uz ārzemēm. Guvis atzinību Izraēlā, kur publicētas viņa zīmējumu grāmatas “The Exhibition”, “Encounters” un “Sexercises”, Francijā, kur darbojās starptautiskajā mākslinieku centrā Cité Internationale des Arts, un vēlāk dzīvoja ASV. 2003. gadā Bišofs atgriezās Latvijā. Mākslinieka zīmējumi ir publicēti laikrakstos un žurnālos The Washington Post, The New York Times, The Wall Street Journal, The Boston Globe, Jediot Achronot, Ha Aretz, Rolling Stone u. c. 2015. gadā viņš veidoja vizuālo noformējumu 12. Baltijas Starptautiskajai mākslas triennālei Viļņā. Ir izdotas vairākas M. Bišofa darbu grāmatas, kā arī notikušas personālizstādes Izraēlā, Vācijā, Beļģijā, ASV un Latvijā. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Papildu informācijai: Krista Luīze Priedīte Liene Jakobsone
. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Cēsu novada Dzērbenes Radošajā mājā MEMBERI vairākos posmos vasarā un rudenī tiek realizēts ikgadējais projekts DABA RADA-2023. Savstarpēji saistītu mākslas seminārdarbnīcu cikls ar kultūrvēsturiskas nozīmes izglītojoša satura aktivitātēm, ar praktisku darbošanos dabā un jaunu prasmju apgūšanu notiek sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un IAPMA - Starptautisko papīrmākslinieku asociāciju, atbalsta VKKF un Vidzemes vēsturisko zemju kultūras programma.
7. oktobrī Valmierā tiks atklāta Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētā izstāde “Pretrunu pilns zīmējums ar gaišredzības iezīmēm”, kurā astoņi Latvijas mākslinieki reflektē par un mijiedarbojas ar Māra Bišofa daiļradi. Līdz 10. novembrim izstāde būs skatāma Valmieras pilsētvidē – no ēku sienām un jumtiem līdz pat veikalu plauktiem.