.png)
|
Arhīva kalendārs
Ir cilvēki, kuri nedrīkst zust no ļaužu piemiņas. Viens no tādiem ir Vilis Zvaigznītis – ar daudziem talantiem apveltīts, neparasts, dziļi inteliģents lizumnietis. Nākamajām paaudzēm mantojumā viņš ir atstājis daudzas skulptūras un literārus sacerējumus, laikabiedri viņu atceras kā apburošu un erudītu stāstītāju ar izkoptu valodu, kā vietējo gidu un izvadītāju bēru ceremonijās. Tēlnieks, literāts, pēc izglītības inženieris-ķīmiķis Vilis (Vilhelms) Zvaigznītis dzimis Lizumā 1913. gada 8. martā. Skulptūrās Vilis nereti izmantojis latviešu tautas pasaku velna tēlu. Zināmākā Viļa Zvaigznīša velna skulptūra ir Gosupes velns. Viļa mūža sapnis bija kļūt par dzejnieku, publicēt savus dzejoļu krājumus. Kaut atzīti literāti atbalstīja viņa centienus un darbus, laiku un apstākļu sakritības dēļ grāmata tā arī netika izdota. Arvien mazāk paliek to cilvēku, kuri viņu atceras, viņa literārie darbi joprojām nav apkopoti un publicēti.
Skulptūra “Gosupes velns”. Publicitātes foto Ļoti novērtējami ir bijušā lizumnieša Jura Zaķa centieni saglabāt Viļa piemiņu un darbus. Juris ir rūpīgi studējis Viļa dienasgrāmatas, pārrakstījis viņa literāro darbu manuskriptus un apkopojis pētījumā, savijot vienotā stāstījumā laikmeta liecības ar fragmentiem no Viļa dienasgrāmatām. Grāmatā, izvērtējot un atlasot no iepriekš atšifrētajiem Viļa rokrakstiem, tiks iekļauti arī dažādu posmu un dzejas formu darbi, fragmenti no dienasgrāmatām, viņa tēlniecības darbu fotogrāfijas. Grāmatas iespiešanu nodrošinās izdevniecība “Sava grāmata”. Septembrī paredzēti grāmatas atvēršanas svētki Lizuma pagasta “Kalaņģos”. Svētku ietvaros, rodot iedvesmu Viļa Zvaigznīša skulptūrās, paredzēta arī tēlniecības meistardarbnīca ar tēlnieku Ivaru Drulli. Rudenī tiks veikta arī grāmatas fragmentu lasījumu audio ierakstīšana. Lai popularizētu grāmatu un padarītu to pieejamāku plašākam sabiedrības lokam, grāmata būs pieejama Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālo objektu pārvaldības sistēmā (DOM). Pateicamies visiem, kuri iesaistījušies grāmatas tapšanā – gan ar atmiņu stāstiem un fotogrāfijām, gan pārskatot, izvēloties un sakārtojot krājumam Viļa literāros darbus!
Vilis Zvaigznītis 20. gs. 50. – 60. gados. Publicitātes foto “Visa viņa būtība bija pārņemta ar dzeju. Ir saglabājies liels skaits melnrakstu un uzmetumu iecerētiem darbiem. Lielai daļai uz lapas malām atzīmēts ne vien rakstīšanas datums un pulksteņa laiks, bet arī vieta, kur tas noticis. Te redzams, ka vārsmas ir pierakstītas gan vēlās nakts stundās, gan mostoties nakts vidū, gan agros rītos. Tās radušās Pārgaujas silāja viršu laukā, mežā, pļavā, siena šķūnī, Lejpļavā siena pļaujas rīta cēlienā, Robežkalnā, atpūtas namiņā, Velēnas dzirnavās, kapos, Tirzas ceļā, dienai lietainai tumstot, silā pie Adulītes, Lizuma krustceļa sardzes būdiņā, teiksmainās Azandas līčos... Dzeja ar viņu ir vienmēr un visur. Iemīļoti ir klejojumi pa mežiem ar sēņu grozu uz rokas, kad klusumā atveras dvēsele un raisās domas [..]” (fragments no grāmatas) Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja:
.
Projekta īstenošanas mērķis ir sekmēt ar Vidzemes vēsturisko zemi saistītu tradicionālo zināšanu un amatu prasmju saglabāšanu, praktizēšanu, dokumentēšanu, izpēti, popularizēšanu un pārnesi, kā arī tā integrāciju tūrisma aktivitātēs. Līdztekus tiks veicināta vietējās kopienas identitātes un kopīgo kultūrvēsturisko vērtību apziņa. Projekta aktivitātes norisināsies autentiski saglabātā vēsturiskā Piebalgas zemnieku - amatnieku sētu vidē, kas aktualizēs amatniecības prasmju nozīmību vietējās, Piebalgai raksturīgās, kultūrvides tradīciju saglabāšanā. Projekta ietvaros divu nedēļu nogalēs (28. - 30. jūlijs un 25. - 27. augusts) norisināsies Piebalgas amatnieku meistardarbnīcas. Meistardarbnīcās interesenti varēs apgūt dažādu tradicionālo amatu prasmju iemaņas un uzzināt informāciju par konkrēto amatu prasmju vēsturi un attīstību. Plānots realizēt sekojošas meistardarbnīcas - keramikas, ādas apstrādes, izšūšanas, aubes darināšanas, rotu kalšanas un rupjmaizes cepšanas.
Foto autors: E. Žīgurs JŪLIJĀ
- no plkst. 11:00 – 15:00 izšūšanas meistardarbnīcā dalībnieki apgūs monogrammu izšūšanas tehniku. (Darbnīcas dalībnieki var ņemt līdz savus lina dvielīšus, uz kuriem veikt izšūšanu, arī uz vietas būs pieejami lina audumi.) Darbnīcu vadīs zīmola “Baltie darbi” meistare Ilze Prūse; - no plkst. 15:00 – 17:00 rupjmaizes cepšanas meistardarbnīcā varēs iepazīsies ar rupjmaizes cepšanas tradīcijām un prasmēm, kā arī degustēt Virolvēveru melnajā virtuvē (rovī) ceptu rupjmaizi. Darbnīcu vadīs LTMS “Piebaldzēni” amatniece Vita Žīgure; AUGUSTĀ
- no plkst. 11:00 – 15:00 aubes darināšanas darbnīca, kurā dalībnieki izgatavos Vidzemei atbilstošas sievu aubes. Darbnīcu vadīs zīmola “Baltie darbi” meistare Ilze Prūse; - no plkst. 15:00 – 17:00 rupjmaizes cepšanas meistardarbnīcā varēs iepazīsies ar rupjmaizes cepšanas tradīcijām un prasmēm, kā arī degustēt Virolvēveru melnajā virtuvē (rovī) ceptu rupjmaizi. Darbnīcu vadīs LTMS “Piebaldzēni” amatniece Vita Žīgure; Dalība meistardarbnīcās iepriekš jāpiesaka. (Vietu skaits ierobežots.) Pieteikšanās un papildu informācija: e-pasts: edgars.zigurs PIE brivdabasmuzes PUNKTS lv; tel.: 29181219 (Edgars Žīgurs). Aicināts ikviens Piebalgas un Vidzemes kultūrvēsturiskās telpas kopienas iedzīvotājs, kas vēlas iegūt plašāku priekšstatu par Piebalgas un Vidzemes vēsturiskajiem amatiem, stiprināt identitāti un kultūrvēsturisko vērtību apziņu. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavojis: projekta vadītājs Edgars Žīgurs.
.
Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: projekta vadītāja Zane Innuse.
.
Kvarteta nosaukums ir alūzija par Rīgas lidostai piešķirto starptautisko kodu. Kvartets atzīmē savu 30. jubileju, jo satikās 1993. gadā profesora Jāņa Maļecka kameransambļa klasē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Tagad kvarteta mūziķi ir pazīstamu Eiropas orķestru mākslinieki, taču ik gadu satiekas Latvijā, lai iestudētu un atskaņotu jaunas koncertprogrammas. Koncertā piedalās: Programmā: Ieeja par ziedojumiem. Tā kā vietu skaits ierobežots, apmeklētāji lūgti obligāti jāpieteikt savu dalību līdz 27.jūlijam, e-pasts olerumuiza PIE gmail PUNKTS com. Pieteikumā norādīt - RIX klavieru kvartets, Vārds Uzvārds un dalībnieku skaits.
Publicitātes foto Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, Valmieras novada pašvaldība un biedrība "Oleru muiža". Informāciju sagatavoja:
.
Plkst. 17.00 sāksies seminārs par latviešu tautas mūzikas instrumentiem. Par tiem stāstīs, tos rādīs un to skanējumu demonstrēs izcilais tautas mūzikas instrumentu būvnieks Eduards Klints. Eduarda prasmīgās rokas spēj uzburt visdažādākās stabules, taures un flautas, dūdas, kokles, pūšļa vijoles, ģīgas un celma bungas. Teju katrā tautas muzikantu saietā atradīsies kāds viņa darināts mūzikas instruments. Ja senos aprakstos tiktu uziets neparasts instruments, kas ticis spēlēts Latvijas teritorijā, Eduards noteikti mēģinātu to izgatavot. Plkst. 18.30 sāksies niedru stabuļu meistardarbnīca, kurā meistara Eduarda Klinta vadībā ikviens interesents varēs mācīties izgatavot ganu niedru stabuli. Plkst. 19.30 danči folkloras kopas "ABRA" (Eduards Klints, Dagnija Pārupe, Audars Klints un Tālis Karlsons) vadībā. Deju pauzēs darbosies Brīvā skatuve. Ikviens ir aicināts nospēlēt vienu, divas dziesmas vai dejas no savas ģimenes etniskā mantojuma. Dziesmas var būt jebkurā valodā, bez prasmju un spēju ierobežojuma. Aicinām uzvilkt tautastērpu un izbaudīt Etnonakti!
Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja:
.
Sētas saimnieki aicina satikties pagātnei ar tagadni caur lielformāta fotogrāfijām, atspoguļojot sētas pārvērtības laika ritumā vairāku gadu garumā. Unikāla satikšanās "Pūt vējiņi" filmai ar "Vilkaču mantinieci". Aktieru Ģirta Jakovļeva, Esmeraldas Treimanes (bijusī Ermale), Zanes Jančevskas, Jāņa Paukštello, Daces Everss stāsti un atmiņas par filmēšanās laiku, kad etnogrāfiskā sēta "Ielīcas" bija abu šo filmu filmēšanās laukums. Aktrises Z. Jančevskas stāstījums par lībiešu valodas, tradīciju un paražu atspoguļošanu pēc režisora Gunāra Cilinska norādēm filmā "Vilkaču mantiniece", jo tieši lībiete ienāk Vilkaču sētā un lībiešu dziesmu izpildījums kokles pavadījumā. Alsungas suitu sievu jaudīgais dziedājums ar intriģējošiem atmiņu stāstiem par filmēšanās laiku "Pūt vējiņos", kuras filmēšanās laikā ansamblis tieši ieguva savu nosaukumu, atspoguļos savu neparasto kultūrvidi un identitāti, kura ir veidojusies, pateicoties katoļu baznīcas ietekmei un latviešu, lībiešu, poļu un vācu kultūru mijiedarbībai. TDA Dzintariņš un Deju kolektīvs “Madara” sniegs koncertprogrammu, atspoguļojot tautas dejas dažādību dažādos Latvijas novados. Stāstnieka un dziesminieka Kārļa Kazāka koncertprogramma, kur sēļi satiksies ar kurzemniekiem, kur latgaļi satiksies ar vidzemniekiem, lībieši ar čigāniem, sniedzot iespēju apmeklētājiem satikties ar Latvijas kultūrām, valodām, dialektiem, izloksnēm un ieraugot pašam sevi, apzinoties savu identitāti. Visas dienas garumā amatnieku un mākslinieku tirgošanās. Organizējot kārtējo ikgadējo pasākumu, visi kopā palīdzam uzturēt un saglabāt Latvijas kultūru turpmākām paaudzēm, veicinot dažādību kultūras pasākumu norisēs Vidzemē.
Ieeja par ziedojumiem. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.
Informāciju sagatavoja:
.
Ja gribi, tu arī to vari! Māksliniece Emīlija Lenkeviča aicina vērot apkārtni un ar zīmuli, otu un krāsām dokumentēt apkārt esošos cilvēkus, lietas un vietas, paplašināt apkārtnes uztveri un gūt ieskatu skicēšanas kustībā pasaulē un Latvijā. Projekta nākamās aktivitātes paredzētas augustā, informācijai iespējams sekot līdzi Facebook kontā Memberi. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Ērika Māldere, projekta "Daba rada-2023" vadītāja
.
Inga Meldere un Miko Hincs izstādē nodarbosies ar krāsu pigmentu iegūšanu no dabas materiāliem, laika gaitā atvērtas darbnīcas formātā tos izmantojot “Baltā kuba” audekla gleznojumiem. Hincs ir Vācijā dzimis somu mākslinieks, kurš dzīvo un strādā Helsinkos, viņa miniatūru formātā veidotie darbi izstādīti gan daudzviet Somijā, gan Baltijas valstīs. Arī latviešu māksliniece Inga Meldere rezidē Helsinkos, savos darbos detalizēti un smalkjūtīgi pētot dažādas glezniecības prakses un metodes. Heli Lāksonena ir somu dzejniece, kas raksta dienvidrietumu somu valodas dialektā. Latviski līdz šim iznākušas grāmatas "Kad gos smei", "Piec ait kalns", "Soul. Burkans. Undens" un "Paņēmi manu sirdi no plaukta". Tās visas latviski atdzejojis Guntars Godiņš, izmantojot Vidzemes piekrastes lībisko izloksni – lasījumā abi uzstāsies kopā. Tam sekos Siensliena jeb Klāva Kalnača koncerts – viņš zināms arī kā grupu “Nielslens Lielsliens” un “Židrūns” solists, kurš dažādu muzikālu ansambļu ietvaros rakstījis dziesmas gan ar Lāksonenas, gan Godiņa tekstiem. Lasījuma un koncerta sākums paredzēts plkst. 17.00, izstāde apskatāma visas dienas garumā. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, biedrība "Lauska" un "Frame Finland". Aktuālā informācija par pasākumu: ŠEIT. Informāciju sagatavoja: Daina Zalāne, biedrība "Lauska"
.
Viduslaiku gaisotne Ērģemes pils pagalmā atdzims 14.00 dienā, kur apmeklētājus sagaidīs īsta viduslaiku goda sardze.Par īpašām viduslaiku aktivitātēm rūpēsies vēstures izpētes un rekonstrukciju klubs “Rodenpoys” un Uģis Urtāns. Apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar šķēpa un bultas mešanas tehniku, kā arī iesaistīties savstarpējā sacensībā šajās disciplīnās, iegūstot titulu “Ērģemes šķēps” un “Ērģemes bulta”. Pasākumā būs iespēja degustēt īstu viduslaiku ēdienu pēc izraudzītas receptes, piedalīties dažādās radošajās darbnīcās, iepazīt viduslaiku amatnieku darbu, kā arī redzēt kauju un zobencīņu paraugdemonstrējumus. Pēcpusdienā apmeklētājiem tiks demonstrētas zobencīņas un divkauju paraugdemonstrējumi. Starplaikos atjaunotajā pils tornī būs iespēja tikties ar arheoloģi Ilzi Mālkalnieti, kura pastāstīs par vēstures liecībām pils teritorijā arheoloģisko izrakumu laikā, kā arī iespēja klausīties Ērģemes bibliotēkas vadītājas Līgas Kondratjevas pasaku lasījumus pils tornī par bruņiniekiem un princesēm, kā arī darboties radošajās darbnīcās. Pasākuma laikā par maksu būs iespēja pielaikot viduslaiku tērpus un baudīt tajos svētkus veselas stundas garumā (cenas no 2-5 eiro), kā arī iegādāties vidulaiku tērpus savā īpašumā. Ir plānots, ka pasākumu kuplinās mājražotāju un amatnieku tirdziņš, kā arī tiks piedāvātas izjādes zirga mugurā. No pulksten 19.30 Ērģemes pils pagalmā būs dzirdama post-folk grupas “Dzilnas” uzstāšanās, kura ne tikai dziesmās, bet arī dejās pratīs izkustināt Ērģemes pils viesus. Ieeja pasākumā no 14.00-19.00 bez maksas. No pulksten 21.00 sāksies svinību muzikālā daļa, kurā ieeja būs par maksu. Ap plkst 21.00 uz skatuves kāps enerģijas pilna turbo-folk grupa “Oranžās Brīvdienas”, bet pēc tam tradicionālo zaļumballi ieskandinās grupa “The Farmers” ar mūziķi Mārtiņu Jātnieku. Pusnaktī par godu pils skaistajai jubilejai apmeklētājus priecēs "Fire-Show studio" uguns šovs.
Aicinām sekot līdzi informācijai Valkas novada pašvaldības mājaslapā www.valka.lv, kā arī Turnas tautas nama un Ērģemes pagasta Facebook kontos.
Informāciju sagatavoja:
.
Valmiermuižas parkā “Valmiermuižas etnomūzikas festivāla’23” ietvaros 15. jūlijā plkst. 15.30–16.20 notiks somu dzejnieces Heli Lāksonenas un Guntara Godiņa dzejas lasījumi, muzikālais pavadījums – Aleksandrs Maijers. Heli Lāksonena ir somu dzejniece, kas raksta dienvidrietumu somu valodas dialektā. Latviski līdz šim iznākušas grāmatas "Kad gos smei", "Piec ait kalns", "Soul. Burkans. Undens" un "Paņēmi manu sirdi no plaukta" (2020. gadā) – krājums, kurā publicēti 15 Aleksandra Čaka un 15 Lāksonenas atbildes dzejoļi Čakam dienvidrietumu dialektā. Tos latviski atdzejojis Guntars Godiņš, izmantojot Vidzemes piekrastes lībisko izloksni. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Daina Zalāne, biedrība "Lauska"
.
Lai trako zaļums un skan gaiss!
Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja:
.
Pasākuma norise no 11:00 līdz 22:00. Bezmaksas ieeja. Pasākumu atbalsta Cēsu novada pašvaldība, Vidzemes plānošanas reģions un Valsts kultūrkapitāla fonds. Festivāla programma 11:00 – 19:00 14:00 – 16:00 17:00 – 19:00 19:00 – 22:00 20:00 – 21:00 Pasākuma programma tiek nemitīgi pilnveidota, tāpēc visai aktuālākajai informācijai sekojiet līdzi festivāla Facebook lapā. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja:
.
Vēstures izpētes un rekonstrukcijas kluba “Rodenpoys” dalībnieki apmeklētājiem sniegs iespēju aplūkot bruņinieka telti un tajā esošo inventāru. Ieejot vienkārša karavīra teltī, ikviens varēs uzzināt, kā viduslaikos karavīri īsināja laiku un uzspēlēt kādu no senajām galda spēlēm. Viduslaiku pavārmākslu varēs iepazīt, nogaršojot, pārgājiena apstākļiem atbilstošā lauka virtuvē gatavotu, īpašo viduslaiku zupu. Jau no rīta ikviens varēs sākt vingrināties loka šaušanā un šķēpa mešanā, jo pēcpusdienā šajās disciplīnās notiks sacensības, kurās veiklākie iegūs īpašās svētku balvas. Sacensības, kurās pieteiksies dalībnieki, notiks trīs grupās - dāmu, vīru un bērnu. Aktīvākos dalībniekus, kuri izmēģinās šķēršļu joslu pārvarēšanu, ietērpušies vieglā kājnieku bruņojumā, gaida balvas no kluba “Rodenpoys”. Pilskalnā darbosies dažādu seno amatu pratēji - podnieks, audējs, kokamatnieks, pinējs, kalējs u.c. Pacietīgākie, piepalīdzot meistariem, varēs iesaistīties priekšmetu izgatavošanā no dažādiem materiāliem kā senatnē - dzintara, kaula, ādas, vilnas, niedrēm. Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja ne tikai vērot un iemēģināt roku dažādu amatu prasmēs, bet arī apgleznot miniatūrus koka vairodziņus ar autentiskām krāsām. Darbnīcas vadītāja demonstrēs un stāstīs par krāsu iegūšanas metodēm un veidiem viduslaikos. Svētku laikā būs vērojami arī burvju mākslinieka priekšnesumi un Limbažu leļļu teātra izrādes. Pilskalnā varēs satikt arī īpašos viesus no Hanzas pilsētām - Anklamas (Vācija), Tartu ( Igaunija), Kokneses (Latvija), kā arī Limbažu sadraudzības pilsētas Lietuvā - Paņevežas. Pirmo reizi Limbažos savas prasmes demonstrēs Vetselinas bīskapa pils ļaudis no Igaunijas. Sarkanajā teltī jūs pacienās ar cietoksnī darināto garšvielu vīnu un ingvera cepumiņiem, bet bērni varēs uzmeistarot miniatūru katapultu, kā arī darināt rokassprādzītes vai piekariņus no ādas sloksnītēm. Svētki pilskalnā norisēs “Vidzemes vēsturisko zemju kultūras programmas 2023” projektu konkursa projekta “Senie amati- viduslaiku reālijas Limbaužu viduslaiku pilskalnā” ietvaros, ar Limbažu novada, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes Plānošanas reģiona finansiālu atbalstu. Dalību sacensībās lūdzam iepriekš pieteikt limbazu.muzejs PIE limbazunovads PUNKTS lv vai pa telefonu 64070632 vai 26023491 Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.
Meistarklases, kā ierasts, vadīs Latvian Voices dalībnieki, īpašu vērību piešķirot tādiem tematiem, kā radošums, mēģinājumu un iedziedāšanās process, skatuves brīvība, balss veselība, ķermeņa, prāta un balss savstarpējā harmonija. Īpašs akcents tiks likts uz vīrieša balsi. Arī visi festivāla viesmākslieki un vieslektori šogad ir vīriešu balss īpašnieki: mūziķis un dziedātājs Shipsea; elpas un balss treneris Arturas Burke; dziedātāji no vokālajām grupām Midnight Five (Latvija) un ManSound (Ukraina), kuri dalīsies ar savu profesionālo skatījumu un personisko pieredzi ansambļu dziedāšanā.
Festivāla ietvaros notiks vairāki vokālās mūzikas koncerti: 17.augustā, plkst.19:00, Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā festivālu ar solo uzstāšanos atklās daudzpusīgi radošā personība- Shipsea. Viņš ir darbojies neskaitāmos, žanriski daudzveidīgos projektos, tai skaitā bijis vokālās grupas Cosmos dalībnieks. Shipsea unikālais balss tembrs un diapozons apvienojumā ar viņam raksturīgo, eksperimentālo oriģinālmūzikas stilu, spēj aizkustināt klausītājus gan Latvijā, gan ārpus tās. 18.augustā tradiconālo A Cappella Nakti ar brīvdabas koncertu “Akustika” pagalmā plkst.20:00 atvērs vokālā grupa Midnight Five. Grupā dzied pieci jauni, profesionāli mūziķi- Rīgas Doma kora skolas absolventi-, kuri turpina izglītoties skatuves mākslās, un savu dzīves ceļu jau ir cieši savijuši ar koru un vokālo ansambļu mūziku. Grupas repertuārā atrodams gan džezs, gan popmūzika, gan folklora, gan citi vārdā nenosaukti stili. Vakara turpinājumā par a cappella noskaņām rūpēsies DJ Straume. 19.augustā Valmieras Kultūras centrā plkst.18:00 sāksies festivāla Noslēguma koncerts divās daļās. Pirmajā daļā uz skatuves kāps festivāla rīkotāji - Latvian Voices - un visi šī gada meistarklašu dalībnieki. Koncerta otrajā daļā uzstāsies grupa Mansound no Ukrainas. Vokālais sekstets ir dibināts Kijivā 1994.gadā, un 2001.gadā All American Entertainment Awards apbalvošanas ceremonijā ManSound bija nominēti kā labākā vokālā grupa. Neraugoties uz kara apstākļiem, grupa nav pārstājusi savu skatuves darbību, tādējādi vēršot pasaules uzmanību uz Ukrainā notiekošo. Latvian Voices ir viena no vien dažām profesionālajām a cappella grupām Baltijā. Ņemot vērā šī mūzikas žanra mazpazīstamību, Latvian Voices sadarbībā ar Valmieras pilsētu ir izvirzījuši mērķi ik vasaru iepazīstināt klausītājus ar a cappella mūzikas daudzveidību un aktualitātēm pasaulē, nodrošinot kvalitatīvus pašmāju mākslinieku un ārzemju grupu koncertus, kā arī rīkojot iedvesmojošas meistarklases a cappella praktizētājiem. Festivāls norisinās dažādās šarmantās Valmieras lokācijas vietās, atklājot šī reģiona un vasaras sezonas burvību. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Papildu informācijai, lūdzu, sazinieties: Zane Johansone, Latvian Voices menedžere/ festivāla producente, +371 26437054, concerts PIE latvianvoices PUNKTS lv
Muzikālais spektrs būs gana plašs - no neordināras akadēmiskās mūzikas, līdz izsmalcinātam progmetālam, no klasiska ārtroka, līdz modernam džezrokam un meditatīvam postrokam. Darbosies divas skatuves – viss muzikālais “smagums” gulsies uz lielās, bet mazajai atvēlēti muzikāli eksperimenti, mūzikas skolu audzēkņu performances, “jam” sesijas un ambientās nakts harmonijas. Kaut arī festivāla galvenais akcents likts tieši uz skaņu mākslu, nav aizmirsts arī par citām mūzām – literatūru un vizuālo mākslu.
Lielā skatuve: “Akvalande”, “Advanced Blue”, “Āres”, “Baltā Klints”, “Chairmen”, Egils Leimanis, “Eklektika”, “Fonoplane”, “Mattergy”, “Mother”, Reinis Jaunais & Daniele Mammarella, “Trio Metamorfoze” Mazā skatuve: Oskars Upenieks, “jam” sesija Stoney Keys vadībā u.c. Tēlotājmāksla: iluzionists Toms Felkers Dzeja un proza: Alise Mētra, Elīna Rībena, Elīna Žagare, Madara Gruntmane Vizuālā māksla: Andris Dukurs, Lola, Valters Kiršteins u.c. Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Ģirts Rozentāls, 26224251 un Rihards Adovičs, 28691692, progausis PIE gmail PUNKTS com
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Izzinot Viļa Zvaigznīša daudzpusīgo personību un daiļradi, kā arī atzīmējot viņa 110. dzimšanas dienu, Gulbenes novada bibliotēka gatavo izdošanai grāmatu “Dzejnieks no Dieva žēlastības – VILIS ZVAIGZNĪTIS dzejā, mākslā un dzīves ceļos”. Grāmatā būs lasāms novadnieka Jura Zaķa pētījums par V. Zvaigznīša dzīvesgājumu, kā arī V. Zvaigznīša dzejas un prozas darbu izlase.
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā Vecpiebalgas Vēveros sāksies jauns pasākumu cikls “Amatu dienas Vēveros”. Jūlija nogalē, no 28.-30. jūlijam, būs iespēja apgūt keramikas trauku, ādas apstrādes un monogrammu izšūšanas mākslu, bet augusta nogalē, no 25.-27. augustam, aubes darināšanas, arheoloģisko rotu kalšanas un rupjmaizes cepšanas prasmi. Amatu dienas notiks Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātās un administrētās “Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programmas 2023” ietvaros.
Suntažos pirmo reizi no 7. -15. jūlijam norisināsies koktēlniecības simpozijs “Ķirmis” ar Latvijas Mākslas akadēmijas studējošo un absolvējušo tēlnieku dalību. Mākslinieku darbam varēs sekot līdzi visas nedēļas garumā. Pēc koktēlniecības simpozija, pie Suntažu kultūras nama tiks eksponētas 6 mākslinieku skulptūras, kas būs apskatāmas 2 nedēļas un 15. jūlijā kļūs par Suntažu pagasta svētku “SUNTAŽIEM 800” sastāvdaļu.
29. jūlijā plkst. 18.00 Oleru muižā skanēs RIX klavieru kvarteta vasaras kamermūzikas koncerts. Klavieru kvartets RIX ir profesionālajā mūzikas vidē augsti novērtētu, dažādās pasaules malās dzīvojošu latviešu mūziķu vienība – četru draugu un domubiedru grupa.
Sestdien, 22. jūlijā, Ērmaņu muižā tiks izdejota ikgadējā Danču Etnonakts. Danču vadošie mūziķi – folkloras kopa "ABRA" no Līgatnes.
"Satikšanās Ielīcās" šogad piedāvās jau ceturto gadu vienu skaistu dienu etnogrāfiskajā sētā “Ielīcas”, atverot durvis izzinošam, pozitīvam, aizraujošam pasākumam, un vienlaikus dos iespēju viesiem redzēt unikālu Ziemeļvidzemes zemnieku sētu, kura atspoguļo 300-400 gadu ilgu latviešu tautas celtniecības attīstības periodu.
Šī gada 15. un 16. jūlijā no plkst. 10.00 Dzērbenes radošajā mājā "Memberi" ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu notiks ikgadējā projekta "Daba rada-2023" 2. daļa - skicēšanas seminārdarbnīcas "Cilvēki portretos" un "Pasaule skicē".
16. jūlijā plkst. 17.00 Drustos, "Savvaļā", uzstāsies somu dzejniece Heli Lāksonena, viņas atdzejotājs Guntars Godiņš un dziesminieks Siensliens, tāpat tad tiks atklāta Ingas Melderes un Miko Hinca kopīgā izstāde, kas veidota radošās darbnīcas formā.
2023. gada 29. jūlijā Ērģemes pagastā, atdzimstot Livonijas karapulka nometnēm un viduslaiku aurai, tiks svinēta Ērģemes pils 700 gade. Šogad šīs svinības tiks rīkotas ar Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts kultūrkapitāla fonda un Valkas novada pašvaldības finansiālu atbalstu, pulcējot kopā vietējās kopienas, Latvijas pilsētu un Dienvidigaunijas ļaudis.
Jau pavisam drīz – 21. jūlijā Gaujienā sāksies radošā mūzikas nometne “Vītolēni”! Tiks iestudēts repertuārs koncertiem Vītolsvētkos un organizēts darbīgs atpūtas laiks. 2023. gadā nometne būs īpaša. Tiks svinēta 20 gadu jubileja! Uz svinībām aicināti arī bijušie VĪTOLĒNI, lai satiktos, dalītos atmiņās un kopā muzicētu.
“Papīrfabrikas Festivāls” ir harmoniskā dzīvesstila festivāls, kas 12. augustā notiks vēsturiskās Līgatnes papīrfabrikas pagalmā. Pasākums aizvedīs brīvdabas garšu un kosmisku skaņu pasaulē, jēgpilnās sarunās un diskusijās par aktuālām tēmām. Radošās darbnīcas noderīgu prasmju apgūšanai un talantu atklāšanai, mākslas izstādes, ekskursijas pa vēl neatklātiem papīrfabrikas nostūriem, mājražotāju un bio tirgus, unikālā koncepta “Garā galda svinības” un vēl daudz citas aktivitātes un iniciatīvas, kas ļaus satikt gan jaunus domu biedrus, gan arī pašiem sevi.
5. augustā, kā ierasts pilsētas svētku laikā, Limbažu pilskalnā ikviens varēs veikt simbolisku ceļojumu uz iepriekšējiem gadsimtiem - tāpat kā pirms 600-700 gadiem, šeit blēs kazas, tiks cirptas aitas, mazgāta vilna un veikti citi, senatnē bieži, bet mūsdienās reti veicami darbi.
Šī gada 17.-19. augustā Valmieru ar vasaras meistarklasēm un septīto a cappella mūzikas festivālu pieskandinās vokālā grupa Latvian Voices. Festivāls ik gadu pulcē ansambļu dziedātājus, mūziķus, pedagogus, individuālos interesentus un a cappella mūzikas cienītājus.
Jau otro vasaru pēc kārtas notiek progresīvās mūzikas un mākslas festivāls “Progausis” Šogad pasākuma rīkotāji izvēlējušies gleznaino Kaives pagastu Cēsu novadā. Tur, muižas parkā, melomāniem un citiem labas mūsdienu skaņu mākslas mīļotājiem būs brīnišķīga iespēja baudīt mūziku, kas ikdienā neskan komerciālajās radiostacijās un lielajos vasaras festivālos.