Arhīva kalendārs

« June 2023 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930 

Siguldas novada Kultūras centrs otro gadu pēc kārtas izsludina Siguldas novada radošās rezidences konkursu. Tajā ar kopīgu projektu aicināti pieteikties literāru tekstu autori un ilustratori. Rezidence paredzēta divu nedēļu radošam darbam, pieteikšanās termiņš – 30. jūnijs.

Siguldas rezidenču programmas fokuss ir darbs radošajās komandās. Sadarbībā ar platformu “Latvian Literature” reizi gadā rezidence uzņem tekstu autorus un tulkotājus, savukārt atklātais konkurss pieteikties aicina – tekstu autorus un ilustratorus. Kopš 2021. gada rezidencē viesojušies apvienība “Orbīta”, dzejnieks Krišjānis Zeļģis, rakstnieks Andris Kalnozols, bērnu grāmatu autore Evija Gulbe, ilustratore Linda Lošina, tulkotāji Raiens van Vinkls un Emīlija Jarnutovska.

Rezidence nodrošina: dzīves un darba vietu Siguldas pilsētā diviem cilvēkiem divu nedēļu radošajam darbam, kā arī radošo stipendiju 350 EUR apmērā (pirms nodokļu nomaksas) katram rezidentam.

Rezidences noteikums: rezidences laikā konkursa uzvarētāji tiks aicināti piedalīties rezidences izglītības programmā, kas paredz divas radošās darbnīcas novada izglītības iestādēs.

Pieteikums rezidencei sastāv no:

  • aizpildītas un parakstītas pieteikuma veidlapas:

https://www.sigulda.lv/public/lat/kultura/dokumenti111/

  • pielikuma ar teksta paraugu (1-3 A4 lapas) un ilustrāciju paraugu (3 ilustrācijas).

Pieteikumus līdz 2023. gada 30. jūnijam aicinām iesniegt:

  • elektroniski, sūtot uz e-pasta adresi: kultura PIE sigulda PUNKTS lv, ar norādi “Siguldas novada radošā rezidence”;
  • pa pastu vai personīgi Siguldas novada Kultūras centrā, Pils ielā 10, Siguldā. Pieteikumam jābūt aizlīmētā aploksnē ar norādi “Siguldas novada radošā rezidence”.

Iesniegtos pieteikumus izskatīs Siguldas novada Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem pieteicēji tiks informēti ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām.

Siguldas novada radošās rezidences nolikums pieejams šeit:
https://www.sigulda.lv/public/lat/kultura/dokumenti111/ 

Siguldas novada radošā rezidence ir viena no Siguldas novada pašvaldības iniciatīvām ceļā uz lielāku mērķi – literatūra un lasītveicināšana kā viena no novada prioritātēm.

Jautājumus adresēt Siguldas novada Kultūras centra literatūras projektu vadītājai Dacei Krecerei-Vulei: dace.krecere PIE sigulda PUNKTS lv.

Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, Siguldas novada pašvaldība.

.

Atzīmējot Saulkrastu vēsturiskā kūrorta dibināšanas 200. jubilejas gadu, šovasar Saulkrastu estrādes Neibādes parkā notiks izglītojošs kultūras pasākumu cikls “Neibādei 200”.

2023. – gads iezīmē nozīmīgu jubileju Saulkrastu novada dzīvē – pirms 200 gadiem, 1823. gadā, dibināta Neibāde, vācbaltu muižniecības un inteliģences vasaras atpūtas vieta. Kultūras pasākumu ciklā "Neibādei 200" Saulkrastu kultūras centrs iepazīstinās ar kūrorta veidošanās pirmsākumiem, tā attīstības pavērsieniem un ietekmi uz Saulkrastu kā kūrortpilsētas veidošanos.

16. jūnijs plkst. 19.30
Atklāšanas pasākumā “Pirms 200 gadiem Neibādē” ar kūrorta arhitektūras raksturīgākajām iezīmēm un atklājumiem iepazīstinās arhitekts un restaurācijas vecmeistars Pēteris Blūms savā izglītojošā lekcijā “Neibādes vasarnīcu arhitektūra”. Pasākuma otrajā daļā izcilā pianista Vestarda Šimkus oriģinālmūzikas koncertprogramma “Gaismas lāses”, ko mākslinieks radījis atrodoties pie Latvijas skaistās dabas – mežiem, pļavām, jūras… Gan mūzika, gan stāsti par arhitektūru apliecinās piejūras dabas iedvesmojošo spēku.

29. jūnijs 20.00
Atgriežoties laikā, kad 1933. gadā Neibādi pārdēvēja par Saulkrastiem un apkaimē uzplauka latviskā kultūra, zaļumballes bija vienas no iedzīvotāju iemīļotākajām socializēšanās vietām. 29. jūnijā notiks otrais kultūras pasākums “Zaļļumbale Neibādei 200”. Atceroties Saulkrastu dibināšanas balli pirms 90 gadiem, vasarnieki varēs izdejot labākās balles dejas Raita Ašmaņa orķestra pavadījumā. Koncertā piedalās Orķestris “Neibāde”, Aija Vītoliņa un Raimonds Celms. Dress code 30.gadu garderobe.

17. augusts plkst. 21.30
Pasākumu ciklu ,,Neibādei 200’’ noslēgs trešais kultūras pasākums “Zem Neibādes zvaigžņotajām debesīm”, kura laikā izglītojošu lekciju par astronomiju piedāvās “StarSpace” observatorijas lektori, pēc lekcijas organizējot debess ķermeņu individuālu vērošanu. Pasākums veltīts Tērbatas universitātes profesoram, astronomam J.H. fon Mēdleram, kurš uzskatāms par astronomijas popularizēšanas pionieri un 19. gadsimta vidū vasarniekiem līdzdalīja populārzinātniskus astronomijas priekšlasījumus Neibādes Kūrmājā. Kūrorta ilustratīva retrospekcija tiks atspoguļota smilšu kino kadros.

Ieeja visos pasākumos ir bez maksas.

Organizators Saulkrastu novada kultūras centrs.
Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Informāciju sagatavojusi:
Beāte Barčevska-Mukāne
Saulkrastu kultūras centrs

.

Pretstati pievelkas” meistarnīcas notiks 15. jūlijā plkst. 13.00–18.00 Valmiermuižas etnomūzikas festivālā Valmiermuižas parkā, piedāvājot daudzveidīgas un aizraujošas aktivitātes ģimenēm. Katra darbnīca sniegs iespēju apgūt tradicionālo amatu prasmes un aplūkot tās no jauna kopā ar prasmīgiem meistariem no Tradicionālās kultūras iniciatīvu centra KasTe”.

Vidzemnieki ir muzikāli – par to šaubu nav! Skaņu meistarnīcas apmeklētajiem tiks dota iespēja iepazīt, apgūt un muzicēt, izmantojot dažādus, lielus un mazus, vienkārši spēlējamus mūzikas instrumentus. Apmeklētāji skaņu meistaru vadībā varēs izmēģināt sīkās perkusijas, stabules, kokles, tamburīnus un dažādas bungas.

Ēvelēšanas meistarnīcā varēs izzināt Vidzemes reģionā izplatītās tradīcijas, kas balstītas etnogrāfijā. Ne tikai ēvelēs, bet no saēvelētajām skaidām taisīs rotājumus – pušķus, putniņus, izrotās puzurus. Pretstatot smagnējo koku, kas no zemes nācis, gaisam ar pušķojumu vieglumu. Meistari ierādīs koka ēvelēšanu, rotājumu veidošanu un aicinās līdzdarboties, lai katrs sagatavotu sev smukumlietu, ko aizgādāt mājās.

„Sviests sāļš, sviests salds” – meistarnīcā kuls sviestu pēc sentēvu metodēm, baudīs kā sāļo, tā saldo sviesta krēmu, izceļot Vidzemes kulināro mantojumu. Darbnīcā pretstatīs liesu un treknu, rādīs, kā gandrīz no nekā dabūt pašu taukumu. Saimnieces ļaus iemēģināt roku kulšanā un pagaršot, kas sakults.

Sviesta kulšana. Publicitātes foto

Tekstila un metāla meistarnīcā ļaus izzināt vēlā dzelzs laikmeta tagadējā Vidzemes teritorijā dzīvojošo lībiešu un latgaļu tradīcijas izrotāšanā, piedāvājot apmeklētājiem iespēju veidot rotājumus, izmantojot tehnikas un materiālu pretstatus – vilnu un metālu, cietumu un mīkstumu. Darbnīcas vadītāja ne tikai demonstrēs tehnikas, bet arī apmeklētājiem palīdzēs darināt pašiem savus rotājumus.

Gandrīz viss, kas mums mugurā, ir tapis stellēs. Iepazīšanās ar stellēm, audekla iekārtošanu, auduma aušanu. Iespēja vērot meistari un pašam pamēģināt izaust audumu iepirkumu tašai. Velkus veidos no lina, bet audos liks plastmasu (iepirkumu maisiņu strēmeles), lai to atkārtoti izmantotu, nevis izmestu, pretstatot dabīgos un mākslīgos materiālus.

Meistarnīcas būs lieliska iespēja visai ģimenei iepazīt un apgūt tradicionālās prasmes no pieredzējušiem meistariem, kas ierādīs dažādas tehnikas un pastāstīs par savu amatu un pretstatiem tajos. Valmiermuižas etnomūzikas festivāla biļetes un plašāka informācija pieejama: etnovalmiermuiza.lv. Bērniem līdz 16 gadu vecumam pasākumā ieeja bez maksas.

Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, īsteno Valmiermuižas kultūras biedrība.

Informāciju sagatavoja:
Valmiermuižas kultūras biedrība

.

2023. gada 17. jūnijā plkst. 19.00 Zaubes luterāņu baznīcā notiks koncerts “Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē...”, kas izskanēs kā veltījums profesores Ilmas Grauzdiņas 75. dzimšanas dienas atcerei.

Profesores  Ilmas Grauzdiņas grāmatā  “Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē...”, kas izdota 1987. gadā, apkopotā informācija, vēsture un nākotnes ieskicējumi vēl joprojām ir aktuāli Latvijas ērģeļkultūrā. Tā ir vienīgā grāmata latviešu valodā, kas aptver plašu ieskatu Latvijas ērģeļmākslā, sākot ar pašu ērģeļbūvi un darbības principiem, ērģeļu meistariem, instrumentiem, komponistiem un izpildītājiem.

Ar I. Grauzdiņas dzīves laikā doto akceptu, koncertu cikli “Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē...” praktiskā veidā turpina profesores grāmatā un arī dzīves laikā pausto vēlējumu - kopt un attīstīt ērģeļmūzikas jomu Latvijā visā tās krāšņumā!

Koncertā Zaubes luterāņu baznīcā piedalīsies Latvijā pazīstamas mūziķes – Viktorija Pakalniece (soprāns), Ieva Šablovska (arfa) un Diāna Jaunzeme-Portnaja (ērģeles). Koncertprogrammā izskanēs latviešu klasiķu (P. Barisona, Jāz. Mediņa) un mūsdienu komponistu (Ē. Ešenvalda, R. Dubras, G.Pelēča, P. Dambja, R. Jermaka - Ilmas Grauzdiņas dzīvesbiedra un ērģeļu meistara) opusi gan ērģelēm solo, gan ansamblī ar soprānu un arfu. Šāda ansambļa sastāvs ir reti sastopams un izsmalcināts, atklājot visdažādākās saspēles krāsas un emocijas. 

Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, Zaubes luterāņu baznīcas draudze. Organizē biedrība mūzikas aktivitātēm PLENO.

Informāciju sagatavoja:
projekta vadītāja Diāna Jaunzeme-Portnaja

.

Šī gada 18. jūnijā plkst. 13.00 Dzērbenes radošā māja "Memberi" Jāņu ielīgošanas pasākumā ar VKKF un Vidzemes vēsturisko zemju kultūras programmas atbalstu uzsāk realizēt ikgadējo projektu "Daba rada-2023".

Visa laba Jāņu zāle, ko glezno, krāšņākos gada svētkus - Jāņus gaidot! Ja gribi, tu arī to vari! Māksliniece Ērika Māldere aicina ar zīmuli, otu un krāsām paplašināt savu uztveri un atvērties dabas daudzveidībai, pētīt augus, sajust ziedu smaržu, formu plastiku, krāsu un nokrāsu saskaņu, augu kātu graciozitāti un sakņu dziļumu, meklēt un atrast sev vajadzīgo, izzināt auga spējas un caur meklējumiem gūt iepriecinājumu sev un enerģiju visam gadam. 

Projekta nākamās aktivitātes paredzētas augustā, informācijai iespējams sekot vietnes Facebook kontā "Memberi".

Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Informāciju sagatavojusi: Ērika Māldere, projekta "Daba rada-2023" vadītāja.

.

No 30. jūnija līdz 20. augustam Ruckas muižā Cēsīs skatāma izstāde Kopienu projekts. Izstādi veido sešu starpdisciplināru mākslinieku sadarbība ar pusaudžiem, senioriem, vājredzīgo kopienu, cilvēkiem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem un mākslas darbu autori ir gan mākslinieki, gan vairāk nekā 100 kopienu pārstāvji. Ekspozīcija caur vizuālās mākslas darbiem ļauj iepazīt sešu dažādu Cēsu kopienu ikdienu, vēlmes un sapņus. Savukārt darbu saturu un formu ir izvēlējušies kopienu pārstāvji. Mākslinieki darbu radīšanas procesā iesaistījušies vai nu kā mentori, kuri ir līdzās kopienai radošajā procesā, vai kā kopīgu darbnīcu vadītāji.

Kopienu projektos māksla vistiešākajā veidā ir tilts starp sabiedrību un indivīdu, jo palīdz skatītājam pietuvoties mazāk pamanītām sabiedrības grupām. Vienlaikus šie projekti ļauj kopienu pārstāvjiem noteikt stāstītā raksturu un veidu, kā arī saglabāt distanci vai pat anonimitāti, ja tāda nepieciešama. Šie projekti piedāvā skatītājam delikāti ielūkoties mums līdzās esošu cilvēku dzīvēs un māksliniekam iemiesot šīs dzīves tādās formās, kādās paši cilvēki ir vēlējušies izteikties un sevi atklāt.

“Šobrīd kopienu mākslu redzam kā vienu no jēgpilnākajām mākslas praksēm, jo tā ne tikai vēsta par dažādu sabiedrības grupu dzīvēm, vēlmēm un izaicinājumiem, bet arī nodrošina sasaisti starp sabiedrību un kultūras un mākslas vidi. Kopienu mākslas radīšanā ieguvēji ir visi, jo tās pamatā ir sadarbība. Šajā procesā kopienu pārstāvji ar mākslas un kultūras starpniecību var strādāt un meklēt atspoguļojumu aktuāliem jautājumiem un sasāpējušām problēmām, būt daļa no plašākas mākslas un kultūras dzīves, kā arī aizraujoši pavadīt brīvo laiku. Ierasts, ka šajā procesā līdzdarbojas mākslinieki un mediatori, kuri kopienai sniedz nepieciešamo atbalstu un rīkus iecerētā īstenošanai, vada ideju ģenerēšanu un realizēšanu. Ruckas mākslas fonda veidotais Kopienu projekts mākslas valodā atspoguļo šī brīža sabiedrības portretus. Tie ir ne tikai mākslas darbi, bet arī spēcīgi stāsti par sabiedrību, kurā pašlaik dzīvojam”, kopienu projekta nozīmi skaidro kuratori Oskars Goba un Līga Lindenbauma.

Izstāde Ruckas muižas telpās, Cēsīs skatāma ceturtdien – svētdien laikā no plkst. 12:00 līdz 19:00. Ieeja izstādē ir bez maksas. Projekta veidotāji ekskursijās iepazīstinās ar kopienu projektu veidošanas aizkulisēm un ekspozīcijā redzamo darbu tapšanu. Ekskursijas paredzētas 15. jūnijā (sestdienā) plkst. 13:00 un 19. augustā (sestdienā) plkst. 13:00. Plašāka informācija par izstādi un ekskursijām tiks izziņota Ruckas mākslas fonda mājas lapā un sociālajos tīklos.

Kopienu projekta kuratori ir Oskars Goba un Līga Lindenbauma, to veido mākslinieki Aleksejs Beļeckis, Alberto Di Gennaro, Henrijs Laķis, Liene Mackus, Vivianna Maria Stanislavska un Rvīns Varde un kopienas. Projekta veidošanā kopumā ir iesaistīti vairāk nekā 100 dalībnieki gan no mākslas, gan kopienu vides. Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, Vidzemes plānošanas reģions ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu un Cēsu novada pašvaldība.

Projekta ietvaros tika veidots astoņu lekciju cikls par kopienu mākslas prakses problemātiku. Tajā ar vērtīgiem pieredzes stāstiem dalījās kopienu projektu veidotāji, atsedzot šīs mākslas prakses aizkulises un sniedzot praktiskus padomus kopienu projektu izstrādei nākotnē. Visas lekcijas šobrīd ir pieejamas Ruckas mākslas fonda mājas lapā un YouTube kanālā.

Lekciju ciklu noslēdza diskusija “Norises, par kurām nerunā” sarunu festivālā “LAMPA”. Uz vienas skatuves politikas veidotāji, finansētāji, kā arī kopienu mākslas projektu īstenotāji diskusijā izgaismoja kopienu projektu ieguvumus, izaicinājumus un iespējas. Diskusija pieejama Ruckas mākslas fonda Facebook profilā.

Aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Informāciju sagatavoja: projekta vadītājs Oskars Goba

.