Arhīva kalendārs

27. maijā, plkst. 19.00, ar Operas Gala koncertzāle “Cēsis” atzīmēs savu trešo pastāvēšanas gadadienu. Svētku koncertā skanēs pasaulslavenu operu skaistākās ārijas un dueti, ko izpildīs valdzinošā Elīna Šimkus un Jānis Apeinis, bet vakara īpašie viesi būs operas zvaigznes no Puertoriko – Melba Ramos un Dāvids Astorga. Muzikālo buķeti bagātinās “DD orķestris” diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā.

“Trešās jubilejas priekšvakarā varam būt patiesi gandarīti par koncertzāles “Cēsis” nozīmīgo vietu un lomu Latvijas kultūras telpā. Šodien, pēc pirmajiem intensīvajiem darba gadiem, varam ar pārliecību teikt, ka mums ir izveidojies patstāvīgs, uzticīgs apmeklētāju loks – mūzikas, mākslas un teātra cienītāji no Vidzemes reģiona, Rīgas, visas Latvijas, kas novērtē mūsu piedāvāto daudzveidīgo māksliniecisko programmu, iespēju baudīt Latvijas un pasaules labāko mūziķu sniegumu, dzirdēt lieliskus orķestrus, piedzīvot unikālus mākslas projektus. Redzam, ka mūsu publika to novērtē, un koncertzāles piedāvātā mākslinieciskā satura ziņā varam jau kļūt saistoši arī Eiropas klausītājiem un kultūrtūristiem no citām valstīm. Tradīcija mūsu dzimšanas dienu maija pēdējā nedēļas nogalē atzīmēt ar operas žanru nav nejauša – tā kļūst par koncertzāles ikgadēju tradīciju un nemainīgu vērtību. Jau tuvākajā nākotnē esam iecerējuši koncertsezonas noslēgumu iezīmēt ar plašāku opermūzikas programmu – operas Gala, kā arī iepriecināt klausītājus ar operas uzvedumiem,” atklāj koncertzāles Programmu direktore Inese Zagorska.

Koncertzāles “Cēsis” trešajai dzimšanas dienai veltītā koncerta programma solās būt krāšņa un dzirkstoša. Tajā iekļautas ārijas un dueti no tādām klausītāju iemīļotām operām kā Rosīni “Seviljas bārddzinis”, Mocarta “Figaro kāzas”, Doniceti “Mīlas dzēriens”, Pučīni “Bohēma”, Verdi “Rigoleto” un “Traviata”, Bizē “Kamena” un citām.

Jubilejas īpašie viesi būs operas solisti no Puertoriko – Melba Ramos, soprāns, un viens no jaunās paaudzes spožākajiem tenoriem Dāvids Astorga. Melba angažēta uz lomām tādos teātros kā Bonnas opera, Berlīnes Valsts opera, Berlīnes Komiskā opera un Berlīnes Vācu opera un citos. Dziedātāja viesojusies arī Ņujorkas Westchester Hudson Opera, Dženovas Teatro Carlo Felice, Barselonas Gran Teatre del Liceu, Bilbao Teatro Arriaga, Karaliskajā Covent Garden teātrī, Švecingenes festivālā, Zalcburgas Mocarta nedēļā un Zalcburgas Vasarsvētku festivālā. Savukārt Dāvids Astorga ir starptautisku konkursu laureāts, jaunais talants, kura repertuārā ir Mocarta operlomas Belmonte, Tamino, Ferrando, dons Otāvio, arī Ramiro (“Pelnrušķīte”), Nemorīno un citas. Viņš sadarbojies ar tādiem izciliem diriģentiem kā Zubinu Mehtu, Plasido Domingo, Evelīno Pido un Maksimiljāno Stefanelli.

Koncertā dzirdēsim arī lieliskos pašmāju solistus – Elīnu Šimkus un Jāni Apeini. Spožā soprāna īpašniece Elīna Šimkus ir tikusi nominēta Lielajai mūzikas balvai 2015 kategorijā “Par izcilu sniegumu”. Ārzemju prese viņu raksturojusi kā "jauneklīgi un svaigi skanošu soprānu" ("Kölner Stadtanzeiger", Austrija), "enerģisku, muzikālu, apveltītu ar skaistu un elastīgu balsi” ("Gazeta Wyborcza", Polija), ar „gaišu, lirisku balsi, kas pelnījusi visaugstāko atzinību" ("Der Neue Merker", Austrija). Jānis Apeinis ir Latvijas Nacionālās operas solists kopš 2003. gada. A/s “Latvijas Gāze” gadabalvas “Labākais operas solists” ieguvējs (2008, 2011, 2012). Apeinis nominēts Lielajai mūzikas balvai 2016 kategorijā “Gada mūziķis”. Tiroles Valsts teātrī Insbrukā (Austrija) viņš viesojies Oņegina (2008) un Karla Žerāra (2010) lomā. Dzied titullomu Čaikovska operas “Jevgeņijs Oņegins” iestudējumā Sanktpēterburgas Mihaila teātrī, kas 2013. gadā novērtēts ar Krievijas prestižo teātra balvu “Zelta maska”.

Operas Gala koncerta skanējumu bagātinās Cēsis jau vairākkārt dzirdētais “DD orķestris” jaunā diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā.

Kā jau dzimšanas dienā ierasts, apmeklētājus un viesus gaidīs arī īpaši pārsteigumi – ikviens varēs mieloties ar svētku kūku, apskatīt Francijas iedvesmotu mākslas izstādi ar tēlnieka Patrika Peltjē un divu izcilu latviešu gleznotāju – Sandras Krastiņas un Ilzes Avotiņas darbiem, bet koncertzāles skvērā tuvāk apskatīt un iepazīt OPEL automobiļa Insignia jaunāko modeli.

Vidzemes koncertzāle “Cēsis” durvis apmeklētājiem vēra 2014. gada 31. maijā kā otrā Latvijas reģionālā koncertzāle – gadu pēc savas vecākās māsas Latgales vēstniecības “Gors”, kurai vēl pēc gada pievienojās Liepājas koncertzāle “Lielais Dzintars”.

Biļetes uz Operas Gala koncertzāles “Cēsis” jubilejā var iegādāties koncertzāles kasē, kā arī “Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv.

Informāciju sagatavoja:

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Tālr.: +371 26171151

Starpnozaru mākslu grupa SERDE sērijā “Tradīciju burtnīca” laidusi klajā izdevumu “Gaujas plostnieki”. Grāmatā apkopoti stāsti un  atmiņas, kas atklāj senāku laiku notikumus Gaujā un tās krastos, kad Latvijas garākā upe tika izmantota kā ūdensceļš kokmateriālu transportēšanai. Koku pludināšana bija tautsaimnieciski aktīva un svarīga nozare Vidzemē līdz pat 20. gadsimta 60. gadu beigām. Vēl pirms piecdesmit gadiem pavasarī un vasaras sākumā Gauja bija pilna ar baļķiem, kuri tika pludināti no Lācītēm (starp Ranku un Velēnu) līdz pat Mazajam Baltezeram pie Ādažiem.

2016. un 2017. gadā Sinolē, Vidagā, Strenčos, Vijciemā, Valmierā, Cēsīs, Siguldā un Alderos tika satikti Latvijas koku pludināšanas kantora bijušie darbinieki un pierakstītas viņu atmiņas par darbu uz Gaujas un Mazā Baltezera ūdensdārzos.  

Izdevumā publicēti arī Gaujas plostnieku pēcteču, viņu radinieku un aculiecinieku stāsti, kas pauž aizgājušo laiku liecības, piemēram, bērnu dauzīšanos pa baļķiem, ragatu izmantošanu, lai tiktu pāri upei uz skolu vai sēņu mežiem, došanos ar mazajiem plostiņiem  jeb pleserīšiem  atpūtas braucienos u.c.

Tradīciju burtnīcā iekļauti arī agrāk pierakstītu atmiņu fragmenti, kas glabājas Strenču novada pašvaldībā un Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrā un lielākā daļa  no tiem tiek publicēti pirmoreiz. Šie stāsti acpriekšā uzbur ainas, kad Gaujā brauca plostu karavānas,  upmalas bija izartas ar plosta arkliem un vakaros pie ugunskuriem skanēja plostnieku dziesmas.

Izdevuma nobeigumā lasāmi arī tagadējo plostnieku stāsti.  Mūsdienās par Gaujas plostnieku galvaspilsētu ir kļuvuši Strenči, kur kopš 1998. gada notiek Gaujas Plostnieku svētki un darbojas biedrība “Gaujas plostnieki”. Nu jau 20 gadus maijā vīri atkal sien plosta plenes un uz pāris dienām  kļūst par korņikiem un malačiem, tiesa, vairs nelietojot šos nosaukumus. Lai arī daudz kas gadu gaitā ir mainījies, Gaujas plostnieku svētki palīdz saglabāt šo Vidzemei tik raksturīgo tradīciju mūsdienās un ik gadu no jauna apliecina mūžseno patiesību, ka plostam jāiet plosta ceļš. 

Izdevumu ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu sagatavojusi tradicionālās kultūras pētniece Ieva Vītola, mākslinieks Mārtiņš Ratniks un redaktore Rita Treija. Izdevuma vizuālu noformējumu veido fotogrāfijas no teicēju  personīgajiem arhīviem, kā arī senākas bildes no siguldieša Egila Jemeļjanova foto un pastkaršu kolekcijas. Izdevuma beigās iekļauts Gaujas plostnieku arodam raksturīgais vārdu krājuma saraksts.

Tradīciju burtnīca “Gaujas plostnieki” pieejama Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Siguldas novada bibliotēkās, Strenču novada bibliotēkās, to iespējams iegādāties tūrisma informācijas centros Siguldā un Strenčos, kā arī pasūtināt mājas lapā www.serde.lv.

Informāciju sagatavoja:

Ieva Vītola,

29144800,

vitola.ieva PIE gmail PUNKTS com