Arhīva kalendārs
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) sagatavot un iesniegt projektu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma izmantošanai, kas paredzēts kultūras mantojuma digitalizēšanai. Kopumā programmā no ERAF plānoti 11,9 miljoni eiro. Programmas mērķis ir kultūras satura digitalizācija, tādējādi nodrošinot tam publisku pieejamību. Projekts jāiesniedz CFLA līdz 2018.gada 28.decembrim. Atbildīgās iestādes funkcijas šīs programmas ietvaros pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kura organizē valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldību. VARAM, pārraugot ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu īstenojamās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju programmas, sākotnēji veido sarakstu ar atbalstāmajiem projektiem un iekļauj tos informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā. Arī LNB projekts ir apstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu, kurš paredz šo projektu iekļaut mērķarhitektūrā un kurā projekta izmaksas noteiktas 8 miljonu eiro apmērā. Lai nodrošinātu plašāku Latvijas kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai digitālajā vidē un ilgtspējīgu tā saglabāšanu, LNB projekta gaitā īstenos kultūras mantojuma digitalizāciju, pilnveidos darbības procesus un attīstīs centralizētu atvērtu informācijas sistēmu platformu, pilnveidos esošas saskarnes un veidos jaunas. Projekta īstenošanā kā sadarbības partnerus LNB var piesaistīt Kultūras informācijas sistēmu centru, Latvijas Nacionālo arhīvu un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Kopējais šajā ES fondu programmā plānotais finansējums ir 14 000 000 eiro, tai skaitā ERAF finansējums – 11 900 000 eiro un valsts budžeta finansējums – 2 100 000. ERAF atbalsts projekta īstenošanai paredzēts plānošanas dokumenta – Darbības programmas - 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" ietvaros. Informācija par visām CFLA izsludinātajām atlasēm pieejama CFLA mājaslapā: http://cfla.gov.lv/lv/es-fondi-2014-2020/izsludinatas-atlases.
Par CFLA: CFLA ir Finanšu ministrijas resora iestāde, kura uzrauga ES fondu un citu finansējuma avotu projektu ieviešanu. ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā CFLA veic vienīgās sadarbības iestādes funkcijas. Tās ietver projektu iesniegumu atlases organizēšanu, līgumu slēgšanu, projektu ieviešanas uzraudzību, maksājumu veikšanu u.c. - fondu praktiskās ieviešanas nodrošināšanu, ko CFLA veic sadarbībā ar nozaru ministrijām jeb atbildīgajām iestādēm. Projektu iesniegumu atlasi CFLA uzsāk brīdī, kad ir definēti nosacījumi ES fondu darbības programmā ietverto specifisko atbalsta mērķu ieviešanai, ko atbilstoši ES fondu vadības sistēmai izstrādā nozaru ministrijas. Nosacījumus apstiprina valdība un izdod Ministru kabineta noteikumu formā. Ir noteikti divi projektu atlašu veidi - atklāta atlase, kuras ietvaros starp projektu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu, un ierobežota atlase, ja iepriekš ir noteikts projektu iesniedzējs vai iesniedzēju loks. Ierobežotā projektu iesniegumu atlasē apstiprina un finansē visus projektu iesniegumus, kuri atbilst kritērijiem. ES fondu vadībā CFLA par prioritāti ir izvirzījusi iespēju visu ar projekta īstenošanu saistītās dokumentācijas apriti organizēt elektroniski, tādējādi nodrošinot Eiropas Komisijas iniciatīvas E-kohēzija ieviešanu. Klientu apkalpošanu un klātienes konsultācijas CFLA nodrošina Klientu apkalpošanas centrā Vecrīgā, Meistaru ielā 10, 1. stāvā (t.s. “Kaķu namā” pie Līvu laukuma), kā arī reģionos – CFLA reģionālajās nodaļās Cēsīs, Jelgavā, Kuldīgā un Rēzeknē.
Informāciju sagatavoja: Sestdien, 21. janvārī, koncertzālē “Cēsis”, vienīgo reizi Latvijā pirms Francijas turnejas izskanēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un ugunīgās bulgāru pianistes Plamenas Mengovas programma “Ravela koncerts un Rahmaņinova dejas”. Pie diriģenta pults Andris Poga. Koncerta ievadam Andris Poga izvēlējies krievu tīrradņa Modesta Musorgska simfonisko tēlojumu “Nakts kailajā kalnā”. Visīstākais Kailais kalns (pēc dažām ziņām, četri šādi kalni) atrodoties Kijevā, un raganas turp dodas gan Valpurģu naktī, gan vasaras saulgriežu dienā. Musorgski bija sagūstījusi doma izpaust savu vētraino talantu, skaņās zīmējot jāņunakts raganu sabatu. Pēc Musorgska dzirdēsim Ravela Klavierkoncertu Solmažorā. Tā ir ārkārtīgi spilgta, krāsaina, dzīvīga mūzika, kurai pa vidu ir gandrīz caurspīdīga un debešķīgi skaista lēnā daļa. Soliste būs bulgāru pianiste Plamena Mangova. Viņa ir “Karalienes Elizabetes konkursa 2007” II vietas ieguvēja, un pēc šī konkursa sākās viņas starptautiskā karjera. Patlaban viņa uzstājas ar tādiem diriģentiem kā Mjunvuns Čuns, Endrū Deiviss, Jāps van Zvēdens, Dmitrijs Jurovskis, Gilberts Varga, Fransuā Ksavjē Rots. Plamenas Mangovas kamermūzikas partneru vidū ir Marija Žoana Pireša, Boriss Berezovskis, Ogistēns Dimē, Aleksejs Ogrinčuks, Aleksandrs Kņazevs un Izaī stīgu kvartets. Pianisti aicina uzstāties Verbjē festivāls, Martas Argeričas festivāls Lugāno, “Nantes trakās dienas”, Larokdanteronas festivāls, Rostropoviča festivāls Maskavā un Baku, “Gštādes muzikālās virsotnes”, Francijas Radio festivāls Monpeljē, Štutgartes Baha akadēmija u. c. starptautiski nozīmīgi forumi. Plamenas Mangovas pirmais soloalbums, kurā skan Šostakoviča mūzika, ieguva gadabalvu Diapason d’Or (2007). Šī paša komponista mūziku Plamena ieskaņojusi arī ansamblī ar soprānu Tatjanu Meļņičenko, vijolnieci Natāliju Priščepenko un čellistu Sebastiānu Klingeru (Superfonic balva no žurnāla Pizzicato). Bēthovena mūzikas tvartu slavēja radiokanāls France Musique un žurnāls Diapason. Braiss Morisons no Gramophone ļoti augstu novērtēja ierakstu ar Štrausa “Burlesku” un Brāmsa Pirmo klavierkoncertu. Jaunākajā albumā Plamena Mangova muzicē duetā ar Aleksandru Kņazevu, un tvarts veltīts Frankam un Izaī. Koncerta izskaņā dzirdēsim Sergeja Rahmaņinova “Simfoniskās dejas” – komponista daiļrades vainagojums. Tas komponēts laikā, kad Rahmaņinovs jau divdesmit gadu dzīvoja trimdā, taču joprojām nespēja aizmirst Krieviju, kas bija viņa mūzas mītnesvieta. “Simfoniskās dejas” ir viens no visu laiku skaistākajiem un arī dramatiskākajiem žanra paraugiem. Rahmaņinovs par “Simfoniskajām dejām” teicis: “Tas ir mans pēdējais uzliesmojums.” Dažas dienas pēc koncerta Cēsīs LNSO vedīs šo programmu uz Eksanprovansas Lielo teātri un akustiski izcilo Mecas “Arsenālu”. Stundu pirms koncerta, plkst. 18.00, koncertzāles “Cēsis” Kamerzālē interesenti aicināti uz “Pirmskoncerta sarunu”, kuru vadīs muzikologs Orests Silabriedis. Gaidāma tikšanās ar ievērojamo rakstnieku Roaldu Dobrovenski, kura romāns par Modesta Musorgska dzīvi un darbiem savulaik guva lielu ievērību Krievijā, un nu tas beidzot būs ieraudzījis dienasgaismu latviešu valodā. Romāna tulkotāja ir Dina Nātiņa, izdevējs – apgāds “Lasītava”. Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||