Arhīva kalendārs
Sākot ar šā gada 1. februāri par Āraišu arheoloģiskā parka teritoriju rūpēsies Amatas novada pašvaldība, kas šim mērķim jau no 2017. gada janvāra ir izveidojusi atsevišķu pašvaldības nodaļu „Āraišu arheoloģiskais parks”. Turpinot iepriekšējo apsaimniekotāju, gan Āraišu ezerpils atklājēja arheologa Jāņa Apala iesāktās ieceres, gan Latvijas Nacionālā vēstures muzeja realizēto muzeoloģisko kultūrpolitiku, Amatas novada pašvaldība plāno saglabāt arheoloģiskā parka vietas identitāti kā vēsturiski nozīmīgu kultūrainavu ar iespēju iepazīt senvēstures notikumus caur ekspozīcijām, pasākumiem un izglītojošām programmām. Vēl šajā ziemas/pavasara periodā pirms aktīvās tūrisma sezonas uzsākšanas plānoti dažādi saimnieciski darbi. Iecerēts atjaunot laipas uz ezerpili un Meitu salu, tādējādi nodrošinot drošu pieejamību svarīgajiem objektiem. Plānots atbrīvot viduslaiku pilsdrupu iekšpagalmu no arheoloģiskajos izrakumos pārmeklēto zemju kaudzēm. Pašvaldība plāno arī uzstādīt kvalitatīvas tualetes un labiekārtot citu arheoloģiskā parka teritoriju. Amatas novada pašvaldība ar Āraišu arheoloģiskā parku ir viena no ERAF „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena „Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa „Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ierobežotā projektu konkursa pretendentiem, gatavojot vairākām Vidzemes pašvaldībām kopīgu projektu „Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos”. Projekta ietvaros Amatas novada paredz līdz 2018.gada nogalei uzbūvēt jaunu daudzfunkcionālu apmeklētāju centru un papildināt ezerpili ar jaunām eksperimentālām rekonstrukcijām pēc arheologa Jāņa Apala skicēm, tādējādi bagātinot apmeklētājiem piedāvājuma klāstu. Lai nodrošinātu drošāku darba vidi labiekārtojot teritoriju, šobrīd Āraišu arheoloģiskais parks februārī un martā ikdienā būs slēgts. Amatas novada pašvaldība parka teritoriju apmeklētājiem plāno atvērt sākot ar aprīļa mēnesi, nodrošinot gan gida pakalpojumus, gan dažādas interaktīvas programmas un kultūras pasākumus. Tomēr iepriekš pieteiktām grupām un interesentiem apmeklēt Āraišu arheoloģiskā parka teritoriju pirms oficiālās atvēršanas būs iespējams, vienojoties par apmeklējuma laiku. Vairāk informācijas pa tālruni: (+371) 28002237 vai e-pastu ezerpils PIE amatasnovads PUNKTS lv.
Informāciju sagatavoja: Jolanta Sausiņa, Amatas novada pašvaldības nodaļas “Āraišu arheoloģiskais parks” vadītāja Tālr.: 28002237 No 8. aprīļa līdz 21. maijam Alūksnē Vidzemes profesionālie mākslinieki vienosies kopīgā izstādē “Acumirklis”. Šāda Vidzemes mākslinieku izstāde jau kļuvusi par tradīciju. Tā ik gadu notiek citā vietā, dodot iespēju satikties tiem māksliniekiem, kuru saknes ir Vidzemē, savukārt apmeklētājiem ļaujot ieraudzīt meistaru jaunākos darbus. Izstādē ar saviem lietišķās un stājmākslas darbiem aicināti piedalīties mākslinieki no visas Vidzemes, eksponējot savus pēdējo trīs gadu laikā tapušos darbus. Alūksnē izstāde būs skatāma trīs ekspozīciju telpās - Alūksnes Kultūras centrā, Alūksnes muzejā un Alūksnes Mākslas skolā. Atklāšana notiks 8. aprīlī katrā no minētajām vietām un noslēgsies ar kopīgām sarunām Alūksnes Mākslas skolā. Lai izstādē būtu skatāmi mākslas darbi no iespējami plašākas teritorijas, katras pašvaldības administratīvajā teritorijā darbosies koordinators. Alūksnes novada mākslinieki par dalību izstādē aicināti sazināties ar Alūksnes muzeju pa tālruņiem 25665538, 64381324 vai e-pastu: muzejs PIE aluksne PUNKTS lv. Darbus izstādei varēs iesniegt Alūksnes muzejā līdz 27. martam. Izstādi organizē Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļa, Alūksnes Mākslas skola, Alūksnes muzejs, Alūksnes Kultūras centrs, kā arī profesionālo mākslinieku pārstāvji.
SAGATAVOJA: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste tālrunis: 64381502 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv 10.februārī plkst.17:00 Veselavas bibliotēkā tiks atklāta Normunda Kažoka foto izstāde, kur būs iespēja dzirdēt arī stāstījumu par fotoprojektu SENĀS DABAS SVĒTVIETAS ZIEMEĻVIDZEMĒ. Fotoizstāde iepazīstinās interesentus ar Vidzemes senajām dabas svētvietām, kas radījušas mūsu senču tradicionālos garīgos priekšstatus, kā arī nodrošina senču priekšstatu pārmantošanu mūsdienās. Fotogrāfijas tapušas projekta „Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte” ietvaros. Izstāde Veselavas bibliotēkā būs apskatāma līdz 1.maijam. Vairāk informācijas šeit.
13.februārī plkst.19:00 Priekuļu kultūras namā brīnišķīgs piedzīvojums audio-vizuālajā performanču mākslā. 2016.gada nogalē Britu izdevniecības paspārnē nāca klajā Elizabetes albums “Conarium”, kas ir nominēts Latvijas mūzikas ierakstu balvai “Zelta mikrofons” 2017 kā labākais alternatīvā vai indie popa albums. “Conarium” jau izskanējis dažādās radiostacijās un guvis labas atsauksmes Anglijā, Jaunzēlandē, Austrijā, Beļģijā. Mūzikas žurnālisti salīdzina Elizabetes mūziku kā kaut ko starp Bjorku un Cocteau Twins. Kembridžas radio “Cambridge 105” Elizabetes albums ierindojies 3 vietā starp 25 labākajiem albumiem, kas izdoti 2016.gadā. Savukārt mūzikas apskatnieks Sandris Vanzovičs “Neatkarīgajā Rīta avīzē” atzinis, ka “Conarium” ir labākais, kas pēdējā laikā dzirdēts latvju avangarda mūzikā. Performancē valdošais nemiera gars teatrālā veidā apvieno flautas improvizācijas, pārpasaulīgu vokālu, elektroniskas skaņas, kamermūzikas elementus un maģiskus noslēpumu gličus. Kā viens no daudzajiem Elizabetes instrumentiem ir īsti augļi un dārzeņi, kas transformējas sintezatorā un rada skaņas. Viņas performance ir tikpat apdullinoša, cik tā ir valdzinoša. Skaņu un kustību papildina arī reālā laika vizualizācijas.
Elizabete Balčus studējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā divās katedrās vienlaicīgi – akadēmiskajā, kā arī džeza un populārās mūzikas nodaļā, kā arī papildus, mācoties vokālu, kompozīciju un flautu Romas Sv.Cecilijas mūzikas konservatorijā. Plašākai sabiedrībai zināma arī kā grupas „Sus dungo” un konkursa Latvijas jaunie talanti dalībniece. Elizabete uzstājusies arī tādos festivālos kā “Positivus”, “Laba daba”, “Summer sound” , kā arī koncertos Baltijā, Luksemburgā, Itālijā. Elizabete līdzās Pēterim Vaskam, Melo-M un Kremerata Baltica, pārstāvējusi Latviju Berlīnes Finanšu ministrijas rīkotā, reprezentējošā koncertā Berlīnē. Esam ļoti priecīgi, ka bija iespēja uzaicināt Elizabeti koncertēt arī Priekuļos. Šis koncerts būs īpašs, jo tajā piedalīsies vēl viena māksliniece Sabīne Moore, kas pirms koncerta veidos zīmētas skaņas performanci. Aicinām visus bū pirmatklājējiem un baudīt jaunus un interesantus iespaidus! Ieeja: EUR 3,00 un EUR 2,00 (skolēniem, pensionāriem) Biļešu iepriekšpārdošana. Biļetes pieteikt pa tālr. 28352521 un 29177314 Papildus informāciju par performancēm: Gatavojoties XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, 2017. gada martā un aprīlī notiks Latvijas koru skates, kas ir būtisks Dziesmu un deju svētku starplaika pasākums. Koru skates mērķis ir veicināt, attīstīt, kopt un tālāk pilnveidot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai nozīmīgāko izpausmi - koru kopdziedāšanas tradīciju, īpaši sekmējot izpildījumu a cappella. Skates ir būtisks sagatavošanās posms valsts nozīmes koru nozares 2017. gada pasākumiem – Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta Modelēšanas koncertiem Talsos 27. maijā, Jēkabpilī 10. jūnijā, Dikļos 1. jūlijā un Rīgā pie Brīvības pieminekļa 21. jūlijā, kā arī Latvijas Senioru koru svētkiem Siguldā 18. jūnijā. Tradicionāli skatēs tiek apzināts arī Dziesmu un XVI Deju svētku koru dalībnieku kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs. Pirmās koru skates noritēs 25. martā Pierīgas, Cēsu un Limbažu koru apriņķī, bet noslēgsies 30. aprīlī Rīgā. Šajā laika periodā skates noritēs nedēļas nogalēs, aptverot visus 24 koru apriņķus. Latvijas koru skates rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar novadu un pilsētu pašvaldībām, un koru apriņķu virsdiriģentiem. Informācija par koru skatēm, nolikums un pieteikuma anketa, kas iesniedzama līdz 1. martam, pieejama Latvijas Nacionālā kultūras centra mājas lapā: lnkc.gov.lv/jaunumi/koru-skates-2017/b/20/ “Gatavoties un startēt skatēs aicinām ar azartu un muzicēšanas prieku. Skates dziesmu svētku procesā ir tikai viens no daudzajiem atskaites punktiem, kurā ļoti skaidri iezīmējas kopīgas mākslinieciskā izpildījuma tendences un Noslēguma koncerta repertuāra dziesmu iedzīvošanās spējas. Nereti tieši skatēs kā rentgena staros iezīmējas tās dziesmas, kas Noslēguma koncerta kopkorī būs problemātiskas. Līdz ar to gan pēc skatēm, gan modelēšanas koncertiem ir iespējamas korekcijas Noslēguma koncerta repertuārā,” akcentē Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns. Koriem skatēs būs jādzied trīs dziesmas – divus izlozes un vienu brīvas izvēles skaņdarbu. Lai korus mudinātu pieteikties pilnā repertuāra dziedāšanai, sākotnējā skates nolikumā veikti grozījumi A kategorijas jaukto koru dziesmu sarakstā (koriem, kuri izpilda pilnu svētku repertuāru), kā arī sarakstā, kas attiecas uz apriņķa kopkori. Skates vērtēs žūrija trīs kora mūzikas ekspertu sastāvā. To vidū diriģenti - Mārtiņš Klišāns, Romāns Vanags, Kaspars Ādamsons, Gints Ceplenieks, Ivars Cinkuss, Jānis Baltiņš, Aira Birziņa un komponisti Uģis Prauliņš un Rihards Dubra. XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Noslēguma koncerta Modelēšanas koncerti 2017.gadā notiks 27.maijā Talsos, 10.jūnijā Jēkabpilī, 1.jūlijā Dikļos un 21.jūlijā Rīgā. Koncertos Latvijas kori izdziedās nākamo Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta programmu. Mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns, režisors Uģis Brikmanis. XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Kārtējie Dziesmu un deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē.
Informāciju sagatavoja Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv No 1.aprīļa līdz 1.maijam Valmierā ikviens interesents aicināts piedalīties Mākslas dienu aktivitātēs – radošās norisēs, kurām izvēlēta tematika “Mākslas dārzs”. Tāpat kā dārzs aicina baudīt dažādas garšas un smaržas, dzen saknes, diedzē asnus un dāvina ražu, arī Mākslas dienu aktivitātēs katrs varēs rast sev saistošākās nodarbes. Mākslas dienas tiks atklātas ar vairākām izstādēm. Valmieras muzejā no 7.aprīļa būs skatāma Rituma Ivanova darbu izstāde “Kadri 4”. Mākslinieks ir viens no populārākajiem latviešu jaunās paaudzes gleznotājiem, strādā paša radītā tehnikā, guvis starptautisku atzinību. No 1.aprīļa Valmiermuižas stallī (Valmiermuižā, Dzirnavu ielā 15) Kaspara Podnieka personālizstāde “Laidars” aicinās padomāt par cilvēka izraisītām pārmaiņām dabā. Sadarbībā ar mākslas “Galeriju Laipa” Valmieras integrētajā bibliotēkā no 1.aprīļa būs skatāma mākslinieces Karine Paronyanc gleznu izstāde “Ilūziju dārzs”. Savukārt kontrastu pilnu, spraigu, optimismu rosinošu un dabas iedvesmotu “rokrakstu” mākslas “Galerijā Laipa” personālizstādē “Kurš gadalaiks” no 13.aprīļa demonstrēs māksliniece Signe Vanadziņa. Par nozīmīgu notikumu, kas “iesakņojies” Mākslas dienās, kļuvis “Vidzeme Fashion Show” – Latvijā radītas aktuālās sezonas apģērbu un aksesuāru kolekcijas. Tas šogad notiks 22.aprīlī. Arī šogad turpinās pērn aizsākto tradīciju – mākslinieku apgleznotu soliņu atklāšanu pilsētvidē. Kādu noskaņu mākslinieki Paula Zariņa-Zēmane, Juris Dimiters un Andris Vītoliņš būs piešķīruši soliņiem pie Valmieras Mūzikas skolas, uzzināsim 22.aprīlī. Ierasts, ka Mākslas dienās iesaistās izglītības iestādes. Valmieras Valsts ģimnāzijas galerijā “Ledus pagrabs” no 10.aprīļa būs skatāma Elizabetes Rancānes foto izstāde. Valmieras Mākslas vidusskolā 3.aprīlī viesosies māksliniece Ieva Bondare, atklājot savu darbu izstādi, kā arī vadot nodarbības topošajiem māksliniekiem. Audzēkņu darbu izstādi atklās 29.aprīlī, tāpat ikviens interesants aicināts apmeklēt “Atvērtās durvis”. Savukārt Valmieras Jaunatnes centrā “Vinda” 3.aprīlī taps eko dārzs ar neparastiem kokiem – veidotiem no otrreizējās pārstrādes materiāliem. “Mākslas dārzā” jaunus “asnus dzīs” Valmieras Drāmas teātris, 8.aprīlī uzņemot režisoru Dāvidu Džovanzanu (Davide Giovanzana) un Latvijas Kultūras akadēmijas jaunos aktierus ar izrādi “Ričards III. Aklā zarna”. Tā, izmantojot Šekspīra lugas “Ričards III” struktūru, vēsta par mehānismiem cilvēkā, kas liek tiekties pēc varas un pārākuma, kā arī pēta, kas ir manipulācija. Valmierā 5.aprīlī būs skatāma arī Karlosa Martinesa (Carlos Martinez) izrāde – pantomīma “Laiks svinēt”. Tā ved skatītāju priecīgā ceļojumā, aicinot pārvarēt klusuma robežas un ļauties fantāzijai, attaisnojot aktiera 35 gadus seno un pamatīgo lēmumu kļūt par pantomīmas mākslinieku. Jaunums būs arī forums “Māksla būt uzņēmējam”, kas norisināsies 20.aprīlī. Plašāku ieskatu par investīcijām, atbalsta iespējām un labās prakses piemēriem ekspertu prezentācijās un paneļdiskusijās aicināti uzzināt esošie un topošie uzņēmēji. Tā kā Rīgas – Gaujas reģions, kurā ir arī Valmiera, šogad nes Eiropas gastronomijas reģiona titulu, Mākslas dienu laikā godā tiks celti Latvijas mežos, pļavās un ūdeņos atrodamie gardumi. Tos sajust, atrast un izmantot, lai, liekot sastāvdaļu pie sastāvdaļas, nonāktu pie neatkārtojamās garšu pieredzes, 8.aprīlī aicinās Valmiermuižas alus virtuves šefpavārs Dzintars Kristovskis. Īpašu dāvanu “Mākslas dārza” apmeklētājiem pasniegs izcilais pianists Vestards Šimkus, Valmieras Kultūras centrā 29.aprīlī izpildot paša komponēto koncertizrādi “Novecento” pēc Alesandro Bariko darba motīviem. Savukārt klasiskās mūzikas “huligāni” – grupa “DaGamba” – 8.aprīlī Valmieras Kultūras centrā aicina uz elpu aizraujošu un netradicionālu muzikālo priekšnesumu, piedāvājot komponista Antonio Vivaldi koncertu ciklu “Gadalaiki” jaunā sniegumā. Savukārt ģimenes ar bērniem 8.aprīlī plkst.12.00 tiek aicinātas uz koncertizrādi “Sīpoliņa jaunie piedzīvojumi”. Koncertizrādē piedalīsies Sergejs Jēgers (kontrtenors), Agnese Egliņa (klavieres), Guna Šnē (čells), Elīna Endzele (sitaminstrumenti), Vadims Lukjančuks (cirka mākslinieks), kā arī Rīgas Doma kora skolas, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas audzēkņi. 10.aprīlī “Mākslas dārzā” rodamo mierīgo noskaņu baudīt aicinām Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā Džovanni Batistas Pegolezi “Stabat Mater” garīgās mūzikas koncertā. Tāpat Mākslas dienu laikā būs skatāmas dažādas izstādes, izrādes bērniem, notiks radošās darbnīcas, ar lekciju par vienu no savrupākajiem latviešu māksliniekiem – Teodoru Ūderu – uzstāsies mākslas zinātnieks Aivars Leitis. Dārzā atrodamo krāsu toņu daudzveidību skatītāji aicināti ieraudzīt, apmeklējot filmu “Gleznojot mūsdienu dārzu: no Monē līdz Matisam” kinoteātrī “Gaisma”, kā arī piedaloties vēl citās “Mākslas dārza” aktivitātēs. Valmieras Mākslas dienu programma skatāma Valmieras pilsētas pašvaldības mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Kultūra” un Valmieras Tūrisma informācijas centra mājaslapā www.visit.valmiera.lv. Mākslas dienas organizē Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Valmieras Kultūras centru, Valmieras muzeju, Valmieras integrēto bibliotēku, Valmieras Mākslas vidusskolu, Valmieras Mūzikas skolu, Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcu, Valmieras Valsts ģimnāziju, Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”, Valmieras Drāmas teātri, mākslas “Galeriju Laipa”, kinoteātri “Gaisma”, “Valmiermuižas alus” darītavu, Valmiermuižas kultūras biedrību, biedrību “Kultūras logs” un citiem partneriem.
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.:26443410 Pavasaris nāk arī ar svaigu piedāvājumu kino gardēžiem. Koncertzāle “Cēsis” izziņo marta un aprīļa seansus, kuros būs skatāmas kino kritiķu un starptautisku kino festivālu žūriju atzītas filmas “Filomena”, “Saula dēls”, “Vilnis” un “Skaļāk par sprādzieniem”. Kā ierasts, katra filma būs skatāma tikai vienu reizi, un vakaru bagātinās kinoprojekta “Spektrs” un “Rīgas starptautiskā kino festivāla” (RIGA IFF) ekspertu ievads pirms seansa. Projekts Kino gardēžu klubs jau kļuvis par neatņemamu koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskās programmas daļu un piesaistījis gan vietējo cēsnieku, gan kino mīļu uzmanību no citām Vidzemes pilsētām. Sākot ar martu, projekts piedāvā noskatīties četras lieliskas filmas no dažādām pasaules valstīm. Tāpat kā iepriekšējās sezonās, Kino gardēžu kluba seansi notiks katru otro trešdienu pulksten 19.00 koncertzāles kino zālē. 1. martā būs skatāma britu komēdija – drāma "Filomena" (Philomena, 2013), kas tikusi nominēta četrām ASV Kinoakadēmijas balvām Oscar, ieskaitot nominācijas Labākā filma un Labākā aktrise (Džūdija Denča). Filma arī tika nominēta četrām BAFTA balvām un trīs Zelta globusiem. "Filomena" ir uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par māti, kura dodas meklēt savu dēlu, ar kuru viņa tika izšķirta 50 gadus atpakaļ. Kopā ar rakstnieku, kurš meklē stāstu savai nākamajai grāmatai, Filomena dodas uz Īriju, bet pēc tam uz Ameriku, kur atklāj negaidītus faktus par kādreiz zaudēto dēlu. 15. marta Kino gardēžu kluba vakars tiks veltīts ungāru drāmai “Saula dēls” (Saul fia, 2015). Filma saņēmusi Kannu kinofestivāla žūrijas balvu un Eiropas kinokritiķu asociācijas FIPRESCI žūrijas balvu. Tas ir stāsts par Aušvices nāves nometnē ieslodzīto Saulu, kurš strādājot nometnes krematorijā, atrod jēgu dzīves pēdējām dienām, cenšoties apglabāt maza zēna mirstīgās atliekas saskaņā ar ebreju tradīcijām. Lai gan kamera visā filmas garumā neatkāpjas no tās galvenā varoņa, tieši tas, kas notiek viņa redzes un dzirdes perifērijā, ļauj skatītājam gandrīz ķermeniski izjust nāves nometnes šausmas, padarot “Saula dēlu” par vienu no visu laiku iespaidīgākajām filmām, kas uzņemta par holokaustu. Filma savu Latvijas pirmizrādi piedzīvoja Rīgas Starptautiskajā kino festivālā. 29. martā iepazīsim norvēģu kino un skatīsimies filmu “Vilnis” (Bølgen, 2015). Tā ir vērienīga katastrofu filma, kas balstīta uz patiesiem notikumiem - 1934. gadā brūkošu akmeņu izraisīts milzu cunami vilnis burtiski noslaucīja no zemes virsas Tafjordas ciematu. “Vilnis” ir stāsts par ciematu Norvēģijas piekrastē, ko apdraud cunami vilnis un tā iedzīvotājiem ir tikai 10 minūtes, lai kalnos paglābtos no tuvojošās katastrofas. Bet ne visiem būs lemts paglābties laikā... Filmas uzņemšanas laikā aktieri paši veikuši visus trikus, kas piešķir stāstam īpašu realitātes sajūtu. Rezultāts ir likumsakarīgs – populārākā un skatītākā filma Norvēģijā 2015. gadā un kritiķu atzinība par meistarīgi veidoto drāmu un izcilajiem, Holivudas līmeņa specefektiem. Kā ceturto pavasara Kino gardēžu kluba filmu 12. aprīlī esam izvēlējušies norvēģu režisora Joahima Trīra “Skaļāk par sprādzieniem” (Louder than bombs, 2015), kuras pirmizrāde līdzīgi kā “Saula dēlam” notika RIGA IFF. Klusas, emocionālās eksplozijas zem rāmas ārienes – Trīrs savu filmu kadros izcili ietver papildu dimensiju – neredzamu, bet skaidri sajūtamu. “Skaļāk par sprādzieniem” ir atšķirīgs stāsts par pieaugšanu, ko pēc pāragra zaudējuma piedzīvo filmas varoņi – divi brāļi un viņu tēvs, kad ir spiesti atgriezties pie nobēdzinātām atmiņām un sāpīgiem pagātnes noslēpumiem. Lielisks aktieru ansamblis ar Gabrielu Bērnu, Džesi Aizenbergu un franču leģendāro aktrisi Izabellu Ipēru. Pirmais Norvēģijas kinodarbs, kas pēc 36 gadu pārtraukuma iekļauts prestižā Kannu kinofestivāla galvenajā – konkursa – programmā. Biļetes uz Kino gardēžu kluba seansiem nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Vidzemes koncertzāle "Cēsis" Mārketinga un komunikācijas vadītāja
Mūziķi Armella Dusē (Armelle Dousset) ar hromatisko akordeonu un Matjē Mecgers (Matthieu Metzger), kurš pārvalda saksofona spēli un savos skaņdarbos izmanto elektroniku, radījuši unikālu un savdabību mūzikas stilu. Viņu radītie skaņdarbi saistīti ar franču mūzikas tradīcijām un improvizāciju. Tā ir kā atgriešanās pie saknēm, lai atrastu ko jaunu un neparastu apvienojot dažādu tautu mūzikas intoācijas, ritmiskos modeļus un faktūras.
Lūgums pieteikt savu dalību līdz 3. martam, rakstot uz olerumuiza PIE inbox PUNKTS lv vai tālruni 29251565 (var sūtīt īsziņu). Ieeja par ziedojumiem. Koncertu atbalsta Rūjienas novada pašvaldība un biedrība “Oleru muiža”.
Informāciju sagatavoja: Biedrība "Oleru muiža"
Šodien Valsts Kultūrkapitāla fonds publicējis mērķprogrammas ""Latvijas valsts mežu" atbalsts kultūras programmām reģionos" konkursa rezultātus! Vidzemes plānošanas reģions jau desmito gadu saņēmis finansējumu Vidzemes kultūras programmas īstenošanai, līdz ar ko jau parīt, 1. martā, tiks izsludināts projektu konkurss, kurā būs iespēja saņemt finansējumu dažādu kultūras ideju un iniciatīvu īstenošanai Vidzemē. Kopējais Latvijas Valsts mežu atbalstītais finansējums projektu konkursam - 76 000 eiro. Vairāk informācijas par projektu konkursu, nolikumu Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā, sākot no 2017. gada 1. marta. Papildu informācija: Ieva Vītola, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. 25670756. |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
5. martā plkst. 17:00 Rūjienas novada Oleru muižā būs iespēja baudīt neo-tradicionālās mūzikas dueta "RHIZOTTOME" (Francija) priekšnesumu. Pasākums tiek organizēts sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā.
