Arhīva kalendārs

« March 2017 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031 

No 1.aprīļa līdz 1.maijam Valmierā ikviens interesents aicināts piedalīties Mākslas dienu aktivitātēs – radošās norisēs, kurām izvēlēta tematika “Mākslas dārzs”.

Tāpat kā dārzs aicina baudīt dažādas garšas un smaržas, dzen saknes, diedzē asnus un dāvina ražu, arī Mākslas dienu aktivitātēs katrs varēs rast sev saistošākās nodarbes.

Mākslas dienas tiks atklātas ar vairākām izstādēm. Valmieras muzejā no 7.aprīļa būs skatāma Rituma Ivanova darbu izstāde “Kadri 4”. Mākslinieks ir viens no populārākajiem latviešu jaunās paaudzes gleznotājiem, strādā paša radītā tehnikā, guvis starptautisku atzinību. No 1.aprīļa Valmiermuižas stallī (Valmiermuižā, Dzirnavu ielā 15) Kaspara Podnieka personālizstāde “Laidars” aicinās padomāt par cilvēka izraisītām pārmaiņām dabā. Sadarbībā ar mākslas “Galeriju Laipa” Valmieras integrētajā bibliotēkā no 1.aprīļa būs skatāma mākslinieces Karine Paronyanc gleznu izstāde “Ilūziju dārzs”. Savukārt kontrastu pilnu, spraigu, optimismu rosinošu un dabas iedvesmotu “rokrakstu” mākslas “Galerijā Laipa” personālizstādē “Kurš gadalaiks” no 13.aprīļa demonstrēs māksliniece Signe Vanadziņa.

Par nozīmīgu notikumu, kas “iesakņojies” Mākslas dienās, kļuvis “Vidzeme Fashion Show” – Latvijā radītas aktuālās sezonas apģērbu un aksesuāru kolekcijas. Tas šogad notiks 22.aprīlī.

Arī šogad turpinās pērn aizsākto tradīciju – mākslinieku apgleznotu soliņu atklāšanu pilsētvidē. Kādu noskaņu mākslinieki Paula Zariņa-Zēmane, Juris Dimiters un Andris Vītoliņš būs piešķīruši soliņiem pie Valmieras Mūzikas skolas, uzzināsim 22.aprīlī.

Ierasts, ka Mākslas dienās iesaistās izglītības iestādes. Valmieras Valsts ģimnāzijas galerijā “Ledus pagrabs” no 10.aprīļa būs skatāma Elizabetes Rancānes foto izstāde. Valmieras Mākslas vidusskolā 4.aprīlī viesosies māksliniece Liena Bondare, atklājot savu darbu izstādi. Savukārt audzēkņu darbu izstādi atklās 29.aprīlī, tāpat ikviens interesants aicināts apmeklēt “Atvērtās durvis”. Valmieras Jaunatnes centrā “Vinda” 3.aprīlī taps eko dārzs ar neparastiem kokiem – veidotiem no otrreizējās pārstrādes materiāliem.

“Mākslas dārzā” jaunus “asnus dzīs” Valmieras Drāmas teātris, 8.aprīlī uzņemot režisoru Dāvidu Džovanzanu (Davide Giovanzana) un Latvijas Kultūras akadēmijas jaunos aktierus ar izrādi “Ričards III. Aklā zarna”. Tā, izmantojot Šekspīra lugas “Ričards III” struktūru, vēsta par mehānismiem cilvēkā, kas liek tiekties pēc varas un pārākuma, kā arī pēta, kas ir manipulācija. Valmierā 5.aprīlī būs skatāma arī Karlosa Martinesa (Carlos Martinez) izrāde – pantomīma “Laiks svinēt”. Tā ved skatītāju priecīgā ceļojumā, aicinot pārvarēt klusuma robežas un ļauties fantāzijai, attaisnojot aktiera 35 gadus seno un pamatīgo lēmumu kļūt par pantomīmas mākslinieku.

Jaunums būs arī forums “Māksla būt uzņēmējam”, kas norisināsies 20.aprīlī. Plašāku ieskatu par investīcijām, atbalsta iespējām un labās prakses piemēriem ekspertu prezentācijās un paneļdiskusijās aicināti uzzināt esošie un topošie uzņēmēji.

Tā kā Rīgas – Gaujas reģions, kurā ir arī Valmiera, šogad nes Eiropas gastronomijas reģiona titulu, Mākslas dienu laikā godā tiks celti Latvijas mežos, pļavās un ūdeņos atrodamie gardumi. Tos sajust, atrast un izmantot, lai, liekot sastāvdaļu pie sastāvdaļas, nonāktu pie neatkārtojamās garšu pieredzes, 8.aprīlī aicinās Valmiermuižas alus virtuves šefpavārs Dzintars Kristovskis.

Īpašu dāvanu “Mākslas dārza” apmeklētājiem pasniegs izcilais pianists Vestards Šimkus, Valmieras Kultūras centrā 29.aprīlī izpildot paša komponēto koncertizrādi “Novecento” pēc Alesandro Bariko darba motīviem. Savukārt klasiskās mūzikas “huligāni” – grupa “DaGamba” – 8.aprīlī Valmieras Kultūras centrā aicina uz elpu aizraujošu un netradicionālu muzikālo priekšnesumu, piedāvājot komponista Antonio Vivaldi koncertu ciklu “Gadalaiki” jaunā sniegumā. Savukārt ģimenes ar bērniem 8.aprīlī plkst.12.00 tiek aicinātas uz koncertizrādi “Sīpoliņa jaunie piedzīvojumi”. Koncertizrādē piedalīsies Sergejs Jēgers (kontrtenors), Agnese Egliņa (klavieres), Guna Šnē (čells), Elīna Endzele (sitaminstrumenti), Vadims Lukjančuks (cirka mākslinieks), kā arī Rīgas Doma kora skolas, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas audzēkņi. 11.aprīlī “Mākslas dārzā” rodamo mierīgo noskaņu baudīt aicinām Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā Džovanni Batistas Pegolezi “Stabat Mater” garīgās mūzikas koncertā.

Tāpat Mākslas dienu laikā būs skatāmas dažādas izstādes, izrādes bērniem, notiks radošās darbnīcas, ar lekciju par vienu no savrupākajiem latviešu māksliniekiem – Teodoru Ūderu – uzstāsies mākslas zinātnieks Aivars Leitis. Dārzā atrodamo krāsu toņu daudzveidību skatītāji aicināti ieraudzīt, apmeklējot filmu “Gleznojot mūsdienu dārzu: no Monē līdz Matisam” kinoteātrī “Gaisma”, kā arī piedaloties vēl citās “Mākslas dārza” aktivitātēs.

Valmieras Mākslas dienu programma skatāma Valmieras pilsētas pašvaldības mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Kultūra” un Valmieras Tūrisma informācijas centra mājaslapā www.visit.valmiera.lv.

Mākslas dienas organizē Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Valmieras Kultūras centru, Valmieras muzeju, Valmieras integrēto bibliotēku, Valmieras Mākslas vidusskolu, Valmieras Mūzikas skolu, Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcu, Valmieras Valsts ģimnāziju, Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”, Valmieras Drāmas teātri, mākslas “Galeriju Laipa”, kinoteātri “Gaisma”, “Valmiermuižas alus” darītavu, Valmiermuižas kultūras biedrību, biedrību “Kultūras logs” un citiem partneriem.

 

Zane Bulmeistare
Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas
Vadītājas vietniece
Tālr.: 64207634
Mob. tâlr.: 26443410


Sestdien, 11. martā, koncertzāles “Cēsis” Mazajā zālē izskanēs ekstravagants franču dueta “Rhizottome” koncerts. Armella Dusē (akordeons) un Matjē Mecgers (soprāna saksofons) tradicionālās franču mūzikas tēmas paplašina ar drosmīgām improvizācijām un mūsdienīgām aranžijām.

Duetu “Rhizottome” veido mehāniskā akordeona meistare un multimāksliniece Armella Dusē (Armelle Dousset) un soprāna saksofonists Matjē Mecgers (Matthieu Metzger). Abu mūziķu saspēle laika gaitā ir mainījusies no klasiskās mūzikas atskaņojumiem uz ielām un deju vakaros līdz koncertiem visā pasaulē. Meklējot savu ceļu, Armella un Matjē sāka komponēt paši. Viņu atskaņotā mūzika ir reizē jutekliska un enerģiska. Abu instrumentu saspēle katru reizi rada jaunu stāstu, kas dzimst no tradicionālas franču mūzikas un, izpētīts, atklāts, papildināts, atdzimst jaunā veidolā.

Armella Dusē ir studējusi kino mākslu, taču viņas interesei par mākslu nav robežu. Piemēram, pašlaik viņa sadarbojas ar vairākiem Francijas horeogrāfiem, uzstājoties dažādās dejas performancēs. Taču viņa vienmēr ir interesējusies arī par mūziku. Tā viņa 2008. gadā iepazinās ar saksofonistu Matjē Mecgeru, ar kuru izveidoja duetu “Rhizottome”. M. Mecgers ir apguvis gan klasisko saksofonu, gan džezu. Paralēli interesei par klasisko mūziku, viņš aktīvi iesaistās arī dažādos laikmetīgās mūzikas projektos, eksperimentējot ar elektroniskās mūzikas iespējām.

Biļetes uz koncertu nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā.

Video: https://youtu.be/52UZpoyicug

 

Mediju kontaktiem:

 

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Tālr.: +371 26171151

Trešdien, 8.martā, plkst.16.00 Cēsu vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta mākslinieces Ināras Liepas personālizstāde „Iedvesmas valsis”. Izstāde būs apskatāma līdz 15.maijam.

Izstāde ”Iedvesmas valsis„ ir veltīta izcilā latviešu komponista Emīla Dārziņa skaņdarbam „Melanholiskais valsis”, un tā tika veidota 2015.gadā atsaucoties uz Pleskavas vēstures un mākslas muzeja un Latvijas konsulāta Pleskavā ielūguma.

Izstāde guva ļoti lielus panākumus, jo apmeklētājus emocionāli saviļņoja ne tikai izcilais Emīla Dārziņa skaņdarbs, bet arī Latvijas mākslinieku profesionāli augstvērtīga ekspozīcija, kurā skatāmas skulptūrlelles no Acrylic One materiāla un lielformāta drukas darbi ar 30 gadu seno pastkaršu attēliem. Speciāli darbiem tika izgatavots arī profesionāls izstāžu aprīkojums.

Izstāde ir iepriecinājusi simtiem apmeklētāju gan Aizputes tūrisma un mūžizglītības centrā, gan arī daļēji tika eksponēta Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivāla 2016.gada izstādē Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā.

Gundega Cēbere par izstādi: ”Ikvienas tautas mākslai un kultūrai ir skaista vēsture un cauri gadu simtiem un tūkstošiem tā dod piederības sajūtu savai nācijai un likteņiem. Leļļu mākslas devums pasaules kultūras mantojumā ir tik ietilpīgs, ka nav nepieciešams to plaši apjūsmot - lelles rodas dzīvē, kuru dzīvojam un katrā laikmetā un pasaules vietā to radīšana ietekmējusies no kultūras, klimata un ģeogrāfiskiem aspektiem, kas raksturīgi reģionam.”

Laipni aicināti uz izstādi – tā neatstās vienaldzīgu neviena vecuma apmeklētāju!

 

2017. gada Eiropas kultūras mantojuma dienas tiks veltītas vēsturisku notikumu vietām nolūkā apzināt un no jauna iepazīt tās vietas, kas saistītas nozīmīgiem notikumiem Latvijas teritorijas vēsturiskajā attīstībā un mūsu vēsturei nozīmīgu personību dzīvi un darbu.

Pateicoties Latvijas ģeogrāfiskajam novietojumam, tās teritorijā gadu tūkstošos un simtos risinājušies notikumi, kas nozīmīgi ne tikai šīs zemes iedzīvotājiem, bet arī visai Baltijai un Eiropai. Nedaudz mazāk apzināta un pētīta tā materiālā kultūras mantojuma daļa, kas glabā dažādu vēsturisku notikumu un ievērojamu personu darbības liecības. Pašlaik valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir 109 vēstures pieminekļi un 32 vēsturisku notikumu vietas, pārsvarā ievērojamu personu dzīves, darba un apbedījuma vietas kā arī vēsturiskiem notikumiem veltīti pieminekļi. Iespējams, tas saistīts ar to, ka īpaši totalitārajos režīmos, kas ietekmēja arī mūsu zemi, vēsture bieži vien izmantota propagandas mērķiem, radot politizētu un izkropļotu vēstures interpretāciju un izraisot zināmu skepsi par vēstures iespējamo objektivitāti.

Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi Latvijā norisināsies no 9.-10. septembrim. Pieteikuma forma un kritēriji pasākuma pieteikšanai dalībai pieejami Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mājaslapā http://mantojums.lv sadaļā Eiropas kultūras mantojuma dienas. Aprīļa pirmajā pusē līdz ar Eiropas kultūras mantojuma dienu dalībnieku izziņošanu, tiks izsludināts arī vēsturisku notikumu vietām veltīts bērnu zīmējumu konkurss.

Eiropas kultūras mantojuma dienu mērķis ir tuvināt cilvēkus kultūras mantojumam, vairojot izpratni par pieminekļu aizsardzību – aizsargājamo pieminekļu dažādību, vērtību apzināšanu, saglabāšanu, kā arī kultūras mantojumu kā resursu ilgtspējīgai attīstībai. Tās aizsākušās 1984. gadā Francijā kā atvērto durvju dienas vēstures pieminekļos un kopš 1999. gada kļuvušas par kopīgu Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas iniciatīvu, kurā piedalās 50 valstis, kas ir pievienojušās Eiropas Kultūras Konvencijai.

2016. gadā Eiropas kultūras mantojuma dienas bija veltītas kultūrvēsturiskajai ainavai. To ietvaros notika pasākumi 56 vietās visā Latvijā – talkas, semināri, lekcijas, ekskursijas, radošās darbnīcas, izstādes, koncerti. Sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu un Francijas institūtu Latvijā sarīkots seminārs “Kultūrvēsturiskā ainava Latvijā” un izstrādāta semināra rezolūcija, kas piedāvā pamatnostādnes kultūrainavas kvalitātes nodrošināšanai.

Eiropas kultūras matojuma dienas Latvijā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

 

Papildu informācija:

Alma Kaurāte-Java

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas

Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste

67326602, alma.kaurate-java PIE mantojums PUNKTS lv

 

22. martā Ērgļos un 23. martā Valmierā notiks semināri par „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017" projektu pieteikumu sagatavošanu. 

Jau ziņots, ka no 1. marta līdz 31. martam Vidzemes plānošanas reģions ir izsludinājis „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017" projektu konkursu, kurā var piedalīties ikviena juridiska organizācija un iesniegt dažādas ar kultūras jomu Vidzemē saistītas idejas un ieceres atbilstoši konkursa nolikumam. Projektu konkursa nolikums un pielikumi ir pieejami šeit.

Semināri par kultūras projektu pieteikumu sagatavošanu notiks:

  • 22. martā plkst. 11.00 Ērgļu Saieta namā (Ērgļi, Rīgas iela 5);
  • 23. martā plkst. 14.00 Valmieras Kultūras centra Kamerzālē (Valmiera, Rīgas iela 10).

Par projektu konkursu un pieteikumu sagatavošanu iespējams konsultēties, sazinoties ar Vidzemes kultūras programmas koordinatori Ievu Vītolu – 25670756, ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv.

Lai izvērtētu pieteikumus nemateriālā kultūras mantojuma elementu iekļaušanai Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, izveidota Nemateriālā kultūras mantojuma padome. Tās uzdevumi būs arī sniegt atzinumus kultūras ministram un Latvijas Nacionālajam kultūras centram par Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas plānu un normatīvo aktu projektiem nemateriālā kultūras mantojuma jomā.

Nemateriālā kultūras mantojuma likums paredz, ka padomes sastāvā ir pieci nemateriālā kultūras mantojuma jomas speciālisti, kurus deleģē Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un Latvijas Pašvaldību savienība, četri kultūras ministra uzaicināti zinātnieki vai augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvji, kuru zinātniskā vai akadēmiskā darbība ir saistīta ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī pieci kultūras ministra uzaicināti pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām, kuru darbības mērķis saistīts ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un kuras darbojas Kurzemē, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Rīgā.

Padomes locekļi ir biedrības „Latvijas Tradicionālās kultūras asociācija” valdes locekle, Rucavas tradīciju kluba vadītāja Sandra Aigare, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskā un radošā darba prorektore Anda Beitāne, biedrības „Upītes jauniešu folkloras kopa” pārstāve Ruta Cibule, Valkas novada domes Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas Izglītības un kultūras daļas vadītājs Aivars Ikšelis, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Aija Jansone, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociētā profesore, vadošā pētniece latviešu folkloristikas apakšnozarē Angelika Juško – Štekele; Biedrības „Zemgaļu kultūras biedrība „Upmale”” projektu vadītāja Elīna Kūla – Braže, biedrības „Skaņumāja” valdes priekšsēdētāja Sandra Lipska, Valsts Izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas projektu koordinatore Māra Mellēna, nodibinājuma „Māras loks” valdes locekle Agnija Saprovska, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mūzikas institūta Latviešu folkloras krātuves pētniece Ieva Tihovska, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja Laura Turlaja un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības Ministra biroja vadītāja Marika Zeimule.

Nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu paredz izveidot 2016.gada nogalē pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Tas ir jauns, līdz šim nebijis regulējums, ar kura palīdzību tiek veidota nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas mērķtiecīgam atbalstam nepieciešamā vide un apstākļi. Šo sarakstu veidos elementi, kas uzskatāmi par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un to iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība. 2017.gadā pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30.jūnijs.

Informācija par pieteikuma sagatavošanu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam pieejama Latvijas Nacionālā kultūras centra mājas lapā: www.lnkc.gov.lv/nozares/nematerialais-kulturas-mantojums/  

 

Informāciju sagatavoja:

Inga Bika

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Latvijas Nacionālais kultūras centrs

67228985, 26443166

inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv

www.lnkc.gov.lv   

No 10. marta līdz 16. aprīlim Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zālēs skatāma gleznotāja Arija Skrides (1906 - 1987) izstāde "Bezgalīgā ainava". Ekspozīciju veido darbi no Latvijas Mākslinieku savienības, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma, Belēviču ģimenes kolekcijas un citām privātkolekcijām.

Izstādes vadmotīvs ir reiz mākslinieka rakstītais vēstulē muzejam: "Mana radošā darba pamatā vienmēr ir bijusi ainava - daba tās bezgalīgajā daudzveidībā. Arī attēlojot cilvēkus vai tie būtu lauku ļaudis vai zvejnieki, es viņus redzu vienotībā ar apkārtējo dabu".

Izstāde ir  spilgts apliecinājums gleznotāja rakstītajam un ļauj skatītājiem iepazīties ar Skrides daiļradi sākot no 20.gs. 20 gadiem līdz pat 80.gadu vidum. Atklājot viņa daiļradi caur viņam tuvāko žanru - ainavu, kur dominē lauku skati, ņirb mazpilsētu ieliņas ar tās iedzīvotājiem, parādās pa kādam Rīgas skatam, motīvi ar zvejniekiem un strādniekiem.

Par neizsmeļamu iedvesmas avotu māksliniekam kļūst Vidzemes ainava, daudz tiek gleznots Cēsīs, Līgatnē, Straupē, Dzērbenē, Drustos. Īpaši iemīļota kļūst Piebalgas apkārtne ar tai raksturīgo reljefu un plašumiem. Kā jau minētajā vēstulē atzinies A.Skride, pirmo ”ievirzi dod bērnības dienu iespaidi”. Arijam Skridem tie nāk tepat no Dzelzavas puses, kur Virānes pagasta Boķos 1906. gada 24. septembrī viņš piedzima. Ar zēna gadiem saistāmi arī pirmie mēģinājumi attēlot ganos skatītos skatus. Liels iedrošinātājs ir Cesvaines ģimnāzijas zīmēšanas skolotājs Augusts Nore, kurš arī ir tas, kurš iedrošina jauno Ariju doties uz Rīgu un mēģināt iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā. Iestājpārbaudījumi tiek nokārtoti sekmīgi un piecpadsmitgadīgais jauneklis tiek uzņemts LMA brīvklausītājos. Svarīgs pavērsiens notiek jau otrajā mācību gadā, kad savā Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā jaunekli aicina strādāt Vilhelms Purvītis.  Latvijas Mākslas akadēmija tiek pabeigta 1932. gadā ar diplomdarbu „Zvejniekosta”. Par pārējo stāsta mākslinieka darbi.

Visi laipni aicināti uz izstādes atklāšana šo piektdien 17.martā pulksten 16.00 Muzeja izstāžu zālēs.

 

Informāciju sagatavoja:

Monta Cimdiņa

Mākslas nodaļas vadītāja

 

Noslēdzies Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) šī gada 1. kultūras projektu konkurss, kurā piedalījās arī Mazsalacas novada Sēļu pagasta Tautas nams, iesniedzot vienu projekta pieteikumu Tradicionālās kultūras nozarē un otru Mūzikas un dejas nozarē. Abi iesniegtie projekti ir atbalstīti, un no VKKF piešķirts finansējums 700,00 eiro “Danču naktij ar Sēļu muižas muzikantiem” un 1300,00 eiro apmērā „Franču karaļa galma mūzikai Sēļu muižā”.

Projekts „Danču nakts ar Sēļu muižas muzikantiem” tiks īstenots laika posmā no 01.03.2017. – 14.06.2017. Projektā tiks piedāvātas trīs teorētiskās un praktiskās nodarbības latviešu danču, rotaļdeju un to melodiju apgūšanai, popularizējot tautas muzicēšanas un dejošanas tradīciju. Projekta ietvaros Sēļu muižā notiks praktiskās meistarklases. Pirmās - 18. martā plkst. 19:00 Sibīrijas latviešu (Lejas Bulāna ciema) dejas, kurās horeogrāfs Ernests Spīčs un folkloriste Ieva Vītola iepazīstinās ar Sibīrijas ekspedīcijas iespaidiem Lejas Bulānā, kā arī tiks demonstrēts folklorista Aigara Lielbārža videostāsts par Lejas Bulānu. Otrās - 22.aprīlī plkst.19:00 Igauņu un latviešu dejas kopā ar sadraudzības partneriem no Kilingi-Nemmes pilsētas Igaunijā, un trešās meistarklases - 13.maijā plkst. 19:00, svinot Mātes un ģimenes dienu, tiks mācītas Ģimenes ieražu dejas.

Projekta „Franču karaļa galma mūzika Sēļu muižā” ietvaros Sēļu muižas dārza svētkos - 15. jūlijā būs iespēja gūt zināšanas un dzirdēt estētisko 17. – 18. gs. piļu un mūzikas skanējumu. Koncertu veidos tā laikmeta mūzikas un dejas mākslu zinoši profesionāli mākslinieki - senās mūzikas ansamblis Inégalité Mystique, kas prezentē 17. gs. un 18. gs. komponistu darbus, kā arī spēlē uz vēsturisko instrumentu oriģināliem un kopijām, lietojot baroka laika kamertoni. Baroka laikmetu ar tērpiem palīdzēs uzburt arī Sēļu muižas dāmu deju kopa „Reveranss”, bet, cildinot karalisko skatuves mākslu, ar vēsturisko deju apmeklētājus priecēs baroka laika deju grupa “La Maison Noble”.

Sēļu pagasta Tautas nams atrodas Sēļu muižā, Mazsalacas novadā. Visi projektā iekļautie pasākumi ir bezmaksas. Projekts tiek īstenots pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam.

 

Informāciju sagatavoja:

Ināra Blūma

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs ir pirmais un vienīgais muzejs Latvijā, kas, darbojoties sevišķi ciešā sasaistē ar radošajām industrijām, izveidojis atsevišķu izglītojošo nodarbību telpu, kas apvienota ar muzeja atvērto krājumu. Priekšmetu rādītava Cēsīs jau mēnesi darbojas koprades mājā “Skola6”.

 

Telpas viena daļa ir iekārtota kā 19.gadsimta skolas klase, bet otra daļa atvēlēta plauktiem, kuros izvietota daudzveidīga priekšmetu kolekcija. Skolēni var iejusties 19.gadsimta skolas atmosfērā, apgūstot gan rakstīšanu, gan rēķināšanu stingru skolmeistarieņu vadībā. Mācību stundu muzeja speciālistes sagatavojušas, izmantojot muzeja krājumā esošās mācību grāmatas un tajās atrodamās mācību metodes. Nepaklausīgākajiem skolēniem nākas arī izciest sodu – klases priekšā jātup uz zirņiem un jāiemācās dzejolis.

Muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere atklāja, ka nākotnē priekšmetu rādītavā paredzēts īstenot arī mūžizglītības programmas, kurās ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem būtu iespējams apgūt kaligrāfiju, latviešu tradicionālo kultūru un latvisko dzīvesziņu.

Papildus senajai skolai bērni muzejpedagoga vadībā var doties seno lietu pasaulē un iepazīt atvērtā krājuma plauktos esošos dažādos priekšmetus. Starp krājumā atrodamajām lietām ir mūzikas instrumenti, pulksteņi, kārbiņas, lampas un daudzi citi priekšmeti, kuru pielietojumu apmeklētājam bieži vien atliek minēt. Šāds priekšmetu izvietojums apskatei vedina uz asociāciju ar muzeju pirmsākumiem renesanses laikmetā, kad retu priekšmetu kolekcijas tika izvietotas tā saucamajos retumu kabinetos. Tādējādi arī paša krājuma apmeklējums izvēršas par savdabīgu piedzīvojumu. It sevišķi tādēļ, ka priekšmeti no apmeklētāja nav nošķirti ar vitrīnu aizsargstikliem, bet muzeja speciālista uzraudzībā ir arī aptaustāmi un aplūkojami tuvāk.

Priekšmetu rādītavas iekārtošanā piedalījušies vietējie radošo industriju pārstāvji. Skolas solus izgatavojuši vietējie galdnieki. Sadarbībā ar drukas uzņēmumu “Decor Print” tapušas unikālas apdrukātas žalūzijas. Šuvēja, kas darbojas koprades mājā “Skola6”, radījusi tērpus 19.gadsimta skolotājām, bet, strādājot pie šiem tērpiem, radusi iedvesmu arī sava atsevišķa produkta izveidei – piespraudēm 19.gadsimta stilā. Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere ar muzeja un radošo industriju mijiedarbību īpaši lepojas un atzīst, ka cer – muzeja priekšmetu rādītava kļūs par iedvesmas vietu arī citiem. “Nav jāizgudro divritenis no jauna – muzeja krājumā netrūkst lietu, kas varētu kalpot par iedvesmas avotu jauniem produktiem vai iegūt jaunu un mūsdienīgu elpu radošu cilvēku rokās,” pārliecināta muzeja vadītāja.

Muzeja atvērtais krājums uz Lielo Skolas ielu 6 pārcelts no iepriekšējās mājvietas Rīgas ielā 23. Lai arī pārcelšanās nebija viegla, tomēr jaunā atrašanās vieta piedāvā jaunas iespējas, starp kurām ir arī ciešāka sadarbība ar Cēsu radošajiem cilvēkiem, kas darbojas koprades mājā. “Skola6” vadītāja Dita Trapenciere atklāja, ka muzeja krājuma ienākšana koprades mājā pavērusi jaunas sadarbības iespējas un pašlaik jau top kopīgi projekti. Dita Trapenciere uzsvēra, ka muzeja un koprades mājas sadarbības potenciāls ir liels, un nākotnē noteikti tiks īstenotas daudzas kopīgas idejas.

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja priekšmetu rādītavas apmeklējums Cēsu novada skolēniem ir bez maksas. Pašlaik atvērto krājumu ir iespējams apmeklēt, iepriekš piesakoties pa tālruni 22014848.

 

Informāciju sagatavoja:

Cēsu novada pašvaldības

Komunikācijas speciāliste

Edīte Matuseviča

Svētdien, 26. martā, koncertzālē “Cēsis” gaidāma daudzsološa tikšanās ar vienu no izcilākajiem Latvijas jaunajiem mūziķiem – pianistu Georgiju Osokinu, un Jāņa Liepiņa diriģēto “DD orķestri”, kas ir viens no aktīvākajiem mūsu valsts jauno komponistu un atskaņotājmākslinieku skatuves partneriem.

Koncertam sagatavota īpaša programma. Ar lielu interesi tiek gaidīts Pētera Vaska skaistā opusa “Klusuma auglis” jaunas versijas pirmatskaņojums. Georgijs Osokins izveidojis pārlikumu klavierēm un stīginstrumentiem (līdz šim klausītāji dzirdējuši versijas korim un klavierēm, jauktam korim a cappella, jauktam korim un stīginstrumentiem, klavierkvintetam, stīgu kvartetam).

Georgijs Osokins saka: “Pēteris Vasks man ir īpašs un svarīgs jau kopš skolas gadiem. Diemžēl viņam nav tik daudz klavierdarbu, cik varbūt mums visiem gribētos. Ar tēvu un brāli patlaban ierakstām latviešu mūzikas disku, kas būs veltīts Latvijas simtgadei, un es izvēlējos ierakstīt Vaska mūziku. “Klusuma auglis" ir dievišķa mūzika, kas neeksistē uz zemes, bet skan tālu no šejienes – kaut kur citur, kur valda miers. Šim opusam ir vairākas versijas, bet es nolēmu mēģināt to aranžēt klavierēm un stīgu orķestrim, jo, manuprāt, tas varētu brīnišķīgi skanēt.”

Jaunais pianists būs solists arī Volfganga Amadeja Mocarta 25. klavierkoncertā, kas sacerēts Vīnē, kad Mocarts bija 30 gadu vecs. Georgija ieskatā šis opuss “ir diezgan reti atskaņots, taču bezgalīgi skaists un ļoti svaigs ar izsmalcināto instrumentāciju un brīžiem pilnīgi negaidītiem kompozīcijas pavērsieniem; tas ir viens no maniem mīļākajiem Mocarta klavierkoncertiem, un šajā koncertprogrammā tas harmonēs ar Vasku”.

Koncerta otrajā daļā dzirdēsim stīginstrumentu mūzikas klasiku. Vispirms skanēs Džakomo Pučīni elēģija “Krizantēmas”, ko meistars sacerēja 32 gadu vecumā vienā naktī un kas veltīta laba drauga, Savojas hercoga un Spānijas karaļa Amadeo (jeb Amedeo) piemiņai. Pēc tam – Pētera Čaikovska slaveno skaņdarbu “Serenāde”, kurā dzirdama komponista tieksme uz klasicismam raksturīgu domāšanas skaidrību, kas tobrīd vispār raksturīga Krievijas mākslā – daži speciālisti to uzskata par sudraba laikmeta skaidru pazīmi. Populāra ir “Serenādes” otrā daļa Valsis, ko atpazīs daudzi.

Georgijs Osokins ir spēcīgs, spilgts un iemīļots pianists. Lielās mūzikas balvas 2015 ieguvējs kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”. Pēc diplomanda titula iegūšanas prestižajā Šopēna konkursā Varšavā (2015) Georgijs saņēma neskaitāmus koncertēšanas uzaicinājumus.

Georgija Osokina interpretācijas ir spilgtas, pianistam piemīt spožs artistiskums. Viņš sajūsmina cienītājus un spēj izaicināt atturīgos. Līdztekus studijām Georgijs aktīvi koncertē - uzstājies daudzviet Eiropā, Krievijā, Japānā un ASV. 2016. gada maijā Georgijs pēc Vankuveras Šopēna biedrības aicinājuma ar lieliem panākumiem koncertēja Vankuveras Playhouse, aizstājot pasaulslaveno Šopēna interpretu Nelsonu Freiri.

Pērn tika prezentēts Georgija Osokina pirmais soloalbums, kas ieskaņots Nīderlandē un laists klajā britu skaņu ierakstu namā Piano Classics. Tajā iekļauti Šopēna vēlīnie opusi.

Kopā ar Georgiju Osokinu koncertzālē “Cēsis” muzicēs “DD orķestris” un šīs vienības izveidotājs Jānis Liepiņš.

Stundu pirms koncerta, plkst. 18.00, Kamerzālē interesenti aicināti uz “Pirmskoncerta sarunu” ar komponistu Pēteri Vasku un diriģentu Jāni Liepiņu. Sarunu vadīs LR “Klasika” ētera personība, muzikologs Orests Silabriedis. Dalība pasākuma bez maksas.

Koncertzāles “Cēsis” pavasara koncertu sērija ar pasaulslavenu Latvijas mūziķu dalību turpināsies arī aprīlī. Jau 2. aprīlī aicinām uz Lielās mūzikas balvas laureātu – vijolnieces Evas Binderes, čellistes Kristīnes Blaumanes un pianista Reiņa Zariņa, koncertu “Trio Palladio/Bindere, Blaumane, Zariņš”, kurās skanēs romantisma mūzikas šedevri. Savukārt 8. aprīlī Cēsīs klausītājiem būs unikāla iespēja dzirdēt pasaules operteātru iemīļoto latviešu tenoru Aleksandru Antoņenko. Tās ir retas un īpašas reizes, kad izcilais tenors dzimtenē izpilda kamermūzikas programmas, un šoreiz Antoņenko balsi dzirdēsim latviešu komponistu dziesmās un Štrausa opusos. Kopā ar solistu uz skatuves būs pianists Daniels Pavļuts.

 

Informāciju sagatavoja:

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Tālr.: +371 26171151

Cēsu īstenotā kultūrpolitika 83 kultūras pilsētu konkurencē ieguvusi starptautisku atzinību pasaules pašvaldību apvienības “United Cities and Local Governments” Kultūras padomes konkursā. Pasaules pašvaldību apvienības balva tiek piešķirta pilsētām, kuru ilgstspējīgas attīstības plānos īpaši nozīmīga loma atvēlēta kultūrpolitikai.

Izvērtējot Cēsu Kultūras attīstības programmu, konkursa starptautiskā žūrija atzina, ka tā ir izcils paraugs tam, kā pārdomāta kultūrpolitika var veicināt tūrisma un uzņēmējdarbības attīstību un iedzīvotāju aktivitāti.

Cēsu Kultūras attīstības programma tika izstrādāta, pilsētai pretendējot uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2014. gadā, kad tā bija vismazākā pilsēta, kas jebkad pretendējusi uz šo titulu. Vienlaikus programma turpinājusi attīstīties un ir tikusi papildināta ar pilsētvides, kultūras infrastruktūras u.c. jauninājumiem, kas Cēsīs attīstījušies pēdējo gadu laikā.

Konkursa žūrija atzinīgi novērtēja daudzveidīgo kultūras programmu, ko visa gada garumā Cēsis piedāvā pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Pašvaldība iedzīvotājiem sniedz dažādas iespējas īstenot viņu radošās idejas. Ik gadu notiek Cēsu novada kultūras projektu konkurss, un jau ceturto gadu pēc kārtas notiek grantu konkurss “Dari Cēsīm”. Jaunajiem un esošajiem uzņēmējiem ir iespēja darboties koprades mājā „Skola6”, kas ir Cēsu radošo industriju centrs.

Cēsīs izveidojušās noturīgas mākslas un kultūras tradīcijas. Pērn savu desmitgadi nosvinēja Cēsu mākslas festivāls, savukārt sarunu festivāls „Lampa” jau trešo gadu norisināsies Cēsu Pils parkā. Cēsīs liela uzmanība tiek pievērsta arī bagātīgā kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanai. Tuvākajā nākotnē turpināsies darbs pie Cēsu viduslaiku pils konservācijas un paredzēta Sv.Jāņa baznīcas fasādes renovācija.

Pilsēta ir arī pievilcīgs galamērķis ne tikai tūristiem, bet arī ārvalstu radošajiem profesionāļiem. Viens no pasaules vadošajiem mākslas izdevumiem, „Format Magazine”, 2016. gadā atzina Ruckas muižu par vienu no pasaules labākajām mākslas rezidencēm fotogrāfiem.

“United Cities and Local Governments” Cēsis kā labās prakses piemēru ierindo līdzās tādām kultūras lielpilsētām, kā Milāna, Barselona, Roma, Lisabona, Malme. Tas ir apliecinājums Cēsu kultūras piedāvājuma kvalitātei pasaules mērogā.

Līdzīgu pagodinājumu Cēsis saņēma arī 2015. gadā, kad Eiropas Komisijas rīkotajā aptaujā tika atzītas par labās prakses piemēru kopā ar 69 citām Eiropas kultūras lielpilsētām, kurās veiksmīga pilsētu un reģionu attīstība balstīta tieši kultūrā.

Cēsu profils konkursā

 

Informāciju sagatavoja:

Aleksandrs Abramovs

Komunikācijas speciālists

Cēsu novada pašvaldība

aleksandrs.abramovs PIE cesis PUNKTS lv

64121677; 27882118.

Bērzaines iela 5, Cēsis, LV-4101

www.cesis.lv

Vēl līdz 31. martam var iesniegt kultūras projektu pieteikumus "Latvijas valsts mežu atbalstītajai Vidzemes kultūras programmai 2017”. Lai palīdzētu sagatavoties projektu konkursam, šonedēļ aizvadīti divi semināri - Ērgļos un Valmierā, kur sniedzām praktiskus padomus projektu pieteikumu sagatvošanā. Prezentācija no semināriem pieejama šeit:

Konkursā šogad būs pieejams finansējums 76 000 eiro apmērā. Atbalsts būs pieejams tādiem kultūras projektiem, kuri tiks sagatavoti atbilstoši programmas nolikumam, mērķim un prioritātēm un kurus plānots īstenot laika posmā no 2017. gada maija līdz 2017. gada 15. decembrim. 

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2017. gada 31. martam plkst. 17:00. Projektu pieteikumi jāiesniedz Vidzemes plānošanas reģionā Cēsu birojā personīgi vai jānosūta pa pastu (pasta zīmogs ir piecas dienas pirms konkursa beigu termiņa). Adrese - Vidzemes plānošanas reģions, Jāņa Poruka iela 8 - 108, Cēsu novads, Cēsis, LV - 4101.

Nolikums un tā pielikumi atrodami šeit.

Vairāk informācijas: Ieva Vītola, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv Tel.nr. 25670756

Valmieras Mākslas dienu laikā kinoteātrī “Gaisma” 11., 12. un 13.aprīlī būs skatāma 2016.gada dokumentālā filma “Gleznojot mūsdienu dārzu: no Monē līdz Matisam” (“Exhibition On Screen: Painting the Modern Garden – Monet to Matisse”). Ieeja – bez maksas.Seansi Valmierā: 11.aprīlī plkst.15.00, 12.aprīlī plkst.13.00 un 13.aprīlī plkst.13.00.

Tas ir stāsts par Monē, aizrautīgu dārzkopi un, iespējams, ievērojamāko dārzu gleznotāju mākslas vēsturē. Šajā nodarbē viņš nebija vienīgais. Arī tādi mākslinieki kā van Gogs, Bonārs, Pisaro un Matiss savos darbos atainoja dārzu burvību un daudzpusību. Ievērojamo mākslinieku gleznas apskatāmas novatoriskā izstādē, kas piedāvā Klīvlendas Mākslas muzeja un Karaliskās mākslas akadēmijas Londonā kolekcijas.

Dokumentālā filma skatītāju vedīs brīnumu pilnā ceļojumā, lai atklātu, kā mākslinieki izmantojuši mūsdienu dārzu, pētīdami radikālas un jaunas idejas.

Seansus Valmierā piedāvā Karaliskā mākslas akadēmija Londonā un Klīvlendas Mākslas muzejs.

Filma ir angļu valodā ar sinhrono tulkojumu latviski.

Vairāk par filmu šeit, kā arī video šeit.

No 1.aprīļa līdz 1.maijam Valmierā ikviens interesents aicināts piedalīties Mākslas dienu aktivitātēs – radošās norisēs, kurām izvēlēta tematika “Mākslas dārzs”.

Valmieras Mākslas dienu programma skatāma Valmieras pilsētas pašvaldības mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Kultūra” un Valmieras Tūrisma informācijas centra vortālā www.visit.valmiera.lv.

 

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

                                                     Mob. tālr.:26443410

 

 

Lubānas novada Meirānu Kalpaka pamatskolā 29. aprīlī notiks Jānim Zāberam veltīts zēnu vokālistu konkurss “Aiviekstes lakstīgalas 2017”. Konkursa mērķis ir attīstīt un veicināt jauno zēnu vokālistu profesionālo izaugsmi, aktivizēt bērna balss dabisko skanējumu, neizmantojot pastiprinošus līdzekļus, kā arī saglabāt un popularizēt slavenā operdziedātāja, tenora Jāņa Zābera muzikālo mantojumu.

Konkursanti iesniedz repertuāru, kas sastāv no 3 dziesmām. Konkursā jāizpilda 2 dziesmas, no kurām:

  • vienai jābūt latviešu tautas dziesmai bez pavadījuma
  • otrai – latviešu autora vai jaunrades dziesmai ar vai bez pavadījuma
  • vienāda vērtējuma gadījumā žūrija var pieprasīt trešās dziesmas izpildīšanu (pēc brīvas izvēles)

Konkursu rīko Meirānu Kalpaka pamatskola sadarbībā ar Jāņa Zābera piemiņas biedrību un Lubānas novada pašvaldību.

Pēc konkursa plkst. 18.00  Vīru kora “Ķekava” (vadītājs Arvīds Platpers) koncerts un konkursa laureātu apbalvošana Meirānu tautas namā.

Ievērojamais latviešu operdziedātājs Jānis Zābers (1935-1973) dzimis Meirānu pagastā un mācījies Meirānu pamatskolā.

Dalībnieku anketa

Konkursa nolikums

Konkursa norise

Informāciju sagatavoja:

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Renāte Čačka

Lubānas novada pašvaldība

t. 28389333, e-pasts: admin PIE lubana PUNKTS lv, renate.cacka PIE lubana PUNKTS lv

www.lubana.lv

Jau šīs nedēļas izskaņā – no 2017. gada 31. marta līdz 2. aprīlim tautas lietišķās mākslas meistari, amatnieki, stāstnieki, muzikanti un dziedātāji 167 vietās visā Latvijā aicinās uz pasākumu “Satiec savu meistaru! 2017”. Atrodi savu meistaru mājas lapā www.satiecsavumeistaru.lv, kā arī digitālajā meistaru kartē www.1188.lv/iesaka/meistaru-karte.

Aicinām pie meistariem pieteikties iepriekš, jo vairākās norišu vietās apmeklētāju skaits ir ierobežots!

Uz individuālām nodarbībām, atvērtām darbnīcām, paraugdemonstrējumiem, lekcijām, koncertiem, dančiem un kopīgu muzicēšanu aicinās vairāk nekā 440 meistaru visos Latvijas novados, Rīgā, kā arī pirmo reizi ārpus Latvijas – Luksemburgā. Būs iespējams apgūt aušanu, adīšanu, dažādus rokdarbus, koka, metāla un ādas apstrādi, rotu izgatavošanu, pinumus un keramiku. Pie meistariem varēs iepazīt varēs pirts tradīcijas, muzicēšanu, klausīties stāstniekus, kā arī apgūt daudzas citas prasmes.

Centrālais “Satiec savu meistaru! 2017” pasākums Rīgā notiks 1. aprīlī, Swedbank Latvija centrālajā ēkā un parkā (Balasta dambī 15). Pasākumā kā lieliem, tā maziem rīdziniekiem un pilsētas viesiem būs unikāla iespēja kopā ar 30 Latvijas meistariem apgūt viņu amatu noslēpumus – izzināt adījumu tapšanas ceļu no vilnas ieguves līdz latvisko rakstu ieadīšanai košos apģērbos, izkalt savu svētku monētu, iemācīties retas prasmes no frivolitē mākslas līdz zedeņu žogu tapšanai, kā arī iesaistīties daudzos citos meistarstiķos un kuplā dalībnieku pulkā izdejot mīļākās tautas rotaļas. Tāpat svētku apmeklētājus priecēs Latvijas labumu tirdziņš un plaša koncertprogramma ar tādām grupām kā “Auļi”, “Ilģi” u.c. Dalība pasākumā bez maksas.

“Satiec savu meistaru!” tradicionāli norisināsies vienlaikus ar projektu „Eiropas amatu prasmju dienas”, kas aizsākts 2002.gadā Francijā un kļuvis par plašāko starptautisko pasākumu, kas veltīts amata prasmju saglabāšanai, popularizēšanai un tālāknodošanai. 2017.gadā šajā akcijā piedalās jau 19 Eiropas valstis. Šī gada pasākuma centrālā tēma ir “Saišu stiprināšana”, akcentējot saikni starp mākslu un zinātni, tradīciju un inovācijām, prasmēm un eksperimentiem, paaudzēm, meistariem un mācekļiem.

“Eiropas amata prasmju dienas” mājas lapa: www.journeesdesmetiersdart.fr/

Projekta „Satiec savu meistaru!” mērķis ir vēstīt plašākai sabiedrībai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un pārmantošanu, kā arī par meistariem, viņu zināšanām un prasmēm.

“Satiec savu meistaru! 2017” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas novadu un pilsētu pašvaldībām. Atbalsta Dziesmu un deju svētku lieldraugs Swedbank un SIA “Circle K Latvia”. Informē “Latvijas Avīze” un 1188.lv.

 

Informāciju sagatavoja

Inga Bika

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Latvijas Nacionālais kultūras centrs

67228985, 26443166

inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv

www.lnkc.gov.lv  

 

Svētdien, 2. aprīlī, plkst. 18.00, koncertzālē “Cēsis” uzstāsies trīs spoži mūziķi, Lielās mūzikas balvas laureāti – vijolniece Eva Bindere, čelliste Kristīne Blaumane un pianists Reinis Zariņš. Mūziķu apvienības “Trio Palladio” koncertprogrammā skanēs 19. gadsimta klasiķu – J. Brāmsa un F. Mendelszona, kā arī latviešu komponistu – P. Plakida un R. Paideres, skaņdarbi.

2015. gadā Eva Bindere, Kristīne Blaumane un Reinis Zariņš izveidoja trio, dodot tam vārdu “palladio”, un koncertēja Latvijas Republikas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākumos Londonā, kā arī "Latvijas Koncertu" rīkotajā “Rudens kamermūzikas festivālā”. Koncertā Cēsīs apvienība atskaņos klasisku klaviertrio programmu ar laikmetīgu, tomēr vienlaikus iederīgi romantisku ielaidumu.

Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim Johannesa Brāmsa (1833–1897) Trio Domažorā op. 87. Leģenda vēsta, ka trio komponēšanas laikā Austrijas kūrortpilsētā Bādišlā Brāmss esot juties līksms kā putns.  Līdzās - šīgada jubilāra Pētera Plakida (1947) “Romantiskā mūzika”, kas savā ziņā esot sveiciens Alfrēdam Kalniņam (darba tapšanas laiks – 1979. gads – sakrīt ar Kalniņa 100. dzimšanas dienas atceri).

Otrajā daļā skanēs Fēliksa Mendelszona (1809–1847) Pirmais klaviertrio reminorā, ko viņš komponējis 30 gadu vecumā. Prominentais mūzikas vērtētājs Roberts Šūmanis pēc trio noklausīšanās atzinis, ka kolēģis Mendelszons esot 19. gadsimta Mocarts. Trio vitālā, smalki izstrādāta mūzika, ko apstaro jaunības nimbs, ir apliecinājums tam, ka Šūmaņa apgalvojums nav pārspīlējums. Koncerta izskaņā klausītāji varēs baudīt Hamburgā dzīvojošās latviešu komponistes Rutas Paideres (1977) Klaviertrio “Pazaudētās rindas” (2005). Smalkais un skaistais Latvijas kamermūzikas modernisma paraugs izskanēs koncertā klātesot pašai komponistei.

Eva Bindere ir viena no Latvijas spožākajām vijolniecēm – soliste, kamermūziķe, orķestra koncertmeistare. Lielās mūzikas balvas 2016 ieguvēja kategorijā “Gada mūziķis”. Beidzamajos gados regulāri uzstājas ar Londonas Karaliskās Mūzikas koledžas profesora Jurija Žisļina vadīto orķestri “Krievijas virtuozi”. Kopš 2012. gada ir koncertmeistara vietniece Oksfordas filharmoniskajā orķestrī.

Bijusi ilggadēja Kremerata Baltica pirmā vijole (1997–2012). Ar šo orķestri uzstājusies visā pasaulē, spēlējot arī duetos un kameransambļos ar Gidonu Krēmeru. Kopā ar Kremerata Baltica domubiedriem Eva savulaik izveidoja kvartetu Euphonia – Lielās mūzikas balvas 2006 ieguvēju. Evu aicinājuši par vieskoncertmeistari tādi kolektīvi kā Bergenas filharmoniskais orķestris, Kijevas kamerorķestris, “Maskavas solisti”, Amsterdam Sinfonietta, Bāzeles kamerorķestris, Camerata Bern, kā arī Sinfonietta Basel, ar ko Eva devās Japānas tūrē.

Kristīne Blaumane ir viena no latviešu izcilākajām čellistēm – soliste, kamermūziķe, orķestra grupas koncertmeistare. Spēlējusi solo ar Latvijas orķestriem, Britten Sinfonia, London Soloists Chamber Orchestra, Londonas filharmonisko orķestri, Amsterdam Sinfonietta, Kremerata Baltica u. c.

1999. gadā Kristīne kļuva par Amsterdam Sinfonietta čellu grupas koncertmeistari un strādāja šajā orķestrī līdz 2010. gadam. Kopš 2007. gada Kristīne ir Londonas filharmoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistare.

Ieskaņojusi vairākus CD. Divreiz saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu (2005 un 2007).

Reinis Zariņš ir Londonā dzīvojošs latviešu koncertpianists, viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, solists un kamermūziķis, konceptuālu starpmākslu projektu dalībnieks. Reinis guvis godalgas vienpadsmit starptautiskos pianistu konkursos un trīs reizes saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu (2011, 2013, 2015).

Pianists piedalījies Bātas starptautiskajā mūzikas festivālā, Lucernas festivālā, Kremerata Baltica festivālā, Jēlas-Norfolkas kamermūzikas festivālā, Jaunskotijas mūzikas festivālā, MasterWorks, Crescendo, Holland Music Sessions un uzstājies Amsterdamas Concertgebouw, Ņujorkas Kārnegija centra Veila zālē un Steinway zālē, Londonas Vigmorzālē un Steinway zālē, Sanktpēterburgas Glazunova zālē, Maskavas Čaikovska zālē.

Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.

 

Mediju kontaktiem:

 

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Tālr.: +371 26171151

8. aprīlī ar atklāšanas pasākumiem Alūksnes Kultūras centrā, Alūksnes muzejā un Alūksnes Mākslas skolā durvis vērs Vidzemes mākslinieku kopīgā izstāde “Acumirklis”, kas Alūksnē būs skatāma līdz pat 21. maijam.

Šāda Vidzemes mākslinieku kopizstāde izveidojusies par tradīciju un ik gadu tā notiek kādā no Vidzemes pilsētām. Izstādes dalībnieki ir mākslinieki, kuru saknes ir Vidzemes reģionā.

Šogad izstādē Alūksnē būs pārstāvēti 92 Vidzemes reģiona mākslinieki, kuri izstādes apmeklētājus priecēs ar 188 lietišķās mākslas un stājmākslas darbiem. Ekspozīciju zālēs būs skatāmi Valmieras, Burtnieku, Mazsalacas, Rūjienas, Valkas, Gulbenes, Cēsu, Siguldas, Madonas, Jaunpiebalgas, Limbažu un, protams, Alūksnes novada mākslinieku darbi. Jāpiebilst, ka Alūksnes novadu pārstāvēs 16 mākslinieki. Izstādei iesniegtie darbi sagatavoti dažādās tehnikās – glezniecība, kokgriezumi, keramika, stikls, gobelēni.

Izstāde būs skatāma trīs ekspozīciju telpās - Alūksnes Kultūras centrā, Alūksnes muzejā un Alūksnes Mākslas skolā. Atklāšana notiks 8. aprīlī katrā no minētajām vietām – pulksten 13.00 Alūksnes Kultūras centrā, pulksten 15.00 Alūksnes muzejā, pulksten 16.00 Alūksnes Mākslas skolā un noslēgsies pulksten 16.40 ar mākslas raisītām sarunām Alūksnes Mākslas skolā.

Izstādi organizē Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļa, Alūksnes Mākslas skola, Alūksnes muzejs, Alūksnes Kultūras centrs, kā arī profesionālo mākslinieku pārstāvji.

 

SAGATAVOJA: Evita APLOKA,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste

tālrunis: 64381502

evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv

www.aluksne.lv

Ceturtdien, 30.martā, agrā rīta stundā no Valmieras uz Rīgu pirmajā reisā izbrauca starppilsētu autobuss, kas ataino Valmieras Mākslas vidusskolas radošo būtību un aicina uzzināt par skolā notiekošo.

“Dizains ir atbilstošs mūsu skolas “raksturam” – pamanāms, aktīvi toņi, kas mijas ar lakonisku grafisko stilu,” par autobusu stāsta Valmieras Mākslas vidusskolas direktors Edgars Bogdāns. Dizainu veidojusi topošā māksliniece, skolas audzēkne Rūta Bukova kopā ar pedagogu Kristīni Zemļicku-Brālēnu. Piesātināti laukumi “spēlējas” ar plūstošām līnijām, bet koši šļaksti ar krāsainības vēl neskartu teritoriju simbolizē kustību. “Tāpat kā autobuss šķērso pilsētu un novadu robežas, arī Valmieras Mākslas vidusskola ar jauniešu darbiem, skolas piedāvājumu un radošajām norisēm “iziet” ārpus Valmieras,” stāsta E.Bogdāns.

Jaunais dizains ir arī informatīvs. Pašlaik tas aicina apmeklēt Valmieras Mākslas vidusskolas “Atvērtās durvis”, kas notiks 29.aprīlī, bet maija sākumā vēstīs jau par citām skolas norisēm.

Volvo markas autobuss ar 45 sēdvietām pasažierus ikdienā pārvadās dažādos maršrutos uz tuvākiem un tālākiem galapunktiem.

Pērn SIA “VTU Valmiera” kursēt sāka īpašā dizaina autobuss “Valmiera – sporta galvaspilsēta”, atainojot dažādus sporta veidus. Tāpat pasažieriem ir iespēja izbraukt čempionu autobusā – ar to uz spēlēm, nesot basketbola kluba krāsas, dodas Latvijas Basketbola līgas 25.sezonas zelta medaļu ieguvēji “Valmiera/ORDO”, bet citā laikā autobuss pārvadā pasažierus reģionālo maršrutu reisos.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

SIA „VTU Valmiera”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: pr PIE vtu-valmiera PUNKTS lv
Mob. tel.: 26443410

Sestdien, 6. maijā Valmierā, Gaujas stāvo krastu Sajūtu parkā, otro reizi notiks jaunās sezonas atklāšanas pasākums “Maģisko sajūtu nakts”, kurā no plkst. 21:00 ikviens apmeklētājs varēs baudīt gaismas, skaņas, garšas un krāsas maģisko saspēli dabā.

“Maģisko sajūtu naktī” aicinām ļauties plašajai mūzikas pasaulei, jo ar pavasarīgi dzidrām mūzikas skaņām Gaujas Stāvos krastus piepildīs Endija Aleksandra un Santa Fībiga, kuras uz improvizētas skatuves dabā izpildīs Pasaules un arī Latvijas melodiskākos skaņdarbus. Savukārt grupas “Sus Dungo” sešu meiteņu balsis un instrumentu skaņas radīs neaizmirstamu atmosfēru Daliņu pludmalē, kurai pievienosies arī “dzeja uz ūdens” Valmieras Drāmas teātra aktieru izpildījumā.

Muzikanti kokos, kas raksturīgi tikai un vienīgi Gaujas stāvo krastu sajūtu parkam un Valmieras mūzikas skolas audzēkņi pasākuma apmeklētājus priecēs ar klavieru spēli un dažādu instrumentu maģisko skanējumu.

Garšas pasaulē ievedīs divi, Latvijā atdzīti pavāri. Šefpavārs, latvju garšas pazinējs “Valtera restorāns” dibinātājs Valters Zirdziņš.  Un Valmiermuižas vēstniecības Rīgā šefpavārs, dabas produktu gardēdis un zinātājs, Eiropas gastronomijas reģiona vēstnesis Dzintars Kristovskis. "Maģisko sajūtu nakts" ir viens no Eiropas Gastronomijas reģiona 2017.gada programmas pasākumiem Rīgas -Gaujas reģionā, kurš ieguvis titulu “Eiropas gastronomijas reģions”. Tam radīts īpašs arī koncepts “Ar dabu šķīvī “.

Īpašu “Maģiskās sajūtu nakts” gaismas akcentu radīs “sapņu burātāji”, kuriem īsi pirms noslēguma uguņošanas paredzēts nobrauciens pa Gauju, bet līdz tam tūkstošiem sveču liesmiņu un virpuļojošu gaismas staru spēle vīsies cauri Gaujas stāvo krastu sajūtu parka meža takām.

Tāpat “Maģisko sajūtu nakti” spilgtāku, bagātāku un vēl vairāk atmiņā paliekošu padarīs arī ziedu salons “Rēzija”, kurš sniegs iespēju doties pastaigā ziedu feju alejā, bet noslēpumaino mākslas pasauli ļaus atklāt galerijas “Laipa”. Kopā ar Valmieras Viestura vidusskolas teātri “Sprīdītis” lieliem un maziem pasākuma apmeklētājiem būs iespēja sekot līdz “Maugļa” piedzīvojumiem.

Visas maģiskās sajūtas 6. maijā, no plkst. 21:00 Gaujas stāvo krastu Sajūtu parkā, Valmierā.  Sākot ar 6. aprīli, ieejas biļetes būs iespējams iegādāties iepriekšpārdošanā “Biļešu servisa”, SIA “Vidzemes Olimpiskais centrs” un “Sajūtu parka atpūtas kompleksa” kasēs.  Biļešu cena 7 EUR. Skolēniem, studentiem, pensionāriem uzrādot apliecību 5 EUR. Pirmsskolas vecuma bērniem ieeja bezmaksas. Biļetes varēs iegādāties arī pasākuma dienā uz vietas, taču tās būs dārgākas.

 “Maģisko sajūtu nakti” atbalsta “Valmieras pilsētas pašvaldība”, ziedu salons “Rēzija”, Valmieras mūzikas skola, mākslas galerija “Laipa”, Valmieras Viestura vidusskola, deju studija “Kustību bāze”, “Vidzemes laivas”. Pasākumu organizē SIA “Vidzemes Olimpiskais centrs”. 

 

Informāciju sagatavoja

SIA “Vidzemes Olimpiskais centrs”

 

“Jau šīs nedēļas izskaņā – no 2017. gada 31. marta līdz 2. aprīlim tautas lietišķās mākslas meistari, amatnieki, stāstnieki, muzikanti un dziedātāji 167 vietās visā Latvijā aicinās uz pasākumu “Satiec savu meistaru! 2017”. Atrodi savu meistaru mājas lapā www.satiecsavumeistaru.lv, kā arī digitālajā meistaru kartē www.1188.lv/iesaka/meistaru-karte.

Uz individuālām nodarbībām, atvērtām darbnīcām, paraugdemonstrējumiem, lekcijām, koncertiem, dančiem un kopīgu muzicēšanu aicinās vairāk nekā 440 meistaru visos Latvijas novados, Rīgā, kā arī pirmo reizi ārpus Latvijas – Luksemburgā. Būs iespējams apgūt aušanu, adīšanu, dažādus rokdarbus, koka, metāla un ādas apstrādi, rotu izgatavošanu, pinumus un keramiku. Pie meistariem varēs iepazīt pirts tradīcijas, muzicēšanu, klausīties stāstniekus, kā arī apgūt daudzas citas prasmes,” informē Nacionālais kultūras centrs.

Jērcēnmuižā ikvienam interesentam būs iespēja satikt meistari Ņinu Laurenoviču un iepazīt ozolzīļu dzēriena gatavošanas procesu. Pēc senām receptēm gatavotais “Dižozola zīļu dzēriens”, kas top “Laurīšu” saimniecībā, ir veselīgs un pat ārstniecisks. Zīlēs ir daudz minerālvielu, eļļas un cietes, kas noder organisma spēcināšanai, samazina kaulu trauslumu. Savukārt cigoriņos, ko saimniece pievieno dzērienam, ir inulīns, kas ir labs līdzeklis nervu sistēmas stiprināšanai, veicina gremošanu un uzlabo ēstgribu.

Pasākumā piedalīsies arī folkloras kopa “Mežābele” , iepazīstinot pasākuma apmeklētājus ar senajiem darbarīkiem, kas kādreiz tika izmantoti kafijas gatavošanai, un atverot  tautas mutvārdu daiļrades pūru par ozolīti, zemzarīti, mūsu tautas spēka simbolu un garīgo vertikāli.

Pasākumā notiks arī ozolzīļu dzēriena gatavošanas process, to varēs arī izgaršot, nobaudot arī “Ošu” saimnieces ceptos speķa raušus.  Aicinām svētdien, 2. aprīlī plkst. 12.00 uz tikšanos Jērcēnmuižā, lai iepazītu mūsu tautas nemateriālo kultūras mantojumu!

 

Ginta Gailīte, Strenču novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste,

T.64715660, e-pasts: ginta.gailite PIE strencunovads PUNKTS lv

www.strencunovads.lv

Kultūras iniciatīvu un ideju īstenošanai Vidzemē no 2017. gada 1. marta līdz 31. martam Vidzemes plānošanas reģions izsludina kultūras projektu konkursu „Latvijas valsts mežu atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2017”. Konkursā šogad būs pieejams finansējums 76 000 eiro apmērā. Atbalsts būs pieejams tādiem kultūras projektiem, kuri tiks sagatavoti atbilstoši programmas nolikumam, mērķim un prioritātēm un kurus plānots īstenot laika posmā no 2017. gada maija līdz 2017. gada 15. decembrim. 

2017. gadā Vidzemes kultūras programmas mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi.

Šī mērķa sasniegšanai paredzēts finansiāli atbalstīti tādus reģionālas un vietējas nozīmes projektus, kuru īstenošanā noteiktas sekojošas prioritātes:

  • Vidzemes iedzīvotāju vietējās identitātes stiprināšana, atbalstot kopienu iniciatīvas un iesaistot Vidzemes reģiona mērķauditoriju kultūras pasākumos un projekta aktivitātēs;
  • Vidzemes kultūras mantojuma vērtību saglabāšana, pārmantošana un popularizēšana;
  • Radošo industriju attīstība, sadarbojoties dizaina speciālistiem, studentiem un Vidzemes amatniekiem;
  • Zināšanu pārnese, kas ietver gan zināšanu radīšanu, iegūšanu, uzkrāšanu, analīzi un izmantošanu, gan arī Vidzemes iedzīvotāju zināšanu pilnveidi un profesionālo izaugsmi.

 

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2017. gada 31. martam plkst. 17:00. Projektu pieteikumi jāiesniedz Vidzemes plānošanas reģionā Cēsu birojā personīgi vai jānosūta pa pastu (pasta zīmogs ir piecas dienas pirms konkursa beigu termiņa). Adrese - Vidzemes plānošanas reģions, Jāņa Poruka iela 8 - 108, Cēsu novads, Cēsis, LV - 4101.

“Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017” nolikums

Pielikums Nr. 1

Pielikums Nr. 2

Pielikums Nr. 3

Pielikums Nr. 4

Pielikums Nr. 5

 

Semināri par kultūras projektu pieteikumu sagatavošanu notiks:

  • 22. martā plkst. 11.00 Ērgļu Saieta namā (Ērgļi, Rīgas iela 5);
  • 23. martā plkst. 14.00 Valmieras Kultūras centra Kamerzālē (Valmiera, Rīgas iela 10).

Prezentācija no informatīvajiem semināriem apskatāma šeit:

 

Vidzemes kultūras programmas projektu konkursu jau desmito gadu rīko Vidzemes plānošanas reģions saskaņā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda padomes apstiprināto nolikumu un noslēgto līgumu. Vidzemes kultūras programmas finansējums saņemts Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā ""Latvijas valsts mežu" atbalsts kultūras programmām reģionos", piedaloties konkursā un par finansējumu konkurējot ar citiem reģioniem.

Vidzemes kultūras programmas koordinatore Ieva Vītola uzsver: “Šī programma ir svarīgs finanšu instruments, kas sekmē un nodrošina kultūras procesu Vidzemē, tādejādi veidojot un saglabājot kultūrvidi ārpus galvaspilsētas. No 2008. līdz 2016. gadam Vidzemē realizēti pavisam 305 dažāda mēroga kultūras projekti, kultūras nozarei piesaistot vairāk nekā 475 000 eiro, kas ir ievērojama summa reģionālā kontekstā. Vidzemes kultūras programma ir būtiska iespēja reģiona kultūras organizatoriem saņemt atbalstu savām idejām, tādejādi pilnveidojot un uzturot kultūras notikumu piedāvājumu Vidzemē.”  

Vairāk informācijas: Ieva Vītola, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv Tel.nr. 25670756