Arhīva kalendārs
Aicina nometnē piedalīties bērnus un jauniešus vecumā no 10 līdz 18 gadiem ar priekšzināšanām instrumentu spēlē vai dziedāšanā. Nometnē izveidotais koris un simfoniskais orķestris nedēļas laikā sagatavoto programmu J.Vītola Mūzikas dienu koncertiem, kā arī saturīgi un radoši pavada brīvo laiku. Nometnes dalības maksa 140 Euro (Ja vairāki bērni no ģimenes, tad par katru bērnu 10 Euro mazāk) Sīkāka informācija un pieteikšanās mājaslapā www.vitoleni.wordpress.com aizpildot anketu līdz 27. jūnijam. Sīkāka informācija: Ilze Dāve 26492989
Informāciju sagatavoja: Ilze Dāve Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore Šā gada 16. maijā arī Lubānā atzīmēsim muzeju nakti. Šajā pasākumā, kurš Latvijā un Eiropā notiek jau vairākus gadus, Lubāna piedalās pirmo reizi. 2015. gada muzeju nakts tēma “Rainim un Aspazijai - 150”, tāpēc arī 16. maija naktī meklēsim dzejnieku daiļrades atspulgus dzīves līkločos, mūzikā, dejā, mākslā, mīlestībā, šodienā un ne tikai. Muzeju nakti izmantosim kā platformu arī citiem nozīmīgiem un baudāmiem notikumiem. Plkst. 16.00 Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā atklāsim Latvijas tekstilmākslas asociācijas mākslinieku Ineses Jakobi, Vitas Plūmes, Ineses Birztiņas darbu izstādi. Šo pasākumu skanīgi papildinās etnoperkusionists Nils Īle. Pasākums tiek organizēts sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu un Lubānas novada pašvaldību. Gatavojoties mācību gada noslēgumam, muzeju nakts pasākumus papildināt ir apņēmušies arī Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas Lubānas filiāles audzēkņi un skolotāji, tāpēc neilgi pēc izstādes atklāšanas, visi laipni aicināti palikt Tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā, lai baudītu jauno mūziķu sniegumu Pēc kultūras un muzikālajiem pasākumiem, un mazas atelpas, Lubānas vidusskolas gidu pulciņš aicina doties neierastā pastaigā pa mītiem un leģendām apvītajiem Lubānas vecajiem kapiem. Kas zina, iespējams atradīsim arī kādu leģendu par Raini vai Aspaziju! Plkst. 23.00 tiksimies pie mazās skatuves (sliktu laikapstākļu gadījumā Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā), kur savdabīgā dzejas un dejas uzvedumā tiksimies ar Raiņa un Aspazijas daiļradi un dzejnieku personības atspulgiem. Pusnaktī pirmo muzeju nakti Lubānā noslēgsim ar romantisku un muzikālu priekšnesumu baudījumu “Nakts mūzika”, kuram cauri vīsies mīlestība visās tās izpausmēs. Muzeju nakts pasākumu organizēšanā ir iesaistījušies daudz dalībnieku un interesentu gan no Lubānas kultūras nama, Lubānas vidusskolas, Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas Lubānas filiāles, Jauniešu centra, gan arī Lubānas iedzīvotāji un entuziasti. Vislielākais prieks konstatēt, ka ļoti lielu iniciatīvu izrādījuši Lubānas novada jaunieši, kas liecina par to, ka mēs paši spējam radīt skaistumu un nest gaismu arī nakts stundās. Tāpēc laipni aicināti visi Lubānas novada iedzīvotāji un viesi kuplināt pirmo muzeju nakti Lubānā!
Informāciju sagatavoja Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra speciālists Aigars Noviks Piektdien, 15. maijā, plkst. 19.00, Vidzemes koncertzālē “Cēsis” diriģenta Andra Pogas vadībā notiks Džuzepes Verdi Rekviēma atskaņojums, kurā piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Solistu kvarteta Latvijas pārstāvji Cēsu atskaņojumā būs patlaban Antverpenē, Freiburgā, Bratislavā dziedošā Liene Kinča un Latvijas Nacionālās operas lieliskais basbaritons Rihards Mačanovskis. Mecosoprāna solo dziedās Sanktpēterburgas vokālmākslas zvaigzne Oļesja Petrova, un tenors būs viesis no Itālijas Džordžo Berrudži – pieredzējis un lielisks Verdi repertuāra dziedātājs. Džuzepes Verdi leģendārais un populārais Rekviēms ir ne tik daudz mūžīgās gaismas spogulis, cik laicīgas pārdomas rosinošs iespaidīgs un dramatisks opuss, kas klausītājam sagādā neaizmirstamus emocionāla pārdzīvojuma brīžus. Zināms, ka savu pasaules uzskatu Verdi (līdzīgi Berliozam, Brāmsam, Forē) definēja kā agnostiķis jeb cilvēks, kurš uzskata, ka par Dieva esamību vai neesamību mēs nevaram neko uzzināt. Vēstulē savam izdevējam Rikordi komponists: “Esmu mazliet tāds kā ateists”. Savukārt kādā vēstulē sievai Džuzepīnai Verdi teicis: “Daļai tikumīgo ļaužu Dievs ir nepieciešams. Citi, kas tāpat ievēro visaugstākās morāles normas, ir laimīgāki, ja netic nekam.” Lūk, ko raksta pati Džuzepīna: “Viņš ir dārgakmens starp visiem visgodīgākajiem vīriem, kam vien pieejamas vissmalkākās un cēlākās jūtas. Un tomēr šis burlaks atļaujas būt, es neteikšu gluži ateists, tomēr viņā ir stipri maz no ticīgā, un šī stūrgalvība dažkārt raisa manī vēlmi iekaustīt viņu. Es varu vai galu dabūt, stāstot par debesu, zemes un jūras brīnumiem, taču tā ir velta laika tērēšana. Viņš smejas man tieši acīs un pārtrauc manus oratoriālos izvirdumus un dievišķo entuziasmu, sakot – tu esi jocīga. Diemžēl viņš to saka ar pilnu pārliecību.” Lai atbildētu uz jautājumu, kam tad īsti agnostiķis Verdi lūdz mūžīgo mieru, ierosinām atsaukties uz vācu mūzikas pētnieku Benjaminu Gunnaru Korsu, kurš saka – nebūdams mūžīgās gaismas idejas pārstāvis, Verdi savās brāzmainajās Dies irae dusmu vērpetēs atgādina mums par pārlieku lielo varu, kas piemīt “dogmatiskiem prātiem, institucionalizētai reliģijai un politiskajām sistēmām, kas uzdrošinās augstprātīgi spriest par Labo un Ļauno. Dilemma ir tā, ka viņiem jālieto Ļaunais, lai sasniegtu iedomāto Labo.” Informāciju sagatavoja: Sanita Ozoliņa Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālrunis: 26323463, e-pasts: sanita.ozolina PIE cesukoncertzale PUNKTS lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
