Arhīva kalendārs
No 10. līdz 28.februārim Valmieras pilsētas pašvaldība izsludina projektu iesniegšanu pašvaldības sporta, kultūras un bērnu un jauniešu nometņu projektu konkursos. Bērnu un jauniešu nometņu projektu konkursa mērķis ir veicināt pilsētas bērnu un jauniešu nodarbinātību un saturīgu, lietderīgu brīvā laika pavadīšanu, savukārt sporta projektu konkurss tiek realizēts, lai atbalstītu personu iniciatīvu sabiedriski nozīmīgu sporta projektu realizācijā un popularizētu veselīgu dzīvesveidu. Kultūras projektu konkursā tiek gaidītas idejas, kuru nolūks ir veidot Valmieras pilsētā daudzveidīgu kultūrvidi, veicināt kultūras norišu daudzveidību un kvalitāti, veicināt dažādu kultūras nozaru attīstību pilsētā un attīstīt kultūras jaunrades procesu. Atbilstoši nolikumam „Valmieras pilsētas pašvaldības projektu konkursi”, pretendenti drīkst iesniegt tikai vienu projekta ideju vienā no minētajiem konkursiem. Pašvaldības projektu konkursos drīkst piedalīties izglītības iestādes un nevalstiskās organizācijas, nodibinājumi un biedrības, kuras ieguvušas sabiedriskā labuma organizācijas statusu un reģistrētas sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā. Pašvaldības projektu konkursos var piedalīties ar pieteikumiem, kuru realizācija notiek Valmieras pilsētas teritorijā konkrētajā gadā. Pašvaldība līdzfinansējumu piešķirs līdz 50 % no iesniegtā projekta atbilstošo izmaksu kopējās budžeta summas, bet ne mazāk par Eur 140 un ne vairāk par Eur 700. Pieteikumi jāiesniedz līdz 28.februārim plkst.16.00 Valmieras pilsētas pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā, Lāčplēša ielā 2. Papildu informācija, kā arī pieteikuma veidlapas pieejamas www.valmiera.lv sadaļā „Pašvaldība” – „Projektu konkursi”. Informāciju sagatavoja: Janvārī Alūksnē notika projekta „Satiec savu meistaru” pirmā nodarbība, kas pulcēja lielu interesentu skaitu, un februārī notiks nākamā saruna par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un tālāknodošanu. Šoreiz tā būs veltīta tautas tērpam un tā valkāšanas tradīcijai. Otrā lekcija projekta „Satiec savu meistaru” laikā Alūksnē notiks 21. februārī 12.30 Alūksnes novada pašvaldības administratīvās ēkas lielajā zālē Dārza ielā 11, Alūksnē. Sarunas tēmu – „Latviešu tradicionālais tautas tērps un tā valkāšanas tradīcijas” ar klātesošajiem risinās lektore - vēstures doktore, etnogrāfe Aija Jansone. Aicinām sarunai pievienoties ikvienu, kas interesējas par tautas tērpiem un tā valkāšanas tradīcijām. Pie tam, pēc lekcijas būs iespējamas arī konsultācijas par konkrēta tautas tērpa precizitāti. Visus, kas vēlas piedalīties šajā sarunā, aicinām pieteikties līdz 17. februārim, rakstot uz e-pastu valda.zeltina PIE aluksne PUNKTS lv vai zvanot pa tālruņiem 26601466, 64381512.
SAGATAVOJA: Evita APLOKA, Cēsu kultūras speciāliste Kadrija Mičule divas nedēļas ir pavadījusi Olešņicas rajona kultūras centrā Polijā, lai iepazītu poļu pieredzi kultūras dzīves organizēšanā lauku reģionos. Darba prakse tika organizēta projekta „Kultūras mantojuma speciālistu prakse Eiropas valstīs” ietvaros, un tās galvenais uzdevums bija gūt jaunas idejas iedzīvotāju aktīvai iesaistīšanai kultūras norisēs laukos. Olešņicas rajona kultūras centrs rosina vietējos iedzīvotājus radošām aktivitātēm, veidojot tā saucamos kultūras punktus, kuri šobrīd ir 23 no 29 Olešņicas rajona teritorijā esošajiem ciematiem. Tajos notiek visdažādākās aktivitātes atbilstoši iedzīvotāju interesēm – no rokdarbiem un dziesmām līdz hiphopam. Vienā ciematā uz nodarbībām nāk dažādu vecumu folkloras ansambļu dalībnieki, citā vietējie vēstures interesenti veido nelielu vietējās kopienas muzeju, vēl citur apgūst ģitāras spēli vai mācās origami. Kādā ciematā aktīvisti izveidojuši pat vietējo izstāžu zāli. Nodarbību vadītāji, katrs savas jomas speciālisti, dodas uz tiem kultūras punktiem, kur ir vēlme un pieprasījums. Uzsāktās kultūras aktivitātes savukārt veicina iedzīvotāju savstarpējo sadarbību, stiprinot vietējās kopienas.
Kadrija Mičule pauž gandarījumu par gūto iedvesmu no poļu kolēģiem veidot jaunas iniciatīvas savā dzīvesvietā - Vaives pagastā, turpinot kultūras jomā iesākto. Viņa ar pārliecību secina: „Ir īstenojamas lieliskas idejas, ja sadarbojas spēcīga un draudzīga komanda, kas prot piesaistīt finansējumu aktivitātēm, tajā pašā laikā rodot radošus risinājumus arī ierobežota finansējuma gadījumos. Tomēr nevar noliegt, ka gan Latvijā, gan Polijā kultūras uzturēšana un attīstība ir atkarīga no vietējo politiķu izpratnes un labās gribas, jo ne visos Polijas lauku rajonos ir šis labās prakses piemērs kultūrā – kad tiek veidots viens lielāks kultūras centrs ar kultūras atbalsta punktiem ciematos.”
Projekta „Kultūras mantojuma speciālistu prakse Eiropas valstīs” ietvaros divu nedēļu ārvalstu darba prakse tiek nodrošināta četriem Cēsu Kultūras un Tūrisma speciālistiem. Muzeja restaurācijas speciālists Vadims Ļebedjancevs ir apguvis vēsturisku priekšmetu pareizas restaurācijas metodes Viļņas mākslas muzeja Restaurācijas centrā. Cēsu Izstāžu nama vadītāja Nata Livonska ir iepazinusies ar starptautisku mākslas izstāžu mendžmenta praksi Kumu mākslas muzejā Tallinā. Vēl šī gada martā ir plānota kultūras menedžmenta prakses īstenošana Pēčas kultūras aģentūrā Ungārijā.
Projekts „Kultūras mantojuma speciālistu prakse Eiropas valstīs” tiek īstenots ar Eiropas Savienības Mūžizglītības Leonardo da Vinci programmas finansiālu atbalstu.
Raksts par Kadrija Mičules praksi Olešņicas portālā olesnica24.com poļu valodā lasāms šeit.
Informāciju sagatavoja: Ilona Asare Lai arī topošā Vidzemes koncertzāles ēka ir praktiski uzbūvēta no jauna, tajā joprojām ir saglabāti vairāki interjera elementi no vēsturiskā arhitekta Augusta Malvesa 1913. gadā būvētā Viesīgās biedrības nama. Informāciju sagatavoja:
Cēsu Profesionālajā vidusskolā, piedaloties izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei, Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās un Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs 6. februārī noslēdza vienošanos par finansējumu Cēsu Profesionālās vidusskolas infrastruktūras modernizācijas projektam ERAF aktivitātē „Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” (3.1.1.1.) projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā. Cēsu Profesionālās vidusskolas direktore Maira Apsīte atzina, ka šī ir svētku diena, kuru skola ir gaidījusi daudzus gadus, paverot jaunus attīstības apvāršņus un piesaistot vēl vairāk audzēkņu. Savukārt Jānis Rozenbergs novēlēja vidusskolas direktorei un darbiniekiem izturību, īstenojot Cēsu novadam tik nozīmīgo projektu. „Uzņēmējiem vienmēr būs vajadzīgi profesionāli sava amata meistari, tāpēc Cēsu Profesionālā vidusskolas attīstība nenoliedzami veicinās arī novada uzņēmējdarbību,” uzsvēra Cēsu novada domes priekšsēdētājs. Projekta mērķis ir uzlabot Cēsu Profesionālās vidusskolas īstenoto prioritāro profesionālās izglītības programmu infrastruktūru un modernizēt mācību aprīkojumu, nodrošinot Latvijas un Eiropas standartiem atbilstošas profesionālās izglītības iegūšanu un piedāvājot darba tirgum kvalificētus un zinošus speciālistus.
Projekta gaitā tiks uzbūvēts jauns darbnīcu korpuss un veikta 1. stāva renovācija skolas ēkā Valmieras ielā 19, Cēsīs, veidojot vienotu mācību kompleksu. Mācību procesa modernizācijai tiks iepirktas un uzstādītas iekārtas un nepieciešamais aprīkojums šādās prioritārajās izglītības programmās – enerģētika un elektrotehnika, kokizstrādājumu izgatavošana un būvdarbi. Galvenā projekta mērķa grupa ir Cēsu Profesionālās vidusskolas audzēkņi un pedagogi. Šī projekta realizēšana ir būtisks ieguldījums Cēsu novada un Vidzemes reģiona izglītības un uzņēmējdarbības veicināšanā, jo skola kvalificētus speciālistus sagatavos atbilstoši darba tirgus prasībām. Projekta īstenošanas laiks ir līdz 2015.gada 31.augustam. Projekta kopējās izmaksas ir 4 141 870.73 EUR, no tām attiecināmās izmaksas ir 3 851 051.38 EUR, t.sk. ERAF finansējums 3 273 393.67 EUR un nacionālais finansējums 577 657.71 EUR (t. sk. valsts budžeta dotācija pašvaldībām 80 872.07 EUR un Cēsu novada pašvaldības finansējums 496 785.64 EUR).
Informāciju sagatavoja: Piektdien, 28. februārī, plkst. 20:00 norisināsies nakts slēpojums „Kalnāres apļi” pie Burtnieku novada Kalnāres mājām (autoceļa Matīši – Aloja 4. kilometrā). Sacensības notiks 4,5 km distancē vīriešiem, 3 km distancē sievietēm un 1,5 km distancē zēniem un meitenēm līdz 14 gadiem. Nakts slēpojuma noslēgumā – uzvarētāju apbalvošana. Dalībnieki aicināti pieteikties sacensību dienā 28. februārī no plkst. 19.00 līdz 19.45. Dalības maksa pasākumā pieaugušajiem EUR 6.00, bērniem jaunākiem par 18 gadiem EUR 3.00, ģimenei (2 pieaugušie+1 bērns) EUR 12.00, bet katrs nākamais bērns ģimenē – EUR 2.00. Lūgums dalībniekiem ņemt līdzi pieres lukturīti, jo trase būs apgaismota tikai daļēji! Nepiemērotu laikapstākļu gadījumā sacensības nenotiks. Sekojiet līdzi informācijai! Papildu informācija par pasākumu: Māris Rullis, tālr. 26675661 un Inārs Grūbe, tālr. 29493325!
Informāciju sagatavoja: Šī gada rudenī Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā kā viens no Gaismas pils atvēršanas notikumiem būs fotoizstādes „Latvijas Gaismas pilis. 21. gadsimta Latvijas jaunās bibliotēkas” atklāšana. Projektu, kura mērķis ir veidot ceļojošu fotoizstādi par pēdējos desmit gados skaistākajām jaunuzceltajām un renovētajām bibliotēkām, kā arī sagatavot katalogu un elektronisku datu bāzi par skaistākajām Latvijas bibliotēkām, īsteno Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība. Biedrība uzsver, ka būtiskas pārmaiņas piedzīvo arī bibliotēkas Latvijā - pilsētas un pagasti iegūst savas „vietējās Gaismas pilis”. Biedrības projekta komanda arhitekta Jāņa Dripes vadībā dalībai projektā izraudzījusi četras bibliotēkas no bijušā Valmieras rajona - Mazsalacas pilsētas bibliotēku, Valmieras integrēto bibliotēku, Brenguļu pagasta bibliotēku un Kocēnu pagasta 1. bibliotēku. Kā pastāstīja bibliotēkas vadītāja Aiva Zirne, Kocēnu pagasta 1. bibliotēka nav ne jauni celta un arī ne renovēta, tās ir tikai prasmīgu meistaru izremontētas telpas Kocēnu sporta nama ēkā, kura ekspluatācijā nodota 2005. gadā. Bibliotēkā ir omulīga un romantiska vide, kuru paspilgtina siena ar mākslinieces Initas Jurgenbergas gleznoto Zilo cerību zirgu un skaistais skats, kas paveras aiz lielajiem logiem. Kocēnu pagasta 1. bibliotēkas telpās notiek ne tikai dažādi kultūras pasākumi un izstādes, bet tā ir īpaša arī ar savu Velvju zāli, kas atrodas bibliotēkas pagrabstāvā. Kā uzsver Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība, Kocēnu pagasta iedzīvotāji var lepoties ar mūsdienīgi aprīkotu, skaistu, gaišu un apmeklētājiem ērti iekārtotu bibliotēku. Tas liecina par pašvaldības izpratni, apņēmību un spēju nodrošināt sava novada iedzīvotājiem mūsdienīgus pakalpojumus. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība vēlas pievērst sabiedrības uzmanību pozitīvajām pārmaiņām Latvijas reģionu pagastos, lai izstādē pārstāvētās bibliotēkas kļūst par labu piemēru un iedvesmas avotu citām Latvijas pašvaldībām. Vēlāk fotoizstāde ar skaistākajām jaunuzceltajām un renovētajām bibliotēkām būs apskatāma arī citviet Latvijā, tostarp arī Kocēnos. Projektu finansiāli atbalsta Latvijas Kultūrkapitāla fonds. Līdzfinansējumu Ls 200 apmērā piešķīrusi arī Kocēnu novada dome.
Informāciju sagatavoja: Valmieras muzejs apkopojis kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus par muzeja darbu 2013.gadā. Pagājušā gadā muzeja izstādes, rīkotos pasākumus, ekskursijas, izglītojošās programmas un citas aktivitātes apmeklējuši 69 104 apmeklētāji. Pateicoties Valmieras pilsētas pašvaldības atbalstam, lielākā daļa muzeja sniegto kultūras pakalpojumu ir bezmaksas, tādējādi, no kopējā apmeklētāju skaita, 63 805 jeb 92,33 % iedzīvotāji ir izmantojuši bezmaksas pakalpojumus. Valmieras muzeja darbību nosaka tā misijas paziņojums: muzeja misija ir Valmieras pilsētas attīstības izpēte vēsturisko notikumu kontekstā, daudznacionālu kultūrvēstures liecību vākšana no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, to saglabāšana, pētīšana un popularizēšana. Muzejs izmanto daudzpusīgas darba formas, padarot kultūras mantojumu pieejamu plašai sabiedrībai, iekļaujoties Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu sabiedriskajā un kultūras dzīvē, sniedzot ieguldījumu tolerantas un humānas vides veidošanā. Tāpēc nozīmīgu muzeja darba daļu veido rūpes par krājumā esošajām kultūras vērtībām, ko aizsargā valsts un kas ir Latvijas nacionālo bagātību daļa. Līdz 2013.gada 31.decembrim muzeja krājumā ir uzskaitītas 63 789 vienības. Savu krājumu muzejs papildina katru gadu. 2013.gadā muzejs bagātinājis savu krājumu par 1566 vienībām, no tām 1311 ir iepirktas, bet 255 priekšmetus muzejs saņēmis dāvinājumā. 1854 muzejiskie materiāli pagājušajā gadā ir konservēti vai restaurēti, tā pagarinot to saglabāšanas ilgumu. Tieši saglabāšanas funkcija ir viens no muzeja galvenajiem uzdevumiem, kas ir darbietilpīgs, sarežģīts un reizēm arī dārgs process. Interesanti – pasaules muzeju pieredze liecina, ka izstādēs un ekspozīcijās muzeji katru gadu izstāda tikai 1-2% no saviem krājumiem. Valmieras muzejā 2013.gadā tie bijuši 2601 priekšmets jeb nepilni 4 %, savukārt 328 krājuma priekšmeti sagatavoti eksponēšanai, tos deponējot citām kultūras iestādēm.
Lai sniegtu apmeklētājiem interesantu un saistošu iespēju iepazīties ar muzeja izstāžu un ekspozīciju piedāvājumu, vēsturiskiem notikumiem un faktiem, kā arī izglītotu bērnus un pieaugušos, Valmieras muzejs piedāvā izglītojošās programmas, lekcijas, ekskursijas un daudzveidīgus pasākumus. 2013.gadā muzeja darbinieki vadījuši 124 ekskursijas, 224 izglītojošas programmas un lasījuši 40 lekcijas. Valmieras muzejs piedāvājis apmeklētājiem 51 dažādu pasākumu. Pērn muzeja darbinieki apmeklētājus apkalpojuši 267 dienas jeb 2136 stundas regulārajā darba laikā. Apmeklētāju ērtībai dažādu pasākumu un svētku laikā muzejs strādājis arī 512 stundas ārpus regulārā darba laika. Arī nākamajā gadā būsim kopā ar valmieriešiem un pilsētas viesiem, piedāvājot daudzveidīgu programmu. Uzsākot ilgtermiņa stratēģisko mērķu nospraušanu 2015.-2024.gadam, Valmieras muzejs definējis vairākas sasniedzamās vērtības:
Informāciju sagatavoja: Iveta Blūma, Valmieras muzeja direktore |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
