Arhīva kalendārs
Cēsu Pils parkā kopš augusta sācis kursēt Valmieras tramvaja jaunākais brālis - kuģītis “KĀRLIS”. Pavasarī pašvaldības aģentūra „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” izsludinājis konkursu par atpūtas un izklaides iespēju nodrošināšanu Pils parka dīķī. Par labāko tika atzīta aktīvā tūrisma centra "Eži" ideja, un nu kuģītis “KĀRLIS” vadā cēsniekus un pilsētas viesus apmēram 30-40 minūtes garos izbraucienos pa Pils parka dīķi. Katrs brauciens ir kā savdabīga ekskursija, kuras laikā atraktīvie kuģīša kapteiņi pasažieriem stāsta vēsturiskus notikumus un leģendas par Cēsu pili un pilsētu. Kuģītis “KĀRLIS” ir “Ežu rūpnīcā” jau otrais uzbūvētai peldlīdzeklis. “KĀRĻA” mājvieta, kā arī vienīgā sākuma un gala pietura ir kāpnes no Pils parka estrādes puses uz dīķi. Peldlīdzekli vada kuģīša kapteiņi un to uz priekšu virza elektromotors. Papildus ir iespēja kuģīti darbināt ar pedāļiem minamu dzenratu. “KĀRLIS” vienlaicīgi var uzņemt maksimāli 30 pasažierus.
Jau pavisam drīz, 16.septembrī, savu 69.sezonu uzsāks Valmieras Kultūras centra tautas deju ansamblis (TDA) „Gauja”, uz kuru laipni aicināti visi tie, kam deja sirdī tuva. „Neatkarīgi no tā, vai vēlies piepildīt ilgi loloto sapni par dejošanu vai meklē jaunus piedzīvojumus dzīvē, laipni gaidīsim ikvienu! Atrasties uz skatuves kopā ar cilvēkiem, kas ir tik dažādi, bet kurus vieno mīlestība uz deju, cēli nest tautastērpu un sajust skudriņas skrienam pār ķermeni, kad skatītāji uzgavilē dejas laikā vai aizkustinājumā ir piecēlušies kājās – tās ir neaprakstāmas sajūtas, kuras novēlu reiz izjust ikvienam,” ar azartu stāsta TDA „Gauja” pamatsastāva mākslinieciskā vadītāja Evita Kaķīte-Brasa. Evita norāda, ka šis ir viens no labākajiem brīžiem, kad uzsākt deju gaitas jaunā kolektīvā, jo vadītāji var brīvāk izvēlēties repertuāru un nav tik liels satraukums par gaidāmajām skatēm. „Ir aizvadīti emocionāli piesātināti Dziesmu svētki un notikumiem bagāta vasara – tas viss devis spēku ar jaunu sparu un enerģiju uzsākt jauno sezonu, kas solās būt interesanta un daudzveidīga. Būs aizraujoši ikvienam!” Kolektīva dejotāji aicina nebaidīties un mesties iekšā šajā kopīgajā piedzīvojumā: „Esam kā liela ģimene – mūs vieno ne tikai kopīgie mēģinājumi un koncerti, bet arī regulāri tiekamies ārpus kultūras centra telpām, lai dotos kopīgos izbraucienos, izklaidētos, būtu klāt priecīgos brīžos un sniegtu atbalstu grūtos mirkļos. Tajā pašā laikā vienmēr esam bijuši atvērti jauniem „ģimenes locekļiem” – ja deja aizrauj, tad mums noteikti ir „pa ceļam”!” Dejotāji ir vienisprātis – lēmums pievienoties TDA „Gauja” ir bijis viens no labākajiem. Ikviens interesents neatkarīgi no iepriekšējās deju pieredzes būs laipni gaidīts uz pirmo mēģinājumu 16.septembrī plkst.20.00 Valmieras Kultūras centra (Rīgas ielā 10) lielajā zālē, līdzi ņemot dejošanai piemērotu apģērbu un apavus. Ja neizdodas pievienoties 16.septembrī, tad jaunie dalībnieki būs laipni gaidīti arī citos mēģinājumu laikos. Mēģinājumu laiki:
Mēģinājumi notiek Valmieras Kultūras centra lielajā zālē. „Kas neriskē, tas nedzer šampanieti, jeb šajā gadījumā – neuzzina, cik forši ir būt par gaujieti,” uzsver TDA „Gauja” dejotāji. Uz tikšanos jau pavisam drīz!
Turpinās Dailes teātra sadarbība ar Strenču kultūras namu, jo 13. novembrī plkst. 18:30 strencēniešiem un apkārtnes iedzīvotājiem būs iespēja apmeklēt Dailes teātra izrādi Jukuma Paleviča joku lugu 2 cēlienos “Preilenīte”. Izrāde notiks Strenču kultūras namā, Baznīcas ielā 2. “Pirms 10 gadiem Kultūras akadēmiju beidza Dailes teātra 8.studija. Kopš tā laika ir pagājusi desmitgade, un kādreizējie kursabiedri atkal satiekas Kārļa Auškāpa iestudētajā izrādē. Nesmukā, slinkā meita pret smuko, čaklo pameitu, neīstais un īstais precinieks – tas ir sens un jocīgs stāsts par cilvēku vājībām un tikumiem. Komēdijas tapšanas laiks varētu būt 19.gadsimta 90.gadi, bet pirmo reizi luga iestudēta Jaunajā Latviešu teātrī 1903.gadā. Dailes teātrī „Preilenīti” iestudējis Eduards Smiļģis 1926.gadā,” stāsta Dailes teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Liene Jakovļeva. Lomās: Lauris Subatnieks (Vāvere, krodzinieks), Gints Grāvelis (Trīne, viņa sieva), Sarmīte Rubule (Karlīne, abu meita), Aija Dzērve (Ance, Vāveres audžumeita), Lauris Dzelzītis (Kalna Dārta, preciniece), Intars Rešetins (Silapuķe, jauns saimnieks), Aldis Siliņš (Vēzis, blandonis), Āris Rozentāls (Tauriņš, policists/Jorens, puisis krogā), Izrādes režisors – Kārlis Auškāps. Tālrunis informācijai: 64715630 Daiga Beitika, Kultūras centra vadītāja.
Valmieras integrētā bibliotēka aicina piedalīties akcijā „Tautas grāmatu plaukts”. Tā ir iespēja ikvienam dāvināt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai vienu sev nozīmīgu un īpašu grāmatu, titullapā ierakstot veltījumu vai personisku stāstu, kas saistās ar šo grāmatu. Tā kopā ar vairākiem desmitiem tūkstošu citu iedzīvotāju dāvinātu grāmatu nonāks un tiks glabāta bibliotēkas jaunās ēkas ātrijā izvietotajā stikla sienā, kas sliesies piecu stāvu augstumā. Šī arhitekta Gunāra Birkerta projektētā stikla konstrukcija jeb plaukts būs arī viens no centrālajiem ēkas elementiem un pieejams ikvienam lasītājam. Kāpēc dāvināt? Mēs vēlamies, lai bibliotēkā būtu īpaša vieta, ko veidojuši cilvēki paši. Tāpēc mums ir svarīgi, lai grāmatā būtu stāsts, kas vēsta par katra individuālo vēsturi, par to, kas nav izlasāms enciklopēdijās, zinātniskos pētījumos vai rakstos. Par ikdienu, nejaušībām, sajūtām vai uzskatiem. Par to, kas citādi nogrimtu laika plūdumā. Šo individuālo stāstu vai veltījumu varēs izlasīt arī nākamās paaudzes. „Tautas grāmatu plaukta” saturs sniegs mums priekšstatu par attieksmi pret lasīšanu un kultūru nemierīgajā informācijas laikmetā. Plašāka informācija www.tautasgramatuplaukts.lv. Gaidīsim jūs kopā ar grāmatu un stāstu Valmieras integrētajā bibliotēkā līdz 1.novembrim. Grāmatu dāvinātājiem būs iespēja savu vēstījumu iemūžināt arī video.
Informāciju sagatavoja: Svetlana Sprūža Valmieras integrētā bibliotēka Tālr.: 64250831 6. septembrī plkst. 16:00 Cēsu Izstāžu namā, Pils laukumā 3 tiks atklāta izstāde „Gleznotāju karalis Cēsīs. Jānis Pauļuks”.
Jānis Pauļuks- viena no pamanāmākajām personībām Latvijas glezniecībā laikā pēc Otrā pasaules kara. Savā radošā darbībā izpaudies dažādos žanros-ainavā, klusajā dabā, figurālajās kompozīcijās, marīnās, portretos un pašportretos, strādājot eļļas tehnikā un daudzveidojot to ar dažādiem eksperimentiem. Ne tikai dzīvē, bet arī mākslā Pauļuks bija sava ceļa gājējs, un viņa spēcīgā personība vairāku gadu desmitu garumā iespaidoja laikabiedrus. Viņa alkas pēc izpausmes brīvības atspoguļojas vēstulē savai pirmajai sievai un mūža mūzai Felicitai: „(..) ar visu dvēseles spēku cīnīšos par savu brīvību, no visa bēgšu un kalpošu sava es izveidošanai, lai glezniecībā sasniegtu renesanses gara sniegumus.” Dažbrīd laikabiedru nesaprasts un pārprasts, mākslinieks ar darbiem spēja iekarot atzinību, kas neiespaidoja viņa „izlecēja” garu, kurš joprojām ir leģendām apvīts. Neviennozīmīgajā attieksmē par Pauļuka darbiem dalās laikabiedrs Megnis:”(..) Un tauta arī kaut kā novērtē to lielo cīņu par mākslu. Viņš ir savdabīgs, varbūt rotājošs. Varbūt smagiem vīriem viņš liekas par vieglu. (..) Pirmais daiļrades posms (1930./40.-tie gadi) iezīmējas ar pievēršanos klasiskām mākslas vērtībām, darbu pamattonis ir pelēcīgs, sudrabains, reizēm patumšs. Pēdējais posms ir 1970./1980.-tie gadi, - meistara daiļrades brieduma fāze. Glezniecība kļuva atraisīta, ar plašu paletes spektru, brīvu, virtuozu triepienu, ļoti dinamiska. Jāņa Pauļuka darbi Cēsis tiek eksponēti pirmo reizi. Ar Cēsīm Pauļuku gan saista trīs nodzīvoti gadi- no 1932. līdz 1935. gadam. Tolaik viņš bija Zemkopības ministrijas Mērniecības daļas zīmētājs un kā raksta mākslinieka biogrāfs Zigurds Konstants-‘’Tā 1932. gada pavasarī Jānis meklēja izeju no "dzīves sarežģījumiem’" Cēsīs, uz kurieni pārcelt viņš lūdz Mērniecības daļas vadību.’’ Cēsīs Pauļuks dzīvoja privātā pansijā Lielā Līvu ielā 1. Darbi izstādē ir no Nacionālā Mākslas muzeja un Mūkusalas mākslas salona krājuma. Izstādi atbalsta KKF. Izstādi papildinās dokumentālās filmas no Latvijas televīzijas ierakstiem, kas ļaus ieskatīties mākslinieka personībā.
Informāciju sagatavoja: 28. septembrī Miķelis ar Miķelieni aicina uz Miķeļdienu Strenčos! No plkst. 9:00 pie kultūras nama sāksies Miķeļdienas tirgus andele, kurā piedalīties aicināti pircēji un pārdevēji, mājražotāji un amatnieki, lauku un meža labumu vācēji, čaklās rokdarbnieces un prasmīgās saimnieces. Izveicīgākajiem un azartiskākajiem būs iespēja mēģināt uzrāpties Umurkumurā. Bērni un arī pieaugušie par nelielu samaksu varēs vizināties zirga pajūgā. Ikviens varēs pārbaudīt savus spēkus un prasmes piedaloties azartiskās spēlēs. Organizatori sola jautru loteriju, kurā būs iespēja piedalīties tirgotājiem un apmeklētājiem.
Pasākumu ar jautrām dziesmām kuplinās ansambļi “Sudāruška” un “Liesma”. Kopīgi vārīsim spēcinošu Miķeļdienas putru un veidosim rudens ražas izstādi “Miķelīša rudens veltes”. Aicinām iedzīvotājus atnest dārza un meža veltes - interesantu formu dārzeņus, augļus, rudens ziedus un veidot no tiem kompozīcijas. Plkst. 18:00 pie kultūras nama Mālpils amatierteātris “Vēji” režisores Lienes Cimžas vadībā aicina uz jautru un muzikālu teātra izrādi “Trīnes grēki” pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas motīviem. Ieeja uz izrādi Ls 1,- Sliktu laika apstākļu gadījumā izrāde notiks kultūras namā.
Miķeļdiena jau izsenis iezīmē vasaras beigas un rudens sākumu.Tas ir ražas laiks, kad viss vasarā audzētais un vāktais sabērts pagrabos un klētīs, salikts burkās un burciņās. Var mazliet atvilkt elpu pirms garās ziemas, pajautroties un dalīties bagātīgajā ražas krājumā ar citiem. Agrāk Miķeļos ticis daudz ēsts un dzerts, īpašu uzsvaru liekot uz nesen novākto ražu – dārzeņiem un augļiem. No jaunās labības tika cepts liels maizes klaips, ar kuru visi šajā dienā mielojušies un cienāti. Šie ir visnotaļ skaļi un lustīgi svētki, kuros vieta dziesmām, dančiem un rotaļām. Informāciju sagatavoja: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
