Arhīva kalendārs
Igaunijas- Latvijas- Krievijas pārrobežu projekta „Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanā” ietvaros Alūksnes muzejā tiek veidota vienotā vēstures un arheoloģijas pamatekspozīcija, kas ieņems galveno vietu muzeja ekspozīciju daļā, ietverot nozīmīgākos krājuma eksponātus un atspoguļojot muzeja misiju, profilu un specifiku. Pamatekspozīcija, kurai dots nosaukums „Laikmetu mielasts”, ir ilglaicīgs projekts, kas vismaz desmit gadu garumā iepazīstinās muzeja apmeklētājus ar svarīgākajiem Alūksnes vēstures posmiem, notikumiem un vietu Latvijas un pasaules vēstures kontekstā. Tāpēc tās tapšanā tiek izmantoti netradicionāli un mūsdienīgi risinājumi, lai arī pēc vairākiem gadiem, tā būtu atbilstoša laikmetam un piesaistītu apmeklētāju uzmanību. Arhitekti Agris Padēlis- Līns un Ivars Pilips izstrādājuši ekspozīcijas dizaina skices. Alūksnes vēstures pamatekspozīcijā kā centrālais objekts plānots liels svinību galds, uz kura secīgi sarindots Alūksnes vēstures „mielasts” no vissenākajiem laikiem līdz Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai, iekļaujot sešus nozīmīgākos Alūksnes, Latvijas un Pasaules vēstures laika posmus- Alūksnes senvēsturi; Viduslaikus un jaunos laikus- Marienburgas cietoksni; Muižas laiku; Alūksni Latvijas brīvvalsts laikā; Nacistisko un padomju okupācijas un Atmodas laiku. Alūksnes muzeja krājums veidojies vairāk kā 50 gadu laikā, iekļaujot daudzas unikālas un Alūksnei ļoti nozīmīgas liecības. Pamatekspozīcijai tiek atlasīti krājuma priekšmeti, kas visspilgtāk, precīzāk un emocionālāk atspoguļo Alūksnes veidošanās procesu un nozīmi Latvijas un pasaules vēsturē. Lai vēsturisko stāstījumu ekspozīcijā padarītu interesantāku, vairāki priekšmeti tiks deponēti arī no citiem muzejiem. Ne visi priekšmeti ir labā stāvoklī, tāpēc tiek veikti arī restaurācijas darbi, lai ekspozīcijā izvietotie priekšmeti sniegtu precīzāku priekšstatu par savu pielietojumu un izskatu. Par Alūksnes senāko vēsturi stāstīs 1977.g. arheoloģiskajos izrakumus iegūtas senlietas, kuras restaurējusi Anita Burkovska 2008.-2009.g., bet 2011.g. Pilssalā notikušajos arheoloģiskajos izrakumos arheologa Ulda Kalēja vadībā atrastās lodes, 17.gs. zviedru monētas, vārtu viras eņģe, trauku lauskas, pīpju galviņas u.c. atradumi iepazīstinās ar dzīvi Marienburgas cietoksnī. Par Alūksnes pilsētas vēsturi 20.gs. 20.-30. gados stāstīs restauratores Ārijas Ubarstes restaurētie apbūves plāni. 19.gs. vēstures liecinieki būs Rīgas Celtniecības koledžas Restaurācijas nodaļā restauratora Uģa Baļļas vadībā restaurētie krēsli. Finansējums restaurācijas darbiem iegūts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstu un Alūksnes un Apes novada fonda (AANF) organizēto Labdaru akcijas ziedojumiem.
Viktorija AVOTA 2012.gada aprīlī Valmierā savu darbību sāka jauns kultūras produkts – Valmieras kultūras karte. Tā tika radīta ar mērķi veicināt vietējo kultūras patēriņu un akcentēt, ka Valmiera nav tikai uz ražošanu vērsta, bet arī pilsēta ar bagātīgu un kvalitatīvu kultūras piedāvājumu. Sadarbībā ar septiņām kultūras iestādēm – Valmieras Kultūras centru, Valmieras Drāmas teātri, Valmieras muzeju, Mākslas „Galeriju Laipa”, Džeza klubu-restorānu „Parks”, kinoteātri „Gaisma” un Dikļu pili tika radīts īpašs piedāvājums kartes īpašniekiem apmeklēt kultūras pasākumus konkrētajās vietās par izdevīgāku cenu. Valmieras kultūras kartei pievienojies jauns sadarbības partneris – SIA „Vidzemes Olimpiskais centrs” – Jāņa Daliņa stadiona Sporta rehabilitācijas centrs. Tajā tiek piedāvāti ne tikai veselības aprūpes un skaistumkopšanas pakalpojumi, bet arī dažādi izglītojoši pasākumi. Turpmāk, uzrādot Valmieras kultūras karti, uz lekcijām ieejas maksai tiks piemērota atlaide Ls 1 apmērā.
Laika periodā no septembra līdz maijam rehabilitācijas centrs rīko tematiskos vakarus, kuros uzstājas sabiedrībā zināmi cilvēki, daloties savā dzīves pieredzē un skatījumā. Centrā vairākas reizes viesojusies ģimenes psihoterapeite Aina Poiša, ārsts reanimatologs Pēteris Kļava, aktīva un veselīga dzīvesveida piekritēja Inese Ziņģīte, ārstniecības augu zinātāja Zeltīte Kaviere, izcilais zinātnieks Andris Buiķis un daudzi citi. Rehabilitācijas centra vadītāja Iluta Urbanoviča norāda: „Valmieras kultūras karte motivē valmieriešus arvien vairāk apmeklēt kultūras pasākumus. Ļoti priecājamies, ka pievienojāmies projektam un ceram, ka šīs kartes īpašnieki izmantos iespēju, lai apmeklētu mūsu organizētos pasākumus.” Lai iegūtu Valmieras kultūras karti, neierobežotā laika periodā jāapmeklē sarīkojumi piecās no astoņām kultūras iestādēm. Iegādājoties biļeti uz pasākumu, jālūdz kasierim uzspiest zīmodziņu Valmieras kultūras kartes brošūrā īpaši šim mērķim paredzētā vietā. Kad aizpildītas vismaz piecas no astoņām zīmogiem paredzētajām vietām, Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas iela 10, Valmiera) varēs apmainīt zīmogu kartiņu pret Valmieras kultūras karti. Valmieras kultūras karti savā īpašumā ieguvuši jau 223 iedzīvotāji. Apmeklētākās kultūras iestādes iepriekšējā sezonā bijušas Valmieras Drāmas teātris, Valmieras Kultūras centrs un Valmieras muzejs. Uz rudens sesiju ikvienu interesentu aicina Ģitāristu Sesijas organizatori,iniciatīvu atbalstījis Vidzemes plānošanas reģions projektu konkursa „Kultūras programma 2013” ietvaros. Pasākumā aicināts piedalīties ikviens – gan ģitāristi, basģitāristi, bundzinieki, taustiņinstrumentālisti, gan arī vokālisti, kuri vēlas mācīties un uzzināt vairāk par mūziku! Ar dalībniekiem pieredzē dalīsies Latvijā atzīti profesionāli mūziķi, savukārt vieslektori no ārzemēm sniegs meistarklases un jaunajiem talantiem ļaus ieskatīties citu valstu mūzikas dzīvē. Rudens sesijas laikā notiks ne tikai lekcijas un nodarbības grupās, bet arī konkursi, kuros būs iespējams saņemt vērtīgas un noderīgas balvas no pasākuma sponsoriem. Vairāk informācijas par pasākumu šeit
Valmieras Mākslas vidusskola šogad radījusi īpašu piedāvājumu pieaugušajiem – mākslas kursus, lai pilnveidotu savas zināšanas, iegūtu jaunas prasmes vai vienkārši pavadītu savu brīvo laiku. Kopumā tiek piedāvāti seši maksas kursi, kurus pasniegs pieredzējuši skolotāji. Iepriekšējas zināšanas nav nepieciešamas.
Zīmēšana un gleznošana. Kursa apmeklētājiem būs iespēja apgūt pamatiemaņas darbā ar dažādiem zīmēšanas materiāliem un tehnikām. Tāpat kursos sniegs ieskatu krāsu mācībā, glezniecības pamatprincipos un metodēs. Ja būs liela interese, šo grupu varēs dalīt divās daļās – zīmēšana vai gleznošana. Grafika un sietspiede. Kursa ietvaros apmeklētāji iemācīsies sietspiedes un grafikas tehnikā radīt plakātus, iepakojumu dizainus un dažādus citus mākslas darbus. Dalībnieki tiks iepazīstināti ar dažādām grafikas tehnikām, kas mākslas darbu radīšanas procesu padarīs radošāku, aizraujošāku un krietni vien neierastāku. Dekoratīvo formu keramika. Kursa laikā ikviens interesents varēs iemācīties savām rokām veidot dekoratīvus objektus, darbojoties bez virpas. Apmeklētāji uzzinās, cik daudz dažādu formu ir ap mums un kā tās pārvērst mākslas objektos. Būs iespēja veidot darbus no māla un porcelāna masas. Mākslinieciskās lelles. Kursa apmeklētāji iegūs zināšanas par dažādiem mākslas stiliem un mākslas vēsturi, lai sasniegtu kursa mērķi – radīt māksliniecisku lelli kā izsmalcinātu tēlu, kurā aptverti dažādie mākslas stili. Mode un aksesuāri. Kursa laikā tiks sniegti padomi, kā ģērbties oriģināli, būs iespēja apgūt jaunas šūšanas tehnikas, kā arī strādāt ar tekstilapdruku. Kursa dalībnieki apgūs prasmes konkrētu apģērbu detaļu šūšanā, mācīsies izvēlēties savam auguma tipam piemērotus modeļus un audumus, veiks apģērbu modeļu vai aksesuāru tehniskos zīmējumus, kā arī izgatavos vienkāršus vai sarežģītākus apģērbu veidus un aksesuārus. Metāldizains. Kursa apmeklētāji varēs apgūt dažādu dizaina objektu izgatavošanu no metāla, kā arī gūs iemaņas rotu radīšanā. Kursi notiks vakaros, vienu reizi nedēļā. Vienas nodarbības garums – divas stundas. Kursu ilgums – trīs mēneši. Vidējais cilvēku skaits vienā grupā – 8. Ja ir interese apgūt vairākus kursus, pēc trim mēnešiem būs iespēja pievienoties nākamajai grupai. Lai pieteiktos un uzzinātu, kāda ir katra kursa mācību maksa, jāzvana pa tālruni 64207372 vai 20216721. Informāciju sagatavoja:
Šonedēļ Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas direktors Vigo Račevskis un ērģeļspēles skolotāja Lelde Krastiņa apmeklēja Ugāles ērģeļbūves darbnīcu, kur kopš demontēšanas atrodas Cēsu Kultūras centra ērģeles. Tām pieredzējušā meistara Jāņa Kalniņa vadībā veikti būtiski restaurācijas un pārbūves darbi, pēc kuriem ērģeles uzstādīs jaunajā Vidzemes koncertzālē „Cēsis”.
Kā stāsta L. Krastiņa, ērģeles ir papildinātas ar dažiem jauniem reģistriem, tām izgatavots jauns korpuss, veikta gaisa sistēmas pārbūve, bojāto stabuļu un vējlāžu remonts. Veiktā pārbūve padarīs ērģeļu skanējumu daudzveidīgāku un paplašinās iespējas dažādu laikmetu mūzikas interpretācijā. Ērģeles 1999. gadā Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolai uzdāvināja Lībekas Baznīcas mūzikas augstskola. Tā kā skolai nebija piemērotu telpu, instrumentu uzstādīja Cēsu Kultūras centrā. Tur ērģeles tika izmantotas gan mācību procesā, gan koncertos. „2014. gada rudenī pēc ilgāka pārtraukuma atkal plānots rīkot Alfrēda Kalniņa Starptautisko jauno ērģelnieku festivālu,” informē L. Krastiņa, „kur jaunie ērģelnieki no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas varēs ieskandināt jau restaurēto instrumentu.” Restaurētās ērģeles uz jauno Vidzemes koncertzāli „Cēsis” pārvedīs nākamā gada sākumā. Kā jau iepriekš tika minēts, augusta sākumā uz Hamburgu devās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors pianists Jānis Maļeckis, lai Steinway fabrikā izvēlētos koncertflīģeli. Izvēlētais instruments šobrīd atrodas Valmierā un tiks pārvests uz koncertzāli nākošajā gadā. Šobrīd koncertzālē aktīvi turpinās darbi pie dažādu skatuves aparatūru iebūves un iekšējās apdares, kā arī uzsākta bruģa seguma izveide ap ēku. Projekts „Daudzfunkcionālā centra „Vidzemes mūzikas un kultūras centrs” izveide” tika uzsākts 2009. gadā. Tas tiek īstenots divu ES līdzfinansēto aktivitāšu Nr. 3DP/3.4.3.1.0/09/IPIA/CFLA/02/002 un Nr. 3DP/3.6.1.1.0/10/IPIA/VRAA/005/054 ietvaros. Vidzemes Mūzikas un kultūras centra rekonstrukcijas darbus plāno pabeigt līdz 2014. gada februārim.
28. septembrī, šo sestdien, Gaujas nacionālā parka 40 gadu jubilejas pasākumu izskaņā Līgatnes dabas takās norisināsies tradicionālās Sēņu dienas, amatnieku tirdziņš un jaunas, interaktīvas izstādes atklāšana. Plkst. 11.00 Līgatnes dabas takās, pie meža skolas „Pauguri” Latvijas Dabas muzeja sēņu speciālistes - mikoloģes Initas Dānieles vadībā būs iespēja iepazīt dažādu sugu sēnes, doties izzinošā sēņošanas pārgājienā un veidot kopīgu sēņu izstādi. Uz pasākumu vēlams ņemt līdzi savu sēņošanas grozu. Aizvadītā gada Sēņu dienas pasākumā Līgatnes dabas taku teritorijā tika atrastas 65 gan ēdamo, gan neēdamo un indīgo sēņu sugas. Tāpat, no plkst. 11:00 Līgatnes dabas taku stāvlaukumā pie Apmeklētāju centra norisināsies vietējo uzņēmēju, amatnieku tirdziņš, piedāvājot Gaujas nacionālā parka teritorijā izaudzēto un darināto. Savukārt plkst. 13.00 Gaujas nacionālā parka fonds meža skolā „Pauguri” atklās interaktīvu vides izglītības ekspozīciju „Paslēpes”, kas izglītos par Latvijas savvaļas dzīvnieku paradumiem un dzīvi mežā. Izstādi pēc vides izglītības speciālistes Andas Andrušaites idejas realizējušas SIA „Suvenīru darbnīca” mākslinieces Daiga Matisone un Rita Matisone.
Šis ir Gaujas nacionālā parka 40 gadu jubilejas pasākumu cikla noslēdzošais pasākums. Pasākuma apmeklējums ir bez maksas. Aicinām ikvienu interesentu! Pasākumu organizē Dabas aizsardzības pārvalde Latvijas Vides aizsardzības fonda projekta "Gaujas nacionālajam parkam 40 - sajūti, iepazīsti, izbaudi!" ietvaros un Gaujas nacionālā parka fonds Igaunijas-Latvijas-Krievijas projekta „People with nature” ietvaros.
Rita Jakovļeva |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
