Arhīva kalendārs
Turpinās iesāktie apjomīgie darbi Kocēnu novada Dikļu estrādē, lai nākamgad, 2014. gada 7. jūnijā, jaunizveidotā dabas koncertzālē, kas izcels Dikļu kultūrvēsturisko nozīmi kā Dziesmu svētku šūpulim, varētu norisināties vērienīgais Dziedāšanas svētku 150. gadskārtai veltītais pasākums.
Aktīvi norit zemes darbi, ir iztīrīta upe, notiek estrādes teritorijas profila veidošana.
Šī gada jūnijā Neikenkalnā ar dziesmām un novada pašdarbības kolektīvu talku tika nojaukta vecā estrāde, lai tās vietā taptu jauns, Latvijā vēl nebijis projekts – dabas koncertzāle. Jaunās estrādes arhitekts ir Uģis Šēnbergs. Neikenkalnā varēs noritēt lieli koru koncerti ar aptuveni 2000 dziedātājiem, arī brīvdabas izrādes. 2014. gadā apritēs 150. gadskārta kopš pirmajām dziesmu dienām Dikļos - Dziesmu svētku tradīcijas aizsākumiem, kad 1864. gadā Dikļu mācītājmuižas parkā (tagad Neikenkalnā) draudzes mācītājs un rakstnieks Juris Neikens noorganizēja pirmos kopā dziedāšanas svētkus, tādējādi liekot pamatus latviešu tradīcijai.
Informāciju sagatavoja:
Trešdien, 4. decembrī pulksten 15 pašvaldības administratīvās ēkas lielajā zālē Dārza ielā 11, Alūksnē notiks Alūksnes novada pašvaldības finansētās un apgāda „Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis” izdotās grāmatas „Kultūrvēstures avoti un Alūksnes novads” atvēršanas pasākums. Alūksnes novada kultūrvēstures jautājumu izzināšanai veltīta konference Alūksnē notika 2011. gada augustā. To rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija un Alūksnes novada pašvaldība. Jauniznākušajā grāmatā apkopoti apcerējumi par konferencē izskanējušajiem referātiem. Grāmatas autoru vidū ir daudzi pašreizējie alūksnieši un arī novadnieki, kuri savu profesionālo darbību šobrīd turpina ārpus novada, taču ar saviem pētījumiem dod būtisku pienesumu Alūksnes novada kultūrvēstures izzināšanai. Šis izdevums novadam ir ļoti nozīmīgs, jo tas turpina un papildina iepriekš izdoto materiālu klāstu par Alūksnes novadu un tā ļaudīm. Svarīgi, ka krājumā publicēto apcerējumu pamatā izmantotas lielākoties dažādās pirmavotu krātuvēs atrastās nepublicētās ziņas. Ikviens Alūksnes kultūrvēstures izzinātājs šo grāmatu varēs lasīt novada bibliotēkās, tirdzniecībā tā pieejama nebūs. Izdevumā atradīsiet Daces Markus un Saulveža Cimermaņa apkopoto ieskatu novada kultūrvēstures izzināšanas avotos, Daces Markus pētījumu par malēniešu izloksnēm, Māras Vīksnas analīzi par malēniešiem folkloras vākšanas darbā un Jēkaba Raipuļa pētījumu par malēniešiem citzemju mācību iestādēs, Imanta Lancmaņa informāciju par novada muižu arhitektūru, Uģa Niedres apskatu par 18. un 19. gadsimta Alūksni un Jāņa Līča pētījumu par alūksniešiem 18. gadsimtā baznīcu draudžu grāmatās.
Tāpat te izlasīsiet Māras Grudules pētījumu par Ernsta Glika dzejojumiem latviešu, vācu un krievu valodās, Kristīnes Ducmanes atmiņu stāstījumu par Garjuru un Klabatu igauņu dzimtām, Aivara Kehra apcerējumu par Klotiņu dzimtas radurakstiem, Unas Sedlenieces ieskatu Alūksnes amatierteātra arhīvā. Grāmatā publicēti arī vairāku alūksniešu materiāli - Maijas Semjonovas pētījums par aresta namu un mazpilsētas cietumu, Sandras Jankovskas stāstījums par Jaunlaicenes muižas muzeju, Ēvalda Vanaga Romeškalna stāsts, kā arī vairāki citi apcerējumi. Atklāšanas pasākumā piedalīsies Dace Markus un Saulvedis Cimermanis – grāmatas tapšanas galvenie virzītājspēki, tāpat šajā Alūksnes novadam svarīgajā notikumā tiek gaidīta Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša un izdevniecības „Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis” galvenais redaktors Arno Jundze ierašanās. Pasākumā piedalīties aicināti visi autori, grāmatas sagatavošanas sekmētāji un atbalstītāji, izdevēji, kā arī pašvaldības kultūras un izglītības iestādes. Aicinām pasākumu apmeklēt arī ikvienu interesentu!
SAGATAVOJA: Evita APLOKA, |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
