Arhīva kalendārs

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā Cēsu novada Vecpiebalgas “Vēveros” š.g. 3. augustā no plkst. 11.00 līdz 17.30 notiks pirmais Vislatvijas audēju saiets “Vēveru dienas Vēveros”. Svētkos aicināts piedalīties ikviens Latvijas audējs, lai kopīgi dibinātu jaunu tradīciju – audēju festivālu, kā arī ikviens interesents, kas vēlas saistoši pavadīt laiku, autentiskā vidē, izzinot senās amata prasmes un noslēpumus.

3. augustā “Vēveros” ar īpašām lekcijām uzstāsies Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departamenta vadītāja Dr.hist. Aija Jansone un krājuma tekstiliju kolekcijas glabātāja Aija Vistere, LU Vēstures institūta vadošā pētniece Dr.hist. Anete Karlsone, SIA “Mailīšu fabrika” vadītāja Ilze Mailīte, Carnikavas TLMS “Auseklītis” vadītāja Zane Ulmane, būs daudzveidīgas radošās darbnīcas ap un par aušanu pieaugušajiem un arī bērniem, notiks aušanas darbnīcas “Vēverīšas” modes skate un Cēsu novada audēju kopu un studiju dižošanās, varēs doties radošā pastaigā ar Piebalgas rokdarbnieci Inesi Īris Liepiņu, Vecpiebalgas kolektīvu “Mudurainis”, “Slātaviņa” un “Mudurainis XO” dejotāji izrādīs skaistākās dejas, savukārt jauktā kora “Jaunpiebalga” dziedātāji aicinās sadziedāties, ar muzikāliem priekšnesumiem iepriecinās grupa “Dzilna” un Drabešu muižas muzikanti, visas dienas garumā būs apskatāma “Vēverīšu” fotoizstāde, būs tirgus placis un iespēja ar muzeja gidiem doties bezmaksas ekskursijās pa “Vēveru” ekspozīciju.

Šogad aprit 100 gadi kopš dibināts viens no senākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā – Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, kura sastāvā no 20. gadsimta 80. gadiem iekļauta arī lauku ekspozīcija “Vēveri”, kas glabā piebaldzēnu 400 gadu senu kultūrvēsturisko mantojumu. Jau izsenis Piebalgā zemnieki labākai iztikšanai apguvuši vietējos amatus – linaudeklu aušanu un vērpjamo ratiņu dreijāšanu un ar savu prasmi bijuši slaveni tuvos un tālos novados. Īpaši augstas aušanas prasmes attīstījuši Piebalgas audēji,  kuru dzīves vide redzama “Vēveros”, tur ir aplūkojama gan plaša linu apstrādes priekšmetu ekspozīcija, gan  audēju darba rīki no spoļu rāmja līdz stellēm, dažādi audumi, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti.

Aušana ir viena no senākajām tautas lietišķās mākslas nozarēm visā pasaulē. Bagātīgas ziņas par gadsimtos pārmantotām audumu darināšanas tradīcijām saglabājušās tautas atmiņā, mitoloģijā, tautasdziesmās, kā arī 19. gadsimta audēju rakstu grāmatās, etnogrāfiskajos tērpos, segās un audumos. Interese par aušanu nav zudusi arī mūsdienās. Latvijā ir spēcīga audēju kopiena, kas koncentrējas vairāk nekā 100 lietišķās mākslas studijās, domu biedru pulciņos un kopās, kas ir gatavas  dalīties pieredzē un var iedvesmot citus pārmantot aušanas prasmes, turpinot tradīcijas.

Muzeja lauku ekspozīcijai “Vēveri” ir vismaz 400 gadu sena vēsture. Vēveri tulkojumā no vācu valodas nozīmē audēji. Pirmoreiz “Vēveri” minēti 1601. gada zviedru revidentu dokumentos kā viena saimniecība. 18. gadsimta beigās tie iezīmēti kartē. Ilgajā miera posmā pēc Ziemeļu kara iedzīvotāju skaits audzis. “Mērnieku laikos” - 1878. gadā, kad piebaldzēni izpirkuši zemi no muižas dzimtsīpašumā, “Vēveros” jau bijušas astoņas sētas. Pamazām veidojies tagad dabā redzamais sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. 1928. gada lauksaimniecības skaitīšanā 8 saimniecībās kopā uzskaitītas ap 40 dažāda rakstura ēkas. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, dzirnavām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, kā arī pašas celtnes – Piebalgas zemnieku darba un dzīves pieminekļus – in situ – vidē un vietā, kur tie radušies. Kopš 20. gadsimta 80. gadiem “Vēveros” izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. “Vēveru” etnogrāfiskās apbūves kompleksam piešķirts Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss, tajā eksponētas arī vairākas stelles un virkne etnogrāfisko priekšmeti, kas vēsta par aušanas tradīcijām Piebalgā.

Vislatvijas audēju saiets “Vēveru dienas Vēveros” tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, to finansiāli atbalsta Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma", Vidzemes plānošanas reģions un Cēsu novada pašvaldība. 

Informāciju sagatavojusi:
Līga Rimšēviča,
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja
Komunikācijas projektu vadītāja

.

MOOOVE Cēsīs atgriežas jau sesto reizi 10. augustā, lai pilsētas ielas un laukumi pārtaptu par priecīgu un neparastu skatuvi starptautiskam profesionālā laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivālam. Paplašinot cirka mākslas robežas līdz “kustības mākslai”, šī gada festivāla programma tiek fokusēta uz iekļaušanas veicināšanu, radot iespēju savest kopā pēc iespējas vairāk dažāda vecuma un interešu apmeklētājus, vienojoties kopīgā pieredzē un priekā. Festivālam nepastāv valodas barjeras un tas ir bezmaksas.

Šī gada pasākumu programmā plānota ietilpīgāka, iekļaujot darbnīcas senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti, Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem audzēkņiem (CAIN), kā arī zīdaiņiem un bērniem. Festivālā iekļauti daudzveidīgi laikmetīgā cirka un ielu mākslas notikumi dienas un vakara programmā, piesaistot 8 profesionālas apvienības no Latvijas, Lietuvas, Argentīnas un Itālijas. Sīkāku notikumu programmu un informāciju skatīt šeit: https://www.facebook.com/events/1540438196685073 

Publicitātes foto: Liene Leo Photography 

Finansiāls atbalsts un sirsnīga pateicība Cēsu novada pašvaldībai, Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Pasākuma laikā var tikt filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos. 

Informāciju sagatavoja: Kristīne Auniņa, e-pasts: telpamala PIE gmail PUNKTS com.

.

No 18. jūlija novakares līdz 21. jūlija dienas vidum norisa pirmā “Rijas balles nometne”, kurā pa dienu bija iespēja apmeklēt dažādas deju, amatu, sadziedāšanās nodarbības, bet vakarā priecāties par kvalitatīvu tradicionālo deju mūziku. Projektu realizē biedrība “BalTfolk” sadarbībā ar biedrību “Ķekavas muzikanti”.

Tradicionālo deju nometne bija četru dienu ilgs latviešu un kaimiņtautu deju, mūzikas un kultūras pasākums, kas bija piepildīts ar aizraujošu un izglītojošu saturu un spēja piesaistīt jaunus interesentus, nodrošinot tradicionālās mūzikas un dejas mijiedarbības popularizēšanu 21. gadsimta kultūrvidē. Autentiskā vietā, Jaunraunas muižas klētī un tās apkārtnē norisinājās aktivitātes, kuru saturs papildināja galvenokārt apmeklētāju iemaņas dejošanā, kā arī dziesmu pūru pirmajā sadziedāšanās vakarā un brīvbrīžos. Daļa apmeklētaju arī tika pie materiālām vērtībām – pašgatavotas saktas. Lielu atzinību ieguva Oskara Patjanko lekcija par 20.-30.gadu dejām, šķetinot dejas Diksītis vēsturi. Lekcijas ieraksts pieejams šeit: Rijas balle 2024 - Diksītis, jeb vēdera berzēšana.

Dienas laikā bija iespēja apmeklēt 5 deju nodarbības, bet vakaros dalībniekus priecēja 10 dažādas muzikantu grupas no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Šeit īpaši jāizceļ Laumas Bērzas dziedamo deju nodarbība, kur dejotājiem bija neierasti daudz jādzied, jājūt kur pielikt akcentu, piesist kāju. Vakara ballītē muzicēja lielākais ieviņu ansamblis ar septiņiem spēlmaņiem. 20.gs. sākumā šis Vidzemei raksturīgais instruments bija katrās viesībās un dančos.

Sirsnīgs paldies par projekta atbalstu VKKF mērķprogrammai "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Vidzemes plānošanas reģionam.

Aicinām uz nākošajiem tradicionālo deju notikumiem – 17. augustā Plakanciemā “Dabas zirgos” un 6.-7.septembrī Jaunraunā uz “Rijas balles festivālu”. 

Vairāk informācijas: https://www.facebook.com/rijasballe ; http://www.rijasballe.lv/ 

Informāciju sagatavoja: Inga Holsta. 

.

17. augustā plkst. 14.00 Valmieras Kultūras centrā jaunākos klausītājus gaidīs Valsts Akadēmiskais koris “LATVIJA” un diriģents Māris Sirmais ar Lauras Jēkabsones kora kameroperas bērniem “EJ NU EJ” uzvedumu. Kameroperas pamatā ir stāsts par pilsētas puiku, kurš izdzīvo plašu emociju gammu, nonākot tramvajā, ciemojoties pie vecmammas piejūras lauku mājās un domājot par, piemēram, tēta miegu vai laika zoba sagrauztu žogu. Gatavība aizraujošiem piedzīvojumiem un negaidītiem pavērsieniem vijas cauri krāsainajai un atraktīvajai koncertizrādei. Mārtiņa Meijera veidoto libretu, kas balstīts Marta Pujāta dzejā, papildina horeogrāfijas elementi un koša scenogrāfija.

Biļetes uz koncertiem pieejamas Biļešu paradīzes kasēs visā Latvijā, kā arī internetā www.bilesuparadize.lv. Savukārt 17. augusta festivāla noslēguma koncerts, kurā uzstāsies visi meistarklašu dalībnieki, ir atvērts jebkuram interesentam bez maksas. 

Neatņemama festivāla sastāvdaļa ir arī meistarklases, kuras, kā ierasts, arī šogad vadīs Latvian Voices dalībnieki un arī vairāki viesmākslinieki: etnomuzikoloģe un folkloriste Zane Šmite; VAK “Latvija” mākslinieciskais vadītājs un diriģents Māris Sirmais; dziedātāja un diriģente Nora Kalniņa. 

Latvian Voices A cappella festivālu un meistarklases finansiāli atbalsta VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” atbalstītā “Vidzemes kultūras programma 2024“ un Vidzemes plānošanas reģions. 

Par Latvian Voices A cappella festivālu:

Latvian Voices ir viena no vien dažām profesionālajām a cappella grupām Baltijā. Ņemot vērā šī mūzikas žanra mazpazīstamību, Latvian Voices sadarbībā ar Valmieras pilsētu ir izvirzījuši mērķi ik vasaru iepazīstināt klausītājus ar a cappella mūzikas daudzveidību un aktualitātēm pasaulē, nodrošinot kvalitatīvus koncertus, kā arī rīkojot iedvesmojošas meistarklases a cappella praktizētājiem. Festivāls norisinās dažādās šarmantās Valmieras vietās, atklājot šī reģiona un vasaras sezonas burvību.

.