Arhīva kalendārs

« June 2024 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930

Sviesta kulšana, vilnas vērpšana, ķistu veidošana – vai maz zini, kas tie par amatiem? Vai proti spēlēt dūceni jeb ūkšķi? Un vai zināji, ka ūdens nešanai arī vajadzīgi īpaši rīki un prasmes? To visu ikviens interesents varēs izzināt un apgūt Valmiermuižas etnomūzikas festivālā 6. jūlijā, piedaloties aizraujošā programmā ģimenēm ar bērniem. To vēl jo neparastāku darīs Rīgas cirka mākslinieku performances un meistarklases, krāšņa uguns skulptūra, koncerti, izjādes un citi lieliski notikumi.

Šī gada etnomūzikas festivāla tēma ir svārstības. Pasaule sastāv no nepārtrauktām svārstībām – sākot ar atomiem un mikrodaļiņām, kas atrodas nepārtrauktā kustībā. Arī dažādi viļņi – gaismas, skaņas, elektriskie un radiācijas viļņi – savā būtībā ir kustība – svārstības. Lai svārstības izzinātu uz savas ādas, ikvienam būs iespēja piedalīties Rīgas cirka mākslinieku vadītajās līdzsvara darbnīcās, kas ļaus pārvarēt gravitācijas spēku, pacelties virs zemes un ļauties spēles priekam. Īpašu priekšnesumu plkst. 13.00 sniegs žonglieris, līdzsvara disciplīnu, austrumu cīņu un uguns mākslinieks Dmitrijs Pudovs. Apņēmīgākie varēs apgūt žonglēšanu, kas ir ne tikai lielisks izklaides veids, bet arī koncentrēšanās un roku veiklības pārbaude. 

Savā koferī nesdams trikus, mūziku un dažādas noderīgas un nenoderīgas lietas, festivālā plkst. 15.00 viesosies arī argentīnietis ar latviešu saknēm klauns Cronopio (Mariano Gedwillo) ar izrādi “Pačamama”. Dienvidamerikas pirmiedzīvotāju kečvu (inku) mitoloģijā Pačamama ir dieviete, kuras vārdu varētu tulkot kā Māte Zeme vai Māte Pasaule, kurai arī mūsdienās tiek veltīti Andu civilizācijas rituāli. Kādas ir mūsu attiecības ar Zemi? Par to nopietni un nenopietni – klauna Cronopio izrādē.

Savukārt ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu ikviens varēs apgūt jaunas prasmes piecās aizraujošās darbnīcās jeb meistarnīcās, kas norisināsies no plkst. 13.00 līdz 18.00 Valmiermuižas parkā. Sviesta kulšanas meistarnīcā varēs apskatīt dažādus sviesta rīkus, vērot tos darbībā un izmēģināt pašiem. “Kā strādāsi, tā ēdīsi” jeb kurš palīdzēs kult, tas varēs palīdzēt pagaršot! Vilnas vērpšanas meistarnīca atgādinās, ka vilna ir viena no brīnumainākajām dabas dāvanām, kuru pamatīgi ietekmē svārstības: var sanākt tūks, vadmala un arī čiks. Kas, kā un kāpēc sanāks, var saprast, tikai mēģinot, pētot un iedziļinoties. Ūdens nešanas meistarnīca atklās, kas ir nēši, kādi tie izskatās, ko ar tiem dara, un izmēģināt savu spēku un veiklību ūdens nešanā no punkta A uz punktu B, neizlejot ne pilītes. Tradicionālo rotājumu – ķistu jeb saulīšu – gatavošanas darbnīca ierādīs, kā no salmiem, smalkiem kociņiem, dzijas un lentītēm gatavot tradicionālo telpu, griestu un eglīšu rotājumu, kas simbolizē Visumu, sauli, saules ceļu, gaismu tumšajā laikā. Bet skaņurīku meistarnīcā varēs iepazīties ar plašu tradicionālo mūzikas instrumentu klāstu, dzirdēt, kā tie skan, uzzināt par to izcelsmi, izgatavošanu un spēles pamatiem: tiks demonstrēti pašskanoši, strinkšķināmi, plēvju, gaisa un mehāniskie skaņurīki, perkusijas, vargāni, merlitoni, svilpaunieki, stabules, mūzikas lādītes un dūcene jeb ūkšķis, ko katrs pats varēs arī izgatavot!

“Mēs ļoti priecājamies piedāvāt plašu un interesantu programmu ļoti svarīgai mūsu auditorijas daļai – bērniem un jauniešiem, kuri Valmiermuižā varēs gan baudīt kvalitatīvu izklaidi, gan apgūt kaut ko jaunu. Festivāla tēma ir svārstības, bet katra svārstība rada pārmaiņas. Dažas ir tik tikko pamanāmas, citas – lielas un varenas. No sirds ceram, ka svārstības, kuras iekustinām mēs Valmiermuižas etnomūzikas festivālā, radīs lielas un labas pārmaiņas, radot daudz prieka, jautrības un pozitīvu emociju. Prieks ir vajadzīgs, lai bērni augtu laimīgi un veidotu nākotni, kurā cieņa pret stiprām tradīcijām savijas ar mūsdienīgumu un laikmeta garu. Tieši to iemieso šis festivāls, un to arī vēlamies nodot mūsu apmeklētājiem,” saka Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna

Valmiermuižas parkā varēs piedzīvot arī daudz ko citu: būs rotaļu laukums ar dažādām šūpolēm un dambreti, viesosies Valmiermuižas staļļa saime, piedāvājot izjādes ar zirgiem un ponijiem, būs pieejama branga maltīte un gardi dzērieni dažādām gaumēm un vēlmēm, ko piedāvās vairāki tirgotāji ar latviskiem vietējiem labumiem, veģetāru piedāvājumu un spirdzinošiem dzērieniem, un, protams, varēs izbaudīt brīnišķīgus koncertus uz divām skatuvēm visas dienas garumā. Šogad festivālā viesosies mongoļu sekstets “Khusugtun”, lai priecētu festivāla viesus ar khöömii un rīkles dziedāšanu, etnomūzikas grandi “Albaluna” no Portugāles, starptautiskā Baltijas grupa “The Baltic Sisters”, kā arī pašmāju “Iļģi”, “Laimas Muzykanti”, “Alum Alu”, “Ogas”, “Nielslens Lielsliens” un meditatīvo priekšnesumu meistars Harijs Vagrants. Līdzās muzikālajām performancēm festivālā uzstāsies ukraiņu dzejniece Ļuba Jakimčuka kopā ar latviešu koklētāju Latvīti Cirsi, bet programmu noslēgs spāņu mākslinieka Jordi NN īpaši veidotās milzu uguns skulptūras iedegšana.

Līdz 16 gadu vecumam ieeja festivālā bez maksas, studentiem, pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti – īpašas atlaides. 

Plašāka informācija par gaidāmo pasākumu un programma pieejama festivāla Facebook lapā un vietnē etnovalmiermuiza.lv. Iegādājies biļetes iepriekšpārdošanā šeit

Valmiermuižas etnomūzikas festivālu rīko Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs “Lauska”. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Valmieras novada pašvaldība, Valmiermuižas alus darītava, VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, Rīgas cirks, Vivi, Fresh One, Ramirent, TOI TOI Latvija, ZAAO un citi. 

Tiekamies Valmiermuižas etnomūzikas festivālā 6. jūlijā! 

Informāciju sagatavojusi: Sabīne Vandāna, Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja

.

Vasaras pilnbriedā, piektdien, 21. jūnijā, brīvdabas kultūras telpā “Savvaļā” notiks Vasaras Saulgriežu sagaidīšanas pasākums ar eksperimentālās etnomūzikas apvienības “Līgas pH3” koncertu un starptautiskā kolektīva “The Black Tent Company” izrādi saulrietā.

Saulgriežu sagaidīšanas pasākums Savvaļā sāksies plkst. 20.00 ar eksperimentālās etnomūzikas apvienības “Līgas pH3” koncertu, kurā tiks pirmatskaņots grupas jaunais albums “Ne tā gaida Jāņa bērnus”. Līdz mūsdienām pierakstos saglabājušās 1155 Jāņu dziesmu melodijas – līgotnes, kas ne vienmēr ir līksmas un priecīgas. Jaunais albums ir veidots kā introverta Jāņu dziesmu programma, kuras pamatā ir lēnas, mierīgas, iekšupvērstas, introvertas līgotnes. “Ne tā gaida Jāņa bērnus” pamatā ir ideja par to, ka reizēm introverta daba ir tik spēcīga, ka, lai gan tiek izjusta nepieciešamība svinēt un piedzīvot vasaras saulgriežu brīnumu, ar to ir par maz, lai saņemtos kārtīgam masu pasākumam ar skaļu, brašu dziedāšanu un rotaļās iešanu. Jaunajā programmā mūziķi ieskatās pieejamajos materiālos dziļāk, atlasot mierīgākās, apcerīgākās un meditatīvākās līgotnes, kuras tika iedzīvinātas grupas “Līgas pH3” jaunajā albumā. Apvienības “Līgas pH3” pamatsastāvu veido Līga Kriķe, Līga Eglīte, Līga Kalniņa, Amanda Zaeska, Anita Laime, Laura Grīnberga un Inese Tone. Jaunajā programmā kā viesmākslinieki pieaicināti flautiste Ieva Rūtentāle Krolle, Guntis Kursišs, kurš papildina skanējumu ar baritonu, didžeridū un rīkles dziedājumiem. Ieraksta muzikālais producents – Kārlis Tone. Vizuālā noformējuma autors – mākslinieks Andris Kaļiņins. 

Apvienība “Līgas pH3”

Īsi pirms saulrieta ap plkst. 22.00, notikumu turpinās starptautiskas mākslinieku apvienības izrāde-performance “Melnā telts”. Mākslinieki savu performanci raksturo kā vietai specifisku brīvdabas izrādi, kas mainās un pielāgojas atbilstoši katram galamērķim, kuru tā sasniedz, izpētot mūžīgo saikni starp teātra namu un to, kas atrodas ārpus tā. “Melnā telts” ir gan atklāts logs uz ārpasauli, gan plašs, atvērts skatiens uz pašu vērošanas aktu, iespēja vērot, būt novērotam un vērot kā novēro tevi. Melnās telts kadrā ir daba, kas dara savas lietas, un tālu tālumā – grupa, kas gatavojas spēlēt. Apvienības sastāvā darbojas Ariels Sereni Brauns, Amoss un Juels Peledi, Mārtens Keuss, Ors Rimers un Andrejs Poikāns. 

Izrāde-performance “Melnā telts”

Savvaļa ir brīvdabas mākslas telpa, kuru veido mākslas izstādes meža takās, mūzikas un dzejas pasākumi dabai pietuvinātās situācijās, kā arī daudzveidīgas radošu cilvēku rezidences. Kā ierasts tā ir atvērta visiem, kas vēlas uzturēties ilgāk. Savvaļas Dzīvotnes pļavā ir iespējams uzsliet telti, Bāzē ir pieejama koplietošanas virtuve, atpūtas telpa un bibliotēka, kā arī visu rīcībā ir dīķi, meži, svaigs gaiss un brīvība. Līdzās pasākumam Savvaļā savu dzīvi turpina un visiem pieejama arī Savvaļas pastāvīgā brīvdabas izstāde. 

Pasākuma laikā tiks veikta foto un video dokumentācija. 

Savvaļas 5. sezonas darbību un tajā iekļautos notikumus finansiāli atbalsta Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa”, Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, LR Kultūras ministrija un Valmieras novada dome.

Savvaļas 5. sezonas darbībā un projektos paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. 

Informāciju sagatavoja: Aleksejs Beļeckis

.

Tiek uzsākta projekta "Augu un sēņu krāsas rokdarbu materiālos" realizācija. Projekts tiek īstenots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstībasprogramma” projektu konkursa “Vidzemes kultūras programma” finansiālu atbalstu.

Projekta realizācijas laikā būs iespēja apgūt dzijas krāsošanas prasmes, iepazīt senākus novada meistaru darbus, iedvesmoties no tiem, darinot jaunrades darbus. Tiek organizētas dzijas krāsošanas darbnīcas, kurās dalībnieki ievāks dabas materiālus, sagatavos tos dzijas krāsošanai, iepazīs dažādus kodinātājus, dokumentēs krāsošanas procesa gaitu.

Popularizējot vēsturisko mantojumu un individuālās iespējas Vidzemes novada amatniecības tradīcijās, sadarbībā ar Rankas pagasta pamatskolu notiks izglītojoša aktivitāte. Rankas pagasta rokdarbu kopas "Rankas bize" brīvprātīgās dalībnieces no iegūtā krāsotā materiāla izgatavos Vidzemes šatiera segas, adīs rakstainus cimdus, ceļot savu amatniecības kapacitāti.

Noslēgumā, sadarbībā ar Rankas iedzīvotāju kopienu, amatniekiem, tiks sagatavota izstāde, kuras ietvaros organizēta lekcija par krāsu mācību, kompozīciju šatieru segās, kā arī dziju, rokdarbu un krāsošanas vizuālā procesa atainošanu.

Projekta realizācijas laiks: 1.06.2024.
Projekta realizācijas vieta: Vecmazsāvas 2, Rankas pagasts, Gulbenes novads.
Koordinatore: Inga Freimane, kontakti: e-pasts: freimaneinfa2 PIE gmail PUNKTS com, tālrunis – 25634417.

Darbnīcu norises laiki:

  • Jūnijs - 16.06.2024.
  • Jūlijs - 14.07.2024.
  • Augusts - 18.08.2024.
  • Septembris - 08.09.2024.

Vietu skaits darbnīcās ierobežots, pieteikšanās obligāta. Informācija par projekta aktivitātēm tiks izvietota sociālajos tīklos https://www.facebook.com/inga.freimane.77, https://laukumajasdarbnica.mozellosite.com/.

Projekta realizāciju finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemjuattīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Informāciju sagatavoja: Inga Freimane

.

Laikā no 10. līdz 14. jūnijam Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolā norisināsies plenērs "Akvarelis 2.0", kurā interesentiem būs iespēja apgūt akvareļglezniecības tehnikas un digitālās planšetes lietojumu. Pieredzējušu akvareļglezniecības meistaru Kristīnes Rozenbergas un Ērikas Mālderes vadībā būs iespējams apgūt akvareļa tehnikas. Tāpat datorgrafiķu Auces Turkovas un Alises Miezītes vadībā tiks apgūtas prasmes attēlus radīt un uzlabot ar digitālo planšeti. Savukārt Ingas Miezītes un Ilmas Stradiņas lekcijā un ekskursijā notiks Cēsu vecpilsētas arhitektūras iepazīšana, lai gleznošanai pievienotu papildus vēsturisko kontekstu.

Projekta pēdējā dienā, 14. jūnijā, plkst. 15.00 visi interesenti aicināti uz Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolu, kur notiks pop - up izstāde, kurā būs iespēja aplūkot projektā tapušos darbus.

Plenēra norisi atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Informāciju sagatavoja: Ilma Strazdiņa, Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skola

.

Tradicionālo deju nometne ir četru dienu ilgs latviešu un kaimiņtautu deju, mūzikas un kultūras pasākums, kas piepildīts ar aizraujošu un izglītojošu saturu un nodrošina tradicionālās mūzikas un dejas mijiedarbības popularizēšanu 21. gadsimta kultūrvidē. Autentiskā vietā, Jaunraunas muižas klētī un tās apkārtnē norisināsies aktivitātes, kuru saturs paredz papildināt apmeklētāju iemaņas, galvenokārt,  tradicionālā dejošanā, kā arī izmēģināt dziedāšanu, dažādus amatus un sniegt ieskatu tradicionālās mūzikas pētījumos un aktualitātēs, paverot iespēju formēties jaunām idejām, diskusijām un brīvai instrumentu saspēlei.

Četrās dienās nometnes apmeklētāji varēs piedzīvot 2 deju vakarus, 5 deju meistarklases, 2 amatu meistarklases, brīvo muzikantu saspēli jeb tā saucamo “džemu”, lekciju, diskusiju un vienkāršu, vasarīgu kopābūšanas prieku autentiskā muižas klētī  vai ārpusē pie ugunskura. Klēts pagājušogad sākusi pamazām, soli pa solim atbrīvoties no vairāku gadu desmitu krātās putekļu kārtas un priecīgi uzņem apmeklētājus savā pajumtē.

Dzīvošanas apstākļi pavisam pietuvināti lauku vienkāršībai - teritorijā uz pasākuma laiku būs pieejamas pārvietojamās tualetes un dušas. Gulēšanai pieejama klēts otrā stāva dēļu grīda. Nometnes laikā trīs reizes dienā par atsevišķu samaksu būs pieejamas “Trīdirīdi Kultūrgarša” gatavotas siltas maltītes.

Biļetes pieejamas šeit: https://www.bezrindas.lv/lv/rijas-balles-nometne-2024/13420/ 

Pasākumu organizē: biedrība "BalTfolk", biedrība “Ķekavas muzikanti, deju folkloras kopa "Dandari". Nometni finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. 

Informāciju sagatavoja: Inga Dūka, biedrība “BalTfolk”

.

Aicinām pieteikties radošās rakstīšanas darbnīcai bērniem “Stāsti Anetes kioskā”* ar mākslinieci Rūtu Briedi. Darbnīcas norises laiks: piektdien, 2024. gada 28. jūnijā, plkst. 15.00 Valmieras muzejā. Mērķauditorija: sākumskolas vecuma bērni. Dalība: bez maksas.

Lai rosinātu bērnus lasīt un attīstīt savu radošo domāšanu, papildinot Valmieras muzeja Maršnera namā visas vasaras garumā skatāmo izstādi “Anetes kiosks”, Valmieras muzejā norisināsies radošās darbnīcas bērniem kopā ar māksliniecēm Aneti Meleci un Rūtu Briedi. Radošās rakstīšanas darbnīca bērniem “Stāsti Anetes kioskā” ar mākslinieci Rūtu Briedi ir pirmā no kopumā sešām radošajām darbnīcām, kas norisināsies jūnijā, jūlijā un augustā.

Izstāde “Anetes kiosks” ir Latvijas laikmetīgās ilustrācijas mākslinieces Anetes Meleces izstāde bērniem, kas pirmizrādi piedzīvoja pērn, Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālā. Nu tā ir atceļojusi uz Valmieru un jaunā veidolā visu vasaru priecēs pašus mazākos valmieriešus un pilsētas viesus. Izstādē aplūkojami Anetes Meleces oriģināldarbi, kā arī iespējams skatīt un lasīt viņas sarakstītās un ilustrētās grāmatas, neparastā veidā satikt grāmatu tēlus un radoši izpausties dažādās aktivitātēs. Tāpat izstādē skatāma starptautiski godalgotā animācijas filma “Kiosks”.

* Tikai ar iepriekšēju pieteikšanos. Vietu skaits ierobežots.

! Pasākuma laikā var tikt filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos. 

Darbnīcu norisi finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. 

Informāciju sagatavoja: Iveta Blūma, Valmieras muzeja direktore.

.

Visas vasaras garumā Siguldas novada jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem būs iespēja iepazīt un praktizēt dažādas, šķietami, senas un Latvijā un Vidzemē izzūdošas profesijas, iesaistoties dažādos radošajos procesos projekta “Izcel gaismā” ietvaros. Jauniešiem būs iespēja gūt pieredzi seno arodu apguvē, lai tiktu veicināta to popularizēšana un iespējama pārnese nākamajām paaudzēm. Projekta pamata ideja ir veicināt Vidzemes kultūras daudzveidības izzināšanu, saglabāšanu un attīstību, kā arī veicinātu starppaaudžu sadarbību.

Projekta “Izcel gaismā” ietvaros jauniešiem tiks piedāvāta iespēja piedalīties septiņās dažādās meistardarbnīcās: keramikas, kokamatniecības, kalēja, maizes cepšanas, Jāņu siera siešanas, aušanas un Vidzemes lībiešu valodas apguves meistardarbnīcā.

Pirmā meistardarbnīca notiks jau 20. jūnijā Vienkoču parkā, Līgatnē, un tās ietvaros jauniešiem būs iespēja iepazīt un praktizēt kokamatniecības meistara arodu, praktizējot dažādus kokamatnieka rīkus un procesus.

Katrā projekta aktivitātē dalībnieku skaits ir ierobežots. Lai uzzinātu vairāk par katru plānoto meistardarbnīcas norises datumu un laiku, kā arī lai pieteiktos meistardarbnīcām, lūdzam sekot Siguldas novada Jaunrades centra jauniešu iniciatīvu centra “Mērķis” sociālo tīklu kanāliem – Facebook: JIC “Mērķis” un Instagram: @siguldasjauniesi.

Projekts tiek īstenots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.

Informāciju sagatavoja
Siguldas novada Jaunrades centra
Jauniešu iniciatīvu centra “Mērķis” projektu vadītāja
Lelde Lapsa

.

Kultūras centrs “Siguldas Devons” sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku un Latvijas Rakstnieku savienību izsludina pirmo Vidzemes Prozas lasījumu konkursu, kas notiek festivāla “Prozas lasījumi 2024” ietvaros. Konkursā aicināti piedalīties visu vecumu autori, kuri raksta prozu un ir piederīgi Vidzemes vēsturiskajai zemei. Konkursa norisi finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Konkursa mērķis ir veicināt literāro procesu Vidzemē, iepazīstināt lasītājus ar Vidzemē dzīvojošo autoru prozas darbiem un dot iespēju autoriem sasniegt plašāku auditoriju. 

Konkurss noritēs divās kārtās, noslēguma lasījumos tiks aicināti piedalīties pieci nominanti, no kuriem divi laureāti pārstāvēs Vidzemi festivālā “Prozas lasījumi 2024” Rīgā. 

Konkursā var piedalīties autori, kuri raksta prozu latviešu valodā un dzīvo Vidzemes vēsturiskajā zemē (izņemot Rīgu) – sk. https://ej.uz/tzif. Ar konkursa nolikumu var iepazīties >> šeit.

Visiem konkursa dalībniekiem piedāvājam iespēju piedalīties konsultatīvā vebinārā, kurā tiks sniegti ieteikumi konkursa darbu sagatavošanā un atbildes uz jautājumiem. Vebinārs notiks 1. jūlijā no plkst. 18.00 – 19.30 platformā ZOOM. Konsultācijas sniegs rakstnieks Guntis Berelis. Pieteikšanās līdz 28. jūnijam, rakstot uz e-pastu: sandra.marta.grudule PIE sigulda PUNKTS lv">sandra.marta.grudule PIE sigulda PUNKTS lv

Pieteikums konkursam un prozas darbs jāiesūta līdz 2024. gada 31. augustam plkst. 23.59. 

Konkursam iesūtītos darbus pēc to mākslinieciskās kvalitātes izvērtēs profesionāla Vidzemes literātu žūrija:

  • Vidzemes Prozas lasījumu žūrijas priekšsēdētājs Arno Jundze – Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, rakstnieks (dzīvo Ogrē un Ziemeļvidzemē);
  • Dace Rukšāne – rakstniece (dzīvo uz trīs Vidzemes novadu robežas);
  • Guntis Berelis – rakstnieks, literatūrkritiķis (dzīvo Cēsīs); 
  • Agnese Rutkēviča – rakstniece, dzejniece, aktrise (dzīvo Valmierā); 
  • Luīze Pastore, rakstniece (dzīvo Siguldas novadā);
  • Aija Bremšmite, grāmatu apskatniece, bibliotekāre (dzīvo Ogrē). 

Konkursa 1. un 2. kārtas rezultāti publiski tiks izziņoti mājas lapās Sigulda.lv, rakstnieciba.lv un mumspatik.lv, kā arī kultūras centra “Siguldas Devons”, Siguldas novada bibliotēkas, Latvijas Rakstnieku savienības, “Mums patīk” Facebook lapās un grupā “Tepat Rīgā un Latvijā”.

Vēlam vidzemniekiem radošu vasaru un lai top jauni prozas darbi! Tiekamies rudenī Vidzemes Prozas lasījumos! 

Informāciju sagatavoja: Sandra Marta Grudule

.

Sestdien, 2024. gada 20. jūlijā, plkst. 19.00 Ērmaņu muižā notiks gadskārtējā “Danču Etnonakts”. Dančus spēlēs un vadīs Lielvārdes folkloras kopa “Josta”, kurai šogad aprit desmitā darbības gadskārta. “Dziedam, muzicējam, apgūstam rotaļas un gadskārtu tradīcijas. Kapela spēlē dančus un tautas mūziku”, teikts folkloras kopas mājas lapā.

Šī būs jau desmitā Ērmaņu muižas Etnonakts. Galvenais vakara notikums ir tautas danči, bet deju starplaikos – “brīvā skatuve” muižas terasē. Uz tās var kāpt ikviens ar savu folkloras mantojumu bez vecuma un etnosu ierobežojuma. Dziedam, spēlējam un, ieturot arī kopēju maltīti, dejojam līdz pēdējam dejotājam.

Šī gada Etnonakts jaunums būs rotaļas bērniem folkloras kopas “Josta” vadītājas Ilzes Vecmanes vadībā, kā arī iepazīšanās ar reti sastopamo latviešu tradicionālo basa instrumentu – basi, basīti jeb “dižo basi”.

Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā un ir Latvijas Republikas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viens no izcilākajiem 19. gadsimta sākuma koka arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Kopš 2010. gada muižu apsaimnieko biedrība “Ērmaņu muiža”, kuras mērķis ir atjaunot Ērmaņu muižas kungu māju tās vēsturiskajā izskatā un izveidot klasicisma kultūras centru. Biedrību vada komponists Uģis Prauliņš kopā ar sievu Ingu Prauliņu.

“Danču Etnonakti” finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

 

IEEJA BRĪVA
Priecāsimies par ziedojumiem.
Biedrība „Ērmaņu muiža“
www.ermani.lv

_____

Papildu informācija:

Uģis Prauliņš, Ērmaņu muižas koncertprogrammu mākslinieciskais vadītājs
29286537, Ugis PIE Ermani PUNKTS LVlv

Inga Prauliņa, Ērmaņu muižas projektu vadītāja, 26450924, Ingii.Praulina PIE gMail PUNKTS com

_____

Danču Etnonakts 

Lielvārdes folkloras kopa Josta

.

Jau no 12. līdz 14. jūlijam notiks Starptautiskais mūzikas un mākslas festivāls “LABA DABA“,  kurā šogad Skatuves un starpžanru mākslas programmā dzeja, poētisms un eksperimenti mijiedarbosies ar ierastām un mazāk ierastām skatuves mākslas formām. Šogad programma tiek realizēta sadarbojoties ar Willa Teātri, teātra studiju “Kāpnes”, laikmetīgās dejas dejotāju apvienību “LDM5” un neatkarīgiem māksliniekiem. Skatuves mākslas programma tiek veidota domājot par visa vecuma festivāla apmeklētājiem.

Teātra studija “Kāpnes” festivālā izrādīs latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa poēmas “Atraitnes dēls” motīvos balstītu iestudējumu – kailportrets divpadsmit ainās ar tādu pašu nosaukumu. Willa Teātra izrāde “Putn ilgs” ir tapusi pēc somu dzejnieces Heli Lāksonenas dzejas krājuma “Kad gos smei”, ko latviešu valodā atdzejojis dzejnieks Guntars Godiņš. Lāksonenas dzeja pašpietiekami fiksē brīnumaino dabā un cilvēkos. Izrādes režisors ir Varis Pinķis. Lāksonenas dzejas pasauli skatītājiem atklās aktrise Inga Alsiņa-Lasmane. Dejas apvienība “LDM5”, kas apvieno 5. laikmetīgās dejas paaudzes dejotājus, festivāla skatītājiem piedāvās vēl iepriekš neizrādītu skatuves mākslas darbu - “Meitene ar sērkociņiem”, kas tapis pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem. 

Izrādes būs skatāmas sestdien, 13. jūlijā, festivāla “LABA DABA” otrajā dienā uz Suņa skatuves jeb Šķūnī. 

Uz Suņa skatuves būs arī plaša muzikāla un ekperimentāla programma. Piektdien skatuvi atklās UFO ar devīzi “izstāsti kādu joku!”, kurā bus gan nedzirdēti joki, gan muzikāli priekšnesumi. Tālāk sekos Paksitānas izcelsmes duets “Ashraf Sharif Khan & Viktor Marek”, kuru bieži dēvē par dvīņiem mūzikā – tradicionālās cītaras skaņas un elektroniskās mūzikas ritmi saplūdīs jaudīgā, dejojamā kopumā. Pēc pusnakts skatuves programmu noslēgs eksperimentālās improvizācijas koncertnotikums “Tabula rasa”, kurā mūziķi radīs skaņdarbu “no baltas lapas”. “Tabula Rasa 18C” ir Willa Teātris vadītāja Kalvja Lasmaņa un skaņraža Kaspara Rolšteina inspirēta koncertsērija jeb platforma brīvdomātājiem, kas reizēm uztver spocīgus signālus viņpus mūzikas žanru paradigmu horizonta. 

Sestdien pēc skatuves mākslas performancēm, programmu turpinās dzejas un mūzikas duets Marija Luīze Meļķe un Edgars Rubenis, tam sekos  koncertnotikums “Tabula rasa 18C” ar vairāku mūziķu piedalīšanos. Savukārt, sestdienas vakara noslēgumā līdz pat rītam - dejojamās mūzikas DJ programma “Videoritmi”, kas kā jau ierasti  notiks Ģirta Šoļa uzraudzībā.

Iepriekš jau izziņota mūzikas programma uz piecām skatuvēm, šī gada galvenie festivāla viesi būs “GusGus” no Islandes. Ar festivāla plašo piedāvājumu var iepazīties - www.labadaba.lv  

Mūzikas un mākslas festivāla “LABA DABA” Skatuves un starpžanru mākslas programmu finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. 

“LABA DABA” jau trīspadsmito reizi norisināsies LU atpūtas kompleksā “Ratnieki” Līgatnes pagastā, šoreiz – no 12. līdz 14. jūlijam. Biļetes uz festivālu pieejamas labadaba.lv.

Informāciju sagatavoja: Madars Štramdiers

.

Svētdien, 7. jūlijā, plkst. 18.00 Savvaļā notiks ukraiņu dzejnieces Ļubas Jakimčukas, mūziķes Latvītes Cirses un tulkotājas Māras Poļakovas literāri skanisks priekšnesums "Donbasa aprikozes Savvaļā", kuru papildinās mūziķa un dzejnieka Aleksandra Barona uzstāšanās.

Kaut arī pēdējos gados iznākuši vairāki nozīmīgi tulkojumi, Latvijā vēl arvien ir fragmentārs priekšstats par ukraiņu literatūru, tostarp dzeju. Arī paši ukraiņu rakstnieki tikai retu reizi atrod ceļu uz Latviju, kas ir saprotams kara laikā. Tomēr interese par ukraiņu literatūru ir ārkārtīgi pieaugusi daudzviet pasaulē, un liela daļa lasītāju arī Latvijā ir atklājuši sev Ukrainas kultūru. Šobrīd ukraiņu literatūra mums ir visaktuālākā un laikmetīgākā – jo īpaši tas sakāms par jaunākās paaudzes aktīvajiem un talantīgajiem autoriem.

Ukraiņu dzejniece Ļuba Jakimčuka ieradīsies Latvijā, lai tiktos ar lasītājiem – dzejas un ukraiņu literatūras interesentiem. Notikumā piedalīsies koklētāja Latvīte Cirse un šobrīd aktīvākā tulkotāja no ukraiņu valodas Māra Poļakova. Ļuba Jakimčuka un Latvīte Cirse veidos kopīgu literāri skanisku priekšnesumu, sapludinot ukraiņu valodu ar latviešu kokles skaņām. Jakimčukas ievērojamākais dzejas krājums ir "Абрикоси Донбасу", (Donbasa aprikozes). Tas ir tulkots vairākās valodās, tostarp angļu, franču un igauņu. Žurnāls “Forbes” to ir iekļāvis 10 būtiskāko ukraiņu grāmatu par karu skaitā. Arī Jakimčukas likteni smagi ietekmējusi Krievijas agresija jau 2014. gadā, kad viņa bija spiesta doties projām no mājām okupētajā Luhanskas apgabalā. Šī pieredze ir klātesoša viņas radošajā darbībā.

Savukārt koncerta otrajā daļā uzstāsies mūziķis un dzejnieks Aleksandrs Barons. Savvaļā dzirdēsim viņa laikmetīgās folkmūzikas žanra dziesmas – gan no 2022. gada debijas “tīra patiesība”, gan otrā albuma “Gaidot sniegu”, ko iecerēts izdot šogad. “Ja katru vasaru tava bālā āda nolād sauli, tad šīs skumjās dziesmas atgādinās par tām patīkamajām dienām, kad priekšā aizlien kāds trekns un pelēks mākonis,” saka Aleksandrs Barons.

Savvaļa ir brīvdabas mākslas telpa, kuru veido mākslas izstādes meža takās, mūzikas un dzejas pasākumi dabai pietuvinātās situācijās, kā arī daudzveidīgas radošu cilvēku rezidences. Dzejas lasījums sāksies 18:00, bet, ja vēlaties, esiet aicināti ierasties jau pēcpusdienā. Savvaļas takas šogad papildinājuši Latvijas Mākslas akadēmijas “POST” nodaļas studentu darbi, bāzē arvien ir pieejama bibliotēka ar labas dzejas un mākslas grāmatām, varēsiet nopeldēties dīķī un baudīt nepiespiestu jūlija svētdienas gaisotni. Iesakām ņemt līdzi nepieciešamo pusdienu piknikam, tostarp noteikti dzeramo ūdeni, vilkt ērtus apavus un katram gadījumam bruņoties ar pretodu līdzekli. 

Pasākums tapis sadarbībā ar Valmiermuižas etnomūzikas festivālu un Valmiermuižas alus darītavas atbalstu. 

Pasākuma laikā tiks veikta foto un video dokumentācija.

Savvaļas 5. sezonas darbību un tajā iekļautos notikumus finansiāli atbalsta Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa”, Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, LR Kultūras ministrija un Valmieras novada dome.

Savvaļas 5. sezonas darbībā un projektos paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

 

Informāciju sagatavoja: Aleksejs Beļeckis

.