.png)
|
Arhīva kalendārs
Festivāla norisēs un stāstnieku pilnveidošanās darbnīcās piedalīsies stāstnieki no Latvijas vēsturiskajiem novadiem un Igaunijas, UNESCO LNK Stāstu bibliotēku tīkla un vietējo kopienu dalībnieki, kā arī bērnu un jauniešu konkursa “Teci, teci, valodiņa” dalībnieki. Festivāla goda viesis būs igauņu stāstnieks Jāks Kends (Jaak Känd) no Pērnavas.
Igauņu stāstnieks Jāks Kends (Jaak Känd), publicitātes foto Piektdien, 24. maijā no rīta festivāla dalībnieki ar stāstiem viesosies vairākas Valmieras novada skolās. Plkst. 12.00 Valmieras Integrētajā bibliotēkā notiks festivāla svinīgā atklāšana, kurai turpat bibliotēkā sekos stāstu darbnīcas gan jauniem, gan pieredzējušiem stāstniekiem. Pēcpusdienā festivāla dalībnieki un jaunie stāstnieki apmeklēs mucinieka sētu Vaidavas pagastā, iepazīsies ar mucu izgatavošanas procesu, arodam raksturīgo vārdu krājumu un meistara stāstiem. Stāstu darbnīcā notiks praktiskā nodarbība, kurā kopīgi strādāsim ar teikām un pasakām par dažādiem amatiem. Tālāk festivāla dalībnieki dosies uz dzejnieka Ed. Veidenbauma memoriālo muzeju “Kalāči”, iepazīsies ar muzeja ekspozīciju un plkst. 18.00 aicinās visus interesentus uz stāstu vakaru “Vēl pasaulē prieku ir daudz”. Savukārt, sestdien 25. maijā stāstnieki viesosies valodnieka Jāņa Endzelīna dzimtajās mājās “Mičkēni” Valmieras novada Kauguru pagastā, kur plkst. 11.00 gaidīsim klausītājus Mičkēnu greznās klēts pakājē uz rīta kafija kopā ar stāstniekiem. Plkst. 15.00 Valmiermuižas alus viesistabā notiks festivāla Lielais stāstu vakars "Vēl pasaulē stāstu ir daudz", kurā dzirdēsim stāstniekus no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem, igauņu stāstnieku Jāks Kends (Jaak Känd), konkursa “Teci, teci, valodiņa” Dižā stāstnieka titula ieguvējus, Vidzemes stāstnieku un Mazsalacas stāstnieku kopu dalībniekus. Muzicēs Valmieras Tautas muzikantu kopa.
Festivālu rīko Vidzemes stāstnieku kopa sadarbībā ar biedrību “Burtnieku kultūrvide”. Projektu finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, Valmieras bibliotēka, Latvijas stāstnieku asociācija un SIA Valmiermuižas alus. Plašāka informācija par Vidzemes stāstnieku festivālu Valmieras Integrētās bibliotēkas tīmekļvietnē biblioteka.valmiera.lv un Latvijas stāstnieku asociācijas tīmekļvietnē https://stastnieki.lv/lv/, Facebook, kā arī sociālajos tīklos. Informāciju sagatavoja
Koncerta programma: Gustavs Mālers, Antonīns Dvoržāks un Bohuslavs Martinū. Starptautiski pieredzējušo jauno mūziķu satikšanās koncertprogrammā “Bohēmijas kvarteti”, kas veltīta trīs šai gleznainajā reģionā dzimušo komponistu romantiskas ekspresijas un krāšņa dramatisma cauraustajiem klavieru kvartetiem. Viņu lasījumā skanēs gan Mālera vienīgais instrumentālais kamerdarbs – austrieša 16 gadu vecumā komponētais Klavieru kvartets, kas droši pieskaitāms žanra “zelta repertuāram”, gan Dvoržāka mākslinieciskā brieduma gados tapušais jūsmas un pārdomu pilnais Otrais klavieru kvartets, kā arī Bohuslava Martinu kompozīcija, kurā neoklasicisma noskaņas savijas ar impresionisma un džeza mūzikas elementiem. Ieeja par ziedojumiem.
Tā kā vietu skaits ierobežots, lūdzam obligāti pieteikt savu apmeklējumu līdz 16.maijam, e-pasts olerumuiza PIE gmail PUNKTS com" target="_blank">olerumuiza PIE gmail PUNKTS com. Pieteikumā norādīt dalībnieku skaitu. Koncertu atbalsta VSIA "Latvijas Koncerti", VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” , Vidzemes plānošanas reģions, Valmieras novada pašvaldība un biedrība "Oleru muiža". Visi laipni aicināti! Informāciju sagatavoja: Kārlis Zemītis, Oleru muiža.
.
"Kad iebrauksi kailajā Ņujorkā, Pasākuma ietvaros dzejnieks Semjons Haņins piedāvās akciju “Pastaiga Ņujorkā” (sākums plkst. 12.30), iepazīstinot ar stāstiem par Elles ķēķi un grupējuma tekstu lasījumiem mūsdienu latviešu dzejnieku izpildījumā, kas norisināsies Savvaļas dabas takās, kur būs redzami arī Latvijas Mākslas akadēmijas “POST” maģistratūras programmas studentu veidotie objekti, kas papildinās Savvaļas brīvdabas izstādi. Plkst. 15.30 Kārlis Vērdiņš iepazīstinās ar jauno Saliņa dzejas izlasi “Apmežosim Ņujorku” (“Neputns”, 2024), kas aptver 101 spožāko no viņa liriskajiem un liroepiskajiem dzejoļiem, kas sarakstīti no 1945. līdz 2003. gadam. Ar dzejas lasījumiem dubļu koncertzālē plkst. 16.00 festivāla apmeklētājus priecēs dzejnieki Marija Luīze Meļķe, Kārlis Vērdiņš, Semjons Haņins, Arvis Viguls un Aivars Madris, savukārt ap plkst. 17.00 pasākumu Savvaļas Bāzē noslēgs koncerts ar Saliņu ģimenes un ģitārista Edgara Rubeņa piedalīšanos. Pēc plkst. 20.00 rīkotāji piedāvā doties uz Madonu, kur MABOCA galerijā Visuma Centrs 2 notiks eksperimentālās mūzikas koncerts un izstāde, kuros uzstāsies taivāniešu-vācu projekts “SABIWA”, kā arī korejiešu-vācu projekts “bela”. Abos koncertos mūziķi prezentēs jaunas koncertprogrammas, kas radītas sadarbībā ar Latvijas mūziķiem. Savukārt tiem, kas vēlas mierīgāku vakara izskaņu, ir iespēja palikt Savvaļā un turpināt nedēlas nogali ar noslēdzošu festivāla programmas notikumu svētdien “Saules spēles Viecpiebalgā”. Vairāk informācijas par festivāla norisi var atrast LU LFMI mājaslapā: https://lulfmi.lv/Kulturas-festivals-Gunars-Salins-un-Elles-kekis
18. maija pasākuma dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja doties uz festivālu ar autobusu, kas 18. maijā plkst. 10.00 izbrauks no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (no Valguma ielas puses) un plkst. 20.00 izbrauks no Drustiem, lai visus atgādātu atpakaļ Rīgā. Vietu skaits ir ierobežots. Vairāk informācijas par vietas rezevāciju autobusā var atrast mūsu mājaslapā www.savvala.lv, sadaļā “Notikumi”. Savvaļa ir brīvdabas mākslas telpa, kuru veido mākslas izstādes meža takās, mūzikas un dzejas pasākumi dabai pietuvinātās situācijās, kā arī daudzveidīgas radošu cilvēku rezidences. Kā ierasts tā ir atvērta visiem, kas vēlas uzturēties ilgāk. Savvaļas Dzīvotnes pļavā ir iespējams uzsliet telti, Bāzē ir pieejama koplietošanas virtuve, atpūtas telpa un bibliotēka, kā arī visu rīcībā ir dīķi, meži, svaigs gaiss un brīvība. Līdzās pasākumam Savvaļā savu dzīvi turpina un visiem pieejama arī Savvaļas pastāvīgā brīvdabas izstāde. Pasākuma vizuālā identitāte: Aleksejs Muraško Pasākuma laikā tiks veikta foto un video dokumentācija. ::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::: Pasākums notiek ar projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003) atbalstu. Savvaļas 5. sezonas darbību un tajā iekļautos notikumus finansiāli atbalsta Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa”, Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, LR Kultūras ministrija un Valmieras novada dome. Savvaļas 5. sezonas darbībā un projektos paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
.
Izcili meistari no visas Latvijas Šogad gandrīz visas pasākuma aktivitātes notiks vienviet – laukumā pie Dabas koncertzāles. Pasākumu vadīs TV un radio raidījumu vadītājs un režisors Pauls Timrots. Pulksten 10.00 atklāšana un darbu uzsāks interesantas, jaudīgas meistardarbnīcas ar izciliem meistariem no visas Latvijas – Aleksandra un Ingas Maijeru “Skaņu rīku darbnīca” (Krāslava), Jāņa Grantiņa “Mucu izgatavošana” (Vaidava), Viļņa Kazāka “Koka auto izgatavošana” (Jelgava), Harija Stradiņa “Ēveļskaida un tukšums” (Alūksne), Agneses Vidzickas “Dabas materiālu izmantošana rotās” (Līgatne), Riharda Vidzicka “Iepazīti kokapstrādes rokas instrumentus” (Līgatne), kā arī būs vairākas RTU Arhitektūras un dizaina institūta studentu vadītas meistardarbnīcas. Tik daudzveidīgas meistardarbnīcas no tālām Latvijas vietām iespējams noorganizēt, pateicoties tam, ka aktivitāti atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, projekta “Koka pārvērtības praktiskās lietās un skaņās Kārķu Meža dienās” realizēšanai. Koka auto sacensības Vēl var paspēt izgatavot koka auto! Tas būs to vērts! Sacensību galvenā balva būs lidojums ar gaisa balonu 2 personām. Paldies SIA “Mans pilots” (valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilks) par atsaucību un dāvinājumu! Parējās balvas visu četru sacensību klašu pirmo trīs vietu ieguvējiem, tiek sarūpētas ar pasākuma atbalstītāju palīdzību. Kā jau ierasts, katru gadu uzticami sadarbības partneri ir Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta pasniedzēji un studenti, kuri piedalās un palīdz organizēt šīs sacensības. Cik mums ir informācija - šogad koka auto top arī Valmieras jauniešu centrā “Vinda”, kā arī vairāki koka auto Valkas novadā! Kā saka Koka auto sacensību idejas autors Latvijas Amatniecības kameras ekspriekšsēdētājs: “Lai top!”. Koka auto sacensību sākums pulksten 13.00 uz autoceļa P22, ceļa posmā no tautas nama līdz pagasta pārvaldei.
Dabas bode, darbs, aktīva atpūta un kopīga maltīte No pulksten 10.00 Dabas koncertzāles laukumā būs Dabas bode, ar iespēju iegādāties gardu un praktisku vietējo produkciju. Ikviens, kurš vēlēsies būs aicināts piedalīties kopīgā darbā – veikt stādījums pie Dabas koncertzāles, vienlaicīgi tā būs arī kā meistarklase Līgas Bullenreiteres vadībā - kā pareizi stādīt kokus un krūmus. Dabas mīļotājiem būs iespēja Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistes Rūtas Zepas vadībā piedalīties Lustiņdruvas Kukaiņu viesnīcas rekonstrukcijā. Pusdienlaikā kopīga maltīte, kuras laikā Dabas koncertzālē muzicēs akordeonists Kaspars Gulbis. Ko saimnieces sagatavos – tas vēl noslēpums, taču kā ierasts - bez SIA “Mārupes Siltumnīcas” dāvinātiem gurķiem neiztikt! Šķūņa koncerts un ēdienu servēšanas meistardarbnīca Pulksten 18.00 "Stimperu" šķūnī SIA "Ēdiendaris"īpašnieka un pavāra Ērika Pudnika meistarklase "Koka izmantošana ēdienu gatavošanā un servēšanā", pēc tam pl.18.30 Škūņa koncerts, muzicēs Harijs Stradiņš ar dēliem Paulu un Gustavu no Alūksnes un Aleksandrs Maijers no Krāslavas, koncerts bez maksas. Šķūnī pasākuma laikā būs iespējams iegādāties SIA Ēdiendaris ēdienus un dzērienus, kuri ir ieguvuši atzinību ne tikai Valmieras un Vidzemes, bet arī Latvijas mērogā.
Paldies pasākuma atbalstītājiem Paldies visiem Kārķu Meža dienu atbalstītājiem, katrs atbalsts ir ļoti nozīmīgs, lai svētki būtu piepildīti ar interesantām aktivitātēm! Atbalstītāju sarakstu publiskosim vēlāk, jo joprojām piesaistām ziedotājus un sponsorus, atbalstītāju saraksts vēl nav pilnīgs, taču no sirds sakām paldies visiem jau tagad. Vai šīs būs pēdējās Meža dienas Kārķos, to vēl nezinām, jo šādu pasākumu organizēšanai nepieciešamas finanses un diezgan liels darbs, taču šogad darīsim visu, lai svētki izdotos. Kā var nedarīt? Spēku un iedvesmu dod tie cilvēku zvani, ar jautājumu – kā var palīdzēt? Kā piemērs, zvans no “Vecjandavu” mājām un mājas saimnieces piedāvājums pasākumam izcept 10 maizes kukulīšus. Tas ir tas kopējais spēks, dēļ kura ir vērts celties, iet un darīt. Būsiet mīļi gaidīti Kārķos!
Informāciju sagatavoja: Sandra Pilskalne
.
Garīgās mūzikas koncerts Plkst. 13.00 Dikļu evaņģēliski luteriskajā baznīcā, godinot mācītāju Juri Neikenu, kurš kalpošanu Dikļu draudzē sāka 1857. gadā, skanēs Garīgās mūzikas koncerts. Piedalīsies Latvijas Universitātes sieviešu koris "Minjona", mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags, Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" vīru koris "Tēvzeme", mākslinieciskais vadītājs Tālivaldis Gulbis un koncertmeistare Ilze Dzērve. Dikļos Juris Neikens kalpojis desmit savas dzīves ražīgākos gadus. Viņš bija izcils mācītājs un sprediķu teicējs. Mācoties Vidzemes draudžu skolotāju seminārā (dēvēts arī par Cimzes skolotāju semināru), kur liela vērība bija arī mūzikas apguvei, Juris Neikens uzskatīja, ka mūzikai ir liela nozīme garīgo vērtību stiprināšanā. Koncerts būs apliecinājums tam, ka šo pārliecību stiprinām mūsu tautas pašapziņā arī šodien. Tautas mūzikas ansambļu koncerts No plkst. 19.00 Neikenkalna dabas koncertzālē dabas skaņas mīsies ar tautas mūziku. Par priecīgu noskaņu rūpēsies Tautas mūzikas kopas "Sēļu muižas muzikanti", vadītāja Iveta Dukaļska, un "Rotas muzikanti", vadītājs Valdis Meijers, kā arī folkloras kopa "Sēlene", vadītāja Iveta Dukaļska. Lielkoncerts “Jaunā zelt” No plkst. 20.00 Neikenkalna dabas koncertzālē vairāk nekā trīs tūkstošu koristu balsis vienosies koncertā “Jaunā zelt”, izdziedot XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku programmas esenci. Lielkoncerta mākslinieciskais vadītājs ir Valmieras, Smiltenes un Valkas novadu virsdiriģents Mārtiņš Klišāns, svētku režiju veido Juris Jonelis. Tāpat kā cilvēkam ir savs kodols, pie kura cikliski jāatgriežas, lai dotu savu artavu pasaulei, tāpat arī Dziedāšanas svētkiem – par to vēstīs svētku koncertā. “Ceļosim 160 gadu senā vēsturē, mūsu visnozīmīgākās kultūras tradīcijas dzimšanas laikā, tiekoties vietā, kur viss sācies, kur ar dziesmu apliecināta mūsu piederība šai neizsīkstošajai un mūsu tautai nozīmīgajai kultūras tradīcijai,” teic Mārtiņš Klišāns. Koncerta noslēgumā tiks apbalvoti X Mazpilsētu un lauku koru konkursa laureāti. Lietišķās mākslas darbu parāde No plkst. 17.00 Neikenkalna dabas koncertzālē varēs aplūkot un arī iegādāties Tautas lietišķās mākslas studiju dalībnieku darbus. Ap plkst. 22.00 svētku dalībnieki aicināti uz zaļumballi grupas "The Picture" vadībā.
Par pirmajiem Dziedāšanas svētkiem 1864. gadā trešo Vasarsvētku rītā Dikļos satikās sešu vīru koru vairāk nekā 100 dziedātāji un tikpat daudz draudzes pagastu skolu bērni, lai visu dienu pavadītu kopīgā dziedāšanā. Viņi pulcējas pagasta skolas ēkā, kur vienojās par repertuāru, ko dziedās katrs koris un ko – visi kopā. Ap pusdienlaiku vīri gājienā pa divi devās uz Dziedāšanas svētku norises vietu, kam mūsdienās dots Neikenkalna vārds, savukārt pakalniņu, kur pulcējās koristi, un apkārt esošo teritoriju tagad pazīstam kā Neikenkalna dabas koncertzāli. Koristi sāka dziedāt ap pusdienlaiku un turpināja, kamēr tika iedegtas lāpas – pirmie Dziedāšanas svētki izskanēja īsi pirms pusnakts. Jau nākamajā gadā Jura Neikena ierosmē Dziedāšanas svētki notika Bauņu Jēkaba kalniņā (Valmieras novada Matīšu pagastā), bet 1866. gadā koristi pulcējās Rūjienā. Pirmajos Dziedāšanas svētkos mācītājs Juris Neikens uzstājās ar runu, kuras beigās izteica vēlējumu: “Dievam par godu un mums par svētību un prieku lai tad nu aug un vairojas dziesmas un Dziesmu svētki!” Latvijas Nacionālā kultūras centra un Valmieras novada pašvaldības rīkoto svētku norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja:
.
Koncertā “DZIESMU AVOTI” piedalīsies ap 350 dalībnieku no Madonas un Varakļānu novada bērnu koriem, kā arī Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris TIARA un Rēzeknes vīru koris “GRAIDI”. Koncertā tiks izdziedātas tautasdziesmas un oriģināldziesmas no bērnu koru repertuāra, kā arī tautā iemīļotas Dziesmusvētku dziesmas. Dokumentālā filma vērsīs plašas sabiedrības uzmanību iepriekš nezināmiem un līdz šim maz izpētītiem faktiem par skolēnu dziesmu svētku vēsturi. Šie pirmie latviešu skolēnu koru svētki Lazdonas draudzē ir nepelnīti aizmirsts un ļoti nozīmīgs notikums, kas no jauna – “zelta burtiem” – ierakstāms mūsu dziesmu svētku vēsturē. Šie “bērnu dziedāšanas svētki” 1866. gadā ir izšķirošs atspēriena punkts turpmākam latviešu nacionālās identitātes veidošanās procesam, kurā nezūdoša ir kopā dziedāšana kā pašizpausme. Filma top sadarbībā ar virsdiriģentiem Airu Birziņu un Jāni Erenštreitu, lai precizētu un izceltu vēsturisko faktu, ka skolēnu dziedāšanas svētku avoti ir meklējami jau ilgus gadus pirms oficiāli noteiktajiem I Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 1960. gadā. Par filmas nepieciešamību un nozīmīgumu stāsta mūsu novadnieks, mākslinieks un filmas scenogrāfs Ivars Mailītis: “Lazdonas bērnu svētkos 1866. gadā, gan organizatoru, gan viesu uzrunās galvenā tēma bija vēlējumi jaunajai paaudzei, lai tā kā jauni asni augtu pretim saulei un debesīm, kļūtu par stipru birzi un nobriestu, kā spēcīgs mežs. Jauno asnu audzes, paaudzes augšanas metafora attēlota mūsu darbos "Zvanu stabules", kas atrodas vēsturiskajā Bērnu svētku norises vietā un Mežaparka lielajā estrādē, "Sidraba birzī". Mūsu tautas "Ganiņu stabulītes" ieskanējās ērģeļu stabuļu pasaules elpā un kā zvani ieskandināja "Jauno laiku" mūsu valstisko apziņu. Šī metafora ir attēlota jaunizveidotās Dziesmusvētku skolas logotipā. Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki ir mūsu tautas dzimšanas diena. Lazdonieši, Praulēnieši, Birzēnieši un daudzi citi novada bērni vēl pirms dzimšanas dienas mācījās pie dižiem skolotājiem un izauga par pirmajiem mūsu valsts izveidotājiem. Mūsuprāt šī ir spilgtākā novada vēstures lappuse. Par to arī šī filma.”
PROGRAMMA 12.00 SVĒTBRĪDIS Lazdonas luterāņu baznīcā. 13.00-14.00 GĀJIENS no Lazdonas ev. lut. baznīcas uz Mācītājmuižu (Praulienas pagasts). Gājiens no Lazdonas luterāņu baznīcas, gar Haralda Medņa Dziesmusvētku skolu uz Mācītājmuižu (Praulienas pagasts). Gājiena laikā aicinām būt uzmanīgiem, jo bērni dosies policijas pavadībā pa šosejas Madona-Barkava ceļa malu. (Gājiena maršrutu skatīt kartē). Ieteicamās Gājiena sveikšanas vietas ir: pie Lazdonas luterāņu baznīcas, pie Haralda Medņa Dziesmusvētku skolas, pie vides objekta “Skaņu stabules Latvija skan”. Pēc Gājiena aicinām uzkavēties Mācītājmuižā - pie vides objekta, jo kopā ar folkloras kopu “Vērtumnieki” iesim rotaļās. Gājiena karti un vietas, kur nolikt auto skatīt zemāk.
16.00 Koncerts DZIESMU AVOTI. (Praulienas pagasts, “Mācītājmuižā”). Tajā tiks izdziedātas tautasdziesmas un oriģināldziesmas no bērnu koru repertuāra, kā arī tautā iemīļotas Dziesmusvētku dziesmas. Koncerts ilgs apmēram 1,5 stundu. Aicinām ņemt līdzi pledus vai sedziņas, uz kā apsēsties. Ieeja koncertā bez maksas. Aicinām piedalīties filmēšanas procesā visas dienas garumā, kopīgi radot patriotisku un 19. gs. noskaņu ar tērpiem (19. gs. otrās puses tērpi vai tautastērpi), dažādiem tā laika atribūtiem, sveicot Gājiena dalībniekus ar lauku ziedu pušķiem, vai apmeklējot koncertu. 17. jūnijs 17. jūnijā Madonas un Varakļānu bērnu kori dosies uz Rīgu, Mežaparka Lielo estrādi, lai filmētu noslēguma kadrus filmai un “mestu tiltus” no 1866. uz 2025. gadu un ieskandinātu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, jo 158 gadu laikā no paaudzes uz paaudzi ir tecējusi dziesma un dziedāšanas prieks ar lielu mīlestību. Tas tīrais avots ir veldzējis daudzus visos laikos! Filmas uzņemšanu un koncertu organizē Rīgas Doma meiteņu kora biedrība, Haralda Medņa Dziesmusvētku skola, sadarbībā ar Madonas Bērnu un jauniešu centru un Praulienas pagasta pārvaldi. Filmas uzņemšanu un koncertu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, Madonas novada dome, Latviešu Fonds, Pasaules Brīvo latviešu apvienība. Informāciju sagatavoja: Haralda Medņa Dziesmusvētku skolas vadītāja Santa Jaujeniece
.
Konkursā katrs koris izpildīs trīs dziesmas – latviešu komponista tautas dziesmas apdari vai oriģināldziesmu a cappella un divas brīvas izvēles dziesmas, noskaidrojot laureātus kategorijās “Pilsētu kori”, “Mazpilsētu kori” un “Lauku kori”. Turpinot Pētera Hincenberga spodrināto dziesmas garu, Mazsalacā pirms 22 gadiem aizsāka tradīciju – Mazpilsētu un lauku koru festivālu–konkursu. Pēteris Hincenbergs devis nenovērtējamu mantojumu koru mūzikas attīstībā. Mācīdamies Cimzes skolotāju seminārā, viņš apguva arī prasmi strādāt ar kori. 1855. gadā Pēteris Hincenbergs uzsāka palīgskolotāja gaitas Mazsalacas draudzes skolā. Ar jaunā skolotāja ierašanos tika noorganizēts skolēnu koris, domāts par vīru kora un vēlāk arī par jauktā kora dibināšanu. 1864. gadā pirmajos Dziedāšanas svētkos, kas ir pirmsākums Dziesmu svētku tradīcijai Latvijā, piedalījās sešu vīru koru dziedātāji, tostarp arī Mazsalacas vīru koris. Pēc Pētera Hincenberga ierosmes tika nodibināta Mazsalacas Dziedāšanas biedrība, zem kuras karoga Mazsalacas vīru koris piedalījās I Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Rīgā 1873. gadā. Šajos svētkos koris koru karos uzvarēja un mājās atgriezās ar iegūto galveno godalgu – karoga kātam piestiprināmu Sudraba liru. Mazsalacas pusē, kā arī citviet Latvijā un pat aiz robežām, kur vien kultūras kopēji godā ceļ dziesmu un tradīciju vēsturi, Pēteri Hincenbrgu joprojām atceras kā prasmīgu pedagogu, veiksmīgu administratoru, centīgu sabiedrisko darbinieku un lielisku ērģelnieku.
Konkursa mērķis ir veicināt Latvijas pilsētu, mazpilsētu un lauku koru kvalitatīvu māksliniecisko attīstību un darbības procesu nepārtrauktību; veicināt latviešu komponistu a cappella skaņdarbu iekļaušanu koru repertuārā; attīstīt, kopt un pilnveidot koru kopdziedāšanas tradīcijas un stiprināt nacionālās identitātes apziņu. Valmieras novada pašvaldības rīkoto norisi atbalsta Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja:
.
6. jūnijā plkst.15:00 Naukšēnu pagasta bibliotēkā notiek otrā projekta aktivitāte – radošā darbnīca GRĀMAT-NIECIŅI. Tajā dalībnieki, Lienes Apsītes vadībā apgūstot mākslinieciskās grāmatsiešanas iemaņas, varēs izgatavot grāmatīgus aksesuārus - atslēgas piekariņu, auskarus vai kulonu grāmatas formā. Darbs būs ar papīru, ādu un asiem instrumentiem, tāpēc dalībniekiem jābūt sasniegušiem vismaz 10+ gadus. Dalībnieku skaits ierobežots, pieteikšanās Naukšēnu bibliotēkā vai rakstot uz e-pastu: gramatigi PIE gmail PUNKTS com Projektu “Grāmatīgi!” realizē biedrība “Ķoņu kalna dzīves skola” ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona, kā arī Naukšēnu bibliotēkas un SIA “Naukšēni” atbalstu. Informāciju sagatavoja: Kadrija Mičule
"Vilhelmam Purvītim nepietika ar Latvijas robežām, viņš veda savus audzēkņus ceļojumos uz ārzemēm, piedāvājot viņiem neaizmirstamu iespēju gūt dziļu starptautisku mākslas un kultūras pieredzi pasaules muzejos. Savukārt to viņš iemācījās no sava skolotāja Arhipa Kuindži. Tāpēc arī mēs, "Purvīša muzejs", turpinām šo abu meistaru vērtību nešanu tālāk, sniedzot iespēju jaunajiem māksliniekiem jaunradīt un piedzīvot labāko no pasaules mākslas," stāsta Purvīša muzeja vadītajā Žanete Grende.
Pirmo jauno mākslinieku balvu "Pavasaris" un ceļazīmi 1000 EUR vērtībā 2023. gadā saņēma Elizabete Beatrise Tūna. "Manas pirmās emocijas bija šoks, bet tagad es sajūtu prieku. Tas ir kaut kas brīnumains, tā atbrīvošanās uz lielā formāta. Es nekad nebiju ar tādu izmēru strādājusi un burtiski dejoju kopā ar plakni. Varbūt es nejutos īpaši gatava tikt iesviesta tādā lielā mākslinieka dzīvē, bet varbūt man vajadzēja lielo grūdienu," ar savām sajūtām dalās Purvīša muzeja balvas "Pavasaris" laureāte.
Jauno mākslinieku veikums plenēra ietvaros rezultēsies brīvdabas izstādē Purvīša dzimtas mājas "Vecjauži" ainaviskajā teritorijā. Brīvdabas izstādes darbi tiks vērtēti ne tikai žūrijas mākslinieka Jurģa Krāsona vadībā, bet arī būtisku lomu spēlēs muzeja apmeklētāju balsis, kas noteiks Skatītāju simpātiju. Skatīt un balsot varēs ikviens interesents no 9.jūnija līdz 5.oktobrim, izmantojot īpašu balsošanas platformu, kas būs pieejama Purvīša muzeja mājaslapā - www.purvitis.lv. Pēc Zaubes kaimiņu kopienas lielās intereses par konkursu "Pavasaris", šogad balvu fonds tiks papildināts ar specbalvu 500 EUR vērtībā, ko nodrošinās Zaubes veikala "Skorpions" īpašnieks Arnis Zvaigzne. "Arī šogad mēs esam papildinājuši plenēra praktiskās nodarbības ar dažādu vieslektoru iedvesmas lekcijām. Šī pieredzes burvība slēpjas ne tikai izcilu gleznu priekšstatos, bet arī jaunas sapratnes un atklājumu brīžos, kas ietekmē katru jaunieti, uzsākot viņu pašu unikālo mākslas ceļu," stāsta Velga Vītola-Kļava balvas "Pavasaris" producente.
Balva "Pavasaris" rada jaunus mākslas darbus, veicina Purvīša mantojuma saglabāšanu un piedalās Latvijas ainavas kā mākslas žanra veidošanā. Ieguvēji ir ne tikai jaunie studenti, kas vēl ir sava unikālā mākslas ceļa meklējumos, bet arī sniedz iespēju sabiedrībai baudīt, iepazīt un novērtēt jauno mākslas paaudzi. Jauno mākslinieku balvu "Pavasaris" finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”, Vidzemes plānošanas reģions un MIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skola. No sirds pateicamies arī mūsu lieldraugiem: Cēsu novada pašvaldībai, SIA "Akzo Nobel Baltics", SIA “Fazer Latvija”, AS “Cesvaines piens”, SIA “Ezerkauliņi”, AS “Balticovo”, SIA “GP Nord”, īpaši Tomam Zeltiņam, kā arī veikala “Skorpinos” īpašniekam Arnim Zvaigznem un Raivim Rubenim. Informāciju sagatavoja:
. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
24. un 25. maijā norisināsies 7. Vidzemes stāstnieku festivāls "Stāsti krēslā. Cilvēks. Vieta. Vārds", organizējot stāstu pasākumus Valmierā, Valmieras un Cēsu novados. Šī gada festivāla tēma veltīta valodai, aplūkojot cilvēka, vietas un vārda saistību, iezīmējot lingvistiskos, vēsturiskos, etnogrāfiskos un mitoloģiskos aspektus.
.
18. maijā plkst. 18.00 kamermūzikas koncerts “Bohēmijas kvarteti” Oleru muižā, uz kuru aicina izpildītājmākslinieki - Alīna Vižine /vijole/, Jevgēnija Frolova /alts/, Beatrise Silvija Blauberga /čells/ un Kārlis Gunārs Tirzītis /klavieres/.
Sestdien, 18. maijā, ar vērienīgu notikumu “Elles ķēķis atklāj Savvaļu” notiks Savvaļas 5. sezonas atklāšana. Notikums ir daļa no četru dienu kultūras festivāla “Gunars Saliņš un Elles ķēķis”, kas piedāvās pilnas dienas programmu ar mūsdienu latviešu dzejnieku un jauno mākslinieku piedalīšanos. Ērtākam apmeklējumam, rīkotāji piedāvā reģistrēties kopīgam braucienam ar īpašo autobusu no Rīgas uz Savvaļu, ar atgriešanos Rīgā šīs pašas dienas izskaņā.
Sestdien, 25. maijā, notiks Kārķu Meža dienas. Pasākums tradicionāls, taču netrūks arī pārsteigumu.
1864. gadā Dikļu mācītājmuižas parkā, mācītāja Jura Neikena aicināti, pirmajos Dziedāšanas svētkos satikās seši vīru kori no Dikļiem, Rūjienas, Mazsalacas, Salacgrīvas, Limbažiem un Straupes. Tas uzskatīts par sākumu Dziesmu svētku tradīcijai Latvijā. Ar skaistiem koncertiem, piedaloties 127 sievu, vīru un jauktajiem koriem no visas Latvijas, 15. jūnijā Dikļos svinēsim pirmo Dziedāšanas svētku 160. gadskārtu.
2. jūnijā Lazdonas luterāņu baznīcā un Praulienas pagasta Mācītājmuižā tiks uzņemta dokumentālā filma par vēsturiskiem notikumiem 1866. gada vasarā, kad notika Pirmie skolēnu dziesmu svētki. Filmēšanas ietvaros notiks SVĒTBRĪDIS Lazdonas luterāņu baznīcā, koru GĀJIENS no baznīcas uz Mācītājmuižu, kur notiks KONCERTS “DZIESMU AVOTI”.
15. jūnijā plkst. 10.30 Mazsalacas Kultūras centrā norisināsies X Mazpilsētu un lauku koru konkurss, godinot kādreizējā Mazsalacas novada koru darba aizsācēja un profesionālās meistarības kaldinātāja, Sēļu pagastā dzimušā Cimzes skolotāju semināra absolventa Pētera Hincenberga piemiņu. Konkursa laureātus apbalvos pirmo Dziedāšanas svētku 160. gadadienas koncertā Dikļos 15. jūnija vakarā.
Biedrības “Ķoņu kalna dzīves skola” projekta “Grāmatīgi!” pirmā norise notiek 28.maijā, kad vairāk kā 35 grāmatu mīļi dodas pētīt grāmatas un papīra tapšanas vēsturi un mūsdienas Līgatnes papīrfabrikā un Valmieras tipogrāfijā. Izpētes brauciens būs ievads turpmākajām aktivitātēm pusgada garumā, kad grāmatīgām izglītojošām un radošām darbnīcām (Ex Libris un grāmatzīmju veidošana, dzejas rakstīšana, teksti rūveniski, Art Book jeb grāmatas mākslinieciskās formas, lasīšana kopā ar suni, ilustrācija ar dabas materiāliem u.c.) varēs pievienoties ikviens interesents, lai rastu iedvesmu un rezultātā izveidotu vai nu atsevišķus grāmatai piederīgus elementus vai, izejot cauri visiem nodarbību procesiem, lepotos ar savu personīgo, savām rokām darināto grāmatu, kopumā apzinot sev un popularizējot citiem Grāmatu kā vērtību.
Jauno mākslinieku balva "Pavasaris" norisināsies jau otro gadu un pulcēs audzēkņus no MIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolas un Cēsu pilsētas Mākslas skolas. Abu skolu audzēkņu plenērs un lekcijas notiks Zaubes pagasta Purvīša muzeja un tā apkaimes teritorijā no 3. jūnija līdz 9. jūnijam, šo dienu laikā jaunieši radīs savu interpretāciju par Purvīša ainavu, iedvesmosies un dedzīgi cīnīsies par unikālu iespēju saņemt stipendiju mākslas pieredzes iegūšanai Eiropas muzejos un kultūras vietās.
