.png)
|
Arhīva kalendārs
Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk arī VPR) aicināja darbseminārā piedalīties Rīgas Tehniskās Universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošo pētnieci, asociēto profesori, inženierzinātņu doktori Ievu Pakeri. I. Pakere dalībniekiem uzsvēra, ka ir vērts veikt tuvinātos SEG emisiju aprēķinus arī tiem sektoriem (mājsaimniecības, ražošanas nozare, privātais transports, lauksaimniecība), kuros šobrīd enerģijas patēriņa datu ieguve ir apgrūtināta. Viens no piemēriem ir mājsaimniecības, kuras siltumapgādē izmanto individuālās apkures sistēmas ar malkas apkuri. Lai iegūtu vismaz pietuvinātos datus par mājsaimniecībām, I. Pakere stāsta par pētījumu Rēzeknē, kurā tika apzinātas mājsaimniecības un iegūti dati par kurināmā veidu, to apjomu, kā arī sniegtas rekomendācijas siltumapgādes ietekmes uz vidi mazināšanai Rēzeknes pilsētā. Datu iegūšanai tika izmantota gan būvvaldē esošā informācija, gan aptaujāti iedzīvotāji un veikts aptuvenais emisiju aprēķins. Rūpniecības sektorā SECAP plānu dokumentācijai pašvaldības var izmantot Valsts Vides dienesta apkopoto informāciju no uzņēmumiem, kas reizi gadā iesniedz izvērtējumu par gaisa kvalitātes monitoringa datiem. Tostarp viens no veidiem, kā samazināt SEG emisijas rūpniecībā, ir rast iespējas izmantot atjaunīgos energoresursus. Nereti ražošanas ēku jumtu platības ir piemērotas, lai uz tām izvietotu saules paneļus elektroenerģijas ražošanai. Provizoriskais aprēķins par saules enerģijas izmantošanu var būt viens no pamatojumiem, lai apsvērtu pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem. Savukārt privātā transporta aprēķiniem noder esošā informācija Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas (CSDD) datu bāzē par teritorijā reģistrētajiem transporta līdzekļiem, kā arī veicot pieņēmumus par vidējo degvielas patēriņu uz 100 km dažādu veidu transportlīdzekļiem. Jāuzsver, ka Gulbenes novada pašvaldība savā SECAP plānā ir iekļāvusi tuvinātos aprēķinus transporta sektoram. Ja novadā ir liels ražošanas uzņēmums, tas var būt arī liels enerģijas patērētājs, kas ir jāņem vērā SECAP datu apkopošanā. “Tuvinātie aprēķini var sniegt būtisku informāciju, kas pašvaldībām var noderēt, apzinot esošo situāciju novada griezumā. Šie aprēķini ļauj mums vairāk izprast, kurš sektors ir nozīmīgs enerģijas patērētājs un kādus pasākumus paredzēt SECAP plānā,” uzsver I.Pakere.
Lai veiksmīgāk sagatavotu SECAP plānu, būtiska loma ir dažādām ieinteresētajām pusēm, kuras ietekmē un/vai var ietekmēt pašvaldības izvirzītos enerģētikas un klimata mērķus. VPR vecākā eksperte Laura Dzelzkalēja seminārā Valkā atgādināja par SECAP plāna ieinteresētajām pusēm, kas var būt:
Centieni iesaistīt pēc iespējas vairākas ieinteresētās puses, var palīdzēt sasniegt lielāku vienprātību un uzlabot plāna kvalitāti, plānoto pasākumu pieņemšanu, efektivitāti un leģitimitāti. Turklāt, sniedzot iespēju iesaistīties un līdzdarboties dažādos plāna sagatavošanas un ieviešanas posmos, var tikt nodrošināts labāks atbalsts plāna ilgtermiņa ieviešanai.
Praktiskajā daļā darbsemināra dalībnieki piedalījās RTU VASSI sagatavotajā spēlē par enerģijas kopienām. Tās laikā tika izmantots digitāls rīks, kas izstrādāts Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā "Bridge". Simulācijas rīks ļauj uzzināt vairāk par dažādu faktoru ietekmi uz dzīvojamās ēkas kopējo enerģijas patēriņu, kā arī labāk izprast, kuri ikdienas paradumi un nākotnes lēmumi var nodrošināt ne tikai lielāku ekonomisko izdevīgumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekošanā, bet arī veicina klimatatbildīgu rīcību un dzīves kvalitātes paaugstināšanos nākotnē. Darbsemināra dalībniekiem bija iespēja doties apskatīties Valkas centralizētās siltumapgādes uzņēmumu “Enefit”, kas ietver 2012. gadā būvētu koģenerācijas staciju un rezerves katlu māju. Tajā saražotais siltums tiek piegādāts klientiem Valkas pilsētā.
Par CEESEU-DIGIT darbsemināriem Sākot ar šī gada 4. oktobri vairākās Vidzemes vietās notiek darbsemināri pašvaldību speciālistiem ar mērķi veicināt energopārvaldnieku un citu speciālistu zināšanas, izstrādājot un atjaunojot ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus. Tajos plānojot arī pasākumus taisnīgas enerģijas pārejai, enerģētiskās nabadzības mazināšanai un rīcības klimata pārmaiņu mazināšanai. Turklāt CEESEU-DIGIT projekta galvenais rezultāts būs Vidzemes plānošanas reģionam sagatavotais enerģijas un klimata rīcības plāns 2030. gadam. Būtisks atbalsts plāna sagatavošanā būs 11 Vidzemes reģiona pašvaldības un to esošie enerģijas un klimata plāni, kā arī ieviestā energopārvaldības sistēma. Gan darbsemināri, gan arī reģionālais plāns tiek izstrādāti Eiropas Savienības “Life” programmas projekta “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” ietvaros. Šis projekts ir saņēmis Eiropas Savienības finansējumu saskaņā ar granta līgumu Nr. 892270. Visu atbildību par darbsemināru saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu. Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.nr. 26099521 Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv
Semināru iesāka Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, kurš savā video sveicienā uzsvēra renovācijas devumu ilgtermiņa ietaupījumā: “Šī ir mūsu iespēja ieguldīt zaļā nākotnē!”. Īpaša uzmanība tika vērsta uz to, kā katrs daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs var pats rūpēties par savu privātīpašumu, ieviešot paradumus un risinājumus enerģijas patēriņa un izmaksu samazināšanai. Kopā ar Edgaru Augustiņu, energopārvaldības ekspertu Vidzemes plānošanas reģionā, aplūkojām vairākus iemeslus, kāpēc dzīvokļu īpašniekiem nepieļaut mājas nonākšanu līdz avārijas stāvoklim un kāpēc ir svarīgi atjaunot ēku, pieskaroties arī izaicinājumiem un iemesliem, kas iedzīvotāju pirmo soli varētu kavēt.
“Novērots, ka kaimiņu vidū bieži valda savstarpēja neuzticība, taču katras ēkas sakārtošana ir kopīgs lēmums, kas nodrošina ēkai otru dzīvi. Ne vienmēr ieguvumi, kas rodas atjaunojot ēku, novērtējami naudas izteiksmē – ir svarīgi savās mājās justies droši, silti un patīkami,” tā E. Augustiņš. Tāpat darbības uzsākšanai traucē neziņa, kur vērsties, apgrūtinoša lēmumu pieņemšana, ņemot vērā iesaistīto pušu daudzumu, kā arī bailes no finanšu saistībām. Tomēr dati liecina, ka ēkas atjaunošana ilgtermiņā nodrošina mazākus izdevumus siltumenerģijai, ārkārtas remontdarbiem, samazina nekustamā īpašuma nodokļa izmaksas, mazina pelējuma rašanās risku, palielina komfortu, kā arī veicina citus ieguvumus. Par pieejamo atbalstu, lai uzsāktu pāreju uz ēkas atjaunošanu, stāstīja pārstāve no Attīstības finanšu institūcijas Altum, Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla, un Limbažu novada pašvaldības Attīstības un projektu koordinatore Iveta Umule. Semināra laikā arī no iedzīvotāju puses izskanēja dažādi vērtīgi pieredzes stāsti, kā arī ierosinājumi atbalsta saņemšanas atvieglošanai, piemēram, atbalsta pieprasījuma iesnieguma termiņa maiņa, informācijas noformulēšana skaidrākam vēstījumam, sadarbības iespējas u.c. Ar ko sākt, lai savu ikdienu padarītu energoefektīvāku, pastāstīja Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis. Uzmanība tika vērsta uz elektrības patēriņa analīzi mēneša, dienu un pat stundu griezumā un elektroierīču apkopi. Lai atvieglotu paradumu pielāgošanu, eksperts rosināja sākt ar mazām lietām un tikai vēlāk ķerties pie lielākām, tai skaitā ieguldījumiem spuldžu un ierīču maiņā. Elektrum mājaslapā pieejams arī darbu saraksts elektroierīču talkas veikšanai, lai ievērojami atvieglotu apkopes plānošanas laiku. Pasākuma noslēgumā dzirdējām arī pieredzes stāstu par daudzdzīvokļu mājas atjaunošanu, ar ko dalījās mājas vecākā no Cēsu pilsētas. “Man tas prasīja desmit gadu. Sākotnēji nebija iespējams dabūt pat 51% balsu, lai sāktu renovēšanas procesu,” stāstīja Dzintra Griezne, norādot, ka ceļš uz panākumiem bija šķēršļu pilns. Tieši Dzintra bija tā, kura panāca veiksmīgu iznākumu, un 2022. gadā renovācijas process tika veiksmīgi pabeigts. Detalizēta informācija par ēku atjaunošanas atbalstu Limbažu novadā meklējama www.limbazunovads.lv sadaļā Projekti. Pasākuma prezentācijas atrodamas šeit:
Semināru organizēja EUROPE DIRECT VIDZEME centrs kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto Eiropas Savienības “Life” programmas projektu “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” (CEESEU-DIGIT). Visu atbildību par semināra saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu. Jautājumiem: Maija Rieksta, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: maija.rieksta @vidzeme.lv, mob.nr. 26099521
Starptautiska žūrija ir paziņojusi uzvarētājus – pilsētas, kurām piešķirts Baltijas jūras reģiona kultūras pērles (turpmāk – BSR Cultural Pearls) tituls 2024. gadam. No 12 Baltijas jūras reģiona valstu kandidātiem tika izvēlētas Svendborga (Dānija), Ķīle (Vācija), Jākobštate (Somija) un Rūjiena (Latvija). Šīs pilsētas bija sagatavojušas labākos kultūras un sociālās noturības rīcības plānus, kuru mērķis ir stiprināt savas kopienas un saliedēt iedzīvotājus, izmantojot kultūru un radošumu. Pārliecinošākos rīcības plānus izvēlējās starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija sociālās noturības, pilsētplānošanas, mākslas un kultūras eksperti. Šajā žūrijā bija arī pārstāvji no Baltijas un Eiropas mēroga organizācijām un pilsētu apvienībām.
Starptautiskā žūrija augstu novērtēja Rūjienai sagatavoto kultūras un noturības rīcības plānu. Tas pievērš pastiprinātu uzmanību tādām problēmām kā jauno talantu aizplūšanai un iedzīvotāju skaita straujai sarukšanai tajās Latvijas pilsētās, kuras atrodas tālāk no Rīgas. Rūjiena nav izņēmums. Nenotiek starppaaudžu sadarbība, zināšanu nodošana un tīklojumu veidošana, un lauku apvidi izmirst. Rūjienā šis jautājums ir aktualizējies pēc 2021. gada, kad notika administratīvi teritoriālā reforma - pilsēta tika apvienota ar Valmieru un tās administrāciju. Pārmaiņas skāra arī kultūras pārvaldības jomu. Rūjiena pēc Valmieras novada iedzīvotāju 2023. gada aptaujas rezultātiem bija vienīgā pilsēta, kas bija neapmierināta ar kopējo kultūras attīstību. Jauna, veiksmīga rīcības plāna īstenošana kalpotu kā labs stimuls un grūdiens pārmaiņām. Kultūras un noturības plāna galvenā prioritāte ir radīt apstākļus atvērtai, demokrātiskai un pilsoniski aktīvai sabiedrībai un sociāli noturīgai kopienai. Sākot ar mazām lietām - no kaimiņu iepazīšanas līdz kopienas aktivitātēm un pārrobežu sadarbībai ar Igauniju. Vietējie iedzīvotāji vēlētos Rūjienā izveidot kopienas centru, padarot to par vietu, kas pulcē kopienu, nevis institucionalizētu telpu. Plāna sagatavotāji akcentē, ka vēlas, lai cilvēkiem būtu iespēja radīt pašiem, nevis tikai patērēt. Rūjienas iegūtais BSR Cultural Pearls tituls sekmēs starpnozaru un starppaaudžu sadarbību, komunikāciju un kopīgus pasākumus ar Igaunijas ciemiem, tādējādi paverot starptautisko tīklojumu veidošanas iespējas kā drošu pamatu aktīvākai Rūjienas kopienai. Valmieras novada Kultūras pārvaldes Kultūras projektu vadītāja un pieteikuma sagatavotāja Madara Seile uzsver svarīgākos ieguvumus: “Saņemtais tituls Rūjienai dos lielisku iespēju veidot labvēlīgāku vidi kopienas aktivitātēm, kā arī sekmīgāk strādāt pie sociālās noturības stiprināšanas, piemēram, nodrošinot iedzīvotāju tikšanās iespējas. Tāpat būtiski, ka tiks īstenota starpnozaru sadarbība, veidots jauns ārvalstu sadarbības partneru tīkls un uzlabota līdzšinējā sadarbība ar Igauniju kultūras jomā.” Svendborga, Ķīle, Jākobštate un Rūjiena tagad iesaistīsies gadu ilgajā BSR Cultural Pearls programmā. Tā ietver mentoringu, lai atbalstītu rīcības plāna īstenošanu, kapacitātes palielināšanu ar ekspertu atbalstu, tīklu veidošanu un starptautisku pieredzes apmaiņu.
"Esam pozitīvi pārsteigti par centību, ko katra pilsēta parādīja konkursā. To radošās un iekļaujošās pieejas sociālās noturības stiprināšanai ir pārsniegušas mūsu gaidas," saka Fēlikss Šartners Giertta (Felix Schartner Giertta), BSR Cultural Pearls projekta vadītājs, kurš pārstāv Baltijas jūras valstu padomes sekretariātu, kas projektā ir vadošais partneris. Viņš akcentē: “Šīs iniciatīvas pamats ir kultūra un tās spēja cilvēkus iesaistīt un saliedēt vienotām idejām un mērķiem, veicināt iedzīvotāju piederības sajūtu pilsētai, reģionam. Prieks, ka konkursa kandidātu izstrādātie rīcības plāni sociālās noturības stiprināšanai paredz savu iedzīvotāju aktīvu iesaisti ideju īstenošanā.” Žūrijas locekļu vidū bija Julie Hervé, “Eurocities” kultūras virziena vadītāja (Beļģija); Leena Marsio, Somijas Kultūras mantojuma aģentūras vecākā padomniece (Somija); Monica Urian, politikas eksperte Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātā (Rumānija); Jonas Büchel, Rīgas Urbānā Institūta līdzdibinātājs un valdes loceklis, konsultants un lektors (Latvija); Anna Porse Nielsen, “Seismonaut” stratēģiskā padomniece un izpilddirektore (Dānija); Natalia Brylowska, PhD, kultūras menedžere un pētniece (Polija); Oleg Koefoed, Vitalitātes un reģeneratīvās pārveides centra vadītājs (Dānija); Ann Irene Saeternes, Baltijas jūras valstu apakšreģionālo sadarbību (Norvēģija); Toni Attard, “Culture Venture” dibinātājs un direktors (Malta); Marta Szadowiak, pārmaiņu veidotāja, kas pārstāv “Goyki 3 Art Inkubator” (Polija); Antoni Wyligała, Baltijas jūras valstu padomes jauniešu pārstāvju komiteja (Polija). Projektu līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2021. -2027. gadam, un nākamais uzaicinājums iesniegt pieteikumus konkursā par titulu tiks izsludināts 2024. gada aprīlī. Lai uzzinātu vairāk par BSR Cultural Pearls projektu, iesakām apmeklēt www.culturalpearls.eu.
Jautājumiem par projektu BSR Cultural Pearls: Lelde Ābele, projekta vadītāja VPR, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 29266757. Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova, ARS BALTICA (“BSR Cultural Pearls” projekta asistente) un Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā
CITAS PROJEKTA BSR CULTURAL PEARLS ZIŅAS .
Līdz decembra vidum Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk arī VPR) aicināja pašvaldības iesūtīt rekomendējošu informāciju par daudzdzīvokļu ēkām, kurām būtu nepieciešams sagatavot energoauditu ēku tālākai virzībai uz iespējamo atjaunošanu. Kopumā “RenoWave” projektā energoauditus varēs sagatavot piecām daudzdzīvokļu ēkām Vidzemē. VPR komanda izvērtēs ēkas pēc to atrašanās vietas, dzīvokļu skaita, mājas lieluma, apkures veida, kā arī būtiska būs iedzīvotāju interese iesaistīties arī citās projekta aktivitātēs, piemēram, forumos jeb tikšanās reizēs ar VPR un citiem jomas ekspertiem. Jāuzsver, ka ēkas, kurām tiks sagatavots energoaudits, būs arī “RenoWave” projekta pilotvietas. Plānots ir regulāri satikties ar iedzīvotājiem, pārrunāt šī brīža problēmjautājumus ēku atjaunošanas soļos un veicināt iedzīvotāju aktīvāku iesaisti lēmuma pieņemšanā par ēkas atjaunošanu. Turklāt paredzēts arī energoauditos esošo tehnisko un datos balstīto informāciju sagatavot arī vienkāršotā kopsavilkumā, lai māju iedzīvotāji varētu labāk izprast steidzamākos ēkas atjaunošanas darbus.
Foto: RenoWave darba sanāksme Savukārt decembra vidū VPR tikās ar pārējām “RenoWave” projekta partnervalstīm Polijas pilsētā Krakovā, lai vairākās darba grupās turpinātu izstrādāt modeli vienas pieturas aģentūras paplašinātajam konceptam. Tas nozīmē, ka Vidzemē būs ne tikai vienas pieturas aģentūra, kā atbalsta punkts iedzīvotājiem, ēku apsaimniekotājiem un pašvaldībām, bet tas ietvers arī forumu organizēšanu iedzīvotājiem un citiem interesentiem, informatīvo materiālu sagatavošanu un datu apkopošanu par daudzdzīvokļu ēkām.
Foto: RenoWave starptautiskā komanda darba sanāksmē, Krakovā, Polijā Lai uzzinātu vairāk par Polijas pieredzi vēsturisko ēku atjaunošanā, VPR komandai bija iespēja doties apskatīt 1920. gados celto trīs stāvu ēku, kurai šobrīd veikta gan fasādes siltināšana un atjaunošana no iekšpagalma puses, gan arī tās ārpusē veikti nelieli vizuālie uzlabojumi. Ņemot vērā, ka ēkai ir kultūrvēsturiskais statuss, tās fasādes atjaunošanai no ielas puses jāievēro īpaši noteikumi, lai saglabātu vēsturiskās ēkas izskatu. Polijā VPR komandu un pārējos projekta “RenoWave” partnerus uzņēma ciemos Malopolskas reģiona pašvaldību un pilsētu asociācija un Polijas Energoefektivitātes fonds.
Foto: Ēkas skats no galvenās ielas puses Foto: Ēkas skats no iekšpagalma puses Latvijā projektu “Vienas pieturas aģentūras paplašinātais modelis, lai palielinātu daudzdzīvokļu ēku fonda renovāciju Baltijas jūras reģionā” (RenoWave) īsteno Vidzemes plānošanas reģions un Baltijas Vides Forums. Tas tiek ieviests Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Jautājumiem: Eva Meijere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv
Ielūkojoties konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā” datu bāzē, kur realizētos būvniecības projektus izvērtē nozīmīgākās būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas un valsts pārvaldes institūcijas, “Valmieras Namsaimnieku” redzam godalgotāko laureātu topa augšgalā, jo dažādās nominācijās saņemti 26 enegoefektīvākās ēkas apbalvojumi, kas liecina par jomas speciālistu novērtējumu un nemainīgi augsto darba kvalitāti. Sarunā ar “Valmieras Namsaimnieks” pieredzējušajām namu pārvaldīšanas speciālistēm Kristīnu Maļčukovu un Ingu Dukuri skaidrojām, kādi ir galvenie šķēršļi, kuri jāpārvar, lai par energoefektivitātes pasākumiem pārliecinātu neizlēmīgos vai pret renovāciju noskaņotos dzīvokļu īpašniekus un kā to izdevies panākt. Būtiskākais iedzīvotāju arguments pret mājas renovāciju ir bažas par nesamērīgu izmaksu pieaugumu. Prakse liecina, ka atjaunotajās daudzdzīvokļu mājas maksājumu sadaļa ikmēneša rēķinā var palielināties no 1.45 - 2.00 EUR/m2, bet, ņemot vērā siltumenerģijas patēriņa samazinājumu, kas renovētajās mājās ir vidēji par 30% - 50% zemāks, šī maksājumu starpība ir samērīga. Lai mājas iedzīvotāju ieguvumus un izdevumus varētu izvērtēt sabalansēti, uz ēkas renovāciju ir jāpalūkojas no ilgtermiņa perspektīvas, jo tikai tad kļūst redzami ietaupījumi, kuri rodas no tā, ka atjaunotai ēkai būtiski samazinās avārijas riski un uzturēšanas izmaksas, pieaug dzīvokļa īpašuma vērtība un pēdējais, bet ne mazāk svarīgais, māja iegūst jaunu un modernu izskatu. Tieši mājas jaunais veidols raisa interesi kaimiņos esošo māju iedzīvotājos, jo arī viņi grib dzīvot sakoptā vidē un lai kāda informācija būtu pieejama presē un citos informācijas kanālos, šeit parādās iespēja iztaujāt pirmavotu – par to kāda ir dzīve atjaunotā mājā, cik lieli ir apkures rēķini un līdzīgiem jautājumiem. Reizi gadā ikviena apsaimniekošanas sabiedrība veic dzīvojamās mājas un teritorijas vizuālo apsekošanu, lai noteiktu būves tehnisko stāvokli un savlaicīgi pamanītu bojājumus. Tiek apsekoti mājas pamati, nesošās sienas, jumts, kāpnes, durvis, elektroapgādes sistēma, inženierkomunikācijas pagrabos un bēniņos, tostarp ūdensvadi un kanalizācijas sistēma, kā arī piesaistītie zemesgabali. Vizuālās apskates laikā konstatētais tiek fiksēts dzīvojamās mājas vizuālās apsekošanas aktā. “Valmieras Namsaimnieks” pārstāvji šo apsekošanas aktu jau daudzus gadus papildina ar fotofiksācijām. Tā kā dzīvokļu īpašnieki bieži vien nav atbilstoši informēti vai arī neizrāda interesi par ēkas kopējo tehnisko stāvokli, tad šādu attēlu pievienošana apsekošanas aktam sniedz uzskatāmu informāciju un ir izprotama vieglāk par būvinženieru tehnisko terminoloģiju. Tieši šis dokuments bieži vien ir pagrieziena punkts iedzīvotāju domas maiņai par labu ēkas renovācijai. Diskutējot par šķēršļiem, kas apgrūtina projektu vadību pie ēku energoefektivitātes celšanas pasākumiem, “Valmieras Namsaimnieks’’ pārstāves minēja sarežģīto procesu vadību ar daudzām niansēm, kuras jāņem vērā projekta realizētājam un tālāk jāskaidro dzīvokļu īpašniekiem. Tā kā katram vajadzīga individuāla pieeja, tad šis ir visai laikietilpīgs process. Būtiski uzsvērt, ka apsaimniekošanas sabiedrības speciālisti veic ēkas atjaunošanas projekta vadību, tai skaitā noformē un uzņemas atbildību par renovācijas aizdevumu, kas ir viens no komplicētajiem posmiem kompleksajā ēkas atjaunošanas projekta vadībā. Lai gūtu priekšstatu par kopējo situāciju Latvijas daudzdzīvokļu māju atjaunošanā, ērti izmantojama ir renovēto māju e-karte. Tajā apkopota informācija gan par ēkām, kurās atjaunošana ir noslēgusies, gan par tām, kurās projekta īstenošana ir uzsākta. Informācija sagrupēta divās sadaļās – par laika periodu no 2009.gada – 2016.gadam, kad atjaunošana notikusi ar ES fondu programmas "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu daudzdzīvokļu ēkās" atbalstu un 2017. gada līdz pat jaunākajai informācijai, kad daudzdzīvokļu ēkas renovētas ar ERAF aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ietvaros. Iepazīt “Valmieras Namsaimnieks’’ pieredzi izvēlējāmies arī tādēļ, ka kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona partneriem strādājam Interreg BSR projektā “Vienas pieturas aģentūras paplašinātais modelis, lai palielinātu daudzdzīvokļu ēku fonda renovāciju Baltijas jūras reģionā” (RenoWave), kura ietvaros Vidzemē tiks izveidota paplašinātā modeļa vienas pieturas aģentūra, ar mērķi palielināt daudzdzīvokļu ēku renovācijas fondu. Tāpat kā viena atjaunota daudzdzīvokļu māja sniedz motivāciju savu dzīves kvalitāti uzlabot arī citu tuvākās apkārtnes māju iedzīvotājiem, tā “Valmieras Namsaimnieks’’ veiksmīgā darbība varētu būt labs virzītājs energoefektivitātes paaugstināšanai arī tuvāko pilsētu daudzdzīvokļu mājās. Informāciju sagatavoja: Dace Selga, Baltijas Vides Foruma sabiedrisko attiecību speciāliste, tel. 67357550; dace.selga PIE bef PUNKTS lv; http://www.bef.lv
Tajā aicināti pieteikties koka ēku būvniecības un kokrūpniecības nozares speciālisti, studenti, informācijas tehnoloģiju speciālisti, inženieri u.c. interesenti vai nozaru entuziasti un eksperti, kuriem šajā tēmā ir idejas. Tāpat aicinām piedalīties arī uzņēmumus, kas ir gatavi piedāvāt savu darbinieku komandas un laiku inovatīvu risinājumu izstrādei šādās tēmās: Digitalizācija koka un apritīgu ēku būvniecībā; Atkārtoti izmantojamas un transformējamas skatuves; Transformējami koka interjeri. ViA studiju programmas “Ilgtspējīga ēku būvniecība” (Jaunā Būvniecības skola) direktore p.i. Marija Katrīna Dambe: “Realizējot Vidzemes Augstskolas studiju programmu “Ilgtspējīga ēku būvniecība”, mums jau ir izveidojusies lieliska sadarbība starp studējošajiem un darba devējiem-nozares uzņēmējiem un organizācijām, un hakatons ir vēl viena forma, kādā varam pastiprināt gan sadarbību, gan sniegt ieguldījumu nozarēs un sinerģiju veidošanā starp tām: koksnes produktu ražošanā, koka ēku būvniecībā, informācijas tehnoloģijās u.c. Jau šajā pavasarī notikušais “mazais hakatons” apliecināja gan ideju potenciālu, gan pieprasījumu pēc šādas inovāciju radīšanas formas. Tāpēc esam pārliecināti, ka pasākums februārī būs ar vēl lielāku pienesumu nozarēm.” “Ceturtais Vidzemes koksnes hakatons aicina uzņēmējus, studentus un nozares profesionāļus iesaistīties inovatīvu risinājumu radīšanā kokrūpniecības nozarei. Uzsverot starpnozaru sadarbības nozīmi, koka būvniecības, mežsaimniecības un IT nozares eksperti un studenti tiek aicināti izmantot savas zināšanas un pieredzi, lai kopīgi rastu risinājumus dažādiem izaicinājumiem un sniegtu būtisku ieguldījumu efektīvākai kokrūpniecības nozares attīstībai,” iezīmē Ieva Kreile, Vidzemes plānošanas reģiona vecākā eksperte. Hakatons jeb ideju maratons ir ideju ģenerēšanas pasākums, kura laikā izveidotas komandas rada jaunus un inovatīvus risinājumus dažādiem noteiktajiem izaicinājumiem īsā laika posmā. Hakatons ir satikšanās vieta dažāda līmeņa un profesiju pārstāvjiem un entuziastiem. Lai tajā piedalītos, nav nepieciešams būt profesionālim, pasākuma formāts nav domāts tikai studentiem. Kopējais ideju prezentēšanas mērķis ir veicināt pašvaldības, augstākās izglītības iestāžu, uzņēmējdarbības un dažādu citu sabiedrības grupu sadarbību uzņēmējdarbības attīstībai Vidzemes plānošanas reģionā. Hakatona laikā radītās idejas pieder komandām, kuras tās radījušas. Ja komanda uzvar kādā no izaicinājumiem, tā tiek aicināta iesaistīties idejas īstenošanā vai tālākajā attīstībā kopā ar uzdevuma autoru. Pasākuma valoda: angļu. Vairāk informācijas par pasākumu var lasīt, kā arī pieteikties šeit: https://hakatons.vidzeme.lv Koksnes tehnoloģiju hakatons norisināsies Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centra projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus, kā arī ar Erasmus+ jaukta tipa intensīvās programmas (no angļu val.: Blended Intensive Program) atbalstu. Informāciju sagatavoja: Vidzemes Augstskolas Komunikācijas grupa, tālr: 26418755
Atbalsta centrā “Solis” Rīgas ielā 53A darbosies dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī dienas aprūpes centrs un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Savukārt dienas aprūpes centrs bērniem nodrošinās bērnu aprūpi, pieskatīšanu, brīvā laika saturīgu pavadīšanu, dažādu prasmju apguvi, fiziskas un mākslinieciskas aktivitātes katru darba dienu no plkst. 13:00-17:00. Nepieciešamības gadījumā, piemēram, skolēnu brīvlaikos, pakalpojums tiks nodrošināts visas dienas garumā. Sociālās rehabilitācijas pasākumu īstenošanā centrs sadarbosies ar dažādiem speciālistiem – ABA terapeitu, mākslas terapeitu, smilšu terapeitu, psihologu un citiem speciālistiem. Pakalpojumus varēs saņemt ar Valmieras novada Sociālo lietu pārvaldes izsniegtu nosūtījumu. Atklāšanas pasākumā, kas notiks 2. janvārī no plkst. 11:00, būs iespēja iepazīties ar centra telpām, kā arī aprunāties ar tā pārstāvjiem. Saziņai: centra vadītāja Ina Miķelsone, ina.mikelsone PIE samariesi PUNKTS lv, 29289487. Pakalpojumus centrā nodrošinās biedrība "Latvijas Samariešu apvienība" sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību. Vairāk par centru projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros izveidotajā video: https://www.youtube.com/watch?v=D7oSYg8vjMY&t=1s
Publikācija tapusi deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/ Informāciju sagatavoja: Ieva Upeniece, Vidzemes plānošanas reģions
Noslēguma pasākumā decembra sākumā projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone atklāja, ka šobrīd Vidzemē visi pakalpojumi ir atbilstoši tai vietai un cilvēkiem, kam tie ir veidoti, bet tie atšķiras no tiem, kādi tika saskatīti vairākus gadus atpakaļ, uzsākot projektu. Tas gan nenozīmē, ka tie ir sliktāki. “Laikā, kad sapņojām par to, kā visam ir jānotiek, mūsu galvās bija lieli sapņi, diezgan maz sapratām realitāti. Galvenā atšķirība izsapņotajam no tā, kas ir realitātē, ir tā, ka šie pakalpojumi ir izveidoti tieši tādi, kas der katrai konkrētajai vietai, cilvēkiem. Pakalpojumi, kuros atbalstu sniedz tieši tie speciālisti, kuri ir tajā vietā ar savām zināšanām un izpratni, ar vēlmi darīt labāk un palīdzēt. Protams, šie pakalpojumi ir arī atkarīgi no kopīga sabiedrības izpratnes viedokļa raugoties, arī lēmēju.” Par radītās atbalsta sistēmas nozīmīgumu runā paši iesaistītie cilvēki. Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte uzsvēra – ja arī reizēm cilvēks nemāk vārdos paust, kas ir mainījies, par to liecina izmaiņas viņa dzīvē. “Runājot ar cilvēkiem, kuri saņem atbalstu – viņi ir bezgala pateicīgi. Pasakot, mana dzīve ir interesanta, man ir jauni draugi, es mācos gatavot puķu podu, tas ir daudz, un parāda – ikdiena ir mainījusies. Cilvēki ir ļoti pateicīgi, ka ir jaunas mājas, ka ir iespēja iet uz dienas aprūpes centru un darbnīcām, radīt ko jaunu, doties ekskursijās.” Vairāk par noslēguma pasākumā pārrunāto: VIDEO Projekta “Vidzeme iekļauj” komanda pateicas ikvienam sadarbības partnerim, kā arī pakalpojumu dalībniekiem par kopīgi radīto un pavadīto laiku! Ja kaut kas noslēdzas, tas ir sākums kaut kam jaunam! Tādēļ – uz satikšanos! Projekta komanda: Ina, Laine, Laura, Dace, Signe, Ieva |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
“Ja enerģijas patēriņa datiem ir zema kvalitāte, vai ir vērts tos apkopot?” Šis bija viens no jautājumiem, kas izskanēja 29.novembra darbseminārā Valkā. Seminārā piedalījās vairāku Vidzemes pašvaldību speciālisti un energopārvaldnieki, kuru darba pienākumos ietilpst energopārvaldības jautājumi. Šoreiz darbseminārā uzmanība tika vērsta uz privātā sektora iesaisti pašvaldību ilgtspējīgas enerģijas un klimata plānu (turpmāk arī SECAP) izstrādē un ieviešanā.
I.Pakere aicināja klātesošās Vidzemes pašvaldības piedalīties RTU VASSI īstenotajā iniciatīvā “Energovienoti”, kurā VASSI zinātnieki cieši sadarbojas ar pašvaldībām, energopārvaldniekiem, daudzdzīvokļu namu vecākajiem, dzīvokļu un māju īpašniekiem, sniedzot praktiskus padomus un motivējot rīcībai, kas pakāpeniski ļaus samazināt izmaksas par siltumu un elektroenerģiju. Turklāt ar marķējumu «Energovienoti» tiek novērtēti uzņēmumi un organizācijas ar augstu energopratības līmeni, kuru lēmumi un rīcība ir labs piemērs citiem. Projekts “Energovienoti” (projekta Nr. 1-08/76/2022) tiek īstenots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.
Sestdien, 2. decembrī, Limbažos pulcējās daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji, to apsaimniekotāji un citi interesenti, lai kopā rastu atbildi uz jautājumu – kā rūpēties par savu daudzdzīvokļu ēku un samazināt enerģijas izmaksas? Atbildes palīdzēja saredzēt Vidzemes plānošanas reģiona komanda, aicinot seminārā piedalīties arī pārstāvjus no Limbažu novada pašvaldības, Elektrum Energoefektivitātes centra, Attīstības finanšu institūcijas Altum. Turklāt patiesā stāstā par savu ceļu uz daudzdzīvokļu ēkas atjaunošanu dalījās Cēsu pilsētas iedzīvotāja un mājas vecākā Dzintra Griezne.
BSR Cultural Pearls ir tituls pilsētām un pašvaldībām, kas nodrošina apbalvotajiem kandidātiem aktivitāšu atbalsta programmu, lai veicinātu viņu spēju izmantot kultūru sociālās noturības stiprināšanā. Iesaistot iedzīvotājus, uzlabojot viņu dzīves kvalitāti, veicinot piederības sajūtu un veidojot uzticēšanos, pašvaldībām būs iespēja veidot savas kopienas stiprākas un noturīgākas pret dažādiem nākotnes izaicinājumiem.
Vidzemes plānošanas reģions projekta “RenoWave” ietvaros sagatavos energoauditus vairākām daudzdzīvokļu ēkām, lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par ēku tehnisko stāvokli un potenciālo enerģijas patēriņa samazinājumu pēc ēkas atjaunošanas. 
VPR jau iepriekš vēstīja, ka 2024. gada pavasarī Vidzemē plānots izveidot vienas pieturas aģentūru, kurā ēku apsaimniekotāji un citi interesenti varēs saņemt informatīvo un tehnisko atbalstu par daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu. Šādi atbalsta punkti tiks izveidoti ne tikai Latvijā, Vidzemē, bet arī citās Baltijas jūras reģiona valstīs – Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Vācijā un Polijā. Projektā “RenoWave” savā pieredzē dalās Lietuvā esošā vienas pieturas aģentūra “Let’s Renowate the City” (latv.v. “Atjaunosim pilsētu”) 
Lai mācītos no labās prakses un motivētu citus, novembra beigās "RenoWave" projekta partneris Baltijas Vides Forums apmeklēja SIA “Valmieras Namsaimnieks”, kam ir pieredze jau 59 daudzdzīvokļu namu renovācijā. Lai skaitļu dati būtu precīzi, apsaimniekošanas sabiedrības pārstāvji norāda, ka 54 mājās veikta kompleksā atjaunošana, bet 5 nami atjaunoti daļēji, siltinot pamatus vai gala sienas. 
Lai veicinātu inovācijas koksnes pārstrādē un pievienotas vērtības produktu ražošanā, kā arī tehnoloģiju izmantošanā, 2024. gada 23.–25. februārī Valmierā norisināsies Vidzemes Augstskolas (ViA) un Vidzemes plānošanas reģiona organizētais Koksnes tehnoloģiju hakatons.
Jaunā gada sākumā, 2. janvārī ikviens aicināts uz Valmierā deinstitucionalizācijas procesa ietvaros jaunizveidotā atbalsta centra “Solis” svinīgo atklāšanu. Centrs nodrošinās sociālos pakalpojumus gan pieaugušajiem, gan bērniem ar invaliditāti.
Šobrīd centra plašās telpas labiekārtotas un ierīkots dienas aprūpes centrs pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Tajā varēs apgūt dažādas ikdienā noderīgas prasmes, atbilstoši cilvēku individuālajām vajadzībām. Paredzēts, ka specializētajās darbnīcās pieaugušie varēs apgūt šūšanas, izšūšanas, aušanas un kokapstrādes prasmes.
Projektā “Vidzeme iekļauj” septiņos gados paveikts daudz. Vairāk nekā 1000 vidzemnieku dzīve ir mainījusies. Deinstitucionalizācija ir ilgstošs process un nemitīgi mainīgs, lielā mērā procesā vadoties pēc cilvēku vajadzībām.