Arhīva kalendārs
Piektdien, 5. februārī, plkst. 14.00 Kocēnu pamatskolā notiks piemiņas pasākums, kas veltīts leģendārajam Dziesmu svētku goda virsdiriģentam Robertam Zuikam, kura vienīgā darba vieta Latvijā ir bijusi tieši Kocēnu (toreiz Kokmuižas) pamatskola. Godinot Zuikas kunga ieguldījumu un piemiņu, bijušā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ieviestās akcijas “Draudzīgais aicinājums” ietvaros šogad Kocēnu pamatskola saņems īpašu dāvinājumu – lielizmēra kanvas gleznu ar Roberta Zuikas attēlu, kas tiks uzstādīta skolas mūzikas kabinetā, vietā, kur jau atrodas ar Roberta Zuikas finansiālu atbalstu restaurētais senlaicīgais flīģelis. Fotogrāfijā iemūžināts Roberts Zuika, diriģējot kopkori Dziesmu svētkos (foto autors Ilmārs Znotiņš), fonā atainotas Jāzepa Vītola skaņdarba “Kalējs” notis, kas liecina par šīs dziesmas nozīmīgumu Zuikas dzīvē – to nākamā dienā pēc sacerēšanas Jāzeps Vītols pasniedzis viņam kara bēgļu nometnē Lībekā dažas stundas pirms savas nāves. Uz audekla lasāms arī Roberta Zuikas spilgtais citāts “Dziesma ir spēks!”, zem kura ir viņa paraksts un dzīves dati. Šo dāvinājumu skolai pasniegs absolventi, kuri šobrīd ir Kocēnu novada domes deputāti, kā arī Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis, kurš bija šīs dāvinājuma ieceres iniciators. Roberts Zuika allaž daudzinājis Kronvalda vārdus "Man nav svētākas valodas par latviešu valodu! Man nav mīļākas tautas par latviešu tautu!", kā arī neskaitāmas reizes bija atkārtojis sev un citiem: "Man nav un nebūs mīļākas skolas par Kocēnu skolu!". Ideja par to, ka skolā būtu izveidojama īpaša goda vieta izcilajam kordiriģentam Robertam Zuikam, radās Apsīšu Jēkaba Goda balvas laureātei, 2015. gada skolas absolventei Elīnai Fatejevai. Materiālu atlases procesā aktīvi iesaistījās skolas novadpētniecības pulciņa dalībnieki – notika balsošana par labākajām fotogrāfijām maketam, tika lasīti vēstures materiāli. Kā uzsver Kocēnu pamatskolas vēstures skolotāja un novadpētniece Elga Olmane, vadot ekskursijas Kokmuižā un Kocēnu skolā, bieži jutusi cilvēku interesi par Zuikas kunga personību, viņa emocionālo saistību ar skolu, dāvināto flīģeli, bet līdz šim nav bijušas vizuālas liecības par latvju mūzikas dižgaru. Zuika dzimis 1913. gada 20. janvārī Madonas pusē, Lubejas pagasta Ambātos. 1936. gadā Zuika beidza Rīgas Skolotāju institūtu un pēc tam sāka strādāt par skolotāju Kocēnu (toreiz Kokmuižas) pamatskolā, kas ir bijusi viņa vienīgā darba vieta Latvijā. Šai laikā vadīja korus Liezerē, Kocēnos, Valmierā un Liepājā. No 1941. līdz 1943. gadam Zuika bija Kocēnu skolas pārzinis. 1943. gadā Zuika iesaukts latviešu leģionā; kara laikā kopā ar trīs brāļiem nonāca Vācijā, tad Anglijā, bet 1961. gadā ar savu ģimeni devās uz ASV un apmetās uz dzīvi Kalamazū Mičiganā. Katru gadu Kocēnu pamatskolas 9. klases izlaidumā tiek pasniegta Zuikas 1996. gadā iedibinātā Apsīšu Jēkaba Goda balva, ko saņem centīgākie skolēni par skolas goda un slavas vairošanu. Šie skolēni saņem naudas prēmiju, kā arī Latvijas karodziņu ar pamatni, kurā iegravēts gads, skolēna vārds un uzvārds. Līdz 2007. gadam šo apbalvojumu finansēja Roberts Zuika, bet pēc tam šīs prēmijas finansēšanu pārņēma latviete Rota Otto, kas dzimusi Valmierā, dzīvojusi Rencēnu pusē, bet jau pusaudzes gados bija spiesta pārcelties uz Kanādu – meita Kokmuižas pamatskolas direktoram Jānim Dālderim, kurš šajā amatā bija no 1934. līdz 1940. gadam. Vairākus gadus Zuika visiem Kocēnu pamatskolas 9. klases absolventiem sponsorēja izrādes apmeklējumu Latvijas Nacionālajā operā. Viņš skolai sniedzis nozīmīgu finansiālu atbalstu. Lai rosinātu latviešu tautasdziesmu prasmi skolas bērnos, Zuika savulaik sakārtojis latviešu tautasdziesmu izlasi krājumā “Lakstīgala”, kuru saņēma gan skolas Latvijā, gan latviešu skolas ārzemēs. Ar īpašu Zuikas ierakstu šo grāmatu saņēma arī Kocēnu pamatskola, viņš dāvinājis skolai arī vairāku izdevumu komplektus, regulāri sūtīja periodisko rakstu krājumu “Latvju Mūzika”. 2013. gada janvārī Kocēnu kultūras namā norisinājās leģendārā Dziesmu svētku goda virsdiriģenta Roberta Zuikas 100. jubilejai veltīts sarīkojums, kurā notika arī Arnolda Klotiņa grāmatas „No zobena dziesma. Roberts Zuika un viņa vīru koris karā, gūstā un trimdā” atvēršanas svētki. Savukārt 2013. gada vasarā Roberts Zuika viesojās Kocēnos. Lai viesošanās reizi Kocēnos padarītu vēl jo īpašāku, Kocēnu novada dome bija sarīkojusi svinīgu pasākumu, kura ieskaņā, plīvojot Kocēnu novada XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku dalībnieku karogiem, Latvijas valsts himnu Dikļu pūšamo instrumentu orķestra izpildījumā diriģēja pats pasākuma goda viesis – Roberts Zuika. Roberts Zuika ir bijis virsdiriģents dziesmu svētkos Toronto, Klīvlandē, Bostonā, Čikāgā, Eiropas Dziesmu svētkos Hanoverā un Londonā, 32.kultūras dienās Austrālijā. Kopš 1990. gada viņš bijis klāt un diriģējis arī visos Dziesmu svētkos Rīgā. Latviešu koru kultūras leģenda, diriģents, kultūras darbinieks, pedagogs un publicists Roberts Zuika mūžībā aizgāja 102 gadu vecumā 2015. gada 4. februārī Amerikas Savienotajās Valstīs, Kalamazū.
Informāciju sagatavoja: Eva Eglīte 2.februārī Latvijas Nacionālajā teātrī norisinājās preses konference, kurā medijiem tika sniegta informācija par plānoto “Latvija līgo Druvienas “Silmačos”” pasākumu, kas 23.jūnijā norisināsies Gulbenes novada Druvienas pagasta Silmačos. Svētku galvenais notikums būs Latvijas Nacionālā teātra izrādes “Skroderdienas “Silmačos”” atkal atgriešanās uz Silmaču brīvdabas estrādes skatuves. Šogad aprit 30 gadi kopš Latvijas Nacionālais teātris pirmo reizi brīvdabā Druvienā spēlēja “Skroderdienas “Silmačos””. Savukārt pēdējo reizi Nacionālais teātris ar izrādi Druvienā viesojās 1991.gadā. “Mēs esam apņēmības pilni braukt uz Druvienu. Tas būs grūts uzdevums, jo uz Druvienu būs jāved viss aktieru kolektīvs, kā arī tehniskie darbinieki. Bet mēs esam priecīgi, ka gulbeniešiem izdevās mūs pierunāt,” žurnālistiem stāstīja Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis. Izrādes režisore Indra Roga atklāja, ka brīvdabas izrādei par pamatu tiks ņemta Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Skroderdienas “Silmačos””, kas tiks pielāgota brīvdabas izrādes vajadzībām. "Nevienam nav ne mazāko šaubu, ka pārcelt izrādi no telpām uz brīvdabu viens pret vienu nav iespējams. Brīvdabas izrāde būs plašāka, mēs varēsim atļauties daudz vairāk, piemēram, laistīties, vārtīties pa grāvjiem, dedzināt ugunis,” stāstīja I.Roga. Izrādē piedalīsies arī Gulbenes novada amatiermākslas kolektīvi - Gulbenes kultūras centra jauniešu tautisko deju kolektīvs "Zelta Rūsiņš", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Apinītis" un Gulbenes novada jauktie kori no Lizuma, Lejasciema un Gulbenes. Turklāt izrādē būs gan govis, gan zirgi, kā arī jauni tēli, kuri līdz šim šajā iestudējumā nav bijuši. Galvenajās lomās iejutīsies aktieris Uldis Anže, kurš atveidos Dūdara lomu un, kura dzimtā pilsēta ir Gulbene, bet Antonijas loma uzticēta aktrisei Ditai Lūriņai. “Es atceros Druvienas Silmačus. Devos līdzi tēvam, kad viņš spēlēja. Ir ārkārtīgi svarīgi braukt uz Druvienu un spēlēt, lai arī jaunās paaudzes zina, kas ir Silmači. Domāju, ka tas būs viens varens pasākums. Manuprāt, Silmači tāpat kā dziesmu svētki ir Latvijas nacionālā vērtība,” pārdomās dalījās D.Lūriņa. Savukārt U.Anže piebilda, ka no mazām dienām, skatoties izrādi, viņš gaidīja divas lietas – kad sprāgs krāsns un dejos jaunieši. Unikālo izrādi un vēsturisko notikumu Druvienā uzticēts iemūžināt Latvijas Televīzijai. Preses konferencē piedalījās arī Andris Apinītis - Gulbenes novada domes priekšsēdētājs, Guna Švika - Gulbenes novada domes izpilddirektore un Edīte Siļķēna - Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vecākā konsultante kultūras jomā. Pēc preses konferences žurnālistiem bija iespēja cienāties ar Gulbenes novadā gatavotiem labumiem – MŪ Sieru, kas ražots Beļavas pagastā, Ozolu maizi, kas cepta Lejasciema pagastā, dažādu ziedu medu, ko ievācis Armunds Galviņš no Jaungulbenes pagasta, Silmaču pankūkām un liepziedu tēju par kuru parūpējās Silmaču muzeja vadītāja Sandra Āre. Interesanti, ka liepziedi ievākti no liepām, ko pirms 30 gadiem Druvienas Silmačos iestādīja Latvijas Nacionālā teātris. Pasākums “Latvija līgo Druvienas Silmačos” plānots visas dienas garumā: plkst.15:00 Vislatvijas amatnieku, meistaru, mājražotāju Līgo tirgus un latviskās Zāļu dienas radošās darbnīcas, plkst. 19:00 brīvdabas izrāde – R.Blaumaņa “Skroderdienas “Silmačos”” Latvijas Nacionālā teātra iestudējumā; pēc izrādes Līgo nakts un Jāņu rīta danči kopā ar grupām “ElektroFolk”, “Auļi” un “Dārdi”. Teritorijā būs pieejamas telts vietas. Līdz 1.martam biļetes uz pasākumu ir nopērkamas lētāk – 7 EUR, 10 EUR, 20 EUR. Pēc tam – 10 EUR, 15 EUR, 25 EUR. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja uz pasākumu ir bez maksas. Biļetes nopērkamas „Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.
Informāciju sagatavoja: Gunta Krevica, |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||