Arhīva kalendārs
Līdz 2016. gada 22. janvārim pulksten 12.00 (sūtot pa pastu - līdz 18. janvārim (pasta zīmogs)) Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) pieņem projektus kultūras projektu konkursā. Literatūras, Projektu konkursos projekta pieteikumus var iesniegt fiziskas personas vai juridiskas personas, kas atbilst konkursa nolikuma prasībām. Sīkāku informāciju par projektu konkursiem un pieteikuma veidlapas var atrast VKKF mājas lapā internetā (www.vkkf.lv) vai saņemt VKKF birojā Rīgā, tālrunis 67503177, e-pasts kkf PIE kkf PUNKTS lv VKKF biroja faktiskā adrese: K. Valdemāra ielā 20 (1. stāvā), Rīgā, LV-1010 VKKF adrese pasta sūtījumiem: K. Valdemāra ielā 20 (1. stāvā), Rīgā, LV-1010. VKKF konkursu grafiks 2016.gadā:
Līdz 2016. gada 22. janvārim pulksten 12:00 Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) pieņem pieteikumus mērķprogrammu konkursos - "Muzeju nozares attīstības programma un muzejisko priekšmetu iepirkumu programma", "Profesionālās mākslas pieejamība reģionos" "Amatierteātris" un "Latvijas valsts mežu atbalsts kultūras programmām reģionos". 2016. gada VKKF mērķprogrammu konkursu grafiks:
Informācijas avots: Valsts Kultūrkapitāla fonds
Abi mūziķi - Moija Brenana un Kormaks De Bara nāk no lielām, muzikālām īru ģimenēm un viņu atzinība vienam pret otru pārtapusi spilgtā muzikālā duetā. Viņu albums „Voices & Harps” (“Balsis un arfas”) ir kulminācija viņu draudzībai un radošajai sinerģijai iepriekšējo desmit gadu laikā. Viņi apvieno vienkāršību, dziļumu un skaistumu savās īpašajās prasmēs, kas padara viņus tik unikālus savā lauciņā. Grammy balvas ieguvēja, Moija Brennana, ir leģendārās grupas Clannad dziedātāja ar ļoti veiksmīgi izveidotu solo karjeru. Viņa ir uzstājusies uz gandrīz visām iespējamām pasaules lielākajām skatuvēm un ir sadarbojusies ar daudziem pasaulslaveniem māksliniekiem, to skaitā The Chieftains, Paulu Breidiju un Bono. Moija ieguvusi vairākus nozīmīgus apbalvojumus - Ivor Novello un BAFTA balvas, kā arī prestižo Grammy balvu 1999. gadā. Viņas māsa ir pasaulslavenā dziedātāja, četru Grammy balvu ieguvēja Enja (Enya Brennan). Kormaks De Bara ir starptautiski atzīts daudzpusīgs arfas virtuozs. Viņš nemitīgi cenšas pārkāpt robežas īru arfas spēlei savos darbos kopā ar citiem māksliniekiem, tai skaitā Heizelu O’Konoru, Džūliju Fīniju un jau pieminēto grupu Clannad. Kormaks arī dodas koncertturnejās un ieraksta darbus ar saviem brāļiem Fjonanu and Īmonu ģimenes grupā Barcó. Papildus intensīvajam uzstāšanās grafikam, viņš regulāri vada muzikālas darbnīcas un meistarklases visā pasaulē. Biļetes pārdošanā no 5. janvāra Biļešu paradīzē un Valkas pilsētas kultūras nama kasē. Biļešu cena no 12 līdz 30 eiro.
Informāciju sagatavoja: Valkas novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Brūvere
"Gulbju ezers" ir baletu balets, kas vienmēr baudījis skatītāju sajūsmu. Tajā Čaikovska skaistā mūzika apvienojas ar Petipā un Ivanova ģeniālo horeogrāfiju. Gulbju ezera valdzinājums kā magnēts pievelk sapņotāju princi Zigfrīdu. Odīlija, kas kā ūdens piliens līdzīga daiļajai gulbju princesei Odetai, iekāro jaunekli. Cīņa, mīļotās Odetas ievainojums, uzvara pār ļaunumu, kas ir tikai šķitums... Latvijas Nacionālā baleta trupas sniegumā Gulbju ezera interpretācijā fascinē rūpīgā attieksme pret klasiku ik detaļā - deju zīmējumā, žestu valodā, tēlu attiecībās, dekorācijās un kostīmos”. Izrāde ilgst 2 stundas un 45 minūtes gara, tai ir 3 cēlieni. Biļetes iespējams iegādāties Valkas pilsētas kultūras namā. Nelielu ieskatu par izrādi var gūt http://www.opera.lv/lv/izrade/gulbju-ezers/ Informāciju sagatavoja: Valkas pilsētas kultūras nama Kultūras pasākumu organizatore Līga Šnuka
1991. gada janvāris Latvijas vēsturē bija laiks, kad cilvēki ticēja, ka visiem kopā izdosies nosargāt Latvijas brīvību, un apvienoja spēkus, veidojot barikādes Rīgas stratēģiski svarīgākajās vietās. Šogad janvārī apritēs 25. gadskārta kopš šiem notikumiem. Barikāžu gadadienas atcerei dažādi pasākumi norisināsies arī Alūksnes novadā. Alūksnes muzejā no 13. līdz 30. janvārim demonstrēs filmas “Tēvu barikādes” un “Veltījums 1991. gada janvāra barikāžu dalībniekiem”. 25 gadus senajiem notikumiem veltītās filmas “Veltījums 1991. gada janvāra barikāžu dalībniekiem” pirmā skatīšanās un tikšanās ar barikāžu dalībniekiem notiks 13. janvārī pulksten 15.00. Atceres pasākumā aicināti piedalīties barikāžu dalībnieki, lai visi kopā atminētos, kā arī dalītos pieredzē un sajūtās par piedzīvoto. Savukārt līdz pat janvāra beigām no pulksten 10.00 līdz 17.00 ikviens interesents gan individuāli, gan grupās var doties uz Alūksnes muzeju un noskatīties filmu. Grupas aicinātas pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni 25665538. 20. janvārī barikāžu atcerei veltīti pasākumi notiks Alūksnē un vairākos novada pagastos. Tā pulksten 18.00 Alūksnes Kultūras centra Mazajā zālē uz atceres pasākumu “Barikādes – 25” aicinām ikvienu Alūksnes novada iedzīvotāju, īpaši gaidīti būs barikāžu dalībnieki. Pulksten 14.00 Jaunlaicenes pamatskolā, sadarbojoties bibliotēkai, tautas namam un pamatskolai, notiks vēsturiskā barikāžu laika atceres pasākums “Janvārī deg ugunskuri”. Pie Mālupes Saieta nama 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīts pasākums „Mirkļi barikāžu ugunskura atblāzmā”, ko rīko Saieta nams sadarbībā ar bibliotēku un Mālupes pamatskolu, sāksies pulksten 12.30. Pulksten 14.00 uz barikāžu 25. gadadienai veltīto atceres pasākumu “Kvēlo atmiņu dzirkstis” apmeklētājus aicina Zeltiņu muzejs. 21. janvārī pulksten 18.00 1991. gada barikādēm veltīts pasākums notiks Liepnas tautas namā, bet 23. janvārī pulksten 15.00 barikāžu atceres ugunskuru iedegs pie Annas pagasta sporta centra. Arī novada bibliotēkās 1991. gada janvāra notikumus atcerēsies ar dažādām literatūras izstādēm. Tā, piemēram, Zeltiņu bibliotēkā 30. janvārī būs iespējams apskatīt izstādi “1991. gads - Barikāžu laiks”, Māriņkalna bibliotēkā būs izstāde „20. janvāris – barikāžu atceres 25. gadadiena” un te notiks arī pasākums skolēniem, bet Annas bibliotēkā 1991. gada janvāri atcerēties palīdzēs izstāde: „Ir atkal janvāris/Ar ugunskuru liesmām…”.
Informāciju sagatavoja: Alise BEĶERE, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību praktikante www.aluksne.lv 19. janvārī Valmierā notiks īpaši pasākumi, tādējādi atzīmējot 25. gadadienu kopš 1991. gadā notikušajām barikādēm Rīgā. Jau tradicionāli pie Barikāžu piemiņas akmens, laukumā iepretim ēkai Rīgas ielā 50, gaidāms barikāžu atceres pasākums, ko rīko Valmieras Valsts ģimnāzija (VVĢ). Lai pasākumu varētu apmeklēt visi VVĢ 7.-12.klašu skolēni, tas tiks rīkots divos laikos – plkst. 10.30 un plkst. 12.10. Valmieras Valsts ģimnāzijas skolēni kopā ar pedagogiem pie piemiņas akmens noliks svecītes, kā arī šogad, jubilejas gadā, apmeklētājiem būs sarūpējuši īpašu pārsteigumu – skolēnu pašu radītus dzejoļus par barikādēm, kuros atklāsies mūsdienu bērnu pārdomas, sajūtas un izpratne par vēsturisko notikumu. Plkst. 12.10 pie piemiņas akmens kopā ar VVĢ skolēniem un pedagogiem pulcēsies Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, bijušais Valmieras Viestura vidusskolas direktors Ivars Briedis, kurš ir apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, Zemessardzes 22. kājnieku bataljons, Valmieras skolu jaunsargi un Valmieras Viestura vidusskolas skauti. Vakarā, plkst. 18.00, Valmieras muzeja Izstāžu nama pagalmā būs iedegti simboliski barikāžu piemiņas ugunskuri. Pie siltas tējas un pīrāgiem klātesošie būs aicināti dalīties atmiņu stāstos, tādējādi izglītojot interesentus par piedzīvotajiem pagātnes notikumiem un emocijām, aizstāvot savas valsts godu un alkas pēc brīvības. Tāpat kopā ar Valmieras Kultūras centra politiski represēto vīru kori “Baltie bērzi”, kamerkori “Kaķi” un Valmieras pagasta senioru ansambli “Dziesmotā senatne” ikviens varēs vienoties brīvības dziesmās. Apmeklētājus uzrunās arī Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma aicina: “Lai Valmieras muzejs varētu izveidot īpašo barikāžu laika arhīvu, aicinām iedzīvotājus ne tikai dalīties atmiņu stāstos, bet atnest līdzi kādus priekšmetus, fotogrāfijas vai video materiālus, ko pēc tam aicinām atstāt glabāšanai muzejā. Ja kāds nevēlas publiski uzstāties ar atmiņu stāstu, bet viņam ir savs stāsts vai kāda īpaša piemiņas lieta, ko parādīt plašākai sabiedrībai, arī viņus aicinām droši pievienoties šai akcijai. Muzeja speciālisti pasākuma laikā dokumentēs stāstīto un piedzīvoto. Tāpat brīvā dabā tiks demonstrētas muzeja krājumā jau esošās un citu vēstures notikumu dokumentētāju saglabātās foto liecības, apkopotas vēsturisko fotogrāfiju slīdrādē.” Paralēli pagalmā notiekošajām aktivitātēm Valmieras muzeja Izstāžu namā būs skatāmas dokumentālās filmas par barikāžu laiku – Jura Podnieka studijas filmas “Pēcvārds” un “Mūsu barikāžu laiks”. Filma “Pēcvārds” (1991) atspoguļo traģiskos 1991. gada notikumus Latvijā, kad tika nogalināti divi Podnieka grupas operatori – Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne. Savukārt filma “Mūsu barikāžu laiks” (2001) apkopojusi barikāžu dalībnieku atmiņas pēc desmit gadiem. Tāpat tajā redzami dokumentālie kadri no barikādēm, 20. janvāra apšaudes un notikumiem Viļņā. Pasākuma apmeklējums – bez maksas. Aicinām ikvienu apmeklēt gan pasākumu dienā pie Barikāžu piemiņas akmens, gan vakara pasākumu Valmieras muzejā un kopīgi pieminēt barikāžu laiku, kas Latvijai tās ceļā uz brīvību bija īpašs notikums. 1991. gadā no 13. līdz 27. janvārim Rīgā notika atjaunotās neatkarīgās Latvijas aizsardzības pasākumi, kas tiek apzīmēti kā “Barikāžu laiks”. Pēc Padomju Savienības karaspēka uzbrukuma Viļņas televīzijas torņa aizstāvjiem Rīgā nozīmīgu ēku aizsardzībai tika organizēta smagsvara tehnika no lauku saimniecībām un mazpilsētām. Galvenie aizsargājamie objekti bija Radio nams Doma laukumā, Latvijas Republikas (LR) Augstākās padomes un LR Ministru padomes ēkas, Radio un televīzijas centrs Zaķusalā, Telefona un telegrāfa centrāle. Rīgas vecpilsētā būvēja aizsardzības sienas no betona bluķiem un baļķiem. Cilvēki gatavojās Padomju Savienības iespējamam uzbrukumam. Daudzi no barikāžu laika dalībniekiem par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā tika apbalvoti ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Kultūras ministrija (KM) un Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) aicina pieteikt pretendentus KM balvai bērniem un jauniešiem par sasniegumiem starptautiskos konkursos, izstādēs un skatēs mākslu nozarēs, kā arī LNKC iedibinātajai Cimzes balvai izcilākajiem kultūrizglītības skolotājiem. Kultūras ministrijas balva ir augstākais apbalvojums kultūrizglītības nozarē. Tās mērķis ir novērtēt Latvijas bērnu un jauniešu vecumā no 10 līdz 25 gadiem sasniegumus starptautiskajos konkursos, izstādēs un skatēs iepriekšējā kalendārajā gadā. To piešķir par individuāliem vai autoru grupas sasniegumiem vizuālās mākslas un dizaina, mūzikas un dejas nozarēs. Kultūras ministrijas balvas pretendenti ir arī pedagogi un koncertmeistari, kuri gatavojuši bērnus un jauniešus starptautiskajiem konkursiem, izstādēm un skatēm, ja šie konkursu dalībnieki ieguvuši godalgotu vietu. Informācija par pieteikumu iesniegšanu pieejama Kultūras ministrijas mājaslapā www.km.gov.lv un Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā www.lnkc.gov.lv. Pieteikumu pieņemšana līdz 2016. gada 18. februārim. Cimzes balvu Latvijas profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības iestāžu pedagogiem kultūrizglītības jomā - mūzikā, mākslā, dizainā un dejā LNKC pirmo reizi pasniedza 2014. gadā. Balvas piešķiršanas mērķi ir novērtēt un godināt pedagogus par ilggadēju pedagoģisko darbību un būtisku ieguldījumu mācību un audzināšanas darbā, kā arī stiprināt kultūrizglītības jomas pedagogu profesijas prestižu. 2014. gadā Cimzes balvu saņēma Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas klavierspēles pedagoģe Ilze Treija un Jūrmalas Mākslas skolas skolotājs, direktora vietnieks izglītības jomā Antons Vaivods. 2015. gadā - Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas skolotāja, keramikas izstrādājumu dizaina izglītības nodaļas vadītāja Inese Pētersone un Jūrmalas Mūzikas vidusskolas klavierspēles skolotāja Irēne Štrause. Balva nosaukta pedagoga, tautas dziesmu vācēja, latviešu kora mūzikas pamatlicēja un profesionālās mūzikas izglītības aizsācēja Jāņa Cimzes (1814 - 1881) vārdā. J. Cimzes vadībā Vidzemes skolotāju seminārs kļuva par pirmo latviešu profesionālo skolotāju mācību iestādi, tādēļ J. Cimzi dēvē par skolotāju skolotāju. Informācija par pieteikumu iesniegšanu pieejama Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā www.lnkc.gov.lv. Pieteikumu pieņemšana līdz 2016. gada 18. februārim. Balvu pasniegšanas ceremonija notiks 2016. gada 28.aprīlī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Informāciju sagatavoja: Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv Latvijas Pasākumu producentu asociācija (LaPPA) uzsākusi pieteikumu pieņemšanu “Pasākumu gada balvai", lai noteiktu 2015. gada labākos pasākumus Latvijā. Pretendenti savus pieteikumus var iesniegt no 25. janvāra līdz 15. februārim. Pasākumus izvērtēs kompetenta nozares ekspertu žūrija.“Pasākumu gada balvas” ieguvēji tiks paziņoti īpašā ceremonijā, kas notiks 30. martā 2. Latvijas pasākumu foruma ietvaros. LaPPA valdes loceklis Guntis Ērglis stāsta: “Gada balva ir iespēja novērtēt profesionāli īstenotus pasākumus, inovatīvas idejas, kā arī radošus un izcilus tehniskos risinājumus. Nozares profesionāļiem tā ir sava veida darbības mēraukla, impulss izaugsmei un dzinulis sasniegt arvien augstākas kvalitātes virsotnes pasākumu nozares attīstībā. Balvas pasniegšanu organizējam jau sesto gadu. Tā izveidojusies par nozīmīgu tradīciju un atskaites punktu.” "Pasākumu gada balva" tiks piešķirta labākajam publiskajam, sporta, bērnu un nestandarta pasākumam, labākajai konferencei, koncertturnejai un koncertam, kā arī labākajam korporatīvajam, mārketinga un motivējošajam pasākumam 2015. gadā. Balvas tiks pasniegtas arī par labāko pasākuma ideju, scenogrāfiju, audiovizuālo noformējumu, labākajo jaundarbu (priekšnesumam vai māksliniekam), kā arī labāko nestandarta pasākumu. 17 kategorijās kopskaitā plānots pasniegt 37 balvas. Iepriekšējā gadā par Latvijas labākajiem pasākumiem atzīti EiropasKultūras galvaspilsētas gada ietvaros notikušie Lielkoncerts “Dzimuši Rīgā”, deju lieluzvedums “Lec, saulīte”, pasākums “Kafejnīca, kas transformējas”, “Live Riga 5. partneru forums”, “ABLV Bank darbinieku pasākums”, Samsung skaisto mirkļu kafejnīca „Urbānais Dārzs”, “SEB Baltic Business Summit” un citi. Papildu informācija un pieteikuma forma: www.registration.lv/gadabalva, e-pasts info PIE pasakumi PUNKTS lv. Par LaPPA: Biedrība "Latvijas Pasākumu producentu asociācija" (LaPPA) ir dibināta 2010.gadā ar mērķi sekmēt un veicināt pasākumu nozares attīstību Latvijā. LaPPA dibinātāji un biedri ir oriģinālpasākumu producenti, kas darbojas plaša mēroga publisko un korporatīvo pasākumu jomā. LaPPA ir apvienojušies lielākie Latvijas pasākumu producenti: BDG Koncerts, Ideju Institūts, Ltips, Meduza, NECom, Pareizā ķīmija, Skudras Metropole, Baltijas Izklaides aģentūra, 3K Management, SponsorKing un UNTITLED pasākums.
26.janvārī Sēļu muižā notiks tikšanās ar Ievu Pīgozni - Latvijas Vēstures institūta zinātnisko asistenti, Latvijas Kultūras akadēmijas lektori.
Tikšanās dalībniekiem būs iespējams uzzināt par apģērba pirmsākumi pasaulē un Latvijā, ceļu līdz klasiskajam tautastērpam un mūsdienu apģērbam un uzzināt, kas ir vēstures rekonstrukcija. Pasākuma darba kārtība pieejama šeit. No 3. februāra koncertzāle “Cēsis” sadarbībā ar kinoprojektu “Spektrs” aizsāk Kino gardēžu klubu, kura apmeklētājiem būs iespēja noskatīties izmeklētas, starptautiskos festivālos atzītas filmas un pirms tām dzirdēt kino eksperta pārdomas. “Vēlamies saviem skatītājam piedāvāt ne tikai filmas, kas parādās Latvijas kinoteātru tradicionālajā repertuārā, bet arī tādu kino, kas ir izcils, ar pēcgaršu, bet ceļš pie tā ir jāatklāj. Tāpēc sadarbībā ar kinoprojektu “Spektrs” esam izveidojuši piedāvājumu kino mīļiem, kas dos iespēju arī Cēsīs noskatīties ko īpašu,“ par jaunā projekta ideju stāsta koncertzāles “Cēsis” kino producents Kārlis Freimanis. Kino gardēžu kluba seansi koncertzālē “Cēsis” notiks katru otro trešdienu pulksten 20.00, un tajos demonstrētās filmas būs skatāmas katra vienu reizi. Īsu ieskatu par izvēlētajām filmām pirms seansiem piedāvās kinoprojekta “Spektrs” pārstāvji. “Esam izmeklējuši spilgtākās un nozīmīgākās filmas, kas veido izcilu un daudzpusīgu pasaules kino programmu. Šajos trešdienu vakaros demonstrētais kino reprezentē arī kinoprojekta "Spektrs" vērtības un mērķi - piedāvāt Latvijas skatītājam interesantu, prātā paliekošu un visās nozīmēs vērtīgu kino, “ Kino gardēžu kluba repertuāru raksturo filmu festivāla “Spektrs” un “Kinoblogeri.lv” pārstāvis Sergejs Timoņins. Kino gardēžu klubs tiks atklāts 3. februārī ar Paolo Sorentīno filmu “Dižais skaistums” (“La grande bellezza”, 2013), kas saņēmusi „Oskaru” un Zelta globusu kā labākā ārzemju filma, kā arī nominēta Palmas zaram Kannu kinofestivālā. Itāļu režisora Sorentīno filmas ir ne tikai vizuālo mākslu saldais ēdiens, bet arī kino ar lielo burtu. Gluži kā viņa iepriekšējās filmās (“Il Divo”, “This Must be the Place”), arī “Dižais skaistums” turpina plūstošo ainu un sulīgu kadrējumu virknējumus, kas papildināti ar niansētiem stāstiem un galveno varoņu pārdomām. Kopā tas veido mākslas darba cienīgu baudījumu. Interesanta filmas sastāvdaļa ir mūsdienu Romas, kā atsevišķa filmas tēla, portretējums.
KINO GARDĒŽU KLUBA SEANSI 3. februāris: “Dižais skaistums”/ “La grande bellezza” (Itālija, 2013) 17. februāris: “Mežonīgie stāsti”/ “Relatos Salvajes” (Argentīna, 2014) 2. marts: “Draivs”/ “Drive” (ASV, 2011) 16. marts: “Ne savā dabā”/ “Out of nature” (Norvēģija, 2014) 30. marts: “Kas notiek krēslā”/ “What We Do in the Shadows” (Jaunzēlande, 2014) 13. aprīlis: “Māmiņa”/ “Mummy” (Kanāda, Francija, 2014) 27. aprīlis: “71: Pēdējais kareivis” (Lielbritānija, 2014) 11. maijs: “Baisās pasakas”/ “Tale of tales” (Itālija, Francija, Lielbritānija, 2015)
Biļetes uz Kino gardēžu kluba seansiem nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē un “Biļešu paradīze” tirdzniecības tīklā. Seansa laikā būs iespēja baudīt vīnu un atspirdzinošos dzērienus.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
Latviešu mākslinieces Ievas Epneres fotogrāfiju izstāde “Esparū pils” ir projekts, ko māksliniece realizēja Francijā 2014. gada vasarā, kad pēc Esparū pils draugu biedrības ielūguma uzturējās rezidencē Esparū pilī. Biedrību dibinājuši pils īpašnieki un atbalstītāji ar mērķi atdzīvināt seno Dienvidfrancijas pērli, izveidojot to par kultūras centru un vietu, kur māksliniekam “satikties” ar dabu. 2014.gada rudenī Esparū pils draugu biedrība rīkoja pirmo rudens kultūras festivālu, kura programmā tika iekļauta arī Ievas Epneres izstāde. Programmā Latvijai bija atvēlēta īpaša vieta, jo tolaik Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Gadu iepriekš – 2013. gadā – šis gods bija Marseļai. Festivāla moto “Iepazīt tālus, bet patiesībā tuvus kaimiņus” sniedza franču publikai iespēju labāk izzināt Latviju un tās radošo potenciālu visdažādākajās izpausmēs mākslā, mūzikā un kino. “Ievas Epneres māksla liecina par cilvēka ideālās telpas meklējumiem laicīgajā dzīvē. Viņas fotogrāfijas, video un multimediju projektus vieno vērtību sistēma, kas pastāv neatkarīgi no tā brīža apstākļiem, politiskajām vēlmēm un savtīgām interesēm. Šī māksla ilgojas pēc patiesas skaidrības un tīrības. Tā atklāj iekšējas, garīgas saites starp dažādu paaudžu cilvēkiem, cilvēku un ainavu, cilvēku un pagātni,” tā par Ievu Epneri izsakās mākslas zinātniece Anita Vanaga. Izstāde būs aplūkojama līdz 29. februārim.
Sedas purva teritorija pēc kūdras ieguves pakāpeniski applūda.1999.gadā šeit izveidots dabas liegums, lai aizsargātu izcilu biotopu ūdensputnu ligzdošanai. Appludinātās ūdenstilpes daudzviet strauji aizaug ar niedrēm, veidojas homogēnas niedru audzes un šāds biotops daudzām putnu sugām nav piemērots, jo īpaši migrējošiem putniem, kuri labprātāk uzturas atklātās teritorijās. Tāpēc liegumam izstrādātajā dabas aizsardzības plānā kā viens no apsaimniekošanas pasākumiem ir paredzēts – niedru pļaušana un/vai dedzināšana, lai samazinātu ūdenstilpju aizaugšanu. Niedru pļaušanas pieļaujama visā lieguma teritorijā laika periodā no 1.augusta līdz ledus nokušanai. Niedru skulptūru festivāls tiek organizēts kā ģimeņu, draugu un citu interešu grupu sacensības, kurās komandas vāks dīķos augošās niedres un veidos no tām dažādas skulptūras. Skaistāko un lielāko skulptūru autori tiks apbalvoti. Līdzjutēji varēs izbaudīt ziemas priekus, slēpojot, vizinoties ar ragaviņām vai sildoties pie ugunskura. Pasākuma noslēgumā visi klātesošie varēs vērot neparasto ainavu ar degošajām skulptūrām dīķī. Lai plānotu pasākuma norisi, aicinām komandas pieteikties iepriekš, līdz 5. februārīm, plkst. 10.00, zvanot vai rakstot: Rūta Zepa; ruta.zepa PIE daba.gov PUNKTS lv, tālr.nr. 26361362 Jānis Pērle janis.perle PIE daba.gov PUNKTS lv, tālr.nr. 26222682
Izstāde „Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova. Laiku virpulī” Madonas muzejā piedāvā tikšanos ar divu lielisku, pasaulē slaveno 20. gadsimta 1. puses gleznotāju daiļradi. 2014. gadā uz Latviju tika atvesta nozīmīga pazīstama kolekcionāra un mecenāta Pētera Avena kolekcija – A.Drēviņa un viņa dzīvesbiedres N.Udaļcovas gleznas un zīmējumi - ar domu sarīkot plašāku izstādi mākslinieka dzimtenē. Pēteris Avens apzinās un novērtē savu latvisko izcelsmi, jūt emocionālo saikni un tuvību ar Latviju, tāpēc viņa mērķis ir veicināt kultūras sadarbību starp Latviju un Krieviju. Īpaši liels ir viņa ieguldījums Madonas novada dzīvē, jo tieši šeit atrodas Avenu dzimtas saknes. Viņš ne tikai ir izveidojis mākslinieciski augstvērtīgu kolekciju, bet arī nolēmis to turpmāk glabāt un rādīt Latvijā. Par nopelniem kultūras atbalstīšanā un labdarībā Pēteris Avens ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atbalstīja P.Avena Labdarības Fonda „Paaudze” iniciatīvu sarīkot abu mākslinieku izstādi vispirms Rīgā, muzejā „Rīgas Birža” un vēlāk parādīt to Aleksandra Drēviņa dzimtajā pilsētā Cēsīs un Madonā. Kopā ar P.Avena kolekcijas 27 darbiem izstādē eksponētas 13 A.Drēviņa un N.Udaļcovas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un 4 gleznas no privātkolekcijām. Veiksmīga sadarbība ļāva izveidot ekspozīciju, kura sniedz izstādes skatītājiem iespēju iepazīt agrāk neredzētus darbus, vērot, ka ir mainījusies mākslinieku glezniecība no agrīniem avangardiskiem darbiem līdz ekspresīvam dabas tēlojumam, kad abi mākslinieki daudz gleznojuši ainavas Maskavas apkārtnē, Urālos, Altajā un Armēnijā. 1915. gadā bēgļu gaitas aizveda vienu no latviešu mākslinieku-modernistu paaudzes uz Maskavu, kur viņš nonāca krievu avangarda aktīvajā mākslas dzīvē. Aleksandrs Drēviņš apprecējās ar vienu no „krievu avangarda amazonēm” mākslinieci Nadeždu Udaļcovu. Radošā savienība turpinājās līdz 1938.gadam, kad režīma realizētais nežēlīgais represiju vilnis nebūtībā aizrāva latvieti A.Drēviņu. Spraiga Eiropas mākslas dzīve un vēstures kolīzijas būtiski ietekmēja cilvēku likteņus un rezultātā Aleksandrs Drēviņš pieder gan latviešu, gan krievu mākslas vēsturei. Šodien mākslinieku vārdi ir izcelti no aizmirstības un viņu talanta patieso lielumu apliecina dažādas nozīmīgas izstādes visā pasaulē. Aicinām ikvienu uz izstādes atklāšanu 3. februārī pulksten 16.00. Informāciju sagatavoja: Mākslas vēsturniece Ludmila Neimiševa No 28. līdz 31. janvārim Valmierā norisināsies XXV Starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls, kurā ik gadu piedalās profesionāli mūziķi, mūzikas skolu audzēkņi, absolventi un citi mākslinieki no Latvijas un kaimiņvalstīm. Šogad festivālā piedalīsies Latvijas Radio koris, pianiste Jautrīte Putniņa, baroka ansamblis „Collegium Musicum Riga”, soliste Elīna Šimkus un Igaunijas, Lietuvas un Latvijas mūzikas skolu audzēkņi. Starptautiskā Ziemas mūzikas festivāla atklāšanas koncerts notiks 28. janvārī plkst.19.00 Valmieras Kultūras centrā. Tajā piedalīsies Latvijas Radio koris. Ieejas maksa: EUR 5-10. Biļetes iepriekšpārdošanā var iegādāties „Biļešu paradīze” kasēs. Valmieras kultūras kartes īpašnieki biļetes var iegādāties ar 15% atlaidi. Savukārt 29. janvārī plkst.18.00 ikviens aicināts uz pianistes Jautrītes Putniņas koncertu Valmieras 5. vidusskolā. Ieeja bez maksas. Plkst.20.00 Valmieras 5. vidusskolas zālē norisināsies Igaunijas, Lietuvas un Latvijas mūzikas skolu audzēkņu koncerts. Ieeja bez maksas. 30. janvārī plkst.11.00 festivāla ietvaros Valmieras 5.vidusskolā notiks Guntara Prāņa lekcija „Viduslaiku mūzikas aizraujošais stāsts Eiropas kultūras vēsturē". Ieeja bez maksas. Plkst. 15.00 turpat notiks Valmieras Mūzikas skolas audzēkņu koncerts, bet festivāla trešo dienu noslēgs Igaunijas, Lietuvas un Latvijas mūzikas skolu audzēkņu koncerts plkst.19.00 Valmieras 5.vidusskolā. Ieeja bez maksas. Festivāla noslēgumā, 31. janvārī plkst.16.00 ikviens aicināts uz festivāla noslēguma koncertu Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā. Koncertā piedalīsies baroka ansamblis „Collegium Musicum Riga” un soliste Elīna Šimkus. Ieejas maksa: EUR 7. Biļetes iepriekšpārdošanā var iegādāties „Biļešu paradīze” kasēs. Valmieras kultūras kartes īpašniekiem 15% atlaide no biļetes cenas. Jāpiebilst, ka 29. un 30. janvārī Valmieras 5. vidusskolā būs apskatāma Valmieras Mākslas vidusskolas audzēkņu darbu izstāde. Festivālu organizē Valmieras Mūzikas skola un Valmieras Kultūras centrs. Festivāla sadarbības partneri un atbalstītāji ir Valmieras pilsētas pašvaldība, VSIA „Latvijas Koncerti” un Valmieras 5.vidusskola. Informatīvais atbalstītājs: portāls „Valmieras Ziņas”. Ikviens laipni aicināts apmeklēt XXV Starptautiskā Ziemas mūzikas festivāla koncertus!
Informācijas avots: visit.valmiera.lv Salidojumu vasarā gaidot...11.02. plkst. 19:00 Jaunpiebalgas kultūras nama Lielajā zālē uzstāsies teātra klubs "Austrumu robeža" ar izrādi "Salidojums". Lomās: Ruta Vītiņa, Enriko Avots, Anta Eņģele. Izrāde divās valodās - latviešu un krievu. Pasākuma laikā iejutīsimies absolventu lomā, uzbursim salidojuma atmosfēru zālē ar iekārtojumu kā kafejnīcā, tādēļ iesakām līdzi paņemt groziņus, kafiju un tēju piedāvāsim uz vietas. Pie galdiņiem 8 vietas. Informāciju sagatavoja: Jaunpiebalgas kultūras nams |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
4. martā plkst.19.00 Valkas pilsētas kultūras namā uzstāsies ķeltu dīva, Grammy balvas ieguvēja Moija Brenana (Moya Brennan) un īru arfas virtuozs Kormaks de Bara (Cormac De Barra).
14. februārī plkst. 17.00 Valkas pilsētas kultūras namā – Latvijas Nacionālās operas un baleta piedāvātais P. Čaikovska balets “Gulbju ezers’’!
4. februārī plkst. 14.00 Valmieras muzeja Izstāžu namā atklās Ievas Epneres fotogrāfiju izstādi “Esparū pils”, kas tapusi sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā.
Svētdien, 2016. gada 7. februārī Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Strenču novada domi organizē niedru skulptūru veidošanas pasākumu Jērcēnu pagastā, dabas liegumā Sedas purvs.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs Izstāžu zālēs no 29. janvāra līdz 6. martam būs aplūkojama Aleksandra Drēviņa un Nadeždas Udaļcovas mākslas darbu izstāde.
