Arhīva kalendārs
Madonas novada bibliotēkā ceturtdien, 5. novembrī 17:00 aicinām jūs uz trešo sarunu vakaru, īstenojot Madonas novada bibliotēkas projektu „Sarunu vakari Madonas novada bibliotēkā: Mēs tiekamies piektajā piecos” – atbalsts gūts projektu konkursā, kuru izsludināja un administrēja Vidzemes plānošanas reģiona „Latvijas valsts mežu” atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2015”. Šoreiz pie mums viesos būs Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ivars Puga un Latvijas Radio un TV žurnālists Kārlis Streips. Arī piecdesmitpiecgadnieki, dažādu nozaru pārstāvji, kas dzīvo vienā laikā, ir spējuši kļūt atpazīstami, savus 55 gadus ir radoši piepildījuši un turpina strādāt. Katra stāsts ir unikāls. tādēļ ir vērts par to runāt. Mans laiks + mans stāsts + mana pieredze = kultūrvēsture. Informācijas tehnoloģiju laikmetā vēl lielāka nepieciešamība ir pēc tiešas saskarsmes un kontaktiem ar reāliem cilvēkiem. Sarunu vakari bibliotēkā ir viena no iespējām. Stāsti ir unikāls izziņas avots. Tikšanās ar Sarunu vakaru viesiem, viņu stāstījums un pieredze tā ir zināšanu pārnese kopīgā laika intervālā. Gundars Āboliņš, Ainars Mielavs, Inguna Bauere, Valts Kleins – cilvēki, kuri piedalījās iepriekšējos sarunvakaros – kultūras vērtību radītāji, kurus iepazīstot, varējām kļūt aktīvi līdzdomātāji. Sarunvakari – tā ir sadarbība ar autoriem, aktieriem, fotogrāfiem, mūziķiem. Tā ir arī Madonas novada bibliotēkas kā reģiona kultūras, izglītības un informācijas centra atpazīstamība, pateicoties gan viesiem, gan sadarbībai ar medijiem, pozitīvām apmeklētāju atsauksmēm. Tā ir tradīciju, kultūrvēsturiskā mantojuma izzināšana, saglabāšana, tālākvirzība. Cilvēkam vienmēr ir gribējies pierakstīt, dokumentēt, kas ar viņu noticis. Mūsdienās tā veidojas atmiņu stāstu grāmatas, bibliotēkās - novadpētniecības krājums. Mūsu ziņā tad ir tā popularizēšana un attīstīšana šai paaudzei saprotamākos un uzrunājošākos formātos. Pateicoties K.Kumsāram, par katru sarunvakaru tiek izveidots reprezentatīvais materiāls – pasākuma DVD, kas paliek bibliotēkas krājumā. Uz tikšanos aicināts ikviens interesents, bet īpaši aicināti ir tie, kuru dzimšanas gads ir 1960! Ivars Puga – dzimis 1960. gada jūnijā Rīgā, viens no Latvijas Nacionālā teātra zīmoliem, viņa vārds izrādes programmā allaž ir kvalitātes garants, nospēlējis vairāk nekā 70 lomas teātrī, filmējies gan Latvijas, gan citu valstu kinostudiju filmās („Durvis, kas tev atvērtas", „Nāve soda laukumā", „Viktorija", „Revolūcijas kareivji", „Zītaru dzimta", „Rožu ieleja", „Sarkanā kapela" u. c.), videofilmā „Aktrise Ragārēs” un seriālos („Likteņa līdumnieki”, „UgunsGrēks”, „Neprāta cena", „Eņģeļu māja", „Būt mīlētai" u.c.), balss īpašnieks, kuru atpazīst gan radio, gan TV skatītāji, saņēmis gan kritiķu labvēlību, gan balvas. Aktieris par savām lomām: „ – tas nebūt nav viegli, bet dzīvei piešķir izaicinājumus un īpašu ritmu, ļaujot piedzīvot brīnišķīgus mirkļus.” Viņš uzskata, ka interneta, kino, televīzijas laikmetā vienīgais veids, kā var likt sevi ievērot skatītājiem, ir saglabājot un paaugstinot savu profesionālo latiņu. Azartisks, bet tik daudz, lai asas izjūtas būtu par iemeslu radošām sajūtām. Gaidīsim aktiera prasmi - dot pozitīvu lādiņu, lai paši atvērtos, uztvertu, saprastu. Kārlis Streips - dzimis 1960. gada 26. jūlijā Amerikas Savienotajās Valstīs – Čikāgā, žurnālists un tulkotājs, 1991.gadā pilnībā pārcēlies uz dzīvi Latvijā. K.Streipu klausītāji un skatītāji atpazīst pēc LTV 1 diskusiju raidījuma Skats no malas un radio raidījuma Aktuālais temats. Žurnālistikas studenti LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļā ar interesi klausās viņa lekcijas ziņu žurnālistikā. Savulaik komentējis arī Eirovīzijas dziesmu konkursus un Oskara balvu pasniegšanas ceremonijas. Interesē kulinārija, raksta par kulināriju. K.Streips par sevi: „Esmu ziņkārīgs. Mani interesē ļoti daudz lietu, tāpēc es, piemēram, radio intervēju cilvēkus par visdažādākajām lietām. Esmu radio novadījis ap 3000 interviju par visdažādākajām tēmām ar visdažādākajiem ļaudīm – no prezidentiem līdz numismātiem. Bet man ir nedaudz šerpāka mēle nekā vidējam latvietim”. Tikšanās ar augstas klases profesionālo žurnālistu – tā ir iespēja, ja izbrīvēsiet sev laiku ceturtdienas vakarā.
Informāciju sagatavoja: Sarmīte Radiņa – Madonas novada bibliotēkas galvenā bibliotekāre
Līdz 2015. gada 30. novembrim Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) aicina tautas lietišķās mākslas meistarus, amatniekus, stāstniekus, tautas teicējus, muzikantus, dziedātājus, pedagogus, lauku tūrisma organizētājus, uzņēmējus un ikvienu, kam rūp nemateriālā kultūras mantojuma vērtību saglabāšana un tālāknodošana, pieteikt savu dalību projektā „Satiec savu meistaru! 2016”. „Satiec savu meistaru! 2016” visā Latvijā norisināsies laikā no 2016. gada 1. līdz 3. aprīlim. Pasākuma norises forma ir brīva - aicinām rīkot meistardarbnīcas, individuālas nodarbības, atvērtās darbnīcas, paraugdemonstrējumus, lekcijas, priekšlasījumus, koncertus vai dančus un kopīgu muzicēšanu, u.c. Ik pavasari pasākums kļuvis par gaidītu notikumu, un aizvadītajos gados „Satiec savu meistaru!” meistaru darbnīcās, studijās, muzejos, skolās, kultūras centros, bibliotēkās un pat meistaru dzīvesvietās apmeklējuši 18 tūkstoši dažādu paaudžu interesentu. „Satiec savu meistaru!” ir ne tikai iespēja apmeklētājiem apgūt ko jaunu, tā ir iespēja arī pašiem meistariem veidot jaunas attiecības sadarbībai, kā arī gūt patīkamas emocijas un gandarījumu. „Satiec savu meistaru!” ir 2009. gadā aizsāktās Tradicionālo prasmju skolas turpinājums, kas iekļauts kopīgā Eiropas projektā „Eiropas amatu prasmju dienas”. Līdzīgi pasākumi, kur tradicionālo prasmju zinātāji uzņem pie sevis mācekļus, vienlaikus notiek arī Francijā, Spānijā, Itālijā, Beļģijā un citās pasaules valstīs. Projekts „Eiropas amatu prasmju dienas” 2016. gadā norisināsies jau desmito reizi. Projekta „Satiec savu meistaru!” būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un pārmantošanu, kā arī meistariem, viņu zināšanām un prasmēm. „Satiec savu meistaru!” rīkotāji pasākuma ietvaros vēlas veicināt sadarbību vietējo kopienu, nevalstisko organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju, kā arī privāto organizāciju starpā nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju un to lietpratēju, kā arī Dziesmu un deju svētku tradīcijas apzināšanā un popularizēšanā. „Satiec savu meistaru! 2016” nolikums un pieteikuma anketa pieejama www.satiecsavumeistaru.lv un Latvijas Nacionālā kultūras centra mājas lapā www.lnkc.gov.lv/jaunumi/satiec-savu-meistaru-2016/ Kontaktpersona: Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena linda.rubena PIE lnkc.gov PUNKTS lv, 67228985 Informāciju sagatavoja Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs un SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” pēc Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) pasūtījuma šobrīd īsteno pētījumu par VKKF kultūras nozaru finansējuma sadalījumu. Pētījuma mērķi sniegti aptaujas aprakstā norādītajā saitē. Lai palīdzētu pētniekiem sistemātiski apkopot pētījuma datus, aicinām anketu aizpildīt VKKF projektu vadītājiem. Lūdzam aptaujas anketu aizpildīt līdz 2015. gada 16. novembrim. Lai aizpildītu aptauju, dodieties uz šo saiti: http://www.webresearch.lv/index.php/144513?lang=lv Jautājumu un neskaidrību gadījumā saistībā ar aptauju lūgums sazināties pa e-pastu: zpc PIE lka.edu PUNKTS lv Jau iepriekš pateicamies par atsaucību!
Informāciju sagatavoja: LKA Zinātniskās pētniecības centrs
11. novembrī, Lāčplēša dienā, koncertzālē "Cēsis" izskanēs Latvijas Radio kora 75 gadu jubilejas koncerts – elektroakustisks videostāsts "Lāčplēsis". "Šis ir ļoti patriotisks stāsts, kura pamatā ir slavenā Aleksandra Rusteiķa filma "Lāčplēsis". Mūsu gadījumā šī filma par Latviju, par Latvijas nākotni, par Latvijas sapņiem tiks savienota kopā ar alternatīvu skaņas celiņu. Muzikāli savienosies gan speciāli komponēta elektroniskā mūzika, gan Latvijas Radio kora senākiem ierakstiem, gan arī dzīvais izpildījums. Tā būs mūsu versija par ideālo Latvijas valsti," atklāj Latvijas Radio kora diriģents Sigvards Kļava. Latvijas Radio kora elektoroakustiskais videostāsts ir unikāls projekts, jo apvieno mūsdienu kora un vokālo mūziku ar vēsturisku kino materiālu – Latvijas Kultūras kanonā iekļauto Aleksandra Rusteiķa 1930. gadā veidoto mākslas filmu “Lāčplēsis”. Šī filma tika veltīta Latvijas neatkarības desmitgadei un kļuva par nozīmīgu notikumu Latvijas kultūras dzīvē. Filmas darbība risinās divos laikmetos – mītiskajā un Latvijas brīvības cīņu laikā. Līdzīgi arī projekta muzikālais "celiņš" ir veidots divos paralēlos slāņos, saglabājot oriģinālo filmas mūziku un papildinot ar 20. gadsimta pirmās puses kora mūzikas izcilākajiem piemēriem. Koncertā sinhronizēsies dzīvā izpildījuma burvīgums ar filmas oriģinālierakstu, bet dzīvās elektronikas skaņuraksts ar Kristapa Pētersona kontrabasa solo. Latvijas Radio koris šogad atzīmē savu 75 gadu pastāvēšanas gadadienu un ir viena no tām mūsu valsts muzikālajām vienībām, kuras radošās darbības ilglaicība, mākslinieciskais un profesionālais veikums, kā arī atzinība un panākumi Latvijā – un jo īpaši ārvalstīs – uzskatāmi un skaidri pierāda – Latvijai ir iemesls lepoties ar saviem izpildītājmāksliniekiem vokālās un kora mūzikas jomā. Cēsīs ir senas un stipras Valsts svētku atzīmēšanas tradīcijas, tai skaitā lāpu gājiens un svecīšu iedegšana Lāčplēša dienā. Latvijas Radio kora jubilejas koncerts "Lāčplēsis" ir koncertzāles "Cēsis" dāvana cēsniekiem un pilsētas viesiem svētkos un tā sākums paredzēts pulks. 20.00 pēc pasākumiem Pils parkā. Biļešu cena ir EUR 7 un tās nopērkamas koncertzālē “Cēsis” kasē, kā arī “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151 Trešdien, 11. novembrī, Alūksnē un daudzviet novadā notiks virkne Lāčplēša dienai veltītu pasākumu. Alūksnē dažādas svētku norises notiks visas dienas garumā un tajās piedalīsies gan vietējā skolu jaunatne, gan Nacionālo Bruņoto spēku Kājnieku skolas, Zemessardzes 31. Bataljona un Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienības. Tā Alūksnes muzejā varēs apskatīt izstādes “Latvijas ugunsdzēsībai 150” un “Alūksnes pilsētas tiesību iegūšana un Alūksnes pilsētas ģerboņu vēsture”, savukārt no pulksten 14 līdz 17.30 Jaunās pils pagalmā būs iespēja iepazīties ar Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehniku. No pulksten 14.30 pie Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru atdusas vietām Alūksnes Lielajos kapos guls ziedi, bet pulksten 15 Garnizona kapos notiks piemiņas brīdis. Pulksten 16 ikviens aicināts piedalīties Lāčplēša dienai veltītajā dievkalpojumā Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Pēc dievkalpojuma karavīri, zemessargi un skolu jaunieši dosies uz Alūksnes Jauno pili, pie kuras pulksten 17 notiks piemiņas pasākums un skolēnu militārās sporta spēles “Lāčplēša stafete 2015” uzvarētāju apbalvošana. Pēc piemiņas brīža, aptuveni pulksten 17.30 visi aicināti pievienoties lāpu gājienam uz 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekli, kur ap pulksten 18 notiks Lāčplēša dienai veltīts svētbrīdis. Arī citviet novadā 11. novembrī notiks piemiņas brīži un lāpu gājieni. Tā Annas pagasta Ezeriņu kapos pulksten 11.30 sadarbībā ar Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas pedagogiem un audzēkņiem būs pasākums par Latvijas brīvību kritušo karavīru piemiņai. Pulksten 13 Lāčplēša dienai veltīts piemiņas brīdis būs Karvas Brāļu kapos Alsviķu pagastā. Pulksten 16 piemiņas brīdis notiks Pededzē un arī Zeltiņu kapos. Savukārt pulksten 16.30 lāpu gājieniem varēs pievienoties gan Jaunalūksnes pagasta Bejā, kur no novadpētniecības centra gājiens dosies uz Somu karavīru Brāļu kapiem, gan arī Mālupē, kur no pagasta pārvaldes ēkas lāpu gājiens virzīsies uz piemiņas brīdi Mālupes kapos. Pulksten 17 lāpu gājiens notiks arī Liepnas pagastā, kā arī Mārkalnes pagastā.
SAGATAVOJA: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste tālrunis: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv www.aluksne.lv Tuvojas valsts svētki, un arī Kocēnu novadā norisināsies gan Lāčplēša dienai, gan Latvijas Republikas proklamēšanas 97. gadadienai veltīti pasākumi. Kocēnu novada dome aicina iedzīvotājus kopīgi atzīmēt valsts svētkus un iedegt svecītes mājokļu logos mūsu zemei – Latvijai! Kocēnos 11. novembrī plkst. 16.30 no Kocēnu novada domes administrācijas ēkas līdz Kokmuižai notiks lāpu gājiens – ikviens laipni aicināts pievienoties! Plkst. 17.00 Kokmuižas pils parterā notiks Lāčplēša dienai veltīts svinīgais brīdis, bet pēc tam no uguns kopīgi tiks veidotas latvju rakstu zīmes. 18. novembrī no plkst. 16.00 Kocēnos Kokmuižas pils parterā “Iededzies, gaismiņa, manai Latvijai” - aicinām iedzīvotājus iedegt sveču gaismiņas Latvijai. Bērzainē 11. novembrī plkst. 18.00 Bērzainē notiks lāpu gājiens no Jaunburtnieku pamatskolas uz Jaunburtnieku kapiem, kur notiks svētbrīdis. 13. novembrī plkst. 18.00 Bērzaines pagasta bibliotēkā norisināsies tikšanās ar žurnālistu - aculiecinieku Imantu Liepiņu “Stāsts par faktiem - šodienas Ukraina”. 16. novembrī plkst. 16.00 Bērzaines tautas namā notiks koncerts "Svētkos Latvijai" - Jaunburtnieku pamatskolas skolēnu koncerts, viesosies Valmieras teātra aktieris Kārlis Neimanis, kurš dalīsies iespaidos par filmēšanos, vēsturiskiem faktiem filmā "Vienīgā fotogrāfija". Dikļos 11. novembrī plkst. 13.00 Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centrā tiks demonstrēta filma "Bermontiāde". Ieeja bez maksas. 14. novembrī plkst. 18.00 Dikļu kultūras un tūrisma centra izstāžu zālē notiks fotoizstādes “Mēs – novadam, Latvijai” atklāšana, kā arī Dikļu pūtēju orķestra jubilejas koncerts. 17. novembrī plkst. 18.00 notiks valsts svētku pasākums Dziesmusvētku promenādē Dikļos - Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltīts pasākums ar Kocēnu kultūras nama pūtēju kvinteta piedalīšanos. Zilākalnā 17. novembrī plkst. 18.00 Zilākalna kultūras namā notiks valsts svētku pasākums „Ko tu zini par Latviju?” - priekšnesumi, viktorīna, fragmenti no filmas “Mūsu barikāžu laiks”. Vaidavā 18. novembrī plkst. 16.00 Vaidavas kultūras un amatniecības centrā norisināsies Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltīts Kocēnu novada domes svinīgais pasākums, kurā tiks godināti novada iedzīvotāji, kā arī notiks svētku koncerts. Koncertā piedalīsies Kocēnu kultūras nama jauktais koris “Imera”, komponists Mārtiņš Brauns un dziedātāja Ieva Sutugova. Visi laipni aicināti! Ieeja – bezmaksas.
Rubenē 18. novembrī plkst. 19.00 iedzīvotāji aicināti iedegt svecītes pie piemiņas akmens Rubenē. Arī šogad Kocēnu novada dome iedzīvotājiem sniegs iespēju bez maksas saņemt sarkanbaltsarkanās lentītes. Sākot ar pirmdienu, 9. novembri, sagaidot un atzīmējot valsts svētkus, lentītes varēs saņemt Kocēnu novada domes administrācijas ēkā, Kocēnu kultūras namā, Kocēnu pagasta 1. bibliotēkā, katrā pagasta pārvaldē, kā arī Rubenes ciema kasē un feldšerpunktā Dauguļos (“Saulrītos”).
Informāciju sagatavoja: Eva Eglīte Attīstības nodaļas vadītāja Tālr.: 642 07683 E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv
Izstādes prezentācijas pasākumā piedalīsies Valsts Cēsu ģimnāzijas audzēkņi ar muzikālu stāstu par Raimondu Bebri. Skanēs Raimonda Bebra dzeja, tautas dziesmas. Izstādi ievada īpaša un reizē simboliska fotogrāfija – Raimonds Bebris Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada maijā. Fotogrāfiju viņš parakstījis ar vārdiem: “Lielākā laime – būt latvietim, Cēlākā nāve – mirt par Latvijas nākotni, Latvijas brīvību.” Atmiņas par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, Latvijas armijas pulkvedi Raimondu Bebri glabā gan dzimta, gan cēsnieki. Izstāde ir stāsts par Raimondu Bebri – karavīru, dzejnieku, brīnišķīgu cilvēku, kurš Latvijas valsts tapšanas vēsturē atstājis paliekošas vērtības. Izstādi grezno tādas unikālas dzimtā glabātas relikvijas kā pulkveža Raimonda Brieža zobens ar sarkanbaltsarkano lentu un Cēsu pulka Skolnieku rotas galda karodziņš, kurš dāvināts Raimondam Briedim kā Cēsu pulka Brīvprātīgo skolnieku rotas bijušo karavīru biedrības Goda biedram. Karavīra gaitas Pirmā pasaules kara frontēs Raimonds Bebris uzsāka brīvprātīgi 1914. gadā, būdams Tērbatas universitātes medicīnas students. Izstaigāti tāli kara ceļi – Austrumprūsijā, Karpatos. Pēc latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas, 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka sastāvā cīnījies Ziemassvētku un Janvāra kaujās 1916. un 1917. gadā. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918. gada novembrī Raimonds Bebris brīvprātīgi iestājās Latvijas armijas Cēsu rotā, vēlāk komandēja Ziemeļlatvijas brigādes 4. Valmieras kājnieku pulka ložmetēju rotu. Turpmākie kara ceļi viņu 1919. gadā atveda uz Cēsīm. Cēsu kauju laikā Raimonds Bebris bija pirmais Cēsu pilsētas komandants. Kā atceras viņa meita cēsiniece Dzidra Krauja, “tēva sirdī Cēsīm bija īpaša vieta. Nemaz neatceros, ka paps kādu citu pilsētu būtu tik bieži pieminējis kā Cēsis. Varbūt šī īpašā saikne ar Cēsīm bija saglabājusies no Cēsu kauju laika.” No 1936. maija līdz 1940. gada jūnijam Raimonda Bebra ģimene dzīvoja Rīgas pilī, jo viņš ilgus gadus pildīja Valsts Prezidenta pils komandanta pienākumus, faktiski bija pēdējais komandants. Dažas dienas pirms Latvijas okupācijas viņš mira. Tādejādi ģimene izglābās no represijām. Likteņceļi Raimonda Bebra dzimtu turpat pēc pusgadsimta atkal atveda uz Cēsīm. Šobrīd Cēsīs dzīvo viņa meita Dzidra Krauja ar mazmeitas Ineses Kornetes ģimeni. Esam pateicīgi J. Ābramai un Dz. Kraujai par doto iespēju iepazīstināt cēsniekus un muzeja viesus ar saglabāto Raimonda Bebra dzimtas vēstures mantojumu Latvijas Valsts 97 jubilejas svētku laikā ! Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Cēsu zonālo valsts arhīvu. Izstādes autore Anda Opoļska. Izstāde atvērta līdz 18. decembrim Jaunās pils 1. stāvā.
Informāciju sagatavoja: Aleksandrs Abramovs Komunikācijas speciālists Cēsu novada pašvaldība aleksandrs.abramovs PIE dome.cesis PUNKTS lv 64121677; 27882118. Bērzaines iela 5, Cēsis, LV-4101 Trešdien, 11. novembrī, Kocēnos notiks Lāčplēša dienai veltīts svinīgs lāpu gājiens, kurā aicināti piedalīties gan novada iedzīvotāji, gan viesi. Gājiens sāksies plkst. 16.30 no Kocēnu novada domes administrācijas ēkas līdz Kokmuižai. Ņemot vērā to, ka veicamais attālums ir īss, laipni aicinātas iesaistīties arī ģimenes ar bērniem, lai kopīgi atzīmētu svētku dienu. Aicinājums līdzi ņemt lāpas vai svecītes, bet, ja šādas iespējas nav, tās tiks izsniegtas pirms gājiena pie domes ēkas. Pēc gājiena plkst. 17.00 Kokmuižas pils parterā notiks Lāčplēša dienai veltīts svinīgais brīdis, bet pēc tam no uguns kopīgi tiks veidotas latvju rakstu zīmes. Svinēsim svētkus kopā!
Informāciju sagatavoja: Eva Eglīte Attīstības nodaļas vadītāja Tālr.: 642 07683 E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv 2016. gadā komponists Raimonds Pauls svinēs 80 gadu jubileju. Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), papildinot Latvijas pūtēju orķestru repertuāru, aicina profesionālos, topošos un neprofesionālos komponistus, mūzikas autorus un aranžētājus radīt Raimonda Paula dziesmu aranžējumus, apdares un fantāzijas, popūrijus, rapsodijas, parafrāzes un svītas pūtēju orķestrim par Raimonda Paula tēmām. Skaņdarbi - vienas partitūras izdruka, kā arī partitūra un visas balsis elektroniskā formātā (programmā Sibelius 5 vai PDF formātā), norādot arī savu vārdu, uzvārdu, telefona numuru un e-pasta adresi, līdz 2016. gada 10. martam jāiesniedz Latvijas Nacionālajā kultūras centrā, Pils laukumā 4, Rīgā (darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00). 2016. gada aprīlī notiks koncerts, kurā Nacionālo Bruņoto spēku orķestris (diriģents Guntis Kumačevs) Latvijas pūtēju orķestru diriģentiem, mūziķiem un ikvienam interesentam prezentēs izvēlētos skaņdarbus. Koncertā piedalīsies LNKC izveidota komisija, kura izvērtēs koncerta programmu. Pēc koncerta atlasīto skaņdarbu autoriem piedāvās slēgt autoratlīdzības līgumus, un tie tiks izdoti Latvijas pūtēju orķestra repertuāra papildināšanai. Skaņdarbu izdošana negarantē to iekļaušanu 2018. gada Dziesmu un Deju svētku pūtēju orķestru koncertu repertuārā. Latvijas Nacionālais kultūras centrs pateicas visiem komponistiem, kuri piedalījās pirmajā šāda veida sadarbības projektā 2015. gadā. Tā rezultātā tika izveidotas divas “Latviešu mūzikas programmas”, kas 19. septembrī Nacionālo Bruņoto spēku orķestra sniegumā skanēja Latvijas Universitātes Lielajā Aulā un 24. oktobrī VII Baltijas valstu pūtēju orķestru diriģentu un ansambļu vadītāju foruma atklāšanas koncertā Latvijas Universitātes pūtēju orķestra izpildījumā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Informācija: Astrīda Ķēniņa - astrida.kenina PIE lnkc.gov PUNKTS lv, 29453043 Guntis Kumačevs - kugun PIE inbox PUNKTS lv, 28345262
Informāciju sagatavoja: Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv 17.novembrī Valmieras muzeja Izstāžu namā notika Arvīda Endziņa metālmākslas darbu izstādes “3.elements” atklāšana. Mākslinieks Arvīds Endziņš ir Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Metāla dizaina katedras vadītājs. Viņš ir viens no tā dēvētā “unikālā dizaina” lauka kopējiem Latvijas mākslā. Uz profesionālās mākslas skatuves A. Endziņš parādījās Latvijai vēsturiski nozīmīgā brīdī – 20.gadsimta 90.gadu sākumā, kad mainījās politiskā sistēma un reizē ar to visa līdzšinējā dzīve. Šajā laikā sabruka Latvijas rūpniecība un diplomēti dizaineri savas idejas attīstīja ne vairs kā tiražējamus produktus, bet kā oriģinālus mākslas darbus izstāžu zālēm vai funkcionālus objektus privātām un sabiedriskām telpām. Kopš Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas 1990.gadā līdz pat šim brīdim A. Endziņu saista gaismas dizaina daudzveidīgās iespējas. Gaismas ķermeņi viņa izpildījumā tiek radīti atbilstoši telpas funkcijai un stilistikai. Līdz ar izstāžu darbiem mākslinieks projektējis un izgatavojis gaismas objektus sabiedriskiem interjeriem (bankām, kafejnīcām) un privātām telpām, tāpat viņš nodarbojies ar vēsturisku gaismas ķermeņu restaurāciju. Arvīds Endziņš ir daudzu metāldizaina apbalvojumu un interjera objektu autors. Izstāde būs apskatāma līdz 12.decembrim.
Informāciju sagatavoja: Justīne Deičmane Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Mob. tālr.: 26186068 Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis un Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis parakstīja sadarbības līgumu, kurā vienojās par Latvijas Nacionālā teātra iestudējuma “Skroderdienas “Silmačos”” izrādīšanu Druvienas pagasta Silmaču brīvdabas estrādē 2016.gada 23.jūnijā. Nākamgad apritēs 30 gadi, kopš Druvienā notika pirmā Latvijas Nacionālā teātra brīvdabas izrāde “Skroderdienas “Silmačos””. "Uz šo pasākumu Gulbenes novads mūs ir centies pierunāt jau piecus gadus, bet mēs visu laiku neesam varējuši saņemties. Un, patiesību sakot, mēs esam lepni par jums, jo tas nav vienkāršs pasākums, tā nav vienkārša izrāde. Mēs esam uzņēmušies lielu atbildību. Tā ir mūsu goda lieta – izdarīt visu kvalitatīvi. Šis ir vienreizējs pasākums, jo diezin vai Latvijas Nacionālais teātris jebkad vēl vai vismaz tuvākajos 10 gados spēlēs brīvdabas izrādi,” līguma parakstīšanas brīdī teica Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis. Tikšanās laikā tika pārrunāti arī organizatoriskie jautājumi – reklāma, finanses, tehniskais nodrošinājums, ieejas biļetes. 4.jūnijā Druvienas Silmačos plānots izrādes mēģinājums, kurā piedalīsies arī divi Gulbenes novada tautisko deju kolektīvi un kori. Biļešu tirdzniecība uz pasākumu varētu sākties jau decembrī, lai Ziemas saulgriežos pārsteigtu sev tuvos ar dāvanu Vasaras saulgriežu svinēšanai Druvienā. R.Blaumaņa lugas izrāde Druvienā ir daļa no pasākuma “Latvija līgo Druvienas “Silmačos””, kas 23.jūnijā plkst. 15.00 sāksies ar Vislatvijas amatnieku, meistaru, mājražotāju Līgo tirgu un latviskās Zāļu dienas radošajām darbnīcām. Pēc izrādes Līgo nakts un Jāņu rīta danči turpināsies kopā ar grupām “ElektroFolk”, “Auļi” un “Dārdi”. 23.jūnijā Točupītes gravā atkal skanēs “Silmaču” saimes balsis Jāņu gaidās, “Silmaču” sētā atkal ieradīsies Dūdars, viņam pa pēdām žīdu ģimenīte – pauninieks Ābrams ar dēlu Joski un šneideriene Zāra, bet priekšā jau gaidīs Bebene, Tomuļmāte un Pindacīša, un skroderdienas ies vaļā – uzbruks bites, sprāgs krāsns, pazudīs zaļā krūze un lūzīs sirdis. Izrādes režisore – Indra Roga, scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, aktieri – Dita Lūriņa, Jānis Āmanis, Uldis Siliņš, Ivars Puga, Ivars Kļavinskis, Ģirts Liuziniks u.c.
Informāciju sagatavoja: Gunta Krevica Svinot Raiņa 150. jubileju, 29. decembrī plkst. 18.00 koncertzālē “Cēsis” izskanēs jauns muzikāli poētisks koncertuzvedums “Dagdas skiču burtnīcas”, ko veido domubiedri dziedātāja Ieva Parša, režisors Uģis Brikmanis un muzikologs Orests Silabriedis. Koncertuzvedumā izskanēs Raiņa dzejas lasījumi līdzās astoņu Latvijas komponistu jaundarbiem. Tos radījuši dažādu paaudžu un stipri atšķirīgu radošo rokrakstu īpašnieki - Maija Einfelde (1939), Pēteris Plakidis (1947), Mārīte Dombrovska (1977), Gundega Šmite (1977), Andris Dzenītis (1978), Oskars Herliņš (1980), Santa Bušs (1981), Jēkabs Jančevskis (1992). Koncertuzvedumā piedalās dziedātāji Ieva Parša un Krišjānis Norvelis. Pie klavierēm būs viens no izcilākajiem koncertmeistariem Latvijā – JVLMA kamermūzikas profesors Aldis Liepiņš. Ar altu uzvedumā piedalīsies Sinfonietta Rīga un kvarteta “Quadra” mūziķis Pēteris Trasuns. Ar trompeti uzvedumu papildinās LNSO un Sinfonietta Rīga mūziķis – patlaban Latvijas labākais klasiskās mūzikas trompetists Jānis Porietis. “Dagdas skiču burtnīcas” ir viens no trauslākajiem un noslēpumainākajiem Raiņa dzejas krājumiem. Kāds rakstnieks, vārdā Dagda, domā, vēro, aizceļo, atgriežas, mīl un pieraksta to visu. Rainis saka – tas ir romāns dzejoļos. Un mēs nojaušam, kas ir šis Dagda – tik atklāts, tik nesaprotams, tik aizkustinoši neveikls, tik lidojoši radošs. Uzveduma “Dagdas piecas skiču burtnīcas” būtiska sastāvdaļa ir videoscenogrāfija – būs redzami kadri, kas tapuši Jašas ūdeņos Raiņa agras jaunības gadu teiksmainajā vietā Jasmuižā; būs Daugavas teju vai zemūdens pārpeldēšana Dunavas pārceltuvē netālu no Raiņa bērnības vietas Tadenavas; būs skati, kas tverti no vilciena loga, šķērsojot Sēliju un Latgali. Biļešu cena ir EUR 7 un tās nopērkamas koncertzālē “Cēsis” kasē, kā arī “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151 2015. gadu biedrība Oleru muiža noslēdz ar Adventes laika ieskaņas koncertu "Trio Decorum" 28. novembrī plkst. 18:00.
Agate Ozoliņa - čells Madara Jauģiete - vijole Ilze Jaunzeme - klavieres plānotā programma: Ludvigs van Bēthovens Trio op.70 nr.1, Pēteris Plakidis "Romantiskā mūzika", Francis Šūberts "Noktirne" un "Ave Maria", Astors Pjacolla "Ziema"
Ieeja par ziedojumiem. Pasākumu atbalsta biedrība „Oleru muiža” un Rūjienas novada pašvaldība.
Trio Decorum izveidots 2014.gada decembrī, kā atbilde trīs mūziķu iekšējai vēlmei izpaust kamermūzikā to skaistumu, ko var rast tikai skaņu pasaulē. Tas ir stāsts par aizrautību un mīlestību uz mūziku, kurā Trio Decorum pārsteidz un iesaista arī klausītāju.
Informāciju sagatavoja: Ieva Zemīte mob.tālr: 29224494 Īstenojusies atkal viena ilgi lolota ideja par Veras Šteinertes – Bērziņas gleznas “Lauku ainava”” atdzimšanu. Gleznas atdzimšanas svētki notiks 5. decembrī plkst. 16:00 Jērcēnu tautas namā, Jērcēnmuižā. Glezna būs simboliska dāvana Jērcēnmuižai ceļā uz Latvijas simtgadi.
Ilgus gadus šis mākslas darbs bija Jērcēnu skolas īpašums. Iespējams, tas tika dāvināts 1934. gada 16. septembrī Jērcēnu pamatskolas iesvētīšanā un greznoja skolas aktu zāli 65 gadu garumā. Šo gleznu atceras ikviens Jērcēnu skolas absolvents un tā ir nozīmīga ļoti daudziem jērcēniešiem. 1994. gada augustā, kad Jērcēnu skola vēra durvis 60 gadu jubilejas salidojumam un kopā pulcēja absolventus un bijušos skolotājus, glezna atradās savā vietā skolas zālē. 1999. gadā, kad Jērcēnu pagasta vietējā vara bija spiesta pieņemt lēmumu skolu likvidēt mazā skolēnu skaita dēļ, skolas vēstures liecības nonāca Jērcēnu bibliotēkas – informācijas centra novadpētniecības fondā, tai skaitā arī šī glezna. 16 gadus tā nogulēja Jērcēnmuižā, gaidot savu atdzimšanas brīdi. Laika gaitā glezna bija atdalījusies no rāmja, nedaudz sabojāta un notraipīta ar kaļķi, krāsa izbalējusi. Lai gleznu varētu eksponēt, tai bija nepieciešama restaurācija. Piedaloties Latvijas valsts mežu finansētās Vidzemes kultūras programmas projektu konkursā, projektā “Māksla harmonizē vidi un personību” tika iegūti finanšu līdzekļi gleznas restaurācijai. Gleznas restaurāciju veica stājglezniecības restauratore – speciāliste Dace Pāže, SIA “Restaurators ACS”. Gleznā attēloti Kastrānes pagasta “Lauciņi” - tipiska Latvijas lauku ainava, kāda varētu būt atrodama ikvienā Latvijas vietā. Tā ir Latvijas vēsture, jo šodien šāda pagasta vairs nav. Kastrānes pagastu likvidēja 1949. gada 31. decembrī, ciemus iekļaujot Ogres rajonā. Mūsdienās Kastrānes pagasta teritorija iekļauta Ogres novada Suntažu un Ķeipenes pagastos.
Informāciju sagatavoja: Projekta vadītāja Ginta Gailīte
Lektors Rolands Laķis. Apmācību rīta daļu Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa augstskolas pasniedzējs un multimediju eksperts Rolands Laķis uzsāka ar iedvesmojošu stāstījumu par iespējām, kādas paver efektīva sociālo tīklu izmantošana. Gan ar piemēriem no dzīves, gan ar praktiskiem padomiem viņš iedvesmoja kultūras darbiniekus radošāk pieiet savai profesijai un aktīvāk dalīties ar informāciju. Tieši dalīšanās bija Rolanda prezentācijas atslēgas vārds, uzsverot vienu no galvenajiem sociālo tīklu komunikācijas principiem: “Jādalās, nevis jāreklamē.”
Pēc pusdienām kultūras darbinieki devās ekskursijā gan pa Līgatnes Kultūras namu, gan pa papīrfabrikas ciemata vēsturisko centru. Pirmā sniegotā diena šogad radīja īpašu noskaņu, klausoties Kultūras nama vadītājas Ineses Okonovas stāstījumā par Līgatnes vēsturi un attīstību.
Dekoratore Baiba Prindule. Pēc pastaigas kultūras darbiniekus ar praktiskiem padomiem telpu noformēšanā uzrunāja Baiba Prindule, žurnālu “Deko” un “Pie galda” žurnāliste un māksliniece, kāzu un korporatīvo pasākumu dekoratore. Baiba dalījās ar aktuālajām tendencēm formās un materiālos, deva padomus pasākumu kopējā dizaina izveidošanai, kā arī dalījās ar praktisku informāciju, kas īpaši aktuāla kultūras darbiniekiem – profesionāli knifi, kā panākt maksimālu efektu ar minimālām izmaksām, kas labi sasaucās ar Baibas minēto vadmotīvu: “Viens no atslēgas vārdiem dekorēšanā ir pārsteigt!” Iepriekšējās apmācības tika aizvadītas oktobra nogalē Sedā, par kurām plašāk var lasīt šeit. Papildu informācija: Ieva Vītola, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, E-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv; www.vidzeme.lv Ziemassvētki ir brīnumu, piedošanas, ticības un labdarības svētki. 20. decembrī plkst. 14:00 Strenču novada kultūras centrs sadarbībā ar novada Sociālo dienestu aicina uz labdarības koncertu “Atvērsim dvēseles baltākās durvis…”
No plkst. 11:00 aicinām amatniekus un mājražotājus piedāvāt savus ražojumus Ziemassvētku tirdziņa apmeklētājiem, jo ir taču dāvanu sarūpēšanas laiks! Tirdziņš notiks kultūras centra foajē pirms koncerta. Plkst. 13:40 koncerta dalībniekus un viesus uzrunās mācītājs Artis Eglītis. Koncerta īpašie viesi šoreiz būs Latvijā pazīstami mūziķi – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertmeistars un 1. vijole RAIMONDS OZOLS un trompetists, dziedātājs un komponists, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra dalībnieks Andris Ābelīte. Koncertā piedalīsies Strenču novada kultūras centra pašdarbības kolektīvi – jauktais koris “Rītu puse”, deju kopa “Tīne”, jauniešu deju kolektīvs, pūtēju orķestris, muzikālā apvienība “4sound”, “Jērcēnmuižas muzikanti”, jauktais vokālais ansamblis “Liesma”, Strenču mūzikas skolas audzēkņi. Ieeja uz koncertu – Ziemassvētku dāvana Strenču novada trūcīgajām ģimenēm ar bērniem (saimniecībā noderīgas preces – trauki, mazgāšanas līdzekļi, apģērbi; pārtikas produkti – saldumi, konservi, milti, rīsi, putraimi u.c.; rotaļlietas, grāmatas, svētku rotājumi.) Šāda veida koncerts Strenču novadā notiks jau otro reizi. Aizvadītā gada nogalē ar koncerta apmeklētāju saziedotajām mantām tika iepriecinātas vairākas ģimenes un vientuļie pensionāri.
Informāciju sagatavoja: Ginta Gailīte, sabiedrisko attiecību speciāliste T. 64715660, e-pasts:ginta.gailite PIE strencunovads PUNKTS lv 27.janvārī Daugavpils teātris dosies uz Valmieras Drāmas teātri ar vienu no saviem veiksmīgākajiem sasniegumiem – mūziklu krievu valodā „Dāmu paradīze” (rež. un libr. autors – O. Šapošņikovs). Tas ir mūzikls par mīlestību, modi un skaistu dzīvi. Skatītājs nokļūst fantastiskā teātra pasaulē, kas paver priekškaru kaislīgajai 19.gadsimta Parīzei. Noticēt šim ceļojumam palīdz gan oriģinālā scenogrāfija, gan ekskluzīvie kostīmi, kā arī valdzinošās balsis, kas skan Raimonda Paula mūzikas pavadījumā. Mūzikla sižeta pamatā ir Emīla Zolā romāns „Dāmu paradīze”, stāsts par provinces meitenes likteni, kura devusies meklēt laimi modes un mīlestības galvaspilsētā Parīzē. Tomēr aiz pilsētas ārējās romantikas un krāšņām vitrīnām slēpjas bargā konkurences, melu un liekulības pasaule. Lai gan stāsts ir sarakstīts ļoti sen, viss tajā minētais ir ļoti aktuāls arī šobrīd. Tieši tāpēc radošā komanda Daugavpils teātrī iestudēto „Dāmu paradīzi” ir izveidojusi eklektisku, nepiesaistītu konkrētam laikam – kā stāstu par cilvēka tieksmēm, vēlmēm, mīlestību un modi. Mūziklā „Dāmu paradīze” ir iesaistīti un darbojas virkne atzītu un populāru mākslinieku. Mūzikla muzikālo pavadījumu ir sarakstījis Raimonds Pauls, iestudējuma muzikālā vadītāja un viena no galveno lomu izpildītājām ir Latvijas Nacionālās Operas soliste Ilona Bagele, savukārt galveno vīriešu lomu izpilda Lietuvas rokgrupas „Soul Stealer” solists Jeronimas Miļius. Scenogrāfiju un tērpus iestudējumam veidojušas Inga Bermaka un Agnese Stabiņa (Spēlmaņu nakts 2014/2015 sezonas nominantes), bet horeogrāfijas autore ir Irina Saveļjeva, kuras dejas soļi aizveda Mariju Naumovu līdz uzvarai konkursā „Eirovīzija 2002”. Lomās: Denīze – Nadežda Jermaka; Oktāvs Murē – Jeronimas Miļus; Burdonkls – Mihails Samodahovs; Robino – Egils Viļumovs; Orelī – Karīna Sidina; Žans – Miroslavs Blakunovs; Polīna – Karina Lučiņina; Bodī – Jurijs Losevs; Elizabete – Alda Krastiņa; Marķīze de Bova – Ilona Bagele; Deforža – Irina Kesiševa-Grigorjeva; Dāmas – Maija Korkliša un Žanna Lubgāne; Vensārs – Vladimirs Dupaks; barons Hartmanis – Ivars Brakovskis. Biļetes – www.bilesuparadize.lv.
Informāciju sagatavoja: Janīna Ivanova Sabiedrisko attiecību vadītāja Daugavpils teātris Koncertzāle “Cēsis” 30. decembrī ikvienu aicina aizvadīt 2015. gadu skaistā Vecgada ballē. Viesus priecēs balles deju mūzika Jelgavas bigbenda un solista Daumanta Kalniņa izpildījumā. Vakara gaitā gaidāmi dažādi pārsteigumi un svētku loterija ar vērtīgām balvām. Koncertzāle “Cēsis” turpina tradīciju un jau otro gadu rīko īpašu Vecgada balli. Tā ir iespēja kopā ar draugiem, kolēģiem vai paziņām lieliski pavadīt vakaru dejojot, klausoties mūziku un baudot Jaunā gada gaidīšanas prieku. ,,Koncertzāles visā pasaulē aizejošo gadu pavada ar krāšņiem koncertiem un svētku ballēm. Cēsu koncertzāles elegantais, vienlaicīgi vēsturiskais un mūsdienīgais nams un skaistā Lielā zāle ir lieliski piemērota, lai gadumiju varētu pavadīt tikpat grandiozi kā citviet Eiropā. Pēc mūsu viesu atzinīgajām atsauksmēm par pagājušā gada svētku balli, esam nolēmuši tradīciju turpināt, ik gadu piedāvājot arvien ko jaunu un pārsteidzošu,“ par Vecgada balles ieceri stāsta programmu direktore Inese Zagorska. Šogad par mūziku Cēsu koncertzāles ballē rūpēsies Raita Ašmaņa vadītais džeza orķestris Jelgavas bigbends, kurš ir visilgāk nepārtraukti koncertējošais bigbends Latvijā. Bigbends piedalījies dažādos džeza mūzikas festivālos, koncertos, svinīgos pasākumos gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tā repertuārs tālu pārsniedz klasiskā džeza robežas, variējot to no džeza līdz popmūzikai. Jelgavas bigbends ir viens no retajiem orķestriem Latvijā, kuram ir ilggadēja pieredze, muzicējot svētku ballēs. Arī Vecgada ballei Cēsu koncertzālē orķestris sagatavojis izmeklētu programmu, kurā skanēs gan Johana Štrausa valši, gan Frenka Sinatras pazīstamās džeza melodijas. Ar Jelgavas bigbendu kopā uzstāsies talantīgais un šarmantais dziedātājs Daumants Kalniņš. Viņš bijis solists vairākos muzikālo teātru uzvedumos kā “Vestsaidas stāsts” un “Nožēlojamie”. Pēdējos gadus solists pievērsies džeza mūzikai un bijis vairāku starptautisku džeza mūzikas konkursu laureāts. Vakara gaitā balles viesiem būs iespēja nofotografēties un par piemiņu saņemt balles foto, kā arī piedalīties loterijā, kurai balvas nodrošina koncertzāle un tādi partneri, kā Laima, restorāns MoMo, Cēsu Vīna bārs, Žagarkalns un citi. Pasākuma laikā Lielā zāle būs atvēlēta dejām, bet citviet koncertzālē darbosies vairāki bāri un atpūtas zonas. Vakara gaitā koncertzāles pirmajā stāvā darbosies arī restorāns MoMo, bet sestajā stāvā ar skatu uz naksnīgo pilsētu - Cēsu vīna bārs. Biļetes nopērkamas “Biļešu paradīze” tirdzniecības tīklā un koncertzāles “Cēsis” kasē. Iespējams rezervēt arī vietu pie galdiņa.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Cēsīs, Ruckas mākslas rezidenču centrā, tapusi analogās fotogrāfijas laboratorija, kurā novembra nogalē, pateicoties Vidzemes Plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, notiks pirmā analogās melnbaltās fotogrāfijas meistarklase "No slēdža klikšķa līdz fotogrāfijai pašu rokām", kurai pieteikties var ikviens interesents.
Izstāde par Latvijas armijas pulkvedi Raimondu Bebri un viņa dzimtu Cēsīs turpina muzeja aizsākto tradīciju – Latvijas Valsts jubilejas svētku laikā stāstīt un iepazīstināt ar cēsnieku dzimtām un viņu likteņiem.
Vidzemes reģiona kultūras darbinieki aizvadījuši iedvesmojošu apmācību dienu Vidzemes plānošanas reģiona organizētā un LR Kultūras ministrijas finansētā seminārā. Šonedēļ tika aizvadītas jau otrās šāda veida apmācības, šoreiz Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrā, kur vairāk nekā 60 kultūras darbiniekiem lektors Rolands Laķis stāstīja par kultūras pakalpojumu mārketingu, bet dekoratore Baiba Prindule deva ieteikumus telpu, skatuves, galdu un vides noformējumam.
