Arhīva kalendārs
No 2014. gada 19. līdz 21. septembrim Rēzeknē notiks nometne Jauniešu Etno dienas 2014, kur savas zināšanas folklorā un etno mūzikā papildinās jaunieši no visas Latvijas. Trīs dienas jaunieši varēs apgūt gan kolektīvās muzicēšanas prasmes, gan dažādu tieši Latgalei raksturīgu mūzikas instrumentu spēli, kā arī dejas improvizāciju. Starp pasniedzējiem būs Laima Jansone, Tālis Gžibovskis, Ilmārs Dreļs un citi izcili pedagogi, tostarp no Lietuvas. Nometnes dalībniekiem būs iespēja apmeklēt arī starptautisko zinātniski praktisko konferenci „Māksla un mūzika kultūras diskursā”. „Jauniešu Etno dienās 2014” piedalīsies Rēzeknes „Vīteri”, Briežuciema „Soldanī”, Iecavas „Tarkšķi”, Jēkabpils „Riestava”, Lēdurgas „Putni”, Preiļu „Rūtoj”, Rīgas „Ceidari”, „Kokle”, „Skandinieki”, „Vārpas”, u.c. Skatītāji aicināti uz „Jauniešu Etno dienu 2014” noslēguma koncertu 21. septembrī plkst. 14.00 Rēzeknes augstskolas zālē, kur būs iespēja redzēt visu nometnes dalībnieku un pasniedzēju uzstāšanos! Ieeja bez maksas. „Jauniešu Etno dienas 2014” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Rēzeknes augstskolu, meistarklases tiek rīkotas sadarbībā ar Tautas muzikantu biedrību. Atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) projekta „„Mediju radošā studija” darbības atbalsta programmas līdzdalībai kultūrpolitikas jomā” ietvaros.
Informāciju sagatavoja: Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv
Madonas muzeja rašanos pirms 70 gadiem sekmēja divu cilvēku – jaunās vēsturnieces Elzas Rudenājas un Madonas apriņķa partijas komitejas pirmās sekretāres Ievas Pliesmanes satikšanās. Kopīgu interešu un draudzības rezultātā 1944.gada 20.septembrī tika dibināts Madonas muzejs, kas sākotnēji atradās divstāvu namā Blaumaņa ielā 25, kur pirms tam mitinājās armijas daļa. Vairākus gadus vēlāk muzejs tika pārcelts uz ēku Valdemāra bulvārī 18, kur atradās līdz pat 2003.gadam. 70 gados no dažiem krājuma priekšmetiem, nelielām izstāžu telpām un trim darbiniekiem muzejs ir izveidojies par vienu no lielākajiem un spēcīgākajiem Vidzemē ar 130 tūkstošiem vienību lielu krājumu. Muzeja krājums ir mērķtiecīgi vākts, apkopots un sistematizēts, pārdzīvojot dažādus laikus. Mēs varam lepoties ar pirms 30 gadiem atklātajām izstāžu zālēm, kas ir vienas no labākajām Latvijā. Iestādi, ko šodien redz apmeklētāji, vēstures pētnieki vai vienkārši garāmgājēji, veidojis ikviens darbinieks, kas tajā kādu laiku strādājis. Direktors, krājuma glabātājs, izstāžu organizators, pētnieks, arī apkopēja un sētnieks – katrs ieguldījis darbu, lai muzeju padarītu atpazīstamu, pieejamu un vērtīgu sava novada kultūras mantojuma glabātāju. Šodien darbinieki kopīgi izveidojuši izstādi „Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam – 70”, lai atspoguļotu nozīmīgākos notikumus katrā desmitgadē, lai parādītu apmeklētājam no malas, kāds ir darbs muzejā, kā veidojas izstādes, kā priekšmets kļūst par vērtīgu krājuma sastāvdaļu.
Muzeja 70 gadu jubileju atzīmēsim ar konferenci „Kultūras mantojuma saglabāšana – pieredze, risinājumi, secinājumi”, kas notiks dienu pirms patiesā dibināšanas datuma – 19.septembrī pulksten 10.15. Lasījumi sniegs ieskatu Madonas muzeja 70 gados paveiktajā. Dalībniekiem būs iespēja noklausīties vairākus ziņojumus, arī par R.Blaumaņa „Brakiem”, ieskatīties mūsu kaimiņvalsts Lietuvas Anikšču muzeju darbībā, noskaidrot par Liezēres rūnakmeni un Latvijas karoga vēstures avotiem Cēsu muzejā, uzzināt kas ir „kultūras okupācija” u.c. Uz konferenci aicinām ikvienu muzeja apmeklētāju, vēstures pētnieku vai vienkārši interesentu, kas vēlas iepazīt muzeju no cita skatupunkta. Sīkāka konferences norises gaita apskatāma muzeja mājas lapā (www.madonasmuzejs.lv), kā arī sekojot līdzi informācijai sociālajos tīklos. Šajā dienā muzejs prezentēs īpašo jubilejas izdevumu, kas tapis, pateicoties Vidzemes plānošanas reģionam un Valsts Kultūrkapitāla fondam. Esiet laipni aicināti piedalīties konferencē un apmeklēt izstādi Madonas muzeja izstāžu zālēs, Skolas ielā 10a, Madona.
Informāciju sagatavoja Zane Grīnvalde Izglītojošā darba nodaļas vadītāja Valmieras muzejs aicina ikvienu Valmieras vēstures interesentu uz konferenci „Arheoloģiskie izrakumi Valmierā un apkārtnē: metodes, analīze, secinājumi”, kas notiks no 25. līdz 26.septembrim Valmieras muzejā. Konferences mērķis ir iepazīstināt ar līdz šim paveikto Valmieras arheoloģiskajā izpētē. Referātos būs iekļauti ne tikai jautājumi, kas saistīti ar atradumiem Valmierā un Zvejnieku kapulaukā pie Burtnieku ezera, bet arī izmantotās metodes un to daudzveidība arheoloģijā (dendrohronoloģija, sēņu un sporu pētījumi, izrakumi mitrzemē). Konferencē referēs cienījamas arheoloģes, kuras veikušas izrakumus Valmierā un apkārtnē, Tatjana Berga, Viktorija Bebre, Ilga Zagorska, kā arī arheologs Oskars Ušpelis, kurš 2013.gada vasarā uzraudzīja Lāčplēša ielas rekonstrukciju. Savukārt referenti Māris Zunde, Valdis Bērziņš un latviešu ģeologi Ieva Grudzinska un Normunds Stivriņš no Tallinas Tehnoloģiju universitātes Ģeoloģijas institūta demonstrēs plašākai auditorijai mazāk zināmas arheoloģijas metodes. Dalību konferencē lūgums apstiprināt līdz 22.septembrim, zvanot pa tālruni 64210874, 26393332 vai rakstot e-pastu alberts.rokpelnis PIE valmiera PUNKTS lv.
Informāciju sagatavoja: Alberts Rokpelnis Valmieras muzeja pētnieks Pildot pavasarī doto solījumu atjaunot nu jau par tradīciju kļuvušos „Ceļotāju stāstu vakarus”, kuros sapņi mijas ar īstenību, 2.oktobrī plkst.18.30 Valmieras Tūrisma informācijas centrs (TIC) atsāk otro „Ceļotāju stāstu vakaru” sezonu. Pirmais vakara viesis šajā sezonā būs neremdināmais izaicinājumu meklētājs Andris Jākobsons, kurš savā stāstu vācelītē glabā tik daudz piedzīvojumu, ka varētu pietikt veselam ducim stāstnieku. A. Jākobsons organizējis divas Grenlandes kontinentālā ledāja traversa ekspedīcijas, devies slēpju pārgājienā vienatnē tālākajā uz ziemeļiem apdzīvotajā salu arhipelāgā, kā arī solo ekspedīcijā pievarējis Dienvidu puslodes augstāko punktu – Akonkagvu. Tā varētu turpināt vēl un vēl... Paskaidrojot, kas ir šo piedzīvojumu virzītājspēks, kas liek meklēt, sapņot un iecerēto īstenot, Andris stāsta: „Jebkurš piedzīvojums man ir kā iekšēja nepieciešamība, dvēseles stāvoklis un sava veida reliģija. Šķiet, ka pasaules atklājējs manī sēž jau no bērnības. Pirmās atmiņas saistās ar aptuveni astoņu gadu vecumu, kad, veroties pasaules kartē un gandrīz neko nezinot par „lielajām ekspedīcijām”, sapņoju par ceļojumiem nezināmajā pasaulē.” Jāteic, ka tie klausītāji, kuri nepacietībā gaida 2.oktobri, aicināti ielūkoties šī gada vasarā izdotajā Andra Jākobsona dienasgrāmatas miniatūrās „Vārdi ceļmalas putekļos”. Lai gan dalība „Ceļotāju stāstu vakaros” ir bez maksas, vietu skaits ir ierobežots, tāpēc interesenti aicināti pieteikties iepriekš, rakstot e-pastu tic PIE valmiera PUNKTS lv, ierodoties personīgi Valmieras TIC vai zvanot pa tālruni 64207177. Pagājušajā sezonā ar Portugāles bagāto kultūrvēsturisko mantojumu un gūtajām sajūtām klātesošos iepazīstināja bijusī Vidzemes Augstskolas rektore, asociētā profesore Dr. hist. Vija Daukšte. Elpu aizraujošus un smieklu pavadītus stāstus klāstīja pasaules apceļotāji un stāstu sērijas „100 latviešu stāsti” autori Ģirts Smelters un Kristaps Jēkabsons. Tūra Heijerdāla (Thor Heyerdahl) vārdu – „Robežas? Es nekad neesmu tās redzējis. Esmu tikai dzirdējis, ka tās eksistē dažu cilvēku prātos” – aktīvs sekotājs Kārlis Bardelis pastāstīja par piedzīvojumiem uz polārā loka. Savukārt, pirmās sezonas noslēgumā Aiva Lāce klātesošos ieintriģēja ar gada garumā uzkrātiem piedzīvojumiem Kamčatkā. Nākamais Ceļotāju stāstu vakars paredzēts 30.oktobrī. Informāciju sagatavoja: 19. un 20. septembrī Vijciemā notiks tradicionālie Vijciema muižas svētki. Pirmā dienā būs svētki garam - dzejas lasījumi. Plkst. 16.00 - Vijciema tautas namā viesosies Valkas novada literātes Aija Ābena un Tamāra Elziņa. Otrajā dienā no plkst.11.00 notiks fiziskie pārbaudījumi - cīņa par tituliem "Muižas kučieris" un "Muižas stiprinieks". Būs auto un velo veiklības braucieni, kā arī armrestlinga sacensības. Pasākumi plānoti gan bijušajās muižas ēkās, gan to pagalmos.
Vijciema muižas ēkas joprojām kalpo mūsu ikdienas vajadzībām.
Informāciju sagatavoja Vita Bērziņa, Vijciema tautas nama vadītāja 29386820
Piektdien, 12.septembrī, Cēsīs vienlaikus tika atklāti divi pasākumi – Eiropas Kultūras mantojuma dienas Latvijā kā arī projekts par Cēsu viduslaiku pils saglabāšanu sadarbībā ar Estfollas pašvaldību Norvēģijā. Kā norādīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Cēsis lepojas ar savu vēsturi. Tās vecpilsēta ir vienots kultūras piemineklis, kas pakāpeniski un uzmanīgi tiek atjaunots, lai sabalansētu cilvēku un kultūras mantojuma vajadzības un to mijiedarbība būtu patīkama un harmoniska. “Mūsu kultūra, mūsu tradīcijas un mūsu senatne ir tas, ar ko pozicionējam Cēsis ārpasaulei. Mēs konsekventi rūpējamies par savu kultūras mantojumu. Kur vien iespējams, neceļam neko jaunu, bet atjaunojam vecās vērtības, piešķirot tām jaunu vērtību un funkcionalitāti,” akcentēja Rozenbergs. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis norādīja, ka “Cēsis ir pašvaldība, kas ļoti rūpējas par savu kultūrvēsturisko mantojumu”, piebilstot, ka tas tiek darīts ar labu izpratni par saglabājamajām vērtībām. Pēc Dambja teiktā, tas arī kalpojis kā viens no iemesliem, lai Eiropas Kultūras mantojuma dienas Latvijā tiktu atklātas tieši Cēsīs. Šogad šīs dienas notiekot jau 19.reizi, šoreiz īpaši izceļot Rīgas ielas, kādas Latvijā kopumā ir 65, iesaistot arī Igaunijā esošas piecas Rīgas ielas. Kā pastāstīja Cēsu Kultūras un tūrisma centra direktora vietniece Ilona Asare, Cēsīs ieplānota īpaša programma Rīgas ielas vēsturiskās nozīmes aktualizēšanai. Sestdien, 13.septembrī, Rīgas ielā Cēsīs notiks kultūras mantojuma dienas ar plašu vēsturiski izglītojošu programmu, kas būs interesanta gan pieaugušajiem, gan bērniem. Svētku viesi varēs iepazīt Cēsu vecpilsētas māju stāstus, programmā būs bezmaksas ekskursijas un darbnīcas, kino un spēles, kā arī piedāvājumā īpaša Cēsu ēdienkarte vecpilsētas kafejnīcās. Asare uzsvēra, ka svētkus veidos gan Rīgas ielas māju iedzīvotāji, gan veikalu īpašnieki, lai atraktīvā veidā stāstītu par ielas un visu Cēsu vēsturi. Ieskatu tajā varēja gūt jau piektdien, 12.septembrī, visā Rīgas ielas garumā, kur garāmgājējus uzrunāja grāfs fon Zīverss ar kundzi, kuri iepazīstināja ar Cēsu vēsturi dažādos tās posmos, izejot Rīgas ielu visā vecpilsētas garumā. Vienlaikus interesenti tika iepazīstināti ar projektu, ko Cēsu novada pašvaldība sākusi Cēsu viduslaiku pils saglabāšanai sadarbībā ar Estfollas pašvaldību Norvēģijā. Projekta gaitā tiks veikta pils Rietumu toņa ārsienas un iekštelpu restaurācija, jumta seguma nomaiņa, kā arī uzlabota torņa pieejamība apmeklētājiem. Sadarbībā ar Norvēģijas speciālistiem Cēsu pilī norisinās ne vien pils praktiskās saglabāšanas darbi, bet arī restauratoru apmācība mūra drupu konservācijā un starptautiska konference par inovatīviem kultūras pasākumiem kultūrvēsturiskos pieminekļos. Projekta „Cēsu viduslaiku pils saglabāšana reģiona sociālekonomiskai attīstībai” plānotais budžets ir 276 695 eiro. 90,21% no projekta izmaksām tiek segti no Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta programmas „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” neliela apjoma grantu shēmas „Kultūras mantojuma saglabāšana” finanšu līdzekļiem. Projekts ilgs līdz 2015.gada decembrim.
Informāciju sagatavoja: Valkas pilsētas kultūras namā sestdien, 11.oktobrī plkst.16.00 notiks senioru amatiermākslas kolektīvu koncerts „ ..un atkal es izeju ringā !’’. Valkas pilsētā aktīvi darbojas senioru klubs „Zelta rudens”. Tajā ir vairāki amatiermākslas kolektīvi, viens no tiem – deju kopa. Tā 11.oktobrī nolēmusi ielūgt ciemos vairākus deju kolektīvus no Valkas un Smiltenes novadiem.Plkst.16.00 kultūras namā visi gaidīti uz koncertu „.. un atkal es izeju ringā!”. Tajā uzstāsies ne vien dejotāji, bet arī koris „Dziesmu rota” un senioru dramatiskais kolektīvs. Gatavojoties šim pasākumam, ļoti gaidīsim interesantus foto, kuros redzami seniori! Foto līdz 10.oktobrim aicinām sūtīt uz e-pastu liga.pandalone PIE valka PUNKTS lv vai atnest uz kultūras namu! Ieeja- 1 eiro Informāciju sagatavoja Līga Pandalone, Valkas pilsētas kultūras nama metodiķe, 29440558
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
