Valmierā jau no 25. jūlijadarbojas mobilā Saules stacija. Līdz 8.augustam tā atradīsies pie Valmieras Kultūras centra Rīgas ielā 10, un būs pieejama ikvienam valmierietim vai pilsētas viesim, kuri, piemēram, apmeklēs Valmieras vasaras teātra festivālu no 4. – 7. augustam.

Lai veicinātu sabiedrības interesi un izpratni par ilgtspējīgiem risinājumiem, proti, saules enerģijas izmantošanu elektrības ražošanai ar saules paneļiem, Swedbank ir izveidojusi Saules staciju. Tā ir neliela konstrukcija, kas sastāv no balsta stabiem ar informatīvu saturu, ierīču uzlādes iespējām (rozetes, uzlādes vadi telefoniem) un jumta daļā saules paneļiem, ar kuru saražoto enerģiju ir iespēja uzlādēt ierīces.

Aicinām izmantot Saules stacijas iespējas ierīču uzlādei! Uzlādējiet datoru vai telefonu Saules stacijā, novērtējiet saules enerģijas priekšrocības, samaziniet elektrības patēriņu un uzziniet interesantus faktus par saules enerģijas pieejamību Latvijā!

Informāciju sagatavoja:
Ginta Gailīte
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste

Alūksnes novada Annas pagastā ir sākti braucamā ceļa izbūves darbi, kas ir viena no 20 aktivitātēm apjomīgajā, Alūksnes novada pašvaldības realizētajā projektā “Uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstība Alūksnes novadā”, ko atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Paredzēts pārbūvēt esošās teritorijas piebraucamo ceļu no valsts nozīmes ceļa Vētraine-Maliena-Kalncempji-Sprīvuļi un materiālu novietnes laukumu, kā arī izbūvēt pievadceļu uz pašvaldības īpašumu “Dambis 1”. Kopējais pārbūvējamā ceļa garums ir 365 metri un tam projektēts cietais (asfalta) segums. Pie ražošanas ēkas paredzēta stāvvieta sešām kravas automašīnām. Paredzēts izbūvēt arī nobrauktuves uz blakus esošajām teritorijām, gar uzņēmuma ēkām un ugunsdzēsības baseinu.

Būvprojekta autors un autoruzraugs ir SIA “Ceļu komforts”, darbus veic SIA “Limbažu ceļi”, būvuzraudzību nodrošina SIA “R4F”. Projektu vada Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Inese Zīmele-Jauniņa.

Minētais projekts atbalstīts specifiskā atbalsta mērķa 5.6.2 “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” 4. kārtā. Projekta mērķis ir izveidot komercdarbībai piemērotu infrastruktūru Alūksnes novadā, tas izstrādāts, balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām.

Informāciju sagatavoja:
Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības
Centrālās administrācijas
Sabiedrisko attiecību speciāliste

27. jūlijā, notika simboliskie spāru svētki ražošanas ēkai īpašumā “Zariņi” Jaunlaicenes pagastā, ko pašvaldība izbūvē Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā “Uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstība Alūksnes novadā”.

Pasākumā piedalījās būvniecības procesā iesaistītās puses - Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers, priekšsēdētāja vietnieki Līga Langrate, Druvis Tomsons, Jānis Sadovņikovs, pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis, projekta vadītāja Sanita Adlere, būvfirmas SIA “RRKP būve” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalniņš, SIA “Būvuzraugi LV” būvuzraugs Ivo Rozentāls. Pasākumu apmeklēja arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājam Krišjānis Feldmans.

Kopumā minētā projekta ietvaros novada teritorijā uzbūvēs trīs ražošanas ēkas - īpašumā Merķeļa iela 20 Alūksnē, kā arī īpašumos “Grantskalni” un “Zariņi” Jaunlaicenes pagastā.

Ražošanas ēku tehniskās dokumentācijas autors ir SIA “Angāri”, būvdarbus veic SIA “RRKP būve”, būvuzraudzību nodrošina SIA “Būvuzraugi LV”. Projektu vada Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas Plānošanas un attīstības nodaļas projektu vadītāja Sanita Adlere.

Projekts “Uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstība Alūksnes novadā” atbalstīts specifiskā atbalsta mērķa 5.6.2 “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” 4. kārtā. Šī projekta ietvaros tiek īstenotas 20 aktivitātes, tai skaitā biznesa stacijas būvniecība, uzņēmējdarbības attīstībai nozīmīgas ceļu infrastruktūras pārbūve septiņos novada pagastos, Tālavas un Gulbenes ielu posmu pārbūve, infrastruktūras uzlabošana Pilssalas ielas posmā.

Foto: Spāru svētku svinīgajā pasākumā piedalījās būvniecības procesā iesaistīto pušu – pašvaldības, būvfirmas, būvuzrauga pārstāvji.

Informāciju sagatavoja:
Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības
Centrālās administrācijas
Sabiedrisko attiecību speciāliste

Valmieras novada pašvaldība atkārtoti aicina līdz 5. augustam plkst. 16.00 iesniegt bērnu un jauniešu vasaras nometņu pieteikumus. Pieteikties nometņu īstenošanai var jebkura fiziska persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta kā individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs, vai juridiska persona, vai valsts vai pašvaldības iestāde. Saskaņā ar vadlīnijām nometnes ir jāīsteno līdz 2022. gada 31. augustam.

Nometnes mērķa grupa ir Ukrainas un Latvijas bērni un jaunieši no 1. līdz 12. klasei, kuri reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā, kā arī tie, kuri līdz šim mācījušies attālināti Ukrainas izglītības iestādēs, bet 2022./2023. mācību gadā uzsāks mācības Latvijas izglītības iestādēs.

Nometņu mērķis ir nodrošināt atbalstu Ukrainas bērnu un jauniešu valsts valodas apguvei un psihoemocionālajai labbūtībai, integrējoties ar Latvijas bērniem un jauniešiem, pilnveidojot komunikācijas un saskarsmes prasmes gan latviešu valodas apguves nodarbībās, gan daudzveidīgās radošajās norisēs un aktivitātēs.

Atbalsta apmērs par vienu nometnes dalībnieku dienā ir 20 EUR apmērā (dienas nometne) vai 40 EUR apmērā (diennakts nometne) par viena bērna dalību 6–10 dienu garā dienas nometnē. Viens nometņu organizētājs var īstenot vairākas nometnes. Bērnu dalība nometnē jānodrošina bez likumisko pārstāvju līdzfinansējuma.

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Valsts Izglītības satura centru, līguma Nr. 1–16.1/32. Pieejamais finansējums Valmieras novada pašvaldībai ir 30 413 EUR,  šajā termiņā pieejamais finansējums 22 493 EUR.

Plašāka informācija pieejama Valmieras novada pašvaldības mājaslapā.

Informāciju sagatavoja:
Elīna Upīte
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste

Šajā nedēļas nogalē, no 6. līdz 7.augustam, Vaidavā, Vaidavas ezera pludmalē notiks Baltijas lielākais SUP festivāls – SUPfest’22. Festivāls norisināsies jau septīto reizi, vienkopus pulcējot SUP dēļošanas entuziastus, aktīvās atpūtas baudītājus un visus tos, kuri vēlas aizvadīt nedēļas nogali prieka, jautrības un nelielā sacensību gaisotnē.

Popularizējot SUP dēļošanas aktivitātes un aktīvās atpūtas iespējas Latvijā, Vaidaveži, Supfit.lv, Latvijas Sērfošanas un SUP federācija jau tradicionāli Vaidavas ezera krastā organizē SUP festu. Festivāls ir kā ikgadēja satikšanās supošanas entuziastiem, kā arī iespēja ikvienam interesentam iepazīties, izmēģināt un iemācīties SUP dēļošanas pamatus.

Šā gada SUP festa ietvaros tradicionāli notiks SUP airēšanas sacensības tautas un sporta klasēs. Interesenti bez vecuma ierobežojuma būs aicināti piedalīties individuālajās un komandu disciplīnās, lai izbaudītu draudzīgu sacensību garu, gūtu enerģiju un pārbaudītu savas prasmes. Tostarp vērts atzīmēt, ka festivāla sacensību laikā tiks aizvadīts Latvijas SUP airēšanas čempionāts, kurā par labākā SUP airēšanas čempiona titulu cīnīsies ne tikai Latvijas, bet arī kaimiņvalstu meistarīgākie pārstāvji, solot spraigu un aizraujošu cīņu.

Vingrākie festivāla apmeklētāji varēs līdzdarboties SUP jogā kopā ar fiziskās sagatavotības treneri Lauru Melbārdi, savukārt piedzīvojumu kārie – baudīt dabas enerģijas un skaistuma piepildītus brīžus saullēkta un saulrieta braucienos. Tāpat ikviens SUPfest’22 dalībnieks varēs izmēģināt roku dažādās pludmales aktivitātēs, SUP rogainingā, sauļoties zem palmām, kopā ar lieliskajiem SUP instruktoriem apgūt SUP airēšanas pamatus, kā arī atrādīt labākās deju prasmes festivāla muzikālajā daļā. 

Festivāla pirmās dienas vakarā par baudījumu ausīm parūpēsies Laimis Rācenājs and His Orchestra, savukārt deju ritmos ieaicinās, par 2022.gada labāko jauno dīdžeju nominētā, DJ taa_tur. 

Kā ik gadu, SUP festa organizatori kopā ar festivāla draugiem ir parūpējušies, lai īpaši iepriecinātu tā dalībniekus, jo visi, kuri būs piedalījušies kādā no SUP airēšanas aktivitātēm, neatkarīgi no sasniegtā rezultāta, piedalīsies izlozē, kurā galvenā balva būs jauns Red Paddle Co SUP dēlis no Supfit.lv. Savukārt visiem tiem, kuri festivāla otrās dienas rītā dosies pretī saullēktam, būs iespēja laimēt moderno NUUK chair atpūtas krēslu. Tāpat par pārsteigumiem SUP aktivitāšu dalībniekiem, kā arī īpašiem piedāvājumiem SUPfest’22 apmeklētājiem parūpēsies festivāla draugi – Vaidava Ceramics un Valmiermuiža.

Iespēja pieteikties SUP sacensībām un plašāka informācija par festivālu atrodama interneta vietnē www.supfests.lv. 

SUP ir pilnveidoti sērfa dēļi, kuriem komplektācijā ir speciāls airis. SUP dēļi plaši izmantojami dažādu ūdens tilpju izzināšanai - upēm, ezeriem, jūrai. SUP airēšana nodarbina gandrīz visas ķermeņa muskuļu grupas, tā ļauj būt veselīgā kustībā un reizē baudīt dabas skaistumu. SUP dēļu popularitāte ik gadu turpina augt gan Latvijā, gan visā Eiropā. 

Festivālu organizē un atbalsta: Red Paddle Co Latvia, VaidavEŽI, Supfit.lv, Latvijas Sērfošanas un SUP federācija, Vaidava Ceramics, NUUK chair, Valmiermuiža, Grasbergu saimniecība Zilūži.

Sīkākai informācijai:

Rolands Melbārdis, SUP festa organizators, Aktīvā tūrisma centra Eži vadītājs, Mob.: 29237225, E-pasts: rolands.melbardis PIE gmail PUNKTS com ;

Vineta Anna Sarkane, VaidavEži komunikācijas pārstāve, Mob.: 28606233, E-pasts: vinetasarkane PIE gmail PUNKTS com .

Šajā nedēļas nogalē, no 4. līdz 6. augustam, norisināsies Rūjienas pilsētas svētki.

Ceturtdienas, 4. augusta, vakarā Rūjienas Tautskolas pagalmā svinības ievadīs erudīcijas vakars ”Prātvēders” un āra kino vakars ”Tur ziemeļos, kur Rūjiena”.

Piektdien, 5. augustā, jau no plkst. 11.00 estrādes teritorijā notiks jauniešu radošās darbnīcas un aktivitātes.

Plkst. 15.00 Rūjienas Izstāžu zālē tiks atklāta mākslinieces Dainas Dagnijas tekstila kolāžu izstāde “Valdniece”.

Svētku atklāšanas kulminācija būs plkst. 18.00, kad sāksies tradicionālais Svētku gājiens no Stadiona ielas uz estrādi. Plkst. 19.30 tur norisināsies svētku atklāšana.

Plkst. 20.00 turpat estrādē sāksies deju koncerts, kurā piedalīsies JDK ”Denči” un senioru deju kopa ”Dzīga”. Būs arī mūsdienu dejas bērniem Sindijas Sabīnes Pogas vadībā.

Plkst. 21.00 jautru noskaņu radīs Rūdolfa Kugrēna & Jāņa Kreičmaņa duo stand-up komēdija, bet no plkst. 22.00 varēs izlustēties ballē ar grupu “Lustīgais Blūmīzers”.

Notikumiem vispiesātinātākā svētku diena būs sestdiena, 6. augusts.

No plkst. 9.00 līdz 15.00 Laika skvēra parkā norisināsies amatnieku un mājražotāju tirgus.

Estrādes teritorijā no plkst 10.00 līdz 18.00 būs atrakcijas un aktivitātes bērniem un pieaugušajiem.

Plkst. 10.30 sāksies uzvedums bērniem ”Jautras šeptes zaļā pļavā”, savukārt plkst. 12.00 – Rūjienas amatierteātra ”Vitrāža” izrāde ”Zaļā zona” (dramaturģe Aiva Birbele).

Sestdienas muzikālo programmu ievadīs Jöran Steinhauer un Masaki Nakagawa koncerts plkst. 14.30 estrādē.

No plkst. 16.00 pie Rūjienas Mūzikas skolas norisināsies muzikālie pagalma svētki.

Plkst. 18.00 estrādē varēs vērot Robert Valdman burbuļu šovu.

Svētku muzikālā programma estrādē turpināsies plkst. 19.15 ar muzikālās apvienības ”Eridana” (Ieva Baumane un Roberts Pētersons) koncertu estrādē, kam sekos grupas ”Refleksija” un grupas ”Johny Salamander” uzstāšanās, bet plkst. 23.00 svētkus noslēgs balle ar grupu ”Mākoņstūmēji”.

Vienlaikus ar Rūjienas pilsētas svētkiem norisināsies Mājas kafejnīcu dienas Valmieras novadā. Sestdien un svētdien no plkst. 11.00 līdz 21.00 pie Rūjienas vidusskolas darbosies kafejnīca “Palienes dārzs”.

Svētku atskaņas turpināsies arī 7. augustā. No plkst. 12.00 līdz 17.00 norisināsies supošana Laņģezerā – gan iesācējiem, gan supotājiem ar pieredzi būs iespēja sportot bez maksas instruktora pavadībā.

Svētku programma: https://www.valmierasnovads.lv/events/rujienas-pilsetas-svetki-2022/.

Informāciju sagatavoja:

Dzintars Močs
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālists

.

Vidzemes tūres laikā, 6. augusta pēcpusdienā, plkst. 15.00–19.00, dīdžeju duets Z:LE X RICARDI B viesosies Valmiermuižas alus terasē ar izmeklētām tropiska folka noskaņām, iekļaujot arī pa kādai ziemeļnieciskai niansei.

DJ duets Z:LE X RICARDI B ir jaunatklājusies sadarbība starp nu jau vairāk nekā 10 gadus aktīviem Rīgas dīdžejiem Kristapu Zīli un Rihardu Bražinski. Projekta galvenais fokuss ir urbāna etnika un organisks skanējums. Atsaucoties uz seniem rituāliem, ciltsbiedriem un sapratni savā starpā, Kristaps Zīle saka: „Mūzika ir kopības sajūta, tā vienmēr ir bijis. Tūres mērķis ir akcentēt un primāri aprakstīt šo kopības elementu!”

Z:LE laika gaitā rūpīgi izkopis rokrakstu house/techno mūzikā, caurvijot to ar afro akcentiem. Daudzkārt saspēlējies ar dzīvajiem instrumentiem – perkusijām, flautu, trompeti, trombonu, mežragu u.c. Tostarp bijis pasākumu sērijas „Basa kāja” koncepta autors un līdzorganizators. Savos setos allaž tiecoties uz rosinošu atmosfēru un pirmā klausījuma pieredzi – ar mērķi nonākt rituālistiskā saiknē ar publiku.

RICARDI B jūtas brīvi visdažādākajos mūzikas žanros un laika periodos. Nekad nav kautrējies atklāti flirtēt ar popmūziku, vienlaikus lieliski orientējoties ekstrēmākās metāla mūzikas vai nepieradinātākā avangarda apcirkņos. Pēdējās piecgades skaniskā aizraušanās ir laikmetīgās elektronikas formu saplūsme ar latin/tribal elementiem.

Augusta pirmajā nedēļas nogalē tandēms dodas savas darbības pieteikuma Vidzemes tūrē. Svinot vasaru, uzstāšanos ciklam dots nosaukums 22:22 – simboliski apzīmējot vēlāko saulrieta pulksteņa laiku vasaras saulgriežos.

Ieeja BEZ MAKSAS. Pirms pasākuma ir iespēja rezervēt galdiņu, zvanot uz numuru +371 28664424 vai rakstot uz svinibas PIE valmiermuiza PUNKTS lv.

Rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmiermuižas alus darītava.

Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798.

2. augustā, sākas pieteikšanās Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kuru īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Strādājošie vecumā no 25 gadiem 8. pieteikšanās kārtā var izvēlēties kādu no vairāk nekā 40 izglītības programmām. Mācībām īpaši aicināti pieteikties sociālā riska grupu nodarbinātie ar zemu vai darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni, lai izmantotu iespēju iegūt profesiju vai uzlabotu savas digitālās prasmes. Pieteikties mācībām līdz 31. augustam var mājaslapā www.macibaspieaugusajiem.lv.

Dati par iepriekšējām pieteikšanās kārtām liecina, ka interese apgūt jaunas zināšanas un paaugstināt savu konkurētspēju darba tirgū palielinās arī to nodarbināto vidū, kuriem šobrīd ir darba tirgus prasībām nepietiekams izglītības līmenis. Kopš projekta uzsākšanas 2017. gadā mācībās iesaistījušies vairāk nekā 14 000 nodarbināto ar zemu izglītības līmeni, visvairāk – ap 4000 pieteikumu - iepriekšējā pieteikšanās kārtā šī gada sākumā. Pieaugošā iesaiste apliecina, ka nodarbināto, kuriem ir zems vai darba tirgum nepietiekams izglītības līmenis, vēlme mācīties arvien pieaug.

“Šis un turpmākie gadi Latvijas ekonomikā būs izaicinājumu pilni, tāpēc ir ļoti svarīgi panākt, lai mazāk aizsargātās sabiedrības grupas darba tirgū jūtas droši un neizkrīt no ekonomiskās aprites. Daļai tas varētu nozīmēt atrast jaunu profesiju līdzās esošajai vai, iespējams, papildināt prasmes tagadējā arodā, lai ilgtermiņā stiprinātu savu konkurētspēju. Tieši tāpēc vēlamies mudināt un iedrošināt mazāk aizsargātos darba tirgus dalībniekus izmantot šīs mācību iespējas ar Eiropas un valsts līdzfinansējumu,” uzsver Valsts izglītības attīstības aģentūras Pieaugušo izglītības departamenta direktore Elīna Purmale – Baumane.

Piedāvājumā 43 izglītības programmas

Turpinot atbalstīt tos nodarbinātos, kas gatavi paaugstināt savas konkurētspējas darba tirgū, šajā kārtā ir iespējams izvēlēties kādu no piedāvātajām 43 izglītības programmām, iegūstot jaunu profesiju, uzlabojot savas prasmes, tajā skaitā digitālās pamata prasmes.

Piedāvātajās 38 profesionālās tālākizglītības programmās varēs apgūt tādas profesijas kā aprūpētājs, betonētājs, elektronikas montētājs, gaļas produktu izgatavotājs, ķīmijas laborants, māsas palīgs, programmvadības metālapstrādes darbgaldu operators, sausās būves montētājs, būvizstrādājumu galdnieks, ceļu būvtehniķis, ģeotehnikas izpētes tehniķis, agrārā sektora komercdarbinieks, mazumtirdzniecības komercdarbinieks, ķīmisko procesu tehniķis, lopkopības tehniķis, meliorācijas sistēmu būvtehniķis, meža mašīnu operators, mērniecības tehniķis, programmvadības metālapstrādes darbgaldu iestatītājs un vides iekārtu tehniķis. Savukārt 4 profesionālās pilnveides izglītības programmās un 1 studiju kursā varēs apgūt digitālās pamata prasmes.

Kā iepriekšējās kārtās, arī šajā pieteikties izglītības programmām varēs strādājoši un pašnodarbināti iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem ar pabeigtu vai nepabeigtu izglītību, jaunie vecāki, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un ir saglabājuši darba attiecības, kā arī strādājošie pensionāri. Īpaši aicināti pieteikties sociālā riska grupu nodarbinātie ar zemu vai darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni.

Katrs strādājošais projekta laikā var mācīties divas reizes neatkarīgi no pieteikšanās kārtu skaita, taču jāņem vērā, ka vienlaicīgi iespējams mācīties tikai vienā izglītības programmā. Atšķirībā no iepriekšējām kārtām, 8.pieteikšanās kārtā katrs mācību dalībnieks var pieteikties tikai vienai izglītības programmai. Jāuzsver, ka iespēja apgūt profesionālās tālākizglītības programmas, kuru noslēgumā var saņemt kvalifikācijas apliecību un iegūt profesiju, projektā tiks piedāvāta pēdējo reizi.

Mācību līdzmaksājums 5 - 10%

Lai motivētu Latvijas strādājošos iedzīvotājus pieteikties izglītības programmām, lielāko daļu mācību izmaksu arī šajā kārtā sedz ES fondi un valsts. Piesakoties kādā no profesionālās tālākizglītības programmām, strādājošā līdzmaksājums ir 5%, savukārt, izvēloties mācīties profesionālās pilnveides izglītības programmā vai studiju kursā, strādājošā līdzmaksājums ir 10%. Nodarbinātām personām no trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām mācības ir bez maksas.

Šajā pieteikšanās kārtā mācības galvenokārt tiks īstenotas klātienē. Mācību dalībniekiem būs iespēja saņemt ceļa izdevumu kompensāciju uz prakses vietu un atpakaļ, savukārt nodarbinātie no mājsaimniecībām, kurām piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, varēs saņemt atbalstu transporta izdevumu segšanai, lai nokļūtu uz mācību norises vai prakses vietu.

Pieteikšanās 8. kārtā ilgs līdz 31. augustam. Mācību grupu komplektēšana un mācību uzsākšana plānota no šī gada septembra. Plašāka informācija par uzņemšanas nosacījumiem, mācību un atbalsta iespējām, kā arī viss izglītības programmu saraksts ir pieejams mājaslapā www.macibaspieaugusajiem.lv.

Par projektu:

ESF fondu projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” jeb Mācību pieaugušajiem mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu. To finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts, ieguldot vairāk nekā 45 miljonus eiro. Projekta īstenotājs ir Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, izglītības iestādēm un Nodarbinātības valsts aģentūru.

Ar mērķi stiprināt un attīstīt sociālo uzņēmējdarbību Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija kopā ar Luminor banku turpina ikgadējo tradīciju un izsludina pieteikšanos sociālās uzņēmējdarbības piču jeb prezentāciju konkursam "Tam labam būs augt 2022". Balvā būs iespēja saņemt 2000 eiro finansējumu sociālās biznesa idejas vai projekta realizēšanai. Dalība konkursā ir bezmaksas, un pieteikties iespējams līdz 19. augustam.

Konkursā aicināti piedalīties esošie un topošie sociālie uzņēmēji no visas Latvijas. Tie var būt uzņēmumi ar vai bez sociālā uzņēmuma statusa, biedrības un nodibinājumi, kam nepieciešamas finansējums kādas jaunas idejas vai jau esoša projekta realizēšanai. Tāpat var pietiekties individuālas personas, kuras vēl tikai lolo savu sociālās uzņēmējdarbības ideju un meklē tai starta finansējumu. Pieteikt var ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai.

"Šobrīd visā Latvijā aktīvi darbojas 211 sociālie uzņēmumi, un to skaits ik mēnesi palielinās. Laikā, kad sociālās problēmas kļūst arvien daudzveidīgākas un komplicētākas, sabiedrībai ir nozīmīgs ikviens cilvēks un uzņēmums, kas ir gatavs tās risināt. Konkurss “Tam labam būs augt” ir atbalsts šiem darītājiem - sociālajiem uzņēmējiem -, lai iegūtu naudas līdzekļus biznesa izaugsmei un pastāstītu par savu darbu plašākai sabiedrībai," konkursa ideju skaidro Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Regita Zeiļa.

 "Esam ļoti gandarīti turpināt uzsākto sadarbību ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju un atbalstīt sociālos uzņēmumus viņu ideju un projektu izlološanā un īstenošanā. Luminor ir svarīgi palīdzēt sociālajiem uzņēmumiem, kuri identificē un risina sabiedrībai būtiskus jautājumus. Šāds konkurss ir labs atspēriena punkts šiem uzņēmējiem spert vienu lielu soli uz priekšu un saņemt papildu atslodzi savas idejas realizēšanā," saka Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā.

Konkurss norisināsies trīs kārtās. Lai pieteiktu dalību, ir jāaizpilda elektroniska pieteikuma anketa. Konkursa otrajai kārtai tiks virzītas 25 spēcīgākās sociālās uzņēmējdarbības idejas vai projekti, un dalībnieki piedalīsies mācībās, kur trenēsies īsi, saprotami formulēt savu ideju un prezentēt to ekspertiem. Konkursa fināls notiks 9. septembrī Rīgā, kur desmit finālisti kāps uz skatuves un piecās minūtēs prezentēs savu sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu konkursa žūrijai un tiešraides skatītājiem visā Latvijā. Konkursa tiešraide būs skatāma portālā "Delfi.lv". Arī skatītājiem būs iespēja balsot par savu favorītu.

Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju autori saņems naudas balvu 2000 eiro apmērā. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

Prezentāciju konkurss "Tam labam būs augt" notiek jau trešo gadu. Pērn tajā pieteicās vairāk nekā 60 dalībnieku, un finālā uzvaru guva sociālais uzņēmums "Intelekta attīstības centrs", kura darbības pamatā ir uzmanības un koncentrēšanās spēju trenēšana un dažādu kognitīvo prasmju attīstīšana, padarot šo pakalpojumu pieejamu arī dažādām sociālā riska grupām. Par otru uzvarētāju kļuva sociālais uzņēmums “Barboleta” no Jelgavas, kas izstrādāja metodisko materiālu – spēli "Kas ar mani notiek?", lai palīdzētu bērniem un jauniešiem izprast stresa rašanās iemeslus un iemācīties jaunus uzvedības veidus, kā tikt ar to galā.

Konkursa "Tam labam būs augt" mērķis ir veicināt jau esošu sociālo uzņēmumu un jaunu sociālās uzņēmējdarbības ideju attīstību, kā arī pastāstīt par šīm idejām visai Latvijai. Konkursa galvenais partneris ir Luminor banka. Pasākumu atbalsta Attīstības finanšu institūcija "Altum", līdzfinansējot tā norisi no Eiropas Savienības fondu resursiem, Rimi un portāls "Delfi.lv". Konkursa nolikums un pieteikuma anketa atrodama Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas mājaslapā sua.lv/konkurss2022/.

Papildu informācija: Līga Ivanova, liga PIE sua PUNKTS lv, 26464686

Kā lauzta līnija ezera krastā, kā logu apveids ēkas sienā, kā rokās sadevušos cilvēku tēls - kontūras spēlējas ar gaismām, ēnām un ceļotāja prātu, tās aicina piedzīvojumu meklētāju atrast, izpētīt, uzminēt, tās mudina uz jaunām ceļojumu dēkām. No 6.augusta līdz 31.oktobrim Valmieras novada Tūrisma pārvalde aicina apceļot Valmieras novadu, piedaloties pavisam īpašā tūrisma akcijā “konTŪRE”.

Ceļojuma laikā būs iespēja iepazīt gan mazāk zināmas vietas, gan pavisam nesen, jaunā veidolā atdzimušus tūrisma objektus. Pa ceļam sveicinās vasaras izskaņas siltie saules stari, pirmās rudens vēsmas un prātu kustinās dažādo dabas, dzīvnieku un arhitektūras objektu kontūras, un atjautīgi uzdotie jautājumi, toties atmiņās paliks piedzīvojumu gars, atklājuma prieks un kopābūšana ar ceļabiedriem.

Lai piedalītos apceļošanas akcijā, dalībniekiem, vadoties pēc objektu raksturojošām kontūrām un apraksta, nepieciešams atrast konkrēto vietu dabā. Pēc vietas apmeklējuma būs iespējams atbildēt uz bukletā norādīto jautājumu. Lai ceļojums būtu aizraujošāks, vietas GPS koordinātas aicinām izmantot tikai gadījumos, ja nav iespējams atpazīt apmeklējamo objektu.

Kopskaitā tūrisma akcijā iekļautas 24 dažādas vietas Valmieras novadā. Lai pretendētu uz galveno balvu – tūrisma klases velosipēdu – vai citām veicināšanas balvām, nepieciešams apmeklēt vismaz 12 objektus un ierakstīt atbildes uz akcijas bukletā uzdotajiem jautājumiem. Piemēram, ģimene var piedalīties akcijā kā viens pretendents ar vienu kopīgu vārdu vai arī katrs ģimenes loceklis atsevišķi ar savu vārdu. Akcijas bukletu uz sava vārda var reģistrēt dalībnieki no 12 gadu vecuma.

Tūrisma akcijas bukletus iespējams saņemt Valmieras Tūrisma informācijas centrā, Zilākalna Kultūrvēstures un apmeklētāju centrā, Valmieras pārstāvniecībā Rīgā un citos tūrisma objektos  Valmieras novadā, kā arī lejupielādēt elektroniski ŠEIT.

 Aizpildītos akcijas bukletus līdz 2022.gada 2.novembrim gaidīsim Valmieras Tūrisma informācijas centrā, nosūtītus pa pastu (Valmieras TIC, Rīgas iela 10, Valmiera, Valmieras novads, LV-4201), vai ieskenētus un nosūtītus uz e-pastu tic PIE valmierasnovads PUNKTS lv.

 Akcijas noslēguma pasākums plānots 2022.gada 12.novembrī Valmierā, kad spēles veiksmīgākie dalībnieki pēc nejaušības principa saņems veicināšanas balvas no Valmieras novada tūrisma uzņēmumiem. Galveno balvu – tūrisma klases velosipēdu – nodrošina Valmieras novada pašvaldība sadarbībā ar SIA “Aktīvā tūrisma centrs Eži”.

Informāciju sagatavoja:
Baiba Misiņa
Valmieras novada
Tūrisma pārvaldes
mārketinga speciāliste

Oficiālā peldsezona Latvijā beigsies 15. septembrī, bet augusts vēl ir vasaras mēnesis, kad gaidām siltas un vasarīgas dienas, kurās, iespējams, varēs baudīt ūdeņu priekus.

Saņemti jaunākie ūdeņu monitoringa rezultāti, kuri liecina, ka Valmieras novadā esošajās neoficiālajās peldvietās - Gaujā (Strenčos un Valmierā pie Dzelzs tilta), Abulā (Brenguļos), Salacā (pie Līču skolas),Vaidavas ezera pludmalē, Rāķa ezerā, Sedas karjerā, Brandeļa ezerā, Trikātas ezerā, Ķiruma ezerā, Burtnieku ezera Vecates atpūtas vietā (pie Salacas ietekas), Endzeles ezeriņā, Sēļu dīķī. Burtnieku ezera Silzemnieku pludmalē ūdens kvalitāte atbilst visām noteiktajām prasībām.

Veicot peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu jūras un iekšzemes peldvietās ūdens kvalitāte tiek pārbaudīta gan laboratoriski (pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem), gan vizuāli novērtējot peldvietu.

Iedzīvotāji ir iecienījuši lietot pārtikā avotu ūdeni. Informējam, ka Oliņu avota ūdeni nav ieteicams lietot uzturā nenovārītu - tas neatbilst dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām. Savukārt Vaidavas "Pilskalna svētavota" un Vaidavas ezera avota ūdens ir drošs lietošanai uzturā.

Informāciju sagatavoja:
Ginta Gailīte
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste

13. augustā plkst.18.00 Bērzu ielā 14 viesmīlīgās Andersonu ģimenes mājvietā notiks otrais Mūzikas un mākslas svētku Burkānciemā koncerts.

Šajā koncertā ne tikai skanēs mūzika, bet klātesošajiem būs brīnišķīga iespēja iepazīties arī ar jauno dzejnieci Gitu Kārkliņu, kura savus darbus paraksta ar pseidonīmu Gita Neverita. Līdz šim Gitas Kārkliņas dzejoļus varēja lasīt laikrakstā Liesma. Pati dzejniece atzīst, ka dzejā viņa ar vārdu palīdzību var izteikt savus dziļākos pārdzīvojumus un slēptākās jūtas, nebaidoties tikt nesaprastai, jo katrs cilvēks – klausītājs vai lasītājs – dzeju uztver citādāk, caur savu pieredzi un pārdzīvojumu prizmu, tādā veidā dzejnieks, atklājot sevi, tomēr neatklāj neko konkrētu un saglabā savu noslēpumainību. Alegorijās runājot ir tā: “Kā gaismas stars, lauzts caur prizmu, veido varavīksni, tā dzīve un notikumi apkārt izlaužas caur mani un uzzīmējas dzejoļos."  

 Mūzikas svētku programmas zvaigznes šoreiz būs NYX Trio, kurā apvienojušās trīs pieredzējušas kamermūziķes – flautiste Anete Toča, vijolniece Tatjana Ostrovska un pianiste Ieva Sarja.  Trio  intensīvi koncertē dažādās Latvijas un ārzemju koncertzālēs, agrāk muzicējis arī Valmierā – Jāzepa Vītola kamermūzikas zālē un Ziemas Mūzikas festivālā. Ar vairākām kamermūzikas programmām NYX Trio  piedalījies Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra rīkotajās kamermūzikas dienās, uzstājies Latvijas Radio 1 studijas tiešraides koncertā, veicis ierakstus Latvijas Radio fondiem, kā arī piedalījies Latvijas Koncertu rīkotajā Rīgas festivālā. Trio veidojis koncertprogrammas kopā ar tādiem mūziķiem kā  Mārtiņu Circeni un Intu Dālderi, dziedātājām Ievu Paršu un Antu Jankovsku, komponistu un ģitāristu Matīsu Čudaru, kā arī iniciējis dažādu multimediālu projektu tapšanu sadarbībā ar Ebru mākslinieci Andu Kolosovu, dzejnieci Madaru Gruntmani, aktrisi Karīnu Tatarinovu, ornitologu un video mākslinieku Edgaru Dzeni. Koncertā trio atskaņojumā būs lieliska iespēja baudīt un iepazīt franču komponista Žaka Ibēra, Viļņā dzimušā franču izcelsmes Krievijas komponista Cezara Kiī un latviešu komponistu Imanta Zemzara, Jāņa Lūsēna un Aivara Kalēja mūziku.

Koncertā iespēja iegūt skatuves rūdījumu un koncertu pieredzi būs arī jaunajiem mūziķiem no Rīgas un Limbažiem. Jaunā pianiste Sniedze Sarja, kura mācās NMV Emīla Dārziņa Mūzikas skolā pie skolotājas Ligitas Muižarājas, spēlēs Johana Sebastiana Baha un Reinholda Gliera skaņdarbus. Skaistu programmu kopā ar savu audzēkni Terēzi Drozdeku no Limbažu Mūzikas un mākslas skolas  sagatavojusi valmieriete, vijoles spēles skolotāja Anna Spalviņa. Terēze atskaņos Emīla Mlinarska Mazurku un kopā ar savu skolotāju muzicēs arī ansamblī.  Jāpiezīmē, ka pianistiem arī šoreiz būs lieliska iespēja spēlēt Jautrītes Putniņas instrumentu. Ar interesantu stāstu dalīsies vēsturniece Indra Vīlistere. Svētku laikā notiks arī mākslas darbu izstāde, kurā būs skatāmas un arī iegādājamas Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas skolotājas Ineses Andersones un topošās arhitektes, Rīgas Tehniskās universitātes studentes Elzas Līnas Andersones akrila un eļļas gleznas.

Aicinām ikvienu atnākt, sajust svētku noskaņojumu un baudīt brīnišķīgu vasaras vakaru!

Attēlā no kreisās: Anete Toča, Ieva Sarja, Tatjana Ostrovska.

Informāciju sagatavoja:
Ritma Pētersone-Cepīte

Lai atbalstītu novada iedzīvotājus dzīves kvalitātes un dzīvesvides uzlabošanā, Valmieras novada pašvaldība aicina Valmieras novada biedrības, nodibinājumus un neformālās iedzīvotāju grupas pieteikt sabiedrībai nozīmīgus projektus iedzīvotāju iniciatīvu projektu konkursā.

Projektu konkursa saistošie noteikumi ir apstiprināti pašvaldības domes 30. jūnija sēdē, kā arī ir saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pozitīvs atzinums. Pieteikšanās tiek izsludināta no 15. augusta līdz 15. septembrim. Konsultācijas projekta sagatavošanas jautājumos iespējams saņemt, sazinoties ar pašvaldības Attīstības pārvaldes Attīstības nodaļas vadītājas vietnieci, attīstības plānotāju Līgu Bieziņu pa tālruni 26495997 vai e-pastā liga.biezina PIE valmierasnovads PUNKTS lv.

“Projektu konkurss būs viens no instrumentiem, lai veicinātu iedzīvotāju aktivitāti un līdzdalību aktuālu vietējo kopienu vajadzību risināšanu, ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti. Pašvaldības mērķis ir stiprināt Valmieras novada kopienu attīstību, ko vieno kopīga dzīvesvieta, sociālā identitāte vai intereses. Mums ir svarīgi veicināt sadarbību starp pašvaldību un neformālām iedzīvotāju iniciatīvu grupām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī piesaistīt vietējos resursus un brīvprātīgo darbu sabiedriski nozīmīgos projektos, kur viens no sadarbības veiksmes faktoriem ir kopienas, kas pašas veido un pielieto jaunus risinājumus savas ilgtspējas nodrošināšanai,” iedzīvotāju kopienu nozīmi pamato L. Bieziņa.

Pašvaldības finansējumu piešķirs projektiem, kuri:

• veicinās zināšanu, prasmju un iemaņu ienākšanu kopienā un nodošanu citiem;
• veicinās kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un pārnesi, integrēšanu mūsdienās;
• stiprinās dažādu sociālo, vecuma, politisko u.c. grupu integrāciju;
• uzlabos kopienas iekšējās informācijas apriti;
• piedāvās brīvā laika pavadīšanas daudzveidības un kvalitātes uzlabošanu;
• veicinās drošas un sakārtotas vides veidošanos Valmieras novadā;
• stiprinās kopienas pašorganizēšanās spēju iekšējo krīžu novēršanai un problēmsituāciju risināšanai;
• īstenos idejas, kas palīdz veidot sociāli atbildīgus un pilsoniski aktīvus iedzīvotājus Valmieras novadā;
• stiprinās kopienas identitātes apzināšanos;
• veicinās kopienai nozīmīgas sociālās un tehnoloģiskās inovācijas.

Projektu pieteikumus aktivitāšu īstenošanai var iesniegt Valmieras novadā reģistrētas biedrības un nodibinājumi, kā arī fizisku personu neformālās grupas, kurās apvienojušies vismaz pieci pilngadīgi dalībnieki un kas konkursa ietvaros paredzētās projekta aktivitātes īstenos novada administratīvajā teritorijā.

Viens pretendents var iesniegt tikai vienu projekta pieteikumu, kura finansējuma apmērs nebūs lielāks par 1000 EUR. Slēdzot līgumu ar pašvaldību un saņemot finansējumu, pretendents pats apņemsies plānotās aktivitātes pilnībā ieviest un par izdarīto atskaitīties pašvaldībai.

Plašāka informācija, konkursa pieteikuma veidlapa un nosacījumi ir pieejami pašvaldības mājaslapas www.valmierasnovads.lv sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” – “Iedzīvotāju iniciatīvu projektu konkurss”.

Projektu konkursa dokumenti ir pieejami šeit.

Informāciju sagatavoja:

Marija Melngārša

Valmieras novada pašvaldības

Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas

komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste

Turpinās Valmieras kultūrvides centra ēkas būvniecības darbi projektā “Kultūra, vēsture un arhitektūra Gaujas un laiku lokos”. Tā mērķis ir saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu un nodrošināt viduslaiku pils mūru apskates pieejamību Valmieras vecpilsētā.

Kopš iepriekšējās publikācijas jaunbūvei ir veikta pakāpienu veidņu un stiegrojuma izbūve, plātņu veidņu stiegrojuma izbūve un betonēšana. Pārbūvējamai daļai veikta manteļskursteņa pievadu atjaunošana, skursteņa plaisu aizdare, aploces arkas izbūve zem manteļskursteņa, oļu klājuma izbūve zem metāla lieveņa/terases, griestu konstrukciju demontāža pie lifta telpas un griestu plakņu attīrīšana. Ir atjaunotas arī koka konstrukcijas jeb veikta bojāto elementu nomaiņa un protezēšana, veikta lifta šahtas un inženierkomunikāciju izbūve un terases pamatu atjaunošana.

Labiekārtojamā teritorijā ir demontēts bruģakmens segums un veikta apmaļu demontāža, liekās grunts norakšana un grunts pamatnes blietēšana, kā arī ceļu un laukumu punktu nospraušana. Ir pabeigti jumta hidroizolācijas membrānas ieklāšanas un apdares darbi, kā arī samontētas sadalnes, uzstādīti lifti, gaismekļi un dūmu lūka.

Plānojot jaunās Valmieras kultūrvides centra ēkas telpas, viens no galvenajiem uzdevumiem bija tās padarīt apmeklētājiem droši un ērti pieejamas, piemēram, cilvēkiem ar kustību traucējumiem un apmeklētājiem ratiņkrēslā. Valmieras kultūrvides centra ēkā ir izbūvētas uzbrauktuves un nobrauktuves, kā arī izbūvēti divi lifti.

Valmieras pils kultūrvides centra izveidi īsteno Eiropas Savienības fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ietvaros. Projekts paredz Valmieras pils Ziemeļu aizsargmūra un ZR daļas pagrabu atsegto mūru konservāciju, jaunā Valmieras pils kultūrvides centra būvniecību, pils vides un virtuālās ekspozīcijas izveidi. Projektā paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 032 900 EUR apjomā, papildus ieguldot finansējumu no valsts 38 823, 53 EUR un līdzfinansējumu no pašvaldības 155 294,12 EUR. 

Fotogalerija ir pieejama šeit.

Informāciju sagatavoja:
Marija Melngārša
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste

2. un 3. septembrī Kocēnos jau astoto reizi norisināsies Kokmuižas svētki. Šī gada tēma ir “Cilvēka dārzs”, priecājoties par dabas krāšņumu Kokmuižas pils parkā un godinot cilvēku ieguldījumu skaistā un īpašā saglabāšanā un attīstīšanā.  

Kokmuižas svētki nav iedomājami bez muižas tirgus, kas norisināsies 3. septembrī plkst. 10.00–16.00 pils kompleksa teritorijā. Īpaši pieteikties tiek aicināti stādu audzētāji, lai tirdziņā ikvienam būtu iespēja izvēlēties un iegādāties kādu skaistumu, kā arī uzzināt ko jaunu par sava dārziņa vai mājas apkārtnes iekopšanu.

Tirgotājus aicinām pieteikties līdz 19. augustam, Valmieras Kultūras centra mājaslapā www.vkc.lv aizpildot elektronisko pieteikuma anketu.

Priekšroka tiks dota Valmieras novada tirgotājiem, kā arī stādu audzētājiem.
Lūgums rūpīgi iepazīties ar tirdziņa nolikumu.

Papildu saziņai par tirdziņa norisi: Valmieras Kultūras centra kultūras projektu vadītāja Sintija Milberga, e-pasts sintija.milberga PIE valmierasnovads PUNKTS lv, tālrunis 20436868.

Informāciju sagatavoja:
Sintija Milberga
Valmieras novada pašvaldība

No 12. līdz 17. augustam Valmierā notiks Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skola “Postsociālisma ekoloģijas”, kurā piedalīsies jaunie mākslinieki, kultūras pētnieki un kuratori no Baltijas un citām Eiropas valstīm. Vasaras skolas programma pievērsīsies ekoloģijas jautājumiem caur mūsu reģiona šodienas un nesenās pagātnes mantojuma skatpunktu, saistot tos ar globālajām norisēm, tostarp arī dekolonizācijas procesiem. Daļa no vasaras skolas vieslekcijām būs publiskas, un tās klātienē topošajā mākslas telpā “Kurtuve” Valmierā aicināts apmeklēt ikviens interesents.

Kā atskatīšanās pagātnē var palīdzēt izprast šodienas politiskās un ekoloģiskās krīzes un ietekmēt centienus tās risināt? Kā alternatīvu ekoloģiju idejas var attīstīt jaunas pieejas vides risinājumiem, enerģijas resursu un tehnoloģiju attīstībai šodien un nākotnē? Kā karš Ukrainā un Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju ietekmē ne tikai politiskās varas attiecības, bet arī klimata pārmaiņu procesus? Kādas perspektīvas, ētiski un atbildības veidi var virzīt jaunas attiecības ne vien starp cilvēkiem, bet arī starp dzīvo un nedzīvo dabu, starp dabu un kultūru, starp sabiedrību un vidi?

PUBLISKĀ PROGRAMMA
Norises vieta: topošā mākslas telpa “Kurtuve”, Rīgas iela 25, ValmieraProgramma notiks angļu valodā

Sestdiena, 13. augusts

10.00 – 11.00 Pētnieka un režisora Oleksija Radinska lekcija “Nord Stream pētījumi” 11.30 – 13.00 Mākslinieka Kvīnsija Gario lekcija "Mana veiksmīgā neveiksme, kolekcionējot sāli priekš Nīderlandes Nacionālā pasaules kultūru muzeja”  

Svētdiena, 14. augusts

17.30 – 19.00 Pētnieces un kuratores Lindas Kaljundi lekcija un radošā darbnīca "Kultūras tēli un Igaunijas degslānekļa rūpniecības uzplaukums (un sabrukums?)" 

Pirmdiena, 15. augusts

10.00 – 12.00 Pētnieces Egles Rindzevičutes lekcija un seminārs “Izmestās nākotnes? Mantojuma un iznīcināšanas politika pilsētvidē”

Otrdiena, 16. augusts

15.30 – 17.30 Mākslinieces Diānas Lelonekas lekcija un radošā darbnīca “Ruderālie aģenti jeb Savvaļas lietu aģentūra”18.00 – 19.30 Mākslinieka Džona Gržiniča lekcija "Ģeofrakcijas, antropocēna ainavu sensorā izpēte"

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skola tiek rīkota sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību, Latvijas Mākslas akadēmiju, Igaunijas Mākslas akadēmiju un Kumu mākslas muzeju Tallinā. Lektori un darbnīcu vadītāji ir pētnieki Oleksijs Radinskis, Egle Rindzevičūte un Linda Kaljundi, mākslinieki Diāna Leloneka, Linda Boļšakova, Kvīnsijs Gario un Džons Grziničs. Programmas kuratore ir Ieva Astahovska, kas to veidojusi sadarbībā ar Lindu Kaljundi.


PASĀKUMU APRAKSTI:

Oleksijs Radinskis

Nord Stream pētījumi

Prezentācija pievērsīsies saiknei starp bēdīgi slaveno Nord Stream gāzes vadu un karu Ukrainā. Šis projekts, kas tika uzsākts 2011. gadā, padarīja Vāciju par faktiski līdzvainīgu Krievijas "fosilifašistiskā" režīma izveidošanā. Peļņa, kas gūta no gāzes patēriņa Eiropā, ir finansējusi Krievijas militāro mašinēriju, savukārt paļaušanās uz lēto Krievijas gāzi kavējusi pāreju no fosilās enerģijas uz atjaunojamiem energoresursiem, pasliktinot situāciju klimata jomā. Pievienojoties Nord Stream projektam, Vācija, iespējams, neapzināti ir signalizējusi, ka diskusijas par Ukrainas lomu Eiropas projektā ir vien tukša retorika. Eiropas realitātē, kas izveidojās pēc Padomju Savienības sabrukuma, jaunajai, neatkarīgajai Ukrainai kaunpilnā kārtā tika piešķirta tikai viena reāla ģeopolitiskā loma: tā ir tranzīta zona, kas nodrošina Krievijas fosilā kurināmā piegādi Eiropas patērētājiem, izmantojot padomju laika naftas un gāzes cauruļvadus, kas ieraktas Ukrainas teritorijā. Nord Stream projekta galvenais pamatojums bija padarīt šo gāzes tranzīta zonu par novecojušu; brīdī, kad Vācija piekrita atņemt Ukrainai tās tranzīta potenciālu, tika sagatavots pamats Krievijas iebrukumam 2022. gadā. Lekcijas laikā Olekijs iepzīstinās ar savu vēl nepabeigto video darbu “Nord Stream pētījumi”, tās pamatā ir kadri, kas iegūti no uzņēmuma Nord Stream AG tīmekļa vietnes.

Kvīnsijs Gario

Mana veiksmīgā neveiksme, kolekcionējot sāli priekš Nīderlandes Nacionālā pasaules kultūru muzeja
Pēdējos gados etnogrāfiskie muzeji Eiropā ir sākuši atdot bijušajām kolonizētajām vai okupētajām valstīm to mantojumu. Diskusijās par koloniālo laupījumu atdošanu kopienām, no kurām tie tika atņemti, tiek uzdots jautājums, kas notiks tālāk ar muzejiem, kuros glabājas šis atsavinātais mantojums. 2019. gadā mākslinieku uzaicināja piedalīties izstādē Pasaules muzejā Roterdamā, un viņš izvēlējās šo jautājumu risināt subversīvi. Muzejs ir daļa no Nīderlandes Nacionālā pasaules kultūru muzeja, kurā glabājas Nīderlandes valsts etnogrāfiskās kolekcijas, kā arī Roterdamas pilsētas un katoļu ordeņa kolekcijas. Nesen Nīderlandes muzeji ir atdevuši cilvēku mirstīgās atliekas Ganai un kultūras mantojumu Indonēzijai. Līdz ar šiem jautājumiem koloniālās vardarbības materiālais mantojums ir atklāts, savukārt koloniālisma ietekme uz vidi nav guvusi tādu pašu atzinību. Arī, domājot par klimata taisnīgumu, saikne ar ilgstošu koloniālās vardarbības un ieguves materiālo mantojumu palikusi otršķirīga. Darbā, ko Kvīnsijs Gario piedāvāja Pasaules muzejam Roterdamā, viņš centās izcelt šos jautājumus un norādīt uz trūkumiem Pasaules kultūru muzeja kolekcijā attiecībā uz Karību salām, kas joprojām ir Nīderlandes okupēta un kolonizēta teritorija. Karību jūras reģions Nīderlandi piesaistīja tieši tās sāls krājumu dēļ, taču šis sāls nav iekļauts koloniālo kolekciju krājumos. Kvīnsijs kopā ar māklsinieci Glendu Martinusu devās uz Karībām vākt šo dīvainā kārtā muzeju kolekcijās iztrūkstošo sāli, uzdodot jautājumus par kolekcionēšanas, kolekciju un vides taisnīguma nākotni.

Linda Kaljundi 

Kultūras tēli un Igaunijas degslānekļa rūpniecības uzplaukums (un sabrukums?)

Lekcijā Linda Kaljundi pievērsīsies kultūras – jo īpaši vizuālās kultūras – lomai Igaunijas degslānekļa industrijas vēsturē divdesmitajā un divdesmit pirmajā gadsimtā. Igaunijas degslānekļa rūpniecību, kas radās salīdzinoši vēlu un attīstījās pierobežā starp austrumiem un rietumiem, ir veidojušas dažādas politiskās, tehnoloģiskās un kultūras tradīcijas. Tādējādi tā ir lielisks piemērs industriālās modernitātes hibrīdajam un transnacionālajam raksturam. Linda aplūkos kultūras lomu nozares leģitimizācijā un zīmolvedībā autoritārajā periodā, 20. gs. 30. gados, izmaiņas un pēctecību starpkaru perioda un padomju laika degslānekļa attēlojumos, kritisku perspektīvu parādīšanos 70. gados un perestroikas perioda vides kustības laikā 80. gados. Lai gan lektore lielā mērā balstās vēsturiskos materiālos, viņa analizēs arī šī brīža ar degslānekļa rūpniecību Igaunijā saistīto problēmu loku, uzsverot ka, lai orientētos šajās bieži vien ļoti nokaitētajās debatēs, ir jāzina arī kultūras vēsture un ar degslānekļa rūpniecību saistītais mantojums. 

Egle Rindzevičute 

Izmestās nākotnes? Mantojuma un iznīcināšanas politika pilsētvidē

Lekcijā Egle Rindzevičūte, izmantojot mantojuma studiju, kritisko atkritumu pētniecības un pilsētvides studiju krustpunktus, aicinās pārdomāt postsociālisma un pēckara ekoloģiju. Divdesmitais gadsimts ir atstājis sarežģītu materiālo mantojumu, ar kuru ir jāsadzīvo tagadējām un nākamajām paaudzēm. Liela daļa šī mantojuma ir toksiski rūpnieciskie atkritumi, kā arī pilsētu infrastruktūras, kas tika būvētas, lai apkalpotu rūpniecības nozares, kuru vairs nav. Gan atkritumi, gan infrastruktūras nav tikai apsaimniekošanas pārpalikumu, tie veido kultūras un politisko simboliku. Tie veido sociālās evolūcijas skatuvi, kurā tiek attīstītas jaunas politikas formas. Krievijas iebrukums Ukrainā klusās un neredzamās infrastruktūras padarīja redzamas vissmagākajā un sāpīgākajā veidā. Azovstaļas tēraudlietuves kļuva par kaujas lauku, un pilsēta tika pārvērstas drupās, tomēr apšaude atklāja gan infrastruktūras būtisko nozīmi, gan tās noslēgto raksturu. 

Diāna Leloneka

Ruderālie aģenti jeb Savvaļas lietu aģentūra

Lekcijā māksliniece Diāna Leloneka runās par augiem un to lomu vēsturiskajos un ekonomiskajos procesos, pievēršoties ruderālo augu sugu jeb nezāļu vēsturei. Pētot gan tās nezāles, kas aug vietās, kur agrāk atradās rūpnīcas un raktuves, kuras slēgtas kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem, gan tās, kas mūsdienās stādītas bijušajās rūpnieciskajās zonās, Diāna Leloneka aicina domāt par to, vai nezāles var norādīt uz nākotnes risinājumiem mūsu vietējām kopienām. Vai augi var palīdzēt mums iemantot saktapunktu, no kā mēs varētu ieraudzīt problēmas un izaicinājumus, ar kuriem saskaras kopienas, kas atrodas uz globālās enerģētikas transformācijas robežas? Varbūt ruderālās sugas, kas aug uz neizmantotām, bijušajām rūpnieciskajām zemēm un pamestiem laukiem, ir jāskata kā nenogurdināmi, nedroši strādnieki, kas strādā, lai atjaunotu Zemes ekosistēmas.

Džons Gržiničs 

Ģeofrakcijas, antropocēna ainavu sensorā izpēte

Prezentācijā mākslinieks Džons Gržiničs iepazīstinās ar paša apkopotajiem (audiovizuālajiem) iespaidiem par rūpniecisko raktuvju ainavām Ida-Virumā reģionā Igaunijas ziemeļaustrumos. Tas, kas 2009. gadā sākās kā pētījums par "zaļās Igaunijas" otru pusi, pārtapa par ilgtermiņa aktīvu māksliniecisku zināšanu veidu un veidu, kā attēlot liela mēroga, sarežģītus kultūras un vides apstākļus. Šis materiāls kļuva par instalācijas "Ģeofrakcijas" daļu izstādē "Life in Decline" Raktuvju muzejā Kohtlanemmē Igaunijā (2021). Arī skaņu ainavu projektā "Ģeofrakcijas" mākslinieks turpina strādāt ar šo skaņu ierakstu arhīvu. Lekcijā mākslinieks iepazīstinās arī ar fragmentiem no materiāliem, ko savācis izpētes braucienos uz šīm raktuvēm, ko organizēja Igaunijas Nacionālais muzejs.

Vairāk informācija par šī gada vasaras skolu: https://lcca.lv/lv/notikumi/aicinam-pievienoties-uz-vasaras-skolas--postsocialisma-ekologijas--publisko-programmu-valmiera/#izstade 

Attēlā: LLMC vasaras skolas vizuālā identitāte, Aleksejs Muraško.

Kontaktinformācija:Sofija Anna Kozlova Latvijas Laikmetīgās mākslas centra komunikācijas vadītājasofija PIE lcca PUNKTS lv +371 22020240

Zilākalna ciematā no 10. augusta līdz 18. septembrim skatāma izstāde “Nākamā pietura”. Tā vēsta par šaursliežu dzelzceļa vilcienu – mazbānīti, kas maršrutā Smiltene-Valmiera-Ainaži kursēja no 1912. līdz 1971. gadam. Izstāde apskatāma pie senā dzelzceļa perona, kas pašlaik ir sliežu velosipēdu “ZRailbikes” braucienu sākuma punkts.

Mazbānītis Ainažu–Valmieras–Smiltenes šaursliežu dzelzceļa līnijā ir nozīmīgs Latvijas transporta vēstures elements. Izstādi veido desmit lielformāta plakāti, no kuriem katrs vēsta par kādu šķautni vai stāstu no mazbānīša līnijas mūža. Izstādi sagatavojis Valmieras muzejs.

“Katram cilvēkam stāsts par mazvilcienu ir atšķirīgs, un ikviena atmiņā tas palicis citādāks,” stāsta Valmieras muzeja vēsturniece un izstādes autore Liene Rokpelne. “Gaidot vilcienu, kāds vilciena stacijā salis, jo bānītis aizkavējies par sešām stundām. Cits atceras, ka tieši ar mazo vilcienu pārvācies dzīvot no Ainažiem uz Valmieru – braucis vilcienā ar visu iedzīvi, vienas somas izmērā. Kāds nekad iepriekš nebija tik ātri braucis, kā ar šo vilcieniņu – citam  atmiņā saglabājušās pretējas sajūtas - tas braucis tik lēni, ka šķiet, ar kājām būtu bijis ātrāk. Vēl kāds atceras, ka tā pasažieru vagoni daudz neatšķīrās no preču vagoniem, taču citam tas šķitis smalkākais, kāds iepriekš redzēts..”

Arī Zilākalna ciematam ir cieša saikne ar mazbānīti. Kad līniju Valmiera – Ainaži slēdza, pievads uz Zilokalnu tika pielāgots un izmantots, lai pa to līdz lielajām ostām un stacijām tiktu pārvadāta Zilākalnā iegūtā kūdra. Lai gan mazbānīša maršruta sliežu vairs nav, vietējais kūdras rūpnīcas dzelzceļš vēl ir saglabājies, un pa to līdz pat kūdras purvam, aptuveni četru kilometru garumā, ir iespēja aizmīties ar sliežu velosipēdu.

Izstāde bez maksas apskatāma sliežu velosipēdu “ZRailbikes” darbības laikā no trešdienas līdz svētdienai.

Informāciju sagatavoja:

Elīna Sokolova-Luca

Valmieras novada pašvaldības

Zilākalna kultūrvēstures un

apmeklētāju centra vadītāja

Mob.t. +371 26122943

visit.valmiera.lv

Dārzs nemitīgi aug. Pat ziemā tas mieru krāj, lai spēks pavasarī zemē dunēt. No saknes galotnē, no galotnes saknē – viss pašu rokām un domām. Aicinām 2.–3.septembrī uz Kokmuižas svētkiem “Cilvēka dārzs”. Kocēnos, Kokmuižas pils teritorijā skanēs koncerti, stāsti, būs kino, izstādes, teātris,  notiks tirgošanās, piedzīvosim Kokmuižas iemirdzēšanos brīnumdārzā, būs īstens mākslas pikniks. Satiksies aktieri, mūziķi, gleznotāji, mākslinieki, tirgotāji, stādaudzētāji, keramiķi, jātnieki, rokdarbnieki, krodzinieki, smalki Kokmuižas ļaudis un daudzi citi. Svētku programmu vadīs Jānis Romanovskis.

Skaties dārzu!

2. un 3. septembrī plkst. 22.00–01.00 nakts Kokmuižas pils logos iedegs brīnumainus dārzus. Neparastās gleznas tapušas sadarbībā ar sapņu zemi “Neonija”.

Kokmuižas parkā un dīķī aiz pils 3. septembrī plkst. 11.00 un 14.00 būs izrāde bērniem “Pasaka par vardulēnu Hugo”. Pasaka, ko bagātina dziesmas, rosina mazos skatītājus domāt par to, vai ir labi sarunāties ar svešiniekiem, mānīties un slinkot.

Kokmuižas senā saimniecības ēka (Jāņa Ķenča ielā 2) Kokmuižas svētku laikā, 3. septembrī no plkst. 12.00, pārtaps par Kokmuižas krodziņu, kur valdīs īstena vesterna gaisotne. Nebijusi iespēja – plkst. 19.00 aicinām noskatīties pirmo latviešu vesternu, piedzīvojumu filmu “Wild East. Kur vedīs ceļš”, pirms tam, no plkst. 17.00 līdz 18.00, noklausoties folkroka/ kantrī mūzikas grupas “Juuk” vīru koncertu. Plkst. 18.30 pirms filmas seansa būs satikšanās un sarunas ar filmas veidotājiem, aktieriem, kā arī ar Latvijas Kinematogrāfistu savienības projekta “Kino visiem un visur Latvijā” vadītāju Ievu Pitruku. Krodziņā būs pieejamas dažādas galda un prāta spēles, piedāvājumā, protams, arī Valmiermuižā brūvētais Kokmuižas alus. Norises organizētas sadarbībā ar Valmiermuižas kultūras biedrību un Valmiermuižas alus darītavu.

Skaista tradīcija svētkos ir atklāšanas parāde. Tā virzienā no Alejas ielas līdz Kokmuižas pilij norisināsies 3. septembrī plkst. 12.00. Šogad kā krāšņi ziedi parādē uzziedēs arī jaunie tērpi, kas auduma krokās un brīnišķīgajās krāsās nes to cēlumu, kāds Kokmuižas pils dārzos bija ikdiena pirms simtiem gadu. Skatītājiem būs iespēja redzēt arī Latvijas Antīko automobiļu kluba un Rīgas Motormuzeja spēkratus.

Sadzirdi dārzu!

2. septembrī plkst. 20.00 Kokmuižas pils dārzā aicinām baudīt koncertprogrammu “Ziedonis. Lācis. Sievietes.” Dzejnieks Imants Ziedonis Sievieti dzejā gaidījis veselu mūžību, sarunājies ar viņu caur puķēm, teicis tieši, ka viņu mīl, slēpis viņu dzejolī un dārgāko par viņu, iespējams, atstājis aiz dzejoļa. Komponists Kārlis Lācis Ziedoņa Sievietei piešķīris trauslas un kaislīgas mūzikas cēlos vaibstus. Viņus šķir paaudzes un pieredzes, bet vieno iedvesma, ko sniedz Sieviete. Viņi nelaužas viņas pasaulē, tikai cienīgi un  skaisti stāv uz tās sliekšņa. Ziedonis un Lācis dod iespēju uz skatuves saskarties un pieskarties sievietēm, kuras citādi varētu arī nesatikties. Solistes: Jolanta Strikaite, Aija Andrejeva, Aija Vītoliņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Rēzija Kalniņa, Ieva Segliņa, Dārta Danēviča. Mūziķi: Kārlis Lācis – taustiņi, Kaspars Zemītis – ģitāra, Māris Jēkabsons – pūšamie instrumenti, Artūrs Noviks – akordeons, Ainis Zavackis – perkusijas, Jānis Stafeckis – kontrabass, Kaspars Grigalis – bungas.

3. septembrī jau pirms pusdienlaika, no plkst. 11.00 līdz 11.40, uz neparastas skatuves, jo to no visām pusēm apskalos Kokmuižas dīķis, uzstāsies saksofonu ansamblis "Valmieras meitenes".

3. septembrī plkst. 17.00 senajā Kokmuižas saimniecības ēkā / Kokmuižas krodziņā skanēs grupas “Juuk” vīru koncerts, ieskandinot latviešu vesterna “Kurp vedīs ceļš” izrādīšanu. Trio spēlēs īpaši šim notikumam pieskaņotas dziesmas par drosmi un muļķību, mīlu un nāvi, draudzību un nodevību, par likteni un izredzēto spēju stāties tam pretī. Oskars Jansons – ģitāras, bandžo, balss, ermoņikas, Edgars Šubrovskis – ģitāra, basģitāra, balss, Kalvis Sležis-Zaļkalns – sitaminstrumenti, balss.

3. septembrī Kokmuižas pils dārzā ikviens aicināts uz mākslas pikniku. Klātesošos no plkst. 12.00 priecēs Dikļu pūtēju orķestra koncerts, spēcīgs skanējums seno cīņu un folkloras kopas “Vilkači” izpildījumā gaidāms no plkst.13.00, plkst. 15.00 dārzā virmos grupas “Parks” radītā džeza noskaņa. Plkst. 17.00 sagaidīsim lielisko mūziķi Goran Goru.

Kokmuižas svētku noslēgumā, 3. septembrī no plkst. 21.00, Kokmuižas pils dārzā aicinām baudīt grupas “Lādezers” koncertu un balles noskaņas. 1987. gadā dibinātās latviešu rokgrupas kodolu veido Aigars Voitišķis (ģitāra, balss) un Ingus Ulmanis (ģitāra, balss, taustiņi). “Pašlaik “Lādezeram” aktuālais muzikālais materiāls no drīzumā gaidāmā albuma ir vienots, jēgpilns un muzikāls ceļojums laikā par tēmām, kas paliek prātā vēl kādu brīdi pēc tam, kad dziesma izskanējusi,” tā par jauno koncertprogrammu un gaidāmo albumu stāsta grupas solists Ingus Ulmanis. Gan jaunās dziesmas “Kā man laiku apturēt”, “Gadalaiki” u.c., gan jau labi zināmās “Lādezera” dziesmas, kas skanēs koncertā Kokmuižas svētkos, ir par būtisko un vienlaikus vienkāršo cilvēka dzīvē, par laika un dabas neatgriezeniskajiem procesiem, arī par to, kā novērtēt, kas ir dots.

Ieraugi dārzu!

2. septembrī 17.00–21.00 un 3. septembrī 11.00–21.00 Kokmuižas pilī aicinām apskatīt ekspozīciju ar ziemas dārza elementiem “Cilvēka vārds dārzā”.

2. un 3. septembrī Kokmuižas pilī no plkst. 11.00 līdz 21.00 aicinām uz Ievas Kampes-Krumholcas personālizstādi “Personiska parādība”. Pēdējos piecus gadus mākslinieces daiļrades centrā ir, kā viņa to dēvē, augu gleznas par cilvēkiem. Ar nejaušu, bet ļoti trāpīgu augu kompozīciju Ieva Kampe-Krumholca simboliski un līdzībās stāsta par pārdzīvojumiem, kas skar viņu pašu, tuviniekus un sabiedrību kopumā. Mākslinieci absolūti neinteresē cilvēks – precīzs tā portretējums, bet gan netiešs tā atspoguļojums caur dabu.

2. un 3. septembrī Kokmuižas klētī (Kocēnu pagasta 1. bibliotēkas velvju zālā) būs skatāma mākslinieces Ivetas Kreišmanes gleznu izstāde “Mazās laimītes”. Tā stāsta par mazajiem mirkļiem, dabu, ikdienas brīnumiem.

No 2. līdz 12. septembrim Kokmuižas klētī būs Kristīnes Nuķes-Panteļējevas darbu izstāde “Kosmiskā Odiseja”, aicinot skatītāju aizdomāties, ka augsne svarīgākiem atklājumiem ir mums apkārt, vajag tikai vērīgāk (nano līmenī) ieskatīties. Katrā šūnā, katrā kristālā ir iespējams saskatīt Visumu, atrast risinājumus un veikt atklājumus, kas mainīs pasauli.

Sestdien, 3. septembrī, Kokmuižas svētkos viesosies arī Valmieras novada mobilais Tūrisma informācijas centrs (TIC), aicinot ikvienu interesentu vairāk uzzināt par Valmieras novada tūrisma piedāvājumu, kā arī piedalīties aktivitātē “Atrodi savu Kokmuižas ziedu”. Aicināts piedalīties ikviens svētku apmeklētājs. Saņemot aktivitātes lapu Valmieras novada mobilajā TIC, paveroties dabā un svētku norisē, katram dalībniekam ar radošu pieeju būs jāatrod tieši savs svētku zieds svētku sajūtu vai redzamo norišu veidolā. Pēc uzdevuma izpildes dalībnieks tiek aicināts aizpildīto uzdevuma lapu nogādāt atpakaļ mobilajā TIC, par to dāvanā saņemot svētku piemiņas suvenīru. Katram aktivitātes dalībniekam lūgums parūpēties par kādu rakstāmpiederumu – pildspalvu, zīmuli vai flomāsteru.

Izzini dārzu!

2. septembrī plkst.17.30 Kokmuižas pilī aicinām uz sarunu “Kokmuižas dārznieks un rožu selekcionārs Nikolajs fon Hartviss” kopā ar vēsturnieci Inetu Amoliņu. Skaisto parku Kokmuižā iekopa Kokmuižas īpašnieka dēls Nikolajs fon Hartviss (1793–1860). Vēlāk viņš kļuva par Ķeizariskā Ņikitas botāniskā dārza vadītāju Krimā un selekcionēja ap 200 rožu šķirņu. Savukārt plkst. 18.00 sāksies dārzkopības un Nacionālā botāniskā dārza speciālistes Ilmas Neretas lekcija “Rožu audzēšanas Ābece”.

3. septembrī plkst.10.00 Kokmuižas pilī vēsturniece Ineta Amoliņa pastāstīs par Kokmuižas dārzu un parku vēsturi. No plkst.11.00 – Oleru muižas saimnieces Ievas Zemītes pieredzes un iedvesmas stāsti par muižas dārza iekopšanu un uzturēšanu.

3. septembrī plkst. 10.00–14.00 aicinām tējotavā Kokmuižas pils teritorijā tikties ar “Sudrabkalnu Viesistaba” saimnieci Judīti Bukšu.

Turpini dārzu!

Aicinām 3. septembrī plkst. 10.00–16.00 Kokmuižas pils teritorijā apmeklēt muižas tirgu un stādu placi, lai iedvesmotos un iegādātos ko īpašu tieši savam dārzam. Turpat varēs arī izzināt senās receptes, aizgūstot makten labus padomus gardām maltītēm mūsdienās. Izbraucieni ar laivu Kokmuižas dīķī, šaušana ar loku mērķi, darbošanās kopā ar Kocēnu 38. skautu vienību, mālu darbnīca lieliem un maziem kopā ar “Vaidava Ceramics”, rotājumu darināšana ziedu tematikā kopā ar mākslinieci Ingu Loginu, izjādes ar Valmiermuižas zirgu staļļa ponijiem – būs interesanti gan lieliem, gan maziem svētku apmeklētājiem.

Aicinām apskatīt atjaunotā Kokmuižas pils parka krāšņos stādījumus, kas spoguļojas dīķos, izstaigāt simtgadīgu koku alejas, kā arī aplūkot Latvijā pirmo un pagaidām vienīgo publiski apskatāmo sfērisko Saules pulksteni. Dārzs rosinās iztēloties baronu dzīvi Kokmuižas pilī, par ko vēstures avoti stāsta jau kopš 1582. gada, kā arī laiku, kad tapa mākslinieka Kārļa Hūna glezna “Pie Valmieras Vidzemē”.

VIII Kokmuižas svētku “Cilvēka dārzs” programma skatāma šeit.

Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare, Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece, tālr. 26443410

Oleru muižā viesošanās notiek gandrīz vasaras pilnbriedā – spīd saule, viss dzīvais un zaļais smaržo. Šeit saimnieko Zemīšu ģimene – Ieva, Kārlis un viņu trīs bērni. Saules staru pielietā kungu mājas verandā notiek saruna ar saimniekiem, bet pēc tam Ieva iepazīstina ar muižas parku un ainavu dārzu.

Oleru muižas pirmsākumi datējami ar 18. gs. beigu posmu. Būvniecību veic Engelhartu dzimta, pēc tam saimnieko Krīdeneru dzimta – līdz pat agrārajai reformai. Pēc tam, līdz pat 70. gadu beigām, muižā atrodas skola. 20. gs. 80. gadu beigās muižu iegādājas esošie īpašnieki, atsaucoties Imanta Ziedoņa aicinājumam glābt Latvijas muižas. Tobrīd Rīgas Lietišķās mākslas koledžas absolventi, četri jaunieši, viens no tiem arī tagadējais saimnieks Kārlis, ar satiksmes autobusiem ceļoja pa Latviju un meklēja savu īsto un vienīgo muižu, līdz nonāca Oleros.

Jaunie saimnieki muižas kompleksā sāka nodarboties ar galdniecību, un pašos pirmsākumos darbi notika pašā muižas ēkā, taču, radītās vibrācijas dēļ, darbi bija jāpārvieto uz blakus esošo saimniecības ēku.

Ikdienā saimnieks Kārlis darbojas savā galdniecības uzņēmumā “Zaļās pēdas”, savukārt saimniece Ieva darbojas biedrībā “Oleru muiža”, tās mērķis ir Oleru muižas kultūrvēsturiskās vides atjaunošana, saglabāšana, uzturēšana un izglītojošo aktivitāšu, kultūras pasākumu organizēšana, tai skaitā izglītojošā tūrisma nišas aizpildīšana.

2000. gadā muižas Kungu māja nopietni cietusi ugunsgrēkā. 22 gadus ēkā norit plānoti, pakāpeniski un mērķtiecīgi atjaunošanas darbi, kuros iesaistās saimnieki, biedrība un atbalstītāji, piemēram, pie sākotnējo būvgružu likvidēšanas darbojās arī Ievas kursabiedri no Vidzemes Augstskolas.

Saimnieki īpašu uzmanību pievērš muižas parka iekopšanai. Viņi atzīst, ka, ja visam saprātīgi pieiet, tad to bez milzīgām investīcijām var ievirzīt pareizā gultnē. Latvijā ir daudz vietu, kurām būtu potenciāls tikt attīstītām kā ainavu dārziem, taču nav pieejamas pilnvērtīgas zināšanas un to nodošana šajā jomā. Tāpēc Oleru muižas saimnieki ir padarījuši sabiedrībai pieejamu muižas parku, kā arī dalās informācijā un izglīto interesentus. Balstoties uz vēsturiskajām fotogrāfijām un plāniem, saimnieki cenšas atjaunot muižas parka un ainavu dārza vēsturisko izskatu. Piemēram, ir atjaunojuši celiņu tīklu, balstoties uz 1907. gada plāniem. Ieva Zemīte īpaši uzsver, ka pirmie ainavu dārzus sāka iekopt mākslinieki, mūziķi un literāti, kuri dārza radīšanā iedvesmu smēlās gleznainās dabas proporcijās, papildinot to ar simbolu valodu.

Kādreiz muižas komplekss tika uzbūvēts ezera krastā, taču muižkungs ap 1850. gadu pazeminājis ezera līmeni, lai uzlabotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Šobrīd ezers ir pilnībā aizaudzis, un tā ir viena no Natura 2000 teritorijām, kurā ietilpst arī 105 ha plašais Oleru purvs, kurā ir izveidota pastaigu taka.

Oleru muižas sienu gleznojumi ir iekļauti Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā. Saimnieki labsirdīgi pasmejas, ka principā viņu jaunbūve ir iekļauta reģionālās nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā, jo pēc ugunsgrēka bija palikušas tikai sienas un neskaitāmas bojātas detaļas. Atjaunošanas procesā tika izmantotas “atgūtas” būvkonstrukcijas, piemēram, ieejas durvis ir no citas vietas. Arī mēbeles šeit nokļūst dāvinājumā no latviešu zemnieku mājām, gan arī tiek iegūtas, pērkot internetā. Prasmīgi izvietojot tās interjerā, panākta harmoniska gaisotne, kas ir saskaņā ar vēsturisko vidi.

Kā vienu no tūrisma jomas izaicinājumiem, Ieva un Kārlis min ekonomisko pusi, jo tā liek domāt, pieņemt risinājumus, vai kaut ko darīt, aizdomāties par viesmīlības pakalpojumiem, apvienot izglītojošo un kultūras darbu. Oleru muiža ir arī Zemīšu ģimenes mājas, līdz ar to viesi daļēji tiek ielaisti viņu privātajā telpā.

Lūgti raksturot kultūras pasākumu viesi, kurš ierodas Oleru muižā, Ieva Zemīte atzīst, ka šobrīd ir izveidojusies pastāvīgo apmeklētāju kopiena, taču tas ir bijis darbs 25 gadu garumā. Viesi lielākoties ierodas no Vidzemes reģiona. Muižā ir uzņemti arī viesi no Japānas, kas ir likumsakarīgi, jo netālu esošās pilsētas Rūjienas sadraudzības pilsēta ir Higašikava Japānā. Liels pārsteigums ir bijusi zviedru restauratoru grupa, kas nejauši, bet likumsakarīgi nonākuši Oleru muižā. Zemīšu ģimene lielu ieguldījumu sniedz arī muižas kultūras dzīves attīstībā, gada laikā sarīkojot vismaz sešus dažādus pasākumus – gan kultūras, gan izglītojošajā jomā. Tāpat tiek rīkoti Dārza stāstu pasākumi, kuros uzaicina lektorus, kuri stāsta par Oleru muižas kompleksam un Zemīšu ģimenei svarīgajiem jautājumiem dabiskās lauku ainavas kontekstā.

Tūrisma piedāvājums laika gaitā tiek paplašināts. Šobrīd muižā pēc pieprasījuma var nodrošināt arī ēdināšanu, kā arī tikko viesu vērtējumam ir nodota nakšņošanas iespēja kungu ēkā. Oleru muižas dārzs ir gana atpazīstams galamērķis kāzu sezonas laikā. Dažādos viesu uzņemšanas darbiņos iesaistās arī Zemīšu ģimenes bērni, tomēr muiža ir Ievas un Kārļa dzīvesstāsts, un izdzīvot muižas dzīvi bērniem netiek uzspiests.

Oleru muiža ir iesaistījusies “Garden Pearls” projektā, kurā ir apkopoti 76 ainavu dārzi un parki Igaunijā un Latvijā. Projekta aktivitāšu intensīvāku attīstību apturēja pandēmijas uzliesmojums, taču pēdējo divu gadu laikā dažādi igauņu ceļotāji ir viesojušies Oleru muižā.

Sarunas noslēgumā Oleru muižas saimnieks Kārlis Zemītis aicina apceļot Latviju, bet būt izglītotam, zinātkāram un sagatavotam ceļotājam – saskatīt diženo pieticīgajā, aizraujošo vienkāršajā un brīnumaino ikdienišķajā. Savukārt Ieva Zemīte saka: “Labi lektori piesaista labu auditoriju. Ieinteresēta auditorija piesaista labus lektorus.” Abi saimnieki arī aicina ieklausīties vietā, kur dzīvo un saimnieko, jo nereti tā pati pasaka priekšā, kas ir darāms.

Nākamajā Valmieras novada Tūrisma uzņēmēju veiksmes stāstā būs iespējams iepazīties ar Fantāziju zemes “Neonija” saimniekiem un uzzināt par viņu ceļu uz tūrisma uzņēmējdarbību. 

Informāciju sagatavoja:

Vineta Pūce

Valmieras novada Tūrisma pārvaldes

vadītāja vietniece

Mob. tālr.: 25664420

Sestdien, 20. augustā, plkst. 18.00 Ērmaņu muižā muzicēs ukraiņu nacionālā instrumenta – bandūras – virtuoze, dziedātāja un aktrise Darja Leleko.

"Šobrīd instruments ir mana cīņa," saka mūziķe. Dzīvo Latvijā kopš marta vidus, kad ar saviem diviem bērniem bija spiesta pamest Mikolajivu un doties bēgļu gaitās. Viņas vīrs palicis Ukrainā aizstāvēt savu zemi.

Leleko piedalījusies Valmiermuižas etnomūzikas festivālā, Melo-M lielkoncertā, kā arī citos lielākos un mazākos koncertos dažādās Latvijas vietās.

Turpinot tradīciju par gadskārtu atzīmēšanu, 17. septembrī no plkst. 11.00 līdz 17.00 Valmiermuižas parku pieskandinās Miķeļdienas svinības un “Gardu muti” tirdziņš. Kā arī pirmo reizi Valmiermuižā norisināsies zaļā dzīvesveida festivāls “GreenFest”. 

Miķeļi iekrīt dabas veltēm bagātākajā gadalaikā, kas ir arī ražas svētki un tirgus dienas. Šogad Miķeļdienas svinībās būs apvienojušies kupls skaits tirgotāju, jo ierastajiem “Gardu muti” tirdziņa dalībniekiem pievienosies arī “GreenFest” organizētā “Mūsu Bio tirgus” mājražotāji un amatnieki.

“GreenFest” kā pasākumu kopums norisinās jau piekto gadu un tā galvenais mērķis ir pievērst cilvēku uzmanību ekoloģijas un vides problēmām, kas skar mūs visus. Līdz ar to par savu galveno misiju ir izvirzījis ideju – GNP teritorijā atļaut saimniekot tikai pēc dabai draudzīgām, bioloģiskām saimniekošanas metodēm, kā arī veicināt ikviena cilvēka interesi un iesaisti zaļa un ilgtspējīga dzīvesveida praktizēšanai ikdienā, izvēloties dabai un cilvēka veselībai draudzīgu pārtiku, kas ir arī viena no “Valmiermuižas alus darītavas” pamatvērtībām.

Nemainīgi “GreenFest” programmā tiks iekļautas visdažādākās pasākumu tēmas – vide, cilvēks, uzturs, ilgtspējība, savedot kopā savu jomu ekspertus, nozares līderus, politiķus un uzņēmējus. Apzinot mūsu katra kā indivīda un kopējo kolektīvo ietekmi uz pasauli, “GreenFest” aicinās diskutēt par Gaujas Nacionālo parku (GNP) kā pirmo BIO reģionu Latvijā, šķetinot tādus jautājumus kā – “Vai Eiropas Zaļais kurss ir drauds vai iespēja uzņēmējiem” un “Kādu “mantojumu” atstāsim nākamajām paaudzēm ar šodienas lēmumiem”. Dienas vidū Anna Bole sniegs ieskatu pārtikas anatomijā, pētot “Kas lācītim vēderā – pesticīds vai vitamīns?”. Savukārt, atbildes uz jautājumu “Ko palietot, gāžot uztura piramīdas”, meklēsim kopā ar Agnesi Zlatu.  

Rīts iesāksies ar teātra izrādi jaunākajiem festivāla apmeklētājiem, kā arī ar izzinošām nodarbēm kopā ar Skudru un “Urda”. Visas dienas garumā darbosies ZAAO ceļojošais autobuss, “Darbnīcu Parks”, augu sēklu maiņas skapis, konservēšanas darbnīca, kā ar būs skatāma īpaši šim pasākumam veidota Ilzes Blokas režisētā īsfilma, kurā dalību ņēmusi “GreenFest” organizatoru komanda. Vakara noslēgumā apmeklētājus priecēs grupa “Jōra”.

Dalība festivālā – bez maksas. Pasākuma organizatori atgādina, ka lekcijas varēs noskatīties atkārtoti, apmeklējot “GreenFest” tīmekļa vietni vai Facebook.

Tirgotāju pieteikšanās līdz 14. septembrim (informācija www.gardumuti.lv).

Pasākuma laikā tiks filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti publicitātes materiālos.

Miķeļdienas tirdziņu “Gardu muti” un zaļā dzīves veida festivālu rīko Valmiermuižas kultūras biedrība un “GreeFest”. Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava,  “Gardu muti”, Valmieras novada pašvaldība, Valmieras Kultūras centrs, SIA “ZAAO”.

Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv" target="_top">kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Latvijas Dabas tūrisma asociāciju un Ogres novada pašvaldību organizē pirmo Latvijas Dabas tūrisma konferenci. Pasākums norisināsies 2022. gada 14. septembrī Ogres Centrālajā bibliotēkā. Konferences laikā plānots pievērst uzmanību  izaicinājumiem saistībā ar dabas tūrisma attīstības jautājumiem, kā arī problemātikai par to, kā sabalansēt vides aizsardzības prasības ar jaunu dabas tūrisma produktu veidošanu. 

“Pandēmijas laikā viena no retajām legālajām izklaidēm bija došanās dabā. Dažādi pārgājieni un cita veida aktīvā atpūta dabā ir kļuvusi par pieprasītu pakalpojumu. Dabas tūrisms ir vienlīdz pieprasīts kā vietējā auditorijā tā arī no ienākošā tūrisma perspektīvas, tādēļ daudzi interesenti vēlas piedāvāt savus pakalpojumus šajā nozarē. Tomēr katrā jomā ir nepieciešamas zināšanas un pieredze kā kvalitatīvi un droši organizēt cilvēku atpūtu dabā. Par šiem aspektiem  arī runāsim konferencē,” uzsver LIAA Tūrisma departamenta direktors Inese Šīrava.

Piedalīties konferencē tiek aicināti gan dabas tūrisma komersanti, gan akadēmiskās vides pārstāvji, kuri ikdienā strādā ar vides aizsardzības jautājumiem. Tāpat tiks gaidīti sabiedrisko organizāciju un valsts institūciju pārstāvji.

Konferences uzmanības centrā būs dabas tūrisma problemātika kontekstā ar vides aizsardzību un pieejamību. Tikšanās laikā tiks pārrunāti dabas tūrisma attīstības šķēršļi, kā arī meklētas atbildes uz jautājumu, kādas ir Latvijas un pasaules dabas tūrisma attīstības tendences un izaicinājumi.

Pasākuma norise plānota divās daļās. Pirmajā daļā tiks piedāvātas dažādu ārvalstu un vietējo speciālistu uzstāšanās par ilgtspējīga dabas tūrisma attīstības iespējām, apskatot tādas tēmas kā:

• normatīvo aktu nepilnības, kas ietekmē dabas tūrisma nozari;
• globālā un lokālā dabas tūrisma tendences un patēriņa kultūra;
• Zaļais kurss, kas ieviesīs izmaiņas dabas resursu izmantošanā;
• ģeopolitika un drošība kā faktors, kas ietekmē dabas tūrisma produktu patēriņu;
• klientorientētu dabas tūrisma eksporta produktu trūkums.

Savukārt otrajā konferences daļā dalībnieki meklēs risinājumus un sadarbības iespējas dabas tūrismā identificētajiem izaicinājumiem. Darba grupu tēmas:

• Dabas tūrisma monetizācija un starpvalstu sadarbība;
• Dabas tūrisma likumdošana, sadarbība ar valsts institūcijām;
• Rekreācijas telpu ilgtspējīga apsaimniekošana;
• Dabas tūrisma uzņēmējdarbības vide un klasteris;

Pasākums norisināsies angļu un latviešu valodās. Dalība pasākumā ir bezmaksas.

Iepazīties ar pasākuma programmu un reģistrēties dalībai konferencē var šeit: https://www.liaa.gov.lv/lv/notikums/latvijas-dabas-turisma-konference

Organizatoriskos jautājumos aicinām sazinieties ar LIAA Tūrisma departamenta pārstāvi: Kristīni Mickāni, kristine.mickane PIE liaa.gov PUNKTS lv, 29839422.

Konferences norises vieta: Ogres Centrālā bibliotēka, Brīvības iela 35, Ogre.

Informācijas avots:www.liaa.gov.lv 

Maijā Valmieras novada pašvaldības domes sēdē tika apstiprināti noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā pašvaldība piešķir līdzfinansējumu valsts, reģiona vai vietējās nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekļu statusā esošu dievnamu, kapelu, lūgšanu namu, kapliču, reliģisko rituālu priekšmetu un tradicionālo konfesiju dievnamu saglabāšanai un uzturēšanai Valmieras novadā.

Pašvaldība saņēma 13 projektu pieteikumus no reliģiskām organizācijām, kuru īpašumā vai valdījumā atrodas Valmieras novada teritorijā esošs valsts, reģiona vai vietējās nozīmes aizsargājams kultūras piemineklis vai tradicionālās konfesijas dievnams. Finansiālu atbalstu saņēma 11 projekti par kopējo summu 84 000 EUR:

• Ēveles evaņģēliski luteriskā draudze – jumta lubiņu nomaiņai un ēkas četru stūru protezēšanai, piešķirtā finansējuma apmērs – 10 415 EUR;

• Dikļu evaņģēliski luteriskā draudze – durvju nomaiņai, 3000 EUR;

• Valmieras Sv. Sīmaņa evaņģēliski luteriskā draudze – dievnama ēkas uzturēšanas izdevumiem, 9470 EUR;

• Matīšu Svētā Mateja evaņģēliski luteriskā draudze – ūdensvada izbūvei (arheoloģiskai izpētei), 8850 EUR;

• Burtnieku evaņģēliski luteriskā draudze – solu un grīdas remontam, 9470 EUR;

• Valmieras Sirdsskaidrā Sergeja Radoņežas pareizticīgo draudze – dievnama ēkas uzturēšanas izdevumiem, 9470 EUR;

• Rubenes evaņģēliski luteriskā draudze – altārtelpas sienas atjaunošanai, 8370 EUR;

• Valmieras Romas katoļu draudze – dievnama ēkas uzturēšanas izdevumiem, 8050 EUR;

• Rūjienas Svētā Bērtuļa evaņģēliski luteriskā draudze – ērģeļu restaurācijai, 7576 EUR;

• Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā draudze – logu nomaiņai, 6629 EUR;

• Trikātas evaņģēliski luteriskā draudze – notekcauruļu nomaiņai, jumtiņa remontam, 2700 EUR.

Apstiprinātos projektus realizēs Valmieras novada pašvaldības administratīvajā teritorijā līdz 2022. gada beigām. Valmieras novada pašvaldības domes sēdes lēmums ir pieejams šeit.

Informāciju sagatavoja:
Marija Melngārša
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste

.

2. septembrī plkst. 18.00 topošā laikmetīgās mākslas telpā “Kurtuve” atklās laikmetīgās mākslas izstādi “Mītiskie stāsti”. Izstādē būs skatāmi Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas Profesionālās ievirzes izglītības programmas “Vizuāli plastiskā māksla” 7. klašu izglītojamo noslēguma darbi. Aicināts ikviens interesents!

Izstādes darbu saturs balstīts četros atslēgas vārdos – MĪTS (grieķu vārds – mythos – teika, nostāsts), ILGTSPĒJA, REDZĒT un VĒRTĪBAS, – darbos aktualizējot sev, savai ģimenei svarīgos notikumus, izpausmes sabiedrībā, uzrunājot cilvēku saprātu un iekustinot dvēseli.

Izstādē “MĪTISKIE STĀSTI” redzēsiet divdesmit autoru darbus, tapušus laikmetīgajai mākslai raksturīgos medijos (video, audio, instalāciju, dokumentālo fotogrāfiju u.c.), kā arī dažādās vizuālās mākslas tehnikās radītus, laikmetīgi risinātus grafikas un glezniecības darbus, kolāžu, kā arī būsiet aicināti iesaistīties izziņas un kopīgās radošās darbības procesos.

Noslēguma darbu vadītāji: Indra Cālīte, Signe Krumholce, Silvija Melnūdre un Velta Rone.

Izstāde Rīgas ielā 25 Valmierā būs apskatāma no 2. septembra līdz 2. oktobrim. Darba laiks: Pirmdiena – otrdiena – brīvs; trešdiena – piektdiena – plkst.12.00–20.00; sestdiena – plkst.12.00–20.00; svētdiena – plkst.12.00–16.00.

10. un 11. septembrī notiks arī sietspiedes apdrukas darbnīca mākslinieces Kristīnes Zemļickas-Brālēnas vadībā.

Ieeja izstādē un darbnīcās ir bez maksas, aicināts ikviens.

Informāciju sagatavoja:
Inga Rokpelne,
Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas kultūras projektu vadītāja

.

25. augustā plkst. 21.00 Valmiermuižas parkā norisināsies noslēdzošais brīvdabas kino vakars, kurā tiks izrādīta brāļu Ābeļu filma „Nemierīgie prāti”, bet pirms filmas būs tikšanās ar vienu no filmas režisoriem – Lauri Ābeli, kurš vairāk pastāstīs par filmas tapšanas procesu un aizkulisēm.

„Nemierīgie prāti” ir pilnmetrāžas filma, kurā stāsts ir par diviem brāļiem, laikmetīgajiem māksliniekiem, kuru attiecības un dzīves ritms eskalējas laikā, kad brāļi veido darbus savai personālizstādei. Bohēmiskais dzīvesveids un mākslinieciskās provokācijas ierauj varoņus notikumu virpulī, starp kuriem ir cietums, psihoneiroloģiskā slimnīca un ciemošanās pie sāmu šamaņiem, procesā zaudējot robežas starp normalitāti un vājprātu. Filma ir ceļojums tās galveno varoņu nemierīgajos prātos, pētot smalko robežu starp māksliniecisku trakulību un nopietniem psihoemocionālajiem traucējumiem. Filma skatītājam liek aizdomāties, kur mēs ikdienā novelkam robežu starp to, kas ir normāls un kas vairs nav, godīgi un iejūtīgi runājot par bipolārajiem traucējumiem.

„Nemierīgo prātu stāsts balstās mūsu pašu un līdzcilvēku pieredzē: autobiogrāfiskos stāstos, kas dažreiz ir smieklīgi, brīžiem traģiski, bet lielākoties – patiešām dīvaini. Rakstot scenāriju, visi šie dzīves notikumi savijās kopā vienā lielā stāstā. Mūsu iecere, veidojot filmu, bija skatītāju kaut uz brīdi ievest citā pasaulē – trakā, kaleidoskopiskā ceļojumā. Viens no filmas simboliem ir melns kubs – tad nu mēs aicinām skatītāju nākt uz filmu un ieskatīties tā iekšienē,” stāsta režisori Raitis un Lauris Ābeles, piebilstot: „Ja skatītāji mūs atceras ar „Baltu Ciltīm”, tad jāsaka, ka šī filma ir pilnīgi no citas operas.”

Brīvdabas kino vakaros dalība ir bez maksas. Droši var ņemt līdzi pledus, lai filmas baudīšana būtu tīkamāka. Līdzās esošajā Valmiermuižas alus tirgotavā būs iespējams iegādāties uzkodas un spirdzinājumus.

Rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmieras novads un Valmiermuižas alus darītava. Projekts „Katram pa saujai kino brīvā dabā” (projekta Nr. 19-09-AL29-A019.2204-000008) īstenots Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākuma: 19.2 „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes: 19.2.2 „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” ietvaros, caur biedrību „No Salacas līdz Rūjai”.

Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798.

.

Valmieras novada pašvaldības Dabas resursu pārvaldības nodaļa novada teritorijā veic apstādījumu novērtēšanu. Lai izveidotu un saglabātu apsekojuma  datus, ir radīts inovatīvs risinājums – izveidota lietotne ArcGIS Online vidē.

Lietotnē eksperta darba rezultātā ievadīti dati jau par Valmieras pilsētas Austrumu, Jaunzemju un Palejas ielu apstādījumiem.

Iveta Ence, Dabas resursu pārvaldības nodaļas vadītāja atzīst, ka  lietotne lieliski atvieglos turpmāko sadarbību ar arboristiem ielu stādījumu kopšanā: “Pateicoties jaunizveidotajai lietotnei, koku apsekošanas un kopšanas process norit operatīvāk. Lietotne lieliski palīdzēja arī sekot tiešsaistē eksperta darbam, datu ievadīšanas procesa laikā, vērojot darba progresu. Nepieciešamības gadījumā lietotnē esošo datu bāzi iespējams papildināt.”

Mārtiņš Ķibers, Valmieras novada pašvaldības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas speciālists stāsta: “Ievadītos datus iespējams filtrēt, meklēt caur saraksta logu ar pievienoto aprakstu un koka fotoattēlu, attēlot diagrammās, grafikos un statistikas indikatoros, kā arī izeksportēt, piemēram, Excel tabulā. Vienkopus redzami un ērti izmantojami dati par koku sugām, to vecumu, esošo stāvokli, vitalitāti un citiem parametriem”.

Arī par nākamajiem apstādījumu apsekojumiem novadā tiks veidotas šādas datu bāzes, kas atvieglos apstādījumu kopšanas darbu.

Informācijai: Iveta Ence, tālr. 64292252

Informāciju sagatavoja:
Ginta Gailīte
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste

.

Atzīmējot Valmieras un Halles (Vestfālene, Vācija) sadarbības desmito gadadienu, ceturtdien, 25. augustā, Valmieras novadā norisināsies apvienotā Halles kora, Valmieras Kultūras centra vīru kora “Imanta” un Mazsalacas Kultūras centra jauktā kora “Salaca” koncerti.

Plkst. 12.00 ikviens interesents gaidīts Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā un plkst. 17.30 – Rūjienas estrādē. Ieeja – bez maksas.

Koncertēšana Valmieras novadā ir daļa no desmit dienu Baltijas valstu tūres, taču viesošanos Valmierā Vācijas korim īpašu padara Valmieras un Halles pilsētu sadraudzība jau desmit gadu garumā.

Informāciju sagatavoja:
Zane Bulmeistare
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītājas vietniece

.

Kopā 30 000 EUR pašvaldības budžeta šogad ir paredzēti iedzīvotāju ieteiktu infrastruktūras projektu attīstīšanai. Tādēļ Valmieras novada pašvaldība līdz 18. septembrim aicina novada iedzīvotājus un biedrības tiešā veidā iesaistīties novada attīstībā un aktivitātē “Līdzdalības budžets” ieteikt idejas infrastruktūras attīstības vajadzībām.

Plašāka informācija un idejas pieteikuma veidlapa ir pieejama Valmieras novada pašvaldības mājaslapas sadaļā “Sabiedrība” – “Sabiedrības līdzdalība” – “Līdzdalības budžets”. Līdzdalības budžetam tiek gaidītas infrastruktūras uzlabošanas idejas ar paliekošu un sabiedriski nozīmīgu vērtību, kuru ieviešana paredzēta pašvaldībai piederošā publiskā ārtelpā un kuru kopējās īstenošanas izmaksas no idejas līdz pilnīgam izpildījumam būs robežās no 10 000 līdz 30 000 EUR.

Lai projekta idejas pieteikums būtu veiksmīgi sagatavots, ņem vērā šādus ieteikumus:

• pārliecinies, vai Tevis plānoto infrastruktūras attīstības ideju esat paredzējuši ieviest Valmieras novada pašvaldībai piederošā īpašumā. Visērtāk, to iespējams izdarīt, atverot tīmekļa vietni kadastrs.lv un atrodot plānoto projekta realizēšanas vietu vietnes sadaļā “Kartes”. Tur sniegtā informācija par attiecīgo zemes vienību, parāda gan tā kadastra apzīmējumu, gan platību, gan īpašuma piederību;
• plānojot projekta realizēšanu un sastādot projekta idejas tāmi, apsver, vai projekta ilgtspējas nodrošināšanai nav nepieciešama arī videonovērošana. Ja tas tā ir, tās noteikti būs papildu tāmē iekļaujamas izmaksas;
• plānojot projekta ilgtspēju, pārdomā arī attīstītās infrastruktūras turpmāko uzturēšanu – ja tāda nepieciešama, kurš to darīs, kādas ir aptuvenās izmaksas;
• ja projekta ideja saistīta ar būvniecību, ļoti iespējams, būs nepieciešams izstrādāt arī būvniecības dokumentāciju. Ja tā saistīta ar izmaksām, arī šīs izmaksas iekļaujamas kopējā projekta idejas tāmē;
• pārliecinies, vai plānotajai infrastruktūrai ir nepieciešamas kādas komunikācijas, piemēram, elektrība. Ja tas tā ir, svarīgi apsvērt, vai tā ir pieejama, kādā veidā tā tiks piesaistīta;
• darba un dažādu materiālu izmaksas šobrīd ir ļoti mainīgas. Ir grūti prognozēt kopējās projekta izmaksas. Tādēļ izmaksu aprēķināšana jāveic ļoti piesardzīgi. Ieteicams paredzēt rezervi. Arī pakalpojumu sniedzēju, preču un materiālu piegādātāju cenu aptaujas ir ļoti noderīgs instruments pēc iespējas pilnīgākai projekta tāmes sastādīšanai.

Projekta idejas pieteikuma sagatavošanā ar padomu labprāt palīdzēs Valmieras novada pašvaldības speciālisti. Tādēļ lūdzam sazināties ar pašvaldības Attīstības nodaļu, Līgu Bieziņu pa tālruni 26495997 vai e-pastā liga.biezina@valmierasnovads. Praktiskus padomus projektu jautājumos labprāt sniegs arī pašvaldības Projektu vadības nodaļa, Maija Zālamane pa tālruni 64207141.

Valmieras novada pašvaldība atgādina arī, ka idejām, kas neprasa tik lielus finansiālus ieguldījumus, kas ir vērstas uz sabiedrisko labumu un veicina kopienas attīstību, neformālas iedzīvotāju grupas, biedrības un nodibinājumi līdz 15. septembrim var pieteikt projektus iedzīvotāju iniciatīvu projektu konkursā un lūgt līdz 1000 EUR pašvaldības finansējumu. Plašāka informācija www.valmierasnovads.lv sadaļā “Sabiedrība” – “Sabiedrības līdzdalība” – “Iedzīvotāju iniciatīvu projektu konkurss”.

Informāciju sagatavoja:
Līga Bieziņa
Valmieras novada pašvaldības
Attīstības nodaļas
vadītājas vietniece

.

Sestdien, 27. augustā, Koncertzālē “Cēsis” uzstāsies starptautiski atzītais lietuviešu multiinstrumentālists Sauļus Petreikis (Saulius Petreikis) un mūziķi no World Orchestra, lai koncertā “Baltijas vikingi” iepazīstinātu klausītājus ar savu jaunāko albumu “Brīvība sauc”. 

Sauļus Petreiķis ir ļoti apdāvināts un talantīgs mūziķis, kurš pazīstams ar to, ka prot spēlēt 50 dažādus koka pūšaminstrumentus, kas viņa kolekcijā nonākuši no dažādām pasaules valstīm, tai skaitā - senos Baltu mūzikas instrumentus. Petreiķa uzstāšanās vienmēr ir pāri malām plūstošas enerģijas uzlādētas, brīvas improvizācijas raisošas un tiecas lauzt robežas starp tradicionālo folkmūziku un pasaules mūziku. Viņš vairākkārt ir jau uzstājies Latvijā un sadarbojies ar latviešu mūziķiem.

Koncertā Cēsīs Latvijas klausītājiem būs iespēja dzirdēt skaņdarbus no Petreiķa jaunākā albuma “Brīvība sauc”, kas ir ļoti kinematogrāfisks. Solists un mūziķi no World Ochestra sola koncertā uzburt filmas noskaņu, kurā savīsies dažādi mūzikas žanri, emocijas, sajūtas un Baltijas vēsture. 

Lielākā daļa “Brīvība sauc” skaņdarbu Sauļus Petreiķis sarakstījis vienatnē visiem zināmo sociālo ierobežojumu laikā, mēģinot aptvert brīvības un dzīves trauslumu nezināmajā. Programmā jaušami miera un trauksmainuma pretstati, mīlestība un zaudējums, svētlaime un nožēla. Katrs skaņdarbs atspoguļo iekšējās cīņas, kas ir pazīstamas ikvienam.

“Priecājos par katru reizi, kad viesojos Latvijā. Esmu dzimis mazā pilsētā netālu no Lietuvas un Latvijas robežas, un bērnībā katru vasaru vecāki mani veda uz Latvijas jūrmalu. Es jūtu spēcīgu mīlestību pret Baltijas reģionu kopumā un īpaši pret jūru, kas vienmēr ir aicinājusi atklāt vēsturi, kas saistās ar zemēm ap to. Radot mūziku, es parasti meklēju iedvesmu pagātnē, dabā un fantāziju pasaulē. Ar nepacietību gaidu satikšanos ar klausītājiem Cēsīs!”, atklāj mūziķis Sauļus Petreiķis.

Biļetes uz koncertu “Baltijas vikingi” nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilsesuparadize.lv. 

Mediju kontaktiem:
Egija Saļņikova
Koncertzāles “Cēsis”
Mārketinga un komunikācijas vadītāja

.

Līgatnē 12. un 13. augustā darba sanāksmē tikās projekta "Kultūrplānošana lauku reģionu attīstībai" (turpmāk - “RurCultural”) partneri no Latvijas, Lietuvas, Dānijas. Dalībnieki pārrunāja projekta aktualitātes, apmainījās ar pieredzi kultūrplānošanā lauku apvidos un apzināja tuvākajā laikā veicamās aktivitātes. Starptautiskajā projektā, kuru vada Dānijas Kultūras institūts, viens no partneriem ir Vidzemes plānošanas reģions (VPR). Savukārt Līgatne Vidzemē ir kļuvusi par vienu no trim pilotteritorijām, kur tiek izmantota kultūrplānošanas pieeja. Divu dienu sanāksmē satikās visu projekta pilotvietu pārstāvji: Dānijas Kultūras institūts un Billundas muzejs, VPR, “Laimikis” (Lietuva) un eksperti.

Projekta eksperti atzīmēja, ka vēlme ir pārnest lielpilsētās gūto pieredzi “UrbCulturalPlanning” projektā uz lauku apvidiem, sekojot šobrīd aktuālajai un globālajai tendencei, kad dažādu grupu interešu fokuss mainās - no pilsētām tas pievēršas lauku reģioniem un to ilgtspējai. Kultūrplānošanas pieejas izmantošana praksē tad dotu iespēju atdzimt trim lauku reģionos izvēlētajām vietām - Līgatnei Latvijā,  Billundai Dānijā un Papilei Lietuvā. Vienlaikus tā sekmētu pārmaiņas vietējā sabiedrībā – ļautu noturēt un atgriezt šajās vietās jauniešus, aktivizētu un savestu kopā interešu kopas. Pieredze dotu iespēju arī sekmīgāk risināt esošos konfliktus un uzlabotu savstarpējo sadarbību. Ne reizi vien diskusijā tika atzīmēts, ka “RurCultural” ir par demokrātiju, tās vērtībām, kur tās “spēks” sastāv no vairākiem elementiem – politikas veidotājiem, vietējās kopienas iesaistes un jēgpilnas kultūras pieredzes, kas iespējama sadarbībā ar māksliniekiem.

Pirmajā dienā sanāksmē viesojās pārstāvji no Baltijas jūras valstu padomes (tā ir “sēklas naudas projekta” (seed money project) “RurCultural” finansētāja) pārstāvji - lektori Uģis Zanders un Torvaldurs Dāvids Kristjansons (Thorvaldur David Kristjansson). Runātāji atzīmēja, ka “kultūra ir valoda, kurā runāt par ilgtspēju.” Viņu vidū bija arī Dr. art. Aija Freimane, dizaina menedžmenta lektore un dizaina pētniece Dublinas Tehnoloģiju universitātē. Viņa iepazīstināja ar jauno Erasmus+ projektu “Open School for Village Hosts”, kura mērķis ir ar dizaina metodēm un principiem aktivizēt kopienu un ekonomisko dzīvi lauku teritorijās. Šis projekts sasaucas arī ar “RurCultural” mērķi, kur par galveno ierosinātāju pārmaiņām tiek uzlūkota vietējās pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās. Viss notiekošais ir saistīts ar iedzīvotāju vēlmēm.

Eksperti iepazīstināja klātesošos ar paveikto pilotvietās – Līgatnē, Papilē un Billundā. Runās tika uzsvērts, ka katra vieta ir unikāla savā veidā un tāpēc izpētē iegūtie secinājumi visdrīzāk nebūs attiecināmi uz citām pilotvietām. Jūnija sākumā projekta eksperte Līva Kreislere Līgatnē veica kultūrkartēšanu - ar iedzīvotāju interviju palīdzību meklēja Līgatnes “unikālo DNS” – vērtības, iespējas, cilvēku sapņus un atmiņas, arī konfliktus. Lai no iedzīvotājiem iegūtu atgriezenisko saiti, 13. augustā “Papīrfabrikas Festivālā” L. Kreislere prezentēja savus kultūrkartēšanas rezultātos balstītos secinājumus šī pasākuma apmeklētājiem.

No kreisās: Ekspertes Līva Kreislere (Latvija) un Jekaterina Lavrinec (Lietuva) iepazīstina ar paveikto pilotvietās - Līgatnē un Papilē.

Savukārt Papilē, Lietuvā, kartēšanas process joprojām turpinās, izmantojot grupu diskusijas. Tajās satiekas kopienas “kodols” un atklāti, brīvi runā par savām vēlmēm un vajadzībām, piemēram, kafejnīca kā satikšanās vieta, pārgājienu taka, kas liek uzkavēties pilsētā ilgāk u.c. Atšķirīgs process un pilotvieta ir Dānijā, kur tālejošākais mērķis ir muzeja izveidošana Billundā, kas būtu “kopienas balss”. Strādājot pie tā koncepcijas, ir nepieciešamība iesaistīt kopienas dažādās grupas, lai vēlāk tām sniegtu jēgpilnu kultūras pieredzi.

Apkopojot galveno, tika secināts, ka galvenais mērķis visās pilotvietās ir ilgtspējīga sabiedrība – atvērta, spējīga dalīties un uzticēties, un kultūra šeit pilda sociālu un terapeitisku funkciju. Tur kultūrplānošana ir kas vairāk nekā tikai kartēšana, tā piedāvā arī risinājumu prototipus un to ieviešanu dzīvē, kas būtu jau lielāka - nākotnes projekta mērķis.

No kreisās: projekta "RurCultural" partneru un ekspertu diskusija Līgatnē, eksperte Līva Kreislere prezentē “Papīrfabrikas Festivāla” apmeklētājiem kultūrkartēšanas rezultātus.  

Sanāksmes otrā diena bija veltīta domapmaiņai par kultūrplānošanas politikas vadlīniju izstrādi. Vēlāk, “Papīrfabrikas Festivāla” apmeklējuma laikā, projekta starptautiskos partnerus iepazīstināja ar Līgatni - vietu ar neparastu dabu, vēsturi, arhitektūru un lielām iespējām.

“Papīrfabrikas Festivāls” Līgatnē.

Paldies Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldei, īpaši Santai Jermičukai, par viesmīlīgo uzņemšanu Līgatnē!

Kontekstam – projekts “RurCultural” ir radies balstoties uz zināšanām, kas tika kultivētas un testētas INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projektā “UrbCulturalPlanning” (2019-2021) tādās pilsētās kā Rīga, Viļņa, Gdaņska, Ķīle, Pori u.c. Vairāk informācijas: www.urbcultural.eu. Projektā “RurCultural” trīs partnervalstis veido kultūras kartēšanas aktivitātes, lai pieteiktu ilgtermiņa projektu ES finansējumam. “RurCultural” ir saņēmis Baltijas jūras valstu padomes (CBSS) Sekretariāta Projektu atbalsta fonda (PSF) finanšu atbalstu.

Jautājumiem: Eva Meijere, projekta "RurCultural" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS PROJEKTA ZIŅAS

---

Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola (VDMV) aicina 9–10 gadus vecus bērnus piedalīties animācijas darbnīcā “Radi pasaku”. Pieteikšanās elektroniski šeit.

Izstaigājot Valmieru gida pavadībā, bērni iepazīsies ar dažādiem stāstījumu veidiem un mērķiem, rosinās iztēli, meklējot radošās idejas. Apmeklējot nodarbības, bērni izmēģinās dažādas mākslas tehnikas, attīstīs savus talantus un iegūs jaunas prasmes un zināšanas.

Kopā dalībniekiem jāapmeklē trīs nodarbības. 29. un 30. augustā radošās darbnīcas notiks topošajā laikmetīgās mākslas telpā “Kurtuve” Rīgas ielā 25 un 31. augustā – VDMV telpās.

Norises laiki:

• 29.augustā plkst.11.00–14.00 pirmā grupa un plkst.14.00–17.00 otrā grupa;
• 30.augustā plkst.10.00–11.00 ekskursija Valmierā un plkst.11.00–13.00 abas grupas kopā;
• 31.augustā plkst.10.00–13.00 pirmā grupa un plkst.13.00–16.00 otrā grupa.

Kopējais dalībnieku skaits ir 20. Kad grupas tiks nokomplektētas, pieteikšanās tiks slēgta.

Radošo darbnīcu mērķis ir izglītojoši radošā veidā 9–10 gadus veciem bērniem, kuriem interesē mākslinieciskā izpausme, tajā skaitā zīmēšana un animācijas veidošana, radīt iespēju atdzīvināt pasaku, mācoties vienoties par sižetu, zīmējot tēlus un vidi un veidojot animāciju.

Darbnīcas ir bezmaksas, visi materiāli tiks nodrošināti. Lūgums dalībniekiem ņemt līdzi ūdeni un ģērbties laikapstākļiem atbilstoši.

Informāciju sagatavoja:
Inga Rokpelne,
Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas kultūras projektu vadītāja

.

Brīnīties, izzināt, darboties, satikties, klausīties, skatīties, priecāties – aicinām skolēnus, skolotājus, ģimenes, draugus un visus, kuriem 1. septembris ir svētku diena, neskatoties uz to, vai pirmais solis pāri skolas durvju slieksnim vēl nav sperts vai tas noticis pirms vairākiem desmitiem gadu, svinēt skolas atsākšanos kopā!

Valmieras muzeja iekšpagalmā 1. septembrī no plkst. 11.00 līdz 15.00 norisināsies jau tradicionālā Zinību dienas norise bērniem un jauniešiem “Citāda skola”. Šoreiz vadmotīvs ir “Sens, ne tik sens”, iesaistot mazākus un lielākus dalībniekus gan aktīvās un radošās nodarbībās brīvā dabā, gan arī aicinot iepazīt Valmieras muzeja ekspozīciju – atvērto krājumu “Mājā un sētā”. Dalībniekiem būs iespēja apmeklēt vairākas radošas nodarbības – mācību stundas, pārbaudot savas spējas vizuālajā mākslā, matemātikā, latviešu valodā, sociālajās zinībās, kā arī sportā. Šogad nodarbībām doti arī to raksturojoši nosaukumi, piemēram, “Pipirkšķītis”, kurā, izmantojot senākās svara un garuma mērvienības, varēs pārbaudīt savu spēku un vērību, vai “Otētāji”, kurā, pielietojot interesantu mākslas tehniku, būs iespēja radīt krāsainu mākslas darbu, izveidojot dārgumu lādi.

“Citāda skola”, kā arī muzeja apmeklējums vecākiem ar bērniem 1. septembrī ir bez maksas. Aicinām apmeklēt arī Izstāžu namu, kurā iespējams aplūkot mākslinieka Klāva Lora izstādi “Sabotāža II”, kā arī ekspozīciju – atklāto krājumu “Mājā un sētā”. Muzeja ārstniecisko augu un garšaugu dārzā Pilskalna ielā 2 visas dienas garumā priecēs ziedu audzētāju Maijas Breikšas un Ritas Zaļās dāliju izstāde.

1. septembrī laukumā pie Valmieras Kultūras centra norisināsies Zinību dienas svētki #PirmaisVALMIERĀ. Plkst. 12.00 un 14.00 uz interaktīvu izrādi aicina Zinātniskais teātris “Laboratorium.lv”. Izrādes laikā vadītāji kopā ar dalībniekiem veiks eksperimentus un zinātniskus trikus, kas bērniem un pieaugušajiem ļaus ieraudzīt zinātni pavisam jaunā gaismā un iemīlēt to. Plkst. 13.00 un 15.00 šovu ar maģijas un komēdijas elementiem piedāvās iluzionists un burvju triku meistars Robijs Trankalis. No plkst. 12.00 līdz 16.00 koprades darbnīcas DARE T kreklu apdrukas darbnīcā varēsi izveidot savu apdruku ar #PirmaisVALMIERĀ motīvu, bez maksas to uzdrukājot uz līdzi paņemtā kokvilnas krekliņa vai maisiņa. Būs iespēja izvēlēties baltas vai tumši zilas krāsas motīvu.

Hanzas laukumā no plkst. 13.00 līdz 17.00 viesosies četrkājainie svētku viesi – poniji un zirgs no “Valmiermuižas staļļa”. Par atsevišķu samaksu bērni varēs doties izjādē ponija vai zirga mugurā.

Īpašā fotogrāfijā savu 1. septembri – atkalredzēšanās svētkus – varēsi iemūžināt tematiskā fotostendā, kas atradīsies pie Dzirnavu ezeriņa. Turpat arī būs pārsteigums, kam cieša saistība ar skolas tāfeli.

No plkst. 18.30 Valmieras Jaunatnes centrs “Vinda” aicina jauniešus un visus, kuri sirdī jauni, laukumā pie Valmieras Kultūras centra apmeklēt grupas “Audiokvartāls” koncertu, kurā viegla rokmūzika tiks apvienota ar mūsdienīgām elektroniskām skaņām. Svētku noslēgumā – SILENT DISCO ar DJ Alexx Rea un Tomu Polakenu pie pults.

Pārsteigumi gaidāmi arī Strenču brīvdabas estrādē. Tur no plkst. 18.00 skolēni, vecāki, vecvecāki, draugi, skolotāji un ikviens interesents aicināts ļauties brīnumiem un iepazīt maģijas pasauli, vērojot iluzionista Edžus burvju triku šovu.

Labdarības organizācija “Dr. Klauns” aicina 1. septembrī plkst. 11.00 pie Valmieras Kultūras centra tikties ar izturīgo un dzīvespriecīgo dakteri klaunu Jāni Taukuli jeb Dr. Jaukuli. Viņš no 24. augusta devies velomaratonā, veicot apmēram 2000 kilometru, lai viesotos dažādās Latvijas vietās un pastāstītu, cik svarīgu uzdevumu veic Dr. Klauni, palīdzot bērniem Latvijas slimnīcās justies drosmīgākiem un veseļoties ātrāk. Velomaratons notiks par godu organizācijas “Dr. Klauns” desmit gadu jubilejai. Turklāt kopā jāpaveic vēl kāds svarīgs uzdevums. Jānis un Dakteri klauni aicina satikties Valmierā, pavadīt viņu ceļā, kā arī uztaisīt vislielāko kopbildi ar sarkanajiem deguniem – šis ir Dakteru klaunu izaicinājums. Sarkanie deguni ir iepriekš jāiegādājas Rimi veikalos, arī šādā veidā atbalstot dakterus klaunus.

1. septembrī plkst. 11.00 pie Valmieras Kultūras centra norisināsies jautra zibakcija, kas būs veltīta dakteru klaunu labdarības velomaratonam. Par godu labdarības biedrības “Dr.Klauns” 10 gadu jubilejai, dakteris klauns Jānis Taukulis jeb Dr. Jaukulis veic iespaidīgu velomaratonu 2000 kilometru garumā, viens pats apceļojot visu Latviju un apciemojot 10 pilsētas!

Jānis un dakteri klauni aicina satikties Valmierā, lai kopā veiktu izaicinājumu – uzliksim sarkanos klaunu degunus un kopā nofotografēsimies. Iespējams, tieši Valmierā taps bilde ar visvairāk cilvēkiem ar sarkanajiem klaunu deguniem. Klauna degunu ir iespējams iegādāties “Rimi” veikalos, un visi ienākumi tiek novirzīti dakteru klaunu darbības atbalstam.

Uz tikšanos 1. septembrī plkst. 11.00 pie Valmieras Kultūras centra, lai piedalītos zibakcijā un atbalstītu dakterus klaunus! Aicinām apmeklētājus pievienoties arī ar velosipēdiem un pāris kilometrus pavadīt Dr. Jaukuli uz nākamo pilsētu.

Velomaratons norisinās, lai parādītu, cik daudz mūsu valstī ir dakteru klaunu, un atgādinātu par lielo un svarīgo darbu, ko viņi veic ikdienā, atbalstot mazos pacientus Latvijas slimnīcās. Arī Vidzemes slimnīcā aktīvi darbojas dakteri klauni – sniedz bērniem, viņu vecākiem un personālam emocionālu atbalstu.

Maratonam un dakteru klaunu darbam ir daudz kopīga. Pirmkārt, abi sniedz prieku un iedvesmo. Otrkārt, gan viens, gan otrs ir izaicinājums. Un treškārt – lai sasniegtu rezultātu garajā distancē, ikdienu ir jāiegulda spēks un laiks. Lai slimnīca būtu vieta, kur var rast spēku un atbalstu, nevis zaudēt to bailēs un stresā, dakteriem klauniem jābūt līdzās mazajiem pacientiem.

Dakteri klauni jau 10 gadus darbojas Latvijas slimnīcās, lai atbalstītu mazos pacientus un bērni ticētu, ka slimnīca nav tā vieta, kur ir sāpīgi un bailīgi. Tā ir vieta, kur var smieties, priecāties, ticēt sev un saviem spēkiem ceļā uz veselību. Tieši tāpēc Jānis dodas maratonā – lai pievērstu uzmanību dakteru klaunu ikdienas maratonam slimnīcās visā Latvijā.

Biedrība “Dr.Klauns” no sirds pateicas visiem labdarības maratona atbalstītājiem – uzņēmumiem SIXT, VIRŠI, MagnumNT, Veloprofs.lv, Sante Latvia.

Biedrība “Dr. Klauns” kā sabiedriska labdarības organizācija darbojas kopš 2012. gada, un tās pārstāvji – 35 profesionāli medicīnas klauni – katru dienu dodas uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu un citām slimnīcām Latvijā, lai psiholoģiski palīdzētu bērniem, atvieglojot mazo pacientu ikdienu, kamēr viņi uzturas medicīnas iestādē. Dakteru klaunu projektu biedrība “Dr.Klauns” īsteno sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, ar Latvijā vadošā piena pārstrādes uzņēmuma “Food Union” atbalstu.

Foto autors - Uģis Brālēns.

Informāciju sagatavoja:
Aija Kleimane
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste

Lai risinātu Ukrainas kara izraisītās Eiropas energokrīzes izaicinājumus Valmieras novadam, kā arī reaģētu uz klimata pārmaiņu radītajām aktualitātēm, Valmieras novada pašvaldības dome 24. augusta sēdē lēma par atbalstu pašvaldības dalībai Eiropas Pilsētu mēru paktā.

Eiropas Pilsētu mēru pakts paredz, ka pašvaldība aktīvi veicinās klimata mērķu sasniegšanu un īstenos pasākumus zinātnes iespējām atbilstošā tempā. Pievienojoties dalībai paktā, pašvaldība apņemas izstrādāt arī tās ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu.

Dalība Eiropas Pilsētu mēru paktā un pašvaldības ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns pašvaldībai kalpos par atbalsta instrumentiem sekmīgākai ārējā finansējuma piesaistei ēku energoefektivitātes uzlabošanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai, kā arī enerģijas krīzes un energonabadzības izaicinājumu risināšanai. Vienlaikus plāns paredzēs novadam aktuālās rīcības, kas saistītas ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un to radītajiem riskiem.  

Darbu pie Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna izstrādes Valmieras un Cēsu novadu pašvaldības ir uzsākušas ar Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu Apvāršņa 2020 projektā “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienība”. Projekta mērķis ir stiprināt valsts pārvaldes speciālistu zināšanas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu izstrādei.

Eiropas Pilsētu mēru pakts ir pasaules lielākā pilsētu kustība vietējiem klimata un enerģētikas pasākumiem. Tas tika aizsākts 2008. gadā Eiropā ar nolūku vienot pašvaldības, kas brīvprātīgi apņēmušās sasniegt un pārsniegt ES klimata un enerģētikas mērķus. Iniciatīva šobrīd vieno vairāk nekā 11 000 vietējās un reģionālās pašvaldības 57 valstīs.

Plašāka informācija: Līga Bieziņa, Valmieras novada pašvaldība, Attīstības pārvalde, Attīstības nodaļas vadītājas vietniece, attīstības plānotāja, tālr.: 26495997

Informāciju sagatavoja:
Ginta Gailīte
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste

Valmieras novada pašvaldības dome 28. jūlija sēdē lēma, ka no 1. septembra Valmieras novadā dzīvojošiem skolēniem braukšana Valmieras pilsētas maršrutu autobusos būs bez maksas. Skolēnam, iekāpjot pilsētas maršruta autobusā, būs elektroniski jāreģistrējas, pieliekot jaunā dizaina skolēnu apliecību pie elektroniskā datu nolasītāja.

Jaunā dizaina skolēnu apliecību skolēni saņems konkrētajā izglītības iestādē, sākot no 1. septembra.

Grozījumi Valmieras novada pašvaldības saistošajos noteikumos Nr. 22 “Par braukšanas maksas atvieglojumiem Valmieras valstspilsētas nozīmes maršrutu tīklā” nosaka, ka bez maksas Valmieras pilsētas maršrutu autobusos no 1. septembra varēs braukt Valmieras novada administratīvajā teritorijā esošo vispārizglītojošo, profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības iestāžu izglītojamie, uzrādot skolēnu apliecību.

Grozījumu mērķis ir noteikt vienotu braukšanas maksas atvieglojumu sniegšanu Valmieras novada administratīvajā teritorijā esošo izglītības iestāžu skolēniem.

Jāpiemin, ka tiesības braukt bez maksas Valmieras pilsētas maršrutu autobusos ir arī bērniem, kuri saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu nav uzsākuši pamatizglītības apguvi; bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri atrodas audžuģimenēs, aizbildnībā, bērnu aprūpes institūcijās vai mācās vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs, kā arī augstskolās un koledžās līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, uzrādot apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai; Valmieras novada pašvaldībā vismaz pēdējos 12 mēnešus dzīvesvietu deklarējušiem pensionāriem, kuri Valmieras novada pašvaldībā saņēmuši personalizētu braukšanas karti; Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Valmieras novada pašvaldība ir izsniegusi  personalizētu braukšanas karti.

Tāpat arī ir iespēja izmantot atlaidi, iegādājoties mēnešbiļeti braucieniem Valmieras pilsētas maršrutu autobusu tīklā. Šādas tiesības ir Valmieras novadā dzīvesvietu deklarējušiem vai uz mācību laiku Valmieras valstspilsētā faktiski dzīvojošiem (tai skaitā dienesta viesnīcā) augstāko izglītības iestāžu dienas nodaļu studentiem mācību gada laikā, no septembra līdz jūnijam (ieskaitot), ar 50 % atlaidi no mēnešbiļetes cenas un ar 75 % atlaidi no mēnešbiļetes ar laika ierobežojumu (izmantošanai tikai darba dienās) cenas. Uzrādot izziņu, kas apliecina Valmieras novadā deklarēto dzīvesvietu, vai rakstisku mācību iestādes apliecinājumu par faktisko dzīvesvietu mācību laikā Valmieras valstspilsētā un attiecīgi augstākās izglītības iestādes izsniegto dienas nodaļas studenta apliecību, mēnešbiļetes var iegādāties Valmieras autoostā Stacijas ielā 1, sākot no iepriekšējā mēneša 20. datuma līdz kārtējā mēneša 10. datumam. Mēnešbiļete jāuzrāda kopā ar studenta apliecību.

Bezmaksas braucieni reģionālās nozīmes autobusu maršrutos

No 1. septembra ārpus Valmieras pilsētas dzīvojošajiem skolēniem mācību gada laikā reģionālās nozīmes autobusu maršrutu tīklos būs nodrošināti bezmaksas braucieni nokļūšanai uz Valmieras novada pašvaldības dibinātu izglītības iestādi un atpakaļ mājās. Būs jāuzrāda jaunā dizaina skolēnu apliecība.

Jaunā dizaina skolēnu apliecību skolēni saņems konkrētajā izglītības iestādē, sākot no 1. septembra.

Noteikumi nosaka, ka bez maksas reģionālās nozīmes maršrutu tīklā varēs braukt Valmieras novada administratīvajā teritorijā esošo vispārizglītojošo, profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības iestāžu izglītojamie, uzrādot skolēnu apliecību. Par šiem skolēniem izglītības iestāde būs sniegusi ziņas pārvadātājam, norādot iekāpšanas un izkāpšanas pieturas, kā arī braucienu skaitu dienā.

Ja skolēna apliecībā nav reģistrētas ziņas par iekāpšanas un izkāpšanas pieturu, skolēns (ja sasniedzis 18 gadu vecumu) vai viņa likumiskais pārstāvis līdz katra mēneša 10. datumam izglītības iestādē iesniedz iesniegumu, pievienojot skaidri salasāmas braukšanas biļetes par pagājušo mēnesi, kā arī norādot vārdu, uzvārdu, izglītības iestādi, maršrutu un attiecīgā mēneša braukšanas izdevumu kopsummu. Savukārt izglītības iestāde veic kompensācijas izmaksu.

Informāciju sagatavoja:
Zane Bulmeistare
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītājas vietniece