.png)
|
Arhīva kalendārs
Valmieras Mākslas dienas sāksies 1.aprīlī ar akciju “Soļi”, aicinot līdz 27.aprīlim ar īpašas kartes palīdzību atrast mākslu vietās, kur to visdrīzāk neiedomātos meklēt: autoostā, kafejnīcā, bankā, veikalā – astoņās dažādās vietās pilsētā. Būs iespēja aplūkot Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņu darbus glezniecībā, grafikā, fotomākslā, keramikā, šķiedras mākslā, dizainā, instalācijas un objektu mākslā. Karti varēs saņemt Valmieras Tūrisma informācijas centrā no 1.aprīļa, turklāt, to pareizi aizpildot, būs iespēja saņemt pārsteiguma dāvanas. Jau tradicionāli Mākslas dienu laikā savu soļu nospiedumus – gleznojumus pilsētvidē – atstāj Latvijā un arī plašākā mērogā zināmi mākslinieki. Ko uz soliņiem būs atainojuši mākslinieki Klāvs Loris (soliņš Rūpniecības un Cēsu ielas krustojumā), Ieva Jurjāne, Anna Heinrihsone un Helēna Heinrihsone (trīs soliņi pie Kazu krācēm), aicinām atklāt 27.aprīlī. Šogad savu soliņu pie Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas apgleznos 3.kursa audzēkņi pasniedzējas Ivetas Gudetas vadībā. Jauno profesionāļu soļi mākslā būs baudāmi arī daudzās izrādēs bērnu un jauniešu teātru festivālā “..un es iešu un iešu”, Valmierā pulcējot jauniešus no visas Latvijas un aicinot 26. un 27.aprīlī apmeklēt izrāžu “maratonu” Valmieras sākumskolā un Valmieras Drāmas teātrī. Savukārt par pusaudžiem, sevis meklējumiem, ilgām un pieaugšanu stāstīs mūzikas teātra izrāde “Pavasaris”, kas tapusi Valmieras vasaras teātra festivālam. To piedāvās apvienība “Kvadrifrons” Valmieras Drāmas teātrī 29.aprīlī. Arī šogad Mākslas dienu laikā režisors Jānis Znotiņš piedāvās izrādi mazākajiem skatītājiem, saistošā veidā risinot lielas lietas, kas nozīmīgas ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem. Izrāde “Kurts” Valmieras bibliotēkā 30.aprīlī plkst.14.00. Par mākslinieka uzdevumiem, ieguldījumu izrādes tapšanas procesā 5.aprīlī plkst.15.00 būs iespēja uzzināt klātienē, Valmieras Drāmas teātrī tiekoties ar izrādes “Hamlets” mākslinieci Annu Heinrihsoni. Savukārt pēc tam, plkst.16.30, Valmieras muzejā ikviens interesents gaidīts Helēnas Heinrihsones un Annas Heinrihsones izstāžu atklāšanā. Helēna Heinrihsone ir viena no spožākajām un daudzpusīgākajām gleznotājām Latvijā, kura strādā eļļas glezniecībā, akvarelī, litogrāfijā, porcelāna apgleznošanā un animācijā. Viņas spēkos ir mainīties, doties nezināmajā, atklāt jauno un atkal atgriezties pie reiz atrastā. Anna Heinrihsone ar zīmējumiem un telpiskiem objektiem pievērsusies tēmai “saknes”, stāstot, ka “patiess pārdzīvojums, ko es izjūtu kā savu magnētisko pievilkšanas punktu, ir pielūgsmes objekts, apslēpts, intīms, citiem nesvarīgs. Spēka vietas auglis, pie kā domas atgriežas kā pie reliģiska avota. Gar jūru ripinās sakņu murskulis. Saknes kustība ir steidzīga, saraustīta, saprātīga. Es to neuztveru kā zīmi, es to sajūtu aiz sevis turpinājumā kā elpu pakausī. Saknes ir neparasti veidojumi. Tās ir kā gals un sākums vienlaikus”. Tāpat Mākslas dienās būs īpašas filmas kinoteātrī “Gaisma” (bez maksas). Tie būs stāsti par uzdrīkstēšanos būt citādākam, spēju pieņemt atšķirīgo, meklējumiem, kas šķetina radošumu, un ielūkošanos mākslinieka pasaulē caur vairāk nekā 65 000 kadru, kas ir ar rokām darināti eļļas gleznojumi uz audekla. Savukārt, kādus soļus mākslā atstāj komponisti, uzzināt aicinās Māra Briežkalna kvintets “Rothko in Jazz”, 30.aprīlī plkst.19.00 Valmieras Kultūras centrā risinot neparastu uzdevumu – ja abstraktā ekspresionisma aizsācēja Marka Rotko gleznas būtu skaņdarbi, kā tās izklausītos.
Māra Briežkalna kvintets “Rothko in Jazz”. Publicitātes fotogrāfija. Muzikāla satikšanās gaidāma biedrības “Valmierai. Mūzikai. Kultūrai” un Valmieras Mūzikas skolas labdarības koncertā “Mans solis. Tavs solis. Satikšanās” Valmieras Kultūras centrā 21.aprīlī plkst.16.00. Koncertprogrammu, kas veidota kā garīga meditācija, 22.aprīlī plkst.16.00 Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā piedzīvot aicina vokālā grupa “Putni” un ērģelniece Larisa Carjkova. Viduslaiku un arī mūsdienu somu, latviešu un citu valstu komponistu daudzbalsīgie a cappella dziedājumi dzidro sieviešu balsu skanējumā vēstīs par cilvēka pārdomām, sevis apzināšanos un dzīves jēgas meklējumiem. Savukārt par to, kur ieguldām savu laiku un kādas ir dzīves prioritātes, padomāt aicinās gaismas instalācija “Acumirklis” no 9.aprīļa Valmieras pilsdrupās. Pie vairākus gadsimtus seniem mūriem laiku skaitīs smilšu pulkstenis, pretnostatot acumirkli un dzīves ilgumu. Par virzību, robežu šķērsošanu un soli tuvāk labākai dzīvei pārdomās trīs lekciju laikā Valmieras integrētajā bibliotēkā (9., 16. un 23.aprīlī plkst.17.30) dalīsies dzejnieks un dziesminieks Valdis Atāls, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra izstāžu kuratore Farida Zaletilo un bloga Seek the simple veidotāji Laura un Andis Arnicāni. Arī šogad Mākslas dienu laikā norisināsies forums “Māksla būt uzņēmējam”. 11.aprīlī no plkst.12.00 koncertzālē “Valmiera” klātesošie dzirdēs par pirmajiem drosmīgajiem soļiem uzņēmējdarbībā un uzdrīkstēšanos, par radošumu komunikācijā un problēmu risināšanā, iedvesmojot būt citādākiem. No 1.aprīļa līdz 1.maijam Valmierā norisināsies Mākslas dienas, radošās norises apvienojot tematikā “Soļi. Pilsēta. Es”. Programma skatāma Valmieras mājaslapā www.valmiera.lv, sadaļā “Kultūra” un www.visit.valmiera.lv. Valmieras Mākslas dienas organizē Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Valmieras Kultūras centru, Valmieras muzeju, Valmieras integrēto bibliotēku, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu, Valmieras Mūzikas skolu, biedrību “Valmieras Attīstības aģentūra”, Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”, Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcu, Valmieras Drāmas teātri un citiem partneriem. Informatīvi atbalsta portāls “Valmieras Ziņas”. Māksla – klātesoša it visā. Tā runā ar pilsētu un tevi, aicina atklāt un doties tālāk. Rast jaunu sākumu, virzienu un iedvesmu. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.
Informāciju sagatavoja:
Ražotnes vadītājs Ilmārs Ceriņš atklāj: „Līdz šim viesiem piedāvājām ekskursijas, kurās stāstījām par ražotnes idejas rašanos, iepazīstinājām ar produktu ražošanas procesu, kā arī viesiem bija iespēja nobaudīt mūsu produktus. Lai arī atsaucība bija ļoti liela, nolēmām spert soli uz priekšu un viesiem dot iespēju pašiem līdzdarboties un radīt unikālu produktu – pašiem savus makaronus. Īpaši aicinām skolēnus un ģimenes ar bērniem, jo redzam, cik ļoti makaronu radīšanas procesā aizraujas gan lieli, gan mazi.” Makaronu darbnīcā ikvienam būs iespēja rullēt mīklu, sagriezt makaronus ar īpašu iekārtu, tos iesaiņot un ņemt līdzi baudīšanai mājās, uzzināt, kad un kā radās makaroni, kā arī iepazīties ar ražotnes produktiem un tos nobaudīt. Ekskursija un darbnīca grupām pieejama ar iepriekšēju pieteikšanos, zvanot 22014583 vai rakstot sierarazotne PIE gmail PUNKTS com SIA „Siera ražotne” Raunas novadā jau 13 gadus ir vienīgais uzņēmums Baltijā, kurā top Zaļais siers. Viena no siera galvenajām sastāvdaļām – sierāboliņš – tiek audzēts pašu dārzā. Ražotnē top arī beramais siers ar garšaugiem, beramais siers Ķiplociņš, gī sviests un 15 veidu Mājas makaroni.
Informācijai:
Lai veicinātu reemigrāciju, sadarbību ar diasporas organizācijām, kā arī risinātu citus pilsētai svarīgus jautājumus, Valmieras pilsētas pārstāvniecībā Rīgā no 2019.gada janvāra strādā projektu vadītāja starptautiskās sadarbības jautājumos Līga Vecā. "Sākot ar šo gadu, aktīvāk veicināsim iedzīvotāju pārcelšanos uz dzīvi Valmierā. Turpināsim apzināt vajadzības un veidosim pašvaldības pakalpojumus pēc iespējas vēl draudzīgākus cilvēkiem, kuri par savu dzīvesvietu atkal vai no jauna izvēlēsies Valmieru. Valmierā ir daudz iespēju - pilsēta strauji attīstās un tiek aktīvi domāts par mājokļiem, ir pieejama visu pakāpju izglītība, plašs kultūras piedāvājums, veselīga dzīvesveida un darba iespējas,” stāsta L.Vecā. Esam aktivizējuši sadarbību ar VARAM reģionālo reemigrācijas koordinatoru, lai sagatavotu praktiskus ieteikumus un informāciju par pašvaldības pakalpojumiem. VARAM reemigrācijas projekta koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā Ija Groza atzīst: “2018.gadā ir sagatavoti 90 personalizēti piedāvājumi cilvēkiem, kuri ir izrādījuši vēlmi uz pastāvīgu dzīvi atgriezties Valmierā. Tas ir gandrīz 23,7% no visiem sagatavotajiem piedāvājumiem. Cilvēkiem tas ir aktuāli, jo viņi plāno Valmierā atgriezties 2019., 2020.gadā, vai vēl nav nolēmuši, kad atgriezīsies, un regulāri izzina situāciju un seko līdzi aktualitātēm.” Ir zināms, ka ar Vidzemes koordinatora informatīvu atbalstu 2018.gadā Latvijā ir atgriezušies 10 cilvēki, kuri par savu turpmāko dzīvesvietu ir izvēlējušies Valmieru. Ija Groza min, ka skaits ir lielāks, jo ne visiem ir nepieciešama koordinatora palīdzība un ne visiem, kuri saņēmuši informāciju, ir nepieciešama tālāka sadarbība. Speciāliste stāsta, ka Valmierā atgriežas un par atgriešanos interesējas gan emigrējušie valmierieši un apkārtējo novadu iedzīvotāji, cilvēki, kurus ar Valmieru saista ģimene, tālāka radniecība, mācību vai darba pieredze, gan cilvēki, kuriem iepriekš ar Valmieru nav bijusi nekāda saistība, bet viņi vēlas atgriezties Vidzemē un dzīvot dinamiskā pilsētā. Kā nozīmīgākās Valmieras priekšrocības reemigranti min: darba iespējas un konkurētspējīgu darba samaksu; attīstītu infrastruktūru; daudzveidīgus pakalpojumus, kvalitatīvu dzīves vidi; izglītības pakalpojumu pieejamību bērniem; daudzveidīgas un kvalitatīvas kultūras pasākumu apmeklējuma iespējas; iespējas uzsākt uzņēmējdarbību; Rīgas tuvumu (tai skaitā, lidostas tuvumu); valsts iestāžu reģionālo centru pieejamību Valmierā. Zināms, ka Valmierā vislielākie izaicinājumi ir mājokļa pieejamība gan tā iegādei, gan īrei. Vēl reemigrantus interesē jautājumi par dzīvesbiedru – cittautiešu integrāciju un iekļaušanu vietējā sabiedrībā, viņiem pieejamiem darba piedāvājumiem un iespējām. “Palīdzēt iedzīvotājiem, lai viņiem nebūtu jāemigrē ekonomiskās situācijas dēļ, veicināt reemigrāciju – šie ir valsts mēroga jautājumi, par ko stratēģiski domājam, attīstot pilsētu. Izvēle – Valmiera, lai neaizbrauktu, izvēle – Valmiera, lai atgrieztos, ir būtisks novērtējums, ka pilsētu attīstām pareizā virzienā. Man ir liels prieks un gandarījums par cilvēkiem, kuri vēlas dzīvot un audzināt bērnus savā dzimtajā zemē. Viņiem novēlu pasaules pieredzi un zināšanas ieguldīt Latvijā,” Valmieras pilsētas pašvaldības reemigrācijas veicināšanas mērķus skaidro Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Valmieras pilsētas pašvaldība ir uzsākusi reemigrācijas stratēģijas izstrādi un sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību 2019.gada vasarā organizēs pirmo sporta un latviešu valodas nometni diasporas bērniem Valmierā. Sadarbība ar organizācijām, kas nodarbojas ar latviešu pasaules pieredzes atgriešanu Latvijā, ir svarīga, lai veicinātu latviešu saiknes saglabāšanu ar Latviju un Valmieru, nostiprinātu sadarbību un ekonomiskos kontaktus starp Valmiera uzņēmējiem un latviešiem, kuri darbojas ārpus Latvijas. Tā jau otro gadu 14.novembrī Valmierā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tāpat Valmieras pilsētas pašvaldība ir iniciējusi vairākus risinājumus, kuriem būtu nepieciešams valsts atbalsts, piemēram, atbalsta pasākumi reemigrējošo bērnu ātrākai integrēšanai skolās, psihologa atbalsts ģimenēm, pirms reemigrācijas tiešsaistes latviešu valodas apguves programma, reemigrantu kopienas pasākumu atbalsts u.c. Konkrētas aktivitātes cilvēkresursu piesaitē un nodarbinātības veicināšanā Valmierā ir paredzētas arī Eiropas Komisijas iniciatīvā “Pilsētu inovatīvās darbības” projektā “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas”, ko Valmiera īstenos sadarbībā ar Ventspils pilsētu. Projektā tiks testētas jaunas pieejas un risinājumi, lai piesaistītu cilvēkresursus, vietējā ekonomikā radītu jaunas kvalitatīvas darba vietas un attīstītu prasmes, kas nepieciešamas šodienas un nākotnes darba tirgū. Savienojot investīcijas un aktivitātes izglītībā, uzņēmējdarbības atbalstā, mārketingā, tehnoloģijās, karjeras atbalstā, tiks attīstīts esošais cilvēkkapitāls un piesaistīti jauni cilvēkresursi. 2018.gadā Vidzemes Augstskolas pētnieces veica Valmieras pilsētas pašvaldības pasūtītu pētījumu “Cilvēkresursu (tai skaitā talantu) piesaistes iespējas un priekšnosacījumi Valmieras pilsētai. Iedzīvotāju piesaistes stratēģijas izstrāde Valmieras pilsētai”. Pētījuma laikā tika identificēti migrāciju veicinošie un kavējošie faktori, rekomendācijas stratēģiskajiem piesaistes veicināšanas virzieniem. Valmieras pilsētas pašvaldība aicina atsaukties cilvēkus, kuri pēc ilgākas prombūtnes pastāvīgu dzīvi uzsākuši Valmierā, lai apzinātu viņu pieredzi, kas kalpotu par iedrošinājumu citiem, kuri vēl tikai apsver atgriešanos Latvijā, kā arī lai pilnveidotu pašvaldības sniegtos pakalpojumus, kas apmierinātu gan esošo pilsētas iedzīvotāju, gan reemigrantu vajadzības. Reemigrācijas koordinators Reemigrācijas koordinatore Informāciju sagatavoja: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Soļi noklāj teātra grīdu, nesteidzīgi lidinās starp mūzikas skaņām, atstāj pēdas audeklā, dzīvo starp pieturzīmēm, virmo sarunās un aicina tevi mākslas pasaulē. Valmieras Mākslas dienas “Soļi. Pilsēta. Es.” norisināsies no 1.aprīļa līdz 1.maijam.
Ģimenes uzņēmumā „Siera ražotne”, kas Raunas novadā jau trīspadsmit gadus ražo beramos sierus, makaronus un sviestu, izveidota īpaša makaronu darbnīca. Tajā aicināts piedalīties ikviens interesents un kopā ar ražotnes meistariem radīt pašam savus makaronus.
Iecienītākā vieta Vidzemē, kur vēlas atgriezties reemigranti, ir Valmiera, apliecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) reemigrācijas koordinatora Vidzemes plānošanas reģionā sniegtie dati.