.png)
|
Arhīva kalendārs
Konferences pirmajā dienā, 27. februārī, tiks aplūkota valsts pārvaldes un pašvaldību speciālistu loma jaunu inovāciju attīstīšanā reģionos, savukārt otrā diena, 28. februāris, īpaši vērtīga solās būt tieši topošajiem un jau pieredzējušajiem uzņēmējiem – pieredzē un zināšanās dalīsies ne tikai pašmāju eksperti, bet arī deviņi inovāciju attīstītāji no ārvalstīm. Abas konferences dienas paredzētas ne tikai teorētisku zināšanu papildināšanai, bet kalpos par iedvesmu, uzklausot reālus pieredzes stāstus, kā arī eksperti būs brīvi pieejami individuālu kontaktu dibināšanai. Vērtējot valsts pārvaldes iespējas attīstīt inovācijas, tiks diskutēts par to, cik Latvijas vide ir piemērota, lai inovācijas attīstītu, un cik nākotnes plāni nacionālajā līmenī saskan ar uzņēmēju vajadzībām reģionos, kā arī, ko valsts pārvalde var darīt, lai reģionus padarītu konkurētspējīgākus. Ar vairākiem iedvesmas stāstiem klātesošos iepazīstinās ārvalstu eksperti, piedāvājot idejas publiskā un privātā sektora veiksmīgai sadarbībai inovāciju radīšanā. Konferences otrajā dienā uzmanība vairāk tiks veltīta tieši inovāciju ietekmei uz biznesa vidi. Spēja inovēt ir viens no raksturlielumiem, kas arī mazam uzņēmumam ļauj izrauties priekšā konkurentiem. Turklāt dažādi jaunievedumi un inovatīvi risinājumi ne vienmēr ir dārgi vai sarežģīti īstenojami. Ārvalstu piemēri rāda, ka nereti tieši mazi ģimenes uzņēmumi, ieviešot inovācijas produktos, dizainā vai tehnoloģijās, kļūst par konkurētspējīgiem arī starptautiskajā tirgū. To pierādīs pieredzes stāsti arī no Vidzemes uzņēmēju ikdienas. Konferencē tiks uzsvērti ieguvumi no pārrobežu sadarbības, kā arī tiks aktualizēts jautājums par to, cik viegli ir radīt un atrast kompetences reģionā, un cik liela atbildība par to jāuzņemas izglītības iestādēm. Jāpiebilst, ka paralēli konferencei, 28. februārī Valmierā notiks arī 20 minūšu intensīvās biznesa konsultācijas jeb t.s. speed-consulting, kurās, iepriekš rezervējot laiku, uzņēmēji varēs satikt ekspertus, tiem uzdot jautājumus un saņemtos padomus izmantot uzņēmējdarbības attīstībā.
Konferences dalībnieki varēs apmeklēt Vidzemes inovāciju izstādi, iepazīstoties ar daļu no Vidzemē tapušajām inovācijām, kuru radīšana uzņēmumiem nesusi izaugsmi un spēju konkurēt gan tepat Latvijā, gan pasaulē. Konference tiek organizēta Vidzemes Inovāciju nedēļas 2019 ietvaros. Aicinām iepazīties ar visiem pasākumiem Vidzemes Inovāciju nedēļas 2019 mājaslapā >> http://innovation.vidzeme.lv <<, kurā pieejami detalizēti pasākumu apraksti un iespējams reģistrēties to apmeklējumam. Dalība visos pasākumos bez maksas! Aicinām nekavēties ar reģistrēšanos, jo vietu skaits pasākumos ir ierobežots. Tiklīdz būs sasniegts maksimālais apmeklētāju skaits, reģistrēšanās tiks slēgta. Vidzemes Inovāciju nedēļu 2019 organizē Vidzemes plānošanas reģions, sadarbojoties ar Vidzemes pašvaldībām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām, Latvijas institūtu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kā arī virkni pārstāvjiem no tādām Eiropas organizācijām un uzņēmumiem, kā Jaunā tūrisma institūts (Slovēnija), Hamburgas starptautiskās ekonomikas institūts (Vācija), Utrehtas Ekonomikas padome (Nīderlande), Belostokas universitāte (Polija), Inland Norway Lietišķo zinātņu universitāte (Norvēģija) un Tretorget Ltd (Norvēģija). Vairāki no pasākumiem tiek organizēti ar Interreg Baltijas jūras reģiona un Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas projektu atbalstu.
Vairāk informācijas: Laila Gercāne, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja, Vidzemes Inovāciju nedēļa 2019 koncepta attīstītāja, laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29120536. Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29454752.
PĒTNIECISKO DISKUSIJU PĒCPUSDIENU CIKLS VIDZEMES AUGSTSKOLĀ PLĀNOTAIS PĒTNIECISKO PĒCPUSDIENU DISKUSIJU CIKLS 2019.G. PAVASARA SEMESTRĪ: 2019. g. 31. janvārī - HESPI pētniecības apakšvirziena "Komunikācijas ekosistēma un tehnoloģijas" pētnieki "Mediji un sabiedrības integrācija: ViA devums problēmas izpētē un risinājumu radīšanā" 2015.-2016.gadā Latvijas publiskajā telpā plosījās "bēgļu krīze". Virmoja viedokļi un kaislības. Vieni baidījās un baidīja apkārtējos, zīmējot traģisku galu latviešu kultūrai un Latvijai, kādu to pazīstam. Citi pauda atbalstu patvēruma meklētāju uzņemšanai, tika saukti par velkomistiem un pragmatiski nodarbojās ar palīdzības sagatavošanu un sniegšanu. Mediji šajā "krīzē" gan lēja eļļu ugunī, gan arī centās skaidrot notiekošo pēc būtības. Virkne jautājumu, kas izgaismojās šajā "bēgļu krīzes" periodā, iezīmēja plašāku problēmu loku, kas saistās ar mediju lomu sabiedrības saliedētības sekmēšanā. HESPI zinātniskās pēcpusdienas ietvaros Komunikācijas ekosistēmas un tehnoloģiju apakšvirziena pētnieki iepazīstinās ar pētījuma projekta "Masu mediju iesaiste trešo valstu pilsoņu integrēšanā Latvijā" rezultātiem, tai skaitā pētījuma datiem, vairākos Latvijas reģionos īstenotajām mediju pārstāvju apmācībām, gan arī kopīgi ar Rīgas Stradiņa universitāti izstrādātajiem dokumentiem: priekšlikumiem mediju ētikas kodeksam un mediju redakcionālajām vadlīnijām. 2019. g. 1. martā plkst. 14:00 - HESPI pētniecības apakšvirziena "Tautsaimniecības attīstība un reģionu pārvaldība" pētnieki "Cilvēkresursu (t.sk. talantu) piesaistes iespējas un priekšnosacījumi Valmieras pilsētai. Iedzīvotāju piesaistes stratēģijas izstrāde Valmieras pilsētai" “Katrai vietai, tāpat kā cilvēkam, piemīt noslēpums, bet ideja par noslēpumu rodas tikai tad, ja šī vieta mums patīk. Patika, kas dzimst no netveramām zīmēm, ierosina noslēpumu, un noslēpums sagūsta prātu.” (Tālis Tisenkopfs, 2008) Dzīve pilsētā ir paradokss, šeit ir relatīvi piesārņotāks gaiss, vairāk svešinieku, lielāka vientulība, dzīves dārdzība, un tomēr, par spīti tam, cilvēki sapņo par dzīvi pilsētā. Arī valmieriešiem un apkārtējiem iedzīvotājiem pilsēta ir tā vieta, kur viņi dodas mācīties un visdrīzāk nākotnē strādās. Lai bizness un tehnoloģijas attīstītos, Valmierai ir jāpiesaista talantīgi cilvēki, kuri dzīvo un strādā Valmierā, tās apkārtnē, citos reģionos un citās valstīs. Par pilsētu var runāt no sociālekonomiskā skatu punkta - iedzīvotāju skaits, apdzīvotība, ekonomiskā aktivitāte, ienākumi, bet tikpat būtisks ir dzīves stils. 2019. g. 28. martā– HESPI zinātniskais asistents Mg.sc.env. Jānis Bikše “Par transporta mobilitātes alternatīviem risinājumiem lauku reģionos” MAMBA (Mobilitātes un pakalpojumu pieejamības palielināšana demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos) projekts ietver deviņus pilotprojektus sešās valstīs apkārt Baltijas jūrai un Vidzemes Augstskolas pētnieki Agita Līviņa, Sarmīte Rozentāle un Jānis Bikše piedalās vairākās projekta aktivitātēs. HESPI zinātniskā asistenta Jāņa Bikšes galvenais pētniecības virziens ir jaunie neformālie transporta mobilitātes virzieni lauku apvidos kā kopbraukšana (ride share), kopīga transportlīdzekļu lietošana (car share), transports pēc pieprasījuma, transports kā serviss. Pēcpusdienā Jānis Bikše pastāstīs par šiem virzieniem un ar tiem saistītajām problēmām, kurām ir jārod risinājumi. 2019. g. 25. aprīlī – HESPI pētniecības apakšvirziena "Cilvēkresursu attīstība un iekļaujošā politika" pētnieki "Pagrieziena punkti Latvijas politikas kontekstā un atkarības takas ietekme uz politikas veidošanu" Pētnieciskās pēcpusdienas ietvaros HESPI pētniecības apakšvirziena "Cilvēkresursu attīstība un iekļaujošā politika" pētnieki Vidzemes Augstskolā šobrīd noritošā VPP „Vērtības darbībā: atbildīgas, drošas un izglītotas pilsoniskās sabiedrības attīstība ar pētniecību un rīcības modeļu izstrādes palīdzību” ietvaros diskutēs par dažiem rīcībpolitiku (t.sk. pensiju, ģimenes, nodarbinātības, sociālo pakalpojumu u.c.) procesiem, izvērtējot tos caur atkarības takas (Path Dependency) teorijas prizmu, analīzei izmantojot arī laika dimensiju. 2019. g. 16. maijā Ogres novadā– HESPI pētniecības apakšvirziena "Dabas un kultūras mantojuma izpēte" pētnieki "Tūrisma organizācijas un vadības bakalaura studentu integrētā prakse" Š.g. maijā ViA HESPI pētniecības virziena “Dabas un kultūras mantojuma izpēte” pētnieku grupa sev ierastajā un regulārajā pētnieciskajā pēcpusdienā tiksies neikdienišķā formātā – tūrisma organizācijas un vadības bakalaura studentu integrētās prakses vietā Ogres novadā. Tā būs lieliska iespēja HESPI kolēģiem redzēt un vērtēt studentu prakses vietu, viņu darbu, un arī otrādi – studenti varēs iepazīt pētnieku veikumu un nākotnes pētnieciskos izaicinājumus, iespējams, arī saskatīt sava potenciālā ieguldījuma nišas. Tādējādi tiks nodrošināta abpusēja informācijas apmaiņa un aktualizētas HESPI pētniecības stratēģiskās vadlīnijas, laboratoriju mobilitāte praksē. Laipni aicināts piedalīties ikviens interesents! Pasākuma formāts draudzīgs un neformāls. Tikšanās vieta: Vidzemes Augstskola, Cēsu iela 4- 114.telpa, Valmiera, izņemot 16 maiju un 1. martu, kad pasākums notiks 217. telpā. Ja Jūs vēlaties saņemt apliecinājumu par piedalīšanos pētnieciskās diskusijas pēcpusdienā, lūdzu vienu dienu iepriekš par to paziņojiet, rakstot uz e-pastu: hespi PIE va PUNKTS lv.
Programmas ietvaros pašvaldības veido starptautiskus tīklus savstarpējai pieredzes apmaiņai un labās prakses tālāknodošanai, kas veicina to teritoriju attīstību un izaugsmi pozitīvu izmaiņu virzienā. Katrā sadarbības tīklā kāda pašvaldība dalās ar savu labo pieredzi. Projekta “Augoša pilsēta: Ilgtermiņa lejupslīdes pārvarēšana mazajās pilsētās” labās prakses pilsēta ir Altena Vācijā, kas atzīta par labās prakses piemēru, jo vairāku gadu garumā, stratēģiski plānojot, ir risinājusi problēmas un izmantojusi esošo potenciālu pilsētā un apkārtnē. Par pilsētas attīstības mērķiem Altenā noteikti inovatīva pilsētas attīstība un pilsoniskās sabiedrības attīstība, strukturāli pielāgojot to situācijai. Daudzu gadu garumā Altena cīnījusies ar tādām pašām problēmām, kas šobrīd skar Latviju un arī Alūksni - vietējo nozaru slēgšana, bezdarba pieaugums, iedzīvotāju skaita samazināšanās, jaunu cilvēku aizbraukšana. Šobrīd Altena ir pilsēta ar 18 tūkstošiem iedzīvotāju, taču laika posmā no 1975. gada līdz 2014. gadam tā bija zaudējusi 14 tūkstošus iedzīvotāju. Līdz ar to Altenā ir nācies risināt sarukšanas problēmu un mēģināt atdzīvināt pilsētu ar minimālu ārējo resursu izmantošanu. Projekts ir saistīts ar pieredzes pārnesi – labās prakses aizgūšanu no Altenas un pielāgošanu savā situācijā katrā no projekta dalībpašvaldībām. Projektā kopā ar Alūksnes novada pašvaldību piedalās: Idrija (Slovēnija), Melgaco (Portugāle), Manresa (Spānija), Nyirbator (Ungārija) un Igoumenitsa (Grieķija). Šis tīkls atbalstīs partnerus, lai atdzīvinātu sabiedriskos pakalpojumus un ekonomiku, atjaunotu pilsētvides struktūru un attīstītu pilsonisko sabiedrību ilgtermiņa lejupslīdes kontekstā. Darba sanāksmes laikā projekta dalībnieki galveno uzmanību pievērsa mazo un vidējo pilsētu brīvo darbavietu un iekšpilsētu atjaunošanai. Vadošajam partnerim Altenai ir vairāki piemēri, kur radīti jauni ilgtspējīgi uzņēmumi, izmantojot novatorisku sadarbību ar vietējiem dalībniekiem, tostarp tūrisma, viesmīlības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem. Katram projekta partnerim būs jāizstrādā labās prakses Pārneses plāns, kas kalpos kā pamatdokuments mācību tīkla laikā. Pirmajā tikšanās dienā pārrunājām projekta progresu, veicām pirmās iestrādnes Pārneses plāna saturā, koncentrējoties uz pārneses specifiku, kā arī izvirzījām turpmākos mērķus un plānu nākamajiem trim mēnešiem. Otrajā tikšanās dienā partneri devās apmeklēt iespējamās vietas Alūksnē, lai izpētītu pop-up veikalu metodes izmantošanas iespējas, jo tieši šo virzienu esam izvēlējušies kā vienu no iespējām, lai stiprinātu vietējo mazo uzņēmējdarbību, - stāsta projekta vadītāja Kristīne Lāce. “Re-growCity” ir viens no 23 sadarbības tīklu projektiem labās prakses pārnesei Eiropā. Labās prakses pārneses projektos no Latvijas pilsētām piedalās Rīga (divos projektos), Jūrmala un Alūksne.
Evita APLOKA
Studentiem tā ir arī lieliska iespēja vienlaikus gan sakārtot vidi sev apkārt, gan gūt gandarījumu par līdzcilvēku prieku, gan tikt pie pieredzes projektu īstenošanā. Projektu tēmas un mērķauditorijas nav ierobežotas. Tā var būt gan telpu un teritorijas labiekārtošana augstskolā, kopmītnēs vai citvietā Valmierā un tās apkaimē. Tie var būt arī kultūras, sporta un izglītojoši pasākumi. Tās var būt kampaņas par kādas nozīmīgas tēmas skaidrošanu vai popularizēšanu. Galvenais nosacījums – ideju īsteno studenti un no tā ieguvēji ir sabiedrība vai kāda tās daļa, tostarp arī studenti. Fonds un “Wunder Latvia” ir atvērti arī drosmīgām un inovatīvām idejām, kuru rezultātiem šodien varbūt grūti noticēt, taču ir vērts mēģināt! 14. un 15. februārī augstskolā notiks “ideju rades” darbnīcas, lai palīdzētu tikt pie projektiem, ja kaut kas iekšā gruzd, bet nav īsti skaidrs, kā to uzlikt uz papīra. Idejas uzmetums jāiesniedz līdz 28. februārim. Pēc tam notiks apmācības un projektu aizstāvēšana “Wunder Latvia” birojā 21. martā. Vairāk informācijas par “Wunder idejlauzi” – fonda mājaslapā www.vnf.lv sadaļā “Īsteno ideju”. Valmieras novada fonds jau 13 gadus ir filantropijas partneris ziedotājiem un ideju cilvēkiem, atbalsot vietējo iedzīvotāju iniciatīvas dzīves uzlabošanai Valmierā un apkaimē. Regulāri tiek organizēti dažādi projektu konkursi – “Sev, tev, novadam”, Ziedotāju aplis, “Jaunieši dod iespēju jauniešiem”, Bērnu un jauniešu izcilību programma, arī tematiskie konkursi ar atsevišķu ziedotāju atbalstu.
Papildu informācija:
Ziemas festivālam dalībniekus var pieteikt ikviena Latvijas skola, un to dara izglītības iestādes sporta skolotājs (vai cits skolas pārstāvis). Sporta skolotājam jāaizpilda pieteikuma anketa elektroniski LSFP mājas lapā (https://lsfp.lv/festivals/pieteikumi). Pēc skolas dalības apstiprinājuma saņemšanas līdz pat reģistrācijas beigām – 26. februārim plkst. 15.00 – skolas var reģistrēt un nepieciešamības gadījumā arī mainīt pieteiktos dalībniekus. Pieteikumu oriģināli ar izglītības iestādes vadītāja parakstu būs jāiesniedz klātienē Ērgļos, veicot dalībnieku akreditāciju. Ziemas festivāla atklāšana notiks 1. martā plkst. 11.30 Ērgļos (pie Ērgļu vidusskolas). Saskaņā ar olimpisko tradīciju tiks pacelts olimpiskais karogs, dots olimpiskais zvērests un iedegta olimpiskā uguns. Divu dienu garumā 5. - 12. klašu jaunieši sacentīsies 13 disciplīnās – biatlons, distanču slēpošana, frīstails slēpošanā un snovbordā, hokejs, 3 x 3 hokejs, kalnu slēpošana, kērlings, ragaviņu braukšana, snovbords, slidošana, ziemas orientēšanās, lielā skolu stafete. Visi sporta veidu nolikumi pieejami LSFP mājas lapā sadaļā Festivāls (https://lsfp.lv/festivals/sporta-veidi). Ziemas festivālā notiks arī paraugdemonstrējumi disku golfā un sniega volejbolā. Lai arī sacensībām dalībniekus piesaka skolas, sacensību organizētāju – LSFP – prezidents Einars Fogelis aicina par festivālu skolā interesēties arī pašus skolēnus un viņu vecākus: “Svarīgākais Ziemas festivāla mērķis – jebkuram skolēnam, arī bez profesionālām iemaņām sporta veidos, ļaut piedalīties un sajust, cik plašas un dažādas ir iespējas būt fiziski aktīviem arī ziemā un gūt no tā prieku, iepazīstināt skolēnu ar jauniem ziemas sporta veidiem. Sacensību sportiskās programmas daļu jau ierasti papildinās dažādi citi pasākumi, kā dīdžeju konkurss un lāpu gājiens. Dalībniekus un viņu līdzjutējus sagaida krāšņas atklāšanas un noslēguma ceremonijas.” “Nav svarīgi, tev patīk slidot, slēpot vai spēlēt hokeju, nav arī svarīgi, cik labi tev sanāk. Svarīgākais ir pārliecināties, ka ziemā sportot ir forši,” skolēnus iedrošina šī gada Ziemas festivāla vēstnesis, skeitbordists Madars Apse. Arī viņš savulaik bijis viens no Ziemas festivāla dalībniekiem, startējot snovborda sacensībās. Vēl pirms sacensībām skolēniem būs nodrošināta iespēja pilnveidot savas prasmes atsevišķos sporta veidos bezmaksas treniņos profesionālu treneru vadībā – jau šobrīd var pieteikties kērlinga un kalnu slēpošanas treniņiem. Ar treniņu laikiem iespējams iepazīties organizatoru tīmekļa vietnē lsfp.lv sadaļā “festivāls” un sociālajos medijos facebook.com/lsfp.lv Madars Apse, Ziemas festivāla 2019 vēstnesis, skeitbordists Šī gada Ziemas festivāla vēstnesis ir Madars Apse – viens no populārākajiem skeiteriem ne vien Latvijā, bet arī pasaulē. Arī Madars savulaik bijis Ziemas festivāla dalībnieks, startējot snovborda sacensībās. Ventspilnieks divas reizes saņēmis Eiropas labākā skeitera balvu un jau vairāk nekā 10 gadus ir Red Bull komandā. Tuvākajā laikā Madars plāno gan rūdīties āliņģī un piedalīties dažādos starptautiskos skeiteru pasākumos Igaunijā, Somijā, Uzbekistānā. Madara plānos arī uzņemt trakulīgu video Barselonas ielās savam YouTube seriālam It' s A Mad World – latvietis ir viena no GoPro reklāmas sejām. Kopā ar draugu Madars šobrīd plāno izveidot jaunu skeitspotu Rīgā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja – stikla konstrukciju. Līdzīgu ideju viņš savulaik realizēja pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Madars Apse būs klāt arī šī gada pasākumā Ērgļos. Par festivālu Ziemas festivāla ideja aizsākusies jau 1994. gadā. Kopš tā laika jauniešu ziemas sporta sacensībām bijuši dažādi nosaukumi un norises vietas. Sākot no 2016. gada Ziemas festivālu organizē LSFP sadarbībā ar LOK, Ērgļu novada domi un sporta veidu federācijām. Pērn notikušais festivāls, pulcējot vairāk nekā 1400 dažāda vecuma skolēnus no 146 skolām, pārstāvot vairumu Latvijas pašvaldību. Ziemas festivāls turpina rudenī notikušās Eiropas Sporta nedēļas BeActive tautas sporta kustības ideju – būt fiziski aktīviem ikdienu, neatkarīgi no fiziskās sagatavotības, vecuma vai gada laika. REKLĀMAS VIDEO | https://youtu.be/TfmHOE8HEDE Informācijai par Ziemas festivālu aicinām sekot: https://www.instagram.com/lsfp.lv/
Pievienoties Ziemas festivālam jaunieši, viņu atbalstītāji, skatītāji, līdzjutēji var ne tikai sportojot, bet arī daloties ar piedzīvoto sociālajos tīklos, izmantojot tēmturus: #sniegsnavbieds #ziemasfestivals #lsfp
Papildu informācija: Kristaps Zaļkalns
Individuāli muzeja piedāvātās iespējas cilvēki izmantojuši 39331 reizi, savukārt skolēnu, tūristu vai cita veida grupās – 11054. Valmieras muzeja rīkotajās ekskursijās, dažādās norisēs, sniedzot konsultācijas un palīdzot meklēt atbildes pētnieciskiem jautājumiem, uzskaitīts 32591 apmeklējums. Iecienīta ir Muzeju nakts, kas Valmierā norisinājās jau 14.reizi. Savukārt jau 10 gadus muzeja durvis ir atvērtas arī gadumijā, pērn pulcējot 1035 apmeklētāju. No 82976 muzeja apmeklējumiem 76052 bijuši bez maksas. Šādu iespēju izmantot aicināti skolēni, pensionāri, Vidzemes Augstskolas studenti, kā arī vairāku sociālo grupu pārstāvji. Jāpiemin, ka kopš 2018.gada Valmieras izglītības iestāžu audzēkņiem bez maksas ir arī muzeja pedagoģisko programmu apmeklējums. Pērn tika novadītas 316 muzejpedagoģiskās programmas, kas ir par 34 vairāk kā 2017.gadā. Muzeja krājums 2018.gadā papildināts ar 736 jauniem lietiskiem un dokumentāriem materiāliem. Īpaša uzmanība veltīta Valmieras vēstures izzināšanai. Interesants jaunieguvums ir M.Karitona veidotais Valmieras fotoalbums ar stāstiem. Krājums papildināts arī ar J.Naumova dāvinātajām fotogrāfijām, kurās dokumentēta Valmieras vēsture. Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai muzejā pašlaik ir vairāk nekā 65 tūkstoši kultūras mantojuma vienību. Ikviens interesents ar Valmiera muzeja krājuma glabātajām vērtībām var iepazīties, tās apskatot digitāli Nacionālā muzeja krājuma kopkatalogā, bet muzeju kolekciju tīklā “Meandrs” (www.meandrs.lv) var atrast informāciju par 27 334 Valmieras muzeja krājuma kolekciju vienībām. Valmieras muzejā 2018.gadā bija skatāmas 17 izstādes. Tekstila darbos ievīti gadalaiki, gaisīgi, sievišķīgi un vienlaikus spēcīgi porcelāna izstrādājumi, brīnumainā materiāla stikla daudzveidīgās pārvērtības, ilknis, melnkoks un citi materiāli neparastās rotās, gleznās apslēpts Latvijas ainavu kods – šīs ir tikai dažas izstādes, kas aicināja uz pasauli paraudzīties mākslinieku acīm. Latvijas simtgadē Valmieras muzejā bija skatāmi arī Latvijas mākslas attīstībā nenovērtējamu mākslinieku darbi. Džemma Skulme aicināja materializēt dzīvošanas sajūtu. Maija Tabaka izcēla cilvēku kā vienreizēju būtni, “aizrokoties” līdz skatītāja zemapziņai. Dažāda veida materiālu apvienošanu teātrim līdzīgā darbā, svarīgu lomu atvēlot scenogrāfijai, gaismas un ēnas spēlēm, atklāja Edīte Pauls-Vīgnere. Tāpat vairākas izstādes aicināja izzināt dažādas kopsakarības, vēstures līkločus un dabas daudzveidību. Pērn ārpus Valmieras muzeja eksponētas 12 izstādes, stāstot gan par lauku muzikantiem un kapelām Vidzemē, gan vācu kultūras mantojumu, Pārgaujas vēsturi u.c. 2018.gadā muzejs piedāvāja 51 lekciju, ko noklausījās 1204 apmeklētāji. Tāpat arī aizvadītas 83 ekskursijas. Konsultācijas par kultūrvēsturisko mantojumu saņēmuši 67 interesenti, bet pētnieciskie pieprasījumi bijuši 408. 294 dienās jeb 2058 stundās, kad muzejs pērn bija atvērts apmeklētājiem, skanējuši arī seši koncerti, notikušas piecas tērpu izstādes, kā arī dažādas radošās darbnīcas un meistarklases. “Šogad atzīmējam Valmieras muzeja 60.gadadienu. Dažādas norises būs visa gada garumā. Lepojamies ar mūsu krājumu un aicinām par to uzzināt vairāk. Izstāžu nama vestibilā stāstīsim par muzeja krājuma kolekcijām ekspresizstādēs “12 stāsti”. Kultūras mantojuma saglabāšanai būs veltīta arī izstāde “Uzmanību-EKSPEDĪCIJA”. Ar to pateiksimies sabiedrībai, jo cilvēku dāvinājumi veido muzeja krājuma pamatu,” stāsta Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.:26443410
Deinstitucionalizācijas procesu nevar īstenot bez zinošiems, neatlaidīgiem un elastīgiem darbiniekiem, kuri ik dienu mācās risināt individuālus gadījumus un meklē vispiemērotāko risinājumu konkrētam cilvēkam. 2019.gada sākumā viesojāmies Smiltenes novada domes Sociālajā dienestā, lai pārrunātu paveikto, sniegtu nepieciešamo atbalstu un konsultācijas tiem dienesta darbiniekiem, kuri iesaistīti deinstitucionalizācijas procesā. Uz sarunu aicinājām Smiltenes novada Sociālā dienesta vadītāju Intu Siliņu. Iepazīstini, lūdzu, ar deinstitucionalizācijas komandu Smiltenē! Cik darbinieki Sociālajā dienestā ir iesaistīti deinstitucionalizācijas ieviešanas procesā? Inta: ”Sākumā visu dokumentāciju kārtoju es, pēc laika tajā iesaistījās arī sociālā darbiniece Iveta Vērzemniece, tagad pamazām mēģinām “pieslēgt” sociālo darbinieci Sandru Dukāti, jo pakalpojumu saņēmēju skaits pieaug un līdz ar to arī dokumentu apjoms, kas jāapstrādā projekta ietvaros, ir kļuvis apjomīgāks.” Vai vecāki aktīvi raksta iesniegumus, lai viņu bērni saņemtu rehabilitācijas pakalpojumus? Inta: “Daudzus sākumā nākas pierunāt, bet, kad četrdesmit pakalpojuma reizes ir izmantotas, tad saka, ka gribētu saņemt vēl. Ir vecāki, kuri ir teikuši, ka atbalsts ir bijis nepieciešams pagātnē, kad pirmo reizi uzzinājuši par bērna veselības problēmām. Visgrūtākais esot sākums, kad bērns ir jāiekļauj bērnu dārzā vai skolā. Šobrīd daudzi pusaudžu vecāki neizjūt nepieciešamību pēc atbalsta, jo bērns ir iekļāvies izglītības iestādē un vecāks ir pielāgojies bērna vajadzībām un ikdienai. Psihologa atbalsts visbiežāk ir nepieciešams pašā sākumā, kad vecāks jūtas viens un “izsists no sliedēm” uzzinot par bērna diagnozi.”
Projekta ietvaros daudzi Smiltenes pašvaldībā izmanto sociālās aprūpes pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem- kā jūs organizējat šī pakalpojuma saņemšanu? Inta: “Aprūpes pakalpojums “aizgāja dabīgi” un viegli, jo Smiltenē ļoti aktīvi izmanto asistenta pakalpojumu, līdz ar to vecākiem šis pakalpojums bija saprotamāks. Informējām tās ģimenes, kurās bērniem ir asistenti, ka ir iespēja saņemt aprūpes pakalpojumu, kuru vecāki var izmantot saturīga laika pavadīšanai vai mācībām. Aprūpes pakalpojumu nevar sniegt pirmās pakāpes radinieks vai vienas mājsaimniecības loceklis, tāpēc izmantojot šo pakalpojumu, vecāki laiku var veltīt sev. Asistents var būt arī bērna vecāks, bet šis pakalpojums ir paredzēts vecāku atpūtai.” Kādas ir atsauksmes no vecākiem, kuru bērni izmanto sociālās rehabilitācijas pakalpojumus? Inta: “Vecāki ir apmierināti, sūdzības nav bijušas. Daudzi gaida, kad Smiltenē uzbūves rehabilitācijas centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, lai vairāki speciālisti būtu pieejami vienuviet. Vecāki pozitīvi izsakās par iespēju izvēlēties speciālistu, pie kura bērns saņem pakalpojumu. Ticam, ka tas nodrošina labāku pakalpojuma kvalitāti, jo nav jāizvēlas speciālists, kurš piedāvā zemāko cenu. Bieži bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ir svarīgi rehabilitāciju saņemt pie speciālista ar kuru jau ir izveidojusies laba saskarsme. Arī speciālista lokācija ir būtiska, īpaši bērnam ar kustību traucējumiem.” Iveta: ”Prieks par cilvēkiem un to, ka viņi saņem atbalstu, vienīgi apstrādājamo dokumentu apjoms projektā ir ļoti liels un paņem daudz laika!”
Inta: “2018.gada laikā 14 bērni ar funkcionāliem traucējumiem Smiltenes pašvaldībā ir saņēmuši pakalpojumus projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Kā sokas ar pakalpojumu nodrošināšanu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem? Inta: ”2018. gadā bija viens cilvēks, kurš saņēma sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Šobrīd plānojam, kā nodrošināt atbalsta grupas pie mums, jo cilvēki nevēlas nekur braukt. Viņi šeit jūtas drošāk, tāpēc šobrīd domājam risinājumu, lai piemēram nodrošinātu mākslas terapiju cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Kamēr nav uzcelts dienas aprūpes centrs ir problēma ar telpām, kurās nodrošināt speciālistu konsultācijas un nodarbības. Vēl ļoti ceram jaunajam centram uzbūvēt lielu terasi, lai ir mājīgi un vasaras sezonā cilvēki daļu pakalpojumu var saņemt ārā.” Kādas ir sajūtas, pārdomas, esot daļai no deinstitucionalizācijas procesa? Kādas ir pārdomas par 2018.gadā paveikto un ko sagaidāt no 2019. gada? Inta: “Smiltenes novada Sociālais dienests kopumā un arī katrs iesaistītais darbinieks individuāli jūtamies gandarīti par deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu, gan tieši Smiltenē, gan to, ka tas notiek visā valstī vienlaicīgi. Gandarījums ir par sociālo pakalpojumu attīstības iespējamības nodrošināšanu, tāpēc, ka beidzot mums cilvēkiem ir ko piedāvāt. Varam sniegt konkrētu palīdzību sociālās rehabilitācijas nodrošināšanai - dažādas terapijas, medicīnisku rehabilitāciju, aprūpi, "Atelpas brīdi". Veidosim grupu dzīvokļus un dienas aprūpes centru cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem veidosim ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu. Atzinība jāizsaka Labklājības ministrijai, ka deinstitucionalizācijas process tiek virzīts visā valstī, kas veicina vienlīdzīgu pakalpojumu attīstību un pieejamību visā valsts teritorijā. Redzam, kā pakāpeniski mainās mūsu klienti, kā viņi drosmīgāk sāk vērtēt piedāvājumu un aktīvāk to izmantot, izteikt vēlmes, ko gribētu saņemt arī turpmāk. Novada iedzīvotāji paliek informētāki par šādu cilvēku vajadzībām, viņu dzīves apstākļiem šobrīd, caur ko veidojas izpratne un pieņemšana. Pašvaldības darbiniekiem un iedzīvotājiem visos līmeņos palielinās izpratne par projekta mērķa grupas esošo situāciju un nepieciešamajām izmaiņām un izpratne par pašvaldības gatavību ieguldīt līdzekļus nepieciešamās infrastruktūras attīstībai. Projekta ieviešanas sākumā bija daudz grūtību, nepietiekoša kapacitāte, darbinieku trūkums, nemitīgas projektu nosacījumu pārmaiņas, neskaidrība par lietu secību. Liela daļa rezultatīvo rādītāju sasniegti, balstoties darbinieku entuziasmā, mērķtiecīgā rīcībā panākt rezultātus un projekta “Vidzeme iekļauj” komandas atbalstā, tiešā palīdzībā, kas padarīja visu to iespējamu. Brīnišķīgi, ka varam paļauties viens uz otru. Arī 2019.gadā turpināsim iesāktos projekta pakalpojumus un, saskaņā ar rehabilitācijas plāniem, ieviesīsim jaunus. Vairāk informācijas: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Vidzemes plānošanas reģions aicina pašvaldību attīstības speciālistus, teritorijas plānotājus, vides speciālistus, kā arī Reģionālo vides pārvalžu speciālistus un citus interesentus uz semināru “Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu pārvaldība”, lai informētu par izstrādāto stratēģiju piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldībai, īpašu uzsvaru liekot uz savstarpējo sadarbību starp piesārņoto zemju īpašniekiem, pašvaldību un Reģionālajām vides pārvaldēm. Seminārs norisināsies piektdien, 22. februārī, plkst. 10.00–14.45 Valmierā, L. Paegles ielā 10. Semināra laikā klausītāji tiks iepazīstināti arī ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādāto Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu datu bāzi un tās mobilo aplikāciju, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība stāstīs par aktivitātēm bijušajā mazuta saimniecībā, kur noslēgusies piesārņojuma izpēte un šobrīd tiek testēta inovatīva sanācijas metode. Semināra DARBA KĀRTĪBA Lūgums reģistrēties semināram līdz š. g. 19. februārim (ieskaitot), aizpildot elektronisku pieteikumu šeit: https://goo.gl/forms/XuhiYLVoTPsZokdG2
Seminārs tiek organizēts Centrālbaltijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE). Projekta INSURE mērķis ir palielināt piesārņoto vietu ilgtspējīgu attīrīšanas metožu izmantošanu, uzlabot piesārņoto vietu attīrīšanas vadības metodes, kā arī uzlabot piesārņoto vietu vizualizāciju un prioritizēšanu Centrālbaltijas reģionā, sadarbojoties partnerorganizācijām no Latvijas, Zviedrijas un Somijas. Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv
Ceturtdien, 21. februārī, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā tautas namu un muzeju darbinieki pulcēsies seminārā “Latvijas-Igaunijas pierobežas kultūru kopība un savdabība”. Tas veltīts Alūksnes novada desmitgadei un Igaunijas Republikas 101. jubilejai, akcentējot pārrobežas sadarbības ietekmi uz abu valstu kultūrvidi.
Seminārā, ko rīko Alūksnes novada pašvaldība un Veclaicenes tautas nams, piedalīsies lektori gan no Alūksnes novada, gan Igaunijas – Rauges un Setu pagastiem un Veru kultūras institūta. Pirmajā daļā semināra dalībnieki diskutēs par abām pierobežas teritorijām kopīgo. Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte stāstīs par pārrobežas sadarbības tradīcijām, Veclaicenes sadarbības veiksmes stāstus izstāstīs pagasta tautas nama vadītāja Maija Rozīte un tūrisma speciālists Jānis Prangels, savukārt par Rauges pagasta pārrobežas sadarbības veiksmes stāstiem runās kultūras un sporta speciālists Marko Palo. Semināra otrajā daļā dalībnieki iepazīs atšķirīgo un savdabīgo abās robežas pusēs. Ar setu kultūru, valodu un tradīcijām iepazīstinās “Setu karalis” Aare Herns. Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska stāstīs par malēniešu valodu, tās savdabību un malēnisko radošumu. Veru valodas pētniecības un saglabāšanas tēmai seminārā pieskarsies Veru Kultūras institūta pētnieks, Tartu universitātes lektors Sulevs Iva. S. Eglīte un M. Palo stāstīs par pierobežas zīmola pasākumiem un iespējām sadarboties to norisē. Semināra noslēgumā notiks arī radošas darbnīcas savstarpējās sadarbības veicināšanai.
Informāciju sagatavojusi: Evita APLOKA Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste E-pasts: evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv Tālrunis: +371 26646749, +371 64381502
No 22. līdz 24. februārim Valmieras sākumskolā pulcēsies vairāk nekā 200 dalībnieku no Ekoskolām visā Latvijā. Vides izglītības fonds organizētais Ziemas forums jau ir kļuvis par tradīciju, taču šogad pasākuma programma papildināta ar īpašām aktivitātēm, kas veltītas starptautiskās Ekoskolu programmas 25 gadu jubilejai.
Foruma trīs dienu programmā paredzētas izglītojošas un interaktīvas vides nodarbības, pieredzes apmaiņas sesijas, atraktīvi komandu uzdevumi un saliedēšanās aktivitātes, kam ir būtiska loma skolu sadarbības veicinā% “Īpaši šajā gadā, kad svinam starptautiskās Ekoskolu programmas 25 gadu jubileju, vēlamies kopīgajos pasākumos runāt ne tikai par tādām globāli aktuālām tēmām kā klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, bet arī par komunikācijas un atbalsta resursiem – par vērtību, kas skolas ir cita citai. Vienlaikus tā ir arī iespēja mums pateikties Ekoskolām par uzņēmību un centieniem ieviest pozitīvas pārmaiņas mūsu sabiedrībā,” norāda Ekoskolu programmas koordinators Latvijā Daniels Trukšāns. Lai veicinātu jauniešu līderību, daļu komandu uzdevumu vadīs vides entuziasti un pieredzējuši dalībnieki Ekoskolu programmā no jauniešu vidus. Semināra izglītojošā daļā dažādi praktiski, ikdienai pietuvināti temati palīdzēs dalībniekiem izprast nozīmīgus vides jautājumus un savas iespējas vides resursus izmantot ilgtspējīgi. Piemēra vides resursus izmantot ilgtspējīgi. Piemēram, nodarbības par zivju resursiem Baltijas jūrā, dabiskajām pļavām un uzturā lietojamiem pļavas augiem rosinās dalībniekus izzināt bioloģiskās daudzveidības vērtību gan katram individuāli%n pasaules mērogā. Meistardarbnīcās savukārt eksperti dalīsies ar vērtīgiem padomiem, piemēram, videi draudzīgu ēdienu gatavošanā, vides komunikācijā un līderībā, kā arī citās tēmās. Semināra nodarbības vadīs pārstāvji no Latvijas Universitātes, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Entomologu biedrības, Vides risinājumu institūta, biedrības “Zaļā brīvība”, SIA “ZAAO”/ Dabas un tehnoloģiju parka “URDA”, Energoefektivitātes centra Elektrum, Latvijas Debašu asociācijas “Quo Tu domā”, beziepakojuma preču veikala “Burka” un citi.
Kā ierasts, arī pasākuma norise plānota pēc iespējas videi draudzīgāka – netiks izmantoti vienreizlietojamie trauki un tiks uzmanīts, lai atkritumu daudzums būtu pēc iespējas mazāks, kā arī lai enerģijas resursi tiktu izmantoti pēc iespējas efektīvāk. Ēdienkartē plānots samazināts dzīvnieku izcelsmes produktu daudzums, savukārt par videi draudzīgiem risinājumiem sadzīviskām vajadzībām parūpējušies pasākuma atbalstītāji: ar SIA “NMS RIGA” atbalstu foruma laikā būs pieejams “LUCART” higiēnas papīrs, kas ir iegūts no pārstrādātām tetrapaku celulozes šķiedrām, un SIA “Purenn” foruma vajadzībām nodrošinās videi draudzīgāku sadzīves ķīmiju.
Dalībnieku (izglītības iestāžu) saraksts: https://ej.uz/8535
Vides izglītības fonds https://www.facebook.com/videsfonds/ http://www.twitter.com/videsfonds http://www.draugiem.lv/ekoskolas/
Vides izglītības fonda īstenotajā Ekoskolu programmā šobrīd piedalās vairāk nekā 200 izglītības iestāžu, tostarp pirmsskolas izglītības iestādes, skolas un augstskolas. Ekoskolu programma pasaulē darbojas 67 valstīs un tajā iesaistījušās 51 000 skolas. Ikviena skola var brīvprātīgi pievienoties Ekoskolu saimei, veicot videi un ilgtspējīgas principiem atbilstošas rīcības. Vairāk informācijas Vides izglītības fonda mājaslapā – www.videsfonds.lv
Informāciju sagatavojusi – Ilze Rušmane, ilze.rusmane PIE videsfonds PUNKTS lv Ekoskolu koordinators Latvijā – Daniels Trukšāns, daniels.truksans PIE videsfonds PUNKTS lv
Vides izglītības fonds (VIF) ir pasaules vadošās vides izglītības un neatkarīgās tūrisma ekosertifikācijas organizācijas Foundation for Environmental Education (FEE International) pārstāvis. Latvijā VIF nodrošina visu starptautisko FEE programmu - Zilais karogs, Zaļā atslēga, Ekoskolas, Jaunie vides reportieri, Izzini mežu - īstenošanu vai pārraudzību.
Viens no RTU Cēsu filiāles stratēģiskajiem mērķiem ir inovatīvas uzņēmējdarbības vides veidošana Vidzemē. «theLAB Cēsis» izveide ļaus stiprināt universitātes un uzņēmumu sadarbību, piedāvājot labi aprīkotu vidi, zināšanas un kompetences inovatīvu produktu radīšanai. Jaunā darbnīca būs atvērta kā studentiem un zinātniekiem, tā ideju ģeneratoriem, jaunuzņēmumiem un kompānijām, kas vēlas palielināt savu produktu un pakalpojumu pievienoto vērtību. «theLAB Cēsis» izveidota sadarbībā ar RTU Dizaina fabriku. «theLAB Cēsis» aprīkojumā ir 3D skeneris, vairāki 3D printeri, ploteris, CNC kokapstrādes iekārta, slīpmašīna, putuplasta griezējs, urbjmašīnas, dažādi rokas instrumenti un elektroiekārtas. Cēsu filiāles speciālistiem ir kompetences gan dažādu izstrādājumu, detaļu, dizaina objektu, prototipu un funkcionējošu modeļu izstrādē, izmantojot 3D tehnoloģiju iespējas, gan prasmes robotikā un Arduino programmēšanā. «theLAB Cēsis» var kļūt par Vidzemes inovatoru un uzņēmēju tiltu sadarbībai ar RTU Dizaina fabriku – Baltijā vislabāk aprīkoto prototipēšanas darbnīcu, kas nodrošina kvalificētu ekspertu komandu un zinātnisko atbalstu uzņēmējiem, vadītājiem un studentiem, lai radītu inovāciju idejas, augstas pievienotās vērtības produktus un inženiertehniskus risinājumus. RTU Cēsu filiālē jau līdz šim darbojās mācību un prototipēšanas darbnīca, piedāvājot iespēju izmantot 3D tehnoloģijas, elektroiekārtas un mērierīces. Tā primāri bija domātas studentu un skolēnu apmācībai un laboratorijas darbu veikšanai. Līdz ar «theLAB Cēsis» izveidi RTU Cēsu filiāle savas kompetences var nodot plašākai auditorijai. «theLAB Cēsis» ir pirmā atvērtā tipa prototipēšanas darbnīca, ko RTU izveido ārpus Rīgas. RTU Dizaina fabrika atrodas studentu pilsētiņā Ķīpsalā. 2018. gada sākumā, lai studentiem radīt lielākas iespējas iesaistīties inovācijas procesā, RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātē sadarbībā ar RTU Dizaina fabriku tika izveidota studentu radošā laboratorija, kur iespējams idejas pārvērst produkta prototipos vai radīt prototipu sagataves, ko pēcāk turpināt attīstīt RTU Dizaina fabrikā. Sandra Salmiņa
No Valmieras skanēs rīta programma „Pieci Rīti” no plkst. 6:00-9:00 ar Tomu Grēviņu, Uldi Ziediņu un Inesi Pučeku, kā arī pēcpusdienas programma „Pieci Brauc” no plkst. 17:00-20:00 ar Magnusu Eriņu. 22. februārī plkst. 15:00 Valmieras Integrētās bibliotēkas lasītavā (C217.telpa) notiks jauniešu tikšanas ar pieci.lv dīdžeju Magnusu Eriņu un Latvijas Radio Ziņu dienesta redaktoru Matīsu Rutku, kuras laikā vairāk varēs uzzināt par darbu radio un pieci.lv darbību. „Raidīt no izbraukuma studijas – tas vienmēr ir patīkams piedzīvojums ārpus ierastā darba ritma. Valmiera ir brīnišķīga pilsēta ar aktīvu sabiedrisko un kultūras dzīvi. Viens no Latvijas izglītības centriem un noteikti arī sporta citadele – no Valmieras nāk Latvijā un pasaulē zināmi sportisti, ar kuriem mēs varam lepoties. Te ir, ko redzēt un Valmierai ir, ko pastāstīt pieci.lv klausītājiem. Īpaši priecājos par iespēju piektdien klātienē tikties ar jauniešiem, lai runātu par darbu radio un pieci.lv ,” stāsta pieci.lv dīdžejs Magnuss Eriņš. Raidījumu vadītājiem ēterā pievienosies Vidzemes augstskolas studenti un rektors Gatis Krūmiņš, Valmieras biznesa inkubatora un Valmieras Drāmas teātra pārstāvji, kā arī aktīvi un sabiedrībā pazīstami valmierieši no mākslas, mūzikas un sporta jomām, lai pieci.lv klausītājiem pastāstītu par dzīvi un aktualitātēm Vidzemes galvaspilsētā. Projekts „pieci.lv brauc pie klausītājiem” ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu aizsākās 2018. gada novembrī, kad izbraukuma studija viesojās Rēzeknē. Šī gada janvārī pieci.lv komanda raidīja no Liepājas, savukārt 29. martā dosies uz Ventspilī, bet 26. aprīlī – uz Daugavpili. Valmierā Latvijas Radio 5 – pieci.lv skan 89,5 frekvencē. Tāpat jauniešu kanālu var klausīties internetā www.pieci.lv vai pieci.lv aplikācijā, lejuplādējot to App Store vai Google Play. Jaunumiem var sekot līdzi arī sociālajos tīklos Facebook http://www.facebook.com/PieciLV, Youtube http://www.youtube.com/user/PieciLV, Instagram http://instagram.com/PieciLV un Twitter http://twitter.com/PieciLV. Kantar TNS 2018. gada radio auditorijas pētījumu dati liecina, ka Latvijas Radio 5 – pieci.lv ik nedēļu klausās 156 tūkstoši jauniešu visā Latvijā.
Kopš projekta sākuma Alūksnes novadā tajā iesaistījušies trīs jaunieši, taču, tā kā projekts turpināsies līdz 2020. gada decembrim, aicinām novada jauniešus izmantot iespēju iegūt jaunas, darba tirgū noderīgas, prasmes, iemaņas un zināšanas un iepazīt profesijas. Jaunietim, kas vēlas iesaistīties projektā, jāvēršas Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldē pie programmas vadītājas Inas Raipules pa tālruņiem 64381347, 27865635 vai arī personīgi Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldē. Pagastos informāciju par projektu var saņemt pie sociālajiem darbiniekiem. Ja jaunietis atbilst projektā noteiktajiem kritērijiem, tad sākotnēji tiek izzinātas viņa prasmes, intereses, iegūtā izglītība, lai noteiktu virzienus un aktivitātes, ko jaunietis vēlētos darīt. Atkarībā no tā tiek izveidota jaunieša individuālā programma un piesaistīts mentors, kura uzdevums ir sniegt jaunietim nepieciešamo atbalstu individuālās programmas īstenošanā. Projektā jaunieši var iegūt izglītību vai apgūt kādu arodu pie amata meistara. Lai izvēlētos, kādu profesiju vai arodu mācīties, jaunietim ir iespēja iepazīt profesijas specifiku pie darba devēja vai dodoties vizītēs uz uzņēmumiem. Mācību laikā maksā stipendiju un apmaksā dzīvošanu dienesta viesnīcā vai kopmītnēs, nodrošina praksi pie darba devēja. Tāpat projekta dalībniekiem ir iespēja saņemt speciālistu (psihologs, karjeras konsultants) konsultācijas, iesaistīties brīvprātīgā darba aktivitātēs, nometnēs, semināros, apmeklēt kultūras pasākumus. Projektu īsteno Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā” ietvaros. Alūksnes novada pašvaldība projektā piedalās kā sadarbības partneris.
Sagatavoja: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
Pieteikumi jāiesniedz laikā no 2019.gada 25.februāra līdz 22.martam plkst. 16.00 Pašvaldības Klientu apkalpošanas centrā (“Iktes”, Stalbe, Stalbes pagasts) un elektroniski grants PIE pargaujasnovads PUNKTS lv. Vienam Konkursa uzvarētājam atbalsta summa nepārsniedz EUR 3 000 (trīs tūkstoši eiro). Kopējais grantu konkursam piešķirtais finansējums 2019. gadā ir EUR 6 000 (seši tūkstoši eiro). Pirmo reizi šādu konkursu Pārgaujas novada pašvaldība izsludināja 2017.gada nogalē, 2018.gadā konkurss organizēts pavasarī. Divos konkursa norises gados atbalstītas kopumā 6 uzņēmēju idejas. Konkursa uzdevums ir veicināt novada ekonomisko attīstību un komercdarbības veidošanu, tāpēc arī šogad iedzīvotāji tiek aicināti izmantot šo iespēju pretendēt uz pašvaldības atbalstu savu biznesa ideju realizēšanai un attīstīšanai. 2018.gada Grantu konkursa 1.vietas ieguvēja Marta Martinsone – Kaša: “Jau pašā sākumā biju pārliecināta, ka man ir jāpiedalās Grantu konkursā - vienalga cik viegli, vai grūti tas būs - man jāpierāda sev, ka es to varu. Manuprāt, galvenais tajā visā ir zināt KAS ir tas ko es vēlos darīt, KAM tieši man nepieciešams finansējums un KĀ iegūtais finansējums man palīdzēs attīstīties savā biznesā. Ir jābūt skaidrām atbildēm uz šiem jautājumiem arī tad, ja finansējuma vēl nav. Visi konkursam nepieciešamie, uz papīra uzliktie teikumi ir tikai un vienīgi jūsu loģiskas atbildes par tēmu, kas jums ir vistuvākā - jūsu darbs/bizness. Sākumā mani mulsināja "Naudas plūsmas aprēķins 2 gadiem". "Kā es varu zināt cik nopelnīšu pēc gada, janvārī?" es domāju. Uztveriet to kā vienu no konkursa sastāvdaļām, ko nepieciešams aizpildīt. Ļoti vienkārša matemātika. Pateicoties dalībai un uzvarai 2018. gada Grantu konkursā, saprotu, ka esmu bijusi ļoti pieticīga savā naudas plūsmas aprēķinā. Uzvara konkursā man devusi iespēju iegūt jaunus klientus, izmainīt savu darba ritmu - kā vienmēr esmu vēlējusies - būt par priekšnieci pati sev.” 2018.gada Grantu konkursa 3.vietas ieguvēji Z/S Eicēni: “Novada grantu konkurss ir lieliska iespēja mazajiem uzņēmējiem ātrāk attīstīties. Mēs iesniedzām projektu par jaunas siltumnīcas iegādi un grantu konkursā veiksmīgi ieguvām 3. vietu, kas sniedz 1000 euro finansējums. Lai nopelnītu šo summu, būtu jāizaudzē un jāpārdod apmēram 2000 salātu, kas ir gandrīz visas sezonas darbs. Uzrakstot projektu ietaupījām gan laiku, gan līdzekļus un pie tam varam paplašināt ražošanu.
Aicinām arī nenobīties no tā, ka Jūsu ideja var būt sliktāka par citām idejām. Savu ideju un ieguldīto darbu vislabāk pārzini pats un jābūt lepnam par to, ka vēlies kaut ko paveikt paša spēkiem.” Tāpat kā iepriekšējos gados notiks apmācības par pieteikuma aizpildīšanas metodiku, biznesa plāna izstrādi un attīstības projektu pamatiem, lai iedrošinātu un motivētu potenciālos Grantu konkursa pieteikumu iesniedzējus. Apmācības notiks 2019.gada 5.martā plkst.14.00 sēžu zālē “Iktēs”, Stalbē, Stalbes pagastā, Pārgaujas novadā.
Šī ir iespēja realizēt savu sen loloto biznesa ideju vai attīstīt un ieviest inovācijas jau esošai uzņēmējdarbībai – izmantot to! Ar konkursa nolikumu var iepazīties šeit . 1. pielikums. Pieteikuma veidlapa pieejama šeit . 2. pielikums. Biznesa plāns pieejams šeit . 3. pielikums. CV paraugs pieejams šeit . 4. pielikums. Atskaite par finanšu izlietojumu pieejama šeit . 5. pielikums. Administratīvo vērtēšanas kritēriju tabula pieejama šeit .
Lai gan citviet Latvijā sniega sega ir ievērojami sarukusi, Alūksnē tā joprojām ir pietiekami noturīga, lai šīs nedēļas nogalē varētu notikt ilgi gaidītais slēpojums “Alūksnes ziema”. Esam ieguldījuši daudz darba, sagatavojot trases – tās tiek rūpīgi uzturētas, lai sestdien sagaidītu slēpotājus no visas Latvijas. Tā kā šī ir biatlonista Andreja Rastorgujeva māju trase, iespējams, ka sagaidīsim arī viņa piedalīšanos šajā tradicionālajā ziemas pasākumā, kas Alūksnē notiek jau vairāk nekā 30 gadus. Interesanti, ka pasākumā piedalīsies arī viens no vadošajiem kanikrosa speciālistiem Latvijā, alūksnietis Igors Martinovs, kurš sacensībās ieradīsies kopā ar suni un tajās arī startēs, - uzsver Alūksnes novada pašvaldības sporta darba organizators Vilnis Veļķeris. Sacensību dalībniekiem informācija par pieteikšanos: https://lof.lv/aluksnes_slepojums/. Slēpojumā aicināti piedalīties visi interesenti dažādās vecuma grupās, sākot no pašiem mazākajiem. Mazajiem slēpotājiem būs trīs vecuma grupas, savukārt pieaugušie varēs sacensties sieviešu konkurencē septiņās, bet vīru konkurencē - astoņās vecuma grupās. Atkarībā no vecuma grupas un sagatavotības pakāpes mazākie sacensību dalībnieki slēpos puskilometra un kilometra distanci, bet pieaugušie – 3, 10 vai 15 kilometrus. Ierobežotā skaitā pieejams arī slēpju sagatavošanas pakalpojums veikalā “Sportam un atpūtai” Pils ielā 70, Alūksnē. Jāpiebilst, ka Alūksnes novadā deklarētajiem bērniem un skolēniem dalība slēpojumā ir bez maksas, savukārt pieaugušajiem, kas dzimuši 1997. gadā un vecākiem, jāmaksā 50% no dalības maksas. Trīs godalgoto vietu ieguvēji visās grupās saņems organizatoru sarūpētas balvas. Katrs dalībnieks pēc finiša saņems arī īpašu piemiņas medaļu, varēs cienāties ar organizatoru sarūpēto spēka putru un tēju. Slēpojumu organizē Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļa, Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola un biedrība “Alūksnes novada attīstībai”. Sagatavoja: Evita APLOKA
Pasaules pilsētas un nebeidzamās ainavas – gleznotāja Alekseja Naumova unikālā spēja ātri tvert mirkli un pārvērst to gleznieciski spilgtā krāsu priekā uz audekla. Šīs ainavas caurvij sajūsma par neatkārtojamās Dieva pasaules skaistumu. Tās dzīvo un elpo mežā, pie jūras un pilsētā, atspulgos ūdenī, gaismas un tumsas ritmos, kontrastu un smalkāko nianšu spēlē. A.Naumovs mēdz sacīt, ka visa pasaule ir viņa darbnīca, jo darbi, neskatoties, kādi ir laikapstākļi, radīti dabā. Ar pateicību pieņemot dzīvi kā baudu un brīnumu, rodas tīrās gaismas svētki, tās skanējums un enerģija, procesā neizmantojot nedz skices, nedz foto, pat ne zīmējumus. Krāsu trāpīgums un spēks, lielformātu vēriens un ekspresija, turpinot glezniecībā ainavu žanra tradīcijas un izkopjot a la prima stilu. Vērtējot viņa radītās daudzveidīgās Latvijas un teju vai visas pasaules ainavas, nereti meistars tiek dēvēts par izcilāko mūsdienu latviešu plenēristu. Ņujorka, Venēcija, Burano, Parīze, Nica, Oslo, Pekina, Rīga – tās ir tikai dažas no mākslinieka studijām.
Aleksejs Naumovs beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu profesora Induļa Zariņa vadībā, profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā apguvis radošo aspirantūru. Glezniecību studējis Sorbonnes universitātē Parīzē. Šobrīd ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, bijis prorektors, rektors (2007-2017), darbojies kā viesprofesors vairākās Eiropas mākslas augstskolās. Aktīvi piedalījies mākslas sadarbības projektos Itālijā, Francijā, Japānā, Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Spānijā, Grieķijā, Krievijā, ASV u.c. Bijis Latvijas Republikas kultūras vēstnieks Francijā. Aleksejs Naumovs no 1979.gada veidojis vairāk nekā 60 personālizstādes Latvijā un ārvalstīs, kā arī piedalījies vairākos desmitos grupu izstāžu. Mākslinieks veidojis arī vairāku bērnu grāmatu ilustrācijas. 2012.gadā piešķirts valsts augstākais apbalvojums – Atzinības Krusts. 2004.gadā mākslinieks saņēma Itālijas Republikas prezidenta ordeni, savukārt 2016.gadā viņam tika piešķirta Francijas ordeņa mākslā un literatūrā kavaliera pakāpe. A.Naumova darbi atrodas Latvijas, Krievijas, Itālijas muzeju kolekcijās, kā arī daudzās galerijās un privātkolekcijās Latvijā un pasaulē. Aicinām uz siltuma un gaismas pilno Alekseja Naumova izstādi!
Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.
Informāciju sagatavoja:
Valmieras Mākslas dienas sāksies 1.aprīlī ar akciju “Soļi”, aicinot līdz 27.aprīlim ar īpašas kartes palīdzību atrast mākslu vietās, kur to visdrīzāk neiedomātos meklēt: autoostā, kafejnīcā, bankā, veikalā – astoņās dažādās vietās pilsētā. Būs iespēja aplūkot Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņu darbus glezniecībā, grafikā, fotomākslā, keramikā, šķiedras mākslā, dizainā, instalācijas un objektu mākslā. Karti varēs saņemt Valmieras Tūrisma informācijas centrā no 1.aprīļa, turklāt, to pareizi aizpildot, būs iespēja saņemt pārsteiguma dāvanas. Jau tradicionāli Mākslas dienu laikā savu soļu nospiedumus – gleznojumus pilsētvidē – atstāj Latvijā un arī plašākā mērogā zināmi mākslinieki. Ko uz soliņiem būs atainojuši mākslinieki Klāvs Loris (soliņš Rūpniecības un Cēsu ielas krustojumā), Ieva Jurjāne, Anna Heinrihsone un Helēna Heinrihsone (trīs soliņi pie Kazu krācēm), aicinām atklāt 27.aprīlī. Šogad savu soliņu pie Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas apgleznos 3.kursa audzēkņi pasniedzējas Ivetas Gudetas vadībā. Jauno profesionāļu soļi mākslā būs baudāmi arī daudzās izrādēs bērnu un jauniešu teātru festivālā “..un es iešu un iešu”, Valmierā pulcējot jauniešus no visas Latvijas un aicinot 26. un 27.aprīlī apmeklēt izrāžu “maratonu” Valmieras sākumskolā un Valmieras Drāmas teātrī. Savukārt par pusaudžiem, sevis meklējumiem, ilgām un pieaugšanu stāstīs mūzikas teātra izrāde “Pavasaris”, kas tapusi Valmieras vasaras teātra festivālam. To piedāvās apvienība “Kvadrifrons” Valmieras Drāmas teātrī 29.aprīlī. Arī šogad Mākslas dienu laikā režisors Jānis Znotiņš piedāvās izrādi mazākajiem skatītājiem, saistošā veidā risinot lielas lietas, kas nozīmīgas ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem. Izrāde “Kurts” Valmieras bibliotēkā 30.aprīlī plkst.14.00. Par mākslinieka uzdevumiem, ieguldījumu izrādes tapšanas procesā 5.aprīlī plkst.15.00 būs iespēja uzzināt klātienē, Valmieras Drāmas teātrī tiekoties ar izrādes “Hamlets” mākslinieci Annu Heinrihsoni. Savukārt pēc tam, plkst.16.30, Valmieras muzejā ikviens interesents gaidīts Helēnas Heinrihsones un Annas Heinrihsones izstāžu atklāšanā. Helēna Heinrihsone ir viena no spožākajām un daudzpusīgākajām gleznotājām Latvijā, kura strādā eļļas glezniecībā, akvarelī, litogrāfijā, porcelāna apgleznošanā un animācijā. Viņas spēkos ir mainīties, doties nezināmajā, atklāt jauno un atkal atgriezties pie reiz atrastā. Anna Heinrihsone ar zīmējumiem un telpiskiem objektiem pievērsusies tēmai “saknes”, stāstot, ka “patiess pārdzīvojums, ko es izjūtu kā savu magnētisko pievilkšanas punktu, ir pielūgsmes objekts, apslēpts, intīms, citiem nesvarīgs. Spēka vietas auglis, pie kā domas atgriežas kā pie reliģiska avota. Gar jūru ripinās sakņu murskulis. Saknes kustība ir steidzīga, saraustīta, saprātīga. Es to neuztveru kā zīmi, es to sajūtu aiz sevis turpinājumā kā elpu pakausī. Saknes ir neparasti veidojumi. Tās ir kā gals un sākums vienlaikus”. Tāpat Mākslas dienās būs īpašas filmas kinoteātrī “Gaisma” (bez maksas). Tie būs stāsti par uzdrīkstēšanos būt citādākam, spēju pieņemt atšķirīgo, meklējumiem, kas šķetina radošumu, un ielūkošanos mākslinieka pasaulē caur vairāk nekā 65 000 kadru, kas ir ar rokām darināti eļļas gleznojumi uz audekla. Savukārt, kādus soļus mākslā atstāj komponisti, uzzināt aicinās Māra Briežkalna kvintets “Rothko in Jazz”, 30.aprīlī plkst.19.00 Valmieras Kultūras centrā risinot neparastu uzdevumu – ja abstraktā ekspresionisma aizsācēja Marka Rotko gleznas būtu skaņdarbi, kā tās izklausītos.
Māra Briežkalna kvintets “Rothko in Jazz”. Publicitātes fotogrāfija. Muzikāla satikšanās gaidāma biedrības “Valmierai. Mūzikai. Kultūrai” un Valmieras Mūzikas skolas labdarības koncertā “Mans solis. Tavs solis. Satikšanās” Valmieras Kultūras centrā 21.aprīlī plkst.16.00. Koncertprogrammu, kas veidota kā garīga meditācija, 22.aprīlī plkst.16.00 Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā piedzīvot aicina vokālā grupa “Putni” un ērģelniece Larisa Carjkova. Viduslaiku un arī mūsdienu somu, latviešu un citu valstu komponistu daudzbalsīgie a cappella dziedājumi dzidro sieviešu balsu skanējumā vēstīs par cilvēka pārdomām, sevis apzināšanos un dzīves jēgas meklējumiem. Savukārt par to, kur ieguldām savu laiku un kādas ir dzīves prioritātes, padomāt aicinās gaismas instalācija “Acumirklis” no 9.aprīļa Valmieras pilsdrupās. Pie vairākus gadsimtus seniem mūriem laiku skaitīs smilšu pulkstenis, pretnostatot acumirkli un dzīves ilgumu. Par virzību, robežu šķērsošanu un soli tuvāk labākai dzīvei pārdomās trīs lekciju laikā Valmieras integrētajā bibliotēkā (9., 16. un 23.aprīlī plkst.17.30) dalīsies dzejnieks un dziesminieks Valdis Atāls, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra izstāžu kuratore Farida Zaletilo un bloga Seek the simple veidotāji Laura un Andis Arnicāni. Arī šogad Mākslas dienu laikā norisināsies forums “Māksla būt uzņēmējam”. 11.aprīlī no plkst.12.00 koncertzālē “Valmiera” klātesošie dzirdēs par pirmajiem drosmīgajiem soļiem uzņēmējdarbībā un uzdrīkstēšanos, par radošumu komunikācijā un problēmu risināšanā, iedvesmojot būt citādākiem. No 1.aprīļa līdz 1.maijam Valmierā norisināsies Mākslas dienas, radošās norises apvienojot tematikā “Soļi. Pilsēta. Es”. Programma skatāma Valmieras mājaslapā www.valmiera.lv, sadaļā “Kultūra” un www.visit.valmiera.lv. Valmieras Mākslas dienas organizē Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Valmieras Kultūras centru, Valmieras muzeju, Valmieras integrēto bibliotēku, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu, Valmieras Mūzikas skolu, biedrību “Valmieras Attīstības aģentūra”, Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”, Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcu, Valmieras Drāmas teātri un citiem partneriem. Informatīvi atbalsta portāls “Valmieras Ziņas”. Māksla – klātesoša it visā. Tā runā ar pilsētu un tevi, aicina atklāt un doties tālāk. Rast jaunu sākumu, virzienu un iedvesmu. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.
Informāciju sagatavoja:
Ražotnes vadītājs Ilmārs Ceriņš atklāj: „Līdz šim viesiem piedāvājām ekskursijas, kurās stāstījām par ražotnes idejas rašanos, iepazīstinājām ar produktu ražošanas procesu, kā arī viesiem bija iespēja nobaudīt mūsu produktus. Lai arī atsaucība bija ļoti liela, nolēmām spert soli uz priekšu un viesiem dot iespēju pašiem līdzdarboties un radīt unikālu produktu – pašiem savus makaronus. Īpaši aicinām skolēnus un ģimenes ar bērniem, jo redzam, cik ļoti makaronu radīšanas procesā aizraujas gan lieli, gan mazi.” Makaronu darbnīcā ikvienam būs iespēja rullēt mīklu, sagriezt makaronus ar īpašu iekārtu, tos iesaiņot un ņemt līdzi baudīšanai mājās, uzzināt, kad un kā radās makaroni, kā arī iepazīties ar ražotnes produktiem un tos nobaudīt. Ekskursija un darbnīca grupām pieejama ar iepriekšēju pieteikšanos, zvanot 22014583 vai rakstot sierarazotne PIE gmail PUNKTS com SIA „Siera ražotne” Raunas novadā jau 13 gadus ir vienīgais uzņēmums Baltijā, kurā top Zaļais siers. Viena no siera galvenajām sastāvdaļām – sierāboliņš – tiek audzēts pašu dārzā. Ražotnē top arī beramais siers ar garšaugiem, beramais siers Ķiplociņš, gī sviests un 15 veidu Mājas makaroni.
Informācijai:
Lai veicinātu reemigrāciju, sadarbību ar diasporas organizācijām, kā arī risinātu citus pilsētai svarīgus jautājumus, Valmieras pilsētas pārstāvniecībā Rīgā no 2019.gada janvāra strādā projektu vadītāja starptautiskās sadarbības jautājumos Līga Vecā. "Sākot ar šo gadu, aktīvāk veicināsim iedzīvotāju pārcelšanos uz dzīvi Valmierā. Turpināsim apzināt vajadzības un veidosim pašvaldības pakalpojumus pēc iespējas vēl draudzīgākus cilvēkiem, kuri par savu dzīvesvietu atkal vai no jauna izvēlēsies Valmieru. Valmierā ir daudz iespēju - pilsēta strauji attīstās un tiek aktīvi domāts par mājokļiem, ir pieejama visu pakāpju izglītība, plašs kultūras piedāvājums, veselīga dzīvesveida un darba iespējas,” stāsta L.Vecā. Esam aktivizējuši sadarbību ar VARAM reģionālo reemigrācijas koordinatoru, lai sagatavotu praktiskus ieteikumus un informāciju par pašvaldības pakalpojumiem. VARAM reemigrācijas projekta koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā Ija Groza atzīst: “2018.gadā ir sagatavoti 90 personalizēti piedāvājumi cilvēkiem, kuri ir izrādījuši vēlmi uz pastāvīgu dzīvi atgriezties Valmierā. Tas ir gandrīz 23,7% no visiem sagatavotajiem piedāvājumiem. Cilvēkiem tas ir aktuāli, jo viņi plāno Valmierā atgriezties 2019., 2020.gadā, vai vēl nav nolēmuši, kad atgriezīsies, un regulāri izzina situāciju un seko līdzi aktualitātēm.” Ir zināms, ka ar Vidzemes koordinatora informatīvu atbalstu 2018.gadā Latvijā ir atgriezušies 10 cilvēki, kuri par savu turpmāko dzīvesvietu ir izvēlējušies Valmieru. Ija Groza min, ka skaits ir lielāks, jo ne visiem ir nepieciešama koordinatora palīdzība un ne visiem, kuri saņēmuši informāciju, ir nepieciešama tālāka sadarbība. Speciāliste stāsta, ka Valmierā atgriežas un par atgriešanos interesējas gan emigrējušie valmierieši un apkārtējo novadu iedzīvotāji, cilvēki, kurus ar Valmieru saista ģimene, tālāka radniecība, mācību vai darba pieredze, gan cilvēki, kuriem iepriekš ar Valmieru nav bijusi nekāda saistība, bet viņi vēlas atgriezties Vidzemē un dzīvot dinamiskā pilsētā. Kā nozīmīgākās Valmieras priekšrocības reemigranti min: darba iespējas un konkurētspējīgu darba samaksu; attīstītu infrastruktūru; daudzveidīgus pakalpojumus, kvalitatīvu dzīves vidi; izglītības pakalpojumu pieejamību bērniem; daudzveidīgas un kvalitatīvas kultūras pasākumu apmeklējuma iespējas; iespējas uzsākt uzņēmējdarbību; Rīgas tuvumu (tai skaitā, lidostas tuvumu); valsts iestāžu reģionālo centru pieejamību Valmierā. Zināms, ka Valmierā vislielākie izaicinājumi ir mājokļa pieejamība gan tā iegādei, gan īrei. Vēl reemigrantus interesē jautājumi par dzīvesbiedru – cittautiešu integrāciju un iekļaušanu vietējā sabiedrībā, viņiem pieejamiem darba piedāvājumiem un iespējām. “Palīdzēt iedzīvotājiem, lai viņiem nebūtu jāemigrē ekonomiskās situācijas dēļ, veicināt reemigrāciju – šie ir valsts mēroga jautājumi, par ko stratēģiski domājam, attīstot pilsētu. Izvēle – Valmiera, lai neaizbrauktu, izvēle – Valmiera, lai atgrieztos, ir būtisks novērtējums, ka pilsētu attīstām pareizā virzienā. Man ir liels prieks un gandarījums par cilvēkiem, kuri vēlas dzīvot un audzināt bērnus savā dzimtajā zemē. Viņiem novēlu pasaules pieredzi un zināšanas ieguldīt Latvijā,” Valmieras pilsētas pašvaldības reemigrācijas veicināšanas mērķus skaidro Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Valmieras pilsētas pašvaldība ir uzsākusi reemigrācijas stratēģijas izstrādi un sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību 2019.gada vasarā organizēs pirmo sporta un latviešu valodas nometni diasporas bērniem Valmierā. Sadarbība ar organizācijām, kas nodarbojas ar latviešu pasaules pieredzes atgriešanu Latvijā, ir svarīga, lai veicinātu latviešu saiknes saglabāšanu ar Latviju un Valmieru, nostiprinātu sadarbību un ekonomiskos kontaktus starp Valmiera uzņēmējiem un latviešiem, kuri darbojas ārpus Latvijas. Tā jau otro gadu 14.novembrī Valmierā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tāpat Valmieras pilsētas pašvaldība ir iniciējusi vairākus risinājumus, kuriem būtu nepieciešams valsts atbalsts, piemēram, atbalsta pasākumi reemigrējošo bērnu ātrākai integrēšanai skolās, psihologa atbalsts ģimenēm, pirms reemigrācijas tiešsaistes latviešu valodas apguves programma, reemigrantu kopienas pasākumu atbalsts u.c. Konkrētas aktivitātes cilvēkresursu piesaitē un nodarbinātības veicināšanā Valmierā ir paredzētas arī Eiropas Komisijas iniciatīvā “Pilsētu inovatīvās darbības” projektā “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas”, ko Valmiera īstenos sadarbībā ar Ventspils pilsētu. Projektā tiks testētas jaunas pieejas un risinājumi, lai piesaistītu cilvēkresursus, vietējā ekonomikā radītu jaunas kvalitatīvas darba vietas un attīstītu prasmes, kas nepieciešamas šodienas un nākotnes darba tirgū. Savienojot investīcijas un aktivitātes izglītībā, uzņēmējdarbības atbalstā, mārketingā, tehnoloģijās, karjeras atbalstā, tiks attīstīts esošais cilvēkkapitāls un piesaistīti jauni cilvēkresursi. 2018.gadā Vidzemes Augstskolas pētnieces veica Valmieras pilsētas pašvaldības pasūtītu pētījumu “Cilvēkresursu (tai skaitā talantu) piesaistes iespējas un priekšnosacījumi Valmieras pilsētai. Iedzīvotāju piesaistes stratēģijas izstrāde Valmieras pilsētai”. Pētījuma laikā tika identificēti migrāciju veicinošie un kavējošie faktori, rekomendācijas stratēģiskajiem piesaistes veicināšanas virzieniem. Valmieras pilsētas pašvaldība aicina atsaukties cilvēkus, kuri pēc ilgākas prombūtnes pastāvīgu dzīvi uzsākuši Valmierā, lai apzinātu viņu pieredzi, kas kalpotu par iedrošinājumu citiem, kuri vēl tikai apsver atgriešanos Latvijā, kā arī lai pilnveidotu pašvaldības sniegtos pakalpojumus, kas apmierinātu gan esošo pilsētas iedzīvotāju, gan reemigrantu vajadzības. Reemigrācijas koordinators Reemigrācijas koordinatore Informāciju sagatavoja: |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
No 27. līdz 28. februārim Valmierā tiks organizēta konference “Inovācija attīstībai”, rosinot gan valsts pārvaldes speciālistus, gan uzņēmējdarbības sektora pārstāvjus aktīvāk izmantot inovācijas savā ikdienā. Šāda veida pasākums Vidzemē tiek organizēts pirmo reizi, un tas notiks “Vidzemes Inovāciju nedēļa 2019” ietvaros. Lai arī inovāciju attīstība ir pēdējo gadu prioritāte Latvijā, tomēr joprojām nepieciešams veicināt izpratni par inovāciju nozīmi ikdienā, atgādinot, ka tās nav saistītas tikai un vienīgi ar augstajām tehnoloģijām vai zinātni. Turklāt inovācija var būt klātesoša ne tikai uzņēmumos un lauku saimniecībās, bet arī valsts pārvaldē. Papildus diskusijām, konferencē tiks sniegti arī praktiski piemēri par šī brīža pasaules tendencēm inovāciju jomā, tai skaitā aprites ekonomikā.
2019. gada pavasara semestra ikmēneša pētniecisko diskusiju pēcpusdienas katra mēneša pēdējā ceturtdienā plkst.16:00, lai sarunātos par atklājumiem, problēmām pētniecībā un rastu jaunas idejas kopīgās sarunās starp cilvēkiem, kuriem ir savs redzējums par vietām, lietām, cilvēkiem un procesiem.
Alūksnes novada pašvaldība ir iesaistījusies Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmā URBACT III, kas atbalsta projektus ilgtspējīgai pilsētu attīstībai. 31. janvārī un 1. februārī Alūksnē notika programmas atbalstītā projekta “Augoša pilsēta: Ilgtermiņa lejupslīdes pārvarēšana mazajās pilsētās” (Re-grow City: Tackling Long Term Decline in Smaller Cities”) partneru darba sanāksme.
Valmieras novada fonds sadarbībā ar SIA “Wunder Latvia” ir izsludinājis projektu konkursu “Wunder idejlauzis”, lai rosinātu Vidzemes Augstskolas studentu pašiniciatīvu un vēlmi iesaistīties augstskolas vides un Valmieras apkaimes pilnveidošanā. Konkursā ikviens students var saņemt līdz pat 2000 eiro atbalstu savas idejas jeb projekta īstenošanai. Pirmie ideju uzmetumi jāiesniedz līdz 28. februārim.
Līdz 26. februāra pulksten 15.00 – Latvijas Sporta federāciju padomes 
82976 apmeklējumi, 736 jauni materiāli, 17 izstādes. 2018.gads – Latvijas 100.jubilejas sagaidīšanas laiks – bijis darbīgs Valmieras muzejam, izceļot Latvijas vēsturē un mākslā nozīmīgus cilvēkus un notikumus. Muzeja krājums papildināts ar stāstiem par Valmieras vēsturi. Savukārt izstādēs klātienē bija iespēja apskatīt leģendāru Latvijas mākslinieku darbus. Šogad Valmieras muzejs sagaida 60.gadskārtu.
Cik bērni ar funkcionāliem traucējumiem no Smiltenes pašvaldības ir saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumus?
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Cēsu filiālē, Piebalgas ielā 3, 28. februārī plkst. 16 atklās atvērtā tipa prototipēšanas darbnīcu «theLAB Cēsis», stiprinot filiāles lomu jaunu inženiertehnisku un zinātņietilpīgu produktu un pakalpojumu radīšanā Vidzemē.
Piektdien, 22. februārī, jauniešu radio stacija Latvijas Radio 5 – pieci.lv īpašā izbraukumu studijā raidīs no Valmieras, viesojoties Vidzemes augstskolas telpās. Šī ir trešā izbraukuma tiešraide, kas notiek projekta „pieci.lv brauc pie klausītājiem” ietvaros. Projekta mērķis ir paplašināt jauniešu interešu loku un dažādot informācijas ieguves avotus, kā arī iepazīstināt klausītājus ar dzīvi Latvijas reģionos.
Alūksnes novada pašvaldība turpina īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu “Proti un dari!”, kura laikā 15 līdz 29 gadus veci jaunieši, kas nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti kā bezdarbnieki, var iepazīt un apgūt profesiju, mācīties, saņemt speciālistu konsultācijas un iesaistīties dažādās citās nodarbinātību veicinošās aktivitātēs.
Pārgaujas novada pašvaldība rīko konkursu komercdarbības uzsākšanai vai attīstībai Pārgaujas novadā, kura mērķis ir motivēt biznesa veidošanu vai attīstību, atbalstot, gan jaunu komersantu vai saimnieciskās darbības veicēju rašanos, gan esošo attīstību Pārgaujas novadā. 
Latvijas biatlona izlases līdera Andreja Rastorgujeva dzimtajā trasē Alūksnes novada ziemas sporta centrā “Mežinieki” ziema turpinās pilnā sparā, un 2. martā visi slēpošanas cienītāji gaidīti uz tradicionālo slēpojumu “Alūksnes ziema 2019”.
Valmieras muzeja izstāžu namā no 1. līdz 31.martam būs skatāma mākslinieka Alekseja Naumova personālizstāde “Nebeidzamā ainava”. Uz atklāšanu un tikšanos autors Valmieras muzejā aicina 4.martā plkst.15.30.
Soļi noklāj teātra grīdu, nesteidzīgi lidinās starp mūzikas skaņām, atstāj pēdas audeklā, dzīvo starp pieturzīmēm, virmo sarunās un aicina tevi mākslas pasaulē. Valmieras Mākslas dienas “Soļi. Pilsēta. Es.” norisināsies no 1.aprīļa līdz 1.maijam.
Ģimenes uzņēmumā „Siera ražotne”, kas Raunas novadā jau trīspadsmit gadus ražo beramos sierus, makaronus un sviestu, izveidota īpaša makaronu darbnīca. Tajā aicināts piedalīties ikviens interesents un kopā ar ražotnes meistariem radīt pašam savus makaronus.
Iecienītākā vieta Vidzemē, kur vēlas atgriezties reemigranti, ir Valmiera, apliecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) reemigrācijas koordinatora Vidzemes plānošanas reģionā sniegtie dati.