.png)
|
Arhīva kalendārs
Par transporta nozares aktualitātēm seminārā iepazīstināja Rīgas Tehniskās universitātes pētniece ilgtspējīga transporta jomā Alīna Safronova. Viņa norādīja, ka transporta sektors ir viens no lielākajiem emisiju ražotājiem un privāto transporta līdzekļu īpatsvars ir vislielākais grupā - 85% no visiem transporta veidiem. Saskaņā ar datu analītiku, Latvijā novērojams emisiju pieaugums – ja COVID pandēmijas laikā tas kritās, tad šobrīd jau atkal ir sasniegts 2019. gada līmenis. Lielu nozīmi spēlē novecojušais autoparks – vairums automašīnu Latvijā ir vecākas par 10 gadiem. Kā A.Safronova atzina, Latvija uzskatāma par otrreizējo transportlīdzekļu noieta tirgu un liela daļa nolietoto Eiropas automašīnu paliek tieši šeit, kur tās jāutilizē. A.Safronova piedāvā uz procesu raudzīties no trīs aspektiem – samazināt cilvēku nepieciešamību pārvietoties, mainīt braukšanas paradumus vai arī uzlabot transportlīdzekļus, lai tie būtu videi draudzīgāki. Vienlaikus sekoja komentārs, ka, lai arī elektroauto ir potenciāls, tomēr joprojām jārēķinās ar augstām iegādes izmaksām, turklāt, elektrisko automašīnu parkam paplašinoties, problēmas var rasties ar infrastruktūras nepietiekamību un elektrotīkla pārslodzi. A.Safronova norādīja arī vēl uz kādu problemātiku transporta sektorā – runājot par ilgtspējīgu transporta sistēmu, allaž tiek domāts par efektivitāti, par ekonomisko ieguvumu, taču ļoti bieži pakalpojumus veidojot netiek ņemta vērā sociālā iekļautība un taisnīga piekļuve pakalpojumiem visām sabiedrības grupām un no jebkuras vietas teritorijā.
Seminārā par savu uzņēmējdarbības pieredzi un datu uzkrāšanu tika aicināts pastāstīt arī Bolt pārstāvis Valts Marga. Ņemot vērā koplietošanas transportlīdzekļu arvien plašāku izmantošanu pilsētās, jāņem vērā, ka uzņēmuma rīcībā ir plaša datu kopa par iedzīvotāju mikromobilitātes aktivitātēm, vajadzībām, paradumiem. Kā klātesošie secināja, ir svarīgi gan uzņēmumiem, gan pašvaldībām saprast sadarbības krustpunktus, pieprasīt un dalīties ar datiem. Tāpat arvien no jauna tika apstiprināts apgalvojums, ka mobilitātes risinājumi var tikt attīstīti pie nosacījuma, ka pirms tam ir izveidota atbilstoša infrastruktūra. Bolt pārstāvis minēja arī nepieciešamību pēc spēcīgākas sadarbības starp mikromobilitātes pakalpojumu sniedzējiem un valsts pārvaldi – pie veiksmīga abpusējas sadarbības mikromobilitātes inovatīvu risinājumu attīstība ir garantēta.
Auditorijai tika piedāvāta vēl viena interesanta prezentācija, kas aktualizēja pārtikas aprites izaicinājumus. Par pārtikas pakomātu attīstību Latvijā pastāstīja uzņēmuma izipizi.lv pārstāvis Rolands Dzenis. Idejas koncepts paredz izveidot pakomātu, kurā brīvi nogādāt pārtikas produktus no ražotāja līdz gala patērētājam, produktus uzglabājot atbilstošā temperatūrā. Platforma piedāvā ikvienam pārtikas ražotājam iespēju iesaistīties pārtikas aprites infrastruktūras izveidē, savukārt kopienu stimulē iesaistīties pakalpojuma sniegšanā (piegādes loģistikas jautājums), kas transporta sektorā zināma kā pūļa piegāde. Piegādes platforma IziPizi pārliecinoši attīstās visā Latvijā, un arī Vidzemes pašvaldības šāds pakalpojums ieinteresēja. Šādi risinājumi ir ne tikai transporta loģistikas, bet arī uzņēmējdarbības sektora attīstības jautājums. Pasākums tika organizēts Interreg Europe programmas 2021-2027 līdzfinansētā projekta “Zaļas un sociāli atbildīgas pilsētu loģistikas inovācijas (SPOTLOG)” ietvaros. Projekta galvenais mērķis ir iesaistīt vietējās kopienas sociāli atbildīgu loģistikas sistēmu izveidē, kur vien iespējams, balstoties uz nulles oglekļa emisijām, saprātīgi izmantojot visus pieejamos resursus un izmantojot preču un pasažieru transporta pakalpojumu digitalizācijas iespējas. Latviju konsorcijā pārstāv Vidzemes plānošanas reģions.
Balstoties uz gūtajām zināšanām, plānots papildināt Vidzemes plānošanas reģiona stratēģisko plānošanas dokumentus, akcentējot loģistikas inovāciju risinājumu un videi draudzīgas mobilitātes attīstības jautājumus. Plašāka informācija par projektu Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē www.vidzeme.lv un https://www.interregeurope.eu/spotlog. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Ņemot vērā klimata krīzes scenārijus, laicīgi tiek strādāts pie jaunu lauksaimniecības tehnoloģiju, kā arī biznesa vadības principu iedzīvināšanas. Papildus investīcijām tieši bioloģiskajā lauksaimniecībā, reģiona stratēģija paredz atgriezt cilvēkus lauku reģionos, ieviest jaunus tehnoloģiskus risinājumus, nodrošināt vietējās produkcijas kvalitāti un saglabāt bioloģisko daudzveidību.
Vizītes ietvaros, kas tika organizēta projekta “3F GREEN MODEL” ietvaros (Interreg Europe), projekta konsorcijs klātesošos iepazīstināja ar virkni pašmāju iniciatīvām lauksaimniecības nozarē radīto atlikumvielu ilgtspējīgā apsaimniekošanā. Dalībnieki dzirdēja par biometāna ražošanas attīstību Spānijā, kur dažu gadu laikā vērojama strauja attīstība – ja 2022. gadā bija 5 ražošanas vietas, tad jau šobrīd skaits pārsniedz 60, tādejādi nodrošinot lielu daļu no valstī nepieciešamās dabas gāzes apjomiem. Arī Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Inguna Kucina pastāstīja par lauksaimniecības atkritumu apsaimniekošanas kārtību Vidzemē, skaidrojot ZAAO darbības principus.
Tāpat tika prezentētas arī vairākas bioekonomikas labās prakses no Sicīlijas, piemēram, projekts, kurā no lauksaimniecības atkritumiem tiek ražota pilnvērtīga barība lauksaimniecības dzīvniekiem, vai arī no pārtikā nederīgiem, bet ēdamiem ziediem un gliemežu izdalītām vielām tiek ražoti kosmētikas līdzekļi. Ņemot vērā dienvidu zemju lauksaimniecības produktu nišas, aktuāla ir arī citrusaugu mizu, mandeļu mizu un čaulu pārstrāde ilgtspējīgos blakusproduktos. Citrusaugu mizas tiek izmantotas biometāna ražošanā, savukārt mandeļu atlikumvielas kalpo kā piedeva maizes cepšanā, kamēr čaulas ir izejviela būvmateriālu ražošanai. Vizītes ietvaros tika organizēta arī iespēja aplūkot vairāku uzņēmumu darbība klātienē. Īpaši interesanta bija biometāna ražotne, kas uzskatāma par lielāko Vidusjūras reģionā – biometāns tajā tiek saražots no lauksaimniecības atkritumiem, kur pamatā ir citrusaugļu mizas, olīvu audzēšanas rezultātā pārpalikušie notekūdeņi, kā arī dzīvnieku un putnu mēsli, no kuriem pēdējie tiek izmantoti arī digestāta ražošanā, kas ir vērtīgs un pieprasīts mēslošanas materiāls lauksaimniecībā. Ņemot vērā, ka gāzes ražošanas procesā veidojas ogļskābā gāze, kas ir daudz mazākos apmēros nekā situācijā, kad atkritumu dabiski pūtu uz zemes, ražotnes pārstāvji domā par ogļskābās gāzes izmantošanu gāzētu dzērienu ražošanā. Ņemot vērā, ka izejvielas vairumā iegūstamas sezonāli, ražotnē ir izplānota arī ilgtermiņa resursu uzglabāšana biogāzes ražošanas nepārtrauktības nodrošināšanai.
Vizītes ietvaros tika apmeklēts arī vietējais graudkopības kooperatīvs, kurā ir vairāk nekā 20 biedru. Kooperatīvs izmanto tikai pašu biedru audzētos graudus, vienojoties, ka izejvielas nekādā gadījumā netiek iepirktas no citiem. Kooperatīvam ir arī sava maizes ceptuve un vietējā veikalu tīklā produkcija ir plaši sastopama. Turklāt maizes cepšanas process ir arvien attīstībā, jo, mainoties gan laikapstākļiem, gan patērētāju garšas ieradumiem, nepieciešams mainīt labības šķirnes, kas nozīmē, ka vienlaikus nepieciešams izglītot arī kooperatīva biedrus par inovācijām graudkopībā.
Ieva Mežaka (Vides risinājumu institūts) vizīti komentē: “Lai gan dažādās Eiropas daļās audzētie kultūraugi būtiski atšķiras, ir kopīgs izaicinājums atrast jaunu pielietojumu lauksaimnieciskās ražošanas atkritumiem. Īpaši aktuāli tas ir gan daudzgadīgo stādījumu gadījumā, kad iestrādāt ražošanas blakusproduktus augsnē ir gan sarežģīti, gan nevēlami iespējamu infekciju izplatīšanās dēļ, gan tad, ja augu materiāla īpašību dēļ to ir gūti kompostēt. Lai šāds augu materiāls nenonāktu atkritumos, bet pārtaptu jaunos produktos, visos demonstrētajos labās prakses piemēros izgaismojās nepieciešamība pēc sadarbības publiskā sektora, ražošanas uzņēmumu un pētniecības jomā. Esam gandarīti, ka šādu sadarbību ir izdevies iedzīvināt arī Vides risinājumu institūta un SIA "Field and Forest" starpā, radot inovatīvus produktus no Cēsu pusē audzēto ārstniecības augu pārstrādes blakusproduktiem.” Iespēju piedalīties pieredzes apmaiņas pasākumā vērtē Ieva Freimane-Mihailova (Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija): "Pieredzes vizītes dod iespēju apmeklēt citu zemju uzņēmumus un organizācijas, lai iepazītu viņu pieejas problēmu risināšanā. Šie pasākumi piedāvā arī vērtīgas tīklošanās iespējas. Apvienojot jaunas zināšanas un kontaktus, no šādām vizītēm var atgriezties pilns enerģijas un iedvesmas jauniem plāniem un projektiem, kurus īstenot kopā ar kolēģiem."
Jāsecina, ka Sicīlijā lauksaimniecības sistēma ir augstu attīstīta, turklāt jūtama stratēģiska apņemšanās koncentrēt resursus nozares attīstībai arī turpmāk, izmantojot tehnoloģiju un digitalizācijas potenciālu. Spēcīga ietekme ir aprites ekonomikas principu ievērošanai, kā arī pievienotas vērtības radīšanā lauksaimniecības produktiem. Projekts “Nākotnes modeļi pārtikas un mežsaimniecības sektora vērtību ķēžu adaptācijai Eiropas zaļajam kursam un aprites ekonomikai” (starptautiski zināms kā 3F GREEN MODEL) tiek īstenots ar programmas Interreg Europe 2021-2027 atbalstu. Tā partneri – Astūrijas Firstiste (Spānija), Sicīlijas reģiona lauksaimniecības departaments (Itālija), Pannonas Biznesa tīklu asociācija (Ungārija), Minsteres Tehnoloģiju universitāte (Īrija). Projekta konsorcijā Latviju pārstāv Vidzemes plānošanas reģions.
Projekta mērķis - politikas instrumentu uzlabošana partnervalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru pielāgošanas Eiropas zaļajam kursam un ES aprites ekonomikas stratēģijai izaicinājumu risināšanai. Paredzams, ka projekta partneri atlasīs vismaz 3 labās prakses piemērus aprites ekonomikai lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības nozarēs, identificējot bioatkritumu izmantošanu un apsaimniekošanu, to atkārtotu iekļaušanu citos rūpnieciskos procesos, kā arī uzņēmējdarbību iespējas, kas varētu rasties no šiem pielietojumiem. Tāpat tiks organizētas starpreģionu apmācības, piedaloties mācību vizītēs, visbeidzot veicot politikas instrumentu pilnveidi, iesaistot nozares spēlētājus, kā arī cieši strādājot ar stratēģiskā dokumenta veidotājiem. Projekta ietvaros Vidzemē plānots pilnveidot stratēģiskos plānošanas dokumentus, akcentējot mežsaimniecības sektorā radīto atkritumu jēgpilnu izmantošanu, lai radītu jaunus ilgtspējīgus blakusproduktus ar augstu pievienoto vērtību.
Jautājumiem: Inguna Kucina, projekta 3F GREEN MODEL vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inguna.kucina PIE vidzeme PUNKTS lv; t. +371 26598678.
Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, t. +371 29454752.
Baltijas jūras valstu padomes pārstāvja Dr. Kazimierz Musiał uzruna svētku dalībniekiem. Foto: Sandijs Leicis Tā kā vērienīgā projekta realizēšanā, kurā iesaistīti 12 partneri no 8 valstīm, piedalās arī Vidzemes plānošanas reģions (VPR), tad svētkos sanākušos uzrunāja VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede. Savas apsveikuma runas sacīja arī Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un Rūjienas apvienības pārvaldes vadītājs Ivo Virsis.
Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Foto: Sandijs Leicis
Rūjienas apvienības pārvaldes vadītājs Ivo Virsis. Foto: Sandijs Leicis
VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede. Foto: Sandijs Leicis Jau vēstīts, ka pērnā gada izskaņā starptautiska žūrija paziņoja uzvarētājus – pilsētas, kurām piešķirts Baltijas jūras reģiona kultūras pērles tituls šim gadam. No 12 Baltijas jūras reģiona valstu kandidātiem tika izvēlētas Svendborga Dānijā, Ķīle Vācijā, Jākobstāde jeb Pietarsāri Somijā un Rūjiena Latvijā. Titulu ieguva tās maza un vidēja izmēra Baltijas jūras reģiona pilsētas, kuras sagatavoja labākos kultūras un sociālās noturības rīcības plānus. To mērķis ir stiprināt savas kopienas un saliedēt iedzīvotājus, izmantojot kultūru un radošumu. Šobrīd 4 pilsētas, tai skaitā Rūjiena, īsteno viena gada aktivitāšu un kultūras notikumu programmu. Svinīgajā pasākumā, uzrunājot rūjēniešus, Dr. Kazimierz Musiał atzīmēja: “Lai gan Rūjiena ir mazākā pilsēta pretendentu un “pērļu” vidū, jūsu darbība parāda, ka nav svarīgi, cik liela ir šī vieta, jo tā joprojām var panākt lielu ietekmi, parādot, kā stiprināt vietējo kopienu, lolot demokrātiskās vērtības un veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos kultūrā. Mēs nevaram mainīt savu pagātni, bet mēs varam skatīties uz priekšu un kopā darīt lietas citādi un labāk. Paļaušanās uz kultūru padara mūs stiprākus un izturīgākus.”
No kreisās: Baltijas jūras valstu padomes pārstāvis Dr. Kazimierz Musiał un Rūjienas apvienības pārvaldes vadītājs Ivo Virsis godināšanas ceremonijā Rūjienā. Foto: Sandijs Leicis
No kreisās: Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, Baltijas jūras valstu padomes pārstāvis Dr. Kazimierz Musiał un Rūjienas apvienības pārvaldes vadītājs Ivo Virsis. Foto: Sandijs Leicis “Rūjiena – kultūras pērle 2024” ir lieliska iespēja, lai ne tikai reģionālā, bet arī nacionālā un Eiropas mērogā izceltu Rūjienu, tās unikalitāti, kā arī atbalstītu centienus kultūras norisēs vienot dažādu interešu un vecumu iedzīvotājus. Šobrīd pilsētā ir paveikts daudz - izveidota iedzīvotāju kopā sanākšanas vieta Rīgas ielā 8, kur jau notikušas dažādas norises, un iecerēts daudzveidīgu pasākumu kopums, kura īstenošana notiks līdz pat šī gada nogalei.
Projekta "BSR Cultural Pearls", "Rūjiena – kultūras pērle 2024", Vidzemes plānošanas reģiona un Valmieras novada pašvaldības pārstāvji. Foto: Sandijs Leicis Svinīgo godināšanas ceremoniju ar savu klātbūtni pagodināja arī citi projekta “BSR Cultural Pearls" sadarbības partneri no ARS Baltica Vācijā, Loov Eesti (“Radošā Igaunija”) un Dānijas Kultūras institūta Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Viņi patiesi priecājās par Rūjienas un tās svētku apmeklējumu. _____ Jautājumiem par projektu "BSR Cultural Pearls": Lelde Ābele, VPR projektu vadītāja, tālr. +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
23. maijā Valmierā notika Spotlog seminārs “Koplietošanas pakalpojumi pilsētu mobilitātē” interesentiem, kuri ikdienā strādā ar transporta plānošanas jautājumiem publiskajā pārvaldē. Lai paplašinātu redzeslauku par koplietošanas pakalpojumu attīstību Latvijā, pasākumā pulcējās vairāk nekā 20 speciālisti no Vidzemes pašvaldībām, Vidzemes plānošanas reģiona un citām organizācijām. 
Š.g. 15.-16.maijā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR), Vides risinājuma institūta (VRI) un Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) pārstāvji vērtēja Itālijas prakses lauksaimniecības produktu ražošanas procesā radīto atlikumvielu efektīvā izmantošanā. Kā atzina Sicīlijas pārstāvji, Katānijas reģions uzņēmis spēcīgu stratēģisku kursu lauksaimniecības sektorā, mērķtiecīgi strādājot pie inovāciju attīstīšanas, īpaši uzmanību koncentrējot ražošanas ķēžu darbības uzlabošanai.
Aizvadītās nedēļas nogalē, 25. maijā, Rūjienā notika košs, skanīgs un paaudzes vienojošs pasākums – Saldējuma svētki un Rūjienas vārda dienas svinības. Svētkos, klātesot rūjēniešiem un tāliem un tuviem viesiem, pilsētai tika pasniegta balva par iegūto titulu “Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024”.
Balvu pasniedza Baltijas jūras valstu padomes (CBSS) pārstāvis Dr. Kazimierz Musiał. Viņa pārstāvētā organizācija ir vadošais partneris Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projektā "Baltijas jūras reģiona kultūras pērles noturīgākām pilsētam un reģioniem" jeb "
