Arhīva kalendārs

Š.g. 30. maijā Cēsīs Latvijas Banka un Vidzemes plānošanas reģions organizē tikšanos Vidzemes reģiona uzņēmējiem, pašvaldību vadītājiem un uzņēmējdarbības un attīstības plānošanas speciālistiem, lai pārrunātu finanšu pakalpojumu pieejamību Vidzemes reģionā, tostarp situāciju kreditēšanas jomā. Tikšanās laikā Latvijas Banka iepazīstinās ar jaunākās analīzes rezultātiem par finanšu pieejamību, īpaši reģionos, uzklausīs vietējo līderu viedokli par praktisko pieredzi finanšu pakalpojumu saņemšanā un diskutēs par veicamajiem soļiem situācijas uzlabošanai, t. sk., raugoties no reģiona uzņēmēju un iedzīvotāju viedokļa.

Tikšanās notiks 30. maijā plkst. 10.00 “Vidzemes koncertzāles” Izstāžu zālē Cēsīs, Raunas ielā 12.

Uz sarunu aicina un tajā piedalīsies Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale, Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts un Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

>> Interesenti, kuri vēlas piedalīties, aicināti reģistrēt savu dalību, aizpildot pieteikuma formu šeit.

>> Tikšanās programma pieejama šeit.

Apmeklētāju skaits ir ierobežots, tāpēc pirms ierašanās lūdzam pārliecināties, ka saņemts dalības apstiprinājums. Latvijas Banka tikšanos organizē sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu.

Tālrunis papildu informācijai par dalību diskusijās: 29297272, 28386601.

Turpinoties Vidzemes pārtikas stratēģijas izstrādei,  8. maijā Cēsīs Vidzemes plānošanas reģions kopā pulcēja ieinteresētās puses – Vidzemes pārtikas sistēmas dalībniekus –, lai iegūtu skaidru redzējumu par to, kā veidot Vidzemē ilgtspējīgu pārtikas sistēmu. Vīziju formulējot, tika izvirzīti trīs galvenie jautājumi: kādai ir jābūt ilgtspējīgai pārtikas sistēmai; kāpēc to šobrīd joprojām nevar uzskatīt par ilgtspējīgu; kas ir cēloņu cēloņi jeb kas ir tas, kas nosaka, vai pārtikas sistēma ir ilgtspējīgai vai nav.

Diskusiju gaitā tika identificēti vairāki virzieni, kuros jāstrādā, lai pārtikas sistēma Vidzemē būt ilgtspējīga. Pārtikas nozares pārstāvji norādīja, ka nepieciešami uzlabojumi gan likumdošanā, gan jāinvestē sabiedrības izglītošanā. Pārtikas sistēmas attīstībai būtisks ir arī pārvaldības aspekts, jo, kā secināja dalībnieki, Latvijā ir iztrūkstoša nacionālā līmeņa pārtikas stratēģija. Šobrīd nav skaidrs, vai spējam sevi apgādāt ar pārtiku un kas ir tas, kas būtu jādara, lai pārtikas sistēma būtu ilgtspējīga, tostarp kā stiprināt normatīvo regulējumu, nosakot vietējo ražotāju pārtikas īpatsvaru lielveikalu plauktos. Diskusiju dalībnieki kā vienu no ilgtspējīgas pārtikas sistēmas elementiem norādīja arī bioreģiona konceptu, kas salīdzinoši nesen izveidots Vidzemes reģionā un turpināms tieši bioloģiskās lauksaimniecības kontekstā.

Lai rosinātu kvalitatīvas diskusijas, pasākuma ievada daļā KISMET projekta eksperti Krišjānis Veitners un Līga Proškina iepazīstināja klātesošos ar pārtikas sistēmas pamata elementiem un sistēmas dalībniekiem. Ar t.s. “piena ceļa” piemēru no lauka līdz galdam, skaidrojot, kā piena piegādātāji, ražotāji un pārstrādātāji iekļaujas kopējā pārtikas sistēmā, veicinot pārtikas sistēmas dalībnieku izpratni un zināšanas par pārtikas sistēmas funkcionēšanu.

Dalībnieku vidū bija  Vidzemes pārtikas audzētāji, ražotāji, pārstrādātāji, tirgotāji un patērētāji.

Identificētās problēmas, izaicinājumi, mērķi tiks apkopoti un iekļauti Vidzemes pārtikas stratēģijas 2035 rīcības plānā. Šāds stratēģiskais dokuments ļaus Vidzemes plānošanas reģionam stratēģiski plānot pārtikas sistēmas attīstību, vienlaikus sniedzot būtisku ieguldījumu reģiona attīstībā.

Pasākums tika organizēts Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas 2021.-2027. gadam projekta KISMET “Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas atbalstoša vide” ietvaros.

Projekta mājaslapa: https://interreg-baltic.eu/project/kismet/

Jautājumiem: Maija Rieksta, projekta KISMET vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā

Domājot par jūras un saldūdens resursu izmantošanu un tā potenciāla attīstīšanu reģionā, Vidzemes plānošanas reģions aizvadījis vairāku pasākumu kopumu uzņēmējiem un pētniekiem, kuru interese cieši saistīta ar aļģu kā resursa izmantošanu jaunu produktu attīstīšanā. Pasākuma ietvarā satikās 11 Latvijas pētnieki no dažādām organizācijām un 10 uzņēmumu pārstāvji.

Inovāciju koprades laboratorija ir Vidzemes plānošanas reģiona īstenota praktiska metode profesionāli vadītam kopdarba procesam. Savienojot pētnieku zināšanas ar uzņēmēju biznesa ekspertīzi un reālās vides izaicinājumiem, tiek radītas iestrādnes jauniem produktiem, pakalpojumiem, procesiem vai tehnoloģijām.

Martā un aprīlī notikušajos tiešsaistes un klātienes pasākumos piedalījās pārstāvji no uzņēmumiem AS “Smiltenes piens”, SIA “Smalkais muslis”, SIA "Fat cat", SIA “Verbus” un citiem. Darba procesā saskarsmes punktus un jaunu produktu idejas uzņēmējiem risināt palīdzēja dažādas specializācijas pētnieki no Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes.

Koprades laboratorijas darba process organizēts tā, lai uzņēmēji un pētnieki kopīgi iepazītu viens otra darba jomu, intereses, paveikto un plānoto. Viens no darba posmiem ir radošas pieejas ideju ģenerēšanai un kopīgu domu apkopošanai. Šādi praktiskas darbošanās ietvarā tika radītas vairāk nekā 40 jaunas idejas aļģu kā resursa izmantošanai jaunu produktu radīšanā.

Koprades procesa noslēgumā notika darbs pie ideju "piezemēšanas" un to tālākas izstrādes saistībā jau ar konkrētu uzņēmēju vajadzībām. Izveidojās divas sadarbības grupas, kur katrā ir gan uzņēmēji, gan pētnieki. Viena grupa strādāja pie uzņēmuma AS "Smiltenes piens" vajadzību izpētes, kā pārpalikušo produktu izejvielu – laktozes šķīdumu varētu izmantot mikroaļģu audzēšanai un pavairošanai. Savukārt otra grupa strādāja ar uzņēmuma "VERBUS" darba uzdevumu, kā pavairot un izmantot aļģes zivju audzēšanai un izstrādāt barības vielas. Papildus uzņēmuma pārstāvis aktualizēja nepieciešamību pēc zinātnisko institūciju pētījumiem, kas pamato aļģu labvēlīgo ietekmi uz vides piesārņojuma mazināšanu.

Liela nozīme aktivitātes īstenošanā tika pievērsta uzņēmēju un pētnieku informēšanai par pieejamajām finanšu atbalsta programmām, lai brīdī, kad atbalsta programmas ir pieejamas, uzņēmēji uz to pārliecinoši var pretendēt. Pasākumā piedalījās pārstāvji no LR Zemkopības ministrijas, sniedzot detalizētu informāciju par Lauku atbalsta dienesta administrēto programmu zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027.gadam, specifiski par atbalstu aļģu produktu attīstīšanai un ražošanai.  

Par pasākumu norisi atzinīgi izteicās gan pētnieki, gan uzņēmēji. Docente, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārstāve, Zivju apstrādes biotehnoloģiju studiju un pētniecības centra vadītāja Sanita Sazonova  pauda atzinību par šādas sākotnēji, viņasprāt, šķietami neiedomājamas idejas realizēšanu par inovāciju koprades laboratoriju, kurā paredzēts kopīgi virzīt biznesa sektora idejas kopā ar pētniekiem. Viņa uzsvēra, ka, esot jau aktivitātē un redzot, kā saplānoti procesi, redzams, ka tas ir reāli un šādu sadarbību var realizēt ar labiem rezultātiem.

AS “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova vērtē, ka uzņēmēji ir dažādi – daļa paši meklē dažādas sadarbības iespējas, daļai šādi pasākumi ir ļoti nepieciešami un noderīgi, lai rastu trūkstošas sadarbības. Tāpat viņa piebilst, ka šāda aktivitāte ir labs veids kā pašiem uzņēmējiem palūkoties uz savu ikdienas darbu. “Satiekoties ar zinātni pārstāvošiem cilvēkiem, kuriem pilnīgi cits skatījums uz dažādiem jautājumiem, var rasties jauni projekti un pakalpojumi,” uzsver uzņēmuma vadītāja. Viņa stāsta, ka koprades procesā iegūtā sadarbība ar pētniekiem varētu turpināties, idejas un metodes iestrādnes būtu jātestē praktiski.

Inovāciju koprades laboratoriju organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā "Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā", ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.

Informāciju sagatavoja: Ieva Upeniece, Vidzemes plānošanas reģions

Piektdien, 24. maijā Cēsīs notiks pēdējā “Ko celsim galdā?” koprades darbnīca, kuras laikā tiks izvēlēta viena vai vairākas bioloģiskās pārtikas patēriņu veicinošas iniciatīvas, kuras līdz gada beigām realizēs Vidzemes plānošanas reģions, izmantojot Eiropas Savienības fondu projekta “We Make Transition!” atbalstu.

Iniciatīvas realizēšanai izvēlēsies paši koprades darbnīcas “Ko celsim galdā?” dalībnieki – organizāciju, uzņēmumu un iestāžu pārstāvji –, kuri iepriekšējās tikšanās reizēs š,g. martā un aprīlī,  izmantojot līdzdalības metodi pārmaiņu arēna, sniedza priekšlikumus par pasākumiem vai aktivitātēm, kas sabiedrību spētu mudināt arvien vairāk ikdienā patērēt bioloģisko pārtiku. No visām izstrādātajām idejām tiks atlasītas piecas, kas tiks virzītas uz balsošanu – attiecināmas uz plašu sabiedrības daļu un ar augstu realizēšanas iespēju.

Atgādinām, ka koprades darbnīcu pirmā tikšanās noritēja š.g. 27. martā, kad tās dalībnieki veidoja vīziju, kādai jāizskatās pārtikas sistēmai 2035. gadā, secīgi meklējot tos ceļus, kā šo vīziju sasniegt.

Bioloģiskās pārtikas patēriņu veicinošas aktivitātes tika vērtētas piecās grupās – (1) ēšanas un iepirkšanās paradumi mājsaimniecībās, (2) ēdināšana ārpus mājas, (3) lielveikali un pārtikas uzņēmumi, (4) lauksaimniecība, kā arī (5) pārvaldība, sadarbība un izglītības jautājumi.

Kā iepriekš informējām, koprades darbnīcas ir praktisks turpinājums memorandam, kuru vairāk nekā 200 cilvēku parakstīja 2023. gada 25. oktobrī Siguldā, apliecinot atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Nacionālajā parkā, kas ir pirmais bioreģions ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā.

Sabiedrības grupu pārstāvjiem nākot kopā, koprades darbnīcās tika uzsākts darbs ar pirmo no memorandā definētajiem prioritārajiem virzieniem – veicināt veselīgu dzīvesveidu un palielināt veselīgas bioloģiskās pārtikas patēriņu reģionā, jo īpaši sabiedriskās iestādēs, tostarp bērnudārzos, skolās, pansionātos un slimnīcās.

Koprades darbnīcas Cēsīs notika š.g. 27. martā un 23. aprīlī. Darbnīcu cikls noslēgsies 24. maijā. Pasākumus organizē Vidzemes plānošanas reģions un Cēsu novada pašvaldība.

Koprades darbnīcu laikā izmantotā metode “pārmaiņu arēna” ļauj pārdomāti iesaistīt plašu sabiedrības pārstāvju loku un efektīvi izmantot ikviena zināšanas, pieredzi un resursus. Metode ir viens no pārmaiņu pārvaldības instrumentiem, un tā paredz iesaistīt sabiedrību kopējas izpratnes radīšanas, arī mācību, vizionēšanas un eksperimentēšanas aktivitātēs, lai risinātu konkrētus izaicinājumus vai problēmas.

Koprades darbnīcas organizē Vidzemes plānošanas reģions un Cēsu novada pašvaldība Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam projekta “Ceļā uz ilgtspējīgu un noturīgu sabiedrību, stiprinot pilsonisko līdzdalību un inovāciju (We Make Transition!” ietvaros, kā arī Eiropas Komisijas finansētā projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” un Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam projekta “Ilgtspējīgas pārtikas sistēmu atbalstoša vide (KISMET)” aktivitāšu ietvaros.

Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.