Arhīva kalendārs

« April 2024 »
MonTueWedThuFriSatSun
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930 

Š.g. 23. aprīlī Vidzemes plānošanas reģions noslēdza vienošanos ar Vidzemes Augstskolu par Vidzemes Atvērto inovāciju centra izveidi. Divu institūciju dibinātais centrs pildīs sadarbības platformas funkciju ar mērķi attīstīt reģiona zināšanu un inovāciju ekosistēmu. Institūcijas, noslēdzot vienošanos, apņēmušās meklēt arvien jaunus veidus, kā zināšanu un inovāciju ekosistēmā iesaistīt pēc iespējas vairāk organizāciju un uzņēmumu, stiprinot to mijiedarbību.

Centram noteikti četri galvenie uzdevumi – attīstīt iesaistīto pušu sadarbības un zināšanu dalīšanās kultūru; paaugstināt iesaistīto pušu kompetences un izpratni par inovācijas un zināšanu procesiem; veicināt inovāciju un zināšanu politikas racionalizēšanu; stiprināt Vidzemes Augstskolas lomu reģiona un starptautiskajā inovāciju ekosistēmā, vienlaikus pozicionējot Vidzemes inovētspēju arī starptautiski.

Vidzemes Atvērto inovāciju centra izveide cieši sasaucas ar Vidzemes plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentos izvirzīto mērķi veicināt tautsaimniecības attīstību un izaugsmi. Lai šo mērķi sasniegtu, ir būtiski veidot efektīvu inovāciju atbalsta vidi, kurā zināšanu pārnese un informācijas aprite starp uzņēmējiem, pētniecības un izglītības institūcijām un pašvaldībām stimulētu arī jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju attīstību, īpaši Vidzemes reģiona viedās specializācijas jomās.

Kā jau iepriekš ziņots, Vidzemes plānošanas reģionā noteikti septiņi viedās specializācijas prioritārie tautsaimniecības sektori - tehnoloģiju un eksporta ietilpīga, ilgtspējīga - kokapstrāde, mežsaimniecība, pārtikas un dzērienu ražošana, lauksaimniecība, atjaunīgās enerģijas ražošana, veselības aprūpe un rehabilitācija, zilā bioekonomika. Šie ir perspektīvākie tautsaimniecības sektori, kas izvirzīti kā prioritāri, ņemot vērā pašreizējo ekonomiskās attīstības līmeni un esošās un potenciālās konkurētspējas priekšrocības. Turklāt, būtiski uzsvērt, ka, lai  nodrošinātu straujāku attīstību, tautsaimniecības struktūra jāmaina par labu lielākai zināšanu, tehnoloģiju, eksporta un ilgtspējas ietilpībai; šādos principos balstīta iepriekšminēto tautsaimniecību sektoru attīstība Vidzemē.

Vidzemes plānošanas reģions jau 2010. gadā noslēdza sadarbības līgumu ar Vidzemes Augstskolu ar mērķi apvienot abu institūciju spēkus un resursus darbam pie Vidzemes reģiona vides, ekonomiskās un sociālās attīstības un ilgtspējas, kā arī sekmēt informācijas apmaiņu vietējā, nacionālajā un starptautiskajā līmenī.

Šogad noslēgtā vienošanās starp Vidzemes plānošanas reģionu un Vidzemes Augstskolu uzskatāma par jaunu līdzšinējās sadarbības pagrieziena punktu Vidzemes reģiona zināšanu un inovāciju ekosistēmas attīstībā.

Jautājumiem: Santa Vītola, Vidzemes Atvērto inovāciju centra vadītāja, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26674261

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona galvenā komunikācijas speciāliste, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Š.g. 23. aprīļa Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk arī – VPR) Attīstības padomes sēdes ietvaros pašvaldību pārstāvji tikās ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem. Saeimas komisijas deputāti tika iepazīstināti ar VPR politiskās vadības un administrācijas darbu, kā arī uzklausīja VPR sagatavotos priekšlikumus, kas uzskatāmi par būtiskiem gan reģionālās attīstības stiprināšanai, gan arī valsts pārvaldes darbības uzlabošanai.

Tika iesniegti sekojoši priekšlikumi:

  1. Reģionalizēt valsts pārvaldi – nepieciešams tāds struktūrvienību teritoriālais sadalījums, kas ir atbilstošs valsts iedalījumam plānošanas reģionu teritorijās un statistiskajam iedalījumam NUTS3, lai nodrošinātu datos balstītu teritoriālo pārvaldību un starpinstitūciju sadarbībā balstītu reģionālo jautājumu risināšanu;
  2. Ministru kabinetam nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējumu valsts un pašvaldību iestādēm Eiropas Savienības pētniecības, attīstības, zināšanu un inovāciju programmās, tādās, kā Apvārsnis Eiropa, Erasmus, Life, u.c.;
  3. Saglabāt Varakļānu novada teritorijas piederību Vidzemes reģionam;
  4. Obligāta tāda valsts politikas īstenošana, kas ir mērķēta uz līdztiesīgu lauku teritoriju nodrošināšanu (mobilitāte, vispārējā izglītība, mājokļi, medicīna, pasts un citi pamatpakalpojumi);
  5. Sabiedriskā transporta nodrošināšana visā valsts teritorijā – transports pēc pieprasījuma risinājums;
  6. Ņemot vērā turpmāko plānoto Eiropas Savienības atbalstu Eiropas ārējai robežai, nacionāli noteikt konkrētu ārējās robežas teritoriālo kartējumu Latvijā, tostarp Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā (priekšlikums izvirzīts kontekstā ar sagatavošanā esošo rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026. gadam);
  7. Izveidot Saeimas Vidzemes apakškomisiju reģionam būtisku jautājumu risināšanai.

Saeimas komisija lūdza klātesošos pašvaldību – Cēsu, Gulbenes, Ogres, Saulkrastu, Valkas, Valmieras,  Varakļānu novada – pārstāvjus sniegt vērtējumu par būtiskākajiem izaicinājumiem, ar kuriem šobrīd tām jātiek galā ikdienas darbā. Vairākkārtīgi izskanēja secinājums, ka pašvaldību finanšu kapacitāte ir izsmelta un lielākā daļa pašvaldību šobrīd ikdienas tēriņiem izmanto līdzekļus, kas būtu novirzāmi attīstībai.

Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks iepazīstināja Saeimas komisiju ar administratīvi teritoriālās reformas procesa plānošanas un  īstenošanas posmiem – ko tas praktiski nozīmēja, kādi bija izaicinājumi, kas no tiem joprojām ir aktuāli un kādas jaunas iespējas un attīstības pagriezienus reforma radījusi. Ar lielu daļu iezīmētās problemātikas ik dienas saskarās teju jebkura pašvaldība. 

Tāpat Vidzemes reģiona pašvaldības norādīja uz joprojām vāju starpinstitucionālo sadarbību nacionālā līmenī – viņu ikdienas darba pieredze liecina, ka joprojām par vienu un to pašu jautājumu ar katru institūciju sarunas un diskusijas norit individuāli.

Saeimas komisijas locekļiem tika atgādināts par nepieciešamību mērķtiecīgāk stiprināt Latvijas pierobežu un strādāt pie investoru piesaistes iniciatīvām. Savukārt, analizējot piejūras teritorijas attīstības potenciālu, padomes pārstāvji norādīja, ka šajā teritorijā nav iezīmēts attīstības centrs, kas konkrētajā teritorijā uzskatāms par traucēkli investīciju piesaistei un jaunu attīstības projektu īstenošanai.

Diskusiju gaitā klātesošie pieskārās arī infrastruktūras jautājumiem – gan attiecībā uz ceļu infrastruktūru, kas ir būtiska reģionālajai attīstībai, tostarp cilvēku noturēšanai reģionos, gan attiecībā uz uzņēmējdarbības infrastruktūru, kas ir izšķiroša, lai reģionos aktivizētu uzņēmējdarbību un piesaistītu investorus.

Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks, Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Gints Sīviņš norādīja, ka līdzšinējais Attīstības padomes darbs apliecina tās institucionālo un politisko spēku reģiona līmenī. Kā atzina attīstības padomes locekļi, sadarbība starp 11 pašvaldībām Vidzemē šobrīd ir cieša, savstarpējās diskusijas rezultējas ar vienošanos, un lēmumi prioritāri tiek balstīti uz līdzvērtīgas reģionālās attīstības principiem. Turklāt arvien labāk pašvaldības pārzina blakus novadu prioritātes un vajadzības, kas atvieglo lēmumu pieņemšanas procesu.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti Vidzemē š.g. 23. aprīlī viesojās izbraukuma sēdes ietvaros. Pirms tikšanās ar VPR Attīstības padomi, komisija viesojās SIA ZAAO Daibē.

 

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, mob.t. +371 29477997

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

 

 

Trešdien, 24. aprīlī, Madonas novada Mārcienā notika pirmā tikšanās ar Mārcienas pagasta iedzīvotājiem par daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu. Tajā Vidzemes plānošanas reģions (VPR) aicināja daudzdzīvokļu mājas Jaunā iela 6 iedzīvotājus, kā arī kaimiņu māju interesentus iepazīties ar sagatavotā energoaudita rezultātiem un  apspriest esošās problēmas līdzīga tipa ēkās.

Šobrīd vairākas daudzdzīvokļu mājas Mārcienas pagastā nav pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei, un katrs dzīvokļa īpašnieks ir izveidojis savu individuālo apkures sistēmu. Visbiežāk kā kurināmo ēku iedzīvotāji izmanto malku, briketes, kā arī siltuma nodrošināšanai elektriskos sildītājus. Daudzdzīvokļu māja Mārcienā, Jaunā ielā 6, ir viena no VPR īstenotā projekta “RenoWave” pilotēkām, kurai tika sagatavots energoaudits un arī energoefektivitātes uzlabošanas plāns. Tikšanās laikā piedalījās arī energoaudita izstrādātājs Artūrs Zandbergs, kurš norādīja, ka “šajā ēkā ir neregulāra apkure, kas rada pārkurināšanu vai tieši otrādi –  nepietiekamu apkuri -,  kas nozīmē zemu vidējo gaisa temperatūru, mitruma un pelējuma veidošanos. Kopumā ēkai ir nepieciešama atjaunošana, jo tai ir novērojamas plaisas, spraugas, zema siltumnoturība.”

 

Arī daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji sarunās un vizuāli uz ēkas attēliem norādīja tās vietas, kurām steidzami nepieciešami atjaunošanas darbi – pagrabstāvā krājas ūdens, bēniņos tek jumts, dzīvokļos ziemas periodā ir svārstīgas iekštelpu gaisa temperatūras, veidojas pelējums. VPR energoefektvitātes eksperts Edgars Augustiņš skaidroja, kāpēc ēkās veidojas pelējums: “Pelējumu veicina primāri ventilācijas trūkums. Ikdienā telpās mēs gatavojam ēst, žāvējam mitrās drēbes, un mitrumam nav, kur palikt. Aukstākajos ēkas stūros ir labvēlīgi apstākļi, lai veidotos rasas punkts. Ja dzīvokļos ir zemas temperatūras, tad iedzīvotāji bieži vien nevēlas vēdināt telpas, un ir slikta gaisa apmaiņa. Turklāt, iespējams, esošie skursteņi, kuri paredzēti ventilācijai, tiek izmantoti kā dūmvadi individuālajām apkures sistēmām. Zema temperatūra un paaugstināts mitrums ir laba augsne pelējumam, kas var būtiski ietekmēt arī saslimšanas ar elpceļu un sirds slimībām, tāpēc ēkas atjaunošanas laikā ir jāparedz atbilstoša ventilācija.”


Lai uzlaboto esošo situāciju, iedzīvotāji ir vienojušies ar pašvaldību par iespēju pieslēgties centralizētajai siltumapgādei, un šobrīd pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par konteinertipa katlu mājas izbūvi Mārcienā. Turklāt Jaunā iela 6 iedzīvotāji pēc vairāku gadu diskusijām straujiem soļiem ir uzsākuši mājas virzību uz tās atjaunošanu. Tikšanās laikā sarunās iedzīvotāji uzsvēra, ka vēlas uzlabot gan mājas tehnisko stāvokli, gan arī parūpēties par iekštelpu mikroklimatu, vienmērīgu siltumu dzīvokļos, gan arī kā prioritāti izvirza ēkas drošību.

Saruna ar iedzīvotājiem Mārcienā bija pirmais no vairākiem pasākumiem, kas starptautiskā projekta “RenoWave” ietvaros notiks ne tikai Madonas novadā, bet arī citur Vidzemē. Projekta laikā plānotas regulāras tikšanās ar ēku iedzīvotājiem, apsaimniekotājiem, pašvaldību speciālistiem un ekspertiem, lai kopīgās sarunās izprastu namu atjaunošanas nepieciešamību un piemērotākos risinājumus.

Ar mērķi sniegt konsultatīvo atbalstu arī citu daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kopš šī gada aprīļa darbu uzsācis Vidzemes plānošanas reģiona izveidotais informatīvais atbalsta punkts “Vidzemes EnergoGids”.  Tajā bezmaksas konsultācijas iedzīvotājiem sniegs VPR īstenotā projekta “RenoWave” eksperte Dace Pastva. Jebkuram interesentam iespējams piektdienās pieteikt klātienes tikšanos Cēsīs, Bērzaines ielā 5, vai Valmierā, Purva ielā 12a, kā arī sazināties pa tālruni 26675337 vai e-pastu dace.pastva PIE vidzeme PUNKTS lv.

Aktuālā informācija pieejama arī Facebook lapā https://www.facebook.com/VidzemesEnergoGids un www.vidzeme.lv.  

 

Par “RenoWave” projektu:

Projekta “RenoWave” galvenais mērķis ir paātrināt daudzīvokļu ēku atjaunošanas apjomu Baltijas jūras reģiona valstīs, izveidojot informatīvos atbalsta punktus – vienas pieturas aģentūras, kas piedāvā informāciju, sākot no daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas un atjaunošanas projekta ierosināšanas, līdz pat projekta īstenošanai un ēkas turpmākai apsaimniekošanai pēc paveiktajiem darbiem.

Latvijā projektu “Vienas pieturas aģentūras paplašinātais modelis, lai palielinātu daudzdzīvokļu ēku fonda renovāciju Baltijas jūras reģionā” (RenoWave) īsteno VPR un Baltijas Vides Forums. Tas tiek ieviests Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Vairāk informācijas par projektu šeit.

 

Jautājumiem: Eva Meijere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv

Vakar, 25. aprīlī, noslēdzās Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātās un administrētās “Vidzemes kultūras programmas 2024” projektu vērtēšana. Piešķirot 167 400,00 eiro, finansiālu atbalstu projektu īstenošanai saņēma 65 projekti. Papildus 3 projekti iekļauti rezerves sarakstā, ja gadījumā kādu no atbalstītajiem projektiem nebūs iespējams īstenot.

Konkursam mērķprogrammā pavisam tika iesniegti 145 projektu pieteikumi par kopējo pieprasītā finansējuma summu 705 755,36 eiro. Projektu kvalitatīvo vērtēšanu atbilstoši Nolikumam veica Ekspertu komisija, kas sastāvēja no 6 dalībniekiem. Tie bija divi Valsts kultūrkapitāla fonda eksperti, Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes sekretariāta pārstāve un trīs Vidzemes plānošanas reģiona izvēlēti eksperti. Saskaņā ar konkursa nolikumu, ja projekta pieteikumu ir iesniegusi juridiska persona, kuras štata vai ārštata darbinieks ir komisijas loceklis, viņš nepiedalās diskusijā un lēmuma pieņemšanā par šo projektu.

Iesniegto un atbalstīto projektu pieteikumi pārstāvēja visas deviņas kultūras programmas izvirzītās prioritātes. Lielākā daļa projektu bija kvalitatīvi sagatavoti, projektu ieceres interesantas un aktuālas Vidzemes vēsturiskās zemes teritorijai. Daudz labu projektu finansiālu atbalstu nesaņēma lielās konkurences un ierobežotā mērķprogrammas finansējuma apjoma dēļ.

Piedāvājums, ko veido atbalstītie projekti, ļaus vidzemniekiem no šī gada maija sākuma līdz pat decembra vidum iegūt daudzveidīgas kultūras pieredzes. Ar atbalstīto projektu sarakstu iespējams iepazīties šeit >> REZULTĀTI.

Aktuālā informācija par atbalstīto projektu pasākumiem un rezultātiem būs pieejama Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv.

Informācija par konkursa rezultātiem un līguma slēgšanas nosacījumiem tiks nosūtīta katram projekta pieteicējam uz projekta pieteikumā norādīto projekta vadītāja e-pasta adresi.

_____

Jautājumiem: Ieva Zemīte, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 29224494, ieva.zemite PIE vidzeme PUNKTS lv

.

Trešdien, 8. maijā plkst.10.00 pēc Latvijas laika aicinām interesentus pieslēgties stundu garam vebināram par divām specifiskām tēmām – normatīvi, kas attiecināmi uz drošību darbam ar ūdeņradi un ūdeņraža atbilstības un potenciālo risku novērtējums, plānojot un organizējot ūdeņraža uzpildes staciju darbu. Ar šiem tematiem iepazīstinās starptautiskā uzņēmuma Dräger globālās biznesa attīstības un drošības vadītājs Olivers Bornholts (Oliver Bornholdt).

Vebinārā tiks sniegta vispārīga ievade tēmā un tiks piedāvāta galveno iemeslu analīze, skaidrojot, kāpēc notiek negadījumi darbā ar ūdeņradi.

Iepazīsimies ar attiecināmiem kodeksiem un standartiem (gan ar tiem, kas saistīti ar nozari, gan arī ar regulējumu, kas ir specifisks nacionālam līmenim), galvenajiem starptautiskajiem ugunsdrošības kodeksiem un standartiem (ISO, NFPA), atbilstības procedūrām,  labākajām praksēm, utt.

Tālāk tiks pārrunāti specifiski standarti detektoru izvēlei, akcentējot projektēšanas kritēriju atlasi. Vebināra dalībniekiem tiks demonstrēta Dräger  riska simulācijas programmatūra, ko izmanto ūdeņraža uzpildes staciju projektēšanas laikā, lai novērtētu, vai detektori spēs efektīvi uzrādīt gāzes noplūdes vai liesmu parādīšanos iecerētajā platībā.  

>> DARBA KĀRTĪBA 8. maija vebināram (darba valoda – angļu; dalība bez maksas)

>> REĢISTRĒŠANĀS (dalība jāreģistrē vienu reizi;  turpmāk uz norādīto e-pasta adresi tiks nosūtīta informācija par visiem nākamajiem pasākumiem un tēmām, kā arī pieslēgšanās saite).

Tematiskie vebināri par ūdeņradi transporta nozarē tiek organizēti regulāri kopš 2023. gada septembra – katra mēneša pirmajā nedēļā. Tas ir pasākums, kas pulcē interesentus tiešsaistē no visas Eiropas, piedāvājot viņiem uzklausīt ekspertu un praktiķu viedokļus un vērojumus par ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveides potenciālu un aspektiem, ar kuriem jārēķinās plānošanas un ieviešanas procesos.

Seminārus organizē starptautiska projekta “HyTruck” partnerība. Projektā “HyTruck” (pilnais projekta nosaukums – “Starptautiska ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveide kravas automobiļiem”) iesaistījušies partneri no Vācijas, Lietuvas, Polijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas; Latviju projektā pārstāv Vidzemes plānošanas reģions.

Projekts “HyTruck” tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros no 2023. gada līdz 2025. gadam. Tā mērķis – atbalstīt valsts institūcijas starptautiska ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveidē kravas automobiļiem Ziemeļjūras-Baltijas jūras TEN-T koridora austrumu daļā, par pamatu ņemot saskaņotus jeb vienotus starptautiskus tehnoloģiskos standartus.

 

>> Plašāka informācija par “HyTruck” projektu: https://interreg-baltic.eu/project/hytruck/.

>> Sekojiet jaunumiem arī LinkedIn https://www.linkedin.com/company/hytruck/

 

 

Jautājumu gadījumā (pasākumu saturs, runātāju kontakti, jautājumi par reģistrēšanos kārtību) aicinām sazināties ar pasākumu koordinatoru, projekta “HyTruck” konsorcija biedru – Somijas uzņēmuma CLIC Innovation Oy pārstāvi Oleg Todorov (oleg.todorov PIE clicinnovation PUNKTS fi).

 

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv