Arhīva kalendārs

Vidzemes plānošanas reģiona 2016.gada 9.decembra Attīstības padomes sēdē klātesošos pašvaldību vadītājus ar reģionālo biznesa inkubatoru darbības stratēģiju un plāniem iepazīstināja Valmieras Biznesa inkubatora un Madonas Biznesa inkubatora vadītāji. Tūlīt pēc padomes sēdes notika arī atsevišķa Vidzemes Uzņēmējdarbības centra speciālistu, biznesa inkubatoru vadītāju un pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistu tikšanās. Tās laikā speciālisti varēja uzdot aktuālos jautājumus par iespējām izmantot inkubatoru atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanā, kā arī par pašvaldību iespējām sniegt atbalstu biznesa inkubatoru darbības nodrošināšanai. Vidzemes Uzņēmējdarbības centrs (VUC) iepriekš aktīvi piedalījās biznesa inkubatoru darbības programmas veidošanā, kura 2016.gadā stājās spēkā. Sniedzot savus ieteikumus, VUC īpaši uzsvēra reģionālo inkubatoru nepieciešamību. Tā kā Vidzemes reģionā ir divi inkubatori, taču teritorija ir salīdzinoši liela, pašvaldības ir viens no būtiskākajiem partneriem uzņēmējdarbības atbalsta sniegšanā.

Biznesa inkubatora piedāvātie atbalsta instrumenti

Šajā plānošanas periodā atbalsta programma veidota, uzsverot zināšanu nozīmību – uzņēmējam jāpiemīt kompetencēm ar kurām praktiski jebkura biznesa ideja būtu īstenojama. Tikpat svarīga ir arī jauno uzņēmēju savstarpējā sadarbība, gan apmainoties informācijā par ikdienas problēmām, gan uzzinot vairāk vienam par otru, lai, iespējams, uzsāktu jaunus kopprojektus. Tieši apmācību un tīklošanās aktivitātes, individuālu mērķu un uzdevumu definēšana ļaus noteikt nepieciešamo pakalpojumu klāstu katram uzņēmējam.

Biznesa inkubatoru pārstāvji klātesošos informēja par pieejamajiem specifiskajiem pakalpojumiem, piemēram, par iespējām izveidot produktu prototipus, veikt produktu testēšanu, kā arī par iespējamo atbalstu mārketinga aktivitātēm.

Jāatzīmē, ka ikviena fiziska persona, kurai ir biznesa ideja, var izmantot pirmsinkubācijas procesu, lai vispirms apgūtu pamatzināšanas biznesa vadībā, praktiski apgūstot biznesa plāna sagatavošanu. Vēlākais pēc pusgada sekmīgi jaunās zināšanas apguvušais jaunais uzņēmējs varēs uzsākt inkubācijas procesu, lai realizētu savu biznesa ideju.

Atšķirībā no iepriekšējā perioda, uzņēmumiem vairs nav obligāti jāreģistrē juridiskā adrese inkubatoros, lai gan tādā gadījumā maksa par telpu nomu netiek prasīta. Savukārt, ja juridiskā adrese ir ārpus inkubatora telpām, uzņēmējiem būs iespēja atgūt 50% no nomas maksas, bet ne vairāk kā 2500 eiro visā inkubācijas periodā.

Pašvaldību iesaistīšanās atbalsta sniegšanā jaunajiem uzņēmējiem

Vidzemes reģionālo biznesa inkubatoru pārstāvji pauda gatavību cieši sadarboties arī ar pašvaldībām. Pie nosacījuma, ka pašvaldība sapulcēs vismaz 5 interesentus, kuriem varētu interesēt iespēja attīstīt savu ideju biznesa inkubatorā, inkubatora speciālisti labprāt dosies uz konkrēto pašvaldību, lai konsultētu potenciālos jaunos uzņēmējus klātienē.

Pašvaldības tika aicinātas arī pārdomāt, kuri varētu būt jauno uzņēmēju iespējamie mentori, kā arī noteikt kontaktpersonas pašvaldībās, ar kurām biznesa inkubatori turpmāk sazināsies par uzņēmējdarbības jautājumiem. Tajā pašā laikā pašvaldību pārstāvji tikšanās laikā norādīja, ka viņiem ir ļoti būtiski saņemt atgriezenisko saiti par to, vai un kādi uzņēmēji uzsākuši inkubēšanos un kā viņiem veicas.

Tāpat inkubatoru pārstāvji pašvaldības aicināja pārdomāt iespējas ierīkot virtuālos birojus, sniedzot uzņēmējiem iespēju biroja adresi reģistrēt kā sava uzņēmuma juridisko adresi, saņemt korespondenci, rīkot tikšanās ar biznesa partneriem un organizēt citus nelielus pasākumus, kas būtu nozīmīgi attīstībai.

Sanāksmes laikā klātesošie vienojās, ka arī turpmāk VUC organizēs regulāras tikšanās pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistiem, tās notiks ne retāk kā reizi pusgadā, un tajās piedalīties tiks aicināti arī biznesa inkubatoru pārstāvji.

Par reģionālajiem biznesa inkubatoriem

Reģionālo biznesa inkubatoru galvenais darbības mērķis ir atbalstīt jaunu dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot fiziskām personām (biznesa ideju autoriem), kuri veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību, sīkiem (mikro), maziem un vidējiem komersantiem uzņēmējdarbībai nepieciešamās konsultācijas, apmācības un pasākumus par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem, mentoru atbalstu, vidi (telpas) un grantu līdzfinansējumu komersantu darbības izmaksām. Projekta ietvaros atbalsta sniegšanai ir izveidoti 15 LIAA biznesa inkubatori dažādās Latvijas pilsētās, t.sk. specifisks Radošo industriju biznesa inkubators Rīgā. Vairāk informācijas pa biznesa inkubatoru darbību lasiet LIAA mājaslapā. Par reģionālo biznesa inkubatoru un radošu industriju inkubatoru īstenošanas noteikumiem lasīt šeit.

Plašāka informācija: Ina Miķelsone, Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītāja, Mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Lai sekmētu līdzsvaru starp dabas mantojuma saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, tūrisma plūsma ir jāorganizē pārdomāti. No tūrisma radītajām ietekmēm dažkārt var ciest dabas objekti un pieminekļi, retas un aizsargājamas sugas, jutīgi biotopi, augsne, augi, dzīvnieki un pat vietējie iedzīvotāji. Šis bija viens no tematiem, par kuru 7. decembrī diskutēja Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) īstenotā projekta SWARE darba grupa. Darba grupā ir apvienojušies VPR speciālisti, pašvaldību pārstāvji, dabas un kultūras mantojuma eksperti gan no publiskā, gan no privātā sektora. Šoreiz tikšanās notika Dabas izglītības centrā “Vecupītes”, kas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Kocēnu novadā, un piedāvā apmeklētājiem izglītoties un iepazīties ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas daudzveidību.

Sanāksmes ievaddaļā VPR speciālisti prezentēja situācijas analīzes dokumentu, kurā sniegts ieskats Vidzemes plānošanas reģiona sociālekonomiskajā, kā arī dabas un kultūras mantojuma raksturojumā. Analīzē secināts, ka dabas un kultūras mantojums (arī nemateriālais kultūras mantojums) ir nozīmīgs Vidzemes attīstības resurss, savukārt ūdensceļi ir piemēroti aktīvajam tūrismam un ir ar samērā labu infrastruktūru. Tajā pašā laikā Vidzemē trūkst tūrisma stratēģijas ar vispusīgu skatījumu uz vienotu dabas un kultūras mantojuma attīstību. Attiecībā uz ūdensceļiem kā trūkums minama vāja sadarbība un neesoša vienota institūcija, kas atbildētu par iekšējiem ūdensceļiem un to attīstību.

Analīzes ietvaros tika atlasīti arī labās prakses piemēri par dabas un kultūras mantojuma apsaimniekošanu ūdensceļu tuvumā VPR teritorijā: Līgatnes pārceltuve, Gaujas plostnieku svētki Strenčos un Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts “Riverways”. Piemēram, Gaujas pārceltuve no saimnieciskas nepieciešamības – transporta pāri Gaujai kļuvusi par unikālu tūrisma objektu, kuras darbību nodrošina Līgatnes un Pārgaujas novadu, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes veiksmīga sadarbība. Gaujas plostnieku svētki Strenčos, kas jau nākamgad notiks 20. reizi, ir labs piemērs, kā tie saglabāts un popularizēts Vidzemei raksturīgais nemateriālais mantojums, pateicoties Strenču novada pašvaldības un biedrības “Gaujas plostnieki” sadarbībai. Savukārt 2015. gadā īstenotais Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības projekts “Riverways” ir parauga cienīgs piemērs gan privātā-publiskā partnerībā, gan sasniegto rezultātu ziņā – projekta ietvaros tika attīrītas vairākas Vidzemes upes, pilnveidota infrastruktūra ūdensceļu tuvumā, izstrādāti jauni laivošanas maršruti, upju kartes, rokasgrāmata ūdens tūrisma pakalpojumu sniedzējiem u.c.

Darba grupas dalībnieki diskutēja arī par praktiskiem risinājumiem, kā uzlabot dabas un kultūras mantojuma apsaimniekošanu. Ir būtiski, ka tūrisma plūsma uz mantojuma objektiem ir organizēta un pārdomāta, lai nenodarītu kaitējumu dabai un būtu ilgtspējīga. Tūrisma plūsmu var organizēt, veidojot objektos atbilstošu un kvalitatīvu infrastruktūru, kas nekaitē mantojuma aizsardzībai un ainavai. Rūpīgi veidota un uzturēta infrastruktūra vienlaikus gan attīsta tūrisma objektus, gan palīdz saglabāt nozīmīgus dabas objektus un ainavas vērtības.

Par projektu:

Eiropas Reģionālās attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas finansētais projekts “Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos” (SWARE) tiek īstenots no 2016. gada aprīļa līdz 2020. gada septembrim. Projekta mērķis ir veicināt iekšzemes ūdensceļu reģionu dabas un kultūras mantojuma integrētu pārvaldību. Plašāk par SWARE projektu lasiet attiecīgajā sadaļā VPR mājaslapā (šeit) un SWARE oficiālajā mājaslapā (šeit).

Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autora viedokli, un Interreg Europe programmas vadības organizācijas nevar būt atbildīgas par jebkādu tās satura izmantošanu.

Papildu informācija:

Lelde Ābele

Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

Tālrunis: +371 29266757

lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv