Arhīva kalendārs

Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padome piektdienas, 9. decembra, sēdē tika iepazīstināta ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieceri veidot sadarbības teritorijas. VPR Attīstības padome – Vidzemes pašvaldību vadītāji – pieņēma informāciju zināšanai, bet izteica kritiku par šo piedāvājumu. Pašvaldību sadarbība ir jāveicina, tomēr tai nav nepieciešams jauns teritoriālais iedalījums.

VARAM pārstāvji ne VPR Attīstības padomes sēdē, ne ministra K. Gerharda tikšanās reizēs ar Vidzemes pašvaldību vadītājiem Valmierā un Cēsīs dienu iepriekš diemžēl nespēja piedāvāt objektīvus un ekonomiskos aprēķinos balstītus argumentus sadarbības teritoriju izveidei. To vietā ir jāīsteno vairākos politikas dokumentos jau tagad atrunātais princips, ka pašvaldību sadarbība ir jāorganizē ar likumu noteiktajās teritorijās – plānošanas reģionos.

VPR Attīstības padome atbalsta pašvaldību sadarbības veicināšanu, kas arī ir apliecināts VARAM saskaņotajos un VPR Attīstības padomē apstiprinātajos Vidzemes reģiona attīstības plānošanas dokumentos. VPR koordinēta pašvaldību sadarbība ir būtiska daļa no Vidzemes ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030 definētā optimālā attīstības scenārija (vairāk par Vidzemes ilgtspējīgas attīstības stratēģiju aplūkojiet šeit).

Tas, ka pašvaldību sadarbība ir jāorganizē plānošanas reģioniem, ir apstiprināts arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam, kur 348. punktā norādīts, ka “plānošanas reģioni veiks mazāko novadu pašvaldību un to iedzīvotāju iesaisti realizētajos ieguldījumu projektos, tādējādi vairojot attīstības sinerģiju starp visām apdzīvotajām vietām.” Plānošanas reģioni kā pašvaldību sadarbību veicinošā institūcija ir norādīta arī Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019. gadam.

Aplūkojot iepriekš minētos politikas dokumentus, nepārprotami ir skaidrs, ka pašvaldību sadarbības veicināšanai nav nepieciešams veidot jaunu teritoriālo iedalījumu. Plānošanas reģioni ir atbilstoši, lai veicinātu pašvaldību sadarbību un ļautu uz reģioniem novirzīt arī atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas. Jau 2011. gada 3. martā Saeima savā paziņojumā atzina “par svarīgu mērķi uz plānošanas reģionu bāzes decentralizēt valsts pārvaldi”, un VPR vienmēr ir apliecinājis gatavību pārņemt nepieciešamās valsts pārvaldes funkcijas, lai nodrošinātu valsts sniegto pakalpojumu pieejamību Vidzemes reģiona iedzīvotājiem.

Papildu informācija:

Guna Kalniņa-Priede

Administrācijas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

Tālrunis: +371 64116008

E-pasts: guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv

Pagājušajā nedēļā Valmierā aizvadīta Vidzemes plānošanas reģiona rīkotā projekta “SDI4Apps” konference “Atvērto datu risinājumi reģiona attīstībai”, kurā pulcējās pārstāvji no Vidzemes pašvaldībām, Vidzemes augstskolas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī citām valsts pārvaldes iestādēm. Tajā uzstājās eksperti no Čehijas, Īrijas un Latvijas, lai stāstītu par atvērto datu praktisko pielietojumu teritorijas un attīstības plānošanā, transporta jomā, izglītībā un lauksaimniecībā, un lai dalītos ar piemēriem no Latvijas un citām Eiropas valstīm.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Toms Ceļmillers iepazīstināja klātesošos ar atvērto datu situāciju Latvijā un ministrijas plāniem veidot vienotu atvērto datu portālu. Viņš arī uzsvēra pamatprincipus, kas jāņem vērā publicējot datus – tiem jābūt viegli atrodamiem, lietojamiem un saprotamiem. Turpinājumā teorētiskās kibernētikas doktors no Čehijas Karels Čarvats (Karel Charvat) prezentēja projektu “SDI4Apps” un divus no tā pilotrisinājumiem – zemes izmantojuma veidus un tūrisma interešu punktus, demonstrējot projekta laikā paveikto. Projekta ietvaros ir izdevies integrēt dažādas Eiropas atvērto datu kopas, lai lietotājs varētu izmantot atšķirīgus datus vienotu risinājumu radīšanā. Savukārt pirmo konferences daļu noslēdza Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) pārstāvis Arvīds Ozols, iepazīstinot klātesošos ar LĢIA lomu atvērto datu jomā un pieejamām datu kopām. LĢIA plānos ir izveidot mājaslapas sadaļu, kurā vienuviet būtu pieejami visi LĢIA rīcībā esošie atvērtie dati.

Konferences otrā daļa bija veltīta praktiskāku piemēru iepazīšanai – to iesāka Īrijas Nacionālā Mikroelektronikas Centra tehniskais direktors Dr. Džons O’Flaertijs (John O’Flaherty), kurš dalījās ar piemēru no Burren Nacionālā parka Īrijā, kur projekta “SDI4Apps” ietvaros tiek izstrādāts pilot risinājums, lai ieviestu Eiropas tūrisma indikatoru sistēmu (ETIS), kā arī iegūtu apmeklētāju radītus datus mantojuma apzināšanai parkā. Arī O’Flaertijs uzsvēra, ka ir svarīgi, ka atvērtie dati ir aktuāli, kvalitatīvi, viegli atrodami un lietotājam ērti izmantojami, kā arī nedrīkst aizmirst par nopietno ieguldījumu, ko prasa datu uzturēšana un aktualizēšana. Turpinājumā ar atvērto datu izmantošanas piemēru no Latvijas dalījās dabas novērojumu portāla “Dabasdati.lv” koordinatore Nora Rustanoviča, kura iepazīstināja ar portāla darbību un iegūto datu izmantošanas iespējām. Savukārt Latvijas vidusskolu centralizēto eksāmenu rezultātu kartēšanas un vizualizācijas piemēru demonstrēja Latvijas pašvaldību savienības un Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvis Jānis Upenieks. Turpinājumā Karels Čarvats stāstīja par vēl diviem projektiem, kuri veido risinājumus balstoties uz atvērtajiem datiem – “Open Transport Net” un “FOODIE”. “Open Transport Net” ietvaros ir izstrādāti risinājumi transporta plūsmu analīzei tiešsaistē, savukārt “FOODIE” projekts ir vērsts uz datu pārvaldību lauksaimniecības nozarē. Čarvats apgāza mītu, ka darboties vienlaikus dabai draudzīgi un ekonomiski izdevīgi nav iespējams. Ja saimnieko gudri, vadoties pēc informācijas, ko sniedz dažādi dati, dabai draudzīga saimniekošana ir ekonomiski izdevīga. Konferenci noslēdza Vides risinājumu institūta (VRI) pārstāvis Gatis Eriņš, kurš demonstrēja vides telpisko datu ievākšanas, apstrādes un vizualizācijas piemērus no VRI darbības, kas kalpoja par iedvesmas avotu dažādiem risinājumiem, ko var realizēt, balstoties gan uz atvērtajiem, gan īpaši ievāktiem datiem.

Konferences prezentācijas:

K.Ročāns - Vidzemes plānošanas reģiona attīstības projekti

K.Čarvats - Projekts "SDI4Apps" (angļu valodā)

T.Ceļmillers (VARAM) - Latvijas situācija atvērto datu jomā

A.Ozols - Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras atvērtie dati

J. O' Flaherty - Atvērto datu risinājumi Burren Nacionālajā parkā Īrijā - projekta "SDI4Apps" pilot risinājums (angļu valodā)

N.Rustanoviča - Lietotāju radītie dati dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv

J.Upenieks (VPR, LPS) - Atvērto datu risinājums: Latvijas vidusskolu centralizēto eksāmenu rezultātu kartēšana un vizualizācija

K.Čarvats - Atvērto datu risinājumi transporta organizēšanā: projekta Open Transport Net piemērs (angļu valodā)

K.Čarvats - Atvērto datu risinājumi lauksaimniecībā: projekta FOODIE piemērs (angļu valodā)

G.Eriņš - Vides telpisko datu ievākšanas, apstrādes un vizualizācijas piemēri Latvijā

Projekts „Atvērtās ģeogrāfiskās informācijas pārņemšana, izmantojot saistīto datu inovatīvus servisus (SDI4Apps)” tiek realizēts Eiropas Savienības Konkurētspējas un inovācijas ietvarprogrammas „Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas politikas atbalsta programma (ICT PSP)” ietvaros. Projekta mērķis ir ar pilota aplikāciju palīdzību sniegt izpratni pašvaldībām, uzņēmējiem, iedzīvotājiem un citiem interesentiem par INSPIRE direktīvas principiem un citām Eiropas Komisijas iniciatīvām, kas vērstas uz datu brīvu pieejamību un to atkārtotu izmantošanu.

Plašāk par projektu un tā aktivitātēm lasiet šeit un projekta LinkedIn lapā.         

Papildus informācija: Kristaps Ročāns, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, Tālr.: +371 29753011, E-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv;  www.vidzeme.lv.