Arhīva kalendārs

Sekmējot Latvijas un Ziemeļvalstu reģionālo sadarbību, šogad Latvija pirmo reizi piedalās Baltijas jūras reģiona klasteru projektu uzsaukumā “Inovāciju Ekspresis” (BSR Stars Innovation Express). Projektu uzsaukumā pieteikumus no Latvijas puses iesnieguši četri klasteri, to vidū arī Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris, kas iesniedzis pieteikumu kopā ar Dānijas Nacionālo pārtikas inovāciju klasteri "FoodNetwork". Iespēja klasteriem piedalīties šajā programmā nodrošināta Ekonomikas ministrijai un Ziemeļvalstu Ministru padomei kopīgi šim mērķim novirzot finanšu līdzekļus 48 000 EUR apmērā.

Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Jans Vidbergs uzsver: “Ziemeļvalstu konkurētspējas pamatā ir savstarpējā uzticēšanās, vēlme un spēja sadarboties. Šobrīd redzam, ka šī sadarbība šķērso ierastās reģiona robežas, un mēs arvien vairāk runājam par kopīgu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību, kas var virzīt uz inovatīviem risinājumiem reģiona konkurētspējas paaugstināšanā. Mums ir jāatzīst, ka labāka savstarpēja sadarbība stiprina arī kopēju Eiropas Savienības ekonomiku, kuras daļa esam mēs visi.”

Klasteru atbalsta programma “Inovāciju Ekspresis” veidota ar mērķi sekmēt mazo un vidējo uzņēmumu starptautisko sadarbību, īstenojot klasteru iniciatīvas un sekmējot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu savstarpējo inovatīvo tehnoloģiju pārnesi un zināšanas.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko norāda: “Reģionālā sadarbība ir īpaši nozīmīga mazu valstu konkurētspējas paaugstināšanai. Ziemeļvalstis ir bijušas, ir un arī nākotnē būs nozīmīgs sadarbības partneris Latvijai. Kopīgu projektu īstenošana ļauj iepazīt kaimiņvalstu labāko pieredzi un sasniegumus, kā arī sekmēt mūsu uzņēmumu tālāko izaugsmi. Latvijas biznesa vidē arvien vairāk vērojama komersantu vēlme sadarboties gan vienas nozares ietvaros, gan starp nozarēm. Klasteru interese par šo programmu ir spilgts apliecinājums komersantu vēlmei sadarboties ne tikai valsts ietvaros, bet arī starptautiski.”

No Latvijas dalībai programmā iesniegti pieteikumi vides un zaļo tehnoloģiju, pārtikas rūpniecības un informācijas tehnoloģiju nozarēs. Latvijas projektu pieteikumos klasteri plāno sadarboties ar vairākiem dažādu nozaru ziemeļvalstu klasteriem, kā arī MVU tīkliem, lai kopīgi sekmētu inovāciju attīstību, eksporta pieaugumu un MVU internacionalizāciju.

2016. gadā programmas ietvaros kopumā saņemti 58 pieteikumi no astoņām valstīm. Projektu vērtēšanu notiek gan vietējā, gan arī Baltijas jūras reģiona līmenī. Plānots, ka projektu vērtēšana noslēgsies šī gada ietvaros, lai jau 2017. gadā uzsāktu projektu īstenošanu.

Līdz šim klasteru atbalsta programmā BSR Innovation Express piedalījusies Norvēģija, Zviedrija, Dānija, Somija, Lietuva un Islande. Programmas ietvaros 2014. un 2015. gadā kopumā īstenoti 62 starptautiski projekti, katrā no tiem apvienojot vismaz divus dažādu valstu klasterus un kopā iesaistot 2109 uzņēmumus. Iepriekšējos gados projekti īstenoti tādās nozarēs kā zaļās tehnoloģijas, pārtika, IKT, veselības aprūpe, biznesa un finanšu pakalpojumi, enerģētika, robotika, mediji, ražošanas tehnoloģijas, biotehnoloģijas, radošās nozares un arī medicīnā. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pozitīvo pieredzi un lielo atsaucību, šogad programmas īstenošanā iesaistījies arī Brandenburgas (Vācija) un Katalonijas (Spānija) reģions.

Informāciju sagatavoja:

Evita Urpena

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Tālr: 67013193

E-pasts: Evita.Urpena PIE em.gov PUNKTS lv; prese PIE em.gov PUNKTS lv

Web: www.em.gov.lv

Seko mums Twitter: @EM_gov_lv

Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

Facebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem

Vietējās izcelsmes produktiem ir potenciāls kļūt par ļoti nozīmīgu mūsdienu gastronomijas daļu. Šīs nedēļas sākumā par to bija iespējams pārliecināties Vīlandē (Igaunija), kur šefpavāri no septiņām Hanzas pilsētām (Cēsīm, Limbažiem, Kuldīgas, Straupes, Valmieras, Pērnavas un Vīlandes (pēdējās divas – Igaunija)) piedalījās starptautiskā meistarklasē zviedru kolēģa Mikaela Nipeliusa (Mikael Nypelius) vadībā.

Ir vairāki iemesli, kāpēc vietējās izcelsmes produktus un sastāvdaļas izmantot gastronomijā. Tuvākā apkārtnē atrodamie produkti pārsvarā ir kvalitatīvāki, turklāt tiem piemīt arī papildu emocionālā vērtība, tā kā tie aug noteiktās vietās – vietējos mežos un dārzos. Iepriekšējās paaudzēs vietējās izcelsmes sastāvdaļas tika biežāk lietotas dažādu ēdienu pagatavošanā, atzina šefpavāri.

“Mūsu vecvecāku receptes dažreiz ir nepamatoti piemirstas, lai gan tās mēdz būt oriģinālas, interesantas un kvalitatīvas. Šāda veida meistarklases ir ļoti noderīgas, lai mēs atcerētos un arī atgādinātu kolēģiem par atgriešanos pie mūsu saknēm un pagātnes garšu atdzīvināšanu,” sacīja Lauris Tukišs, Cēsu restorāna “Izsalkušais Jānis” šefpavārs.

Šo iemeslu dēļ pārsteidzošs ir paradokss, ka dažās vietās produkti, kurus var atrast un ievākt tuvākā apkārtnē, tiek importēti no tālienes. Protams, sadarbības veidošanai ar vietējiem zemniekiem ir savi ierobežojumi, tomēr ieguvumi tos pārspēj. Sadarbība ir rūpīgi jāplāno, apzinoties, ka piegādei ir noteikts daudzuma un produktu veidu ierobežojums.

Diskusijās ar kolēģiem no Baltijas zviedru šefpavārs M. Nipeliuss uzsvēra, ka nozares profesionāļiem vajadzētu biežāk izmēģināt dažādas gastronomijā neierastas dabas veltes. Ir būtiski izprast ēdiena sastāvdaļu īpašības, tāpēc M. Nipeliuss šefpavāriem stāstīja par dažādiem reģionā atrodamiem augiem, to nogatavošanos un ievākšanu. Zviedru šefpavārs arī uzsvēra pareizas produktu uzglabāšanas nozīmi – mūsu klimata joslā ir būtiski zināt, kā var paildzināt produktu derīgumu un saglabāt to labās īpašības.

Šefpavāru meistarklase notika projekta HANSA ietvaros. Viens no projekta mērķiem ir jaunu tūrisma produktu radīšana, tai skaitā arī gastronomiskā piedāvājuma pilnveidošana. Apmācības bija būtisks solis  zīmola “Hanzas gastronomija” veidošanā, kas apvienos vietējās gastronomijas vērtības ar Hanzas mantojumu.

Apmācības vadīja zviedru šefpavārs Mikaels Nipeliuss. Meistarklases dalībniekus izvēlējās projektā iesaistītās Hanzas pilsētas. M. Nipeliuss ir Gotlandē dzimis šefpavārs, kurš savas karjeras laikā koncentrējies uz vietējās izcelsmes produktu pielietojumu mūsdienīga un kvalitatīva gastronomiskā piedāvājuma radīšanā. M. Nipeliuss ir strādājis gan kā restorānu vadītājs, gan kā someljē (vīnzinis), par ko saņēmis arī nacionālā līmeņa atzinību – 2015. gada labākais someljē Zviedrijas lielākā vīnu žurnāla “Livets goda” vērtējumā.

Par projektu:

Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim tiek ieviests projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. No Latvijas projektā piedalās Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Vīlandes pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas – Gotlandes reģions un Gotlandes tūrisma attīstības aģentūra “Inspiration Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris. Vairāk par projektu lasiet šeit. Sekojiet līdzi aktualitātēm arī projekta Facebook lapā un projekta mājaslapā!

Papildu informācija:

Rūta Vasermane

Projektu speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā

Tālr.: +371 64116007

E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv