.png)
|
Arhīva kalendārs
Valsts kontroles pārstāvis Edgars Korčagins klātesošos informēja par plānotajiem grozījumiem likumdošanā, precīzāk – par amatpersonu radīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību. Pašvaldību priekšsēdētāji aktīvi iesaistījās diskusijās ar Valsts kontroles pārstāvi, aicinot skaidrot gan plānotās iniciatīvas iemeslus, gan arī izpildes kārtību. Informācija tika pieņemta zināšanai, taču kopumā secināts, ka iniciatīva vēl jāpārskata, jo tā nav viennozīmīgi vērtējama. Galvenais diskusijas avots bija grozījumu lietderība, ņemot vērā faktu, ka tie iniciēti par pamatu ņemot atsevišķus gadījumus, kad atzīts, ka amatpersonas radījušas zaudējumus un tie jāatlīdzina. Tāpat salīdzinoši sarežģītais procesa izvērtēšanas mehānisms negarantē iepriekš izvirzītā mērķa viennozīmīgu izpildi. Klātesošie padomes locekļi tika informēti arī par Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2017.-2023. gadam izstrādi, kuras ietvaros ir sagatavoti Vidzemes plānošanas reģiona priekšlikumi Valsts autoceļu sakārtošanas programmai t.sk., lemjot par autoceļu V-187 Rauna-Valmiera un V286 Mazaiskrogs-Anuļi-Kūdums-Daibe-Pīpeņi iekļaušanu Valsts autoceļu sakārtošanas programmā. VPR attīstības padomes sēdē tika apstiprināti VPR sagatavotie priekšlikumi. VPR Teritorijas attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa informēja, ka VAS “Latvijas Valsts ceļi” septembra sākumā lūgusi plānošanas reģionus katram iesniegt prioritāro sarakstu ar 20 valsts reģionālās nozīmes un 20 valsts vietējas nozīmes autoceļiem, kas būtu reģionā sakārtojami prioritāri. Ņemot vērā, ka VPR pavisam kopā ir 26 pašvaldības, turklāt katrai no tām, lai nodrošinātu novada attīstību akūti nepieciešams sakārtot vairākus ceļus vai to posmus, kopumā no VPR pašvaldībām saņemti vairāk nekā 150 priekšlikumi, kas visi arī tiks iesniegti VAS “Latvijas Valsts ceļi” un Satiksmes ministrijā. I.Kalniņa skaidroja, ka ir sarežģīti noteikt tikai 20 prioritātes katrā autoceļu grupā, ņemot vērā pašvaldību vajadzības, kopējo reģiona ceļu tīkla garumu un ceļu nolietojumu. Tomēr balstoties uz VPR spēkā esošajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, pašvaldību iesniegtajām prioritātēm un to pamatojumiem, kā arī ņemot vērā ceļu sasaisti ar novadu centriem, sabiedriskā transporta maršrutus, skolēnu pārvadājumus un transporta plūsmas intensitāti u.c. kritērijus, VPR iesniegtais ceļu saraksts ir skatāms prioritārā secībā. Vienlaikus gan jāsaka, ka katru gadu VPR lūgts gatavot priekšlikumus Valsts autoceļu sakārtošanas programmai, taču diemžēl pēc tam nav saņemta atgriezeniskā saite, kā priekšlikumi tikuši ņemti vērā. Nav arī skaidrots, kāpēc par prioritāri sakārtojamiem tomēr izvēlēti citi autoceļu posmi reģionā. VPR vairākkārt lūdzis iespēju iepazīties ar aktuālo Valsts autoceļu sakārtošanas programmu, tomēr līdz šim lūgums nav ņemts vērā. Tas būtiski kavē reģiona iespējas plānot mobilitātes pasākumus ilgtermiņā, kā arī nav argumentu, lai skaidrotu pašvaldību pārstāvjiem par prioritāšu nesakritībām. Svarīgi pieminēt, ka atbilstoši Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam paredzētajiem valsts vietējo autoceļu ar grants segumu asfaltēšana netiek plānota. Jau iepriekš VPR norādījis, ka, ja nekavējoties netiks atjaunota speciālā valsts budžeta programma – Valsts autoceļu fonds, paredzot finansējumu tieši vietējās nozīmes autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, ceļu tīkls un satiksmes drošība reģionā ir apdraudēta. Autoceļu stāvoklis vistiešākajā mērā ietekmē pakalpojumu pieejamības līmeni reģionos, jo nav noslēpums, ka, piemēram, sabiedriskā transporta maršrutu izmaiņas ietekmē arī apstākļi uz autoceļiem, kas savukārt ierobežo reģiona iedzīvotāju pārvietošanās iespējas. VPR īpašu nozīmi piešķir transporta nozares attīstībai, uzsverot, ka arī transporta tīkls ietekmē reģiona attīstību kopumā, tāpēc mērķtiecīgi tiek īstenots Baltijas jūras reģiona programmas projekts TENTacle – “Eiropas transporta pamattīkla koridoru kapitalizācija labklājībai, izaugsmei un kohēzijai”, kas paredz izveidot Eiropā vienotu transporta infrastruktūras tīklu, atvieglojot gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus. Iepazīstināti ar projekta galvenajiem mērķiem un aktivitātēm, pašvaldību pārstāvji atzina, ka reģionam šāda veida projekti ir nozīmīgi. Pašvaldībām būtiskas ir aktivitātes, kad pašvaldību speciālisti atbilstoši savai kompetencei var nozīmīgi celt savu zināšanu līmeni un smelties idejas un pieredzi no kolēģiem tepat Latvijā vai ārvalstīs. Tāpat klātesošie tika aicināti izvirzīt vienu pārstāvi darbam projekta konsultatīvajā padomē. Vairāk par projektu lasiet šeit. Sēdes laikā klātesošie tika informēti, ka šobrīd notiek VPR Attīstības programmas 2015.-2020. gadam Rīcības plāna aktualizācija, iekļaujot tajā aktivitātes, kas saistītas gan ar jau ieviešanā esošajiem projektiem, gan no jauna apstiprinātajiem. projektiem, kā arī ņemot vērā SIA ZAAO izstrādāto Vides izglītības stratēģiju Vidzemei 2015-2020. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Laura Cunska – Āboma aicināja pašvaldības iesaistīties Eiropas Savienības iniciētā URBACT programmā, kas atbalsta pašvaldību pieredzes apmaiņu un mācību projektus pilsētvides attīstībai. Pārstāve uzsvēra, ka programmai var pieteikties jebkura novada pašvaldība, neskatoties uz to, vai teritorijā atrodas kāda pilsēta. Šī programma kalpo kā lieliska kontaktu apmaiņas platforma, sniedzot iespēju kopīgi risināt kādu Eiropā aktuālu problēmu. Piemēram, šobrīd programmā aktīvi darbojas Cēsu novada pašvaldība ar projektu “Tech-town”, aktualizējot digitālās ekonomikas tematiku. Vairāk par programmu: www.urbact.eu un VARAM mājaslapā. Attīstības padomes sēdes laikā tika skatīts arī jautājums valsts sociālās aprūpes centru sadalījumu pa reģioniem. 14.septembrī projekta “Vidzeme iekļauj” vadības grupas sanāksmes laikā tika izteikts priekšlikums aicināt Labklājības ministriju pārskatīt divu VSAC “Latgale” filiāļu teritoriālo piekritību. Abas filiāles, gan “Litene”, gan “Lubāna” fiziski atrodas Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā, lai gan šobrīd teritoriāli ir piederīgas Latgales plānošanas reģionam. Tomēr konkrētais jautājums pēc klātesošo padomes pārstāvju diskusijām par teritoriālo piekritību joprojām ir atvērts, jo izmaiņu veikšana paredz vēl virkni citu risināmu jautājumu.
Plašāka informācija: Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29477997 Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29454752
Pirmās darba grupas sanāksmes laikā Ekonomikas Ministrijas (EM) Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vecākā referente Madara Lūka iepazīstināja darba grupas dalībniekus ar Latvijas tūrisma politiku 2014.-2020. gada plānošanas periodā un Latvijas starptautiskās konkurētspējas veicināšanu tūrismā, stāstot par specifiskā atbalsta mērķa 3.2.1. pasākumu „Starptautiskās konkurētspējas veicināšana”. Projekta darba grupas dalībnieki tika iepazīstināti ar projekta ārvalstu partneru sagatavotajiem ieteikumiem tūrisma galamērķu pārvaldības atbalsta politikas pilnveidošanai Latvijā. Iepazīstoties ar partneru ieteikumiem, darba grupas dalībniekiem visaktuālākais šķita pārvaldības jautājums – kā tiek pārvaldīti partneru reģionālie tīklojumi galamērķu vienotai popularizēšanai un pozicionēšanai.
Darba grupas dalībnieki atzina tūrisma pakalpojumu sniedzēju pudurošanās nozīmīgumu galamērķu konkurētspējas kāpināšanā, līdz ar to ir nepieciešams veicināt uzņēmēju izpratni par ieguvumiem sadarbojoties. Tika uzsvērts, ka, lai padarītu galamērķu pārvaldību efektīvāku, svarīgi ir veicināt klastera iniciatīvas un komersantu sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī. Nākamā darba grupas sanāksme plānota 2017. gada aprīlī, kad Vidzemē viesosies projekta ārvalstu partneri, lai pārrunātu interesējošos jautājumus un tuvāk iepazītos ar partneru pieredzi. Vizītes laikā VPR projekta partnerus iepazīstinās ar Vidzemes labajām praksēm tūrisma galamērķu pārvaldībā. Projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Projekta Destination SMEs galvenais mērķis ir uzlabot tūrisma sektora mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, attīstot tūrisma galamērķu pārvaldību. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiks identificēti labās prakses piemēri tūrisma galamērķos Eiropā, īstenojot starpreģionu pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākumus. Tiks analizēti valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti, kā arī tiks veicināta starpinstitucionālā un starpnozaru sadarbība. Vairāk par projektu lasiet šeit. Papildus informācija: Rūta Vasermane, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel.: +371 26513351, E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv; www.vidzeme.lv
Pirmās darba grupas sanāksmes laikā Valmierā dalībnieki diskutēja arī par jaunu un tūristiem interesantu pakalpojumu radīšanu dabas vai kultūras mantojuma objektos. Cenšoties veidot līdzsvaru starp ilgtspējīgu attīstību un dabas un kultūras mantojuma aizsardzību, ir būtiski saprast, kas ir ierobežojošie vai veicinošie faktori jaunu pakalpojumu izveidē. Ar darba grupas dalībniekiem tika pārrunāti arī vairāki labās prakses piemēri Vidzemes ūdensceļu tuvumā. SWARE projekta gaitā no pieciem ūdensceļu reģioniem visā Eiropā tiks atlasīti vairāki šādi piemēri. Projekta partneru vizītes izvēlētajos labās prakses reģionos un turpmākās darba grupu sanāksmes ļaus izstrādāt rīcības plānu, kas sniegs iespējas uzlabot politiku dabas un kultūras mantojuma aizsardzības un ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības jautājumos.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas finansētais projekts “Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos” (SWARE) tiek īstenots no 2016. gada aprīļa līdz 2020. gada septembrim. Projekta mērķis ir veicināt iekšzemes ūdensceļu reģionu dabas un kultūras mantojuma integrētu pārvaldību. Tas tiek panākts ar partneru reģionu politikas instrumentu uzlabošanu, lai radītu labāku līdzsvaru starp dabas resursu un radītā kultūras mantojuma aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību. Latvijā tiks izstrādāti ieteikumi programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa 5.5.1. pasākumam “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus”. Projekta gaitā notiek ne tikai mācīšanās un labo prakšu pārņemšana, bet arī tiks veidots rīcības plāns katram atsevišķam reģionam, tādā veidā uzlabojot esošo regulējumu nozarē. Projekta ietvaros tiek veidotas arī jaunas līdzdalības formas, kurās tiek iesaistīti dažādu sektoru pārstāvji ar mērķi ieviest efektīvu ilgtspējīgas reģionālās attīstības politiku. Projekta rezultātā tiks uzlaboti pārvaldības procesi un stiprināta reģionu pievilcība, ievērojot jau minēto līdzsvaru starp dabas un kultūras mantojuma aizsardzību un ekonomiskajiem ieguvumiem. Plašāk par SWARE projektu lasiet attiecīgajā sadaļā VPR mājaslapā (šeit) un SWARE oficiālajā mājaslapā (šeit). Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autora viedokli, un Interreg Europe programmas vadības organizācijas nevar būt atbildīgas par jebkādu tās satura izmantošanu.
Papildu informācija: Lelde Ābele Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Tālrunis: +371 29266757 lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv
INSURE ietvaros ir izvēlētas piecas pilotteritorijas, kurās, pamatojoties uz izstrādātajām izpētes stratēģijām, ir uzsākta padziļināta izpēte. Partneru sanāksmē tika diskutēts par to, kādus specifiskos izmeklējumus ir nepieciešams veikt, lai iegūtu pēc iespējas detalizētāku informāciju par piesārņojošajām vielām un to izplatību. Latvijas Vides Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centrs iegūtos datus izmantos, lai modelētu piesārņojuma izplatību pilotteritorijās, kas savukārt palīdzēs izvēlēties atbilstošāko attīrīšanas metodi.
VPR projektā INSURE darbojas ar pilotvietu Burtnieku novada Rencēnu pagastā, izpētot un izvērtējot piemērotākās ilgtspējīgās attīrīšanas metodes bijušās pesticīdu glabātuves “Krustmaļi” teritorijā. Ņemot vērā, ka 2012. gadā šajā vietā jau tika veikta pamatizpēte, konstatējot augsnes piesārņojumu ar pesticīdiem, šobrīd ir iespējams jau uzsākt darbu pie pilotvietas sagatavošanas In-situ* attīrīšanas pilottestiem. Sākotnēji projektā VPR bija plānojis pilotdarbības veikt bijušajās minerālmēslu un pesticīdu glabātuvēs Burtnieku novada Vecates pagastā un Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, taču projekta gaitā veiktā pirmsizpēte atklāja, ka Dzērbenes pilotvietā piesārņojums nav konstatēts, savukārt Vecates pagasta “Vecanckinos” atklātais nelielais piesārņojums ar fosforu savienojumiem netiek klasificēts kā bīstams. Informācijas bagāta izvērtās projekta sanāksmes otrā diena, kurā projekta partneri dalījās pieredzē par katras valsts atšķirīgo pieeju darbā ar piesārņoto vietu uzraudzību. Latvijā šo funkciju pilda tikai valsts institūcija (Vides reģionālais dienests), savukārt Somijā un Zviedrijā šai procesā iesaistītas ir arī pašvaldības un reģioni. Lai gan projekta zviedru partneri vistiešākajā mērā strādā ar piesāŗnoto vietu uzraudzību un pārvaldību, viņiem ļoti interesanti un noderīgi likās diskusijā gaitā izskanējušie viedokļi no Latvijas partneriem par labāku šo vietu pārvaldības procesu.
Sanāksmes noslēgumā projekta partneri devās pieredzes vizītē uz LVĢMC laboratoriju Jūrmalā, kas īpaši interesanta šķita projektā iesaistītajiem pētniekiem no Somijas, ļaujot salīdzināt, kā darbojas laboratorijas Somijā un Latvijā. INSURE projekta vadošie partneri no Zviedrijas Austrumgotlandes apgabala administrācijas savā Latvijas vizītē iekļāva arī Vidzemes apmeklējumu, iepazīstoties ar VPR un Valmieras pilsētas pašvaldības pilotteritorijām.
Projekts INSURE tiek īstenots Centrālā Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas 2014-2012 ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Vairāk par projektu lasiet INSURE sadaļā VPR mājaslapā - šeit.
*In-situ – piesārņojuma attīrīšana uz vietas. Tas ir pretstats ierastajai metodei, kad piesārņojums tiek izrakts un aizvests prom uz bīstamo atkritumu glabātuvi.
Papildu informācija: Maija Rieksta Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā E-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Tālrunis: +371 64219022
Rakši ZOO ir vienīgā vieta Baltijā, kur dzīvē var apskatīt vienkuprainos kamieļus. Kopā ar alpakām, lamām un citiem zvēriem iespējams pavadīt lielisku dienu svaigā gaisā – izjādes, pastaigas, pataustīt un noglaudīt. Šo objektu īpaši iecienījuši tie, kuriem patīk fotografēt selfijus – kopā ar lamu tie izskatās pietiekoši oriģināli! Pēc tam dalībnieki apmeklēs “Veselības laboratorijas” ražotni, kurā tiek gatavoti uzlējumi tikai no Latvijas biosistēmā iegūtām grūtā darbā vāktām pavasara, vasaras un rudens ogām un augiem. Programmā iekļauta arī Ungurmuiža, kas atrodas Pārgaujas novadā. Tās bagātība ir harmoniskais 18. gadsimta koka ēku ansamblis, kas ieskauts milzu ozoliem. Šobrīd Latvijā nav saglabājusies neviena līdzīga baroka koka celtne. Muižā atrodas muzejs, viesu māja un restorāns.
Kocēnu novadā atrodas mucu muzejs “Nu liela muiža!”. Tur var aplūkot gan dažādas mucas un senos mucenieku instrumentus, gan vērot mucu tapšanas procesu, pašiem tajā piedaloties. Turpat nogurušajiem tiek piedāvātas arī nakšņošanas iespējas un pirtiņa. Tūroperatoru brauciens noslēgsies Dikļu pilī, kas ir viena no Vidzemes lepnumiem. Dikļu muižas kungu mājā iekārtota izsmalcināta četrzvaigžņu viesnīca, kura bagātīgi iekārtota ar 19. gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma mēbelēm, grezniem kamīniem un krāsnīm, skaistiem aizkariem un satīna palagiem. Turpat darbojas arī izslavētais Dikļu pils restorāns, kur viesiem piedāvā izsmalcinātas maltītes un mūsdienīgas interpretācijas par Vidzemes lauku labumiem.
Plašāka informācija: Ilze Liepa, tūrisma eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv , mob.t. +371 29335677 Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29454752
Tūrisma galamērķu pārvaldības izaicinājumi un labā prakse tika apspriesta, apmeklējot dažādus uzņēmumus un tūristu piesaistes vietas. Starp tiem vēstures un kultūras objekti, kur īstenoti ES fondu līdzfinansēti restaurācijas projekti, nesen izveidoti mikrouzņēmumi, kā arī vairāki uz vietējām tradīcijām un gastronomisko piedāvājumu balstīti uzņēmumi.
Starp nozīmīgākajām Gozo salas kultūrvēsturiskajām tūristu piesaistēm, ko vizītes laikā apmeklēja projekta partneri, minams Cittadella nocietinājums un Gantijas vēsturiskie tempļi, kas ir iekļauti UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Nesen šo objektu atjaunošanā investēts liels ES fondu finansējums. Īpaši izceļams jaunizveidotais Cittadella apmeklētāju centrs, kur viesiem tiek sniegta iespēja iepazīties ar Gozo salas vēsturi caur kvalitatīvu interpretāciju, izmantojot jaunāko tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Cittadella apmeklētāju centru, kas savu darbību uzsācis šī gada jūnijā, apmeklējuši jau vairāk nekā 100 000 viesu. Tas uzskatāms par galveno galamērķa enkurobjektu tūrisma plūsmas piesaistē un citu saistīto pakalpojumu pārdošanas veicināšanā. Veiksmīgi sadarbojoties Gozo galvaspilsētas Viktorijas Sv.Georga bazilikas un kultūras jomas pārstāvjiem, izveidots il-Hagar (Gozo sirds) kultūras centrs ar mērķi stiprināt Gozo kultūras identitāti. Īstenojot ES fondu finansētu projektu, kultūras centrā, kas atrodas blakus bazilikas ēkai, izveidots muzejs ar bagātīgu vēsturisko un māksliniecisko artefaktu kolekciju, kas iepriekš nav bijusi pieejama plašākai sabiedrībai. Tas ir veiksmīgs piemērs vietas zīmolvedības izpausmē, vienlaikus kultūras vērtības plašāk integrējot tūrisma jomas apritē. Gozo pilsētas vēsturiskajā centrā Viktorijā, kas ir iecienīta tūristu vieta, projekta partneri apmeklēja vairākus radošo industriju mikrouzņēmumus, kas nodarbojas ar tradicionālo amatniecību, metālmākslu un šokolādes ražošanu, apspriežot to darbību no galamērķa kopējās pārvaldības skatupunkta.
Lai gan salā ir senas lauksaimniecības nozares tradīcijas, pagaidām tajā netiek pietiekami efektīvi izmantota lauksaimniecības sektora iekļaušanās tūrisma produktu saturā. Projekta partneri apmeklēja vienu no nedaudzajām tūristiem pieejamām lauku saimniecībām Gozo salā - Pete Buttigieg, kur salas viesiem tiek piedāvāta iespēja kopā ar saimnieku izzināt Gozo tradicionālo saimniekošanas veidu. Šajā saimniecībā tūrisms nodrošina mārketinga funkciju un veicina atpazīstamību, kā arī kāpina pārdošanas apjomu. Tradicionālā saimniekošana ir viens no kultūras tūrismā nozīmīgiem autentiskiem resursiem, un to plašāka iesaiste stiprinātu arī kopējo galamērķa zīmolvedību.
Viktorijas pilsētā ar pašvaldības atbalstu izveidots amatnieku un mājražotāju produktu tirdzniecības ciemats (Crafts Village), kur uzņēmējiem ir iespēja īrēt telpas, lai nodarbotos ar tirdzniecību. Vizītes laikā projekta partneri viesojās pie viena no uzņēmējiem, kas atvēris savu veikalu šajā ciematā. It-Tokk - Gozo Traditional Food - uzņēmums, kas sadarbojoties ar Gozo lauksaimniekiem, specializējies vietējo, lauksaimniecisko produktu pārstrādē, piedāvā Maltas “tradicionālās garšas” tūristiem. Cits uzņēmums, kas attīstās ārpus šī ciemata ir Lord Chambrey – alus darītava, kas darbību Gozo salā uzsākusi tikai pirms dažiem gadiem. Līdztekus alus ražošanai, alus darītavā tiek uzņemti viesi, lai iepazīstinātu ar alus brūvēšanas procesu un piedāvātu izgaršot dažādās alus šķirnes, kuru nosaukumos izmantoti Gozo salas vietvārdi. Viens no lielākajiem Gozo salas pārtikas jomas uzņēmumiem ir Magro Food Village - Savina, Hanini zīmols. Paralēli pārtikas produktu ražošanai, izmantojot vietējos produktus, attīstījis savu darbību tūrismā, piedāvājot gan ekskursijas ražotnē, gan īpaši radītus zīmola produktus tūristiem. Ražotnes teritorijā izveidots zīmola produktu veikals, izveidota sadarbība ar salas tūristu pārvadātāju transporta kompāniju, kas iekļāvusi ražotni un veikalu Gozo salas apskates maršrutā. Interesantu pieredzi saistībā ar pasākumu ietekmi tūrisma plūsmas veicināšanā, projekta partneri ieguva viesojoties divos Gozo teātra un opera namos, kuros mākslinieciskās trupas sastāvu veido brīvprātīgie amatierteātra pārstāvji. Ik gadu, ar vietējās pašvaldības atbalstu, katrā teātra namā tiek izrādīta augstākās klases operas izrāde, kurā uzaicināti piedalīties pasaules slaveni operas mākslinieki, lai kopīgi ar vietējo teātra trupu radītu mākslas pasākumu, kas Gozo salā pulcē gan vietējos, gan ārzemju kultūras un mākslas cienītājus. Vizītes laikā projekta partneri diskutēja par to, kā iepazītos un katram noderīgākos Maltas - Gozo salas labo prakšu piemērus varētu pārņemt citās partnervalstīs, ar mērķi izstrādāt priekšlikumus tūrisma politikas plānošanas dokumentu uzlabošanai un labākai galamērķu pārvaldības īstenošanai. Projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Projekta “Destination SMEs” galvenais mērķis ir uzlabot tūrisma sektora mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, attīstot tūrisma galamērķu pārvaldību. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiek identificēti labās prakses piemēri tūrisma galamērķos Eiropā, īstenojot starpreģionu pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākumus. Tiks analizēti valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti, kā arī tiks veicināta starpinstitucionālā un starpnozaru sadarbība. Vairāk par projektu lasiet šeit. Papildu informācija: Rūta Vasermane, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel.: +371 26513351, E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv; www.vidzeme.lv
19. oktobrī Beļcos notiks forums par Latvijas un Moldovas ekonomiskās sadarbības iespējām. Abu valstu pārstāvji diskutēs par ekonomiskās izaugsmes iespējām reģionos un finansējuma piesaisti uzņēmējdarbības attīstībai. Šajā forumā VPR Attīstības padomes un Pārgaujas novada pašvaldības priekšsēdētājs H. Vents stāstīs par plānošanas reģiona nozīmi ekonomiskajā attīstībā. Nākamajās dienās VPR vadība viesosies Riškanos, kas ir administratīvais centrs vienā no Moldovas Ziemeļu reģiona pašvaldībām. Riškanos viesi no Latvijas apmeklēs pilsētas nozīmīgākos tautsaimniecības objektus – spēkstaciju un vairākus uzņēmumus, kā arī dabas rezervātu. Vizīte Moldovā būs laba iespēja ne tikai dalīties pieredzē, bet arī saprast, kādas ir būtiskākās atšķirības, piemēram, ekonomikas izaugsmes veicināšanā. Šī gada aprīlī Moldovas delegācija Latvijas vizītē iekļāva arī Pārgaujas novada apmeklējumu, un rezultātā tika parakstīts nodomu protokols par sadarbību starp Vidzemes plānošanas reģionu un Moldovas Ziemeļu reģiona attīstības aģentūru. Pēc nodomu protokola parakstīšanas – jūlija beigās – VPR uzņēma citu Moldovas delegāciju, kurā bija arī pārstāvji no Riškani rajona. Toreiz ar viesiem no Moldovas tika pārrunāti tādi jautājumi kā Eiropas Savienības (ES) fondu finansēto projektu ieviešana, atbalsts uzņēmējdarbībai un tūrisma attīstība. Moldovas delegācija apmeklēja arī Raunas novadu, kur tikās ar vietējiem uzņēmējiem.
Papildu informācija: Guna Kalniņa-Priede Administrācijas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Tālrunis: +371 64116008 E-pasts: guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv
Informāciju sagatavoja: Jānis Rubulis Sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā Tālrunis: +371 28735705 E-pasts: janis.rubulis PIE vidzeme PUNKTS lv
Tūroperatori atzina, ka šogad maijā atvērtā mazā, bet omulīgā kafejnīca “Kauči šosejas Valka-Valmiera malā, atrodas stratēģiski labā vietā – ir īstais brīdis izlocīt kājas un iemalkot tasi kafijas. Kafejnīcas saimnieks piedāvā iegādāties arī pašmāju dīķos noķerto zivju kūpinājumus, kā arī žāvētu gaļu. Par skolēnu ekskursijām interesantu tūrisma objektu tika atzīta Jērcēnmuiža, kurā iespējams sajust ne tikai kultūrvēsturisko mantojuma bagātību, bet izskrieties arī pa blakus esošo parku, kā arī pārbaudīt savas zināšanas par ekosistēmu un iemēģināt roku šautuvē. Tūroperatori bija pārsteigti par salīdzinoši nelielajām ieejas biļešu cenām, kas, protams, nav mazsvarīgi tieši organizējot un plānojot ekskursijas skolēniem. Jērcēnu puses lielākā bagātība ir Kaņepju ozols, kura ozolzīles vietējā mājražotāja prasmīgi izmanto, lai gatavotu ozolzīļu kafiju – netradicionālā garša pārsteidz. Tūrisma piedāvājumu bagātina arī blakus esošais Sedas purvs, kurā var vērot putnus un doties 4 km un 8 km garos pārgājienos.
Valmiermuižas alusdarītava igauņiem nebūt nav mazpazīstama, tur darināto alu vismaz reizi pagaršojis teju katrs igaunis. Tomēr interesanti ir doties apskatīt alus ražotni, kā arī tūroperatori novērtēja uzņēmēja radošumu, piedāvājot organizēt individuālas darbnīcas, balstoties uz tūristu grupu interesēm. Interesi raisīja arī Valmiermuižas alusdarītavas zirgu stallis un tā piedāvājums. Sarunās ar Valmiermuižas pārstāvjiem izskanēja ideja apmācīt kaimiņzemes gidus ekskursiju vadīšanā alusdarītavā, lai nodrošinātu pakalpojumu arī igauņu valodā.
Par lielisku objektu atpūtai tikai atzīts arī atpūtas parks Rakšos. Kā atzina viena no brauciena dalībniecēm – dzīvē Rakšos ir daudz jaukāk un iespaidīgāk nekā internetā un tūrisma materiālos bija lasīts. Turklāt, kas svarīgi – Rakšos darbs nebeidzas arī ziemas sezonā.
Cēsu koncertzāle pievilina ar savu ģeogrāfisko novietojumu, jo nav jāmēro tik ierastais un vienlīdz arī garais ceļš uz galvaspilsētu Rīgu, turklāt – kultūras bagātīgais un kvalitatīvais piedāvājums komentārus neprasa. Savukārt pastaiga pa Cēsu vecpilsētu lukturu gaismā ir labs papildinājums tiem, kas vēlas pēc koncerta vēl nedaudz iepazīt pilsētu. Tūroperatori uzslavēja kvalitatīvo gides Reginas Kinder sniegumu, kā arī tikpat atzinīgi novērtēja Veselības laboratorijas saimnieka viesmīlību un atraktīvo stāstījumu, kas paliek atmiņā un sagādā ne mazums pozitīvas emocijas. Ungurmuiža Pārgaujas novadā atmiņā palikusi kā labs piemērs, cik kvalitatīvi var saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu citām paaudzēm, savukārt Kārļamuižā novēroja izcilu prasmi ieturēt vienotu, senatnīgu stilu un likt justies ikvienam viesim gaidītam.
Kocēnu novada Mucu muzejā, kam dots amizants nosaukums - “Nu liela muiža!”, tūroperatori bija pirmo reizi, iepazīstot mucu darināšanas tehnikas un darba instrumentus. Savukārt, Straupes zirgu pastā, kur mājvietu radis arī Straupes labumu tirdziņš, brauciena dalībnieki baudīja stāstījumu par to, kā tirdziņš radies, cik vēsturiski nozīmīga ir vieta, kur tas tiek organizēts. Dikļu pils spēj šarmēt ikvienu – gan tūristus, gan tūrisma profesionāļus. Greznība un garšīgās maltītes neatstāj vienaldzīgu nevienu. Viesnīcās, kas atrodas ārpus lielajām pilsētām, pakalpojumi ir augstā kvalitātē. Dikļu pils īpašā vērtība ir oriģinālās podiņu krāsnis, senatnīgās mēbeles un iespaidīgā gleznu kolekcija.
Ņemot vērā lielo interesi un dažādus papildu jautājumus, jāsecina, ka viesošanās ir izdevusies un visticamāk, ka lielākā daļa no tūroperatoru brauciena programmā iekļautajiem objektiem būs igauņu tūristu dienaskārtībā. Tūroperatori saņēma arī plašu informatīvo materiālu kopumu par pārējo tūrisma maršruta "Via Hanseatica" piedāvājumu. Tūroperatoru brauciens tika organizēts sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.
Plašāka informācija: Ilze Liepa, tūrisma eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv , mob.t. +371 29335677 Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29454752 VIA HANSEATICA mājaslapa: www.viahanseatica.info
Šobrīd Vidzemes plānošanas reģionā ir iepirktas speciālistu komandas, kuras izvērtēs individuālās vajadzības un izstrādās sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānus (atbalsta plānus) bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikts arī invaliditātes statuss un bērniem, kuri atrodas bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Komandu speciālisti ( sociālie darbinieki, psihologi, ergoterapeiti, fizioterapeiti un koordinatori) šajā nedēļā piedalās OAK projekta “Drošu ģimenes vidi Latvijas bērniem!” apmācībās, lai jau tuvāko nedēļu laikā varētu uzsākt izvērtēšanu un atbalsta plānu izstrādi.
Plānots, ka atbalsta plāni tiks izstrādāti 194 bērniem, kuri šobrīd atrodas bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kā arī 356 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikts invaliditātes statuss un kuri dzīvo ģimenēs, t.sk. audžuģimenēs. Vērtēšanas process noritēs ģimenei izdevīgā laikā, ņemot vērā bērna vajadzības un vēlmes. Plānots, ka bērnu vērtēšana noslēgsies 2017. gada martā. Projekts paredz, ka katram izvērtētajam bērnam ar invaliditāti, kurš dzīvo ģimenēs, saskaņā ar atbalsta plānos sniegtajām rekomendācijām, pašvaldības nodrošinās nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Noteikumi paredz, ka katrs no bērniem varēs apmeklēt līdz pat 4 speciālistiem, katru no tiem apmeklējot ne vairāk kā 10 reizes.Savukārt bērnu vecāki/audžuvecāki varēs saņemt psihologa pakalpojumu, rehabilitologa pakalpojumu, fizioterapiju, kā arī izglītojošās atbalsta grupas, bet ne vairāk kā divus no minētajiem pakalpojumiem un katru ne vairāk kā 10 reizes. Pašvaldību izmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem no projekta līdzekļiem kompensēs Vidzemes plānošanas reģions. Atgādinām, ka vēl līdz 31. oktobrim iespējams pieteikt bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un kuriem noteikts invaliditātes statuss bezmaksas sociālajai rehabilitācijai. Lai pieteiktos izvērtēšanai, aicinām vērsties savas pašvaldības sociālajā dienestā. Vienlaikus jāpiemin, ka projektā nav iesaistījusies Valmiera, tāpēc uz bezmaksas sociālajiem rehabilitācijas pakalpojumiem pretendēt nevar Valmieras pilsētā deklarētie iedzīvotāji.
Vairāk informācijas: Laine Zālīte, projekta “Vidzeme iekļauj” sociālo pakalpojumu eksperte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv un http://www.lm.gov.lv/text/3071 Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānšanas reģions, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Aicinām šoruden atpūsties svaigā gaisā, izzināt mums apkārt esošo pasauli un brīvo laiku pavadīt ar sev mīļajiem cilvēkiem. Ieskaties piedāvājumā: http://jauna.vidzeme.lv/upload/VH/7_idejas_1.pdf Lai jauka atpūta un aizraujoša brīvdienu nedēļa!
Plašāka informācija: Ilze Liepa, tūrisma eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv , mob.t. +371 29335677 Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29454752
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
30. septembrī Daibē tika sasaukta Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēde. Tās laikā tika skatīti reģiona attīstībai būtiski jautājumi.
Aizvadītajā nedēļā, 29. septembrī, Valmierā tikās projekta “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) vietējās darba grupas dalībnieki, lai iepazītos ar projekta mērķi, gaitu un turpmāk plānotajām aktivitātēm. Projekta darba grupā iesaistījušies tūrisma jomas eksperti no Ekonomikas ministrijas, Latvijas investīciju un attīstības aģentūras, Vidzemes augstskolas, Vidzemes tūrisma asociācijas, Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera “EnterGauja”, kā arī Vidzemes reģiona tūrisma galamērķu pašvaldību pārstāvji un uzņēmēji.
29. septembrī Valmierā notika Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) īstenotā projekta "Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos (SWARE)" pirmā darba grupas sanāksme. Darba grupa tika iepazīstināta ar projekta mērķiem un turpmāk plānotajām aktivitātēm.
No 4. - 6. oktobrim Rīgā norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) īstenotā projekta “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE) partneru sanāksme. Tikšanās laikā projekta partneri no Zviedrijas, Somijas un Latvijas diskutēja par aktualitātēm projektā, īpašu uzmanību pievēršot šobrīd divām galvenajām aktivitātēm – izpētei projekta pilotteritorijās un piesārņoto vietu uzraudzībai.
No 12.-13. oktobrim “Via Hanseatica” maršrutu Latvijā dosies iepazīt vairāku tūroperatoru kompāniju pārstāvji no Igaunijas. Tūroperatoru vizīte tiek organizēta, lai rosinātu interesi par Vidzemes tūrisma piedāvājumu un izrādītos objektus iekļautu ekskursiju programmās.
Šoreiz programmā iekļauta latviešiem tik netipiskā pilsētiņa 
Pavisam vēl svaigs jaunums pašiem vidzemniekiem ir Pārgaujas novadā jaunatklātā 
Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents un administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede šonedēļ viesosies Moldovā, kur runās par ekonomikas izaugsmes iespējām reģionos un abu valstu pieredzi šajā jautājumā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētās vizītes ietvaros VPR vadība apmeklēs Moldovas ziemeļu lielāko pilsētu Beļcus un vienu no Ziemeļu reģiona pašvaldību centriem Riškanus.
Aizvadītajā nedēļā Vidzemē viesojās seši tūroperatori no Igaunijas, lai iepazītos ar tūrisma maršruta “Via Hanseatica” populārākajiem tūrisma objektiem, kā arī jaunākajām atpūtas iespējām Latvijas ziemeļos. Pārstāvji no tādām kompānijām kā Germalo Reisid, E-Turist Reisiburoo Ltd, ABZ Reisid, Good Memories OU, kā arī pāris Tartu gidi, kas organizē arī braucienus uz Latviju vērīgi klausījās uzņēmēju un tūrisma speciālistu stāstījumā, lai bagātinātu savas programmas ar jauniem objektiem.
Turpinot deinstitucionalizācijas procesa īstenošanu Latvijā, intensīvi turpinās darbs projektā “Vidzeme iekļauj”.
Sagaidot ilgi gaidītās skolēnu brīvdienas, tūrisma maršruts “Via Hanseatica” piedāvā 7 idejas, kurp doties nelielā ģimenes izbraukumā! Lai arī aktīvā tūrisma sezona noslēgusies, tomēr arī rudenī vajag turpināt iepazīt interesantas vietas. Tajās bieži izdodas satikt entuziasma pilnus un savu darbu mīlošus cilvēkus, ar kuriem raisās interesantas sarunas.
